Darbības ar dokumentu
Ministru kabineta rīkojums Nr. 577
Rīgā 2021. gada 17. augustā (prot. Nr. 56 42. §)
Par Plānu personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju veicināšanai 2021.-2023. gadam
1. Apstiprināt Plānu personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju veicināšanai 2021.-2023. gadam (turpmāk - plāns).
2. Noteikt Labklājības ministriju par atbildīgo institūciju plāna īstenošanā un plāna pasākumu izpildes koordinēšanā.
3. Ministrijām un citām institūcijām plānā paredzēto pasākumu īstenošanu 2021. gadā nodrošināt no piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem. Jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu plānā paredzēto pasākumu īstenošanai 2022. gadā un turpmākajos gados izskatīt Ministru kabinetā kārtējā gada valsts budžeta likumprojekta un vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojekta sagatavošanas un izskatīšanas procesā kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem priekšlikumiem prioritārajiem pasākumiem atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām.
4. Labklājības ministrijai sagatavot un labklājības ministram līdz 2023. gada 31. decembrim iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā Plāna personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju veicināšanai 2024.-2027. gadam projektu.
5. Labklājības ministrijai sagatavot un labklājības ministram līdz 2024. gada 1. septembrim iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā plāna ieviešanas izvērtējumu.
Ministru prezidents A. K. Kariņš
Labklājības ministrs G. Eglītis
(Ministru kabineta
2021. gada 17. augusta
rīkojums Nr. 577)
Plāns personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju veicināšanai 2021.-2023. gadam
Saturs
Saīsinājumu saraksts
1. Plāna kopsavilkums
2. Esošās situācijas apraksts
3. Plānā paredzētie pasākumi 2021.-2023. gadam
1. Rīcības virziens: Invaliditātes noteikšanas sistēmas pilnveidošana
2. Rīcības virziens: Uz personu ar funkcionēšanas ierobežojumiem vajadzībām mērķētas atbalsta pasākumu sistēmas, t.sk. starpnozaru līmenī, attīstīšana
3. Rīcības virziens: Darbs un nodarbinātība
4. rīcības virziens: Vides un pakalpojumu piekļūstamības nodrošināšana
5. rīcības virziens: Stereotipu un aizspriedumu mazināšana par invaliditātes jautājumiem
4. Teritoriālā perspektīva
5. Ietekmes novērtējums uz valsts un pašvaldību budžetu
Saīsinājumu saraksts
| ANO | - Apvienoto Nāciju Organizācija |
| ATD | - Autotransporta direkcija |
| BKUS | - Bērnu klīniskā universitātes slimnīca |
| CVK | - Centrālā vēlēšanu komisija |
| DI | - deinstitucionalizācija |
| DP | - Darbības programma |
| EK | - Eiropas Komisija |
| EM | - Ekonomikas ministrija |
| ES | - Eiropas Savienība |
| ESF | - Eiropas sociālais fonds |
| IIS | - Invaliditātes informatīvā sistēma |
| IZM | - Izglītības un zinātnes ministrija |
| LabIS | - Labklājības informācijas sistēma |
| LDDK | - Latvijas Darba devēju konfederācija |
| LDZ | - Latvijas Dzelzceļš |
| LM | - Labklājības ministrija |
| LR | - Latvijas Radio |
| LTV | - Latvijas Televīzija |
| MK | - Ministru kabinets |
| NEPLP | - Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome |
| NVA | - Nodarbinātības valsts aģentūra |
| NVO | - nevalstiskās organizācijas |
| PB | - Pasaules Banka |
| PKC | - Pārresoru koordinācijas centrs |
| PV | - Pasažieru vilciens |
| SAM | - Specifiskā atbalsta mērķis |
| SEPLP | - Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome |
| SFK | - Starptautiskā funkcionēšanas, nespējas un veselības klasifikācija |
| SIF | - Sabiedrības integrācijas fonds |
| SIVA | - Sociālās integrācijas valsts aģentūra |
| SM | - Satiksmes ministrija |
| VARAM | - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija |
| VDEĀVK | - Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija |
| VIAA | - Valsts izglītības attīstības aģentūra |
| VISC | - Valsts izglītības satura centrs |
| VSAA | - Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra |
| VSAOI | - Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas |
| VSIA | - Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību |
1. Plāna kopsavilkums
Invaliditātes politikas virsmērķis ir atbilstošs ANO Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām1 (turpmāk - ANO Konvencija) noteiktajam mērķim, proti, veicināt, aizsargāt un nodrošināt to, lai personas ar invaliditāti varētu pilnībā un vienlīdzīgi ar citiem izmantot visas cilvēktiesības un pamatbrīvības, veicināt personas cieņas ievērošanu, kā arī veikt pasākumus invaliditātes izraisīto seku mazināšanai. Invaliditātes politikas pamatprincipi izriet no ANO Konvencijas galvenajiem principiem. Invaliditātes politikas īstenošana ir komplekss un horizontālā atbildībā īstenojams pasākumu kopums, lai maksimāli uzlabotu personu ar invaliditāti dzīves kvalitāti, vides un pakalpojumu piekļūstamību un atbalstu visās dzīves jomās.
Latvija ratificēja ANO Konvenciju 2010.gada 1.martā (spēkā kopš 2010.gada 31.marta). ANO Konvencijas pakāpeniskai īstenošanai 2013.gadā tika izstrādāts vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments "Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām īstenošanas pamatnostādnes 2014.-2020.gadam" (turpmāk - ANO Konvencijas Pamatnostādnes). Savukārt ANO Konvencijas Pamatnostādņu īstenošanai tika izstrādāti trīs īstermiņa attīstības plānošanas dokumenti - ANO Konvencijas Pamatnostādņu īstenošanas plāni: 2014.gadam, 2015.-2017.gadam un 2018.-2020.gadam.
Vērtējot nepieciešamību izstrādāt atsevišķas pamatnostādnes invaliditātes politikas attīstībai un vienlaikus ANO Konvencijā noteikto principu nodrošināšanai, LM secināja, ka mērķētāka ANO Konvencijas principu ieviešana īstenojama, nosakot konkrētus uzdevumus un pasākumus īstermiņa politikas plānošanas dokumenta (plāna) formātā, bet valsts līmenī virzība invaliditātes politikas attīstībai nosakāma vienotās nozares virzību nosakošās pamatnostādnēs, tādējādi neveidojot sadrumstalotību politikas plānošanas dokumentos. MK apstiprinātais nozaru politiku pamatnostādņu indikatīvais saraksts2 2021.-2027.gada plānošanas periodam tostarp paredz izstrādāt "Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam" (turpmāk - LM Pamatnostādnes), kuru mērķis ir sekmēt iedzīvotāju sociālo aizsardzību, mazinot ienākumu nevienlīdzību un nabadzību, attīstot pieejamus un individuālajām vajadzībām atbilstošus sociālos pakalpojumus un juridiskā atbalsta sistēmu un veicinot augstu nodarbinātības līmeni kvalitatīvā darba vidē. LM Pamatnostādnēs tiek analizēta esošā situācija invaliditātes rīcībpolitikas jomā, identificēti galvenie izaicinājumi un nepieciešamie pasākumi, lai sekmētu personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju nodrošināšanu starpnozaru līmenī, definēti rezultatīvie rādītāji arī attiecībā uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju un tiesību nodrošināšanu.
Plāns personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju veicināšanai 2021.-2023.gadam (turpmāk - Plāns) ir īstermiņa politikas plānošanas dokuments, kurš tiek izstrādāts, lai nodrošinātu invaliditātes rīcībpolitikas attīstību turpmākajiem trīs gadiem, pamatojoties uz LM Pamatnostādnēs noteiktajiem rīcības virzieniem un uzdevumiem, kā arī ievērojot ANO Konvencijā noteikto principu ieviešanu, tādējādi pildot uzņemtās starptautiskās saistības. Tāpat Plānā iekļautie pasākumi sekmēs Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2021.-2027.gadam (turpmāk - NAP2027) noteikto uzdevumu un rezultatīvo radītāju sasniegšanu, ņemot vērā horizontālās politikas principa ievērošanu personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju sekmēšanai.
Plāna mērķis ir sekmēt integrētas un personu ar invaliditāti vajadzībām atbilstošas atbalsta sistēmas attīstību. Mērķa sasniegšanai Plāns paredz kompleksu pasākumu kopumu starpnozaru līmenī, tostarp invaliditātes noteikšanas sistēmas pilnveidošanu, pasākumus personu ar invaliditāti nodarbinātības veicināšanai, invaliditātes seku mazināšanai, vides un pakalpojumu piekļūstamības veicināšanai un sabiedrībā valdošo stereotipu mazināšanai par personām ar invaliditāti. Lai to nodrošinātu, Plāns paredz pasākumu kopumu piecos rīcības virzienos:
1. Invaliditātes noteikšanas sistēmas pilnveidošana - šis rīcības virziens paredz pārskatīt invaliditātes noteikšanas sistēmu, nodrošinot invaliditātes statusa sasaisti ar funkcionēšanas spēju novērtēšanu, pilnveidot VDEĀVK ārstu zināšanas par efektīvu invaliditātes ekspertīzes procesa organizēšanu.
2. Uz personu ar funkcionēšanas ierobežojumiem vajadzībām mērķētas atbalsta pasākumu sistēmas, t.sk. starpnozaru līmenī attīstīšana - šis rīcības virziens paredz pilnveidot un attīstīt atbalsta pakalpojumus invaliditātes seku mazināšanai, lai sekmētu personu ar invaliditāti iespējas iekļaušanos sabiedrībā.
3. Iekļaujošas nodarbinātības stiprināšana - šis rīcības virziens paredz pilnveidot individualizētu atbalstu darba meklējumos personām ar invaliditāti, ņemot vērā personas ar invaliditāti funkcionālo traucējumu veidu un funkcionēšanas ierobežojumu smaguma pakāpi.
4. Vides un pakalpojumu piekļūstamības3 nodrošināšana - šis rīcības virziens paredz pasākumu attīstību, kas sekmē vides un pakalpojumu piekļūstamību, tostarp paplašinot sabiedrības izpratni par vides un pakalpojumu piekļūstamības nozīmi iekļaujošas sabiedrības veidošanai, kā arī attīstīt pakalpojumus, kas nodrošina personām ar invaliditāti vienlīdzīgi ar pārējo sabiedrību būt aktīviem sabiedrības locekļiem.
5. Stereotipu un aizspriedumu mazināšana - šis rīcības virziens paredz pasākumus, kas vērsti uz sabiedrībā valdošo stereotipu mazināšanu un ar invaliditāti saistītu jautājumu aktualizēšanu, veicinot diskusijas ar sabiedrību par dažādiem ar invaliditāti nozīmīgiem jautājumiem.
Lai veiksmīgi pildītu Latvijas saistības, ieviešot ANO Konvencijā noteiktos principus, Plāns risina starpsektorālus jautājumus, aptverot iespējami plašu starpnozaru pārklājumu, paredzot pasākumus iekļaujošas izglītības stiprināšanai4, sabiedriskā transporta piekļūstamības veicināšanai, informācijas daudzveidības attīstībai, velēšanu procesa piekļūstamības nodrošināšanai u.c.
Vienlaikus Plāns nedublē citos politikas plānošanas dokumentos ietvertos pasākumus, kas vērsti uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju nodrošināšanu. Tā, piemēram:
√ KM izstrādātās Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības pamatnostādnēm 2021.-2027.gadam5 paredz, tostarp sekmēt iedzīvotāju izpratni par sabiedrības daudzveidību, mazinot negatīvos stereotipos balstītu attieksmi pret dažādām sabiedrības grupām, t.sk. personām ar funkcionēšanas ierobežojumiem.
√ VM Sabiedrības veselības pamatnostādņu 2021.-2027.gadam projekts6, kura mērķis ir uzlabot Latvijas iedzīvotāju veselību, pagarinot labā veselībā nodzīvoto mūžu, novēršot priekšlaicīgu mirstību un mazinot nevienlīdzību veselības jomā, iezīmē pasākumus veselības aprūpes pakalpojumu pilnveidošanai, tostarp pilnveidot un attīstīt medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumus bērniem, t.sk., dinamisko novērošanu un nodrošināt bērnu ar invaliditāti pēctecīgu pāreju pieaugušo veselības aprūpes sistēmā u.c. Tāpat mērķa sasniegšanai plānots nodrošināt iedzīvotājiem iespēju saglabāt un uzlabot savu veselību, samazinot neinfekcijas slimību riska faktoru un traumatisma negatīvo ietekmi, vienlaikus īstenojot veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumus veselīgas, drošas dzīves un darba vides attīstīšanai, tādējādi veicinot veselīga dzīvesveida paradumus.
√ IZM Izglītības attīstības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam7, kuras tostarp paredz uzdevumus, lai sekmētu atbalstu speciālās izglītības mācību procesa īstenošanai, pietiekama pedagoģiskā un atbalsta personāla nodrošināšanu, agrīnu speciālo vajadzību diagnostiku, atbalsta pasākumus interešu izglītībai un ārpus formālās izglītības pasākumiem, speciālās izglītības iestāžu tīkla pilnveidi u.c.
√ IZM Sporta politikas pamatnostādņu 2021.-2027.gadam projekts8, kura mērķis ir veicināt iedzīvotāju regulāru iesaisti sporta aktivitātēs, attīstīt talantus un radīt priekšnoteikumus izcilu rezultātu sasniegšanai sportā. Kā viena no mērķa grupām ir noteikta personas ar īpašām vajadzībām - iedzīvotāju daļa, kurām ir ilgstoši fiziski, garīgi, intelektuāli vai maņu traucējumi un kurām var būt noteikta invaliditāte.
√ SM Transporta attīstības pamatnostādņu 2021.-2027.gadam projekts9 izvirza mērķi par pieejamu un piekļūstamu mobilitāti, iekļaujot pasākumus virzībai uz digitalizācijas risinājumu ieviešanu sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanā, pieejamības un piekļūstamības uzlabošanai un infrastruktūras modernizēšanai ar mērķi pēc iespējas plašākai sabiedrības daļai nodrošināt pārvietošanās iespējas.
√ VARAM Digitālās transformācijas pamatnostādņu 2021.-2027.gadam projekts10, kura virsmērķis ir "izveidota tāda sabiedrība, tautsaimniecība un valsts pārvalde, kas mērķtiecīgi izmanto esošās un veido jaunas digitālo tehnoloģiju iespējas, kā arī to radīto vidi, uzlabojot dzīves kvalitāti ikvienam indivīdam un sabiedrībai kopumā, ceļot valsts un tautsaimniecības konkurētspēju". Šajās pamatnostādnēs ietvertie rīcības virzieni tostarp ir vērsti uz digitālo prasmju attīstīšanu, drošu piekļuvi digitāliem pakalpojumiem, digitālās vides piekļūstamu Latvijas iedzīvotājiem latviešu valodā drukātā, audio un vizuālā formā u.c.
√ LM Pamatnostādņu īstenošanai tiek izstrādāts arī īstermiņa politikas plānošanas dokuments "Plāns sociālo pakalpojumu attīstībai 2021.-2023.gadam"11, kurā uzsvars tiek likts uz sabiedrībā balstītu pakalpojumu pieejamības un piekļūstamības attīstību, 2016.gadā uzsākto DI ietvaros īstenojamo pasākumu nodrošināšanu pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem12, tehnisko palīglīdzekļu pieejamības pilnveidošana u.c. būtiskus pasākumus, kas tostarp ir vērsti uz personu ar invaliditāti iekļaušanu sabiedrībā.
√ Tapāt LM izstrādā īstermiņa politikas plānošanas dokumentu "Plāns minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanai 2022.-2024.gadam", kura mērķis ir noteikt minimālo ienākumu atbalsta sistēmas parametru noteikšanas kritērijus un metodoloģisko pamatojumu, ņemot vērā sociālekonomisko situāciju valstī.
2021.gada 26.martā Plāna projekts tika nodots sabiedriskajai apspriešanai, ievietojot to gan LM tīmekļa vietnē, gan Valsts kancelejas tīmekļa vietnē13. Lai nodrošinātu sabiedrības viedokļa uzklausīšanu par Plānā iekļautajiem pasākumiem, tika organizētas tikšanās ZOOM vidē14 2021.gada 8.aprīlī, 20.aprīlī un 26.aprīlī, kuru laikā tika pārrunāti Plāna rīcības virzienos ietvertie pasākumi un to rezultatīvie radītāji. Plāna izstrādē iesaistītās institūcijas sniedza informāciju par Plāna pasākumu saturu un iespējamo nozares politikas attīstību gan šī Plāna kontekstā, gan citos nozares politikas plānošanas dokumentos. Kopumā sanāksmes dalībnieki atzinīgi vērtēja Plānā ietverto pasākumu tvērumu, vienlaikus paužot pārliecību, ka lielāks uzsvars ir jāvelta tieši pakalpojumu pilnveidošanai un jaunu pakalpojumu izstrādei dažādās jomās, ņemot vērā dažādos funkcionālo traucējumu veidus, vecuma posmus un personu ar invaliditāti finansiālo situāciju. Tika panāktas vienošanās par atsevišķu pasākumu, kas vērsti uz nodarbinātības politikas attīstību, iekļaušanu Plānā (Plāna 3.rīcības virziens), tāpat tika panākta vienošanās par atsevišķu rezultatīvo rādītāju maiņu, piemēram, surdotulkoto un subtitrēto pārraižu kopapjoma noteikšana 40% apmērā līdz 2023.gadam (sākotnēji bija noteikts 30% apmērā, Plāna 4.21.pasākums), sadarbības stiprināšana, organizējot dažādas diskusijas par dažādu pakalpojumu attīstību vai jaunizveidošanu, piemēram, teksta pierakstītāja nepieciešamības izpēti, lai sekmētu personu ar dzirdes traucējumiem iespēju piedalīties dažādos pasākumos un saņemt sev saprotamā un pieejamā veidā informāciju (Plāna 4.10.pasākums) u.c. Plāns kopumā paredz stiprināt sadarbību ar NVO, kas pārstāv personu ar invaliditāti intereses, lai sekmētu turpmāku rīcībpolitikas attīstību, kas mērķēta uz personu ar invaliditāti labāko interešu nodrošināšanu.
2. Esošās situācijas apraksts
Plāns ir politikas plānošanas dokuments, kas vērsts uz izaicinājumiem un pilnveidojumiem dažādās politikas nozarēs un aptver plašu pasākumu kopumu. Tādēļ, neraugoties uz to, ka situācijas apraksts un galveni izaicinājumi ietverti arī LM Pamatnostādnēs, ņemot vērā personas ar invaliditāti pārstāvošo organizāciju viedokli, kā arī to, ka Plāns kalpos Latvijas starptautisko saistību izpildei, situācijas apraksts ietverts arī šajā Plānā.
Ratificējot ANO Konvenciju, Latvija ir apņēmusies nodrošināt un veicināt to, lai visas personas ar invaliditāti varētu pilnībā īstenot visas cilvēktiesības un pamatbrīvības bez jebkāda veida diskriminācijas invaliditātes dēļ. ANO Konvencija nosaka sfēras, kurās dalībvalstīm nepieciešams veikt pasākumus, lai personas ar invaliditāti varētu īstenot savas tiesības, kā arī nosaka jomas, kurās stiprināma personu ar invaliditāti tiesību aizsardzība, tai skaitā sabiedrības izpratnes veidošana un stereotipu un aizspriedumu apkarošana; fiziskās vides un pakalpojumu piekļūstamība; patstāvīgs dzīvesveids un iekļaušanās un līdzdalība sabiedrības dzīvē ar atbilstošiem pakalpojumiem un citiem sociālā atbalsta pasākumiem; individuālā pārvietošanās ar pēc iespējas lielāku personīgo patstāvību; vispusīgu adaptācijas un rehabilitācijas pakalpojumu un programmu nodrošināšana, jo īpaši veselības aizsardzības, nodarbinātības, izglītības un sociālo pakalpojumu jomā; iekļaušanās darba tirgū un atbilstošas un drošas darba vides veidošana; pienācīgs dzīves līmenis un sociālā aizsardzība.
Latvija ir noteikusi skaidru virzību invaliditātes politikas attīstībā - no medicīniskā modeļa (centrā slimības esamība), kurā tiek uzsvērta cilvēka nespēja un atkarība no līdzcilvēkiem, uz cilvēktiesību pieeju (kādas ir cilvēka funkcionēšanas spējas, neraugoties uz slimības esamību), kurā uzsvars ir likts uz personas aktīvu iesaisti sabiedriskajos procesos, dzīvot patstāvīgu un neatkarīgu dzīvi (skatīt 1.tabulu). Cilvēktiesību pieejas pamatā ietvertie principi ir tie, pie kuriem jāpieturas arī turpmāk, pilnveidojot un attīstot invaliditātes politiku valstī, lai nodrošinātu, ka personām ar invaliditāti ir vienlīdzīgas iespējas ar pārējo sabiedrību īstenot savas tiesības un brīvības.
1.tabula
| Medicīniskais modelis uzsver: | Cilvēktiesību pieeja uzsver: |
|
√ Personas nespējību
√ Slimības izvirzīšanu priekšplānā √ Personas pasīvu līdzdarbošanos sabiedriskajos procesos √ Atkarību no citiem līdzcilvēkiem - gan finansiālu, gan sociālu √ Dzīvi institūcijās √ Piemērotas informācijas trūkumu |
√ Personas kā sabiedriskā procesa neatņemamu sastāvdaļu
√ Personu ar invaliditāti kā tiesību un brīvību turētāju √ Personas aktīvu līdzdarbošanos sabiedriskajos procesos, izglītībā, nodarbinātībā √ Patstāvību √ Dzīvi ģimeniskā vidē un mājās, sabiedrībā √ Daudzpusīgu, pieejamu un piekļūstamu informāciju, vidi, pakalpojumus |
Personu ar invaliditāti skaits ik gadu turpina pieaugt (skatīt 2.tabulu un 1.attēlu) un tāpat to īpatsvars patstāvīgo iedzīvotāju skaitā turpina pieaugt ar katru gadu. 2014.gadā personu ar invaliditāti īpatsvars no kopējā valsts iedzīvotāju skaita bija 8,6%, 2016.gadā - 8,8%, bet 2020.gada beigās jau 10,5%15. Lielākais personu ar invaliditāti īpatsvars ir tieši darbspējas vecumā, tomēr būtiskāks pieaugums pēdējo gadu laikā ir novērojams tieši vecuma grupā 65 +. Bērnu ar invaliditāti īpatsvars starp personām ar invaliditāti jau vairākus gadus ir 4% ietvarā, un arī absolūtos skaitļos bērnu ar invaliditāti skaits ir stabils. Personu ar invaliditāti skaita pieaugums LM vērtējumā ir saistīts ar sabiedrības novecošanos kopumā, izmaiņām invaliditātes politikā, t.sk. dažādu atbalsta pasākumu ieviešanu, pārmaiņām sociālekonomiskajā situācijā, kā arī izmaiņām citās rīcībpolitikās, kur atsevišķās situācijās invaliditātes statuss noteikts kā priekšnosacījums atbalsta saņemšanai. Pētījumā "Muskuļu un skeleta sistēmas slimību izmaksu novērtēšana un rekomendācijas"16 secināts, ka veselības aprūpes jomā pastāv nepietiekama svarīgu pakalpojumu pieejamība personām ar muskuļu un skeleta sistēmas saslimšanām, kas ir viens no iemesliem personu ar invaliditāti skaita pieaugumam. Tomēr iemesli, kāpēc pieaug personu ar invaliditāti skaits, nav viennozīmīgi meklējami tikai veselības aprūpes jomā.
2.tabula
Personu ar invaliditāti skaita izmaiņas laika periodā no 2014.-2020.gadam17
|
Gads (dati uz gada decembri) |
Bērni |
Darbspējas vecums |
Pensijas vecums |
||||||
|
Sievietes |
Vīrieši |
KOPĀ |
Sievietes |
Vīrieši |
KOPĀ |
Sievietes |
Vīrieši |
KOPĀ |
|
|
2014.gads |
3 534 |
4 777 |
8 311 |
50 149 |
53 817 |
103 966 |
34 135 |
24 062 |
58 197 |
|
2015.gads |
3 544 |
4 822 |
8 366 |
51 091 |
54 551 |
105 642 |
36 945 |
25 851 |
62 796 |
|
2016.gads |
3 551 |
4 810 |
8 361 |
51 606 |
55 178 |
106 784 |
39 530 |
27 442 |
66 972 |
|
2017.gads |
3 494 |
4 757 |
8 251 |
51 833 |
55 034 |
106 867 |
41 862 |
28 851 |
70 713 |
|
2018.gads |
3 462 |
4 743 |
8 205 |
52 297 |
55 375 |
107 672 |
45 120 |
30 818 |
75 938 |
|
2019.gads |
3 485 |
4 806 |
8 291 |
51 863 |
54 894 |
106 757 |
48 217 |
32 894 |
81 111 |
|
2020.gads |
3 501 |
4 894 |
8 395 |
51 805 |
55 072 |
106 877 |
51 291 |
34 986 |
86 277 |
| Avots: LabIS, 2021.gada janvāris | |||||||||
1.attēls
Personu ar invaliditāti vecumu struktūra laika periodā no 2014.-2020.gadam
Avots: LabIS, 2021.gada janvāris
Lielākajai daļai personu invaliditātes noteikšanas pamatā ir vispārēja saslimšana. No specifiskajiem funkcionālajiem traucējumiem (redze, dzirde, kustību, psihiskie un uzvedības traucējumi) pilngadīgām personām ar invaliditāti visbiežāk sastopami kustību traucējumi un psihiskie un uzvedības traucējumi, savukārt bērniem ar invaliditāti - psihiskie un uzvedības traucējumi. Sadalījumā pēc invaliditātes grupām no specifiskajiem traucējuma veidiem personām ar I un II invaliditātes grupu visbiežāk ir psihiskie un uzvedības traucējumi, savukārt III invaliditātes grupas ietvaros - kustību traucējumi (skatīt 1.pielikumu par periodu no 2017.-2020.gadam).
2020.gadā sagatavotajā Pasaules Bankas ziņojumā "Invaliditātes politika un invaliditātes noteikšanas sistēma Latvijā"18 (turpmāk - PB ziņojums) tiek uzsvērts, ka Latvijā ir strauji augoši invaliditātes rādītāji. 2018.gadā invaliditāte bija noteikta 10% Latvijas iedzīvotāju, tādējādi pieaugums salīdzinājumā ar 2008.gadu ir par aptuveni 50%. Pasaules Bankas eksperti uzsver, ka Latvijai faktiski jāsāk gatavoties nākotnei, kad ievērojama iedzīvotāju daļa būs vecāka gadagājuma cilvēki, no kuriem daudziem būs funkcionēšanas ierobežojumi un invaliditāte. Lai mazinātu iedzīvotāju novecošanās sociālo un ekonomisko ietekmi, valsts politikai jākoncentrējas uz profilaksi, veselīgu dzīvesveidu un veselīgu novecošanos, veicinot personu funkcionēšanas spēju saglabāšanu un palielinot personām iespējas palikt darba tirgū tik ilgi, cik vien viņas to spēj un vēlas.
Invaliditātes noteikšanu valstī reglamentē Invaliditātes likums un Ministru kabineta 2014.gada 23.decembra noteikumi Nr.805 "Noteikumi par prognozējamas invaliditātes, invaliditātes un darbspēju zaudējuma noteikšanas kritērijiem, termiņiem un kārtību" (turpmāk - MK noteikumi Nr.805). Invaliditātes likuma 5.pants nosaka, ka invaliditāte ir ilgstošs vai nepārejošs ļoti smagas, smagas vai mērenas pakāpes funkcionēšanas ierobežojums, kas ietekmē personas garīgās vai fiziskās spējas, darbspējas, pašaprūpi un iekļaušanos sabiedrībā. Invaliditātes ekspertīzi Latvijā veic VDEĀVK, kura sava lēmuma pieņemšanā ir neatkarīga.
Kopš 2015.gada 1.janvāra invaliditātes novērtēšanā piemēro SFK, kas nozīmē, ka invaliditātes statuss arvien vairāk saistāms ar funkcionēšanas spēju novērtēšanu un nevis slimības esamības atzīšanu. Personām no 18 gadiem līdz valsts vecuma pensijas piešķiršanai, nosakot invaliditāti, ņem vērā ne tikai veselības un funkcionālos traucējumus, bet arī to radītos aktivitāšu un funkcionēšanas ierobežojumus, nosakot gan invaliditātes grupu, gan arī vispārējo darbspēju zaudējumu procentos:
√ ļoti smagai invaliditātei, nosakot I invaliditātes grupu un darbspēju zudumu 80-100%;
√ smagai invaliditātei, nosakot II invaliditātes grupu un darbspēju zudumu 60-79%;
√ mēreni izteiktai invaliditātei, nosakot III invaliditātes grupu un darbspēju zudumu 25-59%.
Pensijas vecumu sasniegušām personām nosaka invaliditātes grupu, nenosakot darbspēju zaudējumu procentos. Nosakot invaliditāti pilngadīgām personām darbspējas vecumā, daļēji tiek vērtētas personas darbspējas atbilstoši funkcionēšanas ierobežojuma smaguma pakāpei, tomēr faktiski atbalsts invaliditātes seku mazināšanai nereti vēl joprojām ir pakārtots nevis zaudētajām darbspējām, bet gan noteiktajai invaliditātes grupai.
Bērniem līdz 17 gadu vecumam (ieskaitot) invaliditāte tiek noteikta bez iedalījuma grupās. Vienlaikus bērniem, vērtējot invaliditātes smaguma pakāpi un tās ietekmi uz spējām veikt ikdienas darbības, kā kritērijs ir dominējis un turpina dominēt veselības traucējums un tā izpausmes orgānu sistēmu līmenī. Tieši šī iemesla dēļ rodas pretrunas, piemēram, novērtējot (izvērtējot) medicīniskās indikācijas īpašas kopšanas nepieciešamībai, kuru (medicīnisko indikāciju) kritēriji būtiski mainās, personai sasniedzot 18 gadu vecumu - no diagnozes kā tādas (bērnu gadījumā) uz tās radītajiem faktiskajiem funkcionēšanas ierobežojumiem (pieaugušajiem). Par priekšnosacījumu bērnu ar invaliditāti vajadzību noteikšanā vispirms nepieciešams novērtēt, kuras un cik lielā mērā funkcijas ir traucētas.
LM ieskatā invaliditātes noteikšanas procesa pilnveidošanas ietvaros būtiska loma ir personas funkcionālo spēju novērtējumam, tādēļ kā būtisks uzdevums ir izveidot objektīvu un reāli izmantojamu pašnovērtējuma anketu, kuru aizpilda pilngadīga persona, pretendējot uz invaliditātes noteikšanu - gan pirmreizēju, gan atkārtotu. Šī brīža situācija rāda, ka kaut arī pašnovērtējuma anketa ir viens no obligāti iesniedzamajiem dokumentiem invaliditātes ekspertīzes veikšanai, personas to aizpilda vai nu pavirši, vai arī norādot informāciju, kas neatbilst faktiskajai situācijai, ja to salīdzina ar pārējiem iesniegtajiem dokumentiem, t.sk. ģimenes ārsta vai ārstējošā ārsta nosūtījumā uz invaliditātes ekspertīzi iekļauto informāciju. Tam par iemeslu var būt personas subjektīvais vērtējums par savām funkcionēšanas spējām - gan tās pasliktinot, domājot, ka tādējādi pieaugs iespēja saņemt plašāku atbalsta grozu no valsts un pašvaldības, gan gluži pretēji, norādot augstākas spējas, kaut personai ir patiešām lielas grūtības veikt noteiktas darbības. Šāda pieeja pašnovērtējuma anketas aizpildīšanā un pēc tam tās analizēšana un iekļaušana invaliditātes ekspertīzē, nesniedz nepieciešamo pienesumu VDEĀVK ārstiem kvalitatīva lēmuma pieņemšanai. Attiecīgi, ja personas pašnovērtējums ir diametrāli pretējs ārstu viedoklim, kas izriet no personai piemītošajām medicīniskām indikācijām, pašnovērtējuma rezultāts turpmāk nav izmantojams. Lai novērstu šādas situācijas, ir nepieciešams matemātisks algoritms, kas personas pašvērtējumu izsaka noteiktā vērtējumā, kuru iespējams pamatot un iekļaut ekspertīzes procesā kā neatkarīgu lielumu. PB ziņojuma ietvaros paredzēts izstrādāt priekšlikumu pašnovērtējuma anketas papildināšanai ar matemātisku algoritmu19, kas ļaus izmantot maksimāli objektīvu, pēc vienotiem principiem aizpildītu informāciju par personu, ko varētu sekmīgi izmantot kvalitatīva lēmuma pieņemšanai.
Ar ES fondu atbalstu 2017.gada sākumā tika uzsākts ESF projekts20 par bērnu invaliditātes noteikšanas sistēmas pilnveidi atbilstoši SFK Bērnu un jauniešu versijas (turpmāk - SFK-BJ) principiem (turpmāk - projekts). Lai pilnveidotu invaliditātes noteikšanas sistēmu bērniem, projekta ietvaros iesaistītie ārsti eksperti izstrādāja mūsdienīgu, starptautiskajai praksei atbilstošu invaliditātes noteikšanas metodiku, balstoties uz SFK-BJ konceptuālajā pamatsistēmā noteiktajiem principiem - "Metodika Starptautiskās funkcionēšanas nespējas un veselības klasifikācijas bērnu un jauniešu versijas principu piemērošanai invaliditātes noteikšanas procesā bērniem līdz 18 gadu vecumam (neieskaitot)" (turpmāk - metodika). Izstrādājot metodiku SFK-BJ principu piemērošanā invaliditātes noteikšanā bērniem, tika analizēta korelācija starp bērna vecumu un slimību, lai noteiktu bērna invaliditāti. Papildus tam tika izvērtēti bērna vecumposmi - nosakot invaliditāti bērniem līdz sešu gadu vecumam, ņemot vērā bērna veselības stāvokli, bet, sākot ar septiņu gadu vecumu, vērtējot bērna funkcionālos traucējumus, savukārt no četrpadsmit gadu vecuma nosakot funkcionēšanas traucējumu smaguma pakāpi - viegla, mērena, smaga, ļoti smaga. Jaunā pieeja priekšplānā virza funkcionēšanas ierobežojumu pakāpi ne tikai invaliditātes statusa piešķiršanai, bet arī citu lēmumu pieņemšanai, kas var ietekmēt bērnu ar invaliditāti ikdienu invaliditātes seku mazināšanai. Tādēļ turpmākajos gados ir jāvērtē risinājumi, kā salāgot pieaugušā un bērna invaliditātes vērtēšanas kritērijus, lai sekmētu vienotu pieeju funkcionēšanas izvērtēšanā un neradītu pretrunas laikā, kad bērns sasniedz pilngadību un tiek pielietota atšķirīga pieeja invaliditātes noteikšanā.
Uz visaptveroša atbalsta trūkumu bērniem ar psihiskiem un uzvedības traucējumiem, viņu vecākiem un ģimenei norādīts 2018.gadā PKC izstrādātajā ziņojumā "Par nepieciešamiem uzlabojumiem starpnozaru sadarbībā un palīdzības sniegšanā bērniem ar psihiskiem, attīstības un uzvedības traucējumiem, kā arī antisociālu uzvedību"21.
Plāns paredz pasākumus (Plāna 1.rīcības virziens), kas vērsti uz invaliditātes novērtēšanas sistēmas pilnveidošanas pasākumiem un VDEĀVK speciālistu profesionālās kapacitātes paaugstināšanu, lai aizvien vairāk attīstītu klientorientētu iestādes darbu un informācijas sniegšanu atbilstoši klienta individuālajām vajadzībām.
Personu ar invaliditāti nodarbinātības līmenis Latvijā, salīdzinot ar citām ES dalībvalstīm, var tikt vērtēts kā vidējs. Ar izaicinājumiem iekļauties darba tirgū visvairāk saskaras tieši personas ar smagāku invaliditāti. Vienlaikus ir novērojams, ka pēdējo desmit gadu laikā personu ar invaliditāti nodarbinātības līmenis pakāpeniski pieaug. Saskaņā ar LabIS datiem 2014.gadā starp visām personām ar invaliditāti vecumā no 18-63 (ieskaitot) nodarbinātas bija 34% personas ar invaliditāti, savukārt 2019.gadā jau 41%. 2020.gadā novērojams neliels nodarbinātības kritums - līdz 40%, kas varētu būt cieši saistīts ar Covid-19 pandēmijas radītajām negatīvajām sekām darba tirgū kopumā. Nodarbinātības rādītājos starp sievietēm un vīriešiem ar invaliditāti nav novērojamas būtiskas atšķirības. No visām nodarbinātām personām darbspējas vecumā 62% ir personas ar III invaliditātes grupu, 36% personas ar II invaliditātes grupu un 2% ar I invaliditātes grupu. Vienlaikus jāatzīmē, ka nodarbinātības rādītājs pieaug līdz ar personu ar invaliditāti skaita pieaugumu (skatīt 3. tabulu).
3.tabula
Nodarbināto personu ar invaliditāti skaits 2014.-2020.gadā*
|
Dzimums |
Gads |
Nodarbinātie |
Nodarbināti bērni ar invaliditāti |
||||||
|
I invaliditātes grupa |
II invaliditātes grupa |
III invaliditātes grupa |
kopā |
||||||
|
kopā |
no tiem 18-63 gadi |
kopā |
no tiem 18-63 gadi |
kopā |
no tiem 18-63 gadi |
||||
|
Sievietes |
2014. |
396 |
335 |
7508 |
6514 |
12031 |
11129 |
19935 |
9 |
| 2015. |
448 |
371 |
7795 |
6660 |
13124 |
12022 |
21367 |
8 |
|
| 2016. |
449 |
356 |
8131 |
6760 |
14159 |
12802 |
22739 |
9 |
|
| 2017. |
484 |
382 |
8404 |
6889 |
15352 |
13739 |
24240 |
7 |
|
| 2018. |
473 |
373 |
8494 |
6753 |
16714 |
14542 |
25681 |
9 |
|
| 2019. |
502 |
389 |
8848 |
6963 |
17873 |
15449 |
27223 |
16 |
|
| 2020 |
520 |
407 |
8570 |
6674 |
17944 |
15313 |
27034 |
6 |
|
|
Vīrieši |
2014. |
589 |
492 |
7272 |
6301 |
11622 |
10683 |
19483 |
3 |
| 2015. |
578 |
467 |
7739 |
6577 |
12157 |
11071 |
20474 |
4 |
|
| 2016. |
661 |
539 |
7935 |
6704 |
12852 |
11582 |
21448 |
9 |
|
| 2017. |
613 |
495 |
8415 |
6997 |
13725 |
12262 |
22753 |
9 |
|
| 2018. |
652 |
522 |
8645 |
7039 |
14509 |
12731 |
23806 |
11 |
|
| 2019. |
690 |
513 |
8946 |
7104 |
15186 |
13142 |
24822 |
9 |
|
| 2020 |
670 |
512 |
8956 |
6957 |
15194 |
13010 |
24820 |
6 |
|
|
*Personai vienlaicīgi var būt noteiktas vairākas invaliditātes grupas, līdz ar to nodarbinātības rādītāji neatspoguļo unikālo personu skaitu. |
|||||||||
|
Datu avots: LabIS, izgūts 2021.gada februārī. Dati par 2014., 2015., 2016., 2017. un 2018.gadu atspoguļo situāciju uz 2018.gada decembri. Dati par 2019., 2020.gadu atspoguļo situāciju uz attiecīgā gada decembri. |
|||||||||
Kopējais bezdarba rādītājs valstī ar katru gadu samazinās, savukārt personu ar invaliditāti īpatsvars bezdarbnieku skaitā pieaug, lai arī absolūtos skaitļos reģistrēto bezdarbnieku ar invaliditāti skaits samazinās. 2014.gada beigās bija reģistrētas 8 355 personas ar invaliditāti jeb 10,2% no kopējā bezdarbnieku skaita, bet 2020.gada beigās 8 583 personas jeb 12,3% no kopējā bezdarbnieku skaita (skatīt 2.attēlu)
2.attēls
Reģistrēto bezdarbnieku skaits un īpatsvars no kopējā reģistrēto bezdarbnieku skaita NVA
Avots: NVA, 2021.gads
Daļēji tas izskaidrojams ar to, ka NVA veic skaidrojošu darbu un palielina atbalsta pasākumus personām ar invaliditāti, īsteno publicitātes pasākumus. Tas cita starpā mudina arī līdz šim neaktīvās nereģistrētās personas ar invaliditāti reģistrēties kā bezdarbniekiem, tādējādi uzlabojot savas iespējas iekļauties darba tirgū. Vairāk nekā puse (64,6%) no NVA reģistrētajiem bezdarbniekiem ar invaliditāti 2020.gadā bija vecumā virs 50 gadiem, 48,6% ilgstošie bezdarbnieki, 1,9% jaunieši bezdarbnieki (15-24). Pēc NVA sniegtajiem datiem 2020.gada beigās lielākajai daļai (45%) bezdarbniekiem ar invaliditāti bija profesionālā izglītība, 26% - vispārējā vidējā izglītība, 16% pamatizglītība un 12% augstākā izglītība. Bieži vien personu ar invaliditāti prasmes neatbilst mainīgajām darba tirgus prasībām22 vai šīs prasmes ir nepietiekamas, tādējādi ir ļoti būtiski piedāvāt pārkvalifikācijas un prasmju apguves programmas, lai personas ar invaliditāti apgūtu darba tirgū aktuālās prasmes un veicinātu savu konkurētspēju darba tirgū.
Pēdējo gadu laikā veikti dažādi pilnveidojumi, lai sekmētu personu ar invaliditāti iekļaušanos darba tirgū. NVA piedāvātie atbalsta pasākumi veidoti mērķētāki, vienlaikus palīdzot bezdarbniekiem ar invaliditāti pārvarēt tos šķēršļus, kas kavē iesaistīties darba tirgū. Tā kā personas ar invaliditāti saskaras ar dažādiem funkcionāliem traucējumiem, kas nereti rada ierobežojumus pilnvērtīgi iekļauties darba tirgū, tad NVA iespēju robežās sniedz individuālu pieeju, izstrādājot individuālos darba meklēšanas plānus, kas palīdz integrēties vai reintegrēties darba tirgū. Saskaņā ar individuālo darba meklēšanas plānu NVA sniedz atbalstu gan individuālu karjeras konsultāciju veidā, gan organizē iesaisti motivācijas programmās ar individuāliem mentoriem, organizē dalību subsidētajās darba vietās un pagaidu nodarbinātības pasākumos (pagaidu sabiedriskie darbi, darbam nepieciešamo iemaņu apguve), tāpat piedāvā pārkvalificēties un apgūt jaunu profesiju, iesaistīties praktiskajā izglītībā pie darba devēja, apgūt tādas darba tirgū pieprasītās prasmes kā datorprasmes un svešvalodas, saņemt reģionālās mobilitātes atbalstu, lai nokļūtu darba vietā vai uz mācību vietu, un palīdz iesaistīties citos pasākumos. NVA piedāvā plašu atbalsta pasākumi klāstu, kuru ietvaros tiek sniegts atbalsts arī personām ar invaliditāti:
1) konsultācijas un darba meklēšanas atbalsts: karjeras konsultācijas (individuālās un grupu konsultācijas); individuālās psihologa konsultācijas; motivācijas atbalsta pasākums ar mentoru personām ar invaliditāti; profesionālās piemērotības noteikšanas pasākums personām ar invaliditāti;
2) prasmju pilnveides pasākumi: darba tirgum nepieciešamo pamatprasmju apguve (komunikācijas prasmes, digitālās prasmes, sociālās un pilsoniskās prasmes, ievads un pamatzināšanas atsevišķās nozarēs); darba tirgū nepieciešamo papildus prasmju apguve (datorkursi, valodu kursi); tiešsaistes platformu kursi; jaunas profesijas apguve vai profesionālās pilnveides kursi; praktiskā izglītībā pie darba devēja;
3) nodarbinātības atbalsta pasākumi: subsidētās darba vietas; algoti pagaidu sabiedriskie darbi pašvaldībās; mazā biznesa un pašnodarbinātības uzsākšanas atbalsts; reģionālās mobilitātes atbalsts nokļūšanai uz darbu vai pārkvalifikāciju; pasākums darbam nepieciešamo iemaņu attīstībai (jauniešiem 18-29 gadi, personām ar invaliditāti, studentiem - bezdarbniekiem augstākās izglītības iestādēs).
Minētajos pasākumos 2020.gadā tika sniegts atbalsts bezdarbniekiem ar invaliditāti 7,2 milj. euro apmērā, salīdzinājumā ar 7,0 milj. euro 2019.gadā.
Bezdarbnieku ar invaliditāti mērķa grupas klientu integrēšana darba tirgū ir viena no NVA prioritātēm, tādēļ NVA sadarbojas ar darba devējiem un NVO, lai rastu iespējas bezdarbnieku integrēšanai darba tirgū. Pēdējo gadu laikā Latvijā ir īstenoti vairāki jauni pasākumi, lai vēl vairāk atbalstītu personu ar invaliditāti integrāciju darba tirgū. Tāpat tiek nodrošināti arī darba devēju informēšanas pasākumi, ietverot arī personu ar invaliditāti nodarbinātības labās prakses piemēru popularizēšanu, lai iedrošinātu citus darba devējus nodarbināt personas ar invaliditāti. Tā kā invaliditāte nenozīmē, ka cilvēks nav spējīgs strādāt, bet gan to, ka viņam zināmā pakāpē ir ierobežotas darbspējas, ir nepieciešams pilnveidot atbalsta pakalpojumu klāstu, kas sekmētu personas ar invaliditāti pilnīgu vai daļēju spēju atgriezties iepriekšējā darba vietā, nemainot darba specifikāciju, vai arī radīt apstākļus, lai atbilstoši darbspēju zaudējumam un funkcionālā traucējuma veidam, cilvēks būtu spējīgs pārkvalificēties un atkārtoti iekļauties darba tirgū.
Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas pētījumā "Cilvēku sasaiste ar darbavietām: Latvija"23 apskatīta aktīvās darba tirgus politikas attīstība un panākumi Latvijā kopš 2012. gada, kad Latvijas darba tirgus sāka atgūties pēc īpaši smagajām sekām, ko bija izraisījusi globālā finanšu krīze. Ziņojumā izvērtēti noteiktu aktivizācijas pasākumu panākumi Latvijā, īpašu uzmanību veltot pasākumu izvērtējumam, kas orientēti uz bezdarbnieku apmācību, mobilitātes un uzņēmējdarbības atbalstu Latvijas reģionos un algu subsīdijām Latvijas neaizsargātākajām grupām, t.sk. personām ar invaliditāti. Sniegtās rekomendācijas ietver rosinājumus pilnveidot profilēšanas rīku, lai veicinātu dalību vispiemērotākajos aktīvās darba tirgus politikas pasākumos, diferencēt subsidētās nodarbinātības programmu personām ar invaliditāti atbilstoši novērtētās invaliditātes vai darbspējas pakāpei u.c.
Nereti tiek runāts par kvotu ieviešanas lietderību Latvijā kā instrumentu personu ar invaliditāti nodarbinātības veicināšanai. PB ziņojumā pausts secinājums, ka kvotu sistēmai Latvijā, visticamāk, būtu ļoti maza ietekme uz personu ar invaliditāti nodarbinātības veicināšanu. 2017.gadā Latvijā bija 181 424 ekonomiski aktīvi uzņēmumi. Visvairāk (90,8%) bija mikrouzņēmumi (0-9 darbinieki), un uz tiem, visticamāk, neattieksies kvotu prasības (Starptautiskās Darba organizācijas ieskatā minimālais nepieciešamais uzņēmuma lielums kvotu ieviešanai būtu 20 darbinieki). Latvijas uzņēmumu kopskaitā 5% ir mazie uzņēmumi (10-49 darbinieki). Tikai 0,9% ir vidēji lieli uzņēmumi un 0,13% ir lielie uzņēmumi. Līdz ar to kvotu sistēmu, visticamāk, varētu piemērot 1-2% Latvijas uzņēmumu, ja minimālais darbaspēka lielums ir 20 darbinieki (šo minimālo skaitu varētu palielināt līdz 50, kā tas ir Spānijā). Ja pieņem, ka kvotu sistēma ietekmētu 100 000 darbinieku un kvota būtu 2%, tas radītu 2000 darba vietu personām ar invaliditāti, tādēļ prognozējams, ka darba vietu pieaugums turpmākajos gados būtu ļoti neliels. Vienlaikus PB atzīmē, ka kvotām valsts pārvaldē, visticamāk, būtu zema ietekme, jo Latvija kopumā tiecas uz darba vietu skaita samazināšanu valsts pārvaldē.
PB ziņojumā tiek akcentēts, ka vēl viena problēma ir pieprasījuma un piedāvājuma neatbilstība. Gan privātajā, gan publiskajā sektorā pieprasīti ir augsti kvalificēti darbinieki. Turpretī personas ar invaliditāti, kas meklē darbu, nereti ir ilgstoši bezdarbnieki, ar zemām prasmēm un vecumā virs 50 gadiem. Visbeidzot, kvotu sistēmas ieviešana, kā to pierāda daudzas valstis, ir sarežģīts administratīvs jautājums, kas rada ievērojamas izmaksas. Kopumā kvotu sistēma var nedot gaidītos rezultātus. Tādēļ PB ieskatā Latvijai būtu jākoncentrējas uz integrētas nodarbinātības sistēmas izveidi, lai veicinātu personu ar invaliditāti dalību darba tirgū.
Plāns paredz pasākumus (Plāna 3.rīcības virziens), kas sekmēs personu ar invaliditāti iekļaušanos darba tirgū, pilnveidojot NVA speciālistu zināšanas par darbu ar personām ar invaliditāti, attīstot uz personu ar invaliditāti vajadzībām mērķētus atbalsta pakalpojumus un vienlaikus vērtējot esošās atbalsta sistēmas efektivitāti.
Papildus invaliditātes pensijai un valsts sociālā nodrošinājuma pabalstam valstī ir izveidoti dažādi atbalsta pasākumi (pakalpojumi, pabalsti, atvieglojumi, u.c.), lai mazinātu invaliditātes izraisītās sekas. Personām ar invaliditāti, kuras saskaras ar papildu vajadzībām dažādu funkcionēšanas ierobežojumu dēļ, ir tiesības saņemt valsts un pašvaldības atbalsta pakalpojumus gan monetārā veidā, gan pakalpojumu un atvieglojumu veidā (skatīt 4.tabulu).
4.tabula
Atbalsta veidi personām ar invaliditāti invaliditātes seku mazināšanai24
|
Monetārs atbalsts |
Pakalpojumi un atvieglojumi |
|
• Invaliditātes pensija (atkarīga no invaliditātes
grupas/cēloņa un apdrošināšanos stāža)
• Valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts (atkarīgs no invaliditātes grupas/cēloņa un kopš 2021.gada - nodarbinātības fakta) • Piemaksa pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu ar invaliditāti • Īpašas kopšanas pabalsts personām ar ļoti smagu invaliditāti • Pabalsts transporta izdevumu kompensēšanai personām ar invaliditāti, kurām ir apgrūtināta pārvietošanās • Pabalsts personām ar I grupas redzes invaliditāti asistenta pakalpojuma izmantošanai |
• Asistenta pakalpojums pašvaldībā un izglītības iestādē
• Tehniskie palīglīdzekļi • Surdotulka pakalpojums • Transporta stāvvietu karte • NVA sniegtie pakalpojumi • SIVA sniegtie pakalpojumi • DI ietvaros sniegtie pakalpojumi • Atbalsts norēķiniem par elektrību personām ar I invaliditātes grupu un ģimenēm, kuras aprūpē bērnu ar invaliditāti • Atvieglojums sauszemes transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligātai apdrošināšanai • Atbrīvojumi no transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa maksāšanas • Veselības aprūpē piemērojamie atvieglojumi pacienta iemaksām • Iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumi • Braukšanas maksas atvieglojumi sabiedriskajā transportā • Latvijas Goda ģimenes apliecības programmas ietvaros pieejamie atvieglojumi ģimenēm, kuru aprūpē ir bērns ar invaliditāti vai persona ar I vai II invaliditātes grupu līdz 24 gadu vecumam25 • Pašvaldību nodrošinātie atbalsta pakalpojumi u.c. |
|
Informācijas avots: LM veidots, 2021.gads |
|
Pieejamie atbalsta pakalpojumi un atvieglojumi sekmē personu ar invaliditāti iespējas stiprināt savu finansiālo kapacitāti un spēju iekļauties dažādos sabiedriskajos procesos. Piemēram, braukšanas maksas atvieglojumi sabiedriskajā transportā, atvieglojumi norēķiniem par elektrību vai atvieglojums sauszemes transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligātai apdrošināšanai rada tiešu, pozitīvu ietekmi ikdienas vajadzību nodrošināšanai, kaut arī monetārā izteiksmē šo atbalsta pakalpojumu cilvēks izmaksājama pabalsta veidā nesaņem. Attiecīgi, saņemot šāda veida atbalsta pakalpojumus, personām ar invaliditāti samazinās izdevumi citās pozīcijas, kas rastos, ja šādu atbalsta pakalpojumu un atvieglojumu nebūtu. Turklāt, kopš Latvija 2010.gadā ratificēja ANO Konvenciju, ir attīstīti vairāki pakalpojumi, piemēram, asistenta pakalpojums pašvaldībā un izglītības iestādēs, DI ietvaros īstenojami pakalpojumi, kas veicina personu ar invaliditāti spēju iekļauties sabiedrībā un saņemt atbilstoši vajadzībām izvērtētus un piemērotus pakalpojumus.
LM īstenotie "Nabadzības un sociālās atstumtības mazināšanas rīcībpolitiku ietekmes izvērtējumi"26 (turpmāk - Izvērtējums) ietver arī personu ar invaliditāti ienākumu situācijas analīzi. Personas ar invaliditāti ienākumus veidojošie sociālie transferti atšķiras atkarībā no vecuma un invaliditātes grupas. Vecuma pensiju saņem tās personas ar invaliditāti, kuras sasniegušas pensionēšanās vecumu. Persona ar invaliditāti darbspējas vecumā saņem invaliditātes pensiju vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu invaliditātes gadījumā. III invaliditātes grupas gadījumā invaliditātes pensija tiek noteikta valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā. Izvērtējumā secināts, ka 62,8%27 personu ar invaliditāti kopējie ienākumi (no sociālajiem transfertiem un darbā gūtajiem ienākumiem) nepārsniedz nabadzības riska28 slieksni jeb 367 euro 2017.gadā. Pētījumā, vērtējot situāciju no kopējiem personas ienākumiem, secināts, ka visaugstākais nabadzības risks ir personām ar II grupas invaliditāti (73,4% 2017.gadā bija pakļauti šim riskam), savukārt, vērtējot pēc traucējumu veida, visaugstākais nabadzības risks ir personām ar garīga rakstura traucējumiem (80,9%).
Arī EK 2020.gada 26.februārī publicētajā dokumentā "2020.gada ziņojums par Latviju"29 vērsta uzmanība uz nepietiekamu personu ar invaliditāti sociālo aizsardzību Latvijā, norādot, ka "personu ar invaliditāti, kuras apdraud nabadzības vai sociālās atstumtības risks, īpatsvars Latvijā ir 43,6%, kas ir viens no augstākajiem rādītājiem ES (ES vidējais rādītājs ir 28,7%; 2018.gads)". Savukārt ANO Ekonomisko, sociālo un kultūras tiesību komiteja 2021.gada 8.marta noslēguma secinājumos par Latvijas konsolidēto otro kārtējo ziņojumu par ANO Starptautiskā pakta par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām (turpmāk - Pakts) ieviešanu Latvijā 2008.-2017.gadā30 ir norādījusi vairākas rekomendācijas, kas tostarp vērstas uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju stiprināšanu, kā piemēram, sociālo aizsardzību, patstāvīgu ienākumu gūšanas iespējām, kompleksu pasākumu nodrošināšanu nabadzības riska mazināšanai u.c.
Saistībā ar personu ar viszemākajiem ienākumiem sociālo aizsardzību 2020.gadā tika pieņemti vairāki Latvijas Republikas Satversmes tiesas (turpmāk - Satversmes tiesa) spriedumi31, kuri noteica, ka esošie minimālo ienākumu sliekšņu apmēri gan valsts, gan pašvaldības pusē nav metodoloģiski pamatoti un to apmēri neveicina personu ar zemiem ienākumiem materiālās situācijas uzlabošanos. Ar Satversmes tiesas spriedumos izvērtētajiem minimālo ienākumu sliekšņiem ir saprotami šādi personai sniegtā atbalsta apmēri sociālās aizsardzības jomā - garantētā minimālā ienākuma (turpmāk - GMI) slieksnis, trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksnis, maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksnis, valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts un minimālās valsts pensijas. Lai izpildītu Satversmes tiesas spriedumus, 2020.gada nogalē tika veikti vairāki grozījumi normatīvajos aktos, nosakot minimālo ienākumu sliekšņus metodoloģiski pamatotā apmērā, kuri stājās spēkā no 2021.gada 1.janvāra. Likumā "Par sociālo drošību" tika definēts ienākumu sliekšņu jēdziens, kā arī noteikts zemākais iespējamais minimālo ienākumu sliekšņu apmērs - 109 euro. Tas nozīmē, ka ne valsts, ne pašvaldības pusē noteiktie minimālo ienākumu sliekšņu apmēri nevar būt zemāki par 109 euro. Šāds apmērs tika noteikts, balstoties uz metodoloģiski pamatotu un sociālekonomiskajai situācijai atbilstošu pieeju32, nosakot minimālo ienākumu sliekšņu apmērus samērīgi pret pārējās sabiedrības iespējām un vajadzībām. Lielā mērā minimālo ienākumu sliekšņu izmaiņas no 2021.gada janvāra attiecas uz personām ar invaliditāti, kuras ir minimālās invaliditātes pensijas33 vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta34 saņēmējas (skatīt izmaiņas minimālo ienākumu sliekšņu apmēros no 2021.gada 2. un 3.pielikumā). Šo minimālo ienākumu sliekšņu apmēri izriet no personai noteiktās invaliditātes grupas, attiecīgi nosakot, ka līdz ar invaliditātes grupas smaguma pieaugumu pieaug arī valsts sniegtā atbalsta apmērs, tādējādi lielākā mērā kompensējot šo personu ierobežotās iespējas gūt patstāvīgus un pastāvīgus ienākumus.
Lai turpmāk nodrošinātu citu valsts sniegtā materiālā atbalsta invaliditātes gadījumā paaugstināšanu (piemēram, piemaksu pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu ar invaliditāti, pabalstu transporta izdevumu kompensēšanai), sākotnēji ir nepieciešams novērtēt esošo monetāro atbalsta sistēmu, identificējot nepieciešamās izmaiņas, iespējamos risinājumus, tostarp piemērotākās metodes izvēli monetārā atbalsta paaugstināšanas pamatojumam, kā arī kopumā jāvērtē esošās atbalsta sistēmas pietiekamība un mērķētība.
Lai nodrošinātu uz personu ar invaliditāti vajadzībām mērķētas invaliditātes politikas attīstību, būtiski ir iesaistīt pašas personas pakalpojumu satura veidošanā, skaidrojot un pārrunājot būtiskākos jautājumus, kas ietekmē viena vai otra pakalpojuma efektivitāti. LM organizē sadarbību ar personas ar invaliditāti pārstāvošajām organizācijām dažādos formātos35 - tikšanās un diskusijas par dažādiem aktuāliem jautājumiem, sanāksmes par izmaiņām likumdošanā, darbs dažādās darba grupās, lai nodrošinātu viedokļu apmaiņu par to, kādi pasākumi būtu nepieciešami, lai sekmētu personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju un tiesību nodrošināšanu, tādējādi gūstot arī pašu personu ar invaliditāti viedokli un nodrošinot viņu iesaisti invaliditātes politikas veidošanā. Viens no būtiskākajiem secinājumiem sakrīt ar pētījumos secināto - lai sekmētu mērķēta atbalsta sniegšanu un saņemšanu, atbalsta pakalpojuma klāstam ir jābūt vairāk balstītam uz individuālo vajadzību izvērtējumu, nevis piederību konkrētai invaliditātes grupai, un jāvērtē esošo pakalpojumu atbilstība reālajai sociālekonomiskajai situācijai valstī.
Viens no būtiskākajiem atbalsta pakalpojumiem personām ar invaliditāti ir asistenta pakalpojums. MK 2020.gada 9.oktobrī ir atbalstīts konceptuālā ziņojuma "Par asistenta pakalpojuma pašvaldībā pilnveidošanu" (turpmāk - Ziņojums) 5.nodaļā ietvertais 1.A risinājums un tā īstenošanu uzdots uzsākt no 2021.gada 1.jūlija36. Savukārt 2020.gada 23.novembrī Saeimā pieņēma likumu "Grozījumi Invaliditātes likumā", kas paredz paplašināt asistenta pakalpojumu bērniem ar invaliditāti - nosakot pavadoņa un asistenta pakalpojumu, nodrošinot pašvaldības finansētu aprūpes pakalpojumu, kā arī mainīt pakalpojuma piešķiršanas kārtību pilngadīgām personām. Viens no asistenta pakalpojuma nodrošināšanas galvenajiem mērķiem jau kopš tā ieviešanas 2013.gadā ir veicināt personu ar invaliditāti iesaisti izglītības procesā un darba tirgū, līdz ar to šiem pasākumiem asistenta pakalpojumu lielākā apjomā bija iespējams saņemt jau kopš šī pakalpojuma ieviešanas. Arī jaunajā asistenta pakalpojuma nodrošināšanas kārtībā minētā pieeja netiek mainīta un lielāks asistenta pakalpojuma apjoms tiks piešķirts personām, kuras strādā un mācās, tādējādi paredzot, ka sociāli aktīvām personām sniedzams lielāks pārvietošanās atbalsts ārpus mājokļa, tādējādi veicinot pilngadīgu personu ar invaliditāti iesaisti izglītošanās procesā un darba tirgū. Jaunā pakalpojuma nodrošināšanas kārtība stājās spēkā 2021.gada 1.jūlijā.
2020.gada augustā LM un Valsts kanceleja kopīgā sadarbībā Inovācijas laboratorijā37 (turpmāk - IL) uzsāka kopīgu darbu pie atbalsta sistēmas pilnveides bērniem ar invaliditāti un viņu ģimenēm. Šajā procesā tika iesaistīti ieinteresēto pušu pārstāvji un šī procesa mērķis bija, apzinot dažādos viedokļus un skatījumus, panākt vienošanos par vēlamajiem uzlabojumiem atbalsta pakalpojumu nodrošināšanai invaliditātes seku mazināšanā.
Jautājuma risināšanai, ņemot vērā izaicinājuma sarežģītību un daudzpusīgumu, tika izraudzīta dizaina domāšanas pieeja. Tā nodrošināja lietotāju vajadzību detalizētu izpēti, visu iesaistīto pušu efektīvu iesaisti problēmas izpētē un risinājumu meklēšanā. Lai vispusīgi izvērtētu esošās atbalsta sistēmas problēmas un izstrādātu jaunu risinājumu vai tās elementus, tādējādi nodrošinot ģimeņu vajadzībām atbilstošāku atbalsta sistēmu, par piemērotāko darba metodi tika izvēlēta inovācijas domnīcas jeb sprinta organizēšana ar iespējami plašu iesaistīto pušu dalību. Sprints ietvēra 7 darbnīcas, kurās kā eksperti un dalībnieki piedalījās dažādu jomu speciālisti, bērnu ar invaliditāti vecāki, asistenti un pakalpojumu sniedzēji. IL ietvaros tika identificētā pamatproblēma - pašreizējā atbalsta sistēma nenodrošina atbilstošu atbalstu vecākiem, kuriem ir bērni ar invaliditāti. Tika izveidoti četri galvenie risinājuma (prototipu) virzieni:
1) gadījuma vadītājs;
2) asistenta amata apraksts;
3) multifunkcionāla centra pēc vienas pieturas aģentūras principa izveide;
4) asistentu koordinācijas dienests.
2021.gadā tiks turpināts darbs, lai IL ietvaros radītos risinājumus (prototipus) novērtētu, izdarot secinājumus, vai piedāvātais risinājums palīdz risināt problēmu pēc būtības un kādas darbības veicamas, lai risinājumi vai to elementi varētu tikt iedzīvināti, aplēstas izmaksas. Pēc prototipu testēšanas plānots MK iesniegt Informatīvo ziņojumu par turpmākajām darbībām un identificēto risinājumu piemērošanu. Plāns ietver pasākumus, lai sekmētu IL pausto ideju realizēšanu38.
2020.gadā tika veikts pētījums "Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām ieviešanas izvērtējums"39 (turpmāk - Invaliditātes pētījums), kura mērķis bija izvērtēt ANO Konvencijas ieviešanas progresu, tostarp ANO Konvencijas pamatnostādņu īstenošanas kontekstā, sniedzot pārskatu par dažādu nozaru īstenoto rīcībpolitiku ietekmi uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgu tiesību un iespēju īstenošanu, un identificēt nepieciešamās turpmākās darbības efektīvas un ilgtspējīgas invaliditātes politikas attīstībai. Kā daži no pētnieku secinājumiem - Latvijai ir piemērota kombinētā pieeja iekļaujošas izglītības īstenošanā: bērni ar smagu invaliditāti iegūst izglītību speciālajās izglītības iestādēs, bērni ar vieglāku invaliditāti - vispārējās izglītības iestādēs; attiecībā uz nodarbinātību tiek secināts, ka pārāk maza uzmanībā ir vērsta uz to, ka atbalsta pasākumus personām ar invaliditāti diferencētu pēc invaliditātēs smaguma pakāpes un/vai funkcionālā traucējumā veida; atbalsta pakalpojumu pieejamība ir cieši saistīta ar invaliditātes grupu, nevis individuālajam vajadzībām un funkcionēšanas ierobežojuma pakāpi; novērojama starpinstitucionālās sadarbības nepilnības sabiedrībā balstīto un citu atbalsta pakalpojumu nodrošināšanā personām ar invaliditāti u.c. secinājumi. Attiecīgi rekomendācijas vērstas uz atvērtāku pieeju gan iekļaujošas izglītības, gan nodarbinātības kontekstā, lielāks uzsvars liekams uz mērķētu atbalsta pakalpojumu nodrošināšanu, vērtējot personas ar funkcionēšanas ierobežojumiem individuālās vajadzības, kā arī pieejamas un daudzpusīgas informācijas sniegšanu gan personām ar invaliditāti, ņemot vērā dažādos funkcionālos traucējumiem, gan izglītojot sabiedrību par invaliditātes jautājumiem kopumā.
Plāns paredz pasākumus (Plāna 2.rīcības virziens), kas vērsti uz atbalsta pakalpojumu pilnveidošanu invaliditātes seku mazināšanai, tostarp iekļaujošas izglītības kontekstā, pieejamā atbalsta pārvērtēšanu un jaunu risinājumu meklēšanu, lai sekmētu personu ar invaliditāti iekļaušanos sabiedrībā.
Piekļūstamības nodrošināšana visās dzīves jomās ir priekšnosacījums tam, lai personas ar invaliditāti varētu dzīvot neatkarīgi un īstenot savas tiesības un vienlīdzīgi ar citiem piedalīties sabiedriskajā dzīvē un norisēs. Bez piekļuves fiziskajai videi, transportam, informācijai un saziņai, ieskaitot informācijas un sakaru tehnoloģijas un sistēmas, personām ar invaliditāti nav nodrošinātas vienlīdzīgas iespējas dalībai sabiedriskajos procesos. Piekļūstamība ir viens no galvenajiem priekšnosacījumiem, uz kuriem balstās ANO Konvencija un tajā ietvertā cilvēktiesību pieeja, kas paredz patstāvību lēmumu pieņemšanā un iespēju īstenošanā, kas bez piekļūstamības ir ļoti apgrūtināta vai pat neiespējama. Tomēr ne vienmēr vides un pakalpojumu piekļūstamības nerealizēšana ir saistīta ar normatīvā regulējuma trūkumu. Cēlonis iespējamajiem pārkāpumiem vides piekļūstamības jomā ir arī zināšanu un izpratnes trūkums.
Visaptverošas un regulāras situācijas analīzes par vides piekļūstamību Latvijā trūkums ir apgrūtinājis piekļūstamības progresa novērtēšanu. Ir pieejami vairāki Latvijas Republikas Tiesībsarga biroja ziņojumi un pētījumi, kā arī citi informācijas avoti, kas pārliecinoši norāda, ka vides un informācijas nepiekļūstamība Latvijā rada šķēršļus, ierobežojot personu ar invaliditāti tiesības un brīvību. 2019.gadā tika apstiprināts īstermiņa attīstības politikas plānošanas dokuments "Plāns pieejamas vides veidošanai Latvijā 2019.-2021.gadam"40, kurš tostarp paredz veikt visaptverošu analīzi par vides piekļūstamību valsts un pašvaldību ēkās. Lai to izdarītu, tehniskās palīdzības projekta "Horizontālā principa "Vienlīdzīgas iespējas" koordinēšanas funkciju nodrošināšana Labklājības ministrijā (2.kārta)" (Nr.10.1.3.0/18/TP/010) ietvaros:
1) 2020.gadā tika nodrošināta pašnovērtējuma pasākuma koordinēšana un valsts un pašvaldību institūciju pārstāvju konsultēšana vides un informācijas novērtēšanai:
• izstrādāta pašnovērtējuma metodika vides un informācijas piekļūstamības novērtēšanai valsts un pašvaldību ēkām un ēkām, kurās tiek sniegti valsts un pašvaldību pakalpojumi iedzīvotājiem;
• nodrošinātas mācības speciālistiem par pašnovērtējuma metodikas piekļūstamības novērtēšanai kvalitatīvu piemērošanu (3 semināri);
• veikts vides un informācijas piekļūstamības pašnovērtējums valsts un pašvaldību ēkās un ēkās, kurās tiek sniegti valsts un pašvaldību pakalpojumi iedzīvotājiem atbilstoši izstrādātajai metodikai;
• 2021. gadā tika veikts pētījums "Analīze par vides pieejamības pašnovērtējumu valsts un pašvaldību iestādēs"41. Pētījuma mērķis bija iegūt informāciju par vides un informācijas pieejamību valsts un pašvaldību iestādēs, lai palielinātu publisko pakalpojumu un publisko ēku skaitu, kurās ir nodrošināta vides piekļūstamība visām sabiedrības grupām, tostarp personām ar invaliditāti. Analizējot vides piekļūstamību publiskajās ēkās, pētījumā secināts, ka kopumā vide cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem piekļūstamas tikai 8% ēku, 26% tā ir daļēji pieejama un 67% nav pieejama. Pilnībā vismaz kādā telpas elementā vides piekļūstamība nodrošināta vairumā publisko ēku. Visbiežāk - VM pārraudzībā esošo iestāžu un kapitālsabiedrību ēkās (36%), kam seko pašvaldību veselības aprūpes iestādes (28%). Trešais augstākais vides piekļūstamības rādītājs ir KM pārraudzībā esošām iestādēm un kapitālsabiedrībām (25% punkti) un Aizsardzības ministrijas pārraudzībā esošām iestādām (25%).Vienlaikus pētījumā secināts, ka par vides piekļūstamību cilvēkiem ar kustību traucējumiem tiek domāts aizvien vairāk, tomēr vides un informācijas piekļūstamības risinājumiem ir jābūt izsvērtiem un pārdomātiem, balstītiem uz cilvēkam piemītošās cieņas, personīgās patstāvības, tostarp personīgās izvēles brīvības un personas neatkarības ievērošanas principu, diskriminācijas aizliegumu, pilnīgu un efektīvu līdzdalību un integrāciju sabiedrībā, cieņu pret atšķirīgo un personu ar invaliditāti kā cilvēku daudzveidības un cilvēces daļas pieņemšanu, iespēju vienlīdzību un piekļūstamību.
2) līdz 2021.gada maijam nodrošināti 16 semināri par vides un informācijas piekļūstamību ES fondu īstenotājiem, izglītības iestādēm, kuras nodrošina apmācības bezdarbniekiem un darba meklētājiem, Valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas centru klientu apkalpošanas speciālistiem, valsts un pašvaldību iestāžu darbiniekiem.
3) 2021.gadā 1. pusgadā nodrošinātas 20 vides un informācijas piekļūstamības individuālas konsultācijas DI projektu īstenotājiem.
4) 2020.gadā sagatavoti un publicēti informatīvi materiāli par vides un informācijas piekļustamību42:
• Vadlīnijas augstskolām par iekļaujošas studiju vides veidošanu, t.sk. materiāls vieglā valodā: VIEGLI LASĪT: NORĀDĪJUMI PAR ĒRTU VIDI AUGSTSKOLĀS;
• Ceļvedis iekļaujošas vides veidošanai valsts un pašvaldību iestādēs;
• Ieteikumi saziņas veidošanai ar cilvēkiem ar invaliditāti.
2019.gada 17.aprīlī tika pieņemta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/882 par produktu un pakalpojumu piekļūstamības prasībām (Direktīva). Līdz 2022.gada 28.jūnijam visām ES dalībvalstīm Direktīvas prasības ir jāpārņem nacionālajos tiesību aktos. Produktu ražotāji un pakalpojumu sniedzēji Direktīvu sāks piemērot no 2025.gada 28.jūnija (ar atsevišķiem izņēmumiem). Līdz ar to no minētā datuma ES iekšējā tirgū noteiktās jomās varēs izplatīt un sniegt tikai piekļūstamus produktus un pakalpojumus (t.i., lietojami vairāk kā ar vienu sensoro kanālu). LM ir nozīmēta kā direktīvas ieviešanas procesu koordinējošā ministrija43. Savukārt saturiski par direktīvas ieviešanu līdzatbildīgas ir vairākas nozaru ministrijas. LM Direktīvas prasību pārņemšanai ir izveidojusi darba grupu44. Šobrīd norit darbs pie nacionālo normatīvo aktu izstrādes direktīvas saistību pārņemšanai, tiek plānotas konsultācijas ar personas ar invaliditāti pārstāvošajām organizācijām, informēšanas pasākumi komersantiem, kurus skars Direktīvas prasības.
Tādējādi Plāns paredz pasākumus (Plāna 4.rīcības virziens), kas sekmē sabiedriskā transporta, ēku (tostarp privāto mājokļu), informācijas un vēlēšanu procesa piekļūstamību, starptautisko saistību pārņemšanu, kā arī Plāna pasākumi ir tieši vērsti uz izpratnes veicināšanu par vides un pakalpojumu piekļūstamības nozīmi, lai personām ar funkcionēšanas ierobežojumiem būtu iespēja saņemt savām vajadzībām un iespējas atbilstošu pakalpojumus dažādās jomās.
Lai arī kopš ANO Konvencijas ratificēšanas ir pagājuši desmit gadi, vēl joprojām ir novērojams, ka gan pašas personas ar invaliditāti par invaliditātes jautājumiem runā un domā no medicīniskās pieejas prizmas, gan daļā sabiedrības valda dažādi stereotipi par personām ar invaliditāti. To var skaidrot arī ar to, ka sabiedrībā kopumā ir salīdzinoši zems informētības līmenis par ar invaliditāti saistītiem jautājumiem, par personu ar invaliditāti lomu mūsdienu sabiedrībā un par cilvēktiesībās balstītās pieejas principiem. 2020.gadā veiktajā Invaliditātes pētījumā, lai iegūtu arī mērķa grupas - personu ar invaliditāti - viedokli par sabiedrības attieksmi, vides piekļūstamību, līdz šim saņemto atbalstu un jomām, kurās būtu nepieciešami uzlabojumi, tika veikta atsevišķa personu ar invaliditāti vai tās pārstāvju aptauja. Lai raksturotu progresu, kas sasniegts pēdējo piecu gadu laikā, personu ar invaliditāti aptaujas rezultāti ir salīdzināti ar 2014.gadā Latvijas Republikas Tiesībsarga biroja uzdevumā veikto personu ar invaliditāti aptauju.45 Aplūkotajā laika posmā ir mainījies arī apkārtējās sabiedrības attieksmes vērtējums, pieaugot diskriminējošas attieksmes vērtējumam (no 17% 2014.gadā uz 24% 2020.gadā). Kopumā 2020.gadā 16% personu ar invaliditāti apkārtējās sabiedrības attieksmi vērtēja kā atbalstošu un 52% - kā neitrālu.
Lai veicinātu sabiedrības informētību par DI, sākot ar 2018.gadu, ir īstenotas divas informatīvās kampaņas ar nosaukumu "Cilvēks, nevis diagnoze". Saskaņā ar 2019.-2020.gada kampaņas datiem kopš 2018.gada būtiski audzis iedzīvotāju skaits, kuri justos ērti komunikācijā ar personām ar garīga rakstura traucējumiem (no 55% līdz 64%). Tomēr personas ar garīga rakstura traucējumiem vēl joprojām ir pakļautas augstai stigmatizācijai. Atšķirībā no aizspriedumiem attiecībā uz bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, aizspriedumi attiecībā uz pieaugušajiem ar garīga rakstura traucējumiem bieži izraisa arī nepamatotas bailes. Otrā aptvēra visas trīs DI mērķa grupas - pieauguši cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem, bērni ar funkcionāliem traucējumiem, kuriem ir noteikta invaliditāte, un bērni, kas palikuši bez ģimeniskas aprūpes (ārpusģimenes aprūpē esoši bērni, kuri dzīvo sociālās aprūpes centros). Savukārt 2021.gadā tiek īstenota iekļaujošas nodarbinātības kampaņa (Plāna 5.2.pasākums), kura vērsta uz potenciālajiem darba devējiem un personām ar invaliditāti, kuras varētu iesaistīties darba tirgū, vienlaikus veicinot arī sabiedrības izpratni kopumā par personu ar invaliditāti lomu sabiedrībā un darba tirgū.
2022.gadā tiks uzsākti sabiedrības izglītošanas un izpratnes veicināšanas pasākumi ar mērķi veicināt sabiedrības informētību par nediskriminācijas jautājumiem un vienlaikus arī par sabiedrībā valdošo diskrimināciju, t.sk. invaliditātes dēļ (Plāna 5.1.pasākums). Tādējādi, regulāri informējot sabiedrību par nediskriminācijas principiem visās dzīves jomās, sabiedrības informēšanas pasākumi par nediskrimināciju veicinās cilvēkos izpratni par to, kas ir diskriminācija, kādi ir tās izpausmes veidi, kā to atpazīt un kā aizstāvēt savas tiesības diskriminācijas gadījumā. Informatīvo pasākumu mērķis tostarp ir panākt pašas mērķa grupas zināšanas par savu tiesību īstenošanu jebkurā dzīves jomā bez jebkādas diskriminācijas.
Tādējādi Plāns paredz pasākumu kopumu (Plāna 5.rīcības virziens), kas vērsts uz sabiedrības izglītošanu par invaliditātes jautājumiem, pašu personu ar invaliditāti iesaisti dažādu aktuālu jautājumu apspriešanā un stereotipu mazināšanu par ar invaliditāti saistītiem jautājumiem.
3. Plānā paredzētie pasākumi 2021.-2023. gadam
| Plāna mērķis | Sekmēt integrētas un personu ar invaliditāti vajadzībām atbilstošas atbalsta sistēmas attīstību. | |||||
| Politikas rezultāts/-i un rezultatīvais rādītājs/-i |
Plānā paredzēto pasākumu sasaiste ar LM Pamatnostādņu
rezultātiem
• Izdevumi ar invaliditāti saistītiem izdevumiem46 (% no IKP pēc ESSPROS metodoloģijas) - 2023.gadā virs 1,4% (2018.gadā - 1.3%). • Pilngadīgo personu ar invaliditāti īpatsvars, kurām invaliditāte noteikta pēc funkcionēšanas spēju izvērtējuma47, % no kopējā personu ar invaliditāti skaita - 2027.gadā 35%. • Nodarbinātības līmenis personām ar invaliditāti (vecuma grupā 20-64 gadi), % no kopējā personu ar invaliditāti skaita attiecīgajā vecuma grupā, gada beigās - 2024.gadā 45% (2020.gadā - 40%). Plānā paredzēto pasākumu sasaiste ar NAP 2021-2027 rezultātiem: • Bērnu un jauniešu ar speciālām vajadzībām īpatsvars, kas turpina izglītību pēc obligātās izglītības iegūšanas - 2024.gadā 33% [79] . • Sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu saņēmēju skaits uz 10 000 iedzīvotāju (gada sākumā) - 2024.gadā 223 [115]. • Bērnu un jauniešu ar speciālām vajadzībām īpatsvars, kas mācās vispārizglītojošajās mācību iestādēs un programmās, no kopējā šādu bērnu un jauniešu skaita - 2024.gadā 66,4% [177]. • Vides pielāgošana izglītības iestādēs, speciālo mācību līdzekļu attīstība un nodrošināšana un citi atbalsta pasākumi bērniem un jauniešiem ar invaliditāti un speciālām vajadzībām - 2024.gadā. • Subjektīvā diskriminācijas pieredze - 2024.gadā 7,2 [403]. • Iedzīvotāju informētība, pieredze un apmierinātība ar saņemtajiem valsts pakalpojumiem (skalā no 0-10 - 2024.gadā 8) [424]. |
|||||
|
1. Rīcības virziens:
Invaliditātes noteikšanas sistēmas pilnveidošana
Uzdevumi: pārskatīt invaliditātes noteikšanas sistēmu, nodrošinot invaliditātes statusa sasaisti ar funkcionēšanas spēju novērtēšanu |
||||||
|
Nr. p. k. |
Pasākums |
Darbības rezultāts |
Rezultatīvais rādītājs |
Atbildīgā institūcija |
Līdzatbildīgās institūcijas |
Izpildes
termiņš |
| 1.1. | Ieviest metodoloģiski pamatotu funkcionēšanas novērtēšanas anketu invaliditātes ekspertīzes procesā pilngadīgām personām | Padarīts objektīvs un ar matemātisku algoritmu izskaitļojams novērtējums par personas veselības un funkciju traucējumu ietekmi uz personas funkcionēšanu |
Ieviesta jauna funkcionēšanas novērtēšanas anketa - 1
Veikti grozījumi MK noteikumos Nr.805 |
LM |
VDEĀVK |
2023.gada 2.pusgads |
| 1.2. | Ieviest funkcionēšanas novērtēšanā balstītu invaliditātes noteikšanu bērniem | a) Ieviesta SFK kritēriju izmantošana invaliditātes noteikšanas procesā bērniem |
Grozījumi normatīvajā regulējumā
Veikti grozījumi MK noteikumos Nr. 805 |
LM |
VDEĀVK |
2022. gada 2.pusgads |
| b) Pilnveidota VDEĀVK invaliditātes informatīvās sistēma (IIS) |
IIS sistēmas pilnveidojums - 1
Mācības par IIS sistēmas lietošanu - 1 |
LM |
VDEĀVK |
2023.gada 2.pusgads
(turpinās arī pēc 2023.gada) |
||
| 1.3. | Sekmēt invaliditātes noteikšanas ietvaros veiktā personas funkcionēšanas novērtējuma atkalizmantošanu citās valsts iestādēs pakalpojumu piešķiršanai | Sagatavoti priekšlikumi datu apmaiņai par funkcionēšanas novērtējuma informācijas lauka nodošanai, piemēram, SIVA un NVA | Sagatavots piedāvājums - 1 |
LM |
VDEĀVK SIVA NVA |
2023.gada 2.pusgads |
|
1.4. |
Pilnveidot invaliditātes noteikšanas procesa kvalitāti un stiprināt VDEĀVK kapacitāti | Sniegts metodiskais un skaidrojošais darbs par invaliditātes procesa efektīvu nodrošināšanu un darbu ar klientiem |
Mācību modeļu izstrāde un aprobācija - 3
Rokasgrāmata - 1 |
VDEĀVK |
LM |
2023.gada 2.pusgads
(turpinās arī pēc 2023.gada) |
|
1.5.
|
Pilnveidot VDEĀVK sniegto pakalpojumu kvalitāti klientu apkalpošanā | Izstrādāta vienota informācijas sniegšanas metode par pieejamo atbalstu invaliditātes gadījumā |
Izstrādāta un aprobēta vienota metodika - 1 |
LM |
VDEĀVK |
2023.gada 2.pusgads (turpinās arī pēc 2023.gada) |
|
2. Rīcības virziens: Uz
personu ar funkcionēšanas ierobežojumiem vajadzībām
mērķētas atbalsta pasākumu sistēmas, t.sk. starpnozaru
līmenī, attīstīšana
Uzdevumi: pilnveidot un attīstīt atbalsta pakalpojumus, lai mazinātu invaliditātes sekas un sekmētu personu ar invaliditāti iekļaušanos sabiedrībā |
||||||
|
Nr. p. k. |
Pasākums |
Darbības rezultāts |
Rezultatīvais rādītājs |
Atbildīgā institūcija |
Līdzatbildīgās institūcijas |
Izpildes
termiņš |
| 2.1. | Pilnveidot atbalsta pakalpojumu ārpusmājas aktivitātēm personām ar invaliditāti | Izstrādāti kritēriji asistenta pakalpojuma pašvaldībā piešķiršanai pilngadīgām personām un pavadoņa pakalpojumam bērniem ar invaliditāti |
Izstrādāti jauni kritēriji pakalpojuma nodrošināšanai - 2
Veikti grozījumi normatīvajos aktos - 2 |
LM |
Pašvaldības |
2021.gada 1.pusgads |
| 2.2. |
Sekmēt kvalificēta asistenta pakalpojuma sniedzēja
nodrošināšanu personai ar invaliditāti
(VK #Lab) |
Izstrādāts asistenta pakalpojuma sniedzēja amata apraksts | Amata apraksts - 1 |
LM |
VK Pašvaldības |
2022.gada 2.pusgads |
| 2.3. | Sniegt nepieciešamo atbalstu personām ar garīga rakstura traucējumiem, lai tās patstāvīgi īstenotu savu rīcībspēju | Sagatavoti piedāvājumi atbalstītās lēmumpieņemšanas pakalpojuma ieviešanai no valsts budžeta līdzekļiem |
Ziņojums - 1
Piedāvāto risinājumu atbalsta gadījumā, tiks izstrādāts atbilstošs normatīvais regulējums |
LM |
TM |
2021.gada 2.pusgads |
| 2.4. | Pilnveidot atbalsta sistēmu personām ar invaliditāti, kuru apgādībā ir bērni, izvērtējot nepieciešamo aizsardzību pret apgādnieka darbspēju nepietiekamību vai neesību | Izvērtēt valsts sniegtā atbalsta pietiekamību personām ar invaliditāti un sniegt priekšlikumus personu ar invaliditāti, kuru apgādībā ir bērni, materiālās situācijas pilnveidošanai | Ziņojums - 1 |
LM |
2021.gada 2.pusgads | |
| 2.5. |
Apzināt mērķa grupas viedokli par Valsts kancelejas IL
ietvaros izstrādātajiem risinājumiem atbalsta sniegšanai
ģimenēm, kurās aug bērni ar smagu invaliditāti
(VK #Lab) |
Veikta analīze par risinājumu ieviešanas iespējām | Izstrādāts ziņojums ar priekšlikumiem - 1 |
LM |
VK Pašvaldības NVO |
2021.gada 2.pusgads |
| 2.6. |
Nodrošināt apkopotas informācijas pieejamību par atbalsta
pakalpojumiem invaliditātes seku mazināšanai
(VK #Lab) |
Izstrādāts elektronisks katalogs par atbalsta pakalpojumu pieejamību un pakalpojumu sniedzējiem |
a) Organizēta domnīca jeb hakatons48 - 1
b) Elektroniskais katalogs (aplikācija) - 149 |
LM |
VK Nozaru ministrijas NVO |
a) 2021.gada 2.pusgads
b) 2023.gada 2.pusgads |
| 2.7. | Pilnveidot monitoringu par personām ar invaliditāti sniegto atbalstu | Definēti monitoringa radītāji un veikta regulāra radītāju aktualizācija | Publicēti monitoringa rādītāji - ikgadēji |
LM |
Nozaru ministrijas NVO |
Katru gadu |
| 2.8. | Stiprināt latviešu zīmju valodas nozīmi bērna ar dzirdes traucējumiem audzināšanā | Paaugstināta dzirdīgu vecāku izpratne par atbilstošas komunikācijas izvēles nozīmi ar bērnu, kuriem ir dzirdes traucējumi | Informatīvi video materiāli dzirdīgiem vecākiem ar bērniem ar dzirdes traucējumiem - 5 |
LM |
NVO |
2021.gada 2.pusgads |
| 2.9. | Izvērtēt iespēju apvienot īpašas kopšanas nepieciešamības un aprūpes mājā pakalpojuma nepieciešamības izvērtēšanas kritērijus pilngadīgām personām ar ļoti smagu invaliditāti | Izstrādāti priekšlikumi īpašas kopšanas nepieciešamības izvērtēšanas maiņai, salāgojot tos ar kritērijiem sociālas aprūpes pakalpojuma saņemšanai | Domnīca - 1 |
LM |
Pašvaldības NVO |
2022.gada 2.pusgads |
| 2.10. | Pārskatīt personām ar invaliditāti virzītā finansiālā atbalsta mērķētību | Uzsākta esošā finansiālā atbalsta analīze, vērtējot katra atbalsta veida metodoloģisko pamatotību (saturs un mērķis) | Izvērtējums - 1 |
LM |
Nozaru ministrijas NVO |
2023.gada 1.pusgads |
| 2.11. | Sekmēt vienmērīgu pāreju no bērna ar invaliditāti statusa uz pilngadīgas personas ar invaliditāti statusu | Sagatavot priekšlikumus atbalsta pakalpojumu groza noteikšanai pārejas periodā no bērna ar invaliditāti uz pilngadīgu personu ar invaliditāti |
Diskusijas - vismaz 1x gadā
Izvērtējums ar priekšlikumiem -1 |
LM |
Nozaru ministrijas NVO |
2023.gada 2.pusgads |
| 2.12. | Sekmēt iespēju bērniem ar invaliditāti saņemt sociālās aprūpes pakalpojumu | Nodrošināts sociālās aprūpes pakalpojums bērniem, kuriem noteiktas medicīniskās indikācijas īpašas kopšanas nepieciešamībai | Pakalpojumu saņēmušo skaits - indikatīvi 344 bērni ar invaliditāti |
LM
VARAM |
Plānošanas reģioni Pašvaldības |
2023. gada 2.pusgads |
| 2.13. | Nodrošināt bērniem ar invaliditāti dienas aprūpes centru pakalpojumus | Nodrošināts pieejams dienas aprūpes centra pakalpojums bērniem pēc skolas vai skolas brīvlaikos | Pakalpojumu saņēmušo skaits - indikatīvi 45 bērni ar invaliditāti |
LM VARAM |
Plānošanas reģioni Pašvaldības |
2023. gada 2.pusgads |
| 2.14. | Nodrošināt īslaicīgās sociālās aprūpes pakalpojumu bērniem ar invaliditāti | Nodrošināta iespēja bērniem, kuriem noteiktas medicīniskās indikācijas bērna invalīda īpašas kopšanas nepieciešamība, viņu vecākiem vai likumiskajiem pārstāvjiem izmantot sociālās aprūpes pakalpojumu "Atelpas brīdis" psihoemocionālā stāvokļa uzlabošanai | Pakalpojumu saņēmušo skaits - indikatīvi 150 bērni ar invaliditāti |
LM VARAM |
Plānošanas reģioni Pašvaldības |
2023.gada 2.pusgads |
| 2.15. |
Veicināt sociālās rehabilitācijas pakalpojumu pieejamību bērniem ar invaliditāti |
Nodrošināti sociālās rehabilitācijas pakalpojumi bērniem ar invaliditāti, kas dzīvo ģimenēs | Pakalpojumu saņēmušo skaits - indikatīvi 1 000 bērnu ar invaliditāti |
LM VARAM |
Plānošanas reģioni Pašvaldības |
2023.gada 2.pusgads |
| 2.16. | Sekmēt sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību bērniem ar invaliditāti, kurus nodrošina NVO | Pilnveidotas bērnu sociālās prasmes un uzlabotas funkcionālās spējas | Sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu saņēmušo skaits - indikatīvi 800 bērnu |
NVO |
LM |
2022.gada 2. pusgads |
| 2.17. | Izveidot starpdisciplināra psihoemocionāla atbalsta nodrošināšanu bērniem ar smagu medicīnisko diagnozi un viņu likumiskajiem pārstāvjiem | Sniegts holistisks psihoemocionālais atbalsts ģimenēm un bērniem | Sniegtie pakalpojumi - indikatīvi 2000 gadījumu gadā |
BKUS Sociālie dienesti |
LM |
2023.gada 2. pusgads
(turpinās arī pēc 2023.gada) |
| 2.18. | Izvērtēt optimālākos risinājumus, kā nodrošināt surdotulka kompetenču apgūšanu pedagogiem (piemēram, tālākizglītības iespējas) | Noteikti optimālākie risinājumi, kā nodrošināt surdotulka kompetenču apgūšanu pedagogiem (piem., tālākizglītības iespējas) | Risinājumu skaits, kā nodrošināt surdotulka kompetenču apgūšanu pedagogiem - vismaz 1 |
IZM |
LM |
2023.gada 1.pusgads |
| 2.19. | Stiprināt komunikācijas prasmes ikdienas darbā ar bērniem ar dzirdes traucējumiem | Nodrošināta latviešu zīmju valodas un surdopedagoģijas pamatprasmju apgūšanu pedagogiem, vecākiem un skolu darbiniekiem, kuri strādā ar bērniem ar speciālām vajadzībām | Vidēji 20 personas katru gadu |
IZM |
Valmieras Gaujas krasta vidusskola - attīstības centrs |
Katru gadu
līdz 2023.gada 2.pusgadam |
| 2.20. | Veicināt vecāku izpratni par bērnu ar speciālām vajadzībām izglītības procesu un vecāku lomu tajā | Nodrošinātas konsultācijas vecākiem, kuru bērni ar speciālām vajadzībām apgūst vispārējo izglītību | Vecākiem sniegto individuālo konsultāciju skaits (apmēram 500 konsultācijas katru gadu) |
IZM |
Speciālās izglītības iestādes - attīstības centri |
Katru gadu līdz 2023. gada 2.pusgadam |
| 2.21. | Veicināt pedagogu zināšanas un prasmes darbā ar bērniem ar speciālām izglītības vajadzībām |
a) Nodrošināti pedagogu profesionālās kompetences
pilnveides kursi "Speciālās izglītības saturs un
didaktika"
b) Nodrošināta metodiska palīdzība un konsultācijas pedagogiem par bērnu ar speciālām vajadzībām sekmīgu iekļaušanu vispārējās izglītības iestādēs |
a) Pedagogu skaits, kuri apguvuši attiecīgos kursus (vismaz
30 pedagogi)
b) Pedagogu skaits, kuriem sniegta metodiska palīdzība un konsultācijas (apmēram 1300 pedagogi katru gadu) |
IZM |
Speciālās izglītības iestādes - attīstības centri
|
a) 2021.gada
2.pusgads b) katru gadu līdz 2023.gada 2.pusgadam |
| 2.22. | Veicināt atbalsta personāla pieejamību bērnu ar speciālām vajadzībām iekļaušanas vispārējās izglītības vispārizglītojošajā klasē sekmēšanai | Palielināts atbalsta personāla likmju skaits | Nodrošināts nepieciešamais atbalsta personāls50 |
IZM |
Pašvaldības |
2023.gada 2.pusgads |
| 2.23. | Sekmēt iespēju bērniem ar dzirdes traucējumiem apgūt kvalitatīvu izglītību | Pilnveidoti mācību materiāli bērniem ar dzirdes traucējumiem | Pilnveidoti mācību līdzekļi - 9 |
VISC |
IZM |
2022.gada 2.pusgads |
| 2.24. | Veicināt savlaicīgu speciālo vajadzību identificēšanu izglītības procesā agrīnā vecumā | Izveidota piecus gadus vecu izglītojamo speciālo vajadzību izvērtēšanas metodika pirmsskolas izglītības iestādēm | Ministru kabineta noteikumi "Izglītojamo speciālo vajadzību izvērtēšanas metodika pirmsskolas izglītības iestādēs" |
VISC |
IZM |
2021.gada 2.pusgads |
| 2.25. | Veikt monitoringu par izglītojamo ar invaliditāti līdzdalību izglītībā | Sagatavots statistikas datu apkopojums par izglītojamajiem ar invaliditāti dalījumā pēc izglītības iestādes vai izglītības programmas (vispārējā vai speciālā), līmeņiem, (sākumskola, pamatskola, vidusskola, profesionālā izglītība), dzimuma, pilsētas/lauki utml. | Statistikas datu apkopojums - 1 |
IZM |
VSIC |
2022.gada 1.pusgads |
| 2.26. | Veicināt jauniešu ar invaliditāti iesaisti profesionālās izglītības iegūšanā |
a)Nodrošināti atbalsta pasākumi profesionālās izglītības iestādēs, t.sk. vides pielāgošana izglītības iestādēs, speciālo mācību līdzekļu attīstība un nodrošināšana, citi atbalsta pasākumi jauniešiem ar invaliditāti un speciālām vajadzībām |
Profesionālo izglītības iestāžu skaits, kuras nodrošinājušas atbalsta pasākumus - vides pielāgošana divās profesionālās izglītības iestādēs51 |
Profesionālās izglītības iestādes |
IZM |
2022.gada 1.pusgads |
| b) Nodrošinātas karjeras konsultācijas pirms izglītības programmas uzsākšanas, t.sk. profesionālās izglītības programmas, un profesionālās izglītības programmās iesaistītajiem izglītojamiem, nodrošinot viņiem papildu informāciju par izvēlēto specialitāti, darba un karjeras izaugsmes iespējām, tādējādi mazinot atbirumu no programmām | Visas projektā iesaistītās izglītības iestādes52, tai skaitā profesionālās izglītības kompetenču centri53 |
VIAA |
IZM |
2022.gada 2.pusgads | ||
| c) Nodrošināti karjeras attīstības atbalsta pasākumi izglītojamiem, viņu vecākiem, kā arī grupu un individuālas karjeras konsultācijas. Izstrādāts metodiskais materiāls "Karjeras attīstības atbalsta pasākumu plāna paraugs darbam ar izglītojamajiem speciālās izglītības programmās" karjeras attīstības atbalsta darba plānošanai un organizēšanai | Iestāžu skaits54 -visas projektā iesaistītās izglītības iestādes, kuras īsteno speciālās izglītības programmas (t.sk. speciālās izglītības attīstības centri) |
VIAA |
IZM |
2022.gada 2.pusgads | ||
| d) Īstenota labās prakses pieredzes apmaiņa starp profesionālās izglītības iestādēm par bērnu ar speciālajām vajadzībām/ funkcionāliem traucējumiem izglītošanu/iesaisti mācību procesā | Video konference - 1 |
Profesionālās izglītības iestādes |
IZM |
2022.gada 2.pusgads | ||
|
3. Rīcības virziens: Darbs un
nodarbinātība
Uzdevumi: pilnveidot individualizētu atbalstu darba meklējumos personām ar invaliditāti, ņemot vērā personas ar invaliditāti funkcionālo traucējumu veidu un funkcionēšanas ierobežojumu smaguma pakāpi |
||||||
|
Nr. p. k. |
Pasākums |
Darbības rezultāts |
Rezultatīvais rādītājs |
Atbildīgā institūcija |
Līdzatbildīgās institūcijas |
Izpildes
termiņš |
| 3.1. | Subsidējot darba vietas, veicināt personu ar invaliditāti nodarbinātību | Īstenoti subsidētās nodarbinātības pasākumi, kā arī ieviesta subsīdiju diferencēšana atkarībā no invaliditātes smaguma | Darbavietu skaits - 597 darba vietas55 |
LM |
NVA |
2023.gada 2. pusgads |
| 3.2. | Pārskatīt normatīvajos aktos noteiktos atbalsta instrumentus par sociālajos uzņēmumos nodarbinātajām personām, tostarp personām ar invaliditāti | Veicināts atbalsts sociālajiem uzņēmumiem ilgtspējīgu darba vietu radīšanai personām ar invaliditāti | Veikti grozījumi normatīvajos aktos - 1 |
LM |
2021.gada 2.pusgads | |
| 3.3. | Pilnveidot līdzšinējo NVA darbā ar klientiem pielietoto profilēšanas metodi un attīstīt individualizēto pieeju |
Izstrādāts un ieviests individualizētās pieejas modelis NVA
darbā ar personām ar invaliditāti
Izveidots individualizēts atbalsta pakalpojumu grozs atbilstoši personas ar invaliditāti spējām un vajadzībām |
NVA izglītots un specializēts personāls darbam ar personām
ar invaliditāti
Personas ar invaliditāti un prognozējamo invaliditāti, kuras saņēmušas individuālu ieteikumu profesionālās piemērotības noteikšanas pasākumā - 396 (unikālās personas) |
LM |
NVA SIVA |
2023.gada 2. pusgads |
| 3.4. | Uzlabot NVA speciālistu un sadarbības partneru zināšanas par darbu ar personām ar invaliditāti, tostarp aktualizējot esošo darba metodiku un zināšanas par funkcionēšanas ierobežojumu ietekmi uz personas spēju iekļauties darba tirgū | Pilnveidotas NVA personāla un sadarbības partneru prasmes darbam ar personām ar invaliditāti | 86 grupu konsultācijas darba devējiem un NVA darbiniekiem par personu ar invaliditāti nodarbināšanu (3-15 dalībnieki katrā grupā) |
LM |
NVA |
Katru gadu līdz
2023.gada 2. pusgadam |
| 3.5. | Izvērtēt esošo atbalsta pakalpojumu efektivitāti bezdarbnieku ar invaliditāti iekļaušanai darba tirgū | Veikts izvērtējums par motivācijas programmas ar mentoru efektivitāti | Izvērtējuma ziņojums - 1 |
LM |
NVA |
2021.gada 2.pusgads |
| 3.6. | Sekmēt mērķēta atbalsta sniegšanu personām ar garīga rakstura traucējumiem darba vietā | Izstrādāti priekšlikumi atbalsta personas (mentora) ieviešanai darba vietā personām ar garīga rakstura traucējumiem |
Grozījumi tiesību aktos
Uzsākta atbalsta pasākuma īstenošana |
LM |
NVA |
2023.gada 1.pusgads |
| 3.7. | Sekmēt nodarbinātu personu ar invaliditāti, kuri pakļauti bezdarba riskam, noturību darba tirgū | Izstrādāti priekšlikumi un veikti grozījumi tiesību aktos, nosakot preventīvo pakalpojumu apjomu (darba vietu pielāgojumi u.c.) nodarbinātām personām (ar invaliditāti un ilgstošu darbnespēju) darbspēju saglabāšanai un konkurētspējai darba tirgū |
Grozījumi tiesību aktos
Uzsākta atbalsta pasākuma īstenošana |
LM |
NVA |
2023.gada 1.pusgads |
| 3.8. | Pilnveidot valsts atbalstu darba devējiem, nodarbinot personas ar invaliditāti, tostarp ar garīga rakstura traucējumiem | Veikts izvērtējums par pilotprojekta rezultātiem darba devēja VSAOI kompensāciju izmaksām sociālajos uzņēmumos | Izvērtējums - 1 |
LM |
NVO |
2022.gada 2.pusgads
|
| 3.9. | Veicināt izglītības procesa piekļūstamību pieaugušajiem ar invaliditāti darba tirgū aktuālu prasmju un profesiju apgūšanai | Nodrošināta izglītības iestāžu informēšana par sagatavošanos piekļūstamības nodrošināšanai atbilstoši personai piemītošo dažādo funkcionālo traucējumu veidiem | Iestāžu skaits, kurām sniegta informācija par apstiprinātājām vadlīnijām/ standartu - līdz 100 izglītības iestāžu |
NVA VIAA |
LM IZM |
2021.gada 2.pusgads |
| 3.10. | Izvērtēt papildu atbalsta mehānismu ieviešanu personu ar invaliditāti iekļaušanai darba tirgū | Izvērtēt kvotu ieviešanas priekšnosacījumus personu ar invaliditāti iesaistīšanai nodarbinātībā | Domnīca - 1 |
LM |
Nozaru ministrijas NVO |
2021.gada 2.pusgads |
|
4. rīcības virziens: Vides un
pakalpojumu piekļūstamības nodrošināšana
Uzdevumi: sekmēt vides un pakalpojumu piekļūstamību, tostarp paplašinot sabiedrības izpratni par vides un pakalpojumu piekļūstamības nozīmi iekļaujošas sabiedrības veidošanai |
||||||
|
Nr. p. k. |
Pasākums |
Darbības rezultāts |
Rezultatīvais rādītājs |
Atbildīgā institūcija |
Līdzatbildīgās institūcijas |
Izpildes
termiņš |
| 4.1. | Izvērtēt valsts un pašvaldību ēku un sabiedriskā transporta infrastruktūras piekļūstamību personām ar funkcionāliem traucējumiem | Veikts izvērtējums par valsts un pašvaldību institūciju ēku, t.sk. ēku, kurās tiek sniegti valsts un pašvaldību pakalpojumi, un sabiedriskā transporta infrastruktūras piekļūstamību | Valsts un pašvaldību institūciju īpatsvars, kuras ir piedalījušās publisko ēku vides piekļūstamības pašnovērtējumā56 - 70% 2023.gadā |
LM |
Valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības, kas nodarbojas ar valsts un pašvaldību nekustamo īpašumu pārvaldīšanu un apsaimniekošanu Pašvaldības |
2023.gada 2.pusgads |
| 4.2. | Nodrošināt atbalstu personām ar invaliditāti viena mājokļa pielāgošanai | Nodrošināts atbalsts personām ar invaliditāti mājokļu vides piekļūstamības nodrošināšanai | Atbalstu saņēmušo personu ar invaliditāti skaits - 253 |
LM |
Plānošanas reģioni
|
2023.gada 2.pusgads |
| 4.3. | Veicināt vides piekļūstamību valsts un pašvaldību institūcijās57 | Nodrošināta vides piekļūstamība valsts un pašvaldību institūcijās, kas sniedz pakalpojumus sociālās atstumtības riskam pakļautajām sabiedrības grupām, tostarp personām ar invaliditāti | Institūciju skaits, kurās ir nodrošināta vides piekļūstamība - 63 |
LM |
Valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības, kas nodarbojas ar valsts un pašvaldību nekustamo īpašumu pārvaldīšanu un apsaimniekošanu Pašvaldības |
2023.gada 2.pusgads
(turpinās arī pēc 2023.gada) |
| 4.4. | Nostiprināt vides piekļūstamības prasības publiskām būvēm un telpām un publiskajai ārtelpai |
Aktualizētas Vides piekļūstamības vadlīnijas publiskām
būvēm un telpām un publiskajai ārtelpai (standarta
projekts) atbilstoši jaunajam normatīvajam regulējumam
Nodrošināts metodisks atbalsts arhitektiem, inženieriem, celtniekiem, būvdarbu vadītājiem, ēku īpašniekiem, politikas veidotājiem, piekļūstamas apkārtējās vides izveidi |
Standarta projekts - 1
Standarta projekta iesniegšana Standartizācijas tehniskajā komitejā (STK 30) Standarts - 1 |
LM - aktualizē vadlīnijas (standarta projekts) EM - nodrošina standarta projekta iesniegšanu STK 30 |
2022.gada 2.pusgads | |
| 4.5. | Veicināt sabiedrības izpratni par vides piekļūstamības nodrošināšanu daudzdzīvokļu dzīvojamo mājās un piekļūstamu autostāvvietu ierīkošanu personām ar invaliditāti | Sniegta informācija par vides piekļūstamības nodrošināšanu daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās saistībā ar veiktajiem grozījumiem Dzīvokļa īpašuma likumā | Informatīvo materiālu kopums - 1 |
EM |
2022.gada 1.pusgads | |
| 4.6. | Paaugstināt arhitektu un pašvaldību būvniecības speciālistu kompetenci par piekļūstamības un universālā dizaina jautājumiem | Paaugstināta arhitektu un pašvaldību būvniecības speciālistu kompetence par vides piekļūstamības jautājumiem | Web seminārs - 1 |
EM |
2022.gada 2.pusgads
(pieejams publiski arī turpmākos gadus, pie nepieciešamības veikta semināra satura aktualizēšana) |
|
|
4.7. |
Veikt gadījumu izvērtējumu par būvnormatīvu prasību
ievērošanu DP 2014.-2020.gadam 9.2.2.1.pasākuma
"Deinstitucionalizācija"
ietvaros izveidotajos grupu dzīvokļos |
Izvērtēta vides piekļūstamības prasību ievērošana grupu dzīvokļos, sniedzot rekomendācijas/ieteikumus par vides piekļūstamības prasību ievērošanu |
Gadījumu izvērtējumi - 20 grupu dzīvokļi
Rekomendācijas - 1 |
EM |
LM |
2022.gada 2.pusgads |
| 4.8. | Nodrošināt starptautisko saistību pārņemšanu produktu un pakalpojumu piekļūstamības nodrošināšanai | Izveidots normatīvais regulējums, lai izpildītu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/882 prasības58 | Izstrādāts jauns likums un pēc nepieciešamības veikti grozījumi nozaru normatīvajos aktos |
LM (kā Direktīvas pārņemšanas koordinējošā ministrija) |
Nozaru ministrijas |
2022.gada 1.pusgads |
| 4.9. | Veikt izvērtējumu par Direktīvas 2019/882 ieviešanas ietekmi uz produktu ražotāju un pakalpojumus sniedzējiem dažādās jomās | Iegūta informācija par Direktīvas ietekmi uz ietekmi uz produktu ražotāju un pakalpojumus sniedzējiem un sabiedrības iespējām piekļūt Direktīvas tvērumā esošajiem produktiem un pakalpojumiem | Izvērtējums - 1 |
LM EM |
2023.gada 2.pusgads | |
| 4.10. | Sekmēt informācijas un pakalpojumu piekļūstamību personām ar dzirdes traucējumiem | Apzināts teksta pierakstītāja pakalpojuma ietvars personām ar dzirdes traucējumiem | Domnīca - 1 |
LM |
NVO |
2021.gada 2.pusgads |
| 4.11. | Veicināt sabiedriskā transporta pakalpojumu un sabiedriskā transporta pakalpojumos izmantotās infrastruktūras piekļūstamību | a) Nodrošināta modernizēta pasažieru staciju dzelzceļa infrastruktūra, nodrošinot piekļūstamību personām ar kustību traucējumiem, izbūvējot paaugstinātās platformas ar uzejām (pandusiem) un aprīkojumu, kas ir piemērotas visām pasažieru grupām, t.sk. personām ar invaliditāti un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām59 |
1) Dzelzceļa stacijas, kur nodrošinātas vides
piekļūstamības prasības un uzlabota drošība - kopā 73
dzelzceļa stacijas60
2) Audio/vizuālās pasažieru apziņošanas sistēmas ierīkošana un displeju nomaiņa dzelzceļa stacijās, kurās jau ir izbūvētas paaugstinātas pasažieru platformas - 23 stacijās |
SM |
LDZ |
2023.gada 2.pusgads |
| b) Atjaunots elektrovilcienu ritošais sastāvs, nodrošinot dzelzceļa piekļūstamību personām ar invaliditāti un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām | 32 jauni elektrovilcieni, kas pielāgoti personām ar invaliditāti un personām ar kustību traucējumiem |
SM |
PV |
2023.gada 2.pusgads | ||
| c) Uzlabota autobusu pieturās uzstādītajos autobusu kustības sarakstos attēlotā informācija | Nomainītas kustību sarakstu plāksnes reģionālās nozīmes maršrutos - 100% |
SM |
ATD |
2022.gada 1.pusgads | ||
| d) Uzlabota sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanā iesaistīto transportlīdzekļu piekļūstamība personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām |
Pieejami pielāgotie transportlīdzekļi:
• reģionālas nozīmes maršrutos, kuros pakalpojums tiek sniegts ar autobusiem - 85%; • reģionālas nozīmes maršrutos, kuros pakalpojums tiek sniegts ar elektrovilcieniem - 100% |
SM |
ATD NVO (konsultatīvi) |
• Reģionālās nozīmes maršrutos, kuros pakalpojums tiek
sniegts ar autobusiem -
2023.gada 1.pusgads • Reģionālās nozīmes maršrutos, kuros pakalpojums tiek sniegts ar elektrovilcieniem -2024.gada 1.pusgads |
||
| e) Nodrošināta cilvēku riteņkrēslā pārvadāšana | Izvirzīts prasības pakalpojumu sniedzējiem -pielāgotajos sabiedriskajos transportlīdzekļos vismaz vienai vietai, kura paredzēta cilvēkiem riteņkrēslos61 |
SM |
ATD Valstspilsētas pašvaldības Novadu pašvaldības, kurās ir valstspilsētas NVO |
• Reģionālās nozīmes maršrutos, kuros pakalpojums tiek
sniegts ar autobusiem - 2023.gada 1.pusgads
• Reģionālās nozīmes maršrutos, kuros pakalpojums tiek sniegts ar elektrovilcieniem -2024.gada 1.pusgads |
||
| f) nodrošināta informācijas paziņošana par pieturvietām audiālā vai vizuālā formātā |
Informācijas paziņošana par pieturvietām audiālā un vizuālā
formātā:
reģionālās nozīmes maršrutos, kuros pakalpojums tiek sniegts ar autobusiem - 100%; reģionālās nozīmes maršrutos, kuros pakalpojums tiek sniegts ar elektrovilcieniem - 100% |
SM |
ATD |
•Reģionālās nozīmes maršrutos, kuros pakalpojums tiek
sniegts ar autobusiem - līdz 2023.gada 1.pusgadam.
•Reģionālās nozīmes maršrutos, kuros pakalpojums tiek sniegts ar elektrovilcieniem -līdz 2024.gada 1.pusgadam. |
||
| g) Nodrošināts, ka sabiedriskie transportlīdzekļi ir aprīkoti ar elektronisko maršruta zīmi | Visi sabiedriskie transportlīdzekļi, kas tiek izmantoti sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanā, aprīkoti ar elektronisko maršruta zīmi, kas izvietota autobusa priekšpusē. Maršruta zīme izvietota sānā pie priekšējām ieejas durvīm vai uz priekšējām ieejas durvīm62 |
SM |
ATD Valstspilsētas pašvaldības Novadu pašvaldības, kurās ir valstspilsētas NVO |
• Reģionālās nozīmes maršrutos, kuros pakalpojums tiek
sniegts ar autobusiem - 100% - 2023.gada 1.pusgads
• Reģionālās nozīmes maršrutos, kuros pakalpojums tiek sniegts ar elektrovilcieniem - 2024.gada 1.pusgads |
||
| 4.12. | Informēt sabiedrību par valsts noteikto braukšanas maksas atvieglojumu izmantošanu sabiedriskajā transportā | Sabiedrība informēta par e-ID kartes izmantošanu sabiedriskajā transportā personām, kurām ir noteikti atvieglojumi pakalpojuma izmantošanai | Informatīvā kampaņa - 1 |
SM |
ATD |
2021.gada 2. pusgads |
| 4.13. | Veicināt personām ar funkcionāliem traucējumiem vajadzībām piemērotu sabiedriskā transporta nodrošināšanu | Uzlabota biļešu tirdzniecība internetā | Izvirzītas prasības biļešu tirgotājiem, nodrošinot, ka biļeti internetā var iegādāties arī neredzīgās personas |
SM |
ATD Valstspilsētas pašvaldības Novadu pašvaldības, kurās ir valstspilsētas NVO Pakalpojumu sniedzēji |
2023.gada 2.pusgads |
| 4.14. |
Nodrošināt saprotamu un pieejamu informāciju personām ar
dažādiem funkcionāliem traucējumiem par
2021. gada pašvaldību vēlēšanām |
1. Sagatavota informācija par 2021. gada pašvaldību
vēlēšanu kārtību vieglajā valodā
2. Sagatavota informācija CVK uzziņu tālrunim par vēlētāju ar invaliditāti vēlēšanu iespējām 3. Informatīvajos klipos iestrādāta informācija par vēlēšanu kārtību rakstveidā 4. Ieskaņota audio formātā informācija par vēlēšanu kārtību |
Informatīvais materiāls mājaslapai - 1 Buklets - 1, 1600 eksemplāri Jautājumu atbilžu saraksts - 1 TV klipi - 6 Audio informācija - 6 |
CVK |
2021.gada 1.pusgads | |
| 4.15. | Nodrošināt saprotamu un pieejamu informāciju personām ar dažādiem funkcionāliem traucējumiem par 2022. gada Saeimas vēlēšanām |
1. Sagatavota informācija par 2022. gada Saeimas vēlēšanu
kārtību vieglajā valodā
2. Sagatavota informācija CVK uzziņu tālrunim par vēlētāju ar invaliditāti vēlēšanu iespējām 3. Informatīvajos klipos iestrādāta informācija par vēlēšanu kārtību rakstveidā. 4. Ieskaņota audio formātā informācija par vēlēšanu kārtību 5. Sagatavots informatīvo norāžu makets vēlēšanu iecirkņu komisijām saziņai ar vēlētājiem ar dzirdes traucējumiem 6. Sagatavota informācija par vēlēšanu kārtību latviešu nedzirdīgo zīmju valodā |
Informatīvais materiāls mājaslapai - 1
Buklets - 1, 5000 eksemplāri Jautājumu atbilžu saraksts - 1 TV klipi - 5 Audio informācija - 5 Kartīšu komplekts - 1 Videoieraksti - 5 |
CVK |
2022 gada 2.pusgads | |
| 4.16. | Pilnveidot priekšvēlēšanu programmu piekļūsamību personām ar dažādiem funkcionāliem traucējumiem |
1. Notikušas diskusijas un sagatavoti grozījumi vēlēšanu
norisi regulējošos tiesību aktos par pienākumu partijām un
partiju apvienībām, kuras piedalās vēlēšanās un saņem
valsts finansējumu, nodrošināt informāciju par
priekšvēlēšanu programmām vēlētājiem ar funkcionāliem
traucējumiem audio, Braila rakstā un vieglajā valodā
2. Nodrošināta 2022. gada Saeimas vēlēšanām reģistrēto partiju un partiju apvienību programmu un kandidātu sarakstu ieskaņošana audio formātā. 3. Nodrošināta 2022. gada Saeimas vēlēšanām reģistrēto partiju un partiju apvienību programmu un kandidātu sarakstu tulkošana latviešu nedzirdīgo zīmju valodā. |
Diskusijas - 2
Visu reģistrēto kandidātu sarakstu un programmu audioieraksti Visu reģistrēto kandidātu sarakstu un programmu videoieraksti latviešu nedzirdīgo zīmju valodā Grozījumu projekts - 1 |
CVK |
NVO |
1. 2021.gada 2.pusgads
2. 2022. gada 2.pusgads 3. 2022.gada 2.pusgads |
| 4.17. | Nodrošināt saprotamu un pieejamu informāciju personām ar dažādiem funkcionāliem traucējumiem par 2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanām |
1. Sagatavota informācija par 2024. gada Eiropas Parlamenta
vēlēšanu kārtību vieglajā valodā.
2. Sagatavota informācija CVK uzziņu tālrunim par vēlētāju ar invaliditāti vēlēšanu iespējām. 3. Informatīvajos klipos iestrādāta informācija par vēlēšanu kārtību rakstveidā. 4. Ieskaņota audio formātā informācija par vēlēšanu kārtību 5. Sagatavots informatīvo norāžu makets vēlēšanu iecirkņu komisijām saziņai ar vēlētājiem ar dzirdes traucējumiem. 6. Sagatavota informācija par vēlēšanu kārtību latviešu nedzirdīgo zīmju valodā. |
Informatīvais materiāls mājaslapai - 1
Buklets - 1, 5000 eksemplāri Jautājumu atbilžu saraksts - 1 TV klipi - 5 Audio informācija - 5 Kartīšu komplekts - 1 Videoieraksti - 5 |
CVK |
2023.gada 2.pusgads (uzsākts) | |
| 4.18. | Uzsākt materiāltehniskā nodrošinājuma pilnveidošanu vēlēšanu iecirkņos personām ar funkcionāliem traucējumiem | Sekmētas personu ar invaliditāti iespējas pilnvērtīgi piedalīties vēlēšanu procesā vēlēšanu iecirkņos | Vēlēšanu iecirkņu skaits, kas aprīkoti ar vēlētājiem ar funkcionāliem ierobežojumiem nepieciešamajiem palīgmateriāliem - 100 vēlēšanu iecirkņi pirms 2022.gada Saeimas vēlēšanām un 100 vēlēšanu iecirkņi pirms 2024.gada Eiropas Parlamenta vēlēšanām |
CVK |
Vēlēšanu komisijas NVO |
2022.gada 2.pusgads
(turpinās arī pēc 2023.gada, lai nodrošinātu vēlēšanu iecirkņu materiāltehnisko nodrošināšanu 2024.gada Eiropas parlamenta vēlēšanās)
|
| 4.19. | Sniegt personām ar funkcionāliem traucējumiem detalizētu informāciju par vēlēšanu iecirkņu piekļūstamību | Sagatavots paplašināts katra vēlēšanu iecirkņa piekļūstamības personām ar funkcionāliem traucējumiem apraksts | Informatīvais materiāls CVK tīmekļa vietnē - 1 |
CVK |
Pašvaldības Vēlēšanu komisijas |
2022.gada 2.pusgads |
| 4.20. |
Veicināt vēlēšanu procesa piekļūstamību atbilstoši personu ar invaliditāti vajadzībām |
1. Noskaidrots personu ar invaliditāti viedoklis par
piekļūstamības aspektu vēlēšanu laikā
2. Sagatavoti ieteikumi vēlēšanu procesa pilnveidošanai personām ar invaliditāti 3. Sagatavoti priekšlikumi normatīvo aktu grozījumiem, nosakot stingrākas prasības vēlēšanu iecirkņu piekļūstamības nodrošināšanai |
Fokusa grupas aptaujas - 2
Intervijas ar NVO pārstāvjiem - 4 Ieteikumi - 1 Priekšlikumi grozījumiem normatīvajos aktos |
CVK |
LM Pašvaldības NVO |
2022.gada 2.pusgads |
| 4.21. | Paplašināt iespējas personām ar invaliditāti iegūt informāciju un piedalīties kultūras dzīves procesos viņiem piemērotā veidā | Palielināts LTV raidījumu un filmu subtitrēšanas un surdotulkošanas apjoms lineārajā apraidē, kā arī attīstīts satura surdotulkojums vai subtitru apjoms multimediālā vidē, tostarp LSM.lv, Replay.lv, sociālajos medijos |
Pārraidītā raidapjoma apmērs no kopējām raidstundām -
40%63, no tām:
1) ar subtitriem - 32,2% 2) ar surdotulkošanu - 7,8% |
NEPLP SEPLP |
LTV |
2023.gada 2.pusgads |
| 4.22. | Veicināt elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmu satura piekļūstamību personām ar invaliditāti | Sagatavotas satura vienības par personu ar invaliditāti vajadzībām un interesēm komerciālajos elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos, veicinot televīzijas satura vienību (t.sk. raidījumu) titrēšanas nodrošināšanu | Ne mazāk kā 10 satura vienības gadā |
NEPLP |
2023.gada 2.pusgads | |
| 4.23. | Uzlabot izpratni par personu ar invaliditāti vajadzībām un iespējām, kā arī nodrošināt ar invaliditāti saistīta satura piekļūstamības kontroli |
Tiek nodrošināta satura personām ar invaliditāti un par
personām ar invaliditāti uzskaite LTV un LR, kā arī
atspoguļotas personu ar invaliditāti tiesības un intereses sabiedriskajos medijos. |
Ieviesta integrētā satura un digitālā satura personām ar invaliditāti un par personām ar invaliditāti apjoma uzskaites sistēma, paredzot, ka elektroniskie plašsaziņas līdzekļi sniedz atskaites par integrēto saturu un saturu digitālajā vidē, kas paredzēts personām ar invaliditāti. |
NEPLP SEPLP |
LTV un LR |
2023.gada 2.pusgads |
| 4.24. | Sekmēt plašsaziņas līdzekļu pakalpojumu piekļūstamību personām ar invaliditāti | Sadarbībā ar nozares pārstāvjiem un NVO izstrādāts rīcības plāns elektronisko plašsaziņas līdzekļu pakalpojumu piekļūstamības uzlabošanai personām ar invaliditāti | Rīcības plāna izstrāde - 1 |
NEPLP |
NVO |
2023.gada 2.pusgads |
| 4.25. | Pilnveidot kultūras programmu piekļūstamību LR personām ar invaliditāti |
Nodrošināta daudzveidīga kultūras programmas piekļūstamība,
attīstot Radioteātra darbību.
Vienlaikus attīstīt dažādu žanru darbu ierakstu nodrošināšanu pēc iespējas plašākam auditorijas lokam |
Radioteātra ieraksti gadā - 13 stundas
Papildu iestudējumu skaits gadā - 7 |
NEPLP/ SEPLP |
LR |
2023.gada 2.pusgads |
| 4.26. | Veicināt LR multimediālā satura piekļūstamību personām ar funkcionāliem traucējumiem |
Palielināt satura projektu pieejamību aplādes jeb
raidieraksta (podcast) formā.
LR attīstīs multimediālā satura titrēšanu sociālajiem tīkliem |
Raidierakstu skaits gadā - 75 Titrētas multimediāla satura vienības gadā - 100 |
NEPLP/ SEPLP |
LR |
2023.gada 2.pusgads |
|
5. rīcības virziens:
Stereotipu un aizspriedumu mazināšana par invaliditātes
jautājumiem
Uzdevums: mainīt sabiedrības valdošos stereotipus par personām ar invaliditāti un invaliditātes jautājumiem kopumā, nodrošinot mērķētu informāciju par personu ar invaliditāti vajadzībām un lomu mūsdienu sabiedrībā |
||||||
|
Nr. p. k. |
Pasākums |
Darbības rezultāts |
Rezultatīvais rādītājs |
Atbildīgā institūcija |
Līdzatbildīgās institūcijas |
Izpildes
termiņš |
| 5.1. | Uzlabot sabiedrības attieksmi par personām ar invaliditāti kā neatņemamu un pilntiesīgu sabiedrības locekli | a) īstenota informatīva kampaņa, vēršot uzmanību uz diskriminācijas novēršanas jautājumiem pret personām ar invaliditāti64 | Informatīvā kampaņa - 1 |
SIF |
LM |
2022.gada 2.pusgads |
| b) īstenoti sabiedrības informēšanas un izglītošanas pasākumi par vienlīdzīgām iespējām un diskriminācijas novēršanu savu tiesību aizstāvībai un īstenošanai65 | Informatīvā kampaņa - 1 |
LM |
2023.gada 2.pusgads
(turpinās arī pēc 2023.gada) |
|||
| 5.2. | Veicināt sabiedrības izpratnes maiņu par personu ar invaliditāti nodarbinātību66 | Sagatavota un īstenota informatīvā kampaņa par iekļaujošo nodarbinātību Latvijā, palielinot sabiedrības atbalstu un darba devēju iesaisti cilvēku ar invaliditāti iekļaušanai darba tirgū | Īstenota informatīvā kampaņa - 1 |
LM |
NVA |
2021.g. 2.pusgads |
| 5.3. | Veicināt darba devēju izpratni par iekļaujošas darba vides un diskriminācijas novēršanas jautājumiem67 | Sniegts informatīvs atbalsts darba devējiem iekļaujošas darba vides un diskriminācijas novēršanas jautājumos |
1 izstrādāts metodiskais materiāls darba devējiem
20 semināri (72 semināri līdz 2028.gadam) Atbalstu saņēmuši 500 uzņēmumi (1500 personas) (rezultatīvie rādītāji uz 2028.gadu) |
LM |
LDDK |
2023.gada 2.pusgads
(turpinās arī pēc 2023.gada) |
| 5.4. | Nodrošināt politikas veidošanā un īstenošanā iesaistīto institūciju (valsts un pašvaldības) zināšanu stiprināšanu par nediskriminācijas principu68 | Veicināta politikas veidošanā un īstenošanā iesaistīto izpratne par vienlīdzīgu iespēju un nediskriminācijas principa integrēšanu politikas plānošanas, īstenošanas un novērtēšanas procesos |
1 digitālā rokasgrāmata nozaru politikas veidotājiem
1 mācību programma (3 moduļi), kas pielāgota specifiski nozarei 48 - mācību semināru skaits Mācību kursus apmeklējuši 1200 valsts un pašvaldību institūciju pārstāvji Atbalstu saņēmušas 287 iestādes 20 informatīvie un diskusiju pasākumi par aktualitātēm un problēmjautājumiem vienlīdzīgu iespēju un nediskriminācijas jomā (rezultatīvie rādītāji uz 2028.gadu) |
LM |
2023.gada 2.pusgads
(turpinās arī pēc 2023.gada) |
|
| 5.5. | Veicināt iekļaujošas sabiedrības veidošanu, nodarbinātības un iekļaujošas izglītības pieejamību visa mūža garumā bez jebkādas diskriminācijas69 | Sniegti atbalsta pasākumi diskriminācijas riskam pakļautajām grupām vienlīdzīgu iespēju un tiesību realizēšanai dažādās dzīves jomās | Īstenoti 22 projekti (projekti vērsti uz diskriminācijas mazināšanu pēc dzimuma, invaliditātes, vecuma pazīmes) |
LM |
NVO |
2023.gada 2.pusgads
(turpinās arī pēc 2023.gada) |
| 5.6. | Iesaistīt sabiedrību ar invaliditāti saistītu jautājumu apspriešanā un stereotipu mazināšanā | Veicināta pilsoniskās sabiedrības stiprināšana un iesaista personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju nodrošināšanā | Tematiskās diskusijas - 2 gadā |
LM |
Nozaru ministrijas NVO |
Katru gadu |
| 5.7. | Veicināt izpratnes stiprināšanu par vienlīdzīgu iespēju jautājumiem, tostarp invaliditātes jautājumiem70 |
Nodrošināta konference par iekļaujošu dizainu
Nodrošināts konkurss par vienlīdzīgu iespēju principu īstenošanu ES fondu projektos |
Konference - 1 Konkurss - 1 |
LM |
2021.gada 2.pusgads | |
| 5.8. |
Veicināt reģionālās nozīmes maršrutos sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanā ieskaitīto speciālistu izpratni par personām ar invaliditāti |
Nodrošinātas regulāras mācības pakalpojuma sniegšanā iesaistītajiem personālam (piemēram, autobusu vadītāji, kontrolieri, u.c.) par komunikāciju ar personām ar invaliditāti | Visam pakalpojuma sniegšanā iesaistītajam personālam jānodrošina mācību kurss uz pakalpojuma uzsākšanas brīdi. Atkārtotas mācības jāveic ik pēc pieciem gadiem71 |
SM |
ATD Pakalpojumu sniedzēji |
2023.gada 2.pusgads (katru gadu) |
| 5.9. | Paaugstināt pašvaldību vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju locekļu un darbinieku izpratni par vēlētājiem ar funkcionāliem traucējumiem |
Sniegta praksē pielietojama informācija par komunikāciju un atbalsta nodrošināšanu vēlētājiem ar funkcionāliem traucējumiem |
Tiešsaistes mācību semināri pašvaldību vēlēšanu komisijām
un vēlēšanu iecirkņu komisijām pirms 2022. gada Saeimas
vēlēšanām - 1
Mācību semināru videoieraksti - 1 Brošūra PDF formātā - 1 Iekļaujošas vides ceļvedis vēlēšanu komisijām |
CVK |
LM NVO |
2021.gada 1.pusgads/ 2022.gada 2.pusgads |
4. Teritoriālā perspektīva
Plānā iekļauto pasākumu mērķa teritorija ir visa Latvija, nodrošinot personu ar invaliditāti vienlīdzīgu vajadzību un interešu pārstāvēšanu. Atbildīgā institūcija par Plāna ieviešanas rezultātu pārraudzību ir LM. ANO Konvencijā noteiktās tiesības un pamatprincipi ir īstenojami horizontāli, t.i., nozaru (t.sk. veselība, izglītība, nodarbinātība u.c.) atbildīgās ministrijas un citas iesaistītās institūcijas katra ir atbildīga par ANO Konvencijā noteikto saistību pakāpenisku ieviešanu attiecīgajā jomā. Izstrādājot politikas plānošanas dokumentus un tiesību aktu projektus, nozares ministrijas ir atbildīgas par to, lai tajos tiktu iekļautas personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju princips, tādējādi nodrošinot personu ar invaliditāti tiesību īstenošanu. Invaliditātes aspektu konsekventa ievērošana, plānojot sabiedrībai paredzētos pakalpojumus, nodrošina to piekļūstamību arī cilvēkiem ar invaliditāti.
5. Ietekmes novērtējums uz valsts un pašvaldību budžetu
Plānā iekļauto pasākumu īstenošana ir paredzēta no valsts budžeta līdzekļiem vai no ES fondu līdzekļiem. Plāna pasākumu ieviešana ir jāvērtē komercdarbības atbalsta kontroles kontekstā un gadījumos, kad publiskā finansējuma piešķīrums ir kvalificējams kā komercdarbības atbalsts, tiks piemērotas komercdarbības atbalsta kontroles normas.
Plāna 5.sadaļā ir norādīts finansējums Plāna 3.sadaļā norādīto pasākumu ieviešanai, lai nodrošinātu invaliditātes politikas pilnveidošanu. Vienlaikus ne visiem pasākumiem šobrīd ir iespējams izdalīt konkrētu finansējumu, jo to īstenošanai izriet no lielāka pasākuma vai tiek nodrošināta esošās amatalgas ietvaros. Šādai pasākumi Plāna 5.sadaļas tabulā "Kopsavilkums par plānā iekļauto uzdevumu īstenošanai nepieciešamo valsts un pašvaldību budžeta finansējumu (euro)" (turpmāk - tabula) tiek atzīmēti ar * atzīmi. Daļai pasākumu šobrīd nevar pateikt konkrētu finansējumu, izstrādājot piedāvājumu konkrēta pasākuma pilnveidošanai vai izstrādāšanai, tiks veikta nepieciešamā finansējuma detalizēts aprēķins un pie nepieciešamības sagatavots papildu budžeta līdzekļu pieprasījums. Šādi pasākumi Plāna 5. sadaļas tabulā tiek atzīmēti ar ** atzīmi. Informācija, kas atspoguļo papildu finansējuma nepieciešamību Plāna pasākumu nodrošināšanai no speciālā vai pamatbudžeta, norādīta Plāna 4.pielikumā.
Plānā ietverti arī tādi pasākumi, kuru īstenošana ir finansējama ar ES fondu līdzfinansējumu, daļa no tiem paredzēti plašāku pasākumu īstenošanas ietvaros (īstenošanas termiņš ir līdz pat 2029.gadam). DP 2021.-2027.gada plānošanas periodam un "Atveseļošanas un noturības mehānisma plāns 2021.-2026.gadam" vēl nav saskaņoti ar EK, kā arī specifisko atbalsta mērķu ieviešanas noteikumi tiks izstrādāti tikai pēc DP apstiprināšanas EK. Tādēļ Plāna pasākumu norādītais finansējums, kas tiek paredzēts no šiem avotiem, vēl var mainīties.
Ņemot vērā, ka DP 2021.-2027.gada plānošanas periodam Plāna izstrādes laikā nav apstiprināta, nav iespējams norādīt budžeta apakšprogrammu, no kuras attiecīgais finansējums pasākuma ieviešanai tiks nodrošināts. ES fondu finansējums - gan DP 2014.-2020.gada plānošanas periodam, DP 2021.-2027.gada plānošanas periodam, gan "Atveseļošanas un noturības mehānisma ietvaros - ir norādīts indikatīvi, jo pie papildu finansējuma piešķiršanas vai pasākuma saturiskām izmaiņām finansējuma apmērs var mainīties, ietekmējot arī rezultatīvo rādītāju izteiksmes. Plāna pasākumiem, kas tiek īstenoti ar ES fondu līdzfinansējumu, tiek proporcionāli noteikts 85% ES fondu finansējums, 15% valsts budžeta finansējums (ja nav noradīts citādāk). Pasākumi, kas tiek īstenoti ar ES fondu atbalstu, Plāna 5.sadaļas tabulā tiek atzīmēti ar *** atzīmi.
Jautājums par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu Plānā noteikto pasākumu nodrošināšanai 2022. un 2023.gadam, kā arī pie nepieciešamības turpmākajiem gadiem, ir izskatāms Ministru kabinetā likumprojekta "Par valsts budžetu 2022.gadam" un likumprojekta "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam" sagatavošanas un izskatīšanas procesā kopā ar visu ministriju un centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām.
Kopsavilkums par plānā iekļauto uzdevumu īstenošanai nepieciešamo valsts un pašvaldību budžeta finansējumu (euro)
|
Pasākums |
Budžeta programmas (apakšprogrammas) kods un nosaukums |
Vidēja termiņa budžeta ietvara likumā plānotais finansējums |
Nepieciešamais papildu finansējums |
Pasākuma īstenošanas gads (ja pasākuma īstenošana ir terminēta) |
|||||||
| 2021 | 2022 | 2023 | 2022 | 2023 | 2024 |
turpmākajā laikposmā līdz pasākuma pabeigšanai
(ja pasākuma īstenošana ir terminēta) |
turpmāk ik gadu
(ja pasākuma izpilde nav terminēta) |
||||
| Finansējums plāna realizācijai kopā | 49 867 878 | 186 185 440 | 111 535 296 | 6 611 141 | 12 314 247 | 7 331 269 | 2 070 366 | 2 161 036 | |||
| tajā skaitā | |||||||||||
| 18. LM | 29 894 899 | 44 985 314 | 42 183 606 | 5 870 518 | 9 414 247 | 6 811 269 | 2 070 366 | 2 061 036 | |||
| 15.IZM | 146 623 | 36 000 | 36 000 | 165 623 | 0 | 0 | 0 | 0 | |||
| 17.SM | 15 964 808 | 138 994 823 | 67 561 277 | 500 000 | 2 800 000 | 400 000 | 0 | 0 | |||
| 13.FM | 2 057 135 | 342 855 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | |||
| 12.EM | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | |||
| 21.VARAM | 1 574 413 | 1 574 413 | 1 574 413 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | |||
| 47. Radio un televīzija | 180 000 | 180 000 | 180 000 | 50 000 | 100 000 | 100 000 | 0 | 100 000 | |||
| 35.CVK | 0 | 0 | 0 | 25 000 | 0 | 20 000 | 0 | 0 | |||
| ATD | 50 000 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | |||
| 08.SIF | 0 | 72 035 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | |||
| Pašvaldību budžets | x | x | x | x | x | x | x | x | x | x | x |
|
1. rīcības virziens |
|||||||||||
| 1.1. pasākums | Ieviest metodoloģiski pamatotu funkcionēšanas novērtēšanas anketu invaliditātes ekspertīzes procesā pilngadīgām personām | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | ||
| 18. LM | |||||||||||
| apakšprogramma 97.01.00 "Labklājības nozares vadība un politikas plānošana"* | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 2023.gads | ||
| 1.2. pasākums | Ieviest funkcionēšanas novērtēšanā balstītu invaliditātes noteikšanu bērniem | 0 | 0 | 0 | 0 | 100 000 | 200 000 | 0 | 0 | ||
| 18. LM | |||||||||||
| a) apakšprogramma 97.01.00 "Labklājības nozares vadība un politikas plānošana"* | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 2022.gads | ||
| b) programma 63.00.00 "Eiropas Sociālā fonda (ESF) projektu un pasākumu īstenošana" , DP 2021.-2027.gadam ***72 | 0 | 0 | 0 | 0 | 100 000 | 200 000 | 0 | 0 | 2024.gads | ||
| 1.3. pasākums | Sekmēt invaliditātes noteikšanas ietvaros veiktā personas funkcionēšanas novērtējuma atkalizmantošanu citās valsts iestādēs pakalpojumu piešķiršanai | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | ||
| 18. LM | |||||||||||
| apakšprogramma 97.01.00 "Labklājības nozares vadība un politikas plānošana"** | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 2023.gads | ||
| 1.4. pasākums | Pilnveidot invaliditātes noteikšanas procesa kvalitāti un stiprināt VDEĀVK kapacitāti | 0 | 0 | 0 | 11 667 | 45 334 | 33 332 | 11 667 | 0 | ||
| 18. LM | |||||||||||
| programma 63.00.00 "Eiropas Sociālā fonda (ESF) projektu un pasākumu īstenošana", DP 2021.-2027.gadam***73 | 0 | 0 | 0 | 11 667 | 45 334 | 33 332 | 11 667 | 0 | 2025.gads | ||
| 1.5. pasākums | Pilnveidot VDEĀVK sniegto pakalpojumu kvalitāti klientu apkalpošanā | 0 | 0 | 0 | 4537 | 45366 | 40828 | 0 | 0 | ||
| 18. LM | |||||||||||
| programma 63.00.00 "Eiropas Sociālā fonda (ESF) projektu un pasākumu īstenošana", DP 2021.-2027.gadam***74 | 0 | 0 | 0 | 4 537 | 45 366 | 40 828 | 0 | 0 | 2024.gdas | ||
|
2. rīcības virziens |
|||||||||||
| 2.1. pasākums | Pilnveidot atbalsta pakalpojumu ārpusmājas aktivitātēm personām ar invaliditāti | 28160159 | 40174863 | 42183606 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | ||
| 18. LM | |||||||||||
| apakšprogramma 05.01.00 "Sociālās rehabilitācijas valsts programmas" | 28160159 | 40174863 | 42183606 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | |||
| 2.2. pasākums | Sekmēt kvalificēta asistenta pakalpojuma sniedzēja nodrošināšanu personai ar invaliditāti | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | ||
| 18. LM | |||||||||||
| apakšprogramma 97.01.00 "Labklājības nozares vadība un politikas plānošana"* | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 2022.gads | ||
| 2.3. pasākums | Sniegt nepieciešamo atbalstu personām ar garīga rakstura traucējumiem, lai tās patstāvīgi īstenotu savu rīcībspēju | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | ||
| 18. LM | |||||||||||
| apakšprogramma 97.01.00 "Labklājības nozares vadība un politikas plānošana"** | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 2021.gads | ||
| 2.4. pasākums | Pilnveidot atbalsta sistēmu personām ar invaliditāti, kuru apgādībā ir bērni, izvērtējot nepieciešamo aizsardzību pret apgādnieka darbspēju nepietiekamību vai neesību | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | ||
| 18. LM | |||||||||||
| apakšprogramma 97.01.00 "Labklājības nozares vadība un politikas plānošana"** | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 2021.gads | ||
| 2.5. pasākums | Apzināt mērķa grupas viedokli par Valsts kancelejas Inovācijas laboratorijas ietvaros izstrādātajiem risinājumiem atbalsta sniegšanai ģimenēm, kurās aug bērni ar smagu invaliditāti (VK #Lab prototipu testēšana) | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | ||
| 18. LM | |||||||||||
| apakšprogramma 97.01.00 "Labklājības nozares vadība un politikas plānošana"* | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 2021.gads | ||
| 2.6. pasākums | Nodrošināt apkopotas informācijas pieejamību par atbalsta pakalpojumiem invaliditāte seku mazināšanai | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | ||
| 18. LM | |||||||||||
| apakšprogramma 97.01.00 "Labklājības nozares vadība un politikas plānošana"* | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 2023.gads | ||
| 2.7. pasākums | Pilnveidot monitoringu par personām ar invaliditāti sniegto atbalstu | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | ||
| 18. LM | |||||||||||
| apakšprogramma 97.01.00 "Labklājības nozares vadība un politikas plānošana"* | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | |||
| 2.8. pasākums | Stiprināt latviešu zīmju valodas nozīmi bērna ar dzirdes traucējumiem audzināšanā | 6 655 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 2021.gads | |
| 18. LM | |||||||||||
| apakšprogramma 97.01.00 "Labklājības nozares vadība un politikas plānošana" | 6 655 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 2021.gads | ||
| 2.9. pasākums | Izvērtēt iespēju apvienot īpašas kopšanas un aprūpes mājā izvērtēšanas kritērijus pilngadīgām personām | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | ||
| 18. LM | |||||||||||
| apakšprogramma 97.01.00 "Labklājības nozares vadība un politikas plānošana"** | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 2022.gads | ||
| 2.10. pasākums | Pārskatīt personām ar invaliditāti virzītā finansiālā atbalsta mērķētību | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | ||
| 18. LM | |||||||||||
| apakšprogramma 97.01.00 "Labklājības nozares vadība un politikas plānošana"** | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 2023.gads | ||
| 2.11. pasākums | Sekmēt vienmērīgu pāreju no bērna ar invaliditāti statusa uz pilngadīgas personas ar invaliditāti statusu | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | ||
| 18. LM | |||||||||||
| apakšprogramma 97.01.00 "Labklājības nozares vadība un politikas plānošana"** | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 2023.gads | ||
| 2.12. pasākums | Sekmēt iespēju bērniem ar invaliditāti saņemt sociālās aprūpes pakalpojumu | 304 583 | 304 583 | 304 583 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | ||
| 21. VARAM | |||||||||||
| apakšprogramma 63.07.00 "Eiropas Sociālā fonda (ESF) projekti (2014-2020)" ***75 | 304 583 | 304 583 | 304 583 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 2023.gads | ||
| 2.13. pasākums | Nodrošināt bērniem ar invaliditāti dienas aprūpes centru pakalpojumus | 112 500 | 112 500 | 112 500 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | ||
| 21. VARAM | |||||||||||
| apakšprogramma 63.07.00 "Eiropas Sociālā fonda (ESF) projekti (2014-2020)" ***76 | 112 500 | 112 500 | 112 500 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 2023.gads | ||
| 2.14. pasākums | Nodrošināt īslaicīgās sociālās aprūpes pakalpojumu bērniem ar invaliditāti | 324 000 | 324 000 | 324 000 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | ||
| 21. VARAM | |||||||||||
| apakšprogramma 63.07.00 "Eiropas Sociālā fonda (ESF) projekti (2014-2020)" ***77 | 324 000 | 324 000 | 324 000 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 2023.gads | ||
| 2.15. pasākums | Veicināt sociālās rehabilitācijas pakalpojumu pieejamību bērniem ar invaliditāti | 833 330 | 833 330 | 833 330 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | ||
| 21. VARAM | |||||||||||
| apakšprogramma 63.07.00 "Eiropas Sociālā fonda (ESF) projekti (2014-2020)" ***78 | 833 330 | 833 330 | 833 330 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 2023.gads | ||
| 2.16. pasākums | Sekmēt sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību bērniem ar invaliditāti, kurus nodrošina NVO | 2 057 135 | 342 855 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | ||
| 13. FM | |||||||||||
| apakšprogramma 63.07.00 "Eiropas Sociālā fonda (ESF) avansa maksājumi un atmaksas finansējuma saņēmējiem (2014-2020)" ***79 | 2 057 135 | 342 855 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 2022.gads | ||
| 2.17. pasākums | Izveidot starpdisciplināra psihoemocionāla atbalsta nodrošināšanu bērniem ar smagu medicīnisko diagnozi un viņu likumiskajiem pārstāvjiem | 0 | 0 | 0 | 668 629 | 676 476 | 692 658 | 704 181 | 0 | ||
| 18. LM | |||||||||||
| programma 63.00.00 "Eiropas Sociālā fonda (ESF) projektu un pasākumu īstenošana", DP 2021.-2027.gadam***80 | 0 | 0 | 0 | 668 629 | 676 476 | 692 658 | 704 181 | 0 | 2028.gads | ||
| 2.18. pasākums | Izvērtēt optimālākos risinājumus, kā nodrošināt surdotulka kompetenču apgūšanu pedagogiem (piem., tālākizglītības iespējas) | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | ||
| 15. IZM | |||||||||||
| apakšprogramma 97.01.00 "Ministrijas centrālā aparāta darbības nodrošināšana"** | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 2023.gads | ||
| 2.19. pasākums | Stiprināt komunikācijas prasmes ikdienas darbā ar bērniem ar dzirdes traucējumiem | 400 | 400 | 400 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | ||
| 15. IZM | |||||||||||
| apakšprogramma 01.11.00 "Pedagogu profesionālās kompetences pilnveidošana" | 400 | 400 | 400 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | |||
| 2.20. pasākums | Veicināt vecāku izpratni par bērnu ar speciālām vajadzībām izglītības procesu un vecāku lomu tajā | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | ||
| 15. IZM | |||||||||||
| programma 01.00.00 "Vispārējā izglītība" ,62.resors "Mērķdotācijas izglītības pasākumiem". Atsevišķs finansējums šim pasākumam nav izdalāms, jo sniegtais pakalpojums tiek nodrošināts speciālista amatalgas ietvaros* | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | |||
| 2.21. pasākums | Veicināt pedagogu zināšanas un prasmes darbā ar bērniem ar speciālām izglītības vajadzībām | 63 600 | 35 600 | 35 600 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | ||
| 15. IZM | |||||||||||
| a) apakšprogramma 01.11.00 "Pedagogu profesionālās kompetences pilnveidošana" | 28 000 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 2021.gads | ||
| b) apakšprogramma 01.11.00 "Pedagogu profesionālās kompetences pilnveidošana" | 35 600 | 35 600 | 35 600 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | |||
| 2.22. pasākums | Veicināt atbalsta personāla pieejamību bērnu ar speciālām vajadzībām iekļaušanas vispārējās izglītības vispārizglītojošajā klasē sekmēšanai | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | ||
| 15. IZM | |||||||||||
| programma 01.00.00 "Vispārējā izglītība", 62.resors "Mērķdotācijas izglītības pasākumiem". | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | |||
| 2.23. pasākums | Sekmēt iespēju bērniem ar dzirdes traucējumiem apgūt kvalitatīvu izglītību | 82 623 | 0 | 0 | 165 62381 | 0 | 0 | 0 | 0 | ||
| 15. IZM | |||||||||||
| apakšprogramma 63.08.00 "Eiropas Sociālā fonda (ESF) projekti (2014-2020) ***82 | 82 623 | 0 | 0 | 165 623 | 0 | 0 | 0 | 0 | 2022.gads | ||
| 2.24. pasākums | Veicināt savlaicīgu speciālo vajadzību identificēšanu izglītības procesā agrīnā vecumā | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | ||
| 15. IZM | |||||||||||
| apakšprogramma 97.01.00 "Ministrijas centrālā aparāta darbības nodrošināšana" | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | |||
| 2.25. pasākums | Veikt monitoringu par izglītojamo ar invaliditāti līdzdalību izglītībā | ||||||||||
| 15. IZM | |||||||||||
| apakšprogramma 97.01.00 "Ministrijas centrālā aparāta darbības nodrošināšana" | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 2022.gads | ||
| 2.26. pasākums | Veicināt jauniešu ar invaliditāti iesaisti profesionālās izglītības iegūšanā | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | ||
| 15. IZM | |||||||||||
| a) apakšprogramma 62.08.00 " Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF)projekti (2014-2020) ***83 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 2022.gads | ||
| b) apakšprogramma 63.08.00 "Eiropas Sociālā fonda (ESF) projekti (2014-2020) *** Finansējums nav atsevišķi izdalāms no projekta kopējās summas84 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 2022.gads | ||
| c) apakšprogramma 63.08.00 "Eiropas Sociālā fonda (ESF) projekti (2014-2020)*** Finansējums nav atsevišķi izdalāms no projekta kopējās summas85 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 2022.gads | ||||
| d) programma 01.00.00 "Vispārējā izglītība"* | 2022.gads | ||||||||||
|
3. rīcības virziens darbs un nodarbinātība |
|||||||||||
| 3.1. pasākums | Subsidējot darba vietas, veicināt personu ar invaliditāti nodarbinātību | 1 383 738 | 4 696 074 | 0 | 0 | 655 11686 | 0 | 0 | 0 | ||
| 18. LM | |||||||||||
| "Eiropas Sociālā fonda (ESF) īstenotie projekti labklājības nozarē (2014-2020)" *** (ESF finansējums 93%, VB - 7%)87 | 1 383 738 | 4 696 074 | 0 | 0 | 655 116 | 0 | 0 | 0 | 2023.gads | ||
| 3.2. pasākums | Pārskatīt normatīvajos aktos noteiktos atbalsta instrumentus par sociālajos uzņēmumos nodarbinātajām personām, tostarp personām ar invaliditāti | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | ||
| 18. LM | |||||||||||
| apakšprogramma 97.01.00 "Labklājības nozares vadība un politikas plānošana"** | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 2021.gads | ||
| 3.3. pasākums | Pilnveidot līdzšinējo NVA darbā ar klientiem pielietoto profilēšanas metodi | 159 940 | 102 076 | 0 | 0 | 152 83688 | 0 | 0 | 0 | ||
| 18. LM | |||||||||||
| "Eiropas Sociālā fonda (ESF) īstenotie projekti labklājības nozarē (2014-2020)" *** (ESF finansējums 93%, VB - 7%)89 | 159 940 | 102 076 | 0 | 0 | 152 836 | 0 | 0 | 0 | 2023.gads | ||
| 3.4. pasākums | Uzlabot NVA speciālistu un sadarbības partneru zināšanas par darbu ar personām ar invaliditāti, tostarp aktualizējot esošo darba metodiku un zināšanas par funkcionēšanas ierobežojumu ietekmi uz personas spēju iekļauties darba tirgū | 6 000 | 12 301 | 0 | 0 | 6 88790 | 0 | 0 | 0 | ||
| 18. LM | |||||||||||
| "Eiropas Sociālā fonda (ESF) īstenotie projekti labklājības nozarē (2014-2020)" *** (ESF finansējums 93%, VB - 7%)91 | 6 000 | 12 301 | 0 | 0 | 6 887 | 0 | 0 | 0 | 2023.gads | ||
| 3.5. pasākums | Izvērtēt esošo atbalsta pakalpojumu efektivitāti bezdarbnieku ar invaliditāti iekļaušanai darba tirgū | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | ||
| 18. LM | |||||||||||
| apakšprogramma 97.01.00 "Labklājības nozares vadība un politikas plānošana"** | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 2021.gads | ||
| 3.6. pasākums | Sekmēt mērķēta atbalsta sniegšanu personām ar garīga rakstura traucējumiem darba vietā | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | ||
| 18. LM | |||||||||||
| apakšprogramma 97.01.00 "Labklājības nozares vadība un politikas plānošana"** | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 2023.gads | ||
| 3.7. pasākums | Sekmēt nodarbinātu personu ar invaliditāti, kuri pakļauti bezdarba riskam, noturību darba tirgū | 0 | 0 | 0 | 999 329 | 2 061 036 | 2 061 036 | 0 | 2 061 036 | ||
| 18. LM | |||||||||||
| apakšprogramma 04.02.00 "Nodarbinātības speciālais budžets"** (speciālais budžets) | 0 | 0 | 0 | 999 329 | 2 061 036 | 2 061 036 | 0 | 2 061 036 | |||
| 3.8. pasākums | Pilnveidot valsts atbalstu darba devējiem nodarbinot personas ar invaliditāti, tostarp ar garīga rakstura traucējumiem | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | ||
| 18. LM | |||||||||||
| apakšprogramma 97.01.00 "Labklājības nozares vadība un politikas plānošana"** | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 2022.gads | ||
| 3.9. pasākums | Veicināt izglītības procesa pieejamību pieaugušajiem ar invaliditāti darba tirgū aktuālu prasmju un profesiju apgūšanai | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | ||
| 18. LM | |||||||||||
| apakšprogramma 97.01.00 "Labklājības nozares vadība un politikas plānošana"** | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 2021.gads | ||
| 3.10. pasākums | Izvērtēt papildu atbalsta mehānismu ieviešanu personu ar invaliditāti iekļaušanai darba tirgū | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | ||
| 18. LM | |||||||||||
| apakšprogramma 97.01.00 "Labklājības nozares vadība un politikas plānošana"** | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 2021.gads | ||
|
4.rīcības virziens |
|||||||||||
| 4.1. pasākums | Izvērtēt valsts un pašvaldību ēku un sabiedriskā transporta infrastruktūras piekļūstamību personām ar funkcionāliem traucējumiem | 0 | 0 | 0 | 0 | 5000 | 0 | 0 | 0 | ||
| 18. LM | |||||||||||
| programma 63.00.00 "Eiropas Sociālā fonda (ESF) projektu un pasākumu īstenošana" ***92 | 0 | 0 | 0 | 0 | 5000 | 0 | 0 | 0 | 2023.gada | ||
| 4.2. pasākums | Nodrošināt atbalstu personām ar invaliditāti viena mājokļa pielāgošanai | 0 | 0 | 0 | 1 700 000 | 1 700 000 | 0 | 0 | 0 | ||
| 18. LM | |||||||||||
| "Atveseļošanās un noturības mehānisma plāns 2021-2026.gadam, 3.komponente "Nevienlīdzības mazināšana" Investīcija 3.1.2.1.i. - 100% finansējums | 0 | 0 | 0 | 1 700 000 | 1 700 000 | 0 | 0 | 2023.gads | |||
| 4.3. pasākums | Veicināt vides piekļūstamību valsts un pašvaldību institūcijās | 0 | 0 | 0 | 2 333 333 | 2 333 333 | 2 333 334 | 0 | 0 | ||
| 18. LM | |||||||||||
| "Atveseļošanās un noturības mehānisma plāns 2021-2026.gadam, 3.komponente "Nevienlīdzības mazināšana" Investīcija 3.1.2.1.i. - 100% finansējums | 0 | 0 | 0 | 2 333 333 | 2 333 333 | 2 333 334 | 0 | 0 | 2024.gads | ||
| 4.4. pasākums | Nostiprināt vides piekļūstamības prasības publiskām būvēm un telpām un publiskajai ārtelpai | 0 | 0 | 0 | 2 000 | 0 | 0 | 0 | 0 | ||
| 18. LM | |||||||||||
| programma 63.00.00 "Eiropas Sociālā fonda (ESF) projektu un pasākumu īstenošana" ***93 | 0 | 0 | 0 | 2000 | 0 | 0 | 0 | 0 | 2022.gads | ||
| 12. EM | |||||||||||
| programma 97.00.00 "Nozaru vadība un politikas plānošana" * | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 2022.gads | ||
| 4.5. pasākums | Veicināt sabiedrības izpratni par vides piekļūstamības nodrošināšanu daudzdzīvokļu dzīvojamo mājās un piekļūstamu autostāvvietu ierīkošanu personām ar invaliditāti | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | ||
| 12. EM | |||||||||||
| programma 97.00.00 "Nozaru vadība un politikas plānošana" * | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 2021.gads | ||
| 4.6. pasākums | Paaugstināt arhitektu un pašvaldību būvniecības speciālistu kompetenci par piekļūstamības un universālā dizaina jautājumiem | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | ||
| 12. EM | |||||||||||
| programma 97.00.00 "Nozaru vadība un politikas plānošana" * | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | |||
| 4.7.pasākums | Veikt gadījumu izvērtējumu par būvnormatīvu prasību ievērošanu DP 2014.-2020. gadam 9.2.2.1.pasākuma "Deinstitucionalizācija" ietvaros izveidotajos grupu dzīvokļos | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | ||
| 12. EM | |||||||||||
| programma 97.00.00 "Nozaru vadība un politikas plānošana" * | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 2022.gads | ||
| 4.8. pasākums | Nodrošināt starptautisko saistību pārņemšanu produktu un pakalpojumu piekļūstamības nodrošināšanai | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | ||
| 18. LM | |||||||||||
| apakšprogramma 97.01.00 Labklājības nozares vadība un politikas plānošana" ** | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 2022.gads | ||
| 4.9. pasākums | Veikt izvērtējumu par Direktīvas 2019/882 ieviešanas ietekmi uz produktu ražotāju un pakalpojumus sniedzējiem dažādās jomās | 0 | 0 | 0 | 0 | 70 000 | 0 | 0 | 0 | ||
| 18. LM | |||||||||||
| programma 63.00.00 "Eiropas Sociālā fonda (ESF) projektu un pasākumu īstenošana", DP 2021.-2027.gadam***94 | 0 | 0 | 0 | 0 | 70 000 | 0 | 0 | 0 | 2023.gads | ||
| 4.10. pasākums | Sekmēt informācijas un pakalpojumu piekļūstamību personām ar dzirdes traucējumiem | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | ||
| 18. LM | |||||||||||
| apakšprogramma 97.01.00 "Labklājības nozares vadība un politikas plānošana"** | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 2021.gads | ||
| 4.11. pasākums | Veicināt sabiedriskā transporta pakalpojumu un sabiedriskā transporta pakalpojumos izmantotās infrastruktūras piekļūstamību | 15 964 808 | 138 994 823 | 67 561 277 | 500 000 | 2 800 000 | 400 000 | 0 | 0 | 0 | |
| 17. SM | |||||||||||
|
a)
1)DP 2014.-2020.gadam, SAM 6.2.1.2.pasākuma "Dzelzceļa infrastruktūras modernizācija un izbūve" ietvaros95 |
8 062 208 | 13 071 789 | 23 293 277 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 2023.gads | ||
|
a)
2) apakšprogramma 31.04.00 "Finansējums dzelzceļa publiskai infrastruktūrai" |
0 | 0 | 0 |
500 000 |
2 800 000 |
400 000 |
0 | 0 | 2024.gads | ||
| b)apakšprogramma 31.09.00 "Dotācija jauno vilcienu iegādei un remonta centra izbūvei" | 7 902 400 | 125 923 040 | 44 268 000 | 0 | 0 | 0 | 0 | 00 | 2023.gads | ||
| c)apakšprogramma 31.06.00 "Dotācija zaudējumu sniegšanai sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem"* | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 2022.gads | ||
| d)apakšprogramma 31.06.00 "Dotācija zaudējumu sniegšanai sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem"* | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 2024.gads | ||
| e)apakšprogramma 31.06.00 "Dotācija zaudējumu sniegšanai sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem"* | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 2024.gads | ||
| f)apakšprogramma 31.06.00 "Dotācija zaudējumu sniegšanai sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem"* | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 2024.gads | ||
| g)apakšprogramma 31.06.00 "Dotācija zaudējumu sniegšanai sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem"* | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 2024.gads | ||
| 4.12. pasākums | Informēt sabiedrību par valsts noteikto braukšanas maksas atvieglojumu izmantošanu sabiedriskajā transportā | 50 000 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | ||
| 17. SM ATD |
|||||||||||
| ATD budžeta programma "Izdevumi iestādes sabiedrisko attiecību īstenošanai" | 50 000 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 2021.gads | ||
| 4.13. pasākums | Veicināt personām ar funkcionāliem traucējumiem vajadzībām piemērotu sabiedriskā transporta nodrošināšanu | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | ||
| 17. SM | |||||||||||
| programma 31.00.00. "Sabiedriskais transports"* | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 2023.gads | ||
| 4.14. pasākums | Nodrošināt saprotamu un pieejamu
informāciju personām ar dažādiem funkcionāliem traucējumiem
par 2021.gada pašvaldību vēlēšanām |
0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | ||
| 35. CVK | |||||||||||
| programma 03.00.00 "Pašvaldību vēlēšanas"* | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 2021.gads | ||
| 4.15. pasākums | Nodrošināt saprotamu un pieejamu informāciju personām ar dažādiem funkcionāliem traucējumiem par 2022.gada Saeimas vēlēšanām | 0 | 0 | 0 | 5 000 | 0 | 0 | 0 | 0 | ||
| 35. CVK | |||||||||||
| programma 02.00.00 "Saeimas vēlēšanas" | 0 | 0 | 0 | 5 000 | 0 | 0 | 0 | 0 | 2022.gads | ||
| 4.16. pasākums | Pilnveidot priekšvēlēšanu programmu piekļūstamību personām ar dažādiem funkcionāliem traucējumiem | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | ||
| 35. CVK | |||||||||||
| programma 01.00.00 "Vispārējā vadība" * | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 2021.gads | ||
| programma 02.00.00 "Saeimas vēlēšanas"* | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 2022.gads | ||
| 4.17. pasākums | Nodrošināt saprotamu un pieejamu informāciju personām ar dažādiem funkcionāliem traucējumiem par 2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanām | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 5 000 | 0 | 0 | ||
| 35. CVK | |||||||||||
| programma 05.00.00 "Eiropas parlamenta vēlēšanas" | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 5000 | 0 | 0 | 2024.gads | ||
| 4.18. pasākums | Uzsākt materiāltehniskā nodrošinājuma pilnveidošanu vēlēšanu iecirkņos personām ar funkcionāliem traucējumiem | 0 | 0 | 0 | 15 000 | 0 | 15 000 | 0 | 0 | ||
| 35. CVK | |||||||||||
| programma 02.00.00 "Saeimas vēlēšanas" | 0 | 0 | 0 | 15 000 | 0 | 0 | 0 | 0 | 2022.gads | ||
| programma 05.00.00 "Eiropas parlamenta vēlēšanas" | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 15 000 | 0 | 2024.gads | |||
| 4.19. pasākums | Sniegt personām ar funkcionāliem traucējumiem detalizētu informāciju par vēlēšanu iecirkņu piekļūstamību | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | ||
| 35. CVK | |||||||||||
| programma 02.00.00 "Saeimas vēlēšanas"** | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 2022.gads | ||
| 4.20. pasākums | Veicināt vēlēšanu procesa piekļūstamību atbilstoši personu ar invaliditāti vajadzībām | 0 | 0 | 0 | 4 000 | 0 | 0 | 0 | 0 | ||
| 35. CVK | |||||||||||
| programma 02.00.00 "Saeimas vēlēšanas"* | 0 | 0 | 0 | 4000 | 0 | 0 | 0 | 0 | 2022.gads | ||
| 4.21. pasākums | Paplašināt iespējas personām ar invaliditāti iegūt informāciju un piedalīties kultūras dzīves procesos viņiem piemērotā veidā | 180 000 | 180 000 | 180 000 | 50 000 | 100 000 | 100 000 | 0 | 100 000 | ||
| 47. Radio un televīzija | |||||||||||
| 03.01.00 "Latvijas Televīzijas programmu veidošana un izplatīšana" | 180 000 | 180 000 | 180 000 | 50000 | 100 000 | 100 000 | 0 | 100 000 | |||
| 4.22. pasākums | Veicināt elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmu satura piekļūstamību personām ar invaliditāti | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | ||
| 47. Radio un televīzija | |||||||||||
| programma 04.00.00 "Komerciālās televīzijas un radio" * | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | |||
| 4.23. pasākums | Uzlabot izpratni par personu ar invaliditāti vajadzībām un iespējām, kā arī nodrošināt ar invaliditāti saistīta satura piekļūstamības kontroli | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | ||
| 47. Radio un televīzija | |||||||||||
| apakšprogramma 03.01.00 "Latvijas Televīzijas programmu veidošana un izplatīšana" | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | |||
| 4.24. pasākums | Sekmēt plašsaziņas līdzekļu pakalpojumu piekļūstamību personām ar invaliditāti | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | ||
| 47. Radio un televīzija | |||||||||||
| programma 01.00.00 "Nozares vadība"** | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 2023.gads | ||
| 4.25. pasākums | Pilnveidot kultūras programmu piekļūstamību LR personām ar invaliditāti | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | ||
| 47. Radio un televīzija | |||||||||||
| programma 02.00.00 "Latvijas Radio programmu veidošana un izplatīšana"** | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | |||
| 4.26. pasākums | Veicināt LR multimediālā satura piekļūstamību personām ar funkcionāliem traucējumiem | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | ||
| 47. Radio un televīzija | |||||||||||
| programma 02.00.00 "Latvijas Radio programmu veidošana un izplatīšana"** | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | |||
|
5. rīcības virziens |
|||||||||||
| 5.1. pasākums | Uzlabot sabiedrības attieksmi par personām ar invaliditāti kā neatņemamu un pilntiesīgu sabiedrības locekli |
0
|
72 035 | 0 | 93 501 | 301 409 | 216 657 | 227 750 | 0 | ||
| 08. SIF | |||||||||||
| a)apakšprogramma - 63.07.00 "Eiropas Sociālā fonda (ESF) projektu un pasākumu īstenošana (2014-2020)"***96 | 0 | 72 035 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 2022.gads | ||
| 18. LM | |||||||||||
| b)programma 63.00.00 "Eiropas Sociālā fonda (ESF) projektu un pasākumu īstenošana", DP 2021.-2027.gadam***97 | 0 | 0 | 0 | 93501 | 301409 | 216657 | 227 750 | 0 | 2029.gads | ||
| 5.2. pasākums | Veicināt sabiedrības izpratnes maiņu par personu ar invaliditāti nodarbinātību | 158 407 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | ||
| 18. LM | |||||||||||
| apakšprogramma 63.20.00 "Tehniskā palīdzība Eiropas Sociālā fonda (ESF) apgūšanai (2014-2020) ***98 | 158 407 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 2021.gads | ||
| 5.3. pasākums | Veicināt darba devēju izpratni par iekļaujošas darba vides un diskriminācijas novēršanas jautājumiem | 0 | 0 | 0 | 0 | 54 993 | 205 483 | 98 314 | 0 | ||
| 18. LM | |||||||||||
| programma 63.00.00 "Eiropas Sociālā fonda (ESF) projektu un pasākumu īstenošana", DP 2021.-2027.gadam***99 | 0 | 0 | 0 | 0 | 54993 | 205 483 | 98 314 | 0 | 2028.gads | ||
| 5.4. pasākums | Nodrošināt politikas veidošanā un īstenošanā iesaistīto institūciju (valsts un pašvaldības) zināšanu stiprināšanu par nediskriminācijas principu | 0 | 0 | 0 | 57 522 | 216 461 | 37 941 | 38 454 | 0 | ||
| 18. LM | |||||||||||
| programma 63.00.00 "Eiropas Sociālā fonda (ESF) projektu un pasākumu īstenošana", DP 2021.-2027.gadam***100 | 0 | 0 | 0 | 57 522 | 216 461 | 37 941 | 38 454 | 0 | 2028.gads | ||
| 5.5. pasākums | Veicināt iekļaujošas sabiedrības veidošanu, nodarbinātības un iekļaujošas izglītības pieejamību visa mūža garumā bez jebkādas diskriminācijas | 0 | 0 | 0 | 0 | 990 000 | 990 000 | 990 000 | 0 | ||
| 18. LM | |||||||||||
| programma 63.00.00 "Eiropas Sociālā fonda (ESF) projektu un pasākumu īstenošana", DP 2021.-2027.gadam***101 | 0 | 0 | 0 | 0 | 990 000 | 990 000 | 990 000 | 0 | 2029.gads | ||
| 5.6. pasākums | Iesaistīt sabiedrību ar invaliditāti saistītu jautājumu apspriešanā un stereotipu mazināšanā | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | ||
| 18. LM | |||||||||||
| apakšprogramma 97.01.00 "Labklājības nozares vadība un politikas plānošana"* | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | |||
| 5.7. pasākums | Veicināt izpratnes stiprināšanu par vienlīdzīgu iespēju jautājumiem, tostarp invaliditātes jautājumiem | 20 000 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | ||
| 18. LM | |||||||||||
| apakšprogramma 63.20.00 "Tehniskā palīdzība Eiropas Sociālā fonda (ESF) apgūšanai (2014-2020) ***102 | 20 000 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 2021.gads | ||
| 5.8. pasākums | Veicināt reģionālās nozīmes maršrutos sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanā ieskaitīto speciālistu izpratni par personām ar invaliditāti | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | ||
| 17.SM | |||||||||||
| apakšprogramma 31.06.00 "Dotācija zaudējumu segšanai sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem" * | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | ||||
| 5.9. pasākums | Paaugstināt pašvaldību vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju locekļu un darbinieku izpratni par vēlētājiem ar funkcionāliem traucējumiem | 0 | 0 | 0 | 1 000 | 0 | 0 | 0 | 0 | ||
| 35. CVK | |||||||||||
| Programma 03.00.00 "Pašvaldību vēlēšanas" | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 2021.gads | ||
| Programma 02.00.00 "Saeimas vēlēšanas" | 0 | 0 | 0 | 1000 | 0 | 0 | 0 | 0 | 2022.gads | ||
Labklājības ministrs G. Eglītis
1. pielikums
Personu ar invaliditāti sadalījums pēc funkcionālā traucējuma103veida periodā no 2017.-2020.gadam (LabIS dati)
2. pielikums
Minimālās valsts pensijas (euro/mēnesī)
|
Minimālās vecuma pensijas |
|||
|
Aprēķina bāze 2020.gadā |
Aprēķina bāze no 01.01.2021. (piemērojot vecuma pensijas aprēķina bāzei koeficientu - 1,1, un par katru nākamo gadu, kas pārsniedz vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo apdrošināšanas stāžu, palielinot apmēru par diviem procentiem no minimālās vecuma pensijas aprēķina bāzes) |
||
|
80 |
136 (25% no ienākumu mediānas) |
||
|
Personām ar invaliditāti kopš bērnības |
122,69 |
163 (30% no ienākumu mediānas) |
|
|
Minimālās invaliditātes pensijas |
|||
|
Koeficients |
Apmērs 2020.gadā |
Apmērs no 01.01.2021 |
|
| Kopš bērnības | |||
|
I grupa |
1.6 |
196,30 |
260,80 |
|
II grupa |
1.4 |
171, 77 |
228,20 |
|
III grupa |
122,69 |
163 (30% no ienākumu mediānas) |
|
| Pārējās personas ar invaliditāti | |||
|
I grupa |
1.6 |
128 |
217,60 |
|
II grupa |
1.4 |
112 |
190,40 |
|
III grupa |
80 |
136 (25% no ienākumu mediānas) |
|
|
Minimālās pensijas apgādnieka zaudējuma gadījumā |
|||
|
Apmērs 2020.gadā |
Apmērs no 01.01.2021. |
||
|
Līdz 7 g.v |
92,50 |
136 (25% no ienākumu mediānas) |
|
|
Līdz 7 g.v. bērniem ar invaliditāti |
106,72 |
||
|
No 7 g.v. |
111,00 |
163 (30% no ienākumu mediānas) |
|
3. pielikums
Valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērs (euro/mēnesī)
|
Personām ar invaliditāti |
||||
|
Koeficients |
Apmērs 2020.gadā |
Apmērs no 01.01.2021 (pieaugums pret 2020.gadu, euro) |
Apmērs
nestrādājošiem 01.01.2021. |
|
| personas ar invaliditāti | ||||
| I grupa |
1,3 (2020), |
104 |
152,60 (+48,60) |
198,38 (+94,38) |
| II grupa |
1,2 |
96 |
130,80 (+34,80) |
156,96 (+60,96) |
| III grupa |
Bāze |
80 |
109 (+29) |
|
| personas ar invaliditāti kopš bērnības | ||||
| I grupa |
1,3 (2020), |
159,50 |
190,40 (+30,90) |
247,52 (+88,02) |
| II grupa |
1,2 |
147,23 |
163,20 (+15,97) |
195,84 (+48,61) |
| III grupa |
Bāze |
122,69 |
136,00 (+13,31) |
|
|
Pensijas vecumu sasniegušām personām |
||||
|
Apmērs 2020.gadā |
Apmērs no 01.01.2021 (pieaugums pret 2020.gadu, euro) |
|||
|
64,03 |
109,00 (+44,97) |
|||
|
Personām apgādnieka zaudējuma gadījumā |
||||
|
Apmērs 2020.gadā |
Apmērs no 01.01.2021 (pieaugums pret 2020.gadu , euro) |
|||
| Līdz 7 g.v |
92,50 |
136,00 (+ 43,50) |
||
| Līdz 7 g.v. bērniem ar invaliditāti |
106,72 |
136,00 (+ 29,28) |
||
| No 7 g.v. |
111,00 |
163,00 (+ 52,00) |
||
| *Piemaksu pie valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta personām ar I un II invaliditātes grupu tiek veikta proporcionāli dienām, ko persona iepriekšējā mēnesī nebūs bijusi nodarbināta (nav uzskatāma par darba ņēmēju vai pašnodarbināto saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu") | ||||
Papildu valsts budžeta finansējums 2022.-2024.gadam (finansējums noradīts indikatīvi).
|
Pasākums |
Skaidrojums par papildu finansējuma nepieciešamību |
||||||||||||||||||||||||||||||
|
18.resors LM, budžeta apakšprogramma 04.02.00
"Nodarbinātības speciālais budžets"
(Plāna 3.7. pasākums) |
Jauna politikas iniciatīva, kas tiks virzīta
izskatīšanai MK kārtējā gada valsts budžeta likumprojekta
un vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojekta
sagatavošanas un izskatīšanas procesā kopā ar visu
ministriju un citu centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem
priekšlikumiem prioritārajiem pasākumiem atbilstoši valsts
budžeta finansiālajām iespējām.
Nepieciešamais finansējums norādīts indikatīvi.
*Norāda prognozēto kopējo ieņēmumu izmaiņas prioritārajam pasākumam, kura īstenošana ir vērsta uz jauna veida nodokļu vai nenodokļu ieņēmumu veidu radīšanu vai ieņēmumu no esoša ieņēmumu veida apmēra izmaiņām. Pārējās ieņēmumu izmaiņas no prioritārā pasākuma īstenošanas nenosaka. Papildu finansējums nepieciešams arī atlīdzībai, jo līdz ar jaunu aktīvo nodarbinātības pasākumu īstenošanu un dalībnieku skaita pieaugumu, 2022.gadā nepieciešamas 6 amata vietas (nodarbinātības organizators) un no 2023.gada 12 amata vietas (nodarbinātības organizators), lai administrētu klientu iesaisti pasākumos. Nodarbinātības organizatora atlīdzības aprēķinā iekļauta ikmēneša atlīdzība 900 eiro apmērā, kā arī darba devēja VSAOI daļa un citas ar atlīdzību saistītās izmaksas, kas nepārsniedz MK 15.12.2009. instrukcijas Nr.19 (52.1.2., 52.1.4., 52.1.5.1.apakšpunktā) noteiktos ierobežojumus. No jauna izveidoto amata vietu darba vietu uzturēšanas izdevumiem nepieciešami 2022.gadā 9 120 euro, no 2023.gada 18 240 eiro jeb 1520 euro vienas darba vietas uzturēšanas izdevumiem gadā. Aktīvajos nodarbinātības pasākumos 2022.gadā par papildu finansējumu 896 829 euro iespējams iesaistīt 1200 jaunus dalībniekus (viena persona var saņemt vairākus no zemāk uzskaitītajiem pakalpojumiem): 1) apmācība darba vietā bezdarba riskam pakļautajiem: 240 x 630 euro = 151 200 euro; 2) apmācība bezdarba riskam pakļautajiem pēc darba devēja pieprasījuma neformālās izglītības programmās: 240 x 847 euro = 203 280 euro; 3) apmācība bezdarba riskam pakļautajiem pēc darba devēja pieprasījuma profesionālās pilnveides izglītības programmās: 120 x 484 euro = 58 080 euro; 4) apmācība bezdarba riskam pakļautajiem pēc darba devēja pieprasījuma profesionālās modulārās izglītības programmās: 120 x 435,6 euro = 52 272 euro; 5) apmācība bezdarba riskam pakļautajiem pēc darba devēja pieprasījuma transportlīdzekļu vad. programmās: 360 x 738,1 euro = 265 716 euro; 6) apmācība bezdarba riskam pakļautajiem pēc darba devēja pieprasījuma tiešsaistes kursu platformu programmās: 120 x 150 euro = 18 000 euro; 7) ergoterapeita atbalsts darba vietā personām ar invaliditāti: 240 x 75 euro = 18 000 euro; 8) darba vietas pielāgošana bezdarba riskam pakļautām personām ar invaliditāti: 192 x 546,42 = 104 913 euro; 9) atbalsta personas nodrošināšana darba vietās personām ar invaliditāti: 24 x 1057 = 25 368 euro. Aktīvajos nodarbinātības pasākumos 2023. un 2024.gadā par papildu finansējumu 1 856 036 euro iespējams iesaistīt 2500 jaunus dalībniekus (viena persona var saņemt vairākus no zemāk uzskaitītajiem pakalpojumiem): 1) apmācība darba vietā bezdarba riskam pakļautajiem: 500 x 630 euro = 315 000 euro; 2) apmācība bezdarba riskam pakļautajiem pēc darba devēja pieprasījuma neformālās izglītības programmās: 500 x 847 euro = 423 500 euro; 3) apmācība bezdarba riskam pakļautajiem pēc darba devēja pieprasījuma profesionālās pilnveides izglītības programmās: 250 x 484 euro = 121 000 euro; 4) apmācība bezdarba riskam pakļautajiem pēc darba devēja pieprasījuma profesionālās modulārās izglītības programmās: 250 x 435,6 euro = 108 900 euro; 5) apmācība bezdarba riskam pakļautajiem pēc darba devēja pieprasījuma transportlīdzekļu vad. programmās: 750 x 738,1 euro = 553 575 euro; 6) apmācība bezdarba riskam pakļautajiem pēc darba devēja pieprasījuma tiešsaistes kursu platformu programmās: 250 x 150 euro = 37 500 euro; 7) ergoterapeita atbalsts darba vietā personām ar invaliditāti: 480 x 75 euro = 36 000 euro; 8) darba vietas pielāgošana bezdarba riskam pakļautām personām ar invaliditāti: 384 x 546,42 = 209 825 euro; 9) atbalsta personas nodrošināšana darba vietās personām ar invaliditāti: 48 x 1057 = 50 736 euro. Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likuma 15.1 pants nosaka bezdarba riskam pakļauto personu loku, arī personas ar invaliditāti un ar ilgstošu darbnespēju, kā arī personas, kurām ir nepietiekama izglītība un prasmes. Savukārt Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likuma 3.1 pants definē preventīvos bezdarba samazināšanas pasākumus, tai skaitā, apmācību u.c. pasākumus. Likums par apdrošināšanu bezdarba gadījumam nosaka, ka nodarbinātības speciālā budžeta ietvaros finansējums aktīvajiem nodarbinātības un preventīvajiem bezdarba samazināšanas pasākumiem var tikt izlietots līdz 10% no nodarbinātības speciālā budžeta. Ņemot vērā nepietiekamo finansējumu, kas nesasniedz 10% no nodarbinātības speciālā budžeta, nepieciešams finansējuma palielinājums ar 2022.gadu personām ar invaliditāti nodarbinātības noturības darba vietās veicināšanai (darba vietu pielāgojumi u.tml.) un bezdarba riskam pakļauto personu prasmju konkurētspējas uzturēšanas pasākumiem. Atbalsta virzieni: 1) Atbalsts tiktu sniegts aptuveni darba vietu pielāgošanai bezdarba riskam pakļautajām (nodarbinātām) personām ar invaliditāti, ergoterapeita pakalpojumiem, veselības uzlabošanas un prasmju apguves pasākumiem (apmācība pie darba devēja, prasmju pilnveides programmu apguve pēc darba devēja pieprasījuma - neformālās izglītības programmas, modulārās programmas, tiešsaistes kursu programmas u.c.), lai preventīvi atbalstītu personas ar invaliditāti darba vietās un mazinātu bezdarba iestāšanās riskus, kā arī lai nodrošinātu personu ar invaliditāti intereses pārstāvošo NVO priekšlikumu par atbalsta personu darba vietās mehānisma ieviešanu. 2) Tāpat atbalsts tiktu sniegts bezdarba riskam pakļautajiem, kuriem jau ir izsniegti darba uzteikumi, vai par kuriem ir iesniegti kolektīvās atlaišanas paziņojumi u.c. mērķa grupām, ar kurām darbs būtu jāsāk preventīvi ātrāk, nekā nonākot bezdarbnieka statusā. Prasmju pilnveides (apmācība pie darba devēja, prasmju pilnveides programmu apguve pēc darba devēja pieprasījuma - neformālās izglītības programmas, modulārās programmas, tiešsaistes kursu programmas u.c.). Pakalpojuma saturs tiks veidots atbilstoši personas individuālajām vajadzībām. Atbalsta nosacījumus plānots iestrādāt MK 2011.gada 25.janvāra noteikumos Nr.75 "Noteikumi par aktīvo nodarbinātības pasākumu un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu organizēšanas un finansēšanas kārtību un pasākumu īstenotāju izvēles principiem" 2021.gada laikā. 2022.gadā pasākumos paredzēts iesaistīt apmēram 1200 un turpmākos gados - 2500 personas gadā. 2022.gadā salīdzinoši ar 2023.gadu plānota mazāka pakalpojumu īstenošanas intensitāte, tādēļ gan plānotais pasākumos iesaistīto personu skaits, gan plānotais papildu nepieciešamais finansējums pasākumu nodrošināšanai 2022.gadā ir mazāks nekā 2023.gadā un turpmākajos gados. |
||||||||||||||||||||||||||||||
|
17. resors SM, budžeta apakšprogramma 31.04.00
"Finansējums dzelzceļa publiskai infrastruktūrai"
(Plāna 4.11.pasākums a) darbības rezultāts 2. rezultatīvais rādītājs) |
Jauna politikas iniciatīva, kas tiks virzīta
izskatīšanai MK kārtējā gada valsts budžeta likumprojekta
un vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojekta
sagatavošanas un izskatīšanas procesā kopā ar visu
ministriju un citu centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem
priekšlikumiem prioritārajiem pasākumiem atbilstoši valsts
budžeta finansiālajām iespējām.
Nepieciešamais finansējums norādīts indikatīvi, ietverot finansējumu atlīdzības izdevumiem (euro/gadā).
Pasākuma ietvaros plānots sakārtot videi draudzīgu pasažieru pārvadājumu dzelzceļa infrastruktūru, uzlabojot tās piekļūstamību, tostarp informāciju par vilcienu kustību visiem lietotājiem, īpaši personām ar redzes un dzirdes traucējumiem, un paaugstināt pasažieru un vilcienu kustības drošību, kā arī pasažieru apkalpošanas kvalitāti un komfortu pasažieru stacijās. Pasākumu paredzēts īstenot no 2022.-2024.gada beigām. Tiks veikta audio/vizuālās pasažieru apziņošanas sistēmas ierīkošana 8 stacijās, kurās jau ir izbūvētas paaugstinātas pasažieru platformas un esošo vizuālās apziņošanas displeju nomaiņa uz vienotas tehnoloģijas displejiem 15 stacijās, kurās jau ir izbūvētas paaugstinātas pasažieru platformas un ierīkota pasažieru apziņošana ( 2022.gadā - 2, 2023. gadā - 6, 2024.gadā - 15 stacijās). |
||||||||||||||||||||||||||||||
|
47. resors "Radio un televīzija", budžeta
programma 03.01.00 "Latvijas Televīzijas programmu
veidošana un izplatīšana"
(Plāna 4.21. pasākums) |
Lai sasniegtu 40% raidapjoma īpatsvaru 2023.gadā, kur ap
32,2% subtitrēta saturs un ap 7,8% surdotulkota saturs,
nozīmē, ka 2022. un 2023. gadu un turpmāk ik gadu
laikā papildus nepieciešams papildu finansējums,
uzsākot pakāpenisku raidapjoma ar subtitrēšanu un
surdotulkošana sakarā ar ierobežotiem satura izveides
resursiem 2022. gadā.
2022. gadā nepieciešams papildu 50 000 euro finansējums pie līdzšinējā finansējuma, kas sadalās sekojošos papildus satura piekļūstamības apjomos: • surdotulkojumi 421,66 stundu apjomu (vidējā stundas surdotulkojuma cena: 117.99 euro) - cenā ietilpst darba spēka un tehniskās izmaksas; • subtitri 2,71 stundu apjomu (vidējā stundas surdotulkojuma cena: 91.95 euro) - cenā ietilpst darba spēka un tehniskās izmaksas. Kopējais 2022.gada raidapjoms (ieskaitot atkārtojumus) tiek lēsts 424,37 stundas, kas ir papildus 2,44% no kopējā lineārās TV raidapjoma. 2023.gadam un turpmāk ik gadu nepieciešams papildu 100 000 euro finansējums pie līdzšinējā finišējuma, kas sadalās sekojošos papildu satura piekļūstamības apjomos: • surdotulkojumi 600 stundu apjomu (vidējā stundas surdotulkojuma cena: 117.99 euro); (cenā ietilpst darba spēka un tehniskās izmaksas) • subtitri 317,63 stundu apjomu (vidējā stundas surdotulkojuma cena: 91.95 euro); (cenā ietilpst darba spēka un tehniskās izmaksas) Kopējais 2023.gada raidapjoms (ieskaitot atkārtojumus) tiek lēsts 1235,27 stundas, kas ir papildus 7,05% no kopējā lineārās TV raidapjoma. |
||||||||||||||||||||||||||||||
|
35. resors CVK, budžeta programmā 02.00.00 "Saeimas
vēlēšanas"
(Plāna pasākumi 4.15., 4.18. un 5.9.) |
Papildus nepieciešami 25 000 euro
2022.gadam, ko veido:
4000 euro, kandidātu sarakstu un priekšvēlēšanu programmu tulkošana latviešu nedzirdīgo zīmju valodā (nepieciešamais finansējums balstīs uz pieņēmumu un iepriekšējos gados slēgtajiem līgumiem ar Latvijas Nedzirdīgo savienības zīmju centru, kad tulkošanas izmaksas sastāda apmēram 3557 euro, vienlaikus ņemot vērā, ka būs nepieciešams papildu satura iestrādāšana un pakalpojumu izmaksas sadārdzinājums, ņemot vērā inflācijas kāpumu. 996 euro, informācijas par balsošanas kārtību tulkošana latviešu nedzirdīgo zīmju valodā (finansējums norādīts, pamatojoties uz iepriekšējo gadu pieredzi, sadarbojoties ar Latvijas Nedzirdīgo savienības zīmju centru) 1815 euro, 100 gab. palielināmo stiklu iegāde 15 euro x 100 gab. +21% PVN 4840 euro, 100 gab. datoru noma 1 nedēļu, 40 euro x 100 gab. + 21% PVN 8349 euro, 100 gab. vēlētājiem riteņkrēslā pielāgotas vēlēšanu kabīnes, 69 euro x 100 gab. + 21% PVN 4000 euro, pētījums par vēlēšanu piekļūstamību, divu fokusa grupu aptaujas - 2 fokusa grupas diskusijas, 10 respondenti katrā - 2 x 1653 euro+ 21% PVN. 1000 euro, metodiskais materiāls/brošūra vēlēšanu komisijām, satura izstrāde, maketēšana (tirāža plānota līdz 1000 vienībām: Brošūra A4, 30 lapas, krāsains, makets un druka) |
||||||||||||||||||||||||||||||
|
35. resors CVK, budžeta programmā 05.00.00 "Eiropas Parlamenta vēlēšanas" (Plāna pasākumi 4.17. un 4.18.) |
Papildus nepieciešami 20 000 euro
2024.gadam, ko veido:
4000 euro, kandidātu sarakstu un priekšvēlēšanu programmu tulkošana latviešu nedzirdīgo zīmju valodā 996 euro, informācijas par balsošanas kārtību tulkošana latviešu nedzirdīgo zīmju valodā (finansējums norādīts, pamatojoties uz iepriekšējo gadu pieredzi) 1815 euro, 100 gab. palielināmo stiklu iegāde 15 euro x 100 gab. +21% PVN 4840 euro, 100 gab. datoru noma 1 nedēļu, 40 euro x 100 gab. + 21% PVN 8349 euro, 100 gab. vēlētājiem riteņkrēslā pielāgotas vēlēšanu kabīnes, 69 euro x 100 gab. + 21% PVN |
1 Pieņemta ANO Ģenerālajā asamblejā 2006.gada 13.decembrī.
2 Ministru kabineta 2020.gada 4.marta rīkojums Nr.95 "Par nozaru politiku pamatnostādnēm 2021.-2027. gada plānošanas periodam".
3 Pieejamība nozīmē vides/objekta/pakalpojuma pieejamību vai esamību kopumā, savukārt piekļūstamība nozīmē, ka konkrētajai videi/ objektam/pakalpojumam ir iespēja fiziski piekļūt un to var lietot, izmantojot vairākus sensoros (redze, dzirde, tauste) kanālus. Tādējādi pieejamība var izslēgt piekļūstamību, savukārt piekļūstamība ietver arī pieejamību. Vienlaikus sarunvalodā, normatīvajā regulējumā un politikas plānošanas dokumentos joprojām pastāv abu šo terminu lietojums, kad runā par piekļūstamības prasību nodrošināšanu personām ar funkcionāliem traucējumiem.
4 Iekļaujoša izglītība ir piemērotākais izglītības iegūšanas veids, lai bērni ar speciālām vajadzībām varētu īstenotu savas tiesības un brīvību izglītības jomā, iegūt ne tikai akadēmiskās zināšanas, bet arī sociālās prasmes un iemaņas, kas kalpos nākotnē par pamatu pastāvīgai un neatkarīgai dzīvei. Atbilstoši UNESCO definīcijai, iekļaujošai izglītībai ir jābūt tādai, kas novērš šķēršļus, kuri ierobežo visu skolēnu līdzdalību un sasniegumus, respektē dažādas vajadzības, spējas un īpašības un novērš jebkāda veida diskrimināciju mācību vidē. Izglītības jomā personu ar invaliditāti iekļaušana izglītības procesā ir skatāma plašākā tvērumā, tādēļ, runājot par iekļaujošu izglītību Latvijā, uzsvars tiek likts nevis uz invaliditātes statusu, bet gan uz bērniem ar speciālām vajadzībām, kuru skaitā ir arī bērni ar invaliditāti.
5 Apstiprinātas ar MK 2021.gada 5. februāra rīkojumu Nr. 72.
6 Izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē 2021.gada 25.februāri: http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40498718 .
7 Apstiprinātas ar MK 2021.gada 22.jūnija rīkojumu Nr. 436.
8 Izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē 2021.gada 29.aprīli: http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40501607
9 Izsludinātas Valsts sekretāru sanāksmē 2021.gada 4.martā sanāksmē: http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40499044
10 Izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē 2021.gada 14.janvārī: http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40496916
11 Plāns sociālo pakalpojumu attīstībai 2021.-2023.gada atrodas izstrādes stadijā.
12 Garīga rakstura traucējumi - gan psihiskās veselības traucējumi, gan intelektuālās attīstības traucējumi.
13 Sabiedriskajai apspriešanai Plāna projekts tika ievietots gan LM, gan Valsts kancelejas tīmekļa vietnēs: https://www.lm.gov.lv/lv/plans-personu-ar-invaliditati-vienlidzigu-iespeju-veicinasanai-2021-2023-gadam; https://www.mk.gov.lv/lv/ministru-kabineta-diskusiju-dokumentia .
14 ZOOM sanāksmēs piedalījās šādi dalībnieki: LM pārstāvji, IZM pārstāvji, SM pārstāvji, EM pārstāvji, NEPLP pārstāvji, CVK pārstāvis, Invalīdu un viņu draugu apvienība Apeirons pārstāvji, biedrības PINS (Palīdzība integrācijā, nodarbinātībā, socializācijā) pārstāvis, biedrības Sadzirdi.lv pārstāvji, Latvijas nedzirdīgo savienības pārstāvji, Resursu centrs cilvēkiem ar garīgiem traucējumiem "ZELDA "pārstāvji, Latvijas Sieviešu invalīdu asociācija (LSIA) "Aspazija" pārstāvji, Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācija "SUSTENTO" pārstāvji, VSAC "Rīga" pārstāvji, Latvijas Bērnu foruma pārstāvji. Informācija par tikšanās reizēs pārrunātajiem jautājumiem un NVO iesniegtajiem komentāriem pieejama LM tīmekļa vietnē:https://www.lm.gov.lv/lv/plans-personu-ar-invaliditati-vienlidzigu-iespeju-veicinasanai-2021-2023-gadam .
15 Pret provizorisko iedzīvotāju skaitu 2020.gada sākumā (dati no Oficiālās statistikas portāla).
16 Muskuļu un skeleta sistēmas slimību izmaksu novērtēšana un rekomendācijas izmaksu optimizācijai, 2018, Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes Veselības vadības un informātikas centrs, pieejams: https://www.lm.gov.lv/lv/media/14696/download
17 Personu ar invaliditāti skaits 2014.gada, 2015.gada, 2016. gada, 2017.gada un 2018. gada datos atspoguļo situāciju uz 2018.gada decembri. 2019.gada dati atspoguļo situāciju uz 2019.gada decembri, 2020.gada dati atspoguļo situāciju uz 2020.gada decembri.
18 PB ziņojums: https://www.lm.gov.lv/lv/invaliditate-0 .
19 Starptautiski atzītu metodoloģiju, t.i., Pasaules Veselības Organizācijas Invaliditātes Novērtēšanas sarakstu WHODAS 2.0, ar kura palīdzību tiek novērtēti personas funkcionēšanas ierobežojumi saskaņā ar SFK.
20 DP 2014.-2020.gadam 9.1.4.3. pasākuma "Invaliditātes ekspertīzes pakalpojuma kvalitātes uzlabošana" ietvaros.
21 Par nepieciešamiem uzlabojumiem starpnozaru sadarbībā un palīdzības sniegšanā bērniem ar psihiskiem, attīstības un uzvedības traucējumiem, kā arī antisociālu uzvedību, PKC, 2018, pieejams: http://petijumi.mk.gov.lv/node/3122
22 Piemēram, EK sniegtajās rekomendācijās un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas ziņojumā "Going Digital in Latvia" (pieejams šeit: https://www.oecd.org/latvia/going-digital-in-latvia-8eec1828-en.htm) ir uzsvērta vajadzība pilnveidot Latvijas iedzīvotāju nepietiekamās digitālās prasmes, kas liecina, ka ir nepieciešami stratēģiski mērķēti uzdevumi digitālo prasmju pilnveidošanā.
23 Cilvēku sasaiste ar darbavietām, OECD, Paris/Ministry of Welfare of the Republic of Latvia, Riga, 2019, pieejams: https://www.oecd.org/latvia/cilveku-sasaiste-ar-darbavietam-ce74856f-lv.htm .
24 Ar plašāku personām ar invaliditāti pieejamo atbalstu iespējams iepazīties šeit: https://www.lm.gov.lv/lv/invaliditate-1 .
25 Latvijas Goda ģimenes apliecības programma ir valsts atbalsta programma, kurā no 2021.gada 5.jūnija (atbilstoši 2021.gada 1.jūnija MK noteikumiem Nr.352 "Latvijas Goda ģimenes apliecības programmas īstenošanas kārtība") ir paplašināta mērķa grupa, kurai, izmantojot valsts un privāto programmas dalībnieku Latvijā piedāvātos pakalpojumus, ir iespējas saņemt atbalstu. Paplašinot Goda ģimenes programmas mērķa grupu, ir sekmēta ne tikai papildu atbalsta sniegšana no valsts puses ģimenēm, kuras audzina bērnu/ jaunieti ar invaliditāti, bet arī aktualizēti invaliditātes jautājumi un stiprināta iekļaujoša un toleranta sabiedrība kopumā. Ar plašāku informāciju par Goda ģimenes apliecības iespējam iespējams iepazīties: https://www.godagimene.lv .
26 Ar visiem Izvērtējuma ziņojumiem var iepazīties šeit: https://www.lm.gov.lv/lv/projekts/ikgadejs-nabadzibas-un-socialas-atstumtibas-mazinasanas-ricibpolitikas-izvertejums .
27 Personu ar invaliditāti ienākumi raksturoti, balstoties uz aprēķiniem, kas veikti uz VSAA administratīvo mikrodatu pamata (dati par personām ar invaliditāti, kuras ir VSAA uzskaitē kā sociālās apdrošināšanas un sociālo pakalpojumu saņēmējas). Tie ļauj analizēt personu ar invaliditāti ienākumu apmēru un struktūru, aplūkojot tās tikai kā atsevišķas personas, nevis kā noteiktu mājsaimniecību locekļus. Kā rāda vispārējo nabadzības un sociālās atstumtības risku analīze, personas ar invaliditāti dzīvošana vienas personas mājsaimniecībā saistīta ar lielāku nabadzības risku, nekā personas dzīvošana divu un vairāk personu mājsaimniecībā, taču Izvērtējumam pieejamie VSAA dati neļauj noteikt analizēto personu mājsaimniecības kompozīciju. Ar sīkāku izklāstu iespējams iepazīties Izvērtējuma 1.2.6.apakšsadaļā: https://www.lm.gov.lv/sites/lm/files/content/gala_zinojums_4_izvertejums.pdf
28 Nabadzības riska slieksnis - 60% no rīcībā esošo ienākumu mediānas pārrēķinātas uz ekvivalento patērētāju skaitu mājsaimniecībā. Personu ar invaliditāti ienākumi analizēt pret nabadzības riska slieksni, kura aprēķinā piemērota Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas modificētā ekvivalences skalu, pieņemot, ka pirmajam pieaugušajam mājsaimniecībā ekvivalentais svars ir 1, otrajam un katram nākamajam mājsaimniecības loceklim virs 14 gadu vecuma - 0,5 un bērniem līdz 14 gadu vecumam - 0,3.
29 Pilns ziņojuma teksts atrodams šeit: https://ec.europa.eu/info/sites/info/files/2020-european_semester_country-report-latvia_lv.pdf .
30 ANO Ekonomisko, sociālo un kultūras tiesību komitejas 2021.gada 8.marta secinājumi par Latvijas otro konsolidēto kārtējo ziņojumu par ANO Ekonomisko, sociālo un kultūras tiesību pakta ieviešanu Latvijā 2008.-2017.gadā latviešu valodā pieejami Ārlietu ministrijas tīmekļa vietnē: https://www.mfa.gov.lv/images/uploads/ICESCR_Komitejas_rekomendacijas.pdf, 23.(e), 29.(d), 33.(c), 39.(d) un 47.(g) punkts.
31 Spriedums lietā Nr.2019-24-03 pieejams šeit:
https://www.satv.tiesa.gov.lv/cases/?case-filter-years=&case-filter-status=&case-filter-types=&case-filter-result=&searchtext=2019-24-03
.
Spriedums lietā Nr.2019-27-03 pieejams šeit:
https://www.satv.tiesa.gov.lv/cases/?case-filter-years=&case-filter-status=&case-filter-types=&case-filter-result=&searchtext=2019-27-03
.
Spriedums lietā Nr.2019-25-03 pieejams šeit:
https://www.satv.tiesa.gov.lv/cases/?case-filter-years=&case-filter-status=&case-filter-types=&case-filter-result=&searchtext=2019-25-03.
32 Minimālo ienākumu sliekšņu apmēru noteikšanai tiek izmantota relatīvā metode, izvēloties nacionālo mājsaimniecību rīcībā esošās ienākumu mediānu uz vienu ekvivalento patērētāju (turpmāk - ienākumu mediāna) kā atskaites punktu minimālo ienākumu sliekšņu noteikšanai. Ienākumu mediāna ir statistikas rādītājs, kas raksturo novērojumu, kas sagrupēti no zemākās vērtības līdz augstākajai, centra vērtību (sadalījuma viduspunktu). Tādējādi ienākumu mediāna nozīmē ienākumu, kas sagrupēti no zemākajiem līdz augstākajiem, viduspunktu (nevis vidējos ienākumus). Pēc CSP publicētajiem datiem nacionālā jeb Latvijas ienākumu mediāna 2018.gadā bija 544,41 euro, no kuras procentuālā apmērā tika izteikti minimālo ienākumu sliekšņi, kas paaugstināto no 2021.gada 1.janvāra. Ar detalizētu informāciju par izvēlētās metodes pamatojumu minimālo ienākumu sliekšņu noteikšanai iespējams iepazīties likuma "Grozījums likumā "Par sociālo drošību"" anotācijā: https://likumi.lv/ta/id/319393-grozijums-likuma-par-socialo-drosibu-
33 Ar veiktajiem grozījumiem un to pamatojumu iespējams iepazīties likuma "Grozījumi likumā "Par valsts pensijām"" anotācijā: https://likumi.lv/ta/id/319865-grozijumi-likuma-par-valsts-pensijam-. Minētie grozījumi Saeimā tika pieņemti 2020.gada 24.novembrī, Latvijas Vēstnesī publicēti 2020.gada 11.decembrī un stājās spēkā 2021.gada 1.janvārī.
34 Ar detalizētu skaidrojumu par veiktajiem grozījumiem Likumā un to pamatojumiem iespējams iepazīties likumā "Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā": https://likumi.lv/ta/id/319395-grozijumi-valsts-socialo-pabalstu-likuma. Minētie grozījumi Saeimā tika pieņemti 2020.gada 24.novembrī, Latvijas Vēstnesī publicēti 2020.gada 11.decembrī un stājās spēkā 2021.gada 1.janvārī.
35 Piemēram, Asistenta darba grupa, kura tika izveidota 2017.gadā ar mērķi rast risinājumus asistenta pakalpojuma pašvaldībā pilnveidošanai; 2019.gada 28.februārī notika LM organizēta diskusija "Par cilvēku ar invaliditāti iekļaušanu darba tirgū", kuras mērķis bija veicināt darba devēju izpratni par personu ar invaliditāti nodarbināšanas iespējām, kā arī informēt par valsts atbalstu un potenciālajiem ieguvumiem, nodarbinot šo mērķa grupu; 2020.gada 19.augustā notika LM un Ziemeļvalstu ministru padomes organizētā diskusija par sieviešu un vīriešu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un lomu mūsdienu sabiedrībā; ikgadējās tikšanās ar NVO par jaunumiem invaliditātes politikā, viedokļu apmaiņa par nepieciešamajiem pilnveidojumiem, kā arī aktuālās informācijas sniegšana Invaliditātes lietu nacionālās padomes sēžu laikā u.c.
36 MK rīkojums Nr.592 (prot. Nr.56 52.§).
37 IL ir Valsts kancelejas iniciatīva, kuras ietvaros 2019. gadā tika radīts un praksē pielietots metodoloģisks materiāls publiskā sektora inovācijas procesam, lai sekmētu publiskā sektora pakalpojumu, procesu, iniciatīvu un reformu kvalitāti.
38 Plāna pasākumi 3.sadaļā, kuru īstenošana tiek veikta, lai nodrošinātu IL noteiktos uzdevumus un panāktās vienošanās, atzīmēti ar norādi VK #Lab.
39 Pēc LM pasūtījuma veikts pētījums, kuru nodrošināja Nodibinājums "Baltic Institute of Social Sciences": http://petijumi.mk.gov.lv/node/3249 .
40 2019.gada 12.marta MK rīkojums Nr.113.
41 Pētījums pieejams šeit: Skatīt šeit: http://petijumi.mk.gov.lv/node/3655.
42 Ar vadlīnijām un ceļvedi iespējams iepazīties šeit: https://www.lm.gov.lv/lv/metodiskie-materiali.
43 Valsts sekretāru 2019.gada 28.maija sanāksmes lēmums.
44 Darba grupā ir iekļautas šādas institūcijas: LM, EM, SM, FM, KM, IeM, VARAM, TM, VM, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, Kultūras informācijas sistēmu centrs, VSIA "Autotransporta direkcija", VA "Civilās aviācijas aģentūra".
45 Pētījuma rezultāti pieejami šeit: Pētījums par ANO konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām ieviešanu (tiesibsargs.lv).
46 Izdevumi invaliditāte funkcijai, % no iekšzemes kopprodukta - https://ec.europa.eu/eurostat/databrowser/view/spr_exp_gdp/default/table?lang=en. Ar plašāku uzskaitījumu, ko ietver invaliditātes funkcija, ir iespējams iepazīties šeit: https://ec.europa.eu/eurostat/documents/3859598/7766647/KS-GQ-16-010-EN-N.pdf/3fe2216e-13b0-4ba1-b84f-a7d5b091235f .
47 Balstoties uz starptautiski atzītu metodoloģiju, t.i., Pasaules Veselības Organizācijas Invaliditātes Novērtēšanas sarakstu WHODAS 2.0, ar kura palīdzību tiek novērtēti personas funkcionēšanas ierobežojumi saskaņā ar Starptautisko funkcionēšanas, nespējas un veselības klasifikāciju. WHODAS 2.0 anketas pielietošanas lietderība Latvijas invaliditātes sistēmā tiek vērtēta Pasaules Bankas un Eiropas Komisijas Strukturālo reformu dienesta programmas projektā "Latvijas invaliditātes novērtēšanas sistēmas izvērtējums un pilnveidošana" (projekts norises laiks 2019.- 2021.gads).
48 Hakatons jeb tehnoloģiju maratons ir pasākums, kas ilgst 48 stundas. Tā mērķis ir izveidot jaunas komandas un radīt jaunus tehnoloģiskus risinājumus.
49 Elektronisko katalogu būs iespējams izstrādāt, ja Plāna darbības period izdosies piesaistīt finansējumu.
50 Atbilstošākie risinājumi tiks meklēti Pedagogu darba samaksas pilnveides darba grupā, kura izveidota ar IZM 2020. gada 19. oktobra rīkojumu Nr.1-2e/20/326 "Par pedagogu darba samaksas pilnveides darba grupas izveidi". Darba grupu vada IZM, piedalās pārstāvji no pašvaldībām, izglītības iestādēm, nevalstiskajām organizācijām. Vairāk informācijas:https://www.izm.gov.lv/lv/pedagogu-darba-samaksas-pilnveides-darba-grupas-sanaksmju-materiali .
51 Vides pielāgojumi profesionālajās izglītības iestādēs tika veikti jau iepriekšējos gados SAM 8.1.3. "Palielināt modernizēto profesionālās izglītības iestāžu skaitu", ieguldot gan izglītības iestāžu vides pieejamībā, gan dienestu viesnīcu modernizācijā un pieejamībā. Kā rezultatīvais rādītājs norādīti projekti, kuru ietvaros profesionālās izglītības iestāžu modernizācija turpinās 2022.gadā un 2023.gadā (projekti Nr.8.1.3.0/16/I/016 un Nr.8.1.3.0/20/I/001).
52 DP 2014.-2020.gadam, 8.3.5.SAM "Uzlabot pieeju karjeras atbalstam izglītojamajiem vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs" īstenošanas noteikumiem - 328 izglītības iestādes.
53 Projektā iesaistījušies 17 profesionālās izglītības kompetenču centri.
54 DP 2014.-2020.gadm, 8.3.5.SAM "Uzlabot pieeju karjeras atbalstam izglītojamajiem vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs" īstenošanas noteikumiem - 328 izglītības iestādes.
55 Ņemot vērā dalībnieku nomaiņas (~13%),
prognozējamais dalībnieku skaits subsidētajās darba vietās
2021.-2023.gada periodā ir 670 bezdarbnieki ar
invaliditāti.
Ja tiks atbalstīts priekšlikums par papildu finansējuma
piešķiršanu subsidēto darba vietu izveidei personām ar
invaliditāti (t.i. izmantojot Covid-19 krīzes mazināšanas
pasākumiem piešķirto finansējumu), tad periodā no 2021. līdz
2023.gadam tiks izveidotas papildus 540 subsidētās
darba vietas personām ar invaliditāti, kopā 1137 darba
vietas.
56 Pašnovērtējums ir atkārtojams (2023., 2028. g.) un ļauj mērīt infrastruktūras piekļūstamību.
57 Atbilstoši Atveseļošanās un noturības mehānisma plānam 2021-2026.gadam, 3.komponentes "Nevienlīdzības mazināšana" Investīciju 3.1.2.1.i aprakstam investīcijas tiks veiktas ēkās, kurās tiek sniegti labklājības nozares valsts pakalpojumi vai pašvaldību sociālie pakalpojumi. Tiek plānots, ka atbalsts tiks sniegts labklājības nozares iestādēm (sociālie dienesti, dienas aprūpes centri, patversmes, atbalsta centri, grupu dzīvokļi, servisa dzīvokļi, pansijas u.c.), kuras 2020.gadā piedalījās LM organizētajā vides un informācijas pieejamības pašnovērtējumā un kuru vides pieejamības novērtējums ir zem 5 punktiem (vērtēšanas skalā no 0 - 10 punkti, kur 10 punkti ir augstākais novērtējums), un saskaņā ar LM izstrādāto metodiku tiek uzskatīts, ka ēka nav pieejama cilvēkiem ar invaliditāti. Pasākums tiks īstenots ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā, MK noteikumos nosakot atbalsta saņēmējus. Ar sīkāku informāciju par vides un informācijas pieejamības pašnovērtējum iespējams iepazīties šeit: https://www.lm.gov.lv/lv/vides-pieejamibas-pasnovertejums-2020 .
58 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/882 (2019.gada 17.aprīlis) par produktu un pakalpojumu piekļūstamības prasībām (Dokuments attiecas uz EEZ): https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/ALL/?uri=CELEX:32019L0882 .
59 DP 2014.-2020.gadam, SAM 6.2.1.2.pasākuma "Dzelzceļa infrastruktūras modernizācija un izbūve" ietvaros .
60 Līdz 2023.gada beigām LDz 1520mm sliežu tīklā 73 stacijās un pieturas punktos (turpmāk -stacijas) būs izbūvētas paaugstinātās pasažieru platformas (h-550mm), t.sk. 48 stacijas 2023.gadā, savukārt līdz 2024.gada beigām stacijā Rīga - Pasažieru Rail Baltica projekta ietvaros (VSIA "Eiropas dzelzceļa līnijas").
61 Vienas vietas izmērs: platums vismaz 750 mm, garums vismaz 1300 mm. Vietām autobusā, kuras paredzētas cilvēkiem riteņkrēslā, jābūt marķētām ar starptautiski atpazīstamu simbolu -zīmi, jābūt aprīkotām ar drošības jostām, šai vietai blakus ir jāatrodas pasažieru izkāpšanas "STOP" pogai.
62 Rekomendējamais maršruta zīmes novietošanas augstums - 1500 mm augstumā no zemes. Maršruta zīmēm ir jābūt skaidri salasāmām un redzamām arī saulainā laikā. Minimālais maršruta zīmes izmērs ir 600 x 200 mm. Maršrutu zīmē burtiem un cipariem jābūt kontrastējošiem ar pamatni, piemēram melni burti un cipari uz baltas pamatnes. Maršruta zīmē attēloto burtu un ciparu minimālais augstums ir vismaz 60 mm.
63 Kopējais surdotulkoto un subtitrēto raidstundu apjoms 2020.gadā bija 26,22% - ar subtitriem 24,26%, ar surdotulkošanu - 1,96%.
64 DP 2014.-2020.gadam 9.1.4.4.pasākums "Dažādību veicināšana (diskriminācijas novēršana)".
65 DP 2021.-2027 gadam 4.3.4.3. pasākums "Pasākumi ģimenes un darba dzīves saskaņošanai"
66 DP 2014.-2020.gadam, SAM 10.1.2. "Paaugstināt informētību par Kohēzijas politikas fondiem, sniedzot atbalstu informācijas un komunikācijas pasākumiem", ESF projekts Nr.10.1.2.0/18/TP/007 "Tehniskā palīdzība sabiedrības informēšanai labklājības jomā (2.kārta)"
67 DP 2021.-2027.gadam 4.3.4.1. pasākums "Vienlīdzīgu iespēju un nediskriminācijas veicināšana"
68 DP 2021.-2027 4.3.4.1. pasākums "Vienlīdzīgu iespēju un nediskriminācijas veicināšana"
69 DP 2021.-2027 4.3.4.2. pasākums "Atbalsta pasākumi diskriminācijas riskam pakļautajām sabiedrības grupām vienlīdzīgu iespēju un tiesību realizēšanai dažādās dzīves jomās".
70 DP 2014.-2020.gadam SAM 10.1.2. "Paaugstināt informētību par Kohēzijas politikas fondiem, sniedzot atbalstu informācijas un komunikācijas pasākumiem", ESF projekts Nr.10.1.2.0/18/TP/007 "Tehniskā palīdzība sabiedrības informēšanai labklājības jomā (2.kārta)".
71 Apgūtai mācības programmai jāatbilst vismaz saturam, kas atrunāts 2011.gada 16.februāra Regulas Nr. 181/2011 par autobusu pasažieru tiesībām II pielikumā.
72 DP 2021.-2027.gadam 4.3.6.2.pasākums "Atbalsta pasākumi Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (VDEĀVK) klientu apkalpošanas efektivitātes un kvalitātes uzlabošana, speciālistu profesionālo spēju pilnveide, invaliditātes informatīvās sistēmas un funkcionalitātes īstenošana".
73 DP 2021.-2027.gadam 4.3.6.2.pasākums "Atbalsta pasākumi Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (VDEĀVK) klientu apkalpošanas efektivitātes un kvalitātes uzlabošana, speciālistu profesionālo spēju pilnveide, invaliditātes informatīvās sistēmas un funkcionalitātes īstenošana".
74 DP 2021.-2027.gadam 4.3.6.2.pasākums "Atbalsta pasākumi Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (VDEĀVK) klientu apkalpošanas efektivitātes un kvalitātes uzlabošana, speciālistu profesionālo spēju pilnveide, invaliditātes informatīvās sistēmas un funkcionalitātes īstenošana".
75 DP 2014.-2020.gadam 9.2.2.1.pasākums "Deinstitucionalizācija".
76 DP 2014.-2020.gadam 9.2.2.1.pasākums "Deinstitucionalizācija".
77 DP 2014.-2020.gadam 9.2.2.1.pasākums "Deinstitucionalizācija".
78 DP 2014.-2020.gadam 9.2.2.1.pasākums "Deinstitucionalizācija".
79 DP 2014.-2020.gadam 9.2.2.3.pasākums "Sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšana".
80 DP 2021.-2027.gadam 4.3.6.3.pasākums "Atbalsts bērniem ar smagu diagnozi, iespējamu vai esošu invaliditāti un viņu likumiskajiem pārstāvjiem" .
81 IZM normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iesniegs priekšlikumu valsts budžeta ilgtermiņa saistību precizēšanai pamatbudžeta bāzes projekta sagatavošanas procesā, palielinot valsts budžeta ilgtermiņa saistības 2022.gadam.
82 DP 2014.-2020.gadam 8.3.1.1.pasākums "Kompetenču pieejā balstīta vispārējās izglītības satura aprobācija un ieviešana", projekts Nr.8.3.1.1/16/I/002 "Kompetenču pieeja mācību saturā".
83 DP 2014.-2020.gadam, SAM 8.1.3. "Palielināt modernizēto profesionālās izglītības iestāžu skaitu", projektu Nr.8.1.3.0/16/I/016 un Nr.8.1.3.0/20/I/001 ietvaros. Finansējums, kas saistīts ar vides pieejamības nodrošināšanu nav atsevišķi izdalāms no projektu kopējās summas. Kopējais minēto projektu finansējums 2022.gadā 5 411 379 euro, 2023.gadā - 3 157 459 euro.
84 DP 2014.-2020.gadam, SAM 8.3.5. "Uzlabot pieeju karjeras atbalstam izglītojamajiem vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs" projekta Nr.8.3.5.0/16/I/001 "Karjeras atbalsts vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs" ietvaros. Kopējais projekta finansējums ir 22 280 688 euro (ESF finansējums - 18 938 584 euro, valsts budžeta līdzfinansējums - 3 342 104 euro). Nav iespējams izdalīt konsultāciju skaitu un tam nepieciešamo finansējumu atsevišķi personām ar invaliditāti.
85 DP 2014.-2020.gadm, 8.3.5.SAM "Uzlabot pieeju karjeras atbalstam izglītojamajiem vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs" īstenošanas noteikumiem
86 LM normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iesniegs priekšlikumu valsts budžeta ilgtermiņa saistību precizēšanai pamatbudžeta bāzes projekta sagatavošanas procesā, palielinot valsts budžeta ilgtermiņa saistības 2022.-2024.gadam.
87 DP 2014.-2020 gadam SAM 9.1.1. "Palielināt nelabvēlīgākā situācijā esošu bezdarbnieku iekļaušanos darba tirgū" finansējuma ietvaros.
88 LM normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iesniegs priekšlikumu valsts budžeta ilgtermiņa saistību precizēšanai pamatbudžeta bāzes projekta sagatavošanas procesā, palielinot valsts budžeta ilgtermiņa saistības 2022.-2024. gadam.
89 DP 2014.-2020.gadam SAM 9.1.1. "Palielināt nelabvēlīgākā situācijā esošu bezdarbnieku iekļaušanos darba tirgū" finansējuma ietvaros.
90 LM normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iesniegs priekšlikumu valsts budžeta ilgtermiņa saistību precizēšanai pamatbudžeta bāzes projekta sagatavošanas procesā, palielinot valsts budžeta ilgtermiņa saistības 2022.-2024.gadam.
91 DP 2014.-2020.gadam SAM 9.1.1. "Palielināt nelabvēlīgākā situācijā esošu bezdarbnieku iekļaušanos darba tirgū" finansējuma ietvaros.
92 DP 2021.-2027.gadam 4.3.4.3.pasākums "Pasākumi ģimenes un darba dzīves saskaņošanai".
93 DP 2021.-2027.gadam Tehniskās palīdzības projekts "Horizontālā principa "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" koordinēšanas funkciju nodrošināšana Labklājības ministrijā"
94 DP 2021.-2027.gadam 4.3.4.3.pasākums "Pasākumi ģimenes un darba dzīves saskaņošanai" .
95 DP 2014.-2020.gadam, SAM 6.2.1., 6.2.1.2.pasākuma "Dzelzceļa infrastruktūras modernizācija un izbūve" ietvaros. Primāri pasākuma īstenošana skatāma SM sagatavotā pamatnostādņu projekta "Par Transporta attīstības pamatnostādnēm 2021.-2027.gadam" virzības ietvaros.
96 DP 2014.-2020.gadam 9.1.4.4.pasākums "Dažādību veicināšana (diskriminācijas novēršana)".
97 DP 2021.-2027.gadam 4.3.4.3.pasākums "Pasākumi ģimenes un darba dzīves saskaņošanai".
98 DP 2014.-2020.gadam SAM 10.1.2. "Paaugstināt informētību par Kohēzijas politikas fondiem, sniedzot atbalstu informācijas un komunikācijas pasākumiem", ESF projekts Nr.10.1.2.0/18/TP/007 "Tehniskā palīdzība sabiedrības informēšanai labklājības jomā (2.kārta)".
99 DP 2021.-2027.gadam 4.3.4.1.pasākums "Vienlīdzīgu iespēju un nediskriminācijas veicināšana"
100 DP 2021.-2027.gadam 4.3.4.1.pasākums "Vienlīdzīgu iespēju un nediskriminācijas veicināšana".
101 DP 2021.-2027. 4.3.4.2.pasākums "Atbalsta pasākumi diskriminācijas riskam pakļautajām sabiedrības grupām vienlīdzīgu iespēju un tiesību realizēšanai dažādās dzīves jomās".
102 DP 2014.-2020.gadam SAM 10.1.2. "Paaugstināt informētību par Kohēzijas politikas fondiem, sniedzot atbalstu informācijas un komunikācijas pasākumiem", ESF projekts Nr.10.1.2.0/18/TP/007 "Tehniskā palīdzība sabiedrības informēšanai labklājības jomā (2.kārta)".
103 Psihiskie un uzvedības traucējumi iekļauj gan psihiskās, gan intelektuālās veselības traucējumus.
 |
 |
 |
 |