Darbības ar dokumentu

Ministru kabineta noteikumi Nr. 507

Rīgā 2021. gada 6. jūlijā (prot. Nr. 51 69. §)

Izņēmumu piemērošanas kārtība pilsoņu iesaukšanai aktīvajā dienestā un iedzīvotāju mobilizācijai

Izdoti saskaņā ar Mobilizācijas likuma
14.¹ panta trešo daļu

I. Vispārīgais jautājums

1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā Mobilizācijas likuma 14.¹ panta otrajā daļā minētajām personām piemēro izņēmumus pilsoņu iesaukšanai aktīvajā dienestā un iedzīvotāju mobilizācijai civilās aizsardzības formējumos un civilās aizsardzības pasākumu veikšanai, kā arī kārtību, kādā Nacionālo bruņoto spēku rezerves uzskaites struktūrvienību informē par Mobilizācijas likuma 14.¹ panta pirmajā un otrajā daļā minētajām personām.

II. Valsts apdraudējuma pārvarēšanas pasākumos, kā arī kritiskās infrastruktūras darbības un kritisko finanšu nozares pakalpojumu nodrošināšanā iesaistīto valsts un pašvaldību institūciju un publisko un privāto tiesību subjektu amatpersonu un darbinieku noteikšana

2. Kritiskās funkcijas šo noteikumu izpratnē ir:

2.1. valsts apdraudējuma pārvarēšanas pasākumi, kas noteikti Valsts aizsardzības plānā, Valsts civilās aizsardzības plānā un Valsts katastrofu medicīnas plānā;

2.2. kritiskās infrastruktūras darbības nepārtrauktības nodrošināšana (minimālajā apmērā);

2.3. kritisko finanšu nozares pakalpojumu pieejamības nodrošināšana (minimālajā apjomā).

3. Kritisko funkciju veikšanu nodrošina kompetentās valsts un pašvaldību institūcijas, kā arī personas, kuras atbilstoši likuma "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli" 17. panta pirmās daļas 23. punktam:

3.1. izņēmuma stāvokļa gadījumā nodrošina ārējos normatīvajos aktos, Valsts aizsardzības plānā, Valsts civilās aizsardzības plānā vai Valsts katastrofu medicīnas plānā noteiktos valsts apdraudējuma pārvarēšanas pasākumus;

3.2. nodrošina kritiskās infrastruktūras darbības nepārtrauktību vai kritisko finanšu nozares pakalpojumu pieejamību (minimālajā apjomā).

4. Valsts un pašvaldību institūcijas, kā arī personas, kas nodrošina kritisko funkciju veikšanu, identificē nepieciešamo (minimālo) personālu kritisko funkciju veikšanai (turpmāk – kritiskais personāls), nosakot konkrētus amatus un kritiskā personāla skaitu.

5. Pirms kritiskā personāla saraksta apstiprināšanas ārstniecības iestādes elektroniski nosūta informāciju par identificēto kritisko personālu (norādot vārdu, uzvārdu un personas kodu) Nacionālo bruņoto spēku rezerves uzskaites struktūrvienībai pārbaudes veikšanai.

6. Nacionālo bruņoto spēku rezerves uzskaites struktūrvienība salīdzina ārstniecības iestādes kritiskā personāla sarakstā iekļautās ārstniecības personas ar rezerves karavīru uzskaites datiem un informē attiecīgo ārstniecības iestādi par tām kritiskā personāla sarakstā iekļautajām personām, kuras ir rezerves karavīri.

7. Ārstniecības iestādes aizstāj kritiskā personāla sarakstā iekļautos rezerves karavīrus ar citām personām.

8. Kritiskā personāla sarakstu apstiprina valsts vai pašvaldības institūcijas vadītājs, bet personas, kas nodrošina kritiskās infrastruktūras darbības nepārtrauktību vai kritisko finanšu nozares pakalpojumu pieejamību, – to pilnvarotā persona.

9. Par nozari atbildīgā ministrija izvērtē tās nozares kompetencē esošo kritiskā personāla sarakstu, kas nodrošina kritiskās infrastruktūras vai kritisko finanšu nozares pakalpojumu darbības nepārtrauktību, iesakot nepieciešamās izmaiņas.

10. Mobilizācijas izņēmums tiek atcelts ar brīdi, kad persona tiek izslēgta no kritiskā personāla saraksta.

III. Informācijas sniegšana par personām, kurām noteikti izņēmumi iesaukšanai aktīvajā dienestā un mobilizācijai civilās aizsardzības formējumos un civilās aizsardzības pasākumu veikšanai

11. Nacionālo bruņoto spēku rezerves uzskaites struktūrvienībai informāciju par personām, kurām izņēmumi iesaukšanai aktīvajā dienestā un mobilizācijai civilās aizsardzības formējumos un civilās aizsardzības pasākumu veikšanai noteikti, pamatojoties uz Mobilizācijas likuma 14.¹ panta pirmo daļu, sniedz:

11.1. Valsts prezidenta kanceleja – par Mobilizācijas likuma 14.¹ panta pirmās daļas 1. punktā minētajām personām;

11.2. Saeimas administrācija – par Mobilizācijas likuma 14.¹ panta pirmās daļas 2. un 3. punktā minētajām personām;

11.3. Centrālā vēlēšanu komisija – par Mobilizācijas likuma 14.¹ panta pirmās daļas 4. punktā minētajām personām;

11.4. Valsts kanceleja – par Mobilizācijas likuma 14.¹ panta pirmās daļas 6. un 8. punktā minētajām personām;

11.5. ministrija – par Mobilizācijas likuma 14.¹ panta pirmās daļas 7. punktā minēto personu;

11.6. Finanšu ministrija – par Mobilizācijas likuma 14.¹ panta pirmās daļas 9. un 10. punktā minētajām personām;

11.7. Latvijas Republikas Tiesībsarga birojs – par Mobilizācijas likuma 14.¹ panta pirmās daļas 11. punktā minēto personu;

11.8. Latvijas Banka – par Mobilizācijas likuma 14.¹ panta pirmās daļas 12. punktā minētajām personām;

11.9. Latvijas Republikas Valsts kontrole – par Mobilizācijas likuma 14.¹ panta pirmās daļas 13. punktā minētajām personām;

11.10. Finanšu un kapitāla tirgus komisija – par Mobilizācijas likuma 14.¹ panta pirmās daļas 14. punktā minētajām personām;

11.11. Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome – par Mobilizācijas likuma 14.¹ panta pirmās daļas 15. punktā minētajām personām;

11.12. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija – par Mobilizācijas likuma 14.¹ panta pirmās daļas 16. punktā minētajām personām;

11.13. Latvijas Republikas Satversmes tiesa – par Mobilizācijas likuma 14.¹ panta pirmās daļas 17. punktā minētajām personām;

11.14. Tieslietu ministrija – par Mobilizācijas likuma 14.¹ panta pirmās daļas 19., 20. un 23. punktā minētajām personām;

11.15. Augstākā tiesa – par Mobilizācijas likuma 14.¹ panta pirmās daļas 18. punktā minētajām personām;

11.16. Ģenerālprokuratūra – par Mobilizācijas likuma 14.¹ panta pirmās daļas 21. punktā minētajām personām;

11.17. Latvijas Zvērinātu advokātu padome – par Mobilizācijas likuma 14.¹ panta pirmās daļas 22. punktā minēto personu;

11.18. Iekšlietu ministrija – par Mobilizācijas likuma 14.¹ panta pirmās daļas 23. punktā minētajām personām;

11.19. Ārlietu ministrija – par Mobilizācijas likuma 14.¹ panta pirmās daļas 25. punktā minētajām personām;

11.20. pašvaldības dome – par Mobilizācijas likuma 14.¹ panta pirmās daļas 26., 27. un 28. punktā minētajām personām;

11.21. Ostas policija – par Mobilizācijas likuma 14.¹ panta pirmās daļas 29. punktā minētajām personām;

11.22. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs – par Mobilizācijas likuma 14.¹ panta pirmās daļas 30. punktā minētajām personām.

12. Nacionālo bruņoto spēku rezerves uzskaites struktūrvienībai informāciju par personām, kurām izņēmumi iesaukšanai aktīvajā dienestā un mobilizācijai civilās aizsardzības formējumos un civilās aizsardzības pasākumu veikšanai noteikti, pamatojoties uz šo noteikumu I nodaļu, sniedz valsts un pašvaldības institūcijas, bet par personām, kurām noteikts mobilizācijas izņēmums atbilstoši šo noteikumu 4. un 8. punktam, – personas, kuras nodrošina kritiskās funkcijas veikšanu.

13. Nacionālo bruņoto spēku rezerves uzskaites struktūrvienība un attiecīgā valsts drošības iestāde vienojas par atsevišķu kārtību, kādā tiek nodrošināts, ka uz Mobilizācijas likuma 14.¹ panta pirmās daļas 24. punktā minētajām personām tiek attiecināti izņēmumi iesaukšanai aktīvajā dienestā un mobilizācijai civilās aizsardzības formējumos.

14. Informācija par kritisko personālu, kas sagatavota atbilstoši Mobilizācijas likuma 14.¹ panta pirmajai un otrajai daļai, ir klasificējama vismaz kā ierobežotas pieejamības informācija, ja citos normatīvajos aktos nav noteikts citādi.

15. Nacionālo bruņoto spēku rezerves uzskaites struktūrvienībai informāciju par personām (norādot vārdu, uzvārdu un personas kodu), kurām noteikti mobilizācijas izņēmumi, šo noteikumu 11. un 12. punktā minētās atbildīgās institūcijas nosūta elektroniski vai izvēloties citu nosūtīšanas veidu, ja tas nepieciešams, lai nodrošinātu attiecīgās informācijas aizsardzību, šādos gadījumos un termiņos:

15.1. lai nodrošinātu uzskaites datu sinhronizēšanu par visām personām, kurām noteikti mobilizācijas izņēmumi, – vienu reizi gadā (līdz kārtējā gada 1. martam);

15.2. pēc atsevišķa Nacionālo bruņoto spēku rezerves uzskaites struktūrvienības pieprasījuma valsts apdraudējuma gadījumā.

16. Nacionālo bruņoto spēku rezerves uzskaites struktūrvienība pēc informācijas saņemšanas nodrošina, ka kritiskais personāls uz amata ieņemšanas laiku mobilizācijas gadījumā netiek iesaukts aktīvajā dienestā.

17. Valsts un pašvaldības institūcija, kā arī persona, kura nodrošina kritiskās infrastruktūras darbības nepārtrauktību vai kritisko finanšu nozares pakalpojumu pieejamību, ir atbildīga, lai kritiskā personāla sarakstā iekļautā persona tiktu informēta par viņai noteikto mobilizācijas izņēmumu, kā arī par likuma "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli" 17. panta pirmās daļas 23. punktā noteikto aizliegumu.

IV. Noslēguma jautājumi

18. Valsts un pašvaldību institūcijas, kā arī personas, kuras nodrošina kritiskās funkcijas veikšanu, gada laikā pēc šo noteikumu spēkā stāšanās izstrādā kritiskā personāla sarakstus un iesniedz tos Nacionālo bruņoto spēku rezerves uzskaites struktūrvienībai.

19. Noteikumi stājas spēkā 2021. gada 1. septembrī.

Ministru prezidents A. K. Kariņš

Ministru prezidenta biedrs,
aizsardzības ministrs A. Pabriks