Darbības ar dokumentu
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā
Izdarīt Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1999, 9. nr.; 2002, 1. nr.; 2003, 11. nr.; 2004, 11. nr.; 2005, 24. nr.; 2007, 9., 12. nr.; 2008, 15. nr.; 2009, 13. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 194. nr.; 2010, 183., 206. nr.; 2011, 96. nr.; 2013, 193. nr.; 2014, 92., 189. nr.; 2015, 42., 118., 127. nr.; 2016, 123. nr.; 2018, 204. nr.; 2019, 248.A nr.; 2021, 79.A nr.) šādus grozījumus:
1. Papildināt 1. pantu ar 13. punktu šādā redakcijā:
"13) tiešsaistes saskarne - Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 12. decembra regulas (ES) 2017/2394 par sadarbību starp valstu iestādēm, kas atbild par tiesību aktu izpildi patērētāju tiesību aizsardzības jomā, un ar ko atceļ regulu (EK) Nr. 2006/2004 (turpmāk - regula Nr. 2017/2394) 3. panta 15. punktā minētā tiešsaistes saskarne."
2. 8. pantā:
izteikt piekto daļu šādā redakcijā:
"(5) Lai saskaņā ar šā panta 4.4 daļu izvērtētu patērētāja spēju atmaksāt kredītu vai galvinieka spēju izpildīt no galvojuma līguma izrietošās saistības, kredīta devējam ir tiesības pieprasīt un ar kredītinformācijas biroja starpniecību normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā saņemt:
1) Valsts ieņēmumu dienesta izziņu par patērētāja vai galvinieka ienākumiem;
2) Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras rīcībā esošo informāciju par patērētājam vai galviniekam izmaksāto pensiju, pabalstu un atlīdzību.";
papildināt pantu ar 8.1 daļu šādā redakcijā:
"(81) Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras šā panta piektās daļas 2. punktā noteiktās informācijas par patērētājam vai galviniekam izmaksāto pensiju, pabalstu un atlīdzību saturu un apjomu, periodu, par kuru tiek sniegta informācija, tās pieprasīšanas un izsniegšanas kārtību, kā arī pakalpojuma maksas apmēru un maksāšanas kārtību nosaka Ministru kabinets."
3. 8.3 pantā:
izteikt otro daļu šādā redakcijā:
"(2) Šā panta pirmā daļa neattiecas uz kredīta devēja un kredīta starpnieka preču zīmes reklāmu. Kredīta devēja un kredīta starpnieka preču zīmes (tai skaitā sponsorēšanas) reklāma ir aizliegta sabiedriskā pasūtījuma ietvaros radio vai televīzijā īstenotos projektos, kas finansēti no valsts vai pašvaldības budžeta līdzekļiem.";
papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:
"(3) Šā panta pirmā daļa neattiecas uz Augstskolu likumā noteikto studiju kredītu un studējošo kredītu."
4. Aizstāt 23. panta 5. punktā skaitli un vārdus "25. panta astotajā daļā" ar skaitli un vārdiem "26.15 panta pirmajā, trešajā un ceturtajā daļā".
5. 25. pantā:
izslēgt astoto, 8.1, 8.2, 8.3, 8.4 un 8.5 daļu;
izslēgt devīto un desmito daļu.
6. Izslēgt 25.1 pantu.
7. 26. pantā:
papildināt pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā:
"Saņemot personas iesniegumu par patērētāju tiesību aizsardzības normatīvo aktu pārkāpumu, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs vai cita iestāde, kuras kompetencē ir attiecīgās jomas uzraudzība un kontrole, sniedz patērētājam nepieciešamo palīdzību strīda risināšanā, informāciju vai konsultāciju, kā arī šo informāciju ņem vērā uzraudzības darba plānošanā un veikšanā.";
izteikt piektās daļas trešo teikumu šādā redakcijā:
"Ja iesniegumā norādīta elektroniskā pasta adrese, pa kuru iespējams sazināties ar patērētāju, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs vai cita iestāde, kuras kompetencē ir attiecīgās jomas uzraudzība un kontrole, ir tiesīgi atbildi nosūtīt tikai uz minēto elektroniskā pasta adresi, izņemot gadījumu, kad patērētājs norādījis, ka vēlas saņemt atbildi papīra formā, vai patērētājam ir aktivizēts oficiālās elektroniskās adreses konts.";
aizstāt astotajā daļā vārdus "lūdzis informāciju" ar vārdiem "lūdzis palīdzību strīda risināšanā, informāciju".
8. 26.1 pantā:
papildināt pantu ar 4.1 daļu šādā redakcijā:
"(41) Pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs, saņemot patērētāja rakstveida iesniegumu, ir tiesīgs pieprasīt, lai patērētājs uzrāda vai nodod strīda preci.";
izteikt desmitās daļas 1. punktu šādā redakcijā:
"1) Patērētāju tiesību aizsardzības centrā, lai saņemtu palīdzību strīda risināšanā, tai skaitā to risinot Patērētāju strīdu risināšanas komisijā;";
izslēgt desmitās daļas 3. punktu.
9. 26.3 pantā:
papildināt pantu ar 4.1 daļu šādā redakcijā:
"(41) Komisija izskata strīdu, ja Patērētāju tiesību aizsardzības centra sniegtā palīdzība strīda risināšanā nav nodrošinājusi rezultātu un attiecīgajā jomā ir iespējams sasaukt Komisiju strīda risināšanai.";
aizstāt piektās daļas 3. punktā vārdus "kā arī tad, ja strīda risināšana ir ārpustiesas strīdu risinātāja kompetencē" ar vārdiem "vai tiesa";
papildināt piektās daļas 9. punktu pēc vārda "zaudējumiem" ar vārdiem "morālo kaitējumu".
10. Izteikt 26.7 panta otrās daļas 5. punktu šādā redakcijā:
"5) apliecinājumu, ka strīds par iesniegumā minēto jautājumu netiek un nav ticis izskatīts pie cita ārpustiesas strīdu risinātāja, ja attiecīgajā jomā tāds ir izveidots, vai tiesā."
11. 26.8 pantā:
papildināt trešo daļu ar vārdiem "ja pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs tajā ir piedāvājis strīda risinājumu";
papildināt pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:
"(6) Ja Patērētāju tiesību aizsardzības centrs ir saņēmis patērētāja iesniegumu, kurā lūgts strīdu izskatīt Komisijā, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs sākotnēji sniedz palīdzību strīda risināšanā. Ja Patērētāju tiesību aizsardzības centra sniegtā palīdzība nav nodrošinājusi rezultātu, strīda puses tiek informētas par strīda izskatīšanas nodošanu Komisijai."
12. Izteikt 26.11 panta sesto daļu šādā redakcijā:
"(6) Ja līdz Komisijas lēmuma pieņemšanas brīdim strīda puses vienojas par strīda risinājumu, strīda izskatīšana ir uzskatāma par izbeigtu."
13. 26.12 pantā:
izteikt 1.1 daļu šādā redakcijā:
"(11) Komisija var lemt, ka ekspertīzes izdevumus patērētājam atlīdzina pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs, ja Komisija lēmumā apmierina patērētāja prasību vai pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs ir piekritis izpildīt patērētāja prasību, vai patērētāju apmierina pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja piedāvātais risinājums.";
papildināt pantu ar 1.2 daļu šādā redakcijā:
"(12) Komisija var lemt par alternatīvu strīda risinājumu, ja patērētāja izvirzītā prasība neatbilst normatīvajiem aktiem vai ir nesamērīga.";
papildināt sestās daļas 3. punktu ar vārdiem "vai uz oficiālo elektronisko adresi".
14. Papildināt likumu ar VI4 nodaļu šādā redakcijā:
"VI4 nodaļa. Patērētāju kolektīvo interešu uzraudzība
26.13 pants. Patērētāju kolektīvo interešu uzraudzības iestāde
(1) Patērētāju kolektīvo interešu uzraudzību atbilstoši kompetencei veic Patērētāju tiesību aizsardzības centrs.
(2) Patērētāju tiesību aizsardzības centrs patērētāju kolektīvo interešu uzraudzību veic atbilstoši noteiktajām uzraudzības prioritātēm, izvērtējot esoša vai iespējama pārkāpuma ietekmi uz patērētāju kolektīvajām interesēm. Uzraudzību veic:
1) pēc savas iniciatīvas;
2) pamatojoties uz tādas iestādes sniegtu informāciju, kuras kompetencē ir attiecīgās jomas uzraudzība un kontrole;
3) pamatojoties uz iesniegumu, ko iesniegusi Eiropas Savienības dalībvalsts iestāde, kura ir iekļauta Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicētā tādu dalībvalstu iestāžu sarakstā, kuras ir tiesīgas pieņemt nolēmumu sakarā ar kompetentās iestādes iesniegumu par Eiropas Savienībā izdarīto patērētāju tiesību pārkāpumu;
4) pamatojoties uz kompetentās iestādes savstarpējās palīdzības lūgumu atbilstoši regulas Nr. 2017/2394 III nodaļai.
(3) Izvērtējot ražotāja, pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja darbības atbilstību patērētāju kolektīvajām interesēm, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs ir tiesīgs:
1) pieprasīt un saņemt no ražotāja, pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja un citām fiziskajām un juridiskajām personām visus lietas būtības noskaidrošanai nepieciešamos dokumentus, informāciju un citus pierādījumus neatkarīgi no veida vai formāta un neatkarīgi no datu nesēja vai vietas, kurā tie tiek glabāti, kā arī mutvārdu paskaidrojumus;
2) ierasties pie jebkura ražotāja, pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja, tai skaitā bez iepriekšēja brīdinājuma, pārbaudes veikšanai un bez speciālas atļaujas, maksas vai citiem ierobežojumiem netraucēti apmeklēt jebkuras tā ēkas, telpas un teritorijas, kā arī iekļūt transportlīdzekļos un citos kustamos un nekustamos objektos, kas tiek izmantoti saimnieciskajai vai profesionālajai darbībai. Apmeklējuma laikā Patērētāju tiesību aizsardzības centra amatpersonām ir tiesības:
a) piekļūt visiem dokumentiem, datiem vai informācijai, kas attiecas uz pārkāpumu, tai skaitā komercnoslēpumu saturošai informācijai, neatkarīgi no veida vai formāta un neatkarīgi no datu nesēja vai vietas, kurā tie tiek glabāti,
b) izņemt jebkurus dokumentus, datus vai informāciju, tai skaitā komercnoslēpumu saturošu informāciju, neatkarīgi no veida vai formāta un neatkarīgi no datu nesēja vai vietas, kurā tie tiek glabāti,
c) pieprasīt un saņemt no ražotāja, pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja, tai skaitā to valdes locekļiem, dalībniekiem, prokūristiem, pārstāvjiem un darbiniekiem, rakstveida vai mutvārdu paskaidrojumus par dokumentiem, datiem, informāciju vai faktiem, kā arī fiksēt atbildes;
3) pieprasīt un saņemt no elektronisko sakaru komersanta Elektronisko sakaru likuma 70. panta 8.1 daļā minētos noslodzes datus;
4) pieprasīt un saņemt augstākā līmeņa domēna reģistra vai domēna vārda reģistratūras rīcībā esošo informāciju par domēna vārda lietotāju un domēna vārda reģistrācijas līgumu;
5) pieprasīt un saņemt informāciju no kontu reģistra;
6) veikt nepieciešamos pārbaudes pirkumus vai pasūtījumus, tai skaitā neatklājot pārbaudes faktu un pārbaudes veicēja identitāti vai izmantojot citu pārbaudes veicēja identitāti;
7) pieprasīt un saņemt no personām informāciju, tai skaitā maksājumu pakalpojumu sniedzēju rīcībā esošās neizpaužamās ziņas, kas nepieciešama, lai izsekotu finanšu plūsmas, finanšu plūsmās iesaistīto personu identitāti vai noskaidrotu maksājumu kontu informāciju;
8) pamatojoties uz tiesneša lēmumu, pieprasīt un saņemt no elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējiem un citām personām informāciju, kas nepieciešama, lai izsekotu datu plūsmas un noskaidrotu datu plūsmās iesaistīto personu identitāti, tostarp saglabājamos datus Elektronisko sakaru likumā noteiktajā kārtībā, ja šāda informācija ir elektronisko sakaru komersanta rīcībā.
(4) Izdot regulas Nr. 2017/2394 27. pantā minētos ārējos brīdinājumus ir tiesīgs Eiropas Patērētāju centru tīkla centrs Latvijā un Latvijā reģistrētas patērētāju tiesību aizsardzības biedrības, kuras, pamatojoties uz to iesniegumu, norīko Patērētāju tiesību aizsardzības centrs. Patērētāju tiesību aizsardzības biedrību var norīkot, ja tai ir pieredze sadarbībā ar Patērētāju tiesību aizsardzības centru vai citu iestādi, kura ir atbildīga par kādu no regulas Nr. 2017/2394 pielikumā uzskaitīto Eiropas Savienības tiesību aktu izpildi.
(5) Patērētāju tiesību aizsardzības centrs informē Eiropas Komisiju par šā panta ceturtajā daļā minēto norīkoto tiesību subjektu sarakstu vai par tā izmaiņām.
26.14 pants. Atļauja informācijas iegūšanai par datu plūsmām
(1) Par atļauju veikt šā likuma 26.13 panta trešās daļas 8. punktā minētās darbības lemj rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis pēc Patērētāju tiesību aizsardzības centra juridiskās adreses.
(2) Iesniegumā par atļauju veikt šā likuma 26.13 panta trešās daļas 8. punktā minētās darbības Patērētāju tiesību aizsardzības centrs norāda ražotāju, pārdevēju, pakalpojuma sniedzēju vai citu personu, par kuru tiek pieprasīta informācija, šo darbību mērķi un nepieciešamības pamatojumu, kā arī norāda, kādā administratīvajā lietā, kāda informācija un kādā apjomā tiks pieprasīta un no kura elektronisko sakaru komersanta vai personas pieprasīs informāciju.
(3) Tiesnesis 72 stundu laikā izskata Patērētāju tiesību aizsardzības centra iesniegumu un citus dokumentus, kuros pamatota nepieciešamība veikt šā likuma 26.13 panta trešās daļas 8. punktā minētās darbības, un pieņem lēmumu par darbību atļaušanu vai par atteikumu veikt šīs darbības. Tiesneša lēmumu nosūta Patērētāju tiesību aizsardzības centram 24 stundu laikā no lēmuma pieņemšanas brīža.
(4) Lēmumā par šā likuma 26.13 panta trešās daļas 8. punktā minēto darbību atļaušanu tiesnesis norāda ražotāju, pārdevēju, pakalpojuma sniedzēju vai citu personu, par kuru tiek pieprasīta informācija, šo darbību mērķi un nepieciešamības pamatojumu, kā arī norāda, kādā administratīvajā lietā, kāda informācija un kādā apjomā tiks pieprasīta, no kura elektronisko sakaru komersanta vai personas pieprasīs informāciju un procesuālo darbību izpildes termiņu.
26.15 pants. Pārkāpumu novēršana un izbeigšana
(1) Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, izvērtējot konstatēto pārkāpumu, kas var radīt kaitējumu patērētāju kolektīvajām interesēm, tā raksturu un ietekmi, kā arī citus būtiskus apstākļus, ir tiesīgs:
1) ierosināt, lai ražotājs, pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs Patērētāju tiesību aizsardzības centra noteiktajā termiņā nodrošina darbības atbilstību normatīvo aktu prasībām;
2) ierosināt, lai ražotājs, pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs Patērētāju tiesību aizsardzības centra noteiktajā termiņā rakstveidā apņemas novērst konstatēto pārkāpumu saskaņā ar šā likuma 26.16 pantu;
3) pieņemt lēmumu par administratīvās lietas izbeigšanu, izsakot aicinājumu ražotājam, pārdevējam vai pakalpojuma sniedzējam turpmāk savā darbībā nodrošināt atbilstību normatīvo aktu prasībām.
(2) Ražotājs, pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs nekavējoties, bet ne vēlāk kā triju darbdienu laikā pēc šā panta pirmās daļas 1. punktā minētajā ierosinājumā noteiktā termiņa beigām informē Patērētāju tiesību aizsardzības centru par ierosinājuma izpildi, pievienojot to apliecinošus pierādījumus. Ja noteiktajā termiņā ražotāja, pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja atbilstība normatīvo aktu prasībām nav nodrošināta, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs ir tiesīgs pieņemt vienu vai vairākus šā panta ceturtajā daļā minētos lēmumus.
(3) Lai novērstu pārkāpuma negatīvās sekas, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs ir tiesīgs informāciju par rakstveida apņemšanos ievietot savā tīmekļvietnē, bet savu lēmumu daļēji vai pilnībā publicēt, tai skaitā ievietot savā tīmekļvietnē un publicēt oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Ar publicēšanu saistītos izdevumus sedz ražotājs, pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs.
(4) Ja konstatēts pārkāpums, kas var radīt kaitējumu patērētāju kolektīvajām interesēm, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs ir tiesīgs pieņemt vienu vai vairākus lēmumus, ar kuriem:
1) nosaka ražotājam, pārdevējam vai pakalpojuma sniedzējam pienākumu nekavējoties vai noteiktā termiņā izbeigt pārkāpumu;
2) aizliedz darbību, kas var radīt pārkāpumu, ja tas vēl nav izdarīts, bet ir paredzams;
3) nosaka ražotājam, pārdevējam vai pakalpojuma sniedzējam pienākumu publicēt atbilstošā saziņas līdzeklī paziņojumu, kurā atsauc informāciju, preci vai pakalpojumu, par kuru ir konstatēts pārkāpums, kas skar patērētāju kolektīvās intereses.
(5) Ja pārkāpuma izdarīšanā ir izmantota tiešsaistes saskarne un nav pieejami citi efektīvi līdzekļi, ar kuriem panākt, ka pārkāpums tiek izbeigts vai aizliegts, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs vai Veselības inspekcija zāļu jomā, lai novērstu nopietna kaitējuma risku patērētāju kolektīvajām interesēm, ir tiesīga pieņemt vienu vai vairākus lēmumus, ar kuriem uzdod:
1) elektronisko sakaru komersantam ierobežot piekļuvi tiešsaistes saskarnei elektronisko sakaru tīklā;
2) elektronisko sakaru komersantam pārvirzīt lietotāju, kad tas piekļūst tiešsaistes saskarnei, uz tādu tīmekļvietni vai citu tiešsaistes līdzekli, kurš tiek izmantots patērētāju brīdināšanai;
3) augstākā līmeņa domēna reģistram vai domēna vārda reģistratūrai nodrošināt domēna vārda atslēgšanu;
4) augstākā līmeņa domēna reģistram vai domēna vārda reģistratūrai aizliegt domēna vārda lietošanas tiesību nodošanu citām personām;
5) augstākā līmeņa domēna reģistram vai domēna vārda reģistratūrai nodot domēna vārda lietošanas tiesības iestādei, kas pieņem šo lēmumu;
6) informācijas sabiedrības pakalpojuma sniedzējam (tai skaitā mitināšanas pakalpojumu sniedzējam) izņemt, bloķēt vai ierobežot piekļuvi tiešsaistes saskarnei tiešsaistes vidē;
7) informācijas sabiedrības pakalpojuma sniedzējam izņemt saturu no tiešsaistes saskarnes.
(6) Šā panta ceturtajā vai piektajā daļā minētos lēmumus atbilstoši izdarītā pārkāpuma raksturam un ietekmei Patērētāju tiesību aizsardzības centrs ir tiesīgs pieņemt arī tad, ja tam nav pierādījumu par patērētājiem radītajiem zaudējumiem.
(7) Šā panta piektajā daļā minētos lēmumus atbilstoši izdarītā pārkāpuma raksturam un ietekmei Veselības inspekcija ir tiesīga pieņemt arī tad, ja tai nav pierādījumu par patērētājiem radītajiem zaudējumiem.
(8) Patērētāju tiesību aizsardzības centrs lēmumā ir tiesīgs noteikt šā panta ceturtajā daļā minēto lēmumu izpildes termiņu un šā panta ceturtās daļas 3. punktā minētā atsaukuma saturu, apjomu, kā arī veidu, kādā atsaukums izplatāms. Lēmuma adresāts nekavējoties, bet ne vēlāk kā triju darbdienu laikā pēc lēmumā noteiktā termiņa beigām informē Patērētāju tiesību aizsardzības centru par lēmuma izpildi, pievienojot to apliecinošus pierādījumus.
(9) Šā panta piektās daļas lēmuma adresāts nav atbildīgs par zaudējumiem, kas trešām personām radīti šā panta piektajā daļā minētā lēmuma izpildes dēļ.
(10) Kārtību, kādā Patērētāju tiesību aizsardzības centrs un Veselības inspekcija sagatavo un nosūta elektronisko sakaru komersantam, augstākā līmeņa domēna reģistram vai domēna vārda reģistratūrai, vai informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzējam šā panta piektajā daļā minēto lēmumu, kā arī lēmumā ietveramā pieprasījuma formu, lēmuma nosūtīšanas veidu, lēmuma izpildes un darbības termiņu nosaka Ministru kabinets.
26.16 pants. Rakstveida apņemšanās
(1) Rakstveida apņemšanās ir dokuments, kuru pēc Patērētāju tiesību aizsardzības centra ierosinājuma sastāda un paraksta ražotājs, pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs, apņemoties noteiktā termiņā novērst konstatēto pārkāpumu. Rakstveida apņemšanās var ietvert ražotāja, pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja apņemšanos:
1) neveikt noteiktas darbības;
2) veikt noteiktas darbības, tai skaitā atlīdzināt patērētājiem nodarītos zaudējumus, sniegt papildu informāciju, kas nepieciešama, lai nodrošinātu patērētāju kolektīvo interešu ievērošanu, publicēt atbilstošā saziņas līdzeklī paziņojumu, kurā tiek atsaukta informācija, prece vai pakalpojums, par kuru ir konstatēts pārkāpums, kas skar patērētāju kolektīvās intereses.
(2) Parakstot rakstveida apņemšanos, kurā norādīts pārkāpums, kā arī tā novēršanas veids un termiņš, ražotājs, pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs atzīst, ka ir izdarījis konstatēto pārkāpumu. Rakstveida apņemšanās uzskatāma par saņemtu (stājas spēkā) ar brīdi, kad Patērētāju tiesību aizsardzības centrs apstiprina tās pieņemšanu, ražotājam, pārdevējam vai pakalpojuma sniedzējam rakstveidā apliecinot, ka attiecīgie pasākumi ir pietiekami pārkāpuma un tā ietekmes novēršanai. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs apliecinājumu, ka rakstveida apņemšanās pieņemta, paziņo Paziņošanas likumā noteiktajā kārtībā. Pārkāpuma novēršanas termiņš nepārsniedz laiku, kas nepieciešams, lai ražotājs, pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs varētu veikt paredzētos pasākumus un nodrošinātu patērētāju kolektīvo interešu ievērošanu, bet ne ilgāk par trim mēnešiem, izņemot gadījumus, kad ilgāku termiņu pamato paredzēto pasākumu raksturs.
(3) Ja ražotājs, pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs saskaņā ar šā likuma 26.15 panta pirmās daļas 2. punktu rakstveidā apņemas novērst konstatēto pārkāpumu un rakstveida apņemšanās stājusies spēkā, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs nepieņem šā likuma 26.15 panta ceturtajā vai piektajā daļā minētos lēmumus un izbeidz administratīvo lietu daļā par pārkāpumu, kuru ražotājs, pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs apņemas novērst. Ja Patērētāju tiesību aizsardzības centrs konstatē, ka rakstveida apņemšanās netiek pildīta, tas ir tiesīgs pieņemt vienu vai vairākus šā likuma 26.15 panta ceturtajā vai piektajā daļā minētos lēmumus.
(4) Ražotājs, pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs nekavējoties, bet ne vēlāk kā triju darbdienu laikā pēc šā likuma 26.15 panta pirmās daļas 2. punktā noteiktā termiņa beigām informē Patērētāju tiesību aizsardzības centru par apņemšanās izpildi, pievienojot to apliecinošus pierādījumus.
26.17 pants. Lēmums par pagaidu noregulējumu
(1) Ja Patērētāju tiesību aizsardzības centram ir pamats uzskatīt, ka pārkāpums var radīt tūlītēju un būtisku kaitējumu konkrētas patērētāju grupas ekonomiskajām interesēm, tas ir tiesīgs pieņemt šā likuma 26.15 panta ceturtajā vai piektajā daļā minēto lēmumu kā pagaidu noregulējumu.
(2) Ja Veselības inspekcijai ir pamats uzskatīt, ka pārkāpums var radīt tūlītēju un būtisku kaitējumu konkrētas patērētāju grupas ekonomiskajām interesēm, tā ir tiesīga pieņemt šā likuma 26.15 panta piektajā daļā minēto lēmumu kā pagaidu noregulējumu.
(3) Lēmums par pagaidu noregulējumu ir spēkā no tā paziņošanas brīža līdz brīdim, kad šis lēmums ar Patērētāju tiesību aizsardzības centra vai Veselības inspekcijas lēmumu tiek atcelts vai grozīts vai kad stājas spēkā Patērētāju tiesību aizsardzības centra vai Veselības inspekcijas galīgais lēmums.
26.18 pants. Lēmuma pārsūdzēšana
(1) Patērētāju tiesību aizsardzības centra vai Veselības inspekcijas lēmumu persona, kuras tiesības vai tiesiskās intereses tiek ierobežotas, var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību.
(2) Patērētāju tiesību aizsardzības centra vai Veselības inspekcijas lēmumu par pagaidu noregulējumu persona, kuras tiesības vai tiesiskās intereses tiek ierobežotas, var pārsūdzēt 10 dienu laikā no tā paziņošanas dienas. Lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību.
(3) Pieteikumu par Patērētāju tiesību aizsardzības centra vai Veselības inspekcijas lēmumu par pagaidu noregulējumu tiesa izskata rakstveida procesā 14 dienu laikā. Tiesas lēmums nav pārsūdzams un stājas spēkā tā pieņemšanas dienā."
15. Aizstāt 28. panta trešajā daļā vārdu "pirmajā" ar vārdu "otrajā".
16. Papildināt 30. panta septīto daļu pēc vārdiem "nepamatotas kavēšanās" ar vārdiem un skaitli "bet ne vēlāk kā 14 dienu laikā".
17. Papildināt pārejas noteikumus ar 36., 37. un 38. punktu šādā redakcijā:
"36. Ministru kabinets līdz 2021. gada 31. decembrim izdod šā likuma 8. panta 8.1 daļā paredzētos noteikumus.
37. Šā likuma 8. panta piektās daļas 2. punktā minētās informācijas saņemšana no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras tikai ar kredītinformācijas biroju starpniecību piemērojama, sākot ar 2023. gada 1. janvāri. Līdz 2022. gada 31. decembrim informāciju no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras pieprasa un saņem pats kredīta devējs tādā apjomā un kārtībā, kādā to saņēma līdz attiecīgo grozījumu izdarīšanai šā likuma 8. panta piektajā daļā.
38. Ministru kabinets līdz 2021. gada 1. septembrim izdod šā likuma 26.15 panta desmitajā daļā minētos noteikumus."
Likums Saeimā pieņemts 2021. gada 20. maijā.
Valsts prezidents E. Levits
Rīgā 2021. gada 1. jūnijā
 |
 |
 |
 |