Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Darbības ar dokumentu

Tiesību akts: spēkā esošs

Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi Kredītiestāžu likumā

Izdarīt Kredītiestāžu likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 23. nr.; 1996, 9., 14., 23. nr.; 1997, 23. nr.; 1998, 13. nr.; 2000, 13. nr.; 2002, 10., 23. nr.; 2003, 14. nr.; 2004, 2., 12., 23. nr.; 2005, 13., 14. nr.; 2006, 15. nr.; 2007, 7., 12. nr.; 2008, 14., 23. nr.; 2009, 6., 7., 17., 22. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2010, 23., 51./52., 160. nr.; 2011, 4. nr.; 2012, 50., 56., 92. nr.; 2013, 61., 106., 193. nr.; 2014, 92. nr.; 2015, 29., 97., 124., 140., 248., 251. nr.; 2016, 117., 241. nr.; 2017, 152., 222. nr.; 2018, 45., 225. nr.; 2019, 52., 129., 259.A nr.; 2020, 123., 138. nr.; 2021, 22. nr.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt visā likumā vārdus "mājaslapā internetā" ar vārdu "tīmekļvietnē".

2. 1. pantā:

papildināt pirmo daļu ar 68., 69. un 70. punktu šādā redakcijā:

"68) ārpakalpojums - jebkura līgumiska vienošanās starp kredītiestādi un ārpakalpojuma sniedzēju, kas paredz šim ārpakalpojuma sniedzējam pienākumu veikt noteiktu procesu, pakalpojumu vai citu darbību, ko citādi veiktu pati kredītiestāde;

69) ārvalsts grupa - grupa, kuras mātes sabiedrība ir reģistrēta ārvalstī;

70) dzimumneitrāla atalgojuma politika - atalgojuma politika, kas balstīta uz vienādu darba samaksu sievietēm un vīriešiem par vienādu darbu vai vienādi vērtīgu darbu.";

papildināt otro daļu ar 15., 16., 17., 18. un 19. punktu šādā redakcijā:

"15) Eiropas Savienības mātes iestāde - ES regulas Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 29. apakšpunkta izpratnē;

16) grupa - ES regulas Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 138. apakšpunkta izpratnē;

17) pirmā līmeņa kapitāls - ES regulas Nr. 575/2013 25. panta izpratnē;

18) globāla sistēmiski nozīmīga iestāde - ES regulas Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 133. apakšpunkta izpratnē;

19) ārvalsts globāla sistēmiski nozīmīga iestāde - ES regulas Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 134. apakšpunkta izpratnē.";

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Likumā lietotais termins "jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība" atbilst Finanšu konglomerātu likumā lietotajam terminam."

3. Papildināt likumu ar 4.1 pantu šādā redakcijā:

"4.1 pants. Šajā likumā vai ES regulā Nr. 575/2013 paredzētās prasības vai pasākumus, kurus konsolidēti vai subkonsolidēti saskaņā ar šo likumu vai minēto regulu piemēro kredītiestādei, dalībvalsts mātes kredītiestādei, Eiropas Savienības mātes kredītiestādei un mātes sabiedrībai, turpmākajos punktos minētajos gadījumos piemēro arī šādām sabiedrībām:

1) finanšu pārvaldītājsabiedrībai un jauktai finanšu pārvaldītājsabiedrībai, kurai ir piešķirta atļauja saskaņā ar šā likuma 33.3 panta otro daļu;

2) iestādei ES regulas Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 3. apakšpunkta izpratnē, kura ir atbildīga konsolidēti nodrošināt grupas atbilstību prudenciālajām prasībām un kuru kontrolē Eiropas Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība, Eiropas Savienības mātes jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, dalībvalsts mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība vai dalībvalsts mātes jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, ja attiecīgajai mātes sabiedrībai atbilstoši šā likuma 33.3 panta trešajai daļai nav nepieciešams saņemt šā likuma 33.3 panta otrajā daļā noteikto atļauju;

3) finanšu pārvaldītājsabiedrībai, jauktai finanšu pārvaldītājsabiedrībai vai iestādei ES regulas Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 3. apakšpunkta izpratnē, kuru konsolidētās uzraudzības institūcija ir norīkojusi kā pagaidu atbildīgo iestādi par konsolidēto prasību izpildi."

4. 6. pantā:

aizstāt pirmajā daļā skaitļus un vārdus "27. panta pirmās daļas 5. punktu, 34.3" ar skaitļiem un vārdiem "27. panta 1.1 daļas 2. punktu, 34.3 panta ceturto un piekto daļu";

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Citā dalībvalstī reģistrētai kredītiestādei, kura ir tiesīga sniegt finanšu pakalpojumus Latvijas Republikā, ir saistoši Latvijas Republikas normatīvie akti par statistiskās informācijas sniegšanu un sabiedrības interešu aizsardzību, kā arī šā likuma 34.2 panta pirmās daļas regulējums kredītriska pārvaldīšanas jomā attiecībā uz aizņēmējiem vērstu instrumentu piemērošanu fizisko personu kredītspējas vērtēšanā, 12.1, 37. panta, V nodaļas, 95., 96., 108.1 panta un XVI nodaļas prasības."

5. Izteikt 10.1 pantu šādā redakcijā:

"10.1 pants. (1) Ārpakalpojumus kredītiestādei ir tiesīgs sniegt tikai tāds ārpakalpojumu sniedzējs, kuram ir nepieciešamā kvalifikācija un pieredze tam deleģēto pienākumu izpildē.

(2) Kredītiestādes iekšējā audita dienesta pienākumus kā ārpakalpojumu var deleģēt vienīgi zvērinātam revidentam vai zvērinātu revidentu komercsabiedrībai (turpmāk arī - zvērināts revidents), kas vienlaikus neveic kredītiestādes gada pārskata un konsolidētā gada pārskata pārbaudi, vai kredītiestādes mātes sabiedrībai - dalībvalstī reģistrētai kredītiestādei.

(3) Ja kredītiestāde deleģē ārpakalpojumu sniedzējam ieguldījumu pakalpojuma, ieguldījumu blakuspakalpojuma vai kāda būtiska šā pakalpojuma elementa sniegšanu, tā papildus šajā likumā noteiktajām prasībām ievēro Finanšu instrumentu tirgus likumā ieguldījumu brokeru sabiedrībai noteiktās prasības ārpakalpojumu deleģēšanai.

(4) Kredītiestāde nedrīkst deleģēt saskaņā ar normatīvajiem aktiem vai kredītiestādes statūtiem noteiktos kredītiestādes pārvaldes institūciju pienākumus, kā arī:

1) noguldījumu un citu atmaksājamo līdzekļu piesaistīšanu;

2) galvojumu un citu tādu saistību aktu izsniegšanu, ar kuriem tā uzņēmusies pienākumu atbildēt kreditoram par trešās personas parādu.

(5) Kredītiestāde, kura plāno saņemt ārpakalpojumu, izstrādā ārpakalpojumu politiku un procedūras, kurās nosaka ārpakalpojumu izmantošanas kārtību un pušu pienākumus attiecībā uz ārpakalpojumu izmantošanu. Politikā un procedūrās iekļaujamās prasības nosaka saskaņā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas normatīvajiem noteikumiem.

(6) Kredītiestādes un ārpakalpojuma sniedzēja tiesības un pienākumus norāda rakstveidā noslēgtā ārpakalpojuma līgumā. Nozīmīgu ārpakalpojumu līgumos iekļaujamās prasības nosaka saskaņā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas normatīvajiem noteikumiem.

(7) Pirms nozīmīga ārpakalpojuma saņemšanas kredītiestāde iesniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai motivētu rakstveida iesniegumu par plānoto ārpakalpojuma saņemšanu. Iesniegumam pievieno Finanšu un kapitāla tirgus komisijas normatīvajos noteikumos noteiktos dokumentus un informāciju, kas nepieciešama, lai izvērtētu saņemamā ārpakalpojuma atbilstību šā likuma prasībām.

(8) Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības pārbaudīt ārpakalpojumu sniedzēja darbību tā atrašanās vai ārpakalpojuma sniegšanas vietā, tai skaitā pieprasīt jebkādu dokumentu iesniegšanu un iepazīties ar visiem dokumentiem, grāmatvedības un dokumentu reģistriem, izgatavot dokumentu kopijas vai izrakstus, kā arī pieprasīt no ārpakalpojumu sniedzēja vai tā pārstāvjiem vai darbiniekiem paskaidrojumus un informāciju, kas saistīta ar ārpakalpojuma sniegšanu vai kas nepieciešama Finanšu un kapitāla tirgus komisijas funkciju veikšanai, kā arī iztaujāt jebkuru trešo personu, kas tam piekritusi, lai iegūtu informāciju par ārpakalpojumu sniedzēju.

(9) Ārpakalpojumu sniedzējs sāk sniegt kredītiestādei nozīmīgu ārpakalpojumu, ja kredītiestāde 30 darbdienu laikā no šā panta septītajā daļā minētā iesnieguma iesniegšanas dienas nav saņēmusi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas aizliegumu saņemt ārpakalpojumu. Finanšu un kapitāla tirgus komisijai šajā daļā noteiktajā vērtēšanas periodā ir tiesības pieprasīt papildu informāciju par šā panta septītajā daļā norādītajiem dokumentiem. Pieprasot papildu informāciju, Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ne vēlāk kā līdz vērtēšanas perioda piecpadsmitajai darbdienai ir tiesības vienu reizi apturēt vērtēšanas periodu līdz dienai, kad šī informācija tiek saņemta, bet ne ilgāk kā uz 20 darbdienām.

(10) Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga aizliegt kredītiestādei saņemt plānoto ārpakalpojumu, ja:

1) nav ievēroti šā likuma noteikumi;

2) ārpakalpojuma saņemšana var ierobežot kredītiestādes iespējas sniegt finanšu pakalpojumus, kā arī var aizskart kredītiestādes klientu un noguldītāju likumiskās intereses;

3) ārpakalpojuma saņemšana var ierobežot kredītiestādes pārvaldes institūciju iespējas veikt normatīvajos aktos, kredītiestādes statūtos vai citos kredītiestādes iekšējos aktos tām noteiktos pienākumus;

4) ārpakalpojuma saņemšana liegs vai ierobežos Finanšu un kapitāla tirgus komisijas iespējas veikt likumā noteiktās funkcijas;

5) ārpakalpojuma līgums neatbilst likumam un nesniedz skaidru un patiesu priekšstatu par kredītiestādes un ārpakalpojumu sniedzēja paredzēto sadarbību un prasībām attiecībā uz ārpakalpojuma apjomu un kvalitāti.

(11) Ārpakalpojuma saņemšana neatbrīvo kredītiestādi no atbildības, kas noteikta likumā vai līgumā ar tās klientiem. Kredītiestāde ir atbildīga par ārpakalpojumu sniedzēja veikumu tādā pašā mērā kā par savējo.

(12) Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības pieprasīt, lai kredītiestāde novērš trūkumus, kas radušies, saņemot ārpakalpojumu, un noteikt šo trūkumu novēršanas termiņu. Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteiktajā termiņā trūkumi netiek novērsti, Finanšu un kapitāla tirgus komisija pieprasa, lai kredītiestāde izbeidz ārpakalpojuma līgumu, un nosaka tā izbeigšanas termiņu.

(13) Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga pieprasīt, lai kredītiestāde nekavējoties izbeidz spēkā esošo ārpakalpojuma līgumu, ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija konstatē, ka:

1) kredītiestāde neveic ārpakalpojuma sniegšanas kvalitātes pastāvīgu uzraudzību vai veic to neregulāri un nepietiekami;

2) kredītiestāde neveic ar ārpakalpojuma sniegšanu saistīto risku pārvaldīšanu vai veic to nepietiekami un nekvalitatīvi;

3) ārpakalpojumu sniedzēja darbībā ir būtiski trūkumi, kuri apdraud vai var apdraudēt kredītiestādes saistību izpildi;

4) iestājies kāds no šā panta desmitajā daļā minētajiem apstākļiem.

(14) Ja kredītiestāde konstatē, ka nozīmīga ārpakalpojuma sniedzējs neievēro nozīmīga ārpakalpojuma līgumā noteiktās prasības attiecībā uz ārpakalpojuma apjomu vai kvalitāti, tā nekavējoties informē par to Finanšu un kapitāla tirgus komisiju.

(15) Ārpakalpojuma saņemšana neatbrīvo kredītiestādi un tās pārvaldes institūcijas no pienākuma veikt normatīvajos aktos noteikto ar kredītiestādes darbību saistīto risku pārvaldīšanu.

(16) Kredītiestāde iesniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai grozījumus, kas tiek izdarīti ārpakalpojuma politikā un procedūrā, ne vēlāk kā triju darbdienu laikā pēc attiecīgo grozījumu apstiprināšanas.

(17) Par būtiskiem grozījumiem, kurus plāno izdarīt noslēgtajā līgumā attiecībā uz nozīmīgu ārpakalpojumu, kredītiestāde informē Finanšu un kapitāla tirgus komisiju vismaz 30 darbdienas pirms to spēkā stāšanās.

(18) Ārpakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs nozīmīga ārpakalpojuma sniegšanu deleģēt tālāk citai personai tikai pēc tam, kad saņemta kredītiestādes rakstveida piekrišana. Kredītiestāde pirms nozīmīga ārpakalpojuma tālākas deleģēšanas rakstveidā informē par to Finanšu un kapitāla tirgus komisiju un iesniedz tai šajā pantā minētos dokumentus. Uz ārpakalpojuma sniegšanas tālāku deleģēšanu un ārpakalpojuma galīgo sniedzēju attiecināmi šā likuma noteikumi.

(19) Šā panta desmitajā, divpadsmitajā un trīspadsmitajā daļā minētā Finanšu un kapitāla tirgus komisijas izdotā administratīvā akta pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

(20) Finanšu un kapitāla tirgus komisija nosaka prasības ārpakalpojuma izmantošanai, tostarp ārpakalpojumu politikā un procedūrās un nozīmīgu ārpakalpojumu līgumos iekļaujamās prasības, Finanšu un kapitāla tirgus komisijai iesniedzamos dokumentus un informāciju nozīmīgu ārpakalpojumu saņemšanai, darījumus, kas nav uzskatāmi par ārpakalpojumiem, kārtību, kādā kredītiestāde informē par ārpakalpojumu tālāku deleģēšanu, kā arī kārtību, kādā kredītiestāde identificē nozīmīgus ārpakalpojumus un ziņo par to grozījumiem."

6. Papildināt 14. panta pirmo daļu ar 8. punktu šādā redakcijā:

"8) kredītiestādes izveidotā iekšējās kontroles sistēma nenodrošina visaptverošu un efektīvu kredītiestādes risku pārvaldību."

7. Papildināt 20. pantu ar trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

"(3) Ārvalstu kredītiestādes filiāle sniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai informāciju par savu darbību Finanšu un kapitāla tirgus komisijas normatīvajos noteikumos paredzētajā apmērā un termiņā.

(4) Ja ārvalsts kredītiestāde ar filiāļu starpniecību darbojas vairākās dalībvalstīs, Finanšu un kapitāla tirgus komisija sadarbojas ar iesaistīto dalībvalstu uzraudzības institūcijām, lai nepieļautu šajā likumā, uz tā pamata izdotajos normatīvajos aktos un ES regulā Nr. 575/2013 noteikto prasību neievērošanu un netiktu radīta negatīva ietekme uz Eiropas Savienības finanšu stabilitāti."

8. Papildināt 24. panta trešo daļu pēc vārdiem "ir pienākums" ar vārdiem "pašai vai pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas ierosinājuma".

9. Papildināt 25. panta otro daļu pēc vārdiem "pienākums ir" ar vārdiem "pašai vai pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas ierosinājuma".

10. 27. pantā:

izslēgt pirmās daļas 4., 5., 6. un 7. punktu;

izteikt pirmās daļas 8. punktu šādā redakcijā:

"8) kredītiestāde neievēro šā likuma un citu kredītiestādes darbību regulējošu normatīvo aktu prasības, izņemot ES regulas Nr. 575/2013 92.a un 92.b panta prasības;";

papildināt pirmo daļu ar 10. punktu šādā redakcijā:

"10) Finanšu un kapitāla tirgus komisija vai vienotā noregulējuma valde, kas izveidota kā Eiropas Savienības aģentūra saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. jūlija regulas (ES) Nr. 806/2014, ar ko izveido vienādus noteikumus un vienotu procedūru kredītiestāžu un noteiktu ieguldījumu brokeru sabiedrību noregulējumam, izmantojot vienotu noregulējuma mehānismu un vienotu noregulējuma fondu, un groza regulu (ES) Nr. 1093/2010 (turpmāk - ES regula Nr. 806/2014) 42. pantu, pieņēmusi lēmumu neveikt kredītiestādei noregulējuma darbību.";

papildināt pantu ar 1.1 daļu šādā redakcijā:

"(11) Kredītiestādes licence (atļauja) zaudē spēku, ja:

1) kredītiestāde ir saņēmusi atļauju sākt pašlikvidācijas procesu;

2) kredītiestāde ir saņēmusi atļauju tās reorganizācijai un tādēļ tai vairs nav nepieciešama licence (atļauja) kredītiestādes darbībai;

3) tiesa ir pieņēmusi spriedumu, ar kuru pasludina kredītiestādi par maksātnespējīgu.";

papildināt otro daļu pēc vārda "Anulētā" ar vārdiem "vai spēku zaudējusī".

11. 27.1 pantā:

papildināt pirmo daļu pēc vārda "izsniegt" ar vārdiem "kredītiestādei vai ārvalsts kredītiestādes filiālei";

papildināt otro daļu pēc vārdiem "kredītiestādes darbībai" ar vārdiem "vai licence (atļauja) zaudējusi spēku";

izslēgt ceturtās daļas 3. punktu;

papildināt pantu ar 4.1 daļu šādā redakcijā:

"(41) Finanšu un kapitāla tirgus komisija informē Eiropas Banku iestādi par:

1) izmaiņām ārvalsts kredītiestādes filiālei izsniegtajā licencē (atļaujā) kredītiestādes darbībai;

2) ārvalsts kredītiestādes filiāles kopējo aktīvu un saistību apmēru;

3) tās ārvalsts kredītiestādes grupas nosaukumu, pie kuras pieder filiāle."

12. 29. pantā:

aizstāt piektās daļas 2. punktā vārdus "padomes, valdes un augstākās vadības" ar vārdiem "padomes un valdes";

izslēgt piektās daļas trešo teikumu;

papildināt pantu ar 5.1 daļu šādā redakcijā:

"(51) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija saskaņā ar šā panta sesto un 6.1 daļu ir pārtraukusi vērtēšanas periodu, šo pārtraukuma laiku vērtēšanas periodā neieskaita.";

papildināt pantu ar 6.1 daļu šādā redakcijā:

"(61) Ja personu, kura vēlas iegūt būtisku līdzdalību, vienlaikus citā dalībvalstī izvērtē atbilstoši šā likuma 33.3 pantam līdzīgiem noteikumiem attiecībā uz atļaujas piešķiršanu, Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības pārtraukt vērtēšanas periodu līdz dienai, kad attiecīgā institūcija, kas veic konsolidēto uzraudzību, pabeidz izvērtēšanu."

13. Papildināt likumu ar III1 nodaļu šādā redakcijā:

"III1 nodaļa
Atļauja pārvaldītājsabiedrībai un licence (atļauja) ārvalsts grupā ietilpstošai kredītiestādei

33.3 pants. (1) Dalībvalsts mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība un dalībvalsts mātes jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, Eiropas Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība un Eiropas Savienības mātes jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, finanšu pārvaldītājsabiedrība un jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība (turpmāk šajā pantā - pārvaldītājsabiedrība) iesniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai, kura veic konsolidēto uzraudzību, pieteikumu un šādu informāciju:

1) ziņas par tās grupas, kurā ietilpst pārvaldītājsabiedrība, organizatorisko struktūru, norādot grupas meitas sabiedrības, mātes sabiedrības un katras grupā ietilpstošās sabiedrības atrašanās vietu un darbības veidu;

2) ziņas par vismaz diviem pārvaldītājsabiedrības valdes locekļiem un to atbilstību šā likuma 24. un 25. panta prasībām;

3) informāciju par pārvaldītājsabiedrības akcionāru vai dalībnieku, kuriem ir būtiska līdzdalība pārvaldītājsabiedrībā, atbilstību šā likuma 16. pantā dibinātājam izvirzītajām prasībām, kā arī 29. panta prasībām;

4) informāciju par iekšējās kontroles sistēmas izveidi - vismaz par atbildības, funkciju un kompetences sadalījumu attiecībā uz lēmumu pieņemšanu grupā, interešu konfliktu novēršanu grupā un iekšējo procedūru un politiku piemērošanu grupas pārvaldībā.

(2) Finanšu un kapitāla tirgus komisija kā konsolidētās uzraudzības institūcija atļauj pārvaldītājsabiedrībai būt par kredītiestādes mātes sabiedrību, ja:

1) iekšējās kontroles sistēma grupā atbilst nolūkam konsolidēti vai subkonsolidēti nodrošināt atbilstību prasībām, kas noteiktas šajā likumā un ES regulā Nr. 575/2013;

2) tās grupas, kurā ietilpst pārvaldītājsabiedrība, organizatoriskā struktūra neierobežo Finanšu un kapitāla tirgus komisijas kā konsolidētās uzraudzības institūcijas iespējas efektīvi uzraudzīt meitas sabiedrības un mātes sabiedrības attiecībā uz individuālām, konsolidētām vai subkonsolidētām saistībām;

3) ir nodrošināta vismaz divu pārvaldītājsabiedrības valdes locekļu un pārvaldītājsabiedrības akcionāru vai dalībnieku, kuriem ir būtiska līdzdalība pārvaldītājsabiedrībā, atbilstība šā likuma 24. un 25. panta prasībām un 16. pantā dibinātājam izvirzītajām prasībām, kā arī 29. panta prasībām.

(3) Pārvaldītājsabiedrībai nav nepieciešama šā panta otrajā daļā minētā atļauja, ja ir izpildīti visi šādi nosacījumi:

1) pārvaldītājsabiedrības pamatdarbība ir līdzdalības iegūšana meitas sabiedrībās;

2) pārvaldītājsabiedrība nav noregulējuma vienība Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likuma izpratnē;

3) kredītiestāde, kas ir meitas sabiedrība, ir tiesīga konsolidēti nodrošināt grupas atbilstību prudenciālajām prasībām, un tai ir visi nepieciešamie resursi, lai to nodrošinātu;

4) pārvaldītājsabiedrība neiesaistās tādu ar pārvaldību, darbību vai finansēm saistītu lēmumu pieņemšanā, kas ietekmē grupu vai tās meitas sabiedrību, kura ir kredītiestāde, ieguldījumu brokeru sabiedrība vai finanšu iestāde;

5) nav šķēršļu efektīvai grupas konsolidētajai uzraudzībai.

(4) Finanšu un kapitāla tirgus komisija kā konsolidētās uzraudzības institūcija var pieprasīt papildu informāciju, kas nepieciešama šā panta otrajā un trešajā daļā minētā izvērtējuma veikšanai.

(5) Finanšu un kapitāla tirgus komisija kā konsolidētās uzraudzības institūcija lēmumu par šā panta otrajā daļā minēto atļauju vai trešajā daļā minētā izņēmuma piemērošanu pieņem četru mēnešu laikā no dienas, kad ir saņemta pilnīga informācija lēmuma pieņemšanai, bet ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā no pieteikuma un pilnīgas informācijas iesniegšanas dienas.

(6) Ja pārvaldītājsabiedrība ir reģistrēta citā dalībvalstī, Finanšu un kapitāla tirgus komisija kā konsolidētās uzraudzības institūcija pirms lēmuma pieņemšanas sadarbojas ar dalībvalsts uzraudzības institūciju un sniedz tai savu novērtējumu par pārvaldītājsabiedrības atbilstību šā panta otrās un trešās daļas nosacījumiem. Finanšu un kapitāla tirgus komisija kā konsolidētās uzraudzības institūcija, kopīgi apspriežoties un saskaņojot viedokļus ar dalībvalsts uzraudzības institūciju un koordinatoru Finanšu konglomerātu likuma izpratnē, divu mēnešu laikā no novērtējuma sagatavošanas dienas pieņem lēmumu par atļaujas sniegšanu pārvaldītājsabiedrībai būt par kredītiestādes mātes sabiedrību vai par izņēmuma piemērošanu saskaņā ar šā panta trešo daļu. Ja minētais lēmums netiek pieņemts, Finanšu un kapitāla tirgus komisijai kā konsolidētās uzraudzības institūcijai, lai izšķirtu domstarpības, ir tiesības vērsties domstarpību izšķiršanai attiecīgajā Eiropas Uzraudzības iestādē saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra regulu (ES) Nr. 1093/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi), groza lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas lēmumu 2009/78/EK (turpmāk - ES regula Nr. 1093/2010).

33.4 pants. (1) Kredītiestāde, kas ietilpst ārvalsts grupā, kuras aktīvu kopējā vērtība Eiropas Savienībā ir vismaz 40 miljardi euro, var saņemt licenci (atļauju), veikt reģistrāciju komercreģistrā un darboties Latvijas Republikā tikai tad, ja ir izpildīts vismaz viens no šādiem nosacījumiem:

1) kredītiestāde ir vienīgā ārvalsts grupas kredītiestāde vai ieguldījumu brokeru sabiedrība Eiropas Savienībā;

2) kredītiestādei ir reģistrēta mātes sabiedrība Eiropas Savienībā;

3) kredītiestāde ir mātes sabiedrība Eiropas Savienībā reģistrētai kredītiestādei vai ieguldījumu brokeru sabiedrībai.

(2) Ārvalsts grupas aktīvu kopējo vērtību Eiropas Savienībā veido šāda summa:

1) katras ārvalsts grupas kredītiestādes un ieguldījumu brokeru sabiedrības aktīvu vērtības kopsumma Eiropas Savienībā, pamatojoties uz konsolidēto finanšu pārskatu datiem vai, ja nav pieejami konsolidēti dati, - pamatojoties uz individuālo finanšu pārskatu datiem;

2) katras tādas ārvalsts grupas filiāles, kura ir saņēmusi atļauju darboties Eiropas Savienībā kā kredītiestāde vai ieguldījumu brokeru sabiedrība, aktīvu vērtības kopsumma.

(3) Ja kredītiestāde ietilpst ārvalsts grupā un šajā grupā ietilpst arī dalībvalsts kredītiestāde vai ieguldījumu brokeru sabiedrība, tad ārvalsts grupai ir pienākums veidot vienu mātes sabiedrību Eiropas Savienībā. Finanšu un kapitāla tirgus komisija var atļaut veidot otru mātes sabiedrību Eiropas Savienībā, ja tā veic kredītiestādes konsolidēto uzraudzību atbilstoši šā likuma 112.2 pantam un ir izpildīts viens no šādiem nosacījumiem:

1) vienas mātes sabiedrības izveide Eiropas Savienībā nenodrošinātu prasību nodalīt darbības, kā to paredz tās ārvalsts noteikumi vai uzraudzības institūcija, kurā atrodas galvenā ārvalsts grupas mātes uzņēmuma vadība;

2) vienas mātes sabiedrības izveide Eiropas Savienībā mazinātu uzraudzības efektivitāti salīdzinājumā ar gadījumu, kad ir divas mātes sabiedrības Eiropas Savienībā.

(4) Šā panta trešajā daļā minētajā gadījumā kredītiestādes mātes sabiedrība var būt dalībvalstī reģistrēta kredītiestāde vai pārvaldītājsabiedrība, kurai piešķirta atļauja atbilstoši šā likuma 33.3 panta otrajai daļai.

(5) Finanšu un kapitāla tirgus komisija sniedz Eiropas Banku iestādei šādu informāciju attiecībā uz ārvalsts grupu, kas darbojas Latvijas Republikas teritorijā:

1) par kredītiestādi un ieguldījumu brokeru sabiedrību, kura pieder pie kādas ārvalsts grupas, - nosaukumu un kopējo aktīvu vērtību;

2) par filiāli, kura Latvijas Republikā darbojas kā kredītiestāde vai ieguldījumu brokeru sabiedrība, - nosaukumu, kopējo aktīvu vērtību un darbības veidu;

3) par kredītiestādi un ieguldījumu brokeru sabiedrības mātes sabiedrību, kura reģistrēta Latvijas Republikā, - nosaukumu un tās ārvalsts grupas nosaukumu, pie kuras tā pieder."

14. Izteikt 34.1 panta pirmās daļas 4. punktu šādā redakcijā:

"4) atalgojuma sistēmu, tai skaitā dzimumneitrālu atalgojuma politiku."

15. Izteikt 34.2 panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Kredītiestāde izstrādā un īsteno piesardzīgu stratēģiju, politikas un procedūras, kas ļauj pārvaldīt, tai skaitā laikus identificēt, novērtēt, analizēt un uzraudzīt kredītrisku un darījuma partnera kredītrisku, koncentrācijas risku, vērtspapīrošanas risku, tirgus risku, operacionālo risku, tai skaitā modeļa risku, riskus, kas rodas ārpakalpojuma saņemšanas dēļ, un notikumus ar zemu iestāšanās varbūtību, bet būtisku ietekmi, procentu likmju risku netirdzniecības portfelī, kredītriska starpības risku netirdzniecības portfelī, atlikušo risku, likviditātes risku, pārmērīgas sviras risku un citus kredītiestādei būtiskus riskus."

16. Aizstāt 34.3 panta septītajā daļā vārdus "praksei attiecībā uz" ar vārdiem "praksei, tostarp".

17. Izslēgt 35.3 panta otro daļu.

18. Izslēgt 35.4 panta otro daļu.

19. 35.5 pantā:

izteikt pirmās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

"Finanšu un kapitāla tirgus komisija reizi ceturksnī novērtē cikliskā sistēmiskā riska intensitāti un, ja nepieciešams, nosaka vai koriģē noteikto pretcikliskās kapitāla rezerves normu, kas attiecināma uz riska darījumiem, kuri noslēgti ar Latvijas Republikas rezidentiem.";

izteikt devīto daļu šādā redakcijā:

"(9) Finanšu un kapitāla tirgus komisija paziņo Eiropas Sistēmisko risku kolēģijai par katrām noteiktās pretcikliskās kapitāla rezerves normas izmaiņām, sniedzot šā panta septītajā daļā minēto informāciju."

20. Aizstāt 35.7 panta trešajā daļā vārdus un skaitļus "ES regulu Nr. 575/2013" ar vārdiem un skaitļiem "ES regulas Nr. 575/2013 92. panta 3. punktu".

21. Aizstāt 35.9 pantā vārdu "globāli" ar vārdu "globālas".

22. Izteikt 35.10 pantu šādā redakcijā:

"35.10 pants. Par globālu sistēmiski nozīmīgu iestādi var atzīt Latvijas Republikā reģistrētas Eiropas Savienības mātes kredītiestādes, Eiropas Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrības vai Eiropas Savienības mātes jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības konsolidācijas grupu vai kredītiestādi, kas nav Eiropas Savienības mātes kredītiestādes, Eiropas Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrības vai Eiropas Savienības mātes jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrība."

23. 35.11 pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Kredītiestādes, finanšu pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības konsolidācijas grupa vai kredītiestāde, kas ir atzīta par globālu sistēmiski nozīmīgu iestādi, tiek iekļauta vienā no vismaz piecām globālu sistēmiski nozīmīgu iestāžu apakšgrupām, pamatojoties uz šādu kritēriju izvērtējumu:

1) kredītiestādes vai konsolidācijas grupas lielums;

2) kredītiestādes vai konsolidācijas grupas savstarpējā saistība ar finanšu sistēmu;

3) kredītiestādes vai konsolidācijas grupas sniegto pakalpojumu aizvietojamība vai grupas nodrošinātā finanšu infrastruktūra;

4) kredītiestādes vai konsolidācijas grupas sarežģītība;

5) konsolidācijas grupas pārrobežu aktivitātes gan citās dalībvalstīs, gan ārvalstīs.";

papildināt pantu ar 2.1, 2.2 un 2.3 daļu šādā redakcijā:

"(21) Papildus šā panta pirmajā daļā noteiktajam izvērtējumam veic papildu novērtējumu, pamatojoties uz šādu kritēriju izvērtējumu:

1) šā panta pirmās daļas 1., 2., 3. un 4. punktā noteiktie kritēriji;

2) kredītiestādes vai konsolidācijas grupas pārrobežu aktivitātes, izņemot kredītiestādes vai konsolidācijas grupas aktivitātes iesaistītajās dalībvalstīs ES regulas Nr. 806/2014 4. panta izpratnē.

(22) Katra kritērija vērtēšanai izmanto skaitliski izsakāmus rādītājus, un visiem kritērijiem ir vienāds svars kopējā vērtējuma noteikšanā. Šā panta 2.1 daļas 1. punktā noteikto kritēriju izvērtējumam izmanto tos pašus rādītājus, kuri tiek izmantoti šā panta pirmās daļas 1., 2., 3. un 4. punktā noteikto kritēriju izvērtējumam.

(23) Pamatojoties uz papildu novērtējumu, kas veikts atbilstoši šā panta 2.1 un 2.2 daļai, katrai kredītiestādes, finanšu pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības konsolidācijas grupai vai kredītiestādei, kas tiek izvērtēta atzīšanai par globālu sistēmiski nozīmīgu iestādi, tiek noteikts papildu kopējais vērtējums.";

izteikt trešo, ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

"(3) Finanšu un kapitāla tirgus komisija, ņemot vērā atbilstoši šā panta pirmajai daļai noteiktās globālu sistēmiski nozīmīgu iestāžu apakšgrupas un šā likuma 35.12 panta pirmajā daļā noteiktos apakšgrupu iedalījuma nosacījumus, kā arī pamatojoties uz uzraudzības vērtējumu, ir tiesīga:

1) iekļaut globālu sistēmiski nozīmīgu iestādi apakšgrupā, kura atbilst augstākam sistēmiskam nozīmīgumam, nekā to nosaka saskaņā ar šā panta pirmajā un otrajā daļā minēto metodoloģiju veiktais aprēķins;

2) atzīt par globālu sistēmiski nozīmīgu iestādi tādu kredītiestādes, finanšu pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības konsolidācijas grupu vai kredītiestādi, kuras sistēmiskā nozīmīguma vērtējums, kas veikts saskaņā ar šā panta pirmo un otro daļu, ir zemāks par minimālo vērtējumu, pēc kura kredītiestādes, finanšu pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības konsolidācijas grupa vai kredītiestāde tiek atzīta par globālu sistēmiski nozīmīgu iestādi, un iekļaut šādu globālu sistēmiski nozīmīgu iestādi apakšgrupā, kas ir augstāka par minimālam sistēmiskam nozīmīgumam atbilstošu apakšgrupu;

3) ņemot vērā vienotā noregulējuma mehānisma darbību, iekļaut globālu sistēmiski nozīmīgu iestādi apakšgrupā, kura atbilst zemākam sistēmiskam nozīmīgumam, nekā to nosaka saskaņā ar šā panta pirmajā un otrajā daļā minēto metodoloģiju veiktais aprēķins, pamatojoties uz atbilstoši šā panta 2.3 daļai noteikto papildu kopējo vērtējumu.

(4) Finanšu un kapitāla tirgus komisija informē Eiropas Komisiju, Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju un Eiropas Banku iestādi par kredītiestādes, finanšu pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības konsolidācijas grupām vai kredītiestādēm, kas ir atzītas par globālām sistēmiski nozīmīgām iestādēm, un par atbilstošajām apakšgrupām, kurās tās iekļautas, sniedz pilnīgu pamatojumu šā panta trešajā daļā paredzētā uzraudzības vērtējuma izmantošanai vai neizmantošanai, kā arī publisko globālu sistēmiski nozīmīgu iestāžu sarakstu, norādot attiecīgās apakšgrupas, kurās tās iekļautas.

(5) Finanšu un kapitāla tirgus komisija ne retāk kā reizi gadā pārskata par globālām sistēmiski nozīmīgām iestādēm atzīto kredītiestādes, finanšu pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības konsolidācijas grupu vai kredītiestāžu sistēmisko nozīmīgumu un atbilstošās apakšgrupas, kurās tās iekļautas, un informē globālas sistēmiski nozīmīgas iestādes par pieņemto lēmumu, paziņo šo informāciju Eiropas Sistēmisko risku kolēģijai, kā arī publisko globālu sistēmiski nozīmīgu iestāžu sarakstu, norādot atbilstošās apakšgrupas, kurās tās iekļautas.";

izslēgt sesto daļu;

izteikt septīto daļu šādā redakcijā:

"(7) Kredītiestādes, finanšu pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības konsolidācijas grupa vai kredītiestāde tiek atzīta par globālu sistēmiski nozīmīgu iestādi un iekļauta atbilstošā apakšgrupā, pamatojoties uz Eiropas Savienības tieši piemērojamā tiesību aktā noteikto metodoloģiju."

24. 35.12 pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Globālai sistēmiski nozīmīgai iestādei konsolidācijas grupas līmenī nosaka globālas sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezerves normu, kas nav mazāka par 1 procentu no kopējās riska darījumu vērtības, kas aprēķināta saskaņā ar ES regulas Nr. 575/2013 92. panta 3. punktu, atbilstoši apakšgrupai, kas noteikta saskaņā ar šā likuma 35.11 pantu. Šā likuma 35.11 panta pirmajā daļā minētajām apakšgrupām globālas sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezerves normu nosaka ar intervālu, ne mazāku par 0,5 procentiem. Visām apakšgrupām, izņemot piekto vai augstākas apakšgrupas (ja tādas ir noteiktas), globālas sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezerves norma pieaug lineāri globālas sistēmiski nozīmīgas kredītiestādes problēmu iespējamai ietekmei uz globālajiem finanšu tirgiem.";

izslēgt trešo daļu.

25. Izteikt 35.13 panta otro teikumu šādā redakcijā:

"Par citu sistēmiski nozīmīgu iestādi var atzīt kredītiestādi vai Latvijas Republikā reģistrētas mātes kredītiestādes, Latvijas Republikā reģistrētas mātes finanšu pārvaldītājsabiedrības, Latvijas Republikā reģistrētas mātes jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības, Eiropas Savienības mātes kredītiestādes, Eiropas Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrības vai Eiropas Savienības mātes jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības konsolidācijas grupu."

26. Izteikt 35.15, 35.16 un 35.17 pantu šādā redakcijā:

"35.15 pants. (1) Kredītiestādei, finanšu pārvaldītājsabiedrībai vai jauktai finanšu pārvaldītājsabiedrībai, kas atzīta par citu sistēmiski nozīmīgu iestādi šā likuma 35.14 pantā minētā izvērtējuma rezultātā, Finanšu un kapitāla tirgus komisija var noteikt citas sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezerves normu līdz 3 procentiem. Nosakot citas sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezerves normu, Finanšu un kapitāla tirgus komisija ievēro, ka tās piemērošana nedrīkst atstāt nesamērīgu negatīvu ietekmi uz citu dalībvalstu finanšu sistēmu vai tās daļu, vai Eiropas Savienību kopumā, radot šķēršļus Eiropas Savienības iekšējā tirgus darbībai.

(2) Pēc paziņojuma iesniegšanas saskaņā ar šā panta sesto daļu Finanšu un kapitāla tirgus komisija, saņemot Eiropas Komisijas atļauju, Latvijas Republikā reģistrētai Eiropas Savienības mātes kredītiestādei, Eiropas Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrībai vai Eiropas Savienības mātes jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības konsolidācijas grupai vai kredītiestādei, kas atzīta par citu sistēmiski nozīmīgu iestādi šā likuma 35.14 pantā minētā izvērtējuma rezultātā, var noteikt citas sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezerves normu, kas pārsniedz 3 procentus.

(3) Citas sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezerves prasību aprēķina kā saskaņā ar ES regulas Nr. 575/2013 92. panta 3. punktu aprēķinātās kopējās riska darījumu vērtības reizinājumu ar tai noteikto citas sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezerves normu.

(4) Citas sistēmiski nozīmīgas iestādes, kas ir globālas sistēmiski nozīmīgas iestādes meitas sabiedrība, vai citas sistēmiski nozīmīgas iestādes, kas ir Eiropas Savienības mātes sabiedrības, kurai konsolidācijas grupas līmenī ir noteikta citas sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezerves prasība, meitas sabiedrība, individuāli vai subkonsolidēti noteiktā citas sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezerves prasība nepārsniedz mazāko no šādiem rādītājiem:

1) 1 procents no kopējās riska darījumu vērtības, kas aprēķināta saskaņā ar ES regulas Nr. 575/2013 92. panta 3. punktu, un lielākā no šādām kapitāla rezervēm: konsolidācijas grupai noteiktās globālas sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezerve, kas aprēķināta saskaņā ar šā likuma 35.12 panta otro daļu, un citas sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezerve, kas aprēķināta, ņemot vērā šā panta otrās daļas prasības;

2) 3 procenti no kopējās riska darījumu vērtības, kas aprēķināta saskaņā ar ES regulu Nr. 575/2013, vai citas sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezerves norma, kuru Eiropas Komisija atļāvusi piemērot mātes sabiedrībai konsolidācijas grupas līmenī saskaņā ar šā panta otro daļu.

(5) Finanšu un kapitāla tirgus komisija ne retāk kā reizi gadā pārskata par citām sistēmiski nozīmīgām iestādēm atzītajām kredītiestādēm, finanšu pārvaldītājsabiedrībām vai jauktām finanšu pārvaldītājsabiedrībām noteiktās citas sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezerves normas pamatotību un informē citu sistēmiski nozīmīgu iestādi par pieņemto lēmumu, paziņo to Eiropas Komisijai, Eiropas Sistēmisko risku kolēģijai, Eiropas Banku iestādei, kā arī publisko citu sistēmiski nozīmīgu iestāžu sarakstu.

(6) Finanšu un kapitāla tirgus komisija paziņo Eiropas Komisijai, Eiropas Sistēmisko risku kolēģijai, Eiropas Banku iestādei un publisko par citu sistēmiski nozīmīgu iestādi atzītās kredītiestādes, finanšu pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības nosaukumu.

(7) Ne vēlāk kā mēnesi pirms tam, kad tiek publiskots pieņemtais lēmums par citas sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezerves normas noteikšanu vai pārskatīšanu apmērā līdz 3 procentiem, kā noteikts šā panta pirmajā daļā, vai ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms tam, kad plānots publiskot lēmumu par citas sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezerves normas noteikšanu vai pārskatīšanu apmērā, kas pārsniedz 3 procentus, kā noteikts šā panta otrajā daļā, Finanšu un kapitāla tirgus komisija iesniedz Eiropas Sistēmisko risku kolēģijai paziņojumu, kurā:

1) detalizēti izklāstīts pamatojums, kāpēc tiek uzskatīts, ka citas sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezerves normas noteikšana var būt efektīvs un samērīgs instruments riska mazināšanai;

2) detalizēti, izmantojot visu pieejamo informāciju, izvērtēta citas sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezerves normas noteikšanas varbūtējā pozitīvā un negatīvā ietekme uz Eiropas Savienības iekšējo tirgu;

3) norādīta citas sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezerves norma, kuru paredzēts noteikt.

35.16 pants. (1) Lai novērstu vai samazinātu makroprudenciālos vai sistēmiskos finanšu sistēmas darbības traucējumu riskus, kuriem var būt būtiska negatīva ietekme uz Latvijas Republikas finanšu sistēmu un tautsaimniecību un kuri netiek segti atbilstoši ES regulas Nr. 575/2013 un šā likuma 35.5, 35.12 un 35.15 panta nosacījumiem, Finanšu un kapitāla tirgus komisija var noteikt kredītiestādēm vai vienai vai vairākām kredītiestāžu apakšgrupām prasību uzturēt sistēmiskā riska kapitāla rezervi visiem riska darījumiem vai vienam no šā likuma 35.17 panta pirmajā daļā noteiktajiem riska darījumu veidiem.

(2) Sistēmiskā riska kapitāla rezerves prasība ir šādu lielumu kopsumma:

1) saskaņā ar šā likuma 35.20 panta pirmās daļas prasībām publicētajā paziņojumā noteiktās uz kopējo riska darījumu vērtību attiecināmās sistēmiskā riska rezerves normas reizinājums ar saskaņā ar ES regulu Nr. 575/2013 aprēķināto kopējo riska darījumu vērtību;

2) saskaņā ar šā likuma 35.20 panta pirmās daļas prasībām publicētajā paziņojumā noteiktās uz riska darījumu veidu attiecināmās sistēmiskā riska rezerves normas reizinājums ar saskaņā ar ES regulu Nr. 575/2013 aprēķināto šā riska darījumu veida riska darījumu vērtību.

(3) Sistēmiskā riska kapitāla rezerves normu nosaka, pamatojoties uz riska darījumiem, kam saskaņā ar šā panta pirmo daļu piemēro sistēmiskā riska kapitāla rezervi individuāli, konsolidācijas grupas līmenī vai subkonsolidēti atbilstoši ES regulai Nr. 575/2013.

(4) Kredītiestāde, kura nenodrošina sistēmiskā riska rezervi saskaņā ar šā panta pirmās daļas prasībām, ievēro šā likuma 35.27 panta pirmajā un trešajā daļā noteiktos sadales ierobežojumus.

(5) Ja sadales ierobežojumu ievērošanas rezultātā, ņemot vērā attiecīgo sistēmisko risku, nav pietiekami palielināts kredītiestādes pirmā līmeņa pamata kapitāls, Finanšu un kapitāla tirgus komisija var īstenot vienu vai vairākas šā likuma 113. pantā noteiktās darbības.

35.17 pants. (1) Finanšu un kapitāla tirgus komisija kredītiestādei individuāli, konsolidācijas grupas līmenī vai subkonsolidēti var noteikt prasību uzturēt sistēmiskā riska kapitāla rezervi attiecībā uz:

1) visiem riska darījumiem Latvijas Republikā;

2) šādiem riska darījumu veidiem vai to apakšveidiem Latvijas Republikā:

a) visiem riska darījumiem ar privātpersonām (fiziskajām personām), kas ir nodrošināti ar mājokļa hipotēku,

b) visiem riska darījumiem ar fiziskajām personām, kas nav nodrošināti ar mājokļa hipotēku,

c) visiem riska darījumiem ar juridiskajām personām, kas ir nodrošināti ar mājokļa hipotēku vai hipotēku tādam īpašumam, ko izmanto komercdarbības veikšanai,

d) visiem riska darījumiem ar juridiskajām personām, kas nav nodrošināti ar mājokļa hipotēku vai hipotēku tādam īpašumam, ko izmanto komercdarbības veikšanai;

3) visiem riska darījumiem citās dalībvalstīs, ievērojot šā likuma 35.18 panta piektās daļas un 35.20 panta prasības;

4) šīs daļas 2. punkta "a", "b", "c" un "d" apakšpunktā minētajiem riska darījumu veidiem vai to apakšveidiem citās dalībvalstīs, ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija pieņem lēmumu atzīt citā dalībvalstī noteiktu sistēmiskā riska rezerves normu saskaņā ar šā likuma 35.21 pantu;

5) riska darījumiem ārvalstīs.

(2) Finanšu un kapitāla tirgus komisija nosaka sistēmiskā riska kapitāla rezerves normu tādā apmērā, kas dalās bez atlikuma ar 0,5 procentiem.

(3) Finanšu un kapitāla tirgus komisija var noteikt dažādas sistēmiskā riska kapitāla rezerves normas dažādām kredītiestāžu apakšgrupām un riska darījumu veidiem un apakšveidiem.

(4) Finanšu un kapitāla tirgus komisija nodrošina, ka sistēmiskā riska kapitāla rezerves prasības noteikšana neatstāj nesamērīgi nelabvēlīgu ietekmi uz citu dalībvalstu vai Eiropas Savienības finanšu sistēmu un nerada šķēršļus Eiropas Savienības iekšējā tirgus darbībai.

(5) Finanšu un kapitāla tirgus komisija vismaz reizi divos gados pārskata noteikto sistēmiskā riska kapitāla rezerves normu."

27. 35.18 pantā:

izteikt pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

"(1) Pirms lēmuma par sistēmiskā riska kapitāla rezerves normas noteikšanu publicēšanas saskaņā ar šā likuma 35.20 pantu Finanšu un kapitāla tirgus komisija par to paziņo:

1) Eiropas Sistēmisko risku kolēģijai;

2) ja noteiktā sistēmiskā riska kapitāla rezerves norma ir attiecināma uz vienu vai vairākām kredītiestādēm, kas ir citas dalībvalsts mātes sabiedrības Latvijas Republikā reģistrēta meitas sabiedrība, - šīs dalībvalsts uzraudzības institūcijām un atbildīgajām iestādēm.

(2) Paziņojums, ko sniedz saskaņā ar šā panta pirmo daļu, ietver:

1) detalizētu informāciju par makroprudenciālajiem vai sistēmiskajiem riskiem Latvijas Republikā, kuru dēļ tiek noteikta sistēmiskā riska kapitāla rezerves norma;

2) detalizētu informāciju par iemesliem, kuru dēļ šīs daļas 1. punktā minēto risku lielums apdraud Latvijas Republikas finanšu sistēmas stabilitāti un kuri pamato nosakāmo sistēmiskā riska kapitāla rezerves normu;

3) pamatojumu, kāpēc tiek uzskatīts, ka sistēmiskā riska kapitāla rezerves prasības noteikšana var būt efektīvs un samērīgs līdzeklis šīs daļas 1. punktā minēto risku novēršanai vai mazināšanai;

4) novērtējumu, kas veikts, pamatojoties uz pieejamo informāciju par sistēmiskā riska kapitāla rezerves prasības noteikšanas varbūtējo pozitīvo vai negatīvo ietekmi uz Eiropas Savienības iekšējo tirgu;

5) nosakāmo sistēmiskā riska kapitāla rezerves normu (normas) un riska darījumus un iestādes, uz kurām šī norma (normas) ir attiecināma;

6) ja sistēmiskā riska kapitāla rezerves norma ir attiecināma uz visiem riska darījumiem, - pamatojumu, kādēļ sistēmiskā kapitāla rezerve nepārklājas ar saskaņā ar šā likuma 35.15 pantu noteikto citas sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezervi.";

izslēgt trešo daļu;

papildināt pantu ar 3.1, 3.2 un 3.3 daļu šādā redakcijā:

"(31) Ja, nosakot vai atkārtoti nosakot sistēmiskā riska kapitāla rezerves normu, kas ir attiecināma uz vienu vai vairākiem šā likuma 35.17 panta pirmajā daļā minētajiem riska darījumu veidiem vai apakšveidiem, kopējā sistēmiskā riska kapitāla rezerves norma nepārsniedz 3 procentus nevienam no tajos ietvertajiem riska darījumiem, Finanšu un kapitāla tirgus komisija mēnesi pirms lēmuma par sistēmiskā riska kapitāla rezerves normas noteikšanu publicēšanas saskaņā ar šā likuma 35.20 pantu sniedz Eiropas Sistēmisko risku kolēģijai šā panta otrajā daļā minēto paziņojumu. Šajā daļā aprēķināmā kopējā sistēmiskā riska kapitāla rezerves norma neietver saskaņā ar šā likuma 35.21 pantu atzītās citā dalībvalstī noteiktās sistēmiskā riska kapitāla rezerves normas.

(32) Ja, nosakot vai atkārtoti nosakot sistēmiskā riska kapitāla rezerves normu, kas ir attiecināma uz vienu vai vairākiem šā likuma 35.17 panta pirmajā daļā minētajiem riska darījumu veidiem vai apakšveidiem, kopējā sistēmiskā riska kapitāla rezerves norma ir lielāka par 3 procentiem, bet nepārsniedz 5 procentus nevienam riska darījumam, uz kuru ir attiecināma sistēmiskā riska kapitāla rezerves norma, tiek ievērota šāda kārtība:

1) Finanšu un kapitāla tirgus komisija mēnesi pirms lēmuma par sistēmiskā riska kapitāla rezerves normas noteikšanu publicēšanas saskaņā ar šā likuma 35.20 pantu sniedz Eiropas Sistēmisko risku kolēģijai šā panta otrajā daļā minēto paziņojumu un ietver tajā pieprasījumu Eiropas Komisijai sniegt viedokli. Ja Eiropas Komisija neatbalsta Finanšu un kapitāla tirgus komisijas paziņojumā minētās sistēmiskā riska kapitāla rezerves normas noteikšanu, Finanšu un kapitāla tirgus komisija nepublicē paziņojumu par sistēmiskā riska kapitāla rezerves normas noteikšanu vai arī publicē paziņojumu par sistēmiskā riska kapitāla rezerves normas noteikšanu un pamato, kāpēc nav ievērojusi Eiropas Komisijas viedokli;

2) ja uz kādu no kredītiestādēm, kura ir citas dalībvalsts mātes sabiedrības Latvijas Republikā reģistrēta meitas sabiedrība, ir attiecināma kopējā sistēmiskā riska kapitāla rezerves norma, kas ir lielāka par 3 procentiem, bet nepārsniedz 5 procentus nevienam atsevišķam riska darījumam, uz kuru ir attiecināma sistēmiskā riska kapitāla rezerves norma, Finanšu un kapitāla tirgus komisija saskaņā ar šā panta otro daļu sniedzamajā paziņojumā ietver pieprasījumu Eiropas Komisijai un Eiropas Sistēmisko risku kolēģijai sniegt ieteikumu. Ja starp Finanšu un kapitāla tirgus komisiju un citas dalībvalsts iestādi, kas ir atbildīga par sistēmiskā riska rezerves noteikšanu, nav panākta vienošanās par nosakāmo sistēmiskā riska kapitāla rezerves normu (normām) un gan no Eiropas Komisijas, gan no Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas ir saņemts ieteikums neattiecināt sistēmiskā riska kapitāla rezerves normu (normas) uz kredītiestādi, kas ir citas dalībvalsts mātes sabiedrības Latvijas Republikā reģistrēta meitas sabiedrība, Finanšu un kapitāla tirgus komisija pieņem lēmumu neattiecināt sistēmiskā riska kapitāla rezerves normu (normas) uz kredītiestādi, kas ir citas dalībvalsts mātes sabiedrības Latvijas Republikā reģistrēta meitas sabiedrība, vai lūdz Eiropas Banku iestādi iesaistīties jautājuma izskatīšanā atbilstoši ES regulai Nr. 1093/2010.

(33) Ja, nosakot vai atkārtoti nosakot sistēmiskā riska kapitāla rezerves normu, kas ir attiecināma uz vienu vai vairākiem šā likuma 35.17 panta pirmajā daļā minētajiem riska darījumu veidiem vai apakšveidiem, kopējā sistēmiskā riska kapitāla rezerves norma ir lielāka par 5 procentiem kādam no tajos ietvertajiem riska darījumiem, uz kuru ir attiecināma sistēmiskā riska kapitāla rezerves norma, Finanšu un kapitāla tirgus komisija pirms lēmuma par sistēmiskā riska kapitāla rezerves normas noteikšanu publicēšanas saskaņā ar šā likuma 35.20 pantu sniedz Eiropas Sistēmisko risku kolēģijai šā panta otrajā daļā minēto paziņojumu un ietver tajā pieprasījumu Eiropas Komisijai sniegt atļauju.";

izslēgt ceturto daļu;

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Ja sistēmiskā riska kapitāla rezerves norma ir attiecināma uz riska darījumiem, kas noslēgti ar citas dalībvalsts rezidentiem, Finanšu un kapitāla tirgus komisija nosaka vienādu sistēmiskā riska kapitāla rezerves normu visiem riska darījumiem Eiropas Savienībā, izņemot gadījumu, kad sistēmiskā riska kapitāla rezerves norma tiek noteikta, lai saskaņā ar šā likuma 35.21 pantu atzītu citā dalībvalstī noteiktu sistēmiskā riska kapitāla rezerves normu.";

papildināt pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

"(6) Ja nosakāmā sistēmiskā riska kapitāla rezerves norma ir mazāka vai vienāda ar iepriekš noteiktu sistēmiskā riska kapitāla rezerves normu, tad nav attiecināmas šā panta 3.1, 3.2, 3.3 un piektās daļas prasības."

28. Izslēgt 35.19 pantu.

29. 35.20 pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Finanšu un kapitāla tirgus komisija informē par noteikto vai atkārtoti noteikto sistēmiskā riska kapitāla rezerves normu (normām), publicējot attiecīgu paziņojumu savā tīmekļvietnē. Paziņojums ietver vismaz šādu informāciju:

1) noteiktā sistēmiskā riska kapitāla rezerves norma;

2) to kredītiestāžu nosaukumi, kurām ir pienākums ievērot sistēmiskā riska kapitāla rezerves prasību;

3) riska darījumi, uz kuriem ir attiecināma sistēmiskā riska kapitāla rezerves norma (normas);

4) sistēmiskā riska kapitāla rezerves normas (normu) noteikšanas vai atkārtotas noteikšanas pamatojums;

5) datums, no kura kredītiestādes sāk ievērot no jauna noteikto vai mainīto sistēmiskā riska kapitāla rezerves normu;

6) valstis, uz kuru rezidentu darījumiem attiecas noteiktā sistēmiskā riska kapitāla rezerves norma.";

aizstāt otrajā daļā skaitli "3." ar skaitli "4.".

30. 35.21 pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija atzīst citā dalībvalstī noteiktu sistēmiskā riska kapitāla rezerves normu, tā par to informē Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju.";

papildināt pantu ar 3.1 un 3.2 daļu šādā redakcijā:

"(31) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija nosaka, ka atzītā citā dalībvalstī noteiktā sistēmiskā riska kapitāla rezerves norma ir attiecināma uz tiem pašiem riskiem, kuru mazināšanai ir jau noteikta cita sistēmiskā riska kapitāla rezerves norma, kredītiestāde kopējo kapitāla rezervju prasības aprēķinā iekļauj augstāko no šīm normām.

(32) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija nosaka, ka atzītā citā dalībvalstī noteiktā sistēmiskā riska kapitāla rezerves norma nav attiecināma uz tiem pašiem riskiem, kuru mazināšanai ir jau noteikta cita sistēmiskā riska kapitāla rezerves norma, kredītiestāde kopējo kapitāla rezervju prasības aprēķinā iekļauj abas šīs normas."

31. 35.22 pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Globālas sistēmiski nozīmīgas iestādes kopējo kapitāla rezervju prasība tiek noteikta kā šādu kapitāla rezervju summa:

1) kapitāla saglabāšanas rezerve, kas aprēķināta saskaņā ar šā likuma 35.3 panta pirmo daļu;

2) pretcikliskā kapitāla rezerve, kas aprēķināta saskaņā ar šā likuma 35.4 panta pirmo daļu;

3) sistēmiskā riska kapitāla rezerve, kas aprēķināta saskaņā ar šā likuma 35.17 pantu;

4) lielākā no šādām kapitāla rezervēm: globālas sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezerve, kas aprēķināta saskaņā ar šā likuma 35.12 panta otro daļu, un citas sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezerve, kas aprēķināta, ņemot vērā šā likuma 35.15 panta trešās vai ceturtās daļas prasības.";

izslēgt otro daļu.

32. 35.23 pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Citas sistēmiski nozīmīgas iestādes kopējo kapitāla rezervju prasība konsolidācijas grupas līmenī tiek noteikta kā šādu kapitāla rezervju summa:

1) kapitāla saglabāšanas rezerve, kas aprēķināta saskaņā ar šā likuma 35.3 panta pirmo daļu;

2) pretcikliskā kapitāla rezerve, kas aprēķināta saskaņā ar šā likuma 35.4 panta pirmo daļu;

3) sistēmiskā riska kapitāla rezerve, kas aprēķināta saskaņā ar šā likuma 35.17 pantu;

4) citas sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezerve, kas aprēķināta, ņemot vērā šā likuma 35.15 panta trešās vai ceturtās daļas prasības.";

izslēgt otro daļu.

33. 35.24 pantā:

izslēgt pirmo un otro daļu;

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Citas sistēmiski nozīmīgas iestādes - globālas sistēmiski nozīmīgas iestādes meitas sabiedrības - kopējo kapitāla rezervju prasības aprēķinā tiek iekļauta lielākā no šādām kapitāla rezervēm: globālas sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezerve vai citas sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezerve."

34. Aizstāt 35.25 panta ievaddaļā vārdu "globāli" ar vārdu "globāla" (attiecīgā locījumā).

35. Papildināt 35.27 pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

"(6) Kredītiestāde neievēro šā likuma 35.22, 35.23, 35.24 un 35.25 pantā noteikto kopējo kapitāla rezervju prasību, ja tās pašu kapitāls apmēra un struktūras ziņā nav pietiekams, lai vienlaikus izpildītu šā likuma 35.22, 35.23, 35.24 un 35.25 pantā noteikto kopējo kapitāla rezervju prasību un katru no šādām prasībām:

1) pašu kapitāla prasību saskaņā ar ES regulas Nr. 575/2013 92. panta 1. punkta "a" apakšpunktu un papildu pašu kapitāla prasību, kas attiecas uz riskiem, kuri nav pārmērīgas sviras risks, saskaņā ar šā likuma 101.3 panta 4.4 daļas 1. punktu;

2) pašu kapitāla prasību saskaņā ar ES regulas Nr. 575/2013 92. panta 1. punkta "b" apakšpunktu un papildu pašu kapitāla prasību, kas attiecas uz riskiem, kuri nav pārmērīgas sviras risks, saskaņā ar šā likuma 101.3 panta 4.4 daļas 1. punktu;

3) pašu kapitāla prasību saskaņā ar ES regulas Nr. 575/2013 92. panta 1. punkta "c" apakšpunktu un papildu pašu kapitāla prasību, kas attiecas uz riskiem, kuri nav pārmērīgas sviras risks, saskaņā ar šā likuma 101.3 panta 4.4 daļas 1. punktu."

36. Papildināt 35.29 pantu pēc vārdiem "rezervju prasību" ar vārdiem un skaitļiem "vai ES regulas Nr. 575/2013 92. panta 1.a punktā noteikto sviras rādītāja rezerves prasību".

37. Papildināt 35.30 panta 3. punktu pēc vārdiem "rezervju prasības" ar vārdiem un skaitļiem "vai ES regulas Nr. 575/2013 92. panta 1.a punktā noteiktās sviras rādītāja rezerves prasības".

38. Papildināt 35.31 pantu pēc vārdiem "rezervju prasību" ar vārdiem un skaitļiem "vai ES regulas Nr. 575/2013 92. panta 1.a punktā noteikto sviras rādītāja rezerves prasību".

39. Papildināt likumu ar 35.33, 35.34, 35.35 un 35.36 pantu šādā redakcijā:

"35.33 pants. (1) Pirmā līmeņa pamata kapitālu, ko kredītiestāde uztur, lai izpildītu kopējo kapitāla rezervju prasību, kas noteikta saskaņā ar šā likuma 35.22, 35.23, 35.24 un 35.25 panta prasībām, nedrīkst izmantot, lai izpildītu:

1) jebkuru no ES regulas Nr. 575/2013 92. panta 1. punkta "a", "b" un "c" apakšpunktā noteiktajām pašu kapitāla prasībām;

2) saskaņā ar šā likuma 101.16 pantu noteikto papildu pašu kapitāla prasību, kas attiecas uz riskiem, kuri nav pārmērīgas sviras risks;

3) saskaņā ar šā likuma 101.17 panta trešo daļu paziņoto ieteicamo kapitāla rezerves prasību, kas attiecas uz riskiem, kuri nav pārmērīgas sviras risks.

(2) Pirmā līmeņa pamata kapitālu, ko kredītiestāde uztur, lai izpildītu vienu no kapitāla rezervēm, kas tai saskaņā ar šā likuma 35.22, 35.23, 35.24 un 35.25 panta prasībām veido kopējo kapitāla rezervju prasību, nedrīkst izmantot, lai izpildītu citas kapitāla rezerves, kas veido minēto kopējo kapitāla rezervju prasību.

(3) Pirmā līmeņa pamata kapitālu, ko kredītiestāde uztur, lai izpildītu kopējo kapitāla rezervju prasību, kas noteikta saskaņā ar šā likuma 35.22, 35.23, 35.24 un 35.25 panta prasībām, nedrīkst izmantot, lai izpildītu ES regulas (ES) Nr. 575/2013 92.a un 92.b pantā un Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likuma 60. un 60.1 pantā noteiktās uz risku balstītās prasības.

35.34 pants. Kredītiestādei, kura ievēro sviras rādītāja rezerves prasību saskaņā ar ES regulas Nr. 575/2013 92. panta 1.a punktu, aizliegts veikt pirmā līmeņa kapitālā iekļauto elementu sadali, ja tās rezultātā pirmā līmeņa kapitāls samazinātos tiktāl, ka kredītiestāde vairs neievērotu sviras rādītāja rezerves prasību.

35.35 pants. (1) Kredītiestāde, kura neievēro sviras rādītāja rezerves prasību saskaņā ar ES regulas Nr. 575/2013 92. panta 1.a punktu, aprēķina ar sviras rādītāja rezerves prasības neievērošanu saistīto maksimāli sadalāmo summu un informē par to Finanšu un kapitāla tirgus komisiju. Pirms minētās summas aprēķināšanas kredītiestādei aizliegts:

1) veikt šā likuma 35.27 panta pirmās daļas 1. punktā minēto pirmā līmeņa pamata kapitālā iekļauto elementu sadali;

2) uzņemties atalgojuma mainīgās daļas vai diskrecionāro pensiju pabalstu (ES regulas Nr. 575/2013 izpratnē) maksājumu saistības vai izmaksāt atalgojuma mainīgo daļu, ja maksājumu saistības kredītiestāde uzņēmusies laikā, kad tā neievēroja sviras rādītāja rezerves prasību;

3) veikt procentu vai dividenžu maksājumus par pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentiem.

(2) Ar sviras rādītāja rezerves prasības neievērošanu saistītās maksimāli sadalāmās summas aprēķināšanas kārtību nosaka Finanšu un kapitāla tirgus komisija.

(3) Kredītiestādei, kura neievēro sviras rādītāja rezerves prasību, aizliegts veikt jebkuru šā panta pirmās daļas 1., 2. un 3. punktā minēto darbību attiecībā uz summu, kas pārsniedz saskaņā ar šā panta otrās daļas prasībām aprēķināto ar sviras rādītāja rezerves prasību saistīto maksimāli sadalāmo summu.

(4) Šajā pantā un šā likuma 35.34 pantā noteiktos ierobežojumus piemēro tikai maksājumiem, kuru veikšanas rezultātā samazinās pirmā līmeņa kapitāls vai peļņa un kuru atlikšana vai neveikšana nerada saistību neizpildi vai pamatu kredītiestādes maksātnespējas procesa ierosināšanai.

(5) Ja kredītiestāde, kura neievēro sviras rādītāja rezerves prasību, plāno sadalīt peļņu vai veikt kādu no šā panta pirmās daļas 1., 2. un 3. punktā minētajām darbībām, tā informē Finanšu un kapitāla tirgus komisiju un iesniedz tai informāciju par:

1) kredītiestādes pašu kapitāla apmēru, atsevišķi uzrādot pirmā līmeņa pamata kapitāla un pirmā līmeņa papildu kapitāla apmēru;

2) kredītiestādes starpposma peļņas apmēru un pārskata gada peļņas apmēru;

3) ar sviras rādītāja rezerves prasības neievērošanu saistīto maksimāli sadalāmo summu, kas aprēķināta saskaņā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteikto kārtību;

4) peļņas apmēru, kuru kredītiestāde plāno sadalīt starp tādiem maksājumiem kā dividenžu izmaksa, akciju atpirkšana, procentu vai dividenžu maksājumi par pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentiem, kā arī atalgojuma mainīgās daļas vai diskrecionāro pensiju pabalstu (ES regulas Nr. 575/2013 izpratnē) maksājumi, vai nu uzņemoties jaunas maksājumu saistības, vai veicot maksājumus saskaņā ar maksājumu saistībām, kuras kredītiestāde uzņēmusies laikā, kad tā neievēroja sviras rādītāja rezerves prasību.

(6) Kredītiestāde neievēro sviras rādītāja rezerves prasību šā panta izpratnē, ja tās pirmā līmeņa kapitāls nav pietiekams, lai vienlaikus izpildītu ES regulas Nr. 575/2013 92. panta 1.a punktā, 92. panta 1. punkta "d" apakšpunktā un šā likuma 101.3 panta 4.4 daļas 1. punktā noteiktās pašu kapitāla prasības pārmērīgas sviras riskam, kas nav pietiekami segts ar ES regulas Nr. 575/2013 92. panta 1. punkta "d" apakšpunktā noteikto prasību.

35.36 pants. Kredītiestāde nodrošina, ka sadalāmās peļņas apmērs un ar sviras rādītāja rezerves prasības neievērošanu saistītā maksimāli sadalāmā summa ir aprēķināta precīzi, un spēj pierādīt šā aprēķina precizitāti Finanšu un kapitāla tirgus komisijai pēc tās pieprasījuma."

40. Papildināt 36.2 pantu ar 2.1 daļu šādā redakcijā:

"(21) Saskaņā ar šā panta otrajā daļā minēto stratēģiju, procedūrām un pasākumiem kredītiestāde nosaka tās kapitālu tādā piemērotā pašu kapitāla līmenī, kas ir pietiekams visu to risku segšanai, kādiem kredītiestāde ir pakļauta, un spēj segt iespējamos zaudējumus, uz kuriem norāda kredītiestādes un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas saskaņā ar šā likuma 101.3 panta 4.2 daļu veiktās stresa testēšanas rezultāti."

41. Aizstāt 43. panta pirmajā daļā skaitli "15" ar skaitli "20".

42. Papildināt likumu ar 49.2 un 49.3 pantu šādā redakcijā:

"49.2 pants. Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga pieprasīt, lai kredītiestāde procentu likmju riska novērtēšanai netirdzniecības portfelī izmanto tieši piemērojamos Eiropas Savienības tiesību aktos noteikto standartizēto metodoloģiju, ja tā uzskata, ka kredītiestādes īstenotās iekšējās sistēmas procentu likmju riska novērtēšanai netirdzniecības portfelī nav apmierinošas.

49.3 pants. Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga pieprasīt, lai maza un nesarežģīta kredītiestāde procentu likmju riska novērtēšanai netirdzniecības portfelī izmanto tieši piemērojamos Eiropas Savienības tiesību aktos noteikto standartizēto metodoloģiju, ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija konstatē, ka izmantotā vienkāršotā standartizētā metodoloģija, kas noteikta tieši piemērojamos Eiropas Savienības tiesību aktos, nav piemērota, lai aptvertu procentu likmju risku netirdzniecības portfelī."

43. Papildināt 50. pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Par ES regulas Nr. 575/2013 124. un 164. panta piemērošanu atbildīgā iestāde ir Finanšu un kapitāla tirgus komisija."

44. Izslēgt 50.8 panta trešo daļu.

45. Izteikt 50.9 pantu šādā redakcijā:

"50.9 pants. (1) Kredītiestāde, kas nav atbrīvota no regulējošo prasību ievērošanas individuāli saskaņā ar ES regulas Nr. 575/2013 7. pantu, ievēro šā likuma 34.1, 34.2, 34.3 un 49.1 panta prasības individuāli.

(2) Kredītiestāde, kas ir pakļauta konsolidētajai uzraudzībai saskaņā ar ES regulas Nr. 575/2013 pirmās daļas II sadaļu, ievēro šā likuma 34.1, 34.2, 34.3 un 49.1 panta prasības konsolidācijas grupas līmenī vai subkonsolidēti un nodrošina, ka tās iekšējās kontroles sistēma ir konsekventa, labi integrēta un īstenota visās meitas sabiedrībās, tostarp arī tajās, kas nav iekļautas konsolidācijas grupā saskaņā ar ES regulas Nr. 575/2013 pirmās daļas II sadaļu, kā arī nodrošina visu uzraudzībai nepieciešamo datu un informācijas sagatavošanu. Šā likuma 34.1, 34.2, 34.3 un 49.1 panta prasības nav saistošas meitas sabiedrībām, kurām ir noteiktas attiecīgas savas darbības nozarei specifiskas prasības individuālā līmenī. Ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas atļauju kredītiestāde var neievērot šā likuma 34.1, 34.2, 34.3 un 49.1 panta prasības ārvalsts meitas sabiedrībās, kas nav iekļautas konsolidācijas grupā saskaņā ar ES regulas Nr. 575/2013 pirmās daļas II sadaļu, ja kredītiestāde var pierādīt, ka šīs prasības neatbilst meitas sabiedrības reģistrācijas valsts tiesību aktiem.

(3) Kredītiestāde var neievērot šā likuma 34.3 panta otrajā un septītajā daļā noteiktās atalgojuma prasības dalībvalsts meitas sabiedrībās, kurām ir saistošas nozarei specifiskas atalgojuma prasības saskaņā ar citiem tieši piemērojamiem Eiropas Savienības tiesību aktiem un dalībvalsts normatīvajiem aktiem, kas pieņemti, ieviešot Eiropas Savienības tiesību aktus, un ārvalsts meitas sabiedrībās, kurām būtu saistošas nozarei specifiskas atalgojuma prasības saskaņā ar citiem tieši piemērojamiem Eiropas Savienības tiesību aktiem un dalībvalsts normatīvajiem aktiem, kas pieņemti, ieviešot Eiropas Savienības tiesību aktus tad, ja tās būtu reģistrētas Eiropas Savienībā.

(4) Šā panta trešās daļas noteikumi neattiecas uz amatpersonām vai darbiniekiem meitas sabiedrībā, kas ir aktīvu pārvaldīšanas sabiedrība vai sabiedrība, kurai ir tiesības veikt tādus ieguldījumu pakalpojumus un darbības kā rīkojumu izpilde klientu vārdā, darījumu veikšana savā vārdā, portfeļa pārvaldība, finanšu instrumentu sākotnējā izvietošana vai finanšu instrumentu izvietošana, uzņemoties saistības izpirkt finanšu instrumentus, un finanšu instrumentu izvietošana, neuzņemoties saistības izpirkt finanšu instrumentus, ja šo amatpersonu vai darbinieku profesionālajai darbībai ir būtiska ietekme uz konsolidācijas grupas kopējo riska profilu vai komercdarbību."

46. 57. pantā:

papildināt 1.2 daļu pēc vārdiem "par darbības atbilstības kontroli atbildīgās personas" ar vārdiem "par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas prasību izpildi atbildīgās personas";

papildināt pantu ar 1.4 daļu šādā redakcijā:

"(14) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas rīcībā nonāk informācija, kura tai nebija zināma, veicot novērtējumu saskaņā ar šā panta 1.3 daļu, un kura var ietekmēt šā panta 1.1 daļā minētās amatā esošās personas atbilstību šā likuma prasībām, vai gadījumos, kad Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir konstatējusi, ka kredītiestāde ir pārkāpusi tās darbību regulējošu normatīvo aktu prasības, Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga atkārtoti novērtēt šā panta 1.1 daļā minēto personu atbilstību, pamatojoties uz jauniem faktiem vai apstākļiem."

47. Papildināt 62. pantu ar vienpadsmito un divpadsmito daļu šādā redakcijā:

"(11) Gadījumos, kad kredītiestādes klients publiski izplatījis ziņas par savu sadarbību ar kredītiestādi, kas neatbilst kredītiestādes rīcībā esošajai informācijai, vai žurnālistiskās darbības ietvaros informāciju par kredītiestādes sadarbību ar klientu publiski izplatījis Latvijā vai citā valstī reģistrētā masu informācijas līdzeklī, kredītiestāde ir tiesīga publiski atklāt tās rīcībā esošās neizpaužamās ziņas par attiecīgo personu, sniedzot skaidrojošu atbildi saistībā ar izplatītajām ziņām vai informāciju (turpmāk - skaidrojoša atbilde) tās izvēlētā formā, ja ir ievēroti visi šādi nosacījumi:

1) attiecīgās ziņas vai informācija bez kredītiestādes skaidrojošas atbildes sniegšanas var apdraudēt stabilu kredītiestādes darbību vai kaitēt kredītiestādes reputācijai;

2) pirms kredītiestāde sniedz skaidrojošo atbildi, tā informē Finanšu un kapitāla tirgus komisiju par skaidrojošās atbildes saturu;

3) lēmumu sniegt skaidrojošo atbildi pieņem kredītiestādes valde vai tās pilnvarots valdes loceklis;

4) skaidrojošajā atbildē personas datus vai informāciju par darījumiem neatklāj vairāk, kā tie jau ir publiski izplatīti;

5) skaidrojošā atbilde tiek sniegta tiktāl, ciktāl tā attiecas uz jautājumiem, saistībā ar kuriem publiski izplatītas attiecīgās ziņas vai informācija attiecīgajā masu informācijas līdzeklī, un tādā apjomā, kāds nepieciešams, lai sabiedrībai nodrošinātu objektīvu informāciju par konkrēto situāciju;

6) netiek pārkāpts Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā noteiktais ierobežojums atklāt informāciju par ziņojuma sniegšanu par aizdomīgu darījumu.

(12) Papildus šā panta vienpadsmitās daļas 4. un 5. punktā noteiktajam par objektīvas informācijas sniegšanu par konkrēto situāciju sabiedrībai skaidrojošajā atbildē var iekļaut informāciju par sadarbības faktu, tās sākuma un beigu datumu un klienta izmantotajiem finanšu pakalpojumiem, kā arī kredītiestādes veiktajiem riskus mazinošajiem pasākumiem, ja tādi tika piemēroti."

48. Aizstāt 74.1 panta pirmajā daļā vārdu "mājaslapā" ar vārdu "tīmekļvietnē".

49. Papildināt 85. panta trešo daļu pēc vārdiem "šajā likumā" ar vārdiem "Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likumā".

50. 86. pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Kredītiestādes sagatavoto gada pārskatu revidē un revidenta ziņojumu par veiktās revīzijas rezultātiem sniedz zvērināts revidents atbilstoši Revīzijas pakalpojumu likumam.";

aizstāt otrajā daļā vārdus "Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga pieprasīt, lai kredītiestāde maina" ar vārdiem un skaitli "Papildus šā likuma 88. panta piektajā daļā noteiktajam Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga pieprasīt, lai kredītiestāde atsauc".

51. 88. pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Zvērināts revidents pārbauda, vai kredītiestāde ievēro šā panta pirmajā daļā minēto prasību. Par revīzijas pakalpojumu sniegšanas laikā vai cita normatīvajos aktos noteiktā apliecinājuma uzdevuma veikšanas laikā konstatētajiem būtiskiem normatīvo un administratīvo aktu, kas reglamentē licences piešķiršanas nosacījumus vai kredītiestādes darbību, pārkāpumiem vai citiem faktiem, kuru dēļ ir apdraudēta šīs kredītiestādes saistību izpilde vai darbības nepārtrauktība vai kuru dēļ zvērināts revidents atsakās sniegt atzinumu vai sniedz atzinumu ar iebildēm vai negatīvu atzinumu, zvērināts revidents nekavējoties iesniedz rakstveida ziņojumu Finanšu un kapitāla tirgus komisijai. Vienlaikus šo ziņojumu iesniedz arī kredītiestādes valdei, ja vien nav nepārvaramu iemeslu to nedarīt.";

aizstāt trešajā daļā vārdus "vai pildot šāda klienta dotu lietpratēja vai uzticības uzdevumu" ar vārdiem "vai veicot citu normatīvajos aktos noteiktu apliecinājuma uzdevumu";

papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga pieprasīt, lai kredītiestāde atsauc gada pārskata pārbaudei izraudzīto zvērinātu revidentu, ja zvērināts revidents neievēro šā panta otrajā un trešajā daļā minētās prasības. Par pieņemto lēmumu Finanšu un kapitāla tirgus komisija informē Finanšu ministriju."

52. Izslēgt 101. panta pirmās daļas 2. punkta "b" apakšpunktu.

53. 101.3 pantā:

izslēgt pirmās daļas 2. punktu;

papildināt otro daļu pēc vārdiem "dažādības un sarežģītības" ar vārdiem "kā arī ņemot vērā proporcionalitātes principu atbilstoši Finanšu un kapitāla tirgus komisijas tīmekļvietnē norādītajiem kritērijiem";

papildināt pantu ar 2.1 daļu šādā redakcijā:

"(21) Veicot šā panta pirmajā daļā minēto pārbaudi un novērtējumu, Finanšu un kapitāla tirgus komisija kredītiestādēm ar līdzīgu riska profilu (līdzīgu biznesa modeli vai riska darījumu ģeogrāfisko izvietojumu) var piemērot vienotu metodoloģiju, kas var ietvert uz risku orientētus kritērijus un kvantitatīvus rādītājus, ļauj pienācīgi ņemt vērā katras kredītiestādes pakļautību tās darbībai piemītošiem specifiskiem riskiem un neietekmē kredītiestādei saskaņā ar šā likuma 36.3 panta ceturto daļu un šā panta 4.4 daļu un 4.7 daļas 2. punktu noteikto pasākumu specifiskumu. Finanšu un kapitāla tirgus komisija informē Eiropas Banku iestādi par vienotas metodoloģijas izmantošanu.";

papildināt pantu ar 3.2 daļu šādā redakcijā:

"(32) Ja, veicot pārbaudi, jo īpaši novērtējot kredītiestādes darbību, pārvaldības kārtību vai biznesa modeli, Finanšu un kapitāla tirgus komisijai rodas pamatotas aizdomas, ka darījumos vai darbībās iesaistītie līdzekļi ir tieši vai netieši iegūti noziedzīga nodarījuma rezultātā vai saistīti ar terorisma un proliferācijas finansēšanu vai šādu darbību mēģinājumu vai ka pastāv šāds paaugstināts risks, Finanšu un kapitāla tirgus komisija par to nekavējoties ziņo Eiropas Banku iestādei. Ja pastāv paaugstināta noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas riska iespējamība, Finanšu un kapitāla tirgus komisija nekavējoties paziņo Eiropas Banku iestādei savu novērtējumu, kā arī piemēro šajā likumā paredzētos pasākumus un darbības.";

izslēgt 4.1 daļas 4. punktu;

papildināt 4.1 daļu ar 13. un 14. punktu šādā redakcijā:

"13) kredītiestādes ieviestās kārtības un procedūras stabilitāti, piemērotību un piemērošanu atlikušā riska pārvaldīšanai ES regulas Nr. 575/2013 izpratnē, kas saistīts ar atzītu kredītriska mazināšanas metožu izmantošanu;

14) apmēru, kādā kredītiestādes pašu kapitāls ir pietiekams attiecībā pret vērtspapīrotiem aktīviem, ņemot vērā darījuma ekonomisko būtību, tostarp panākto riska pārneses pakāpi.";

izslēgt 4.3 daļu;

izteikt 4.4 daļu šādā redakcijā:

"(44) Piemērojot šā panta pirmās un trešās daļas noteikumus un ES regulas Nr. 575/2013 attiecīgās prasības, Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga pieprasīt, lai kredītiestāde:

1) nodrošina papildu pašu kapitālu, kas pārsniedz ES regulā Nr. 575/2013 noteiktās prasības, saskaņā ar šā likuma 101.16 panta noteikumiem;

2) pilnveido savu stratēģiju, procedūras un pasākumus, kas veicami šā likuma 34.1, 34.2 vai 36.2 panta prasību izpildei;

3) izstrādā un iesniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai plānu šā likuma, citu normatīvo aktu, tieši piemērojamo Eiropas Savienības normatīvo aktu un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas izdoto normatīvo noteikumu prasību ievērošanas atjaunošanai, nosakot plānā iekļauto pasākumu izpildes termiņus, kā arī pilnveido tās iesniegto plānu attiecībā uz tajā noteiktajām darbības jomām un pasākumu izpildes termiņiem;

4) pašu kapitāla aprēķina vajadzībām piemēro speciālu uzkrājumu vai aktīvu atzīšanas un vērtēšanas politiku;

5) sašaurina vai ierobežo komercdarbību vai operāciju (darījumu) apjomu, atsakās no darbības jomām, kas pārmērīgi apdraud tās stabilitāti;

6) samazina tās darbībai (tostarp darbībām, kas nodotas ārpakalpojumu sniedzējiem), produktiem vai sistēmām piemītošos riskus;

7) nosaka tādu ierobežojumu amatpersonu un darbinieku atalgojuma mainīgajai daļai, kurš izteikts procentos no tīrajiem ieņēmumiem un ļauj kredītiestādei uzturēt stabilu kapitāla bāzi;

8) novirza peļņu pēc nodokļu nomaksas pašu kapitāla stiprināšanai;

9) samazina vai neveic peļņas sadali vai procentu maksājumus akcionāriem, pirmā līmeņa papildu kapitālā iekļauto instrumentu turētājiem, ja tas nerada saistību neizpildi;

10) sniedz papildu pārskatus vai biežāk sniedz pārskatus, tai skaitā pārskatus par kredītiestādes pašu kapitālu, likviditāti un sviras rādītāju, ja attiecīgā prasība ir lietderīga un samērīga ar pārskatos iekļaujamās informācijas pieprasīšanas mērķi, kā arī ja pieprasītā informācija nav dublējoša. Jebkāda papildu informācija, ko var pieprasīt no kredītiestādes par uzraudzības pārbaudes un novērtējuma procesu, uzraudzības procesa kārtību, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas veikto stresa testēšanu, regulārajām pārbaudēm attiecībā uz atļaujām izmantot iekšējās pieejas un par kredītiestādei piemērojamiem ierobežojumiem saskaņā ar šā likuma 113. panta pirmo daļu, ir uzskatāma par dublējošu, ja tāda pati vai pēc būtības tāda pati informācija jau ir sniegta Finanšu un kapitāla tirgus komisijai citādā veidā vai ja tā tādu var sagatavot pati. Finanšu un kapitāla tirgus komisija nav tiesīga pieprasīt no kredītiestādes papildu informāciju, ja tā attiecīgu informāciju iepriekš ir saņēmusi atšķirīgā formātā vai detalizācijas pakāpē un ja minētais atšķirīgais formāts vai detalizācijas pakāpe Finanšu un kapitāla tirgus komisijai neliedz sagatavot tikpat kvalitatīvu un ticamu informāciju kā tā, kas būtu sagatavota, izmantojot pieprasīto papildu informāciju, kura tiktu sniegta citādā veidā;

11) pilnveido tos pašu kapitāla ekonomiskās vērtības aprēķinā iekļautos modelēšanas un parametru pieņēmumus, kas atšķiras no tieši piemērojamos Eiropas Savienības tiesību aktos noteiktiem modelēšanas un parametru pieņēmumiem procentu likmju riska pārvaldīšanai netirdzniecības portfelī.";

izslēgt 4.5 un 4.6 daļu;

aizstāt 4.7 daļā vārdus un skaitļus "modeli, šā likuma 34.1 un 34.2 pantā noteikto risku pārvaldīšanas organizāciju un iespējamo sistēmisko likviditātes risku, kas var apdraudēt Latvijas Republikas finanšu tirgus integritāti" ar vārdiem un skaitļiem "modeli un šā likuma 34.1 un 34.2 pantā noteikto risku pārvaldīšanas organizāciju";

izteikt piekto un sesto daļu šādā redakcijā:

"(5) Finanšu un kapitāla tirgus komisija nosaka Eiropas Banku iestādes vadlīnijām atbilstošu kārtību, kādā:

1) kredītiestāde pārvalda, tai skaitā identificē, novērtē, analizē un uzrauga procentu likmju risku netirdzniecības portfelī;

2) kredītiestāde novērtē un pārrauga kredītriska starpības risku netirdzniecības portfelī;

3) aprēķināms kredītiestādes pašu kapitāla ekonomiskās vērtības samazinājums pēkšņu un negaidītu procentu likmju izmaiņu dēļ kādā no sešiem uzraudzības stresa scenārijiem, ko piemēro procentu likmēm saskaņā ar tieši piemērojamiem Eiropas Savienības tiesību aktiem;

4) nosaka, ka kredītiestādes īstenotās iekšējās sistēmas procentu likmju riska novērtēšanai netirdzniecības portfelī nav apmierinošas saskaņā ar šā likuma 49.2 panta prasībām;

5) aprēķināms kredītiestādes neto procentu ienākumu ievērojams samazinājums pēkšņu un negaidītu procentu likmju izmaiņu dēļ kādā no diviem uzraudzības stresa scenārijiem, ko piemēro procentu likmēm saskaņā ar Eiropas Banku iestādes izstrādātajiem regulatīvajiem tehniskajiem standartiem.

(6) Ja šā panta piektās daļas 3. punktā minētais aprēķins liecina, ka kredītiestādes pašu kapitāla ekonomiskā vērtība samazināsies par 15 procentiem vai vairāk no pirmā līmeņa kapitāla sakarā ar pēkšņām un negaidītām procentu likmju izmaiņām kādā no sešiem uzraudzības stresa scenārijiem, ko piemēro procentu likmēm atbilstoši šā panta piektās daļas 3. punktam, vai ja konstatēts neto procentu ienākumu ievērojams samazinājums pēkšņu un negaidītu procentu likmju izmaiņu dēļ kādā no diviem uzraudzības stresa scenārijiem, ko piemēro procentu likmēm atbilstoši šā panta piektās daļas 5. punktam, Finanšu un kapitāla tirgus komisija īsteno vienu vai vairākus pasākumus saskaņā ar šā panta 4.4 daļu, izņemot gadījumu, kad tā, piemērojot šā panta pirmās un trešās daļas noteikumus, uzskata, ka kredītiestāde piemēroti pārvalda procentu likmju risku netirdzniecības portfelī un nav pārmērīgi pakļauta procentu likmju riskam netirdzniecības portfelī."

54. Papildināt likumu ar 101.16 un 101.17 pantu šādā redakcijā:

"101.16 pants. (1) Finanšu un kapitāla tirgus komisija, pamatojoties uz šā likuma 101.3 panta pirmajā un trešajā daļā minētās pārbaudes rezultātiem, pieprasa, lai kredītiestāde ievēro šā likuma 101.3 panta 4.4 daļas 1. punkta prasību (nolūkā segt riskus, kas kredītiestādei rodas tās darbības dēļ, tostarp tos riskus, kuri atspoguļo konkrētu ekonomikas un tirgus norišu ietekmi uz kredītiestādes riska profilu) vismaz šādos gadījumos:

1) kredītiestāde ir pakļauta riskiem vai risku elementiem, kuri, ievērojot šā panta otrās, trešās un ceturtās daļas noteikumus, nav segti vai nav pietiekami segti saskaņā ar ES regulas Nr. 575/2013 trešajā, ceturtajā un septītajā daļā un Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 12. decembra regulas (ES) 2017/2402, ar ko nosaka vispārēju regulējumu vērtspapīrošanai un izveido īpašu satvaru attiecībā uz vienkāršu, pārredzamu un standartizētu vērtspapīrošanu, un groza direktīvas 2009/65/EK, 2009/138/EK un 2011/61/ES un regulas (EK) Nr. 1060/2009 un (ES) Nr. 648/2012 (turpmāk - ES regula 2017/2402) otrajā nodaļā noteiktajām prasībām;

2) kredītiestāde nav ievērojusi šā likuma 34.1, 34.2 vai 36.2 panta prasības vai ES regulas Nr. 575/2013 393. panta prasības, un ir pamats uzskatīt, ka citu uzraudzības pasākumu piemērošana vien nebūs pietiekama, lai nodrošinātu minēto prasību izpildi tādā laika periodā, ko Finanšu un kapitāla tirgus komisija atzīst par piemērotu;

3) kredītiestādes veiktās tirdzniecības portfeļa pozīciju vērtības korekcijas nav uzskatāmas par pietiekamām, lai kredītiestāde spētu pārdot šīs pozīcijas īsā laikā vai ierobežot ar šīm pozīcijām saistītos riskus bez būtiskiem zaudējumiem funkcionējoša tirgus apstākļos;

4) pašu kapitāla prasības nav pietiekamas tādēļ, ka kredītiestāde, kas saņēmusi atļauju izmantot iekšējās pieejas riska svērto vērtību vai pašu kapitāla prasību aprēķinam, vairs neatbilst šādas atļaujas saņemšanas nosacījumiem;

5) kredītiestāde atkārtoti nespēj izveidot vai nodrošināt pietiekamu pirmā līmeņa pamata kapitāla līmeni, lai segtu saskaņā ar šā likuma 101.17 panta trešās daļas noteikumiem kredītiestādei paziņoto ieteicamo kapitāla rezerves prasību;

6) citās kredītiestādes darbībai specifiskās situācijās, kas, pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas ieskatiem, rada būtiskas uzraudzības bažas.

(2) Riski vai risku elementi nav segti vai nav pietiekami segti saskaņā ar ES regulas Nr. 575/2013 trešajā, ceturtajā un septītajā daļā un ES regulas 2017/2402 otrajā nodaļā noteiktajām prasībām, ja kredītiestādes darbībai piemītošo vai varbūtējo risku segšanai nepieciešamais kapitāls, kā arī šā kapitāla elementi un struktūra, ko Finanšu un kapitāla tirgus komisija, ņemot vērā tās veikto pārbaudi par kredītiestādes saskaņā ar šā likuma 36.2 panta pirmās daļas prasībām veikto novērtējumu, uzskata par pietiekamu, pārsniedz minētās ES regulu prasības.

(3) Šā panta otrās daļas izpratnē kapitāls ir uzskatāms par pietiekamu, ja tas sedz visus tādus riskus vai risku elementus, kuri ir identificēti kā būtiski saskaņā ar šā panta ceturto daļu veiktā novērtējuma rezultātā un kuri nav segti vai nav pietiekami segti saskaņā ar ES regulas Nr. 575/2013 trešajā, ceturtajā un septītajā daļā un ES regulas 2017/2402 otrajā nodaļā noteiktajām prasībām. Procentu likmju risks netirdzniecības portfelī var tikt uzskatīts par būtisku vismaz šā likuma 101.3 panta sestajā daļā minētajos gadījumos, izņemot gadījumu, kad Finanšu un kapitāla tirgus komisija, veicot šā likuma 101.3 panta pirmajā un trešajā daļā minēto pārbaudi un novērtējumu, secina, ka kredītiestāde piemēroti pārvalda procentu likmju risku netirdzniecības portfelī un nav pārmērīgi pakļauta procentu likmju riskam netirdzniecības portfelī.

(4) Finanšu un kapitāla tirgus komisija, ņemot vērā kredītiestādes riska profilu, novērtē tās pakļautību riskiem, tostarp novērtē:

1) kredītiestādes darbībai specifiskus riskus vai šādu risku elementus, kuri ir izslēgti vai uz kuriem nav skaidri attiecinātas ES regulas Nr. 575/2013 trešajā, ceturtajā un septītajā daļā un ES regulas 2017/2402 otrajā nodaļā noteiktās prasības;

2) kredītiestādes darbībai specifiskus riskus vai šādu risku elementus, kas varētu būt pārāk zemu novērtēti, lai gan ir ievērotas ES regulas Nr. 575/2013 trešajā, ceturtajā un septītajā daļā un ES regulas 2017/2402 otrajā nodaļā noteiktās prasības. Tie riski vai risku elementi, uz kuriem attiecas šajā likumā, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas normatīvajos noteikumos vai ES regulā Nr. 575/2013 noteiktie pārejas perioda nosacījumi vai tiesības turpināt piemērot iepriekš spēkā bijušos nosacījumus, netiek uzskatīti par riskiem vai šādu risku elementiem, kas varētu būt pārāk zemu novērtēti, lai gan ir ievērotas ES regulas Nr. 575/2013 trešajā, ceturtajā un septītajā daļā un ES regulas 2017/2402 otrajā nodaļā noteiktās prasības.

(5) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija pieprasa, lai kredītiestāde nodrošina papildu pašu kapitālu, kas attiecas uz riskiem, kuri nav pārmērīgas sviras risks, kas nav pietiekami segti saskaņā ar ES regulas Nr. 575/2013 92. panta 1. punkta "d" apakšpunktā noteikto prasību, tad tā papildu pašu kapitāla līmeni, kas pieprasīts šā panta pirmās daļas 1. punktā minētajā gadījumā, nosaka kā starpību starp kapitālu, ko tā saskaņā ar šā panta otrās daļas prasībām uzskata par pietiekamu, un ES regulas Nr. 575/2013 trešajā un ceturtajā daļā un ES regulas 2017/2402 otrajā nodaļā noteiktajām prasībām.

(6) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija pieprasa, lai kredītiestāde nodrošina papildu pašu kapitālu, kas attiecas uz pārmērīgas sviras risku, kas nav pietiekami segts saskaņā ar ES regulas Nr. 575/2013 92. panta 1. punkta "d" apakšpunktā noteikto prasību, tad tā papildu pašu kapitāla līmeni, kas pieprasīts šā panta pirmās daļas 1. punktā minētajā gadījumā, nosaka kā starpību starp kapitālu, ko tā saskaņā ar šā panta otrās daļas prasībām uzskata par pietiekamu, un ES regulas Nr. 575/2013 trešajā un septītajā daļā noteiktajām prasībām.

(7) Kredītiestāde papildu pašu kapitāla prasību, ko Finanšu un kapitāla tirgus komisija pieprasa nodrošināt saskaņā ar šā likuma 101.3 panta 4.4 daļas 1. punktu un kas attiecas uz riskiem, kuri nav pārmērīgas sviras risks, nodrošina ar pašu kapitālu, kas atbilst šādām prasībām (ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija saskaņā ar šā panta devīto daļu nav noteikusi citādi):

1) vismaz trīs ceturtdaļas no papildu pašu kapitāla prasības izpilda ar pirmā līmeņa kapitālu;

2) vismaz trīs ceturtdaļas no šīs panta daļas 1. punktā minētā pirmā līmeņa kapitāla veido pirmā līmeņa pamata kapitāls.

(8) Kredītiestāde papildu pašu kapitāla prasību, ko Finanšu un kapitāla tirgus komisija pieprasa nodrošināt saskaņā ar šā likuma 101.3 panta 4.4 daļas 1. punktu un kas attiecas uz pārmērīgas sviras risku, nodrošina ar pirmā līmeņa kapitālu (ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija saskaņā ar šā panta devīto daļu nav noteikusi citādi).

(9) Finanšu un kapitāla tirgus komisija, ja nepieciešams, kā arī ņemot vērā kredītiestādes specifiskos apstākļus, ir tiesīga pieprasīt, lai kredītiestāde nodrošina papildu pašu kapitāla prasību ar augstāku pirmā līmeņa pamata kapitāla vai pirmā līmeņa kapitāla daļu, nekā noteikts attiecīgi šā panta septītajā vai astotajā daļā.

(10) Pašu kapitālu, ko kredītiestāde uztur, lai nodrošinātu atbilstoši šā likuma 101.3 panta 4.4 daļas 1. punktam Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pieprasīto papildu pašu kapitāla prasību, kas attiecas uz riskiem, kuri nav pārmērīgas sviras risks, nedrīkst izmantot, lai izpildītu:

1) ES regulas Nr. 575/2013 92. panta 1. punkta "a", "b" un "c" apakšpunktā noteiktās pašu kapitāla prasības;

2) šā likuma 35.22, 35.23, 35.24 un 35.25 pantā noteikto kopējo kapitāla rezervju prasību;

3) šā likuma 101.17 panta trešajā daļā minēto ieteicamo kapitāla rezerves prasību, ja tā attiecas uz riskiem, kuri nav pārmērīgas sviras risks.

(11) Pašu kapitālu, ko kredītiestāde uztur, lai nodrošinātu Finanšu un kapitāla tirgus komisijas saskaņā ar šā likuma 101.3 panta 4.4 daļas 1. punktu pieprasīto papildu pašu kapitāla prasību, kas attiecas uz pārmērīgas sviras risku, kas nav pietiekami segts saskaņā ar ES regulas Nr. 575/2013 92. panta 1. punkta "d" apakšpunktā noteikto prasību, nedrīkst izmantot, lai izpildītu:

1) ES regulas Nr. 575/2013 92. panta 1. punkta "d" apakšpunktā noteikto pašu kapitāla prasību;

2) ES regulas Nr. 575/2013 92. panta 1.a punktā noteikto sviras rādītāja rezerves prasību;

3) šā likuma 101.17 panta trešajā daļā minēto ieteicamo kapitāla rezerves prasību, ja tā attiecas uz pārmērīgas sviras risku.

(12) Finanšu un kapitāla tirgus komisija rakstveidā paziņo kredītiestādei tās pieņemto lēmumu par papildu pašu kapitāla prasības noteikšanu saskaņā ar šā likuma 101.3 panta 4.4 daļas 1. punktu, to attiecīgi pamatojot. Finanšu un kapitāla tirgus komisija sagatavo pamatojumu, kas sniedz skaidru priekšstatu par novērtējumu, ko tā veikusi saskaņā ar šo pantu. Šā panta pirmās daļas 5. punktā minētajā gadījumā Finanšu un kapitāla tirgus komisija savā pamatojumā ietver īpašu skaidrojumu par iemesliem, kuru dēļ ieteicamā kapitāla rezerves prasības noteikšana vairs nav uzskatāma par piemērotu.

101.17 pants. (1) Finanšu un kapitāla tirgus komisija šā likuma 101.3 panta pirmajā un trešajā daļā minētās pārbaudes un novērtējuma ietvaros, tostarp ņemot vērā saskaņā ar šā likuma 101.3 panta 4.2 daļu veiktās stresa testēšanas rezultātus, regulāri pārbauda kredītiestādes saskaņā ar šā likuma 36.2 panta 2.1 daļu noteikto pašu kapitāla līmeni. Pamatojoties uz minēto pārbaudi, Finanšu un kapitāla tirgus komisija nosaka kredītiestādei tādu kopējo pašu kapitāla līmeni, kādu tā uzskata par kredītiestādei pietiekamu.

(2) Finanšu un kapitāla tirgus komisija nosaka kredītiestādei specifisku ieteicamā kapitāla rezerves prasību, ievērojot, ka:

1) ieteicamā kapitāla rezerves prasība ir pašu kapitāls, kas pārsniedz attiecīgo tā pašu kapitāla apmēru, kas nepieciešams saskaņā ar ES regulas Nr. 575/2013 trešo, ceturto un septīto daļu, ES regulas 2017/2402 otro nodaļu, šā likuma 101.3 panta 4.4 daļas 1. punktu un attiecīgā gadījumā šā likuma 35.22, 35.23, 35.24 un 35.25 pantu vai ES regulas Nr. 575/2013 92. panta 1.a punktu un ir nepieciešams, lai sasniegtu kopējo pašu kapitāla līmeni, kādu Finanšu un kapitāla tirgus komisija uzskata par kredītiestādei pietiekamu saskaņā ar šā panta pirmo daļu;

2) ieteicamā kapitāla rezerves prasība var segt riskus, uz kuriem attiecas saskaņā ar šā likuma 101.3 panta 4.4 daļas 1. punktu noteiktā papildu pašu kapitāla prasība, tikai tādā apmērā, kādā tā sedz to minēto risku aspektus, kas vēl nav segti saskaņā ar minēto papildu pašu kapitāla prasību.

(3) Finanšu un kapitāla tirgus komisija paziņo kredītiestādei saskaņā ar šā panta otro daļu tai noteikto specifisko ieteicamo kapitāla rezerves prasību, un kredītiestāde to nodrošina ar pirmā līmeņa pamata kapitālu.

(4) Pirmā līmeņa pamata kapitālu, ko kredītiestāde uztur, lai izpildītu saskaņā ar šā panta trešo daļu tai paziņoto ieteicamo kapitāla rezerves prasību, kas attiecas uz riskiem, kuri nav pārmērīgas sviras risks, nedrīkst izmantot, lai izpildītu:

1) ES regulas Nr. 575/2013 92. panta 1. punkta "a", "b" un "c" apakšpunktā noteiktās pašu kapitāla prasības;

2) saskaņā ar šā likuma 101.16 pantu noteikto papildu pašu kapitāla prasību, kas attiecas uz riskiem, kuri nav pārmērīgas sviras risks;

3) šā likuma 35.22, 35.23, 35.24 un 35.25 pantā noteikto kopējo kapitāla rezervju prasību.

(5) Pirmā līmeņa pamata kapitālu, ko kredītiestāde uztur, lai nodrošinātu saskaņā ar šā panta trešo daļu tai paziņoto ieteicamo kapitāla rezerves prasību, kas attiecas uz pārmērīgas sviras risku, nedrīkst izmantot, lai izpildītu:

1) ES regulas Nr. 575/2013 92. panta 1. punkta "d" apakšpunktā noteikto pašu kapitāla prasību;

2) saskaņā ar šā likuma 101.16 pantu noteikto papildu pašu kapitāla prasību, kas attiecas uz pārmērīgas sviras risku;

3) ES regulas Nr. 575/2013 92. panta 1.a punktā noteikto sviras rādītāja rezerves prasību.

(6) Kredītiestāde, kura neievēro saskaņā ar šā panta trešo daļu tai paziņoto ieteicamo kapitāla rezerves prasību, bet ievēro ES regulas Nr. 575/2013 trešajā, ceturtajā un septītajā daļā un ES regulas 2017/2402 otrajā nodaļā noteiktās prasības, saskaņā ar šā likuma 101.3 panta 4.4 daļas 1. punktu noteikto papildu pašu kapitāla prasību un attiecīgā gadījumā šā likuma 35.22, 35.23, 35.24 un 35.25 pantā noteikto kopējo kapitāla rezervju prasību vai ES regulas Nr. 575/2013 92. panta 1.a punktā noteikto sviras rādītāja rezerves prasību nepiemēro šā likuma 35.27 panta pirmajā un trešajā daļā vai 35.35 panta pirmajā un trešajā daļā noteiktos sadales ierobežojumus."

55. Izteikt 105.1 pantu šādā redakcijā:

"105.1 pants. Finanšu un kapitāla tirgus komisija apkopo ar atalgojuma politiku un praksi saistīto informāciju, ko kredītiestādes publiskojušas saskaņā ar ES regulas Nr. 575/2013 prasībām un sniegušas saskaņā ar šā likuma 34.3 panta sesto daļu, un informāciju par sieviešu un vīriešu atalgojuma atšķirībām, kā arī izvērtē atalgojuma tendences un praksi. Minēto informāciju Finanšu un kapitāla tirgus komisija iesniedz Eiropas Banku iestādei. Finanšu un kapitāla tirgus komisija nosaka šajā pantā minētās informācijas sagatavošanas un iesniegšanas kārtību."

56. Papildināt 110.1 pantu ar septīto, astoto un devīto daļu šādā redakcijā:

"(7) Šā panta noteikumi neaizliedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai sniegt ierobežotas pieejamības informāciju šādām starptautiskām institūcijām:

1) Starptautiskajam Valūtas fondam un Pasaules Bankai - finanšu sektora novērtēšanas programmai paredzēto izvērtējumu veikšanai;

2) Starptautisko norēķinu bankai - kvantitatīvās ietekmes pētījumu veikšanai;

3) Finanšu stabilitātes padomei - tās funkciju izpildei.

(8) Finanšu un kapitāla tirgus komisija šā panta septītajā daļā minētajām institūcijām ierobežotas pieejamības informāciju sniedz, ja ir saņemts motivēts pieprasījums un ir ievēroti šādi nosacījumi:

1) pieprasījums ir pienācīgi pamatots, ņemot vērā konkrētos uzdevumus, ko pieprasītāja institūcija veic saskaņā ar tās darbību regulējošiem tiesību aktiem;

2) pieprasījums ir pietiekami precīzs attiecībā uz pieprasītās informācijas saturu un apjomu un tās izpaušanas vai nosūtīšanas līdzekļiem;

3) ir sniegts apliecinājums, ka pieprasītā informācija ir nepieciešama konkrētu pieprasītājas institūcijas uzdevumu veikšanai un nepārsniedz šai institūcijai ar tiesību aktiem piešķirto uzdevumu apjomu;

4) ir sniegts apliecinājums, ka informācija būs pieejama tikai tām personām, kuras ir iesaistītas uzdevuma izpildē, un tām ir saistošas informācijas aizsardzības prasības.

(9) Pēc pieprasījuma izvērtēšanas Finanšu un kapitāla tirgus komisija šā panta septītajā daļā minētajām institūcijām nosūta tikai apkopotu vai anonimizētu informāciju."

57. Izteikt 112.2 pantu šādā redakcijā:

"112.2 pants. (1) Finanšu un kapitāla tirgus komisija veic Latvijas Republikas mātes kredītiestāžu vai Latvijas Republikā reģistrētu Eiropas Savienības mātes kredītiestāžu konsolidēto uzraudzību mātes kredītiestādes konsolidācijas grupas līmenī.

(2) Ja kredītiestādes mātes sabiedrība ir Latvijas Republikas mātes ieguldījumu brokeru sabiedrība, Latvijas Republikā reģistrēta Eiropas Savienības mātes ieguldījumu brokeru sabiedrība vai citā dalībvalstī reģistrēta Eiropas Savienības mātes ieguldījumu brokeru sabiedrība, kurai nav kredītiestāžu - meitas sabiedrību - citās dalībvalstīs, Finanšu un kapitāla tirgus komisija veic šādu kredītiestāžu konsolidēto uzraudzību šīs ieguldījumu brokeru sabiedrības līmenī.

(3) Ja Latvijas Republikā un vismaz vēl vienā dalībvalstī reģistrētai kredītiestādei - meitas sabiedrībai - mātes sabiedrība ir Latvijas Republikas mātes ieguldījumu brokeru sabiedrība, Latvijas Republikā reģistrēta Eiropas Savienības mātes ieguldījumu brokeru sabiedrība, citas dalībvalsts ieguldījumu brokeru sabiedrība vai citā dalībvalstī reģistrēta Eiropas Savienības mātes ieguldījumu brokeru sabiedrība, Finanšu un kapitāla tirgus komisija veic konsolidēto uzraudzību, ja Latvijas Republikā reģistrētajai kredītiestādei ir lielākā aktīvu kopsumma.

(4) Ja kredītiestādes mātes sabiedrība ir Latvijas Republikas mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība, Latvijas Republikas mātes jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, Latvijas Republikā reģistrēta Eiropas Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība vai Latvijas Republikā reģistrēta Eiropas Savienības mātes jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība vai arī citas dalībvalsts Eiropas Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība, vai citas dalībvalsts Eiropas Savienības mātes jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, kurai nav kredītiestāžu - meitas sabiedrību - citās dalībvalstīs, Finanšu un kapitāla tirgus komisija veic šādas grupas konsolidēto uzraudzību.

(5) Ja Latvijas Republikā reģistrētai kredītiestādei un vismaz vēl vienā dalībvalstī reģistrētai ieguldījumu brokeru sabiedrībai - meitas sabiedrībai - mātes sabiedrība ir viena un tā pati Latvijas Republikas mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība, Latvijas Republikas mātes jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, Latvijas Republikā reģistrēta Eiropas Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība vai Latvijas Republikā reģistrēta Eiropas Savienības mātes jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, Finanšu un kapitāla tirgus komisija veic šādas grupas konsolidēto uzraudzību.

(6) Ja Latvijas Republikā un vismaz vēl vienā dalībvalstī reģistrētajām kredītiestādēm mātes sabiedrība ir Latvijas Republikā un vismaz vēl vienā dalībvalstī reģistrēta finanšu pārvaldītājsabiedrība vai jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība un katrā šajā dalībvalstī ir reģistrēta arī kredītiestāde - meitas sabiedrība -, Finanšu un kapitāla tirgus komisija veic konsolidēto uzraudzību, ja Latvijas Republikā reģistrētajai kredītiestādei ir lielākā aktīvu kopsumma.

(7) Ja konsolidācija tiek veikta saskaņā ar ES regulas Nr. 575/2013 18. panta 3. vai 6. punktu, Finanšu un kapitāla tirgus komisija veic konsolidēto uzraudzību, ja Latvijas Republikā reģistrētajai kredītiestādei ir lielākā aktīvu kopsumma.

(8) Īpašos gadījumos, kad šā panta otrajā, trešajā, sestajā un septītajā daļā minētajās situācijās vienā dalībvalstī ir reģistrētas vairākas šīs grupas kredītiestādes - meitas sabiedrības -, Finanšu un kapitāla tirgus komisija veic konsolidēto uzraudzību, ja Latvijas Republikā reģistrētajai kredītiestādei ir lielākā aktīvu kopsumma vai Latvijas Republikā reģistrētajām kredītiestādēm ir lielākā aktīvu kopsumma.

(9) Īpašos gadījumos Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga pēc savstarpējas vienošanās ar attiecīgo dalībvalstu uzraudzības institūcijām nepiemērot šā panta pirmajā, otrajā, trešajā, piektajā, sestajā un septītajā daļā noteikto kārtību, ja tās piemērošana būtu neatbilstīga, ņemot vērā iesaistīto kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību un to darbības relatīvo nozīmību dažādās valstīs vai ņemot vērā nepieciešamību nodrošināt, lai konsolidēto uzraudzību turpina veikt attiecīgās kredītiestādes vai ieguldījumu brokeru sabiedrības uzraudzības iestāde, un ierosināt citas, nevis parastā kārtā nosakāmas uzraudzības institūcijas noteikšanu konsolidētās uzraudzības veikšanai. Pirms šāda lēmuma pieņemšanas iesaistītās uzraudzības institūcijas dod Eiropas Savienības mātes sabiedrībai, Eiropas Savienības mātes jauktai finanšu pārvaldītājsabiedrībai, Eiropas Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrībai vai kredītiestādei, vai ieguldījumu brokeru sabiedrībai ar lielāko aktīvu kopsummu iespēju izteikt viedokli par pieņemamo lēmumu. Finanšu un kapitāla tirgus komisija nekavējoties informē Eiropas Komisiju un Eiropas Banku iestādi par šāda veida vienošanos un tās saturu.

(10) Finanšu pārvaldītājsabiedrība vai jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, kura ir kredītiestādes mātes sabiedrība, bet kurai nav izsniegta atļauja saskaņā ar šā likuma 33.3 pantu, sniedz kredītiestādei, kuras konsolidēto uzraudzību veic Finanšu un kapitāla tirgus komisija, informāciju par tām kredītiestādēm un finanšu iestādēm, kuras ir finanšu pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrības vai kurās finanšu pārvaldītājsabiedrībai vai jauktai finanšu pārvaldītājsabiedrībai ir dalība.

(11) Finanšu pārvaldītājsabiedrība vai jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība nodrošina, ka Latvijas Republikā reģistrētas finanšu pārvaldītājsabiedrības vai Latvijas Republikā reģistrētas jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības padomes un valdes locekļi atbilst tām pašām prasībām un uz viņiem attiecināmi tie paši ierobežojumi, kas noteikti kredītiestādes padomes un valdes loceklim attiecīgi šā likuma 24. panta pirmajā un otrajā daļā, 25. panta pirmajā daļā un 26. panta pirmajā daļā, kā arī 26.1 pantā, ņemot vērā Latvijas Republikā reģistrētas finanšu pārvaldītājsabiedrības vai Latvijas Republikā reģistrētas jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības darbības specifiku.

(12) Ja Latvijas Republikā reģistrēta kredītiestāde ir citas dalībvalsts mātes kredītiestādes, citas dalībvalsts mātes jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības vai citas dalībvalsts mātes finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrība un tā šajā dalībvalstī nav iekļauta konsolidācijas grupā konsolidētās uzraudzības nolūkiem saskaņā ar ES regulu Nr. 575/2013, Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga pieprasīt no attiecīgajā dalībvalstī reģistrētās mātes sabiedrības informāciju, kas nepieciešama Latvijas Republikā reģistrētās kredītiestādes uzraudzībai.

(13) Tādas kredītiestāžu, jauktu finanšu pārvaldītājsabiedrību un finanšu pārvaldītājsabiedrību meitas sabiedrības, kas nav iekļautas konsolidācijas grupā konsolidētās uzraudzības nolūkiem saskaņā ar ES regulu Nr. 575/2013, pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pieprasījuma sniedz uzraudzībai nepieciešamo informāciju. Finanšu un kapitāla tirgus komisija var veikt pārbaudes vai uzdot to veikšanu trešajām personām - zvērinātam revidentam vai zvērinātu revidentu komercsabiedrībai -, lai pārbaudītu no minētajām meitas sabiedrībām saņemto informāciju.

(14) Ja jauktai finanšu pārvaldītājsabiedrībai ir saistošas šā likuma prasības un līdzvērtīgas Finanšu konglomerātu likuma prasības, it īpaši attiecībā uz risku pārvaldību un iekšējo kontroli, Finanšu un kapitāla tirgus komisija, ja tā ir konsolidētās uzraudzības institūcija, ir tiesīga pēc apspriešanās ar iesaistītajām uzraudzības institūcijām piemērot šai sabiedrībai vienīgi Finanšu konglomerātu likuma prasības.

(15) Ja jauktai finanšu pārvaldītājsabiedrībai ir saistošas šā likuma prasības un līdzvērtīgas Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likuma prasības, it īpaši attiecībā uz risku pārvaldību un iekšējo kontroli, Finanšu un kapitāla tirgus komisija, ja tā ir konsolidētās uzraudzības institūcija, pēc vienošanās ar grupas uzraudzības institūciju apdrošināšanas sektorā ir tiesīga piemērot jauktai finanšu pārvaldītājsabiedrībai vienīgi tā likuma prasības, kurš attiecas uz finanšu sektoru, kas noteikts kā nozīmīgākais saskaņā ar Finanšu konglomerātu likumu.

(16) Finanšu un kapitāla tirgus komisija informē Eiropas Banku iestādi un Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi par šā panta četrpadsmitajā un piecpadsmitajā daļā minēto lēmumu pieņemšanu."

58. Izteikt 112.4 pantu šādā redakcijā:

"112.4 pants. (1) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir konsolidētās uzraudzības institūcija, tā un citu dalībvalstu uzraudzības institūcijas, kuras uzrauga Eiropas Savienības mātes iestādes meitas sabiedrības, Eiropas Savienības mātes jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrības vai Eiropas Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrības, kas iekļautas vienā konsolidācijas grupā, veic to kompetencē esošās darbības, kas nepieciešamas, lai pieņemtu saskaņotu lēmumu par:

1) konsolidācijas grupas un konsolidācijas grupā iekļauto meitas sabiedrību kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesa izvērtējumu un uzraudzības pārbaudes procesa īstenošanu, nosakot visas konsolidācijas grupas un konsolidācijas grupā iekļauto meitas sabiedrību darbībai piemītošo un varbūtējo risku segšanai nepieciešamā kapitāla apmēru, kā arī, ja nepieciešams, nosakot visai konsolidācijas grupai un konsolidācijas grupā iekļautajām meitas sabiedrībām pienākumu nodrošināt papildu pašu kapitālu saskaņā ar šā likuma 101.3 panta 4.4 daļas 1. punktu;

2) pasākumiem, kas nepieciešami, lai risinātu būtiskus ar likviditātes uzraudzību saistītus konstatējumus, tostarp tos, kas attiecas uz likviditātes riska pārvaldīšanas organizatorisko struktūru un procedūru pietiekamību, kā arī, ja nepieciešams, noteiktu īpašas likviditātes prasības saskaņā ar šā likuma 101.3 panta 4.7 un 4.8 daļu;

3) ieteicamo kapitāla rezerves prasību saskaņā ar šā likuma 101.17 panta trešo daļu.

(2) Šā panta pirmās daļas 1. punktā minēto saskaņoto lēmumu pieņem četru mēnešu laikā pēc tam, kad Finanšu un kapitāla tirgus komisija lēmuma pieņemšanā iesaistītajām uzraudzības institūcijām iesniegusi ziņojumu par konsolidācijas grupas risku un to segšanai nepieciešamā papildu pašu kapitāla novērtējumu, kas veikts saskaņā ar šā likuma 101.3 panta 4.4 daļas 1. punktu. Šā panta pirmās daļas 2. punktā minēto saskaņoto lēmumu pieņem četru mēnešu laikā pēc tam, kad Finanšu un kapitāla tirgus komisija lēmuma pieņemšanā iesaistītajām uzraudzības institūcijām iesniegusi ziņojumu, kurā iekļauts konsolidācijas grupas likviditātes riska novērtējums saskaņā ar šā likuma 101.3 panta prasībām. Šā panta pirmās daļas 3. punktā minēto saskaņoto lēmumu pieņem četru mēnešu laikā pēc tam, kad Finanšu un kapitāla tirgus komisija lēmuma pieņemšanā iesaistītajām uzraudzības institūcijām iesniegusi ziņojumu par konsolidācijas grupas risku un to segšanai nepieciešamā kapitāla novērtējumu, kas veikts saskaņā ar šā likuma 101.17 panta prasībām. Pieņemot saskaņotus lēmumus, ņem vērā arī meitas sabiedrību risku un to segšanai nepieciešamā kapitāla (tai skaitā papildu pašu kapitāla un ieteicamā kapitāla rezerves prasības) novērtējumu, kuru veic konsolidācijas grupā iesaistīto meitas sabiedrību uzraudzības institūcijas.

(3) Finanšu un kapitāla tirgus komisija šā panta pirmās daļas 1. vai 2. punktā minēto saskaņoto lēmumu kopā ar pilnīgu pamatojumu nosūta attiecīgās konsolidācijas grupas Eiropas Savienības mātes iestādei.

(4) Lēmuma pieņemšanā iesaistīto uzraudzības institūciju domstarpību gadījumā Finanšu un kapitāla tirgus komisija pēc jebkuras lēmuma pieņemšanā iesaistītās uzraudzības institūcijas pieprasījuma vai pēc pašas iniciatīvas konsultējas ar Eiropas Banku iestādi vai arī domstarpību izšķiršanai vēršas Eiropas Banku iestādē saskaņā ar ES regulu Nr. 1093/2010.

(5) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija un konsolidācijas grupā iekļauto sabiedrību uzraudzības institūcijas šā panta otrajā daļā minētajā laika periodā nepieņem saskaņotu lēmumu un neviena no konsolidācijas grupā iekļauto sabiedrību uzraudzības institūcijām vai Finanšu un kapitāla tirgus komisija šajā laika periodā nav vērsusies Eiropas Banku iestādē domstarpību izšķiršanai, tad Finanšu un kapitāla tirgus komisija, ņemot vērā visu meitas sabiedrību uzraudzības institūciju veikto risku novērtējumu, pieņem lēmumu par:

1) pasākumiem, kas nepieciešami, lai risinātu būtiskus ar likviditātes uzraudzību saistītus konstatējumus;

2) īpašo likviditātes prasību piemērošanu saskaņā ar šā likuma 101.3 panta 4.7 un 4.8 daļu;

3) uzraudzības pārbaudes procesa īstenošanu konsolidācijas grupas līmenī, nosakot konsolidācijas grupas darbībai piemītošo un varbūtējo risku segšanai nepieciešamā kapitāla apmēru, kā arī, ja nepieciešams, nosakot visai konsolidācijas grupai pienākumu nodrošināt papildu pašu kapitālu vai ieteicamo kapitāla rezerves prasību, ņemot vērā visu meitas sabiedrību uzraudzības institūciju veikto risku novērtējumu.

(6) Lēmumu par pasākumiem, kas nepieciešami, lai risinātu būtiskus ar likviditātes uzraudzību saistītus konstatējumus, vai lēmumu par īpašo likviditātes prasību piemērošanu saskaņā ar šā likuma 101.3 panta 4.7 un 4.8 daļu, vai lēmumu par uzraudzības pārbaudes procesa īstenošanu meitas sabiedrībai individuāli vai subkonsolidēti, nosakot meitas sabiedrības darbībai piemītošo un varbūtējo risku segšanai nepieciešamā kapitāla apmēru individuāli vai subkonsolidēti, kā arī, ja nepieciešams, nosakot meitas sabiedrībai individuāli vai subkonsolidēti pienākumu nodrošināt papildu pašu kapitālu vai ieteicamo kapitāla rezerves prasību, pieņem iesaistīto meitas sabiedrību uzraudzības institūcijas, ņemot vērā Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pausto viedokli.

(7) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija un konsolidācijas grupā iekļauto sabiedrību uzraudzības institūcijas šā panta otrajā daļā minētajā laika periodā nepieņem saskaņotu lēmumu un kāda no konsolidācijas grupā iekļauto sabiedrību uzraudzības institūcijām vai Finanšu un kapitāla tirgus komisija šajā laika periodā ir vērsusies Eiropas Banku iestādē domstarpību izšķiršanai, Finanšu un kapitāla tirgus komisija, pieņemot lēmumu par pasākumiem, kas nepieciešami, lai risinātu būtiskus ar likviditātes uzraudzību saistītus konstatējumus, vai lēmumu par īpašo likviditātes prasību piemērošanu saskaņā ar šā likuma 101.3 panta 4.7 un 4.8 daļu, vai lēmumu par uzraudzības pārbaudes procesa īstenošanu konsolidācijas grupas līmenī vai nosakot konsolidācijas grupas darbībai piemītošo un varbūtējo risku segšanai nepieciešamā kapitāla apmēru, kā arī, ja nepieciešams, nosakot visai konsolidācijas grupai pienākumu nodrošināt papildu pašu kapitālu vai ieteicamo kapitāla rezerves prasību, ievēro Eiropas Banku iestādes lēmumu.

(8) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir konsolidētās uzraudzības institūcija, tā saskaņā ar atbilstoši šā panta piektajai vai septītajai daļai pieņemto lēmumu kopā ar pamatojumu un konsolidācijas grupā iekļauto sabiedrību uzraudzības institūciju veikto risku novērtējumu, to viedokļiem un atrunām nosūta visām lēmuma pieņemšanā iesaistītajām uzraudzības institūcijām un attiecīgās konsolidācijas grupas Eiropas Savienības mātes iestādei.

(9) Ja notikusi konsultēšanās ar Eiropas Banku iestādi, visas lēmuma pieņemšanā iesaistītās uzraudzības institūcijas ņem vērā tās ieteikumus vai, ja ieteikumi netiek ņemti vērā, sniedz paskaidrojumus.

(10) Šā panta pirmajā daļā minētos lēmumus var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā.

(11) Šā panta pirmajā daļā minētos lēmumus vai jebkuru citu lēmumu, kas pieņemts, ja nav saskaņota lēmuma, pārskata vismaz reizi gadā vai situācijā, kad meitas sabiedrības uzraudzības institūcija, iesniedzot Finanšu un kapitāla tirgus komisijai argumentētu rakstveida pieprasījumu, pieprasa pārskatīt lēmumu par pienākumu nodrošināt papildu pašu kapitālu vai ieteicamo kapitāla rezerves prasību vai lēmumu par īpašo likviditātes prasību piemērošanu saskaņā ar šā likuma 101.3 panta 4.7 un 4.8 daļu. Ja lēmuma pārskatīšanu ierosinājusi kāda no meitas sabiedrībām, to var pārskatīt Finanšu un kapitāla tirgus komisija, iesaistot tikai attiecīgās meitas sabiedrības uzraudzības institūciju. Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija nav konsolidētās uzraudzības institūcija konsolidācijas grupai, kurā ir Latvijas Republikā reģistrēta kredītiestāde, Finanšu un kapitāla tirgus komisija, iesniedzot konsolidētās uzraudzības institūcijai argumentētu rakstveida pieprasījumu, var ierosināt pārskatīt lēmumu par pienākumu nodrošināt papildu pašu kapitālu vai ieteicamo kapitāla rezerves prasību vai lēmumu par īpašo likviditātes prasību piemērošanu saskaņā ar šā likuma 101.3 panta 4.7 un 4.8 daļu.

(12) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija nav konsolidētās uzraudzības institūcija konsolidācijas grupai, kurā ir Latvijas Republikā reģistrēta kredītiestāde, Finanšu un kapitāla tirgus komisija, izsakot savu viedokli, piedalās ar konsolidētās uzraudzības institūciju un citu dalībvalstu meitas sabiedrību uzraudzības institūcijām saskaņota lēmuma pieņemšanā par:

1) visas konsolidācijas grupas un konsolidācijas grupā iekļauto meitas sabiedrību darbībai piemītošo un varbūtējo risku segšanai nepieciešamā kapitāla apmēru;

2) pienākumu visai konsolidācijas grupai un konsolidācijas grupā iekļautajām meitas sabiedrībām nodrošināt papildu pašu kapitālu vai ieteicamo kapitāla rezerves prasību;

3) pasākumiem, kas nepieciešami, lai risinātu būtiskus ar likviditātes uzraudzību saistītus konstatējumus, tostarp tos, kas attiecas uz likviditātes riska pārvaldīšanas organizatorisko struktūru un procedūru pietiekamību;

4) piemērojamām īpašām likviditātes prasībām saskaņā ar šā likuma 101.3 panta 4.7 un 4.8 daļu.

(13) Ja rodas domstarpības starp Finanšu un kapitāla tirgus komisiju un konsolidētās uzraudzības institūciju, Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga pieprasīt, lai konsolidētās uzraudzības institūcija konsultējas ar Eiropas Banku iestādi, vai pati ir tiesīga domstarpību izšķiršanai vērsties Eiropas Banku iestādē. Ja šā panta otrajā daļā minētajā laika periodā, kas tiek skaitīts no konsolidētās uzraudzības institūcijas ziņojuma saņemšanas dienas, saskaņots lēmums netiek pieņemts, bet neviena no konsolidācijas grupā iekļauto sabiedrību uzraudzības institūcijām nav vērsusies Eiropas Banku iestādē domstarpību izšķiršanai, lēmumu konsolidācijas grupas līmenī pieņem konsolidētās uzraudzības institūcija, bet lēmumu par pasākumiem, kas nepieciešami, lai risinātu būtiskus ar likviditātes uzraudzību saistītus konstatējumus, vai lēmumu par īpašo likviditātes prasību piemērošanu saskaņā ar šā likuma 101.3 panta 4.7 un 4.8 daļu Latvijas Republikā reģistrētai kredītiestādei individuāli vai subkonsolidēti, vai lēmumu par Latvijas Republikā reģistrētas kredītiestādes darbībai piemītošo un varbūtējo risku segšanai nepieciešamā kapitāla apmēru individuāli vai subkonsolidēti, kā arī, ja nepieciešams, lēmumu par pienākumu Latvijas Republikā reģistrētai kredītiestādei vai tās konsolidācijas apakšgrupai nodrošināt papildu pašu kapitālu un ieteicamo kapitāla rezerves prasību pieņem Finanšu un kapitāla tirgus komisija, ņemot vērā konsolidētās uzraudzības institūcijas viedokli, un attiecīgo lēmumu nosūta konsolidētās uzraudzības institūcijai.

(14) Ja noteiktajā laika periodā no šā panta trīspadsmitajā daļā minētā konsolidētās uzraudzības institūcijas ziņojuma saņemšanas dienas kāda no konsolidācijas grupā iekļauto sabiedrību uzraudzības institūcijām ir vērsusies domstarpību izšķiršanai Eiropas Banku iestādē par pasākumiem, kas nepieciešami, lai risinātu būtiskus ar likviditātes uzraudzību saistītus konstatējumus, vai par īpašo likviditātes prasību piemērošanu saskaņā ar šā likuma 101.3 panta 4.7 un 4.8 daļu, vai par visas konsolidācijas grupas vai konsolidācijas grupā iekļauto meitas sabiedrību darbībai piemītošo un varbūtējo risku segšanai nepieciešamā kapitāla apmēru, kā arī, ja nepieciešams, par pienākumu visai konsolidācijas grupai un konsolidācijas grupā iekļautajām meitas sabiedrībām nodrošināt papildu pašu kapitālu vai ieteicamo kapitāla rezerves prasību, konsolidētās uzraudzības institūcija un Finanšu un kapitāla tirgus komisija ievēro Eiropas Banku iestādes lēmumu.

(15) Šā panta divpadsmitajā daļā minētos saskaņotos lēmumus var pārsūdzēt konsolidētās uzraudzības institūcijas mītnes valstī attiecīgās valsts likumos noteiktajā kārtībā."

59. 112.6 pantā:

papildināt pantu ar 1.1 daļu šādā redakcijā:

"(11) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir konsolidētās uzraudzības institūcija konsolidācijas grupai, kas iekļauj citā dalībvalstī reģistrēto Eiropas Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrību vai Eiropas Savienības mātes jaukto finanšu pārvaldītājsabiedrību, kas ir saņēmusi atļauju saskaņā ar šā likuma 33.3 pantu, Finanšu un kapitāla tirgus komisija šā panta pirmajā daļā minēto sadarbības līgumu slēdz arī ar attiecīgās dalībvalsts kompetento iestādi.";

papildināt pantu ar 3.1 daļu šādā redakcijā:

"(31) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir konsolidētās uzraudzības institūcija, tā izveido uzraugu kolēģiju arī tad, ja visu Eiropas Savienības mātes kredītiestādes, Eiropas Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrības vai Eiropas Savienības mātes jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības pārrobežu meitas sabiedrību galvenie biroji atrodas ārvalstīs, lai veicinātu šā likuma 112.3 panta pirmajā daļā, 112.5 panta pirmajā un 1.1 daļā un 112.6 panta pirmajā daļā minēto uzdevumu izpildi, ja ārvalstī tiek ievēroti Eiropas Savienībā pieņemtajiem ierobežotas pieejamības informācijas atklāšanas noteikumiem līdzvērtīgi noteikumi.";

papildināt piekto daļu ar teikumu šādā redakcijā:

"Uzraugu kolēģijā, ja nepieciešams, var iekļaut tās dalībvalsts uzraudzības institūciju, kurā reģistrētā Eiropas Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība vai Eiropas Savienības mātes jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība ir saņēmusi atļauju saskaņā ar šā likuma 33.3 pantu."

60. Papildināt 112.7 pantu ar piekto un sesto daļu šādā redakcijā:

"(5) Finanšu un kapitāla tirgus komisija atbilstoši tās kompetencei sadarbojas ar Finanšu izlūkošanas dienestu un citu dalībvalstu iestādēm, kuru pienākumi pēc būtības ir līdzīgi, un uzraudzības un kontroles institūcijām, kas uzrauga kredītiestāžu un finanšu institūciju darbības atbilstību noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas prasībām, kā arī apmainās ar visu nepieciešamo informāciju, kas ir svarīga to attiecīgo pienākumu veikšanai saskaņā ar šo likumu, ES regulu Nr. 575/2013 un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas prasībām. Šāda sadarbība un informācijas apmaiņa neietekmē pieprasījumu sagatavošanu, izmeklēšanu vai procesus saskaņā ar tās dalībvalsts krimināltiesībām vai administratīvajām tiesībām, kurā atrodas minētās iestādes.

(6) Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga ar uzraudzības darbību koordinēšanu saistīto domstarpību izšķiršanai vērsties Eiropas Banku iestādē saskaņā ar ES regulu Nr. 1093/2010."

61. Papildināt 112.11 pantu ar 1.1 daļu šādā redakcijā:

"(11) Ja Latvijas Republikā ir reģistrēta Eiropas Savienības mātes jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība un Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir konsolidētā uzraudzības institūcija, bet nav koordinators saskaņā ar Finanšu konglomerātu likumu, Finanšu un kapitāla tirgus komisija sadarbojas ar koordinatoru, lai konsolidācijas grupai piemērotu šā likuma un ES regulas Nr. 575/2013 prasības. Finanšu un kapitāla tirgus komisija noslēdz sadarbības līgumu ar attiecīgo koordinatoru."

62. Papildināt 112.13 panta pirmo daļu pēc vārdiem "vai finanšu iestādes mātes sabiedrība" ar vārdiem un skaitli "vai šā likuma 33.3 pantā minētā pārvaldītājsabiedrība".

63. Aizstāt 128. panta otrajā daļā vārdus "izvērtē kredītiestādes darbībai piemītošā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas riska ietekmi uz kredītiestādes spēju izpildīt minētās saistības un iesniedz Eiropas Centrālajai bankai lēmuma projektu par kredītiestādei izsniegtās licences (atļaujas) kredītiestādes darbībai anulēšanu" ar vārdiem "un izvērtē kredītiestādes darbībai piemītošā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas riska ietekmi uz kredītiestādes spēju izpildīt minētās saistības".

64. Papildināt 129. panta trešo daļu pēc vārdiem "kredītiestādes darbībai" ar vārdiem "vai tā zaudē spēku".

65. 139.3 pantā:

aizstāt 1. punktā vārdus "fizisko personu noguldījumi" ar vārdiem "fizisko personu, mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu prasījumi";

izteikt 3.1 punktu šādā redakcijā:

"31) prasījumi, kas izriet no parāda instrumenta, attiecībā uz kuru līgumā par instrumenta pamatsummu ir noteikta zemāka vērtība nekā tiem kreditoru prasījumiem, kas izriet no ES regulas Nr. 575/2013 72.a panta 2. punktā izslēgtajām saistībām;";

papildināt pantu ar 3.2 punktu šādā redakcijā:

"32) prasījumi, kas izriet no parāda instrumenta, kura sākotnējais dzēšanas termiņš saskaņā ar līgumu vai prospektu ir vismaz viens gads, kurš nav uzskatāms par atvasinātu finanšu instrumentu, kurā nav ietverts atvasināts finanšu instruments un attiecībā uz kuru līgumā vai prospektā ir noteikta zemāka prioritāte nekā tiem kreditoru prasījumiem, kuri ir līdzīgi šā likuma 139.2 pantā un šā panta 1. un 3. punktā noteiktajiem. Parāda instrumentu ar mainīgu procentu likmi, kas nosakāma, pamatojoties uz finanšu tirgū vispāratzīti lietotu bāzes procentu likmi, un parāda instrumentu, kas nav izteikts emitenta valsts valūtā, ar nosacījumu, ka pamatsumma, atmaksas summa un procentu likme ir izteikta vienā un tajā pašā valūtā, neuzskata par tādu parāda instrumentu, kurā ietverts atvasināts finanšu instruments tikai šajā teikumā minēto pazīmju dēļ;";

aizstāt 4. punktā vārdus "par līdzekļiem" ar vārdiem "kas neizriet no otrā līmeņa kapitāla instrumentiem";

papildināt pantu ar 5., 6. un 7. punktu šādā redakcijā:

"5) prasījumi, kas izriet no saistībām, kuras kredītiestāde, uz kuru attiecas Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likuma 61. pantā noteiktais, emitējusi noregulējuma vienībai un kuras noregulējuma vienība nopirkusi tieši vai netieši ar citu tās pašas noregulējuma grupas vienību starpniecību vai kuras kredītiestāde emitējusi tā brīža akcionāram, kas neietilpst tajā pašā noregulējuma grupā, un kuras akcionārs ir nopircis;

6) prasījumi, kas izriet no otrā līmeņa kapitāla instrumentiem, kas atbilst ES regulas Nr. 575/2013 63. panta nosacījumiem;

7) prasījumi, kas izriet no pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentiem, kas atbilst ES regulas Nr. 575/2013 52. panta 1. punkta nosacījumiem."

66. 160. pantā:

papildināt otro daļu ar 3. punktu šādā redakcijā:

"3) termiņu, līdz kuram piesakāmas kreditoru un citu personu prasības un citas pretenzijas.";

papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Šā panta otrās daļas 3. punktā minētais termiņš ir trīs mēneši. Termiņa tecējums sākas ar dienu, kad paziņojums publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis"."

67. Aizstāt pārejas noteikumu 57. punktā vārdu "globāli" ar vārdu "globālas".

68. Papildināt pārejas noteikumus ar 98., 99., 100., 101., 102., 103., 104., 105. un 106. punktu šādā redakcijā:

"98. Šā likuma 10.1 pants jaunajā redakcijā stājas spēkā 2021. gada 1. jūlijā.

99. Finanšu un kapitāla tirgus komisija līdz 2021. gada 30. jūnijam izdod šā likuma 10.1 panta divdesmitajā daļā minētos noteikumus.

100. Iesniegumu Finanšu un kapitāla tirgus komisijai, kas iesniegts līdz 2021. gada 30. jūnijam un attiecas uz plānoto ārpakalpojumu, Finanšu un kapitāla tirgus komisija izskata saskaņā ar tiem šā likuma 10.1 panta noteikumiem, kas bija spēkā iesnieguma iesniegšanas dienā.

101. Kredītiestāde nodrošina, ka tā izpilda šā likuma 10.1 pantā (jaunajā redakcijā) noteiktās prasības līdz 2022. gada 1. martam.

102. Šā likuma 49.2, 49.3 pants, 101.3 panta 4.4 daļas 11. punkts, piektā un sestā daļa jaunajā redakcijā stājas spēkā 2021. gada 28. jūnijā.

103. Grozījumi šā likuma 35.29, 35.30 un 35.31 pantā (attiecībā uz sviras rādītāja rezerves prasību) un šā likuma 35.34, 35.35 un 35.36 pants stājas spēkā 2023. gada 1. janvārī.

104. Grozījumu šā likuma 34.2 panta pirmajā daļā par tās izteikšanu jaunā redakcijā attiecībā uz kredītriska starpības risku netirdzniecības portfelī piemēro, sākot ar 2021. gada 28. jūniju.

105. Ārvalsts grupa, kurā ietilpst vairāk nekā viena dalībvalsts kredītiestāde vai ieguldījumu brokeru sabiedrība un kuras kopējā aktīvu vērtība Eiropas Savienībā 2019. gada 27. jūnijā bija vismaz 40 miljardi euro, un kura turpina darbību šā likuma 33.4 panta spēkā stāšanās dienā, atbilstoši minētā panta prasībām līdz 2023. gada 30. decembrim izveido mātes sabiedrību Eiropas Savienībā.

106. Šā likuma 33.3 pantā minētā pārvaldītājsabiedrība, kura veica darbību 2019. gada 27. jūnijā un turpina darbību šā likuma 33.3 panta spēkā stāšanās dienā, saņem atļauju minētajā pantā noteiktajā kārtībā sešu mēnešu laikā no 33.3 panta spēkā stāšanās dienas."

69. Papildināt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām ar 28. un 29. punktu šādā redakcijā:

"28) Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20. maija direktīvas (ES) 2019/878, ar ko direktīvu 2013/36/ES groza attiecībā uz atbrīvotajām sabiedrībām, finanšu pārvaldītājsabiedrībām, jauktām finanšu pārvaldītājsabiedrībām, atalgojumu, uzraudzības pasākumiem un pilnvarām, kā arī kapitāla saglabāšanas pasākumiem;

29) Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20. maija direktīvas (ES) 2019/879, ar ko groza direktīvu 2014/59/ES attiecībā uz zaudējumu absorbcijas un rekapitalizācijas spēju kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām un direktīvu 98/26/EK."

Likums Saeimā pieņemts 2021. gada 29. aprīlī.

Valsts prezidents E. Levits

Rīgā 2021. gada 5. maijā

19.05.2021