Darbības ar dokumentu
Rīgā 2021. gada 27. aprīlī (prot. Nr. 36 22. §)
Advokatūras likuma 41.2 panta pirmo un
otro daļu un 73. panta trešo daļu
1. Noteikumi nosaka:
1.1. zvērināta advokāta eksāmena (turpmāk – eksāmens) kārtību un jomas, kurās tiek pārbaudītas zvērināta advokāta amata pretendenta (turpmāk – pretendents) zināšanas un prasmes, arī ja persona daļēji atbrīvojama no eksāmena kārtošanas, kā arī eksāmena vērtēšanas kārtību;
1.2. eksāmena maksas apmēru, arī ja persona daļēji atbrīvojama no eksāmena kārtošanas;
1.3. zvērināta advokāta kvalifikācijas pārbaudījuma (turpmāk – kvalifikācijas pārbaudījums) saturu un kārtību, kā arī vērtēšanas kārtību un maksas apmēru.
2. Latvijas Zvērinātu advokātu padome (turpmāk – padome) ir atbildīga par eksāmena un kvalifikācijas pārbaudījuma organizēšanu un to tehnisko nodrošinājumu.
3. Pretendents, kurš vēlas kārtot eksāmenu, iesniedz padomē Latvijas Republikas Advokatūras likuma 39. pantā noteikto iesniegumu, kurā norāda elektroniskā pasta adresi. Ja iesniegumu iesniedz personīgi, uzrāda personu apliecinošu dokumentu. Iesniegumam pievieno šādus dokumentus:
3.1. dzīvesgaitas aprakstu (CV), kurā atspoguļota arī informācija par iegūto juridiskā darba pieredzi (tai skaitā veikto darbu apraksts);
3.2. dokumenta kopiju, kas apliecina augstākās izglītības iegūšanu atbilstoši Latvijas Republikas Advokatūras likuma 14. pantā noteiktajām prasībām, ja iesniegumu un dokumentus sūta pa pastu vai elektroniski. Ja iesniegumu un dokumentus iesniedz personīgi, uzrāda minētā dokumenta oriģinālu;
3.3. augstākā (C) līmeņa 2. pakāpes valsts valodas prasmes apliecības kopiju vai tā dokumenta kopiju, kas apliecina pamata, vidējās vai augstākās izglītības iegūšanu latviešu valodā, ja iesniegumu un dokumentus sūta elektroniski vai pa pastu. Ja iesniegumu un dokumentus iesniedz personīgi, uzrāda minēto dokumentu oriģinālus;
3.4. komersanta vai iestādes izsniegtu izziņu vai citu dokumentu, kas apliecina darba pieredzes iegūšanu (atbilstoši Latvijas Republikas Advokatūras likuma 14. pantā noteiktajām prasībām) attiecīgā laikposmā;
3.5. atsauksmi, kas apliecina, ka pretendentam ir nevainojama reputācija.
4. Eksāmenu pieņem saskaņā ar Latvijas Republikas Advokatūras likuma 41.1 pantu izveidota eksāmena komisija (turpmāk – komisija). Komisijas priekšsēdētājs vada komisijas sēdes un ir atbildīgs par eksāmena norises gaitas un rezultātu noteikšanas atbilstību šo noteikumu prasībām. Komisijas sekretāra pienākumus pilda padomes norīkota persona.
5. Komisijas sēdes ir slēgtas. Tiesības iepazīties ar informāciju, kas saistīta ar eksāmena darbu novērtēšanu, piešķir komisijas priekšsēdētājs ar rakstisku atļauju, ievērojot Informācijas atklātības likumā noteikto kārtību.
6. Eksāmenu var uzsākt un tas uzskatāms par notikušu, ja komisijas darbā piedalās ne mazāk par sešiem komisijas locekļiem (ieskaitot komisijas priekšsēdētāju). Šo noteikumu 32. punktā minētajā gadījumā attiecībā uz konkrēta pretendenta novērtēšanu pieļaujama atkāpe no šajā punktā minētā komisijas locekļu skaita, bet tas nedrīkst būt mazāks par četriem. Komisijas priekšsēdētājs nodrošina, lai šo noteikumu 32. punktā minētajā gadījumā attiecīgo pretendentu vērtē vismaz četri komisijas locekļi.
7. Eksāmena vietu un laiku nosaka padome un vismaz septiņas darbdienas pirms eksāmena informē par to pretendentu, nosūtot paziņojumu uz pretendenta norādīto elektroniskā pasta adresi.
8. Eksāmenā pārbauda pretendenta zināšanas un prasmes šādās jomās:
8.1. konstitucionālās tiesības;
8.2. vispārīgā tiesību teorija;
8.3. krimināltiesības un kriminālprocesa tiesības;
8.4. civiltiesības un civilprocesa tiesības;
8.5. administratīvās tiesības un administratīvā procesa tiesības;
8.6. darba tiesības;
8.7. komerctiesības;
8.8. finanšu un nodokļu tiesības;
8.9. starptautiskās tiesības un starptautiskā tiesiskā sadarbība kriminālprocesā un civilprocesā;
8.10. Latvijas Republikas Advokatūras likums un no tā izrietošie normatīvie akti;
8.11. advokāta ētika;
8.12. advokāta darbības starptautiskais regulējums;
8.13. advokāta lietvedība;
8.14. komunikācija un argumentācija.
9. Padome izvērtē eksāmena programmas atbilstību normatīvajiem aktiem un apstiprina to. Eksāmena programma sastāv no sadaļām, kuru saturs atbilst šo noteikumu 8.1., 8.2., 8.3., 8.4., 8.5., 8.6., 8.7., 8.8., 8.9., 8.10., 8.11., 8.12. un 8.13. apakšpunktā minētajām jomām. Eksāmena programmas sadaļās iekļauj vispārīgus jautājumus, kas dod ievirzi par eksāmena biļešu jautājumu saturu. Uz minēto jautājumu pamata veido konkrētus eksāmena biļešu jautājumus. Pretendents ar eksāmena programmu var iepazīties padomē vismaz piecas darbdienas pirms eksāmena.
10. Komisija pirms katra eksāmena sagatavo eksāmena biļetes, un tās apstiprina komisijas priekšsēdētājs. Eksāmena biļetes pretendentam nav pieejamas, to konfidencialitāti nodrošina komisijas priekšsēdētājs.
11. Eksāmena rakstiskās daļas biļetēs iekļauj prakses uzdevumu (kāzusu), kura saturs atbilst eksāmena programmas sadaļās iekļautajiem jautājumiem šo noteikumu 8.1., 8.2., 8.3., 8.4., 8.5., 8.6., 8.7., 8.8., 8.9., 8.10., 8.11., 8.12. un 8.13. apakšpunktā minētajās jomās. Eksāmena mutiskās daļas biļetēs iekļauj piecus teorijas jautājumus, no kuriem četri ir saistīti ar eksāmena programmas sadaļās iekļautajiem jautājumiem šo noteikumu 8.1., 8.2., 8.3., 8.4., 8.5., 8.6., 8.7., 8.8. un 8.9. apakšpunktā minētajās jomās un viens – ar eksāmena programmas sadaļās iekļautajiem jautājumiem šo noteikumu 8.10., 8.11., 8.12. un 8.13. apakšpunktā minētajās jomās.
12. Eksāmenam ir divas daļas:
12.1. rakstiskajā daļā pārbauda pretendenta zināšanas un argumentācijas prasmes – uzdod pretendentam atrisināt prakses uzdevumu (kāzusu), sagatavot juridisku atzinumu vai procesuāla dokumenta projektu un advokāta lietvedības dokumenta projektu (turpmāk – dokumenta projekts);
12.2. mutiskajā daļā pārbauda pretendenta teorētiskās zināšanas, kā arī komunikācijas un argumentācijas prasmes, uzdodot pretendentam piecus teorijas jautājumus.
13. Zvērināta advokāta palīgs, kurš izpildījis Latvijas Republikas Advokatūras likuma 94., 95. un 96. pantā noteiktās prasības, un tiesību zinātņu doktors kārto tikai eksāmena rakstisko daļu.
14. Ja pretendents nokavē eksāmena sākumu, viņam ar komisijas priekšsēdētāja atļauju ir tiesības kārtot eksāmenu, bet eksāmena darba izpildes laiku nepagarina, un tas tiek norādīts protokolā.
15. Ja pretendents attaisnojošu iemeslu dēļ neierodas uz eksāmenu, viņam ir tiesības kārtot eksāmenu citā padomes norādītā laikā un atkārtoti eksāmena maksu nemaksāt. Pretendents par neierašanos un neierašanās iemesliem informē komisiju līdz eksāmena sākumam. Par to, vai neierašanās iemesli atzīstami par attaisnojošiem, lemj komisija, un tas tiek norādīts protokolā.
16. Ja pretendents neierodas uz eksāmenu neattaisnojošu vai komisijai nezināmu iemeslu dēļ, iemaksāto eksāmena maksu neatmaksā.
19. Eksāmena norises telpā drīkst atrasties pretendenti, komisijas priekšsēdētājs, komisijas locekļi un komisijas sekretārs. Eksāmena mutiskās daļas laikā eksāmena norises telpā vienlaikus var atrasties ne vairāk kā pieci pretendenti.
20. Komisijas sekretārs protokolē eksāmena norises gaitu. Protokolā norāda eksāmena norises vietu, laiku, komisijas sastāvu, komisijas apspriežu laiku un pieņemtos lēmumus, pretendentus (vārds, uzvārds), kuri kārto eksāmenu, kā arī pretendentus (vārds, uzvārds), kuri nav ieradušies, izvēlētās eksāmena biļetes numuru, komisijas mutiski uzdotos jautājumus, uz tiem sniegtās atbildes, vērtējumu par katru eksāmena daļu un galīgo vērtējumu. Protokola pielikumā pievieno komisijas locekļu aizpildītās eksāmena rakstiskās daļas un mutiskās daļas vērtējuma lapas, kā arī pretendentu rakstisko darbu tīrrakstus. Protokolu paraksta komisijas priekšsēdētājs, komisijas locekļi, kas piedalījušies eksāmena vērtēšanā, un komisijas sekretārs.
22. Eksāmena rakstiskajā daļā pretendentam ir tiesības izmantot visus līdzpaņemtos vai komisijas izsniegtos normatīvo aktu tekstus (papīra formā) bez komentāriem. Eksāmena mutiskajā daļā pretendentam nav tiesību izmantot normatīvo aktu tekstus, juridisko literatūru vai citus palīglīdzekļus.
23. Ja pretendents eksāmena laikā izmanto saziņas līdzekļus (piemēram, telekomunikācijas līdzekļus, elektroniskās piezīmju grāmatiņas), neatļauti izmanto palīglīdzekļus (piemēram, normatīvo aktu tekstus, juridisko literatūru), traucē citus pretendentus vai nestrādā patstāvīgi, komisijas priekšsēdētājs izraida pretendentu no eksāmena norises telpas. Šādā gadījumā komisija aizliedz pretendentam piedalīties eksāmena turpmākā kārtošanā un protokolā izdara atzīmi par eksāmena nenokārtošanu, liekot vērtējumu 1 (viena balle).
24. Komisijas priekšsēdētājs izņēmuma gadījumā eksāmena norises laikā var atļaut iziet no telpas vienlaikus ne vairāk kā vienam pretendentam. Šādā gadījumā pretendents savu darbu nodod komisijas priekšsēdētājam, un komisijas priekšsēdētājs uz tā atzīmē prombūtnes faktu un laiku. Pretendentam eksāmena darba izpildes laiks netiek pagarināts.
25. Eksāmena rakstiskajā daļā komisija uzaicina pretendentu izvēlēties eksāmena biļeti. Pretendents biļetes numuru uzrāda komisijas priekšsēdētājam, un komisijas sekretārs to ieraksta protokolā. Atbilstoši izvēlētās biļetes numuram pretendentam izsniedz eksāmena rakstiskās daļas uzdevumu (kāzusu), un pretendents rakstiski gatavo dokumenta projektu.
26. Eksāmena rakstiskajā daļā dokumenta projekta sagatavošanai ir paredzētas divas stundas. Pēc dokumenta projekta sagatavošanas pretendents to iesniedz komisijas priekšsēdētājam un atstāj eksāmena norises telpu.
27. Pēc eksāmena rakstiskās daļas beigām komisijas priekšsēdētājs pasludina pārtraukumu, kura laikā komisija izvērtē eksāmena rakstiskās daļas darbus.
28. Ja komisija nenosaka citu kārtību, eksāmena mutiskajā daļā komisija aicina pretendentus eksāmena norises telpā pa vienam alfabēta secībā pēc uzvārdiem un uzaicina izvēlēties eksāmena biļeti. Pretendents biļetes numuru uzrāda komisijas priekšsēdētājam, un komisijas sekretārs to ieraksta protokolā. Atbilstoši izvēlētās biļetes numuram pretendentam izsniedz piecus teorijas jautājumus.
29. Eksāmena mutiskajā daļā pārdomām un atbildes plāna izstrādāšanai ir paredzētas 50 minūtes. Mutiskas atbildes sniegšanai ir paredzētas 10 minūtes katram jautājumam.
30. Pēc pretendenta atbildes noklausīšanās komisijas locekļiem ir tiesības uzdot jautājumus, lai precizētu atbildes kvalitāti. Pretendents, kas pabeidzis eksāmena mutisko daļu, atstāj eksāmena norises telpu.
31. Pretendenta zināšanas un prasmes komisija vērtē 10 ballu sistēmā saskaņā ar šo noteikumu 1. pielikumā minētajiem vērtēšanas kritērijiem.
32. Komisijas loceklis nepiedalās pretendenta zināšanu un prasmju vērtēšanā, ja attiecīgais pretendents ir komisijas locekļa laulātais, komisijas locekļa vai viņa laulātā radinieks taisnā līnijā visās pakāpēs, sānu līnijā līdz ceturtajai pakāpei vai svainībā līdz trešajai pakāpei, vai arī ir bijis komisijas locekļa vai viņa laulātā aizbildnībā vai aizgādnībā. Komisijas loceklis nepiedalās pretendenta zināšanu un prasmju vērtēšanā arī tad, ja ir personīgi tieši vai netieši ieinteresēts lietas iznākumā vai ir citi apstākļi, kas rada pamatotas šaubas par viņa objektivitāti. Šādos gadījumos komisijas loceklis par šiem apstākļiem paziņo komisijai, kas pieņem lēmumu, ka attiecīgais komisijas loceklis nepiedalās konkrētā pretendenta vērtēšanā.
33. Pārtraukuma laikā pēc eksāmena rakstiskās daļas katrs komisijas loceklis novērtē katra pretendenta sagatavoto dokumenta projektu un vērtējumu ieraksta eksāmena rakstiskās daļas vērtējuma lapā (2. pielikums), ja nepieciešams, pievienojot īsu vērtējuma pamatojumu, un paraksta vērtējuma lapu.
34. Pēc eksāmena rakstiskās daļas darbu novērtēšanas komisijas sekretārs apkopo eksāmena rakstiskās daļas vērtējuma lapās ierakstītos rezultātus. Pretendenta eksāmena rakstiskās daļas vidējo vērtējumu iegūst, summējot komisijas locekļu dotos vērtējumus un dalot ar komisijas locekļu skaitu, kuri piedalījušies pretendenta eksāmena rakstiskās daļas darba vērtēšanā. Iegūto aritmētisko rezultātu, ja nepieciešams, noapaļo līdz veselam skaitlim (decimāldaļskaitli, kuram aiz komata ir cipars "5" vai lielāks, apaļo uz augšu). Ja iegūtais aritmētiskais rezultāts nesasniedz četras balles, to neapaļo, un šādā gadījumā vērtējums ir attiecīgi viena, divas vai trīs balles (neapmierinošs vērtējums).
35. Ja pretendents eksāmena rakstiskajā daļā saņēmis vidējo vērtējumu, kas ir zemāks par četrām ballēm, viņam nav tiesību piedalīties eksāmena mutiskajā daļā. Eksāmena rakstiskās daļas rezultātus ieraksta protokolā, un komisijas priekšsēdētājs paziņo, ka eksāmena rakstiskās daļas novērtēšana ir pabeigta.
36. Katrs komisijas loceklis novērtē katra pretendenta atbildes uz katru eksāmena mutiskās daļas jautājumu, katras atbildes vērtējumu ieraksta eksāmena mutiskās daļas vērtējuma lapā (3. pielikums) un, ja nepieciešams, pievieno īsu vērtējuma pamatojumu. Pēc visu atbilžu novērtēšanas komisijas loceklis ieraksta kopējo visu atbilžu vērtējumu, kuru iegūst, summējot visus piecus atbilžu vērtējumus un izdalot ar pieci. Iegūto aritmētisko rezultātu, ja nepieciešams, noapaļo līdz veselam skaitlim (decimāldaļskaitli, kuram aiz komata ir cipars "5" vai lielāks, apaļo uz augšu) un paraksta vērtējuma lapu. Ja iegūtais aritmētiskais rezultāts nesasniedz četras balles, to neapaļo, un šādā gadījumā vērtējums ir attiecīgi viena, divas vai trīs balles (neapmierinošs vērtējums).
37. Pēc eksāmena mutiskās daļas novērtēšanas komisijas sekretārs apkopo eksāmena mutiskās daļas vērtējuma lapās ierakstītos rezultātus. Pretendenta eksāmena mutiskās daļas vidējo vērtējumu iegūst, summējot komisijas locekļu dotos kopējos visu atbilžu vērtējumus un dalot ar komisijas locekļu skaitu, kuri piedalījušies pretendenta eksāmena mutiskās daļas atbilžu vērtēšanā. Iegūto aritmētisko rezultātu, ja nepieciešams, noapaļo līdz veselam skaitlim (decimāldaļskaitli, kuram aiz komata ir cipars "5" vai lielāks, apaļo uz augšu). Ja iegūtais aritmētiskais rezultāts nesasniedz četras balles, to neapaļo, un šādā gadījumā vērtējums ir attiecīgi viena, divas vai trīs balles (neapmierinošs vērtējums).
38. Galīgo eksāmena atzīmi nosaka, summējot pretendenta eksāmena abu daļu vērtējumus un izdalot ar divi (decimāldaļskaitli, kuram aiz komata ir cipars "5" vai lielāks, apaļo uz augšu). Ja iegūtais aritmētiskais rezultāts nesasniedz septiņas balles, to neapaļo. Pretendenta eksāmena galīgo vērtējumu ieraksta protokolā.
39. Ja saskaņā ar šo noteikumu 13. punktu zvērināta advokāta palīgs vai tiesību zinātņu doktors kārto tikai eksāmena rakstisko daļu, galīgā eksāmena atzīme ir eksāmena rakstiskās daļas vidējais vērtējums.
40. Eksāmens ir nokārtots, ja nokārtotā eksāmena abu daļu galīgais vērtējums, kas noteikts saskaņā ar šo noteikumu 38. un 39. punktu, nav zemāks par septiņām ballēm.
41. Pēc eksāmena beigām komisijas locekļiem ir tiesības ierakstīt protokolā savu īpašo viedokli par vērtējumu un par eksāmena norises gaitu.
42. Pēc tam kad komisijas priekšsēdētājs, komisijas locekļi, kas piedalījušies eksāmenā, un komisijas sekretārs parakstījuši protokolu, komisijas priekšsēdētājs sagatavo un paraksta lēmumu par eksāmena rezultātiem. Lēmums stājas spēkā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
43. Katras eksāmena daļas rezultātus pretendentam paziņo pēc tam, kad komisijas priekšsēdētājs paziņojis, ka eksāmena attiecīgās daļas novērtēšana ir pabeigta.
44. Komisija eksāmena galīgo vērtējumu pretendentam paziņo rakstiski, nosūtot lēmuma izrakstu par eksāmena rezultātiem uz pretendenta norādīto elektroniskā pasta adresi, ne vēlāk kā nākamajā darbdienā pēc šo noteikumu 42. punktā minētā lēmuma pieņemšanas.
45. Pretendents, iesniedzot pamatotu iesniegumu Tieslietu ministrijā, mēneša laikā pēc šo noteikumu 42. punktā minētā lēmuma paziņošanas var to apstrīdēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā attiecībā uz eksāmena laikā pieļautajiem eksāmena kārtības pārkāpumiem, kas varēja ietekmēt eksāmena daļas vērtējumu vai vērtējumu kopumā.
46. Tieslietu ministrijas valsts sekretāra lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
47. Šo noteikumu II, III, IV un V nodaļā minētās prasības par eksāmena organizēšanu (izņemot šo noteikumu 3. punktā minētās prasības), eksāmena mutiskās daļas norisi, zināšanu un prasmju vērtēšanu, kā arī rezultātu paziņošanu un apstrīdēšanu attiecas arī uz kvalifikācijas pārbaudījuma organizēšanu un norisi, zināšanu un prasmju vērtēšanu, kā arī rezultātu paziņošanu un apstrīdēšanu, ciktāl šajā nodaļā nav noteikts citādi.
48. Kvalifikācijas pārbaudījumam ir viena daļa, kurā mutiski tiek pārbaudītas zvērināta advokāta teorētiskās zināšanas, kā arī komunikācijas un argumentācijas prasmes, uzdodot zvērinātam advokātam piecus teorijas jautājumus. Kvalifikācijas pārbaudījuma biļetēs iekļauj piecus teorijas jautājumus, no kuriem četri ir saistīti ar šo noteikumu 8.1., 8.2., 8.3., 8.4., 8.5., 8.6., 8.7., 8.8. un 8.9. apakšpunktā minētajām jomām un viens – ar šo noteikumu 8.10., 8.11., 8.12. un 8.13. apakšpunktā minētajām jomām.
49. Zvērināta advokāta zināšanas un prasmes kvalifikācijas pārbaudījumā komisija vērtē 10 ballu sistēmā saskaņā ar šo noteikumu 1. pielikumā minētajiem vērtēšanas kritērijiem un vērtējumu ieraksta kvalifikācijas pārbaudījuma vērtējuma lapā (3. pielikums).
50. Eksāmena maksas apmērs ir:
50.1. 100 euro – zvērināta advokāta palīgiem un tiesību zinātņu doktoriem;
50.2. 350 euro – pārējiem pretendentiem.
52. Atzīt par spēku zaudējušiem:
52.1. Ministru kabineta 2009. gada 10. marta noteikumus Nr. 227 "Zvērināta advokāta eksāmena kārtība" (Latvijas Vēstnesis, 2009, 41. nr.; 2017, 114. nr.);
52.2. Ministru kabineta 2004. gada 20. jūlija noteikumus Nr. 609 "Noteikumi par advokāta eksāmena maksu" (Latvijas Vēstnesis, 2004, 116. nr.; 2013, 169. nr.; 2014, 160. nr.; 2017, 114. nr.).
Ministru prezidenta biedrs,
tieslietu ministrs J. Bordāns
| Nr. p. k. | Vērtējums (balles) | Skaidrojums | Apguves līmenis |
| 1. | 10 | Zināšanas pārsniedz noteikto nepieciešamo zināšanu apjomu un liecina par patstāvīgu padziļinātu zināšanu apguvi un ar zvērināta advokāta profesionālo darbību saistītu problēmjautājumu un darbību regulējošo normu dziļu izpratni | Izcili |
| 2. | 9 | Pilnīga izpratne par zvērināta advokāta profesionālajā darbībā nepieciešamajiem normatīvajiem aktiem, ētikas normām, profesionālās darbības principiem un metodēm. Pilnībā vai gandrīz vienmēr spēj izmantot iegūtās zināšanas un prasmes. Ir prasme patstāvīgi izmantot iegūtās zināšanas | Teicami |
| 3. | 8 | Apgūti zvērināta advokāta profesionālajā darbībā nepieciešamie normatīvie akti, ētikas normas, profesionālās darbības principi un metodes. Spēj iegūtās zināšanas un prasmes izmantot standartsituācijās, taču konstatējama atsevišķu sarežģītu jautājumu nepietiekama izpratne | Ļoti labi |
| 4. | 7 | Apgūti zvērināta advokāta profesionālajā darbībā nepieciešamie normatīvie akti, ētikas normas, profesionālās darbības principi un metodes. Spēj izmantot iegūtās zināšanas un prasmes, taču konstatējama atsevišķu jautājumu nepietiekami dziļa izpratne | Labi |
| 5. | 6 | Apmierinoša izpratne par zvērināta advokāta profesionālajā darbībā nepieciešamajiem normatīvajiem aktiem, ētikas normām, profesionālās darbības principiem un metodēm, taču konstatējama atsevišķu jautājumu nepietiekami dziļa izpratne un nespēja iegūtās zināšanas izmantot atsevišķu problēmjautājumu risināšanā | Gandrīz labi |
| 6. | 5 | Kopumā apmierinoša izpratne par zvērināta advokāta profesionālajā darbībā nepieciešamajiem normatīvajiem aktiem, ētikas normām, profesionālās darbības principiem un metodēm, taču konstatējami būtiski trūkumi spējā izmantot iegūtās zināšanas praksē | Viduvēji |
| 7. | 4 | Apgūtas virspusīgas zināšanas par zvērināta advokāta profesionālajā darbībā nepieciešamajiem normatīvajiem aktiem, ētikas normām, profesionālās darbības principiem un metodēm, taču nespēj iegūtās zināšanas un prasmes izmantot | Gandrīz viduvēji |
| 8. | 3 | Virspusīgas zināšanas par biežāk lietotajiem zvērināta advokāta profesionālajā darbībā nepieciešamajiem normatīvajiem aktiem, ētikas normām, profesionālās darbības principiem un metodēm, taču nav prasmes tās praktiski izmantot | Vāji |
| 9. | 2 | Ļoti vājas zināšanas par biežāk lietotajiem zvērināta advokāta profesionālajā darbībā nepieciešamajiem normatīvajiem aktiem, ētikas normām, profesionālās darbības principiem un metodēm, nav prasmes tās izmantot praktiski | Ļoti vāji |
| 10. | 1 | Nav izpratnes par biežāk lietotajiem zvērināta advokāta profesionālajā darbībā nepieciešamajiem normatīvajiem aktiem, ētikas normām, profesionālās darbības principiem un metodēm. Nav zvērināta advokāta profesionālajā darbībā nepieciešamo zināšanu un prasmju | Neapmierinoši |
tieslietu ministrs J. Bordāns
| (norises vieta) | (datums un laiks) |
| Vērtētājs | |
| (komisijas locekļa vārds, uzvārds) |
| Nr. p. k. | Pretendenta vārds, uzvārds | Biļetes numurs | Vērtējums (1–10) | Piezīmes |
| Vērtētāja paraksts |
tieslietu ministrs J. Bordāns
| (norises vieta) | (datums un laiks) |
| Vērtētājs | |
| (komisijas locekļa vārds, uzvārds) |
| Pretendents/zvērināts advokāts | |
| (vārds, uzvārds) |
| Biļetes numurs |
| Jautājuma numurs | Vērtējums (1–10) | Piezīmes |
| Kopējais vērtējums (1–10) |
| Vērtētāja paraksts |
tieslietu ministrs J. Bordāns
 |
 |
 |
 |