Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Darbības ar dokumentu

Tiesību akts: spēkā esošs

Ministru kabineta noteikumi Nr. 201

Rīgā 2021. gada 1. aprīlī (prot. Nr. 31 22. §)

Grozījumi Ministru kabineta 2015. gada 3. februāra noteikumos Nr. 59 "Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība investīciju veicināšanai lauksaimniecībā"

Izdoti saskaņā ar Lauksaimniecības un lauku attīstības likuma
5. panta 3.1 un ceturto daļu

Izdarīt Ministru kabineta 2015. gada 3. februāra noteikumos Nr. 59 "Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība investīciju veicināšanai lauksaimniecībā" (Latvijas Vēstnesis, 2015, 29., 157., 198. nr.; 2016, 62., 246. nr.; 2017, 87., 189., 249. nr.; 2018, 68., 123. nr.; 2019, 114., 206. nr.; 2020, 74A., 242. nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt 3. punkta ievaddaļu šādā redakcijā:

"3. Šajos noteikumos paredzētā atbalsta kopējais finansējums 2021. gadam ir 15 320 000 euro, un no tiem piešķir:".

2. Aizstāt 3.1. apakšpunktā skaitli "8 513 515" ar skaitli "10 200 000".

3. Aizstāt 3.2. apakšpunktā skaitli "660 556" ar skaitli "800 000".

4. Aizstāt 3.3. apakšpunktā skaitli "900 000" ar skaitli "1 000 000".

5. Papildināt noteikumus ar 3.5. apakšpunktu šādā redakcijā:

"3.5. 320 000 euro - digitālās platformas pilnveidei, lai nodrošinātu informēšanas pasākumus par lauksaimniecības produktu pieejamību."

6. Svītrot 6. punktu.

7. Aizstāt 10.5. apakšpunktā vārdus un skaitļus "šo noteikumu 13.1.1., 13.1.2., 13.1.3., 13.1.5., 23.1. apakšpunktā, 34. punktā un 43.4. apakšpunktā paredzēto atbalstu" ar vārdiem un skaitļiem "šo noteikumu 3.5., 13.1.1., 13.1.2., 13.1.3., 13.1.5., 23.1. apakšpunktā, 34. punktā un 43.4. apakšpunktā paredzēto atbalstu".

8. Izteikt 11.12. apakšpunktu šādā redakcijā:

"11.12. lēmumu par de minimis atbalsta piešķiršanu vai nepiešķiršanu saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 1407/2013, Komisijas regulu Nr. 717/2014 un Komisijas regulu Nr. 1408/2013 pieņem attiecīgi līdz Komisijas regulas Nr. 1407/2013 7. panta 4. punktā, Komisijas regulas Nr. 717/2014 7. panta 4. punktā un Komisijas regulas Nr. 1408/2013 7. panta 4. punktā noteiktā piemērošanas termiņa beigām."

9. Aizstāt 18. un 19. punkta ievaddaļā vārdu "oktobra" ar vārdu "septembra".

10. Aizstāt 28. un 29. punkta ievaddaļā vārdu "oktobra" ar vārdu "septembra".

11. Aizstāt 38. un 39. punkta ievaddaļā vārdu "oktobra" ar vārdu "septembra".

12. Papildināt noteikumus ar IV1 nodaļu šādā redakcijā:

"IV.1 Atbalsts digitālās platformas pilnveidei informēšanas pasākumiem par lauksaimniecības produktu pieejamību

41.1 Atbalsta mērķis ir pilnveidot digitālo platformu, lai informētu par lauksaimniecības produktu pieejamību (turpmāk - digitālā platforma).

41.2 Atbalstu digitālās platformas pilnveidei piešķir saskaņā ar regulu Nr. 702/2014.

41.3 Atbalstu 320 000 euro apmērā piešķir atbilstoši regulas Nr. 702/2014 24. panta 2. punkta "b" apakšpunktā un 5. punkta "a" apakšpunktā minētajām attiecināmajām izmaksām 100 procentu apmērā pretendentam, kas atbilst šo noteikumu 45.11. apakšpunktā minētajām prasībām.

41.4 Lai saņemtu atbalstu, pretendents līdz 2021. gada 30. aprīlim iesniedz Lauku atbalsta dienestā iesniegumu (6.1 pielikums) un detalizētu izdevumu tāmi par plānotajām izmaksām.

41.5 Lauku atbalsta dienests pēc šo noteikumu 41.4 punktā minēto dokumentu saņemšanas pieņem lēmumu par atbalsta piešķiršanu vai par atteikumu piešķirt atbalstu. Lēmumā par atbalsta piešķiršanu paredz priekšapmaksu 90 procentu apmērā no izdevumu tāmē norādītās kopējās summas.

41.6 Par šo noteikumu 41.3 punktā minētajām attiecināmajām izmaksām pretendents līdz 2021. gada 1. decembrim Lauku atbalsta dienestā iesniedz samaksu apliecinošu dokumentu kopsavilkumu atbilstoši šo noteikumu 41.4 punktā minētajai izdevumu tāmei.

41.7 Lauku atbalsta dienests pēc šo noteikumu 41.6 punktā minēto dokumentu saņemšanas veic galīgo norēķinu."

13. Izteikt 44. punktu šādā redakcijā:

"44. Šo noteikumu 43.4. apakšpunktā minētais atbalsts paredzēts:

44.1. lai turpinātu šo noteikumu 7. pielikuma 1., 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8., 9., 10., 11., 12., 13., 14., 15., 16., 17., 18., 19., 21. un 22. punktā minētos pārejošos pētījumus;

44.2. lai uzsāktu šo noteikumu 7. pielikuma 20., 23., 24., 25., 26. un 27. punktā minētos pētījumus."

14. Aizstāt 52.1.2. apakšpunktā skaitli "2021." ar vārdu "nākamā".

15. Papildināt noteikumus ar 54. punktu šādā redakcijā:

"54. Lauku atbalsta dienests vērtē pretendenta atbilstību šo noteikumu 13.1.1., 13.1.3., 13.1.5., 13.1.6. un 23.1. apakšpunkta un 34. un 41.3 punkta, kā arī regulas Nr. 702/2014 1. panta 6. punkta "c" apakšpunkta un 2. panta 14. punkta nosacījumiem."

16. Papildināt noteikumus ar 6.1 pielikumu šādā redakcijā:

"6.1 pielikums
Ministru kabineta
2015. gada 3. februāra
noteikumiem Nr. 59

Iesniegums atbalsta saņemšanai digitālas platformas pilnveidei informēšanas pasākumiem par lauksaimniecības produktu pieejamību

Iesniegumā ietver vismaz šādu informāciju:

1) klienta vārdu, uzvārdu vai nosaukumu, personas kodu vai reģistrācijas numuru, Lauku atbalsta dienesta klienta numuru;

2) klienta kontaktinformāciju - tālruņa numuru vai mobilā tālruņa numuru;

3) pasākuma mērķi, uzdevumus, aktualitāti un nozīmīgumu;

4) apliecinājumu par sniegtās informācijas patiesumu."

17. Izteikt 7. pielikumu šādā redakcijā:

"7. pielikums
Ministru kabineta
2015. gada 3. februāra
noteikumiem Nr. 59

Lauksaimniecībā izmantojamie zinātnes pētījumi

Nr.
p.k.

Nosaukums

Darba uzdevumi

Finansējums (euro)*

Izpildītājs

Zemkopības ministrijas atbildīgais departaments

1.

Minimālās augsnes apstrādes ietekme uz augsnes auglības saglabāšanu, kaitīgo organismu attīstību un izplatību, ražu un tās kvalitāti bezmaiņas sējumos Apkopot pētījumā iegūtos datus par tehnoloģiju izmantošanas iespējām integrētajā laukaugu audzēšanā: iegūto rezultātu apkopojums

5000

Latvijas Lauksaimniecības universitāte

Lauksaimniecības departaments

2.

Graudaugu šķirņu izturības izvērtējums pret slimībām Latvijas agroklimatiskajos apstākļos, novērtējot šķirņu saimnieciskās īpašības 1. Novērtēt lapu slimību attīstību ziemāju (kviešu un rudzu) sējumos atkarībā no šķirnes. Novērtēšana paredzēta stiebrošanas sākumā, vārpošanas sākumā un piengatavības laikā.

2. Novērtēt lapu slimību attīstību vasarāju (kviešu, miežu un auzu) sējumos atkarībā no šķirnes. Novērtēšana paredzēta cerošanas, vārpošanas un piengatavības laikā.

3. Novērtēt ziemāju un vasarāju graudaugu vārpu slimību attīstību atkarībā no šķirnes. Citu slimību uzskaite graudaugu šķirnēm, ja tās tiek konstatētas.

4. Izvērtēt graudaugu ražas un tās kvalitātes rādītāju izmaiņas fungicīdu lietošanas rezultātā atkarībā no šķirnes

17 000

Latvijas Lauksaimniecības universitāte

Lauksaimniecības departaments

3.

Lauksaimniecības attīstības prognozēšana un politikas scenāriju izstrāde līdz 2050. gadam 1. Latvijas lauksaimniecības sektoranalīzes modeļa (LASAM modeļa) uzturēšana - aktualizācija un uzlabojumi.

2. Modelī aktualizēt visus lauksaimniecību raksturojošos rādītājus.

3. Pārskatīt siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju novērtējumu bloku atbilstoši metodoloģijas izmaiņām.

4. Aktualizēt sociālekonomiskās ietekmes un investīciju nepieciešamības novērtējuma prognozes.

5. Turpināt izmēģinājumprojekta lauksaimniecības emisiju novērtējumu atkarībā no saimniekošanas pieejas, iekļaujot augkopību un gaļas lopkopību (2020. gadā emisiju novērtējums veikts piena lopkopības sektoram).

6. LASAM modeļa rezultātu atspoguļošanas pieejas attīstīšana, paredzot tajā vairākus attīstības scenārijus.

7. ES RefScen 2050 modeļa prognozēto lauksaimniecības un ZIZIMM sektora (aramzemes un zālāju) SEG emisiju datu analīze. Tehnisks atbalsts Latvijas viedokļa un argumentācijas sagatavošanā par RefScen 2050 datiem un sadarbība ar Eiropas Komisiju un tās zinātniskajām iestādēm saistībā ar šīm prognozēm.

8. Tehnisks atbalsts Latvijas viedokļa un argumentācijas sagatavošanā par Klimata un enerģētikas politikas satvara laikposmam līdz 2030. gadam pārskatīšanu, ņemot vērā Eiropas Zaļā kursa virzību uz klimatneitralitāti 2050. gadā

80 000

Latvijas Lauksaimniecības universitāte

Lauksaimniecības departaments

4.

Virszemes ūdeņu un gruntsūdeņu kvalitātes pārraudzība īpaši jutīgajās teritorijās un lauksaimniecības zemēs lauksaimniecības noteču monitoringa programmā 1. Iegūt korektu informāciju par lauksaimniecības izkliedētā (difūzā) un punktveida avota nozīmi virszemes un pazemes ūdeņu piesārņošanā:

1.1. monitoringa izpilde ar mērbūvēm un iekārtām aprīkotās monitoringa stacijās četrās vietās drenu lauka izpētes līmenī un četrās vietās mazā sateces baseina izpētes līmenī, izslēdzot citu piesārņojuma avotu ietekmi uz monitoringa mērījumiem. Papildus ņemt ūdens paraugus divos izkliedētā piesārņojuma posteņos. Paraugu ņemšanas biežums - ne retāk kā reizi mēnesī;

1.2. monitoringa izpilde, nosakot lauksaimniecības piesārņojuma ietekmi uz pazemes ūdeņiem, īpaši uz seklo pazemes ūdeņu - gruntsūdeņu - sastāvu 11 urbumos trijās monitoringa stacijās un 10 urbumos īpaši izveidotās trijās pazemes ūdeņu izpētes vietās. Paraugu ņemšanas izpildes biežums - ne retāk kā reizi ceturksnī;

1.3. trijās teritorijās veikt novērojumus par augu barības elementu (N un P savienojumu) izskalošanos no lauksaimniecības punktveida piesārņojuma avotiem (kūtsmēslu saimniecības lielajās lopkopības fermās) - ne retāk kā reizi mēnesī.

2. Uzkrāt un apkopot ūdens kvalitātes datus piesārņojuma modelēšanai Bērzes upes sateces baseinā un tā 15 daļbaseinos, kas atrodas īpaši jutīgā teritorijā. Paraugu ņemšanas biežums - ne retāk kā reizi mēnesī. Modelēt piesārņojumu ar starptautiskajā praksē izmantoto FyrisNP (Zviedrija) vai HYPE (Zviedrija) ūdens kvalitātes modeli.

3. Uzkrāt un apkopot datus par izkliedētā piesārņojuma emisijas koeficientiem (N un P noplūdei) dažādiem zemes lietošanas veidiem un augu sekām. Noteikt atsevišķu ekstremālu hidroloģisku procesu (pavasara palu, epizodisku plūdu, augsnes ūdens erozijas, ziemas perioda noplūžu) ietekmi uz kopējo gada N un P noplūdes raksturu un apjomu. Pētīt piesārņotāju - augu barības elementu (N un P savienojumu) - transformācijas procesus hidrogrāfiskā sistēmā, lai novērtētu aiztures (pašattīrīšanās) procesus, kas nepieciešami piesārņojuma slodzes aprēķiniem.

4. Veikt novērojumus par augu barības elementu (N un P savienojumu) koncentrāciju astoņās vietās īpaši jutīgas teritorijas upju baseinos, ņemot ūdens paraugus ne retāk kā reizi mēnesī.

5. Veikt novērojumus par augu barības elementu koncentrācijas izmaiņām divās virszemes plūsmas un vienā pazemes plūsmas mākslīgajā mitrzemē.

6. Uzturēt esošās un iespēju robežās pilnveidot monitoringa staciju būves un tehnisko aprīkojumu atbilstoši starptautiskās prakses un HELCOM rekomendācijām.

7. Pēc Zemkopības ministrijas pieprasījuma sagatavot informāciju ziņojumam Eiropas Komisijai par ūdens un augsnes aizsardzību no lauksaimnieciskas darbības izraisīta piesārņojuma ar nitrātiem

51 000

Latvijas Lauksaimniecības universitāte

Lauksaimniecības departaments

5.

Aramzemes un ilggadīgo zālāju apsaimniekošanas radītās siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas un oglekļa dioksīda (CO2) piesaistes uzskaites sistēmas pilnveidošana un atbilstošu metodisko risinājumu izstrādāšana 1. Raksturot pasējas auga izmantošanas ietekmi uz SEG emisijām:

1.1. noteikt CO2, CH4 un N2O emisiju no lauksaimniecībā izmantotām zemēm atkarībā no sarkanā āboliņa kā pasējas auga izmantošanas un izvēlētajiem kultūraugiem (vismaz 3 kultūraugi ar pasējas augiem un bez tiem), izmantojot Picarro G2508 gāzu analizatoru;

1.2. raksturot pasējas auga izmantošanas un izvēlēto kultūraugu ietekmi uz SEG emisijām izpētes teritorijā, kuru apsaimnieko Agroresursu un ekonomikas institūta Stendes pētniecības centrs, tostarp novērtēt augsnes mitruma, gaisa temperatūras, nokrišņu un mēslojuma izkliedēšanas ietekmi uz SEG emisijām;

1.3. sagatavot starpziņojumu par pētījuma rezultātiem.

2. Sagatavot zinātniskas publikācijas manuskriptu par minimālas augsnes apstrādes ietekmi uz SEG emisijām, balstoties uz LLU mācību pētījumu saimniecībā "Pēterlauki" 2018.-2020. gadā iegūtajiem datiem.

3. Sadarbojoties ZIZIMM un lauksaimniecības sektora ekspertiem, izvērtēt pētījuma izpildes periodā aktuālos Eiropas Komisijas priekšlikumus oglekļa apsaimniekošanas iniciatīvas ieviešanai un pieejamo informāciju par Eiropas Savienības valstīs lietotajām oglekļa vienību sertifikācijas un verifikācijas sistēmām, nodrošinot zinātnisku kompetenci Latvijas pozīcijas formulēšanā un aizstāvēšanā:

3.1. sadarbojoties ar potenciāli iesaistāmajām valsts pārvaldes institūcijām, sagatavot priekšlikumus Eiropas Savienības oglekļa apsaimniekošanas iniciatīvas ieviešanai Latvijā (pārvaldība, attiecināmās jomas, oglekļa vienību uzskaites monitoringa, ziņošanas un pārbaudes sistēma, darbību ietekmes identificēšana Nacionālajā SEG inventarizācijas sistēmā);

3.2. izvērtēt divu atbilstoši pašreizējam zināšanu līmenim un tehniskajām iespējām identificējamu oglekļa apsaimniekošanas darbību (pa vienai ZIZIMM un lauksaimniecības sektorā) ieviešanas iespējas (gadījumu analīzi) atbilstoši sagatavotajiem oglekļa apsaimniekošanas sistēmas ieviešanas priekšlikumiem.

4. Sagatavot zinātniskas publikācijas manuskriptu par oglekļa ienesi (ar kultūraugu virszemes un pazemes biomasu) un pārrēķinu vienādojumiem lauksaimniecības produkcijas statistikas datu transformēšanai oglekļa ieneses vienādojumos atbilstoši 2018.-2020. gadā iegūtajiem datiem.

5. Sadarbībā ar pētījuma "Progresīva zemkopības sistēma kā pamats vidi saudzējošai un efektīvai Latvijas augkopībai" (Nr. 19-00-A01612-000011) īstenotājiem iegūt empīriskus datus par pētījumā aprobēto agrotehnikas paņēmienu ietekmi uz CO2 emisiju no augsnes, tostarp dažādu uztvērējaugu un to maisījumu un slāpekļa devu izmantošanu augkopībā. Pētījumā nosakāmi augsnes heterotrofās elpošanas, augsnes temperatūras un augsnes virskārtas mitruma rādītāji, izmantojot EGM-5 analizatoru un papildu sensorus. Gāzu apmaiņa veicama veģetācijas sezonas laikā, vismaz deviņus mēnešus gadā, atkārtoti veicot mērījumus reizi divās nedēļās katrā no pētījumā ietvertajiem izmēģinājumu variantiem. Mērījumi veicami vismaz deviņos pastāvīgos heterotrofās elpošanas laukumos katrā izmēģinājumu variantā. Mērījumu metodika harmonizējama ar LIFE OrgBalt projekta metodiku

70 261

Latvijas Valsts mežsaimniecības institūts "Silava"

Lauksaimniecības departaments

6.

Meliorācijas ietekmes novērtēšana klimata pārmaiņu (plūdu riska) mazināšanā 1. SEG emisijas mērījumi un cēloņsakarību izpēte nosusinātās lauksaimniecības zemēs:

1.1. veikt dislāpekļa oksīda (N2O), ogļskābās gāzes (CO2), metāna (CH4) un amonjaka (NH3) emisijas mērījumus lauksaimniecībā izmantotās minerālaugsnēs;

1.2. noteikt un analizēt dislāpekļa oksīda (N2O), ogļskābās gāzes (CO2), metāna (CH4) un amonjaka (NH3) emisijas cēloņsakarības pētāmajās teritorijās.

2. Meliorācijas digitālā kadastra informācijas sistēmas pilnveidošana un funkcionalitātes paplašināšana Latvijas teritorijā:

2.1. veikt grāvju tīkla digitizāciju (ģenerēšanu) lauksaimniecībā izmantojamās zemēs, privātajos un valsts meža īpašumos, izmantojot 2018.-2020. gadā izstrādāto metodiku virszemes meliorācijas sistēmu automātiskai identificēšanai;

2.2. veikt valsts nozīmes ūdensnoteku un grāvju tīkla līnijveida objektu topoloģisko savienošanu, izmantojot meliorācijas digitālā kadastra informācijas sistēmā esošos un 2.1. uzdevuma izpildē digitizētos (ģenerētos) līnijveida objektus

51 000

Latvijas Lauksaimniecības universitāte

Lauksaimniecības departaments

7.

Ganību airenes pirmsselekcijas materiāla izvērtēšana 1. Izvērtēt pēc noteiktām pazīmēm atlasītos tetraploīdos agrīna un vēlīna tipa genotipus pēcnācēju pārbaudes audzētavās (WP12).

2. Izolētos apstākļos saziedināt un vērtēt perspektīvākos genotipus, lai izveidotu jaunas populācijas ar atšķirīgām fenotipiskām un agronomiskām īpašībām (WP12).

3. Īstenot nepieciešamo agrotehnisko pasākumu kompleksu plašas izcelsmes ganību airenes populāciju hibridizācijas audzētavā, lai izvērtētu un atlasītu noturīgākos tetraploīdos genotipus (WP13).

4. Izvērtēt diploīdos genotipus pēc vienota plāna un metodikas izlases audzētavā (~1000 x 2 genotipi) (WP14).

5. Apkopot un analizēt datus, iekļaut iegūtos vērtējumus projekta kopējā datubāzē, atlasīt izejmateriālu jaunu šķirņu veidošanai

7120

Latvijas Lauksaimniecības universitāte

Lauksaimniecības departaments

8.

Pākšaugu aktuālo kaitēkļu efektīvāko ierobežošanas paņēmienu izvērtēšana un noteikšana un lauksaimniecībai nozīmīgāko apputeksnētāju dzīvotspēju ietekmējošo faktoru identificēšana 1. Turpināt dažādu pupu sēklgrauža ierobežošanas stratēģiju efektivitātes testēšanu.

2. Turpināt pupu sēklgrauža monitoringa metožu izpēti.

3. Noteikt pupu sēklgrauža postīgumu kontrolētos apstākļos.

4. Izmēģināt pret pupu sēklgrauzi mazieņēmīgas lauka pupu šķirnes Latvijas apstākļos.

5. Sniegt priekšlikumus par pupu sēklgrauža ierobežošanas paņēmieniem.

Uzdevumi pētījumam par bitēm:

5.1. informācijas tehnoloģiju izmantošana medus bites saimju stresa monitorēšanai;

5.2. augu aizsardzības līdzekļu lietošanas radītā riska vērtēšana uz apputeksnētājiem;

5.3. bišu sugu daudzveidības sezonālais monitorings Latvijas agrocenozēs

80 998

Latvijas Lauksaimniecības universitāte

Lauksaimniecības departaments

9.

Dzeltenās rūsas (ieros. Puccinia striiformis, Wes.) izplatība Latvijā un pasākumi tās postīguma ierobežošanai 1. Auzu patogēnu kolekcijas pārsēšana un identifikācija, izmantojot mikroskopijas un molekulārās metodes, īpašu uzmanību pievēršot Pyrenophora, Fusarium un Alternaria ģints patogēniem. Kataloga veidošana.

2. Par auzu sējumiem ievākto lauka datu analīze. Sasaiste ar identificētajiem patogēniem.

3. Literatūras analīze par sastopamajiem auzu patogēniem.

4. Latvijā audzēto kviešu šķirņu izturības pārbaude pret Puccinia striiformis lauka apstākļos. Mākslīgā inokulācija.

5. Eksperimenti siltumnīcā. P. striiformis rasu identifikācija ar fenotipēšanas metodi. Latvijā audzēto kviešu šķirņu izturības pārbaude pret Puccinia striiformis.

6. Puccinia spp. identificēšana uz bārbelēm.

7. Informācijas apkopošana par dzeltenās rūsas izplatību Latvijā un pasākumiem tās postīguma ierobežošanai

56 000

Latvijas Lauksaimniecības universitāte

Lauksaimniecības departaments

10.

Lēmuma atbalsta sistēmas izmantošana un pilnveide kaitīgo organismu ierobežošanai integrētajā augļkopībā 1. Nodrošināt un uzturēt ābeļu kraupja, ābolu tinēja, augļukoku vēža un ābolu zāģlapsenes attīstības prognozi, izmantojot lēmuma atbalsta sistēmu, un nodrošināt tīmekļvietnē brīvi pieejamu informāciju par kaitīgo organismu kritiskajiem riska periodiem.

2. Veikt ābeļu kraupja, augļukoku vēža, ābolu tinēja un ābolu zāģlapsenes attīstības un izplatības novērojumus saimniecībās, kurās uzstādītas meteoroloģiskās stacijas, un noteikt augu aizsardzības stratēģijas efektivitāti.

3. Izstrādāt un pārbaudīt lauka izmēģinājumā dažādas augu aizsardzības stratēģijas atbilstoši lēmuma atbalsta sistēmas prognozēm, iekļaujot preparātus, kas atļauti bioloģiskajā audzēšanā, lai iegūtu kvalitatīvu augļu ražu bez augu aizsardzības līdzekļu atliekvielām

20 000

Latvijas Lauksaimniecības universitāte

Lauksaimniecības departaments

11.

Latvijā in situ audzēto pārtikā un lauksaimniecībā izmantojamo augu un to savvaļas radinieku ģenētisko resursu potenciāla apzināšana, ievākšana un izpēte 1. Ievietot ekspedīcijas paraugus gēnu bankā, pārbaudīt un ievadīt deskriptora datus datubāzē. Izstrādāt ieteikumus Latvijas augu ģenētisko resursu saglabāšanai in situ.

2. Ekspedīciju plāna izstrādāšana un izpilde.

Augļaugu ekspedīcija (1 ekspedīcija).

Dārzeņu/laukaugu ekspedīcija (1 ekspedīcija).

Zālaugu ekspedīcija (1 ekspedīcija).

3. Atbilstoši GB apstiprinātajiem deskriptoriem aprakstīt (izvērtēt) ģenētisko resursu paraugus.

4. Aprakstīt paraugus pēc deskriptoriem (3. gads)

28 100

Latvijas Valsts mežsaimniecības institūts "Silava"

Lauksaimniecības departaments

12.

Augu olbaltumvielu ražošanas produktivitātes un ilgtspējības palielināšana Eiropā 1. Apkopot lauka izmēģinājumu rezultātus par atsevišķu agrotehnisko paņēmienu ietekmi uz lauka pupu ražas veidošanos:

1.1. sējas laiks, izsējas norma, šķirne, slimību ierobežošana ar fungicīdiem;

1.2. sēklu inokulācija ar gumiņbaktērijām (ietekme uz lauka pupu proteīna saturu).

2. Apkopot un izanalizēt iegūtos rezultātus no lauksaimnieku aptaujas, identificējot galvenos faktorus, kas nosaka pākšaugu ražas mainīgumu, kā arī faktorus, kas nosaka lielākas pākšaugu ražas iegūšanu.

3. Nodrošināt projekta koordināciju un komunikāciju ar starptautiskajiem projekta partneriem, kā arī plašāku sabiedrību projektā iegūto zināšanu pārnesei

10 000

Latvijas Lauksaimniecības universitāte

Lauksaimniecības departaments

13.

Barības līdzekļu un barības vielu sagremojamības pētījumi (konversija) jēriem, lietojot dažādas barības līdzekļu izbarošanas tehnoloģijas 1. Atkārtot divos pētījuma gados īstenoto pētījumu.

2. Organizēt barības sagremojamības eksperimentu, kura laikā uzskaitīt izbarotās lopbarības, iegūto mēslu un urīna daudzumu.

3. Noteikt izbarotās lopbarības un iegūto mēslu ķīmisko sastāvu, vērtēt galveno barības vielu sagremošanu un izmantošanu nobarojamo jēru dzīvmasas pieauguma ieguvei.

4. Organizēt semināru, lai informētu aitu audzētājus un citus interesentus par projekta rezultātiem.

5. Sagatavot publikāciju žurnālam vai zinātnisko konferenču rakstu krājumam

21 700

Latvijas Lauksaimniecības universitāte

Lauksaimniecības departaments

14.

Pētījumi par barības vielu konversiju un optimālo kopproteīna līmeni slaucamo govju barības devās piesārņojuma līmeņa samazināšanai 1. Veikt slāpekļa aprites aprēķinu un izvērtēt divu gadu eksperimenta laikā iegūtos datus.

2. Salīdzināt iegūtos rezultātus ar saimniecībā ražojošā ganāmpulka produktivitātes rādītājiem.

3. Organizēt semināru nozares speciālistiem, lai iepazīstinātu ar pētījumā iegūtiem rezultātiem un ieteikumiem.

4. Publicēt pētījuma rezultātus zinātniskā un zinātniski praktiskā žurnālā

18 000

Latvijas Lauksaimniecības universitāte

Lauksaimniecības departaments

15.

Nacionālajā gēnu bankā uzkrātā Latvijas vietējo apdraudēto dzīvnieku šķirņu bioloģiskā materiāla gēnu bankas papildināšana un izpēte 1. Ievākt bioloģisko materiālu no vietējo apdraudēto visu sugu un šķirņu lauksaimniecības dzīvniekiem, sadarbojoties ar šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju biedrībām.

2. Iegādāties no Latvijā esošajām ciltslietu un mākslīgās apsēklošanas stacijām Latvijas brūnās un Latvijas zilās šķirnes vaislas buļļu bioprodukta devas un organizēt to uzglabāšanu Siguldas CMAS.

3. Apstrādāt un iekļaut LLU gēnu bankā ievākto bioloģisko materiālu, papildināt gēnu bankas datubāzi.

4. Zinātniskos projektos izpētīt ievākto vietējo apdraudēto šķirņu lauksaimniecības dzīvnieku bioloģisko materiālu

20 000

Latvijas Lauksaimniecības universitāte

Lauksaimniecības departaments

16.

Latvijas izcelsmes medus autentiskuma, kvalitātes un nekaitīguma novērtējums 1. Medus autentiskuma noteikšana, veicot medus sastāvā esošo savienojumu skrīningu ar augstas izšķirtspējas masspektrometrijas metodi. Pētījuma rezultātā izveidotās datubāzes aprobēšana, izmantojot testēšanas algoritmu vismaz 30 ārzemju izcelsmes medus paraugu atšķiršanai no Latvijas medus paraugiem.

2. Medus kvalitātes parametru (HMF, cukuru satura, elektrovadītspējas, ūdens satura u. c.) noteikšana paraugos.

3. Pesticīdu atlieku izplatības monitorings ar masspektrometrijas metodēm vismaz 50 paraugos

30 000

Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR"

Veterinārais un pārtikas departaments

17.

Āfrikas cūku mēra epidemioloģija, izplatības ierobežošanas un apkarošanas iespējas Latvijā 1. Apkopot datus par ĀCM izplatību mežacūku populācijā Latvijā, veikt to temporālo un spatiālo analīzi un meklēt slimības iespējamās ierobežošanas un apkarošanas metodes (turpinājums esošajam pētījumam).

2. Apkopot datus un analizēt mežacūku populācijas skaita un blīvuma pārmaiņas ĀCM izplatīšanās un medību ietekmē Latvijas teritorijā (turpinājums esošajam pētījumam).

3. Apkopot datus par ĀCM karantīnas zonās (aizsardzības un uzraudzības zona) noteiktajiem pasākumiem, analizēt iegūtos datus, lai izvērtētu ES normatīvajos aktos noteikto ĀCM apkarošanas pasākumu lietderību (efektivitāti) mājas cūkām (turpinājums esošajam pētījumam).

4. Ievākt, apkopot un analizēt informāciju par beigto mežacūku atrašanas vietām un rast iespējamos risinājumus ar ĀCM inficēto beigto mežacūku vieglākai atrašanai, tā samazinot ĀCM vīrusa izplatību vidē (turpinājums esošajam pētījumam).

5. Biodrošības pasākumu ieviešana mežacūku medību laikā un medījumu pirmapstrādes vietās: sākotnējā efektivitātes analīze.

6. Apkopot informāciju par ĀCM inficētajās teritorijās esošo ĀCM neskarto mājas cūku novietņu dinamiku, analizēt ganāmpulku skaita un struktūras pārmaiņas apkārtnē esošā ĀCM riska ietekmē (turpinājums esošajam pētījumam).

7. Sagatavot zinātniskās publikācijas par pētījuma gaitā iegūtajiem rezultātiem

20 000

Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR"

Veterinārais un pārtikas departaments

18.

Ar jaunām ģenētisko modifikāciju metodēm iegūtu pārtikas, dzīvnieku barības un to piedevu noteikšana un šādu produktu zinātniskā riska novērtējums 1. Ekspozīcijas novērtējums atbilstoši aktuālajai situācijai: eksperimentāla situācijas novērtēšana, pārtikas un dzīvnieku barības un to piedevu paraugiem, kas iegūti mazumtirdzniecībā un no dzīvnieku barības ražotājiem, nosakot kvalitatīvu un kvantitatīvu ĢMO klātbūtni. Genomiski rediģētie organismi tiks analizēti pēc literatūras datiem, bet ekspozīcija tiks noteikta tradicionālajiem ĢMO un ĢMM.

2. Ekspozīcijas novērtējums, pēc nepieciešamības izmantojot jaunas zinātniski analītiskās metodes, kas nākotnē būs izmantojamas arī genomiski rediģētu organismu noteikšanā: digitālā PĶR, uz sekvenēšanu balstītas metodes, kā arī modeļorganismi ar delēciju un nukleotīdu nomaiņu mutācijām genomā.

3. Izstrādāt genomiski rediģētu organismu riska vadības rekomendācijas.

Pētījums ir būtisks, jo 2018. gada 25. jūlijā stājies spēkā EKT spriedums lietā c-528/16, kurš nosaka, ka ar jaunajām audzēšanas metodēm iegūtie organismi ir ĢMO un uz tiem attiecas ES ĢMO tiesiskais regulējums. Latvijai ir jānodrošina EKT sprieduma izpilde, lai arī ES tirgū nenonāktu šādi organismi

71 100

Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR"

Veterinārais un pārtikas departaments

19.

Mycoplasma bovis autogēno vakcīnu pielietošanas iespējas antimikrobiālās rezistences mazināšanai piena lopkopībā Latvijā 1. Saimniecību rekrutēšana (I posms).

2. Govju faringeālo, sinoviālo, nazālo un piena paraugu iegūšana.

3. Paraugu mikrobioloģiskā un molekulārbioloģiskā izmeklēšana.

4. I posma datu apkopošana.

5. Zinātnisko publikāciju gatavošana par pētījuma gaitā iegūtajiem rezultātiem

50 000

Latvijas Lauksaimniecības universitāte

Veterinārais un pārtikas departaments

20.

Deoksinivalenola (DON) un tā metabolītu piesārņojuma izpēte Latvijas lauksaimniecības izcelsmes pārtikas produktos 1. Noteikt DON izplatību un piesārņojuma līmeņu atšķirības atkarībā no labības veida Latvijā audzētos rudzos, kviešos, miežos, auzās.

2. Noteikt dažādu faktoru (augsnes sastāva, pesticīdu lietošanas, iepriekšējā lauka izmantošanas veida u. c.) ietekmi uz DON izplatību labībā.

3. Noteikt klimata ietekmi uz DON izplatību labībā (ņemot vērā klimatiskas atšķirības dažādos Latvijas reģionos).

4. Pamatot Latvijas viedokli par Latvijas ražotāju spēju ievērot EK apspriešanai piedāvātās normas

26 660

Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR"

Veterinārais un pārtikas departaments

21.

Augu aizsardzības jomā identificēto prioritāro virzienu padziļināta izpēte, veicinot labāku izpratni par drošu un atbildīgu augu aizsardzības līdzekļu lietošanu 1. Ievākt augu produktu, augsnes un ūdens paraugus un noteikt tajos esošo AAL atliekvielu sastāvu un daudzumu, analizēt iegūtos rezultātus saistībā ar smidzinājumiem paraugu ievākšanas vietās.

2. Ievākt ziedputekšņu paraugus, noteikt tajos AAL atliekvielas un analizēt tās saistībā ar botānisko sastāvu.

Pētījumi par ziedputekšņiem 2019. un 2020. gadā veikti, īstenojot citu projektu, un, ņemot vērā ilggadīgu datu nepieciešamību, plānots tos turpināt šajā projektā.

3. Turpināt ievākt ābeļu kraupja un zemeņu pelēkās puves paraugus rezistences noteikšanai pret plašāk lietotajiem fungicīdiem no izvēlēto saimniecību stādījumiem, uzsākt pētījumus arī zemeņu miltrasas rezistences noteikšanai. Apkopot un analizēt iegūtos analīžu datus, izstrādāt ieteikumus par rezistences veidošanās riska novēršanu pret AAL darbīgajām vielām

70 000

Latvijas Lauksaimniecības universitāte

Lauksaimniecības departaments

22.

Augļu un dārzeņu nozares ražotāju organizāciju ilgtspējas, ražošanas efektivitātes un tirgus varas stiprināšanas (2013.-2018. gads) izpēte 1. Izpētīt katras RO individuālo darbības programmu atbilstību stratēģijā "Ilgtspējīgām augļu un dārzeņu RO darbības programmām Latvijā" noteiktajiem mērķiem, pamatojoties uz iznākuma rādītājiem.

2. Izpētīt katras RO īstenoto darbības programmu ieguldījumu vides saglabāšanas un aizsardzības pasākumos, ņemot vērā pieejamos datus

4300

Agroresursu un ekonomikas institūts

Tirgus un tiešā atbalsta departaments

23.

Stratēģijas izstrāde noturīgas un multifunkcionālas piena nozares attīstībai Latvijā Mērķis: izstrādāt stratēģiju noturīgas un multifunkcionālas piena ražošanas nozares attīstībai Latvijā, ietverot rekomendācijas rīcībpolitikas un atbalsta sistēmas pilnveidošanai.

Darba uzdevumi:

1. Situācijas analīze:

1.1. veikt piena nozares struktūras, multifunkcionalitātes (tostarp vides un klimata aspektu) un attīstības tendenču analīzi;

1.2. veikt piena nozares atbalsta sistēmas analīzi;

1.3. noteikt galvenās nozares attīstības problēmas (2030).

2. Stratēģijas attīstības un īstenošanas daļa:

2.1. noteikt mērķus piena nozares noturības un multifunkcionalitātes veicināšanai;

2.2. izstrādāt rekomendācijas rīcībpolitikas un atbalsta sistēmas pilnveidei noturīgas un multifunkcionālas piena nozares attīstībai Latvijā

49 066

**

Lauksaimniecības departaments

24.

Kāpostu cekulkodes Plutella xylostella un citu krustziežu dārzeņu kaitēkļu fenoloģijas pētījumi Tā kā līdz ar klimata pārmaiņām kāpostu cekulkodei mainās voltīnisms, pastāv iespēja, ka pieaug paaudžu skaits, kas attīstās gada laikā. Lai izstrādātu to ierobežošanas stratēģiju, vajadzīgi kukaiņa fenoloģijas pētījumi.

1. Kāpostu cekulkodes imago monitorings.

2. Kāpostu cekulkodes olu uzskaite uz augiem.

3. Kāpuru un to bojājumu novērtējums krustziežu dārzeņu stādījumos.

4. Citu krustziežu dārzeņu kaitēkļu monitorings

33 000

**

Lauksaimniecības departaments

25.

Latvijā plašāk audzēto lauka dārzeņu mēslošanas optimizācija ilgtspējīgu tehnoloģiju nodrošināšanai Dārzkopības institūtā (DI) sadarbībā ar vairākām zemnieku saimniecībām, kurās ir atšķirīga augsne granulometriskā, augsnes tipa un augu barības elementu - fosfora un kālija - nodrošinājuma ziņā, kā arī atšķirīgs saimniekošanas veids (integrēti un bioloģiski), izpildīt šādus uzdevumus:

1. Noskaidrot esošo augu barības elementu nodrošinājumu (NPK) vismaz 10 modeļsaimniecībās, veicot augsnes analīzes un rēķinot NPK bilances vismaz četru gadu periodā, kā arī šajās saimniecībās pārbaudīt izstrādāto mēslošanas normatīvu efektivitāti.

2. Analizēt iegūtos NPK uzskaites datus kontekstā ar augu maiņu, mēslojuma lietojumu, saimniekošanas sistēmu un dārzeņu ražību, lai to izmantotu mēslošanas normatīvu izstrādei.

3. Izvērtēt augsnes bioloģisko aktivitāti dažādās saimniecībās ar dažādu barības vielu nodrošinājumu, kā arī lauka izmēģinājumos ar dažādu augu maiņas un zaļmēslojuma starpkultūru izmantošanu.

4. Noskaidrot augu barības elementu (NPK) iznesi ar ražu Latvijā plašāk audzētajiem dārzeņiem (galviņkāpostiem, burkāniem, sīpoliem, bietēm).

5. Ierīkot lauka izmēģinājumus DI, kuros tiks pārbaudīta dažādu zaļmēslojumu un starpkultūru augu ietekme uz NPK bilanci augsnē, dārzeņu ražību un ekonomisko efektivitāti.

6. Izstrādāt optimālas mēslošanas normas plašāk audzētajiem dārzeņiem atbilstoši plānotajai ražai un augsnes nodrošinājumam ar fosforu un kāliju.

7. Sagatavot zinātniskās un populārās publikācijas zināšanu pārnesei

60 000

**

Lauksaimniecības departaments

26.

Ilgtspējīga augu aizsardzības sistēma - pašreizējās situācijas analīze, izaicinājumi un nākotnes risinājumi 1. Izstrādāt metodiku riska indikatora aprēķināšanai plašāk audzētajiem kultūraugiem Latvijā, veikt indikatora aprēķinu laikposmam no 2011. gada.

2. Noteikt galvenos riska indikatoru ietekmējošos faktorus (darbīgās vielas, kultūraugus, AAL lietojuma praksi) un dinamikas virzītājus.

3. Identificēt iespējamos risinājumus riska indikatora vērtības samazināšanai, ņemot vērā vides, klimata, agronomiskos un sociālekonomiskos apsvērumus.

4. Pamatojoties uz iespējamiem risinājumiem, formulēt praktisko pētījumu nepieciešamību, lai novērtētu pašreizējai AAL lietošanas praksei alternatīvu pieeju piemērotību Latvijas argoklimatiskajiem apstākļiem un lauksaimniecības struktūrai

60 000

**

Lauksaimniecības departaments

27.

ES regulējuma par ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanu ietekmes izvērtējums uz lauksaimniecības nozari 1. ES regulējuma par ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanu ietekmes kvalitatīvs novērtējums uz lauksaimniecības produktu ražošanu, pārstrādi un primārām piegādes ķēdēm taksonomijas regulējuma* kontekstā (atbilstoši ES regulējuma aktualizācijai līguma darbības laikā).

2. Rekomendāciju izstrāde Latvijas lauksaimniecības nozarē taksonomijas regulējuma kontekstā, ņemot vērā pieejamo citu ES dalībvalstu pieredzi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanā.

3. Finanšu tirgus iespējamās ietekmes kvalitatīvs novērtējums (taksonomijas regulējuma kontekstā) uz lauksaimniecības produktu ražošanu, pārstrādi un primārām piegādes ķēdēm.

* Taksonomijas regula un uz tās pamata EK pieņemtie deleģētie akti

26 000

**

Lauksaimniecības departaments

Piezīmes.
1. * Zinātnes projekta īstenošanai kārtējā gadā noteiktais finansējums.
2. ** Izpildītājs, kas atbilstoši zinātnes projektu vērtēšanas kritērijiem iegūst lielāko punktu skaitu."

18. Papildināt 9. pielikuma 7.2. apakšpunktu aiz vārda "izmaksas" ar vārdiem "un darbaspēka nodokļi".

19. Aizstāt 9. pielikuma 7.4. apakšpunktā vārdus "transporta izmaksas" ar vārdiem "degvielas iegādes izmaksas".

Ministru prezidents A. K. Kariņš

Zemkopības ministrs K. Gerhards

08.04.2021