Darbības ar dokumentu

Konsolidēto Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta redakciju skatīt kultūras mantojuma pārvaldības informācijas sistēmā "Mantojums".

Kultūras ministrijas rīkojums Nr. 2.5-1-27

Rīgā 2021. gada 24. martā

Grozījums Kultūras ministrijas 1998. gada 29. oktobra rīkojumā Nr. 128 "Par Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu"

Izdots saskaņā ar 2003. gada 29. aprīļa
noteikumu Nr. 241 "Kultūras ministrijas nolikums" 9.11. punktu

Pamatojoties uz likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 14. panta devīto daļu un Ministru kabineta 2003. gada 26. augusta noteikumu Nr. 473 "Kārtība, kādā kultūras pieminekļi iekļaujami valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un izslēdzami no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta" (turpmāk - Noteikumi Nr. 473) 9. punktu un izvērtējot Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes (turpmāk - Pārvaldes) iesniegto Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta (turpmāk - Pieminekļu saraksts) grozījumu projektu, Kultūras ministrija ir konstatējusi:

1. Pārvalde ir iesniegusi Kultūras ministrijā rīkojuma projektu par panno "Druvienas dziesma" (turpmāk - Objekts) iekļaušanu Pieminekļu sarakstā.

2. Noteikumu Nr. 473 2. punktā noteiktajā kārtībā 2019. gada 29. aprīlī saņemts iesniegums ar ierosinājumu noteikt Objektam valsts aizsargājama kultūras pieminekļa statusu un iekļaut to Pieminekļu sarakstā. Saskaņā ar Noteikumu Nr. 473 3. punktu Pārvaldē izvērtēta Objekta atbilstība kultūras pieminekļa statusam un pieņemts lēmums ierosināt iekļaut Objektu Pieminekļu sarakstā. Objekta īpašnieks, saskaņā ar likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 14. panta pirmo un otro daļu un Administratīvā procesa likuma 62. panta pirmo daļu, ar Pārvaldes 2020. gada 12. oktobra vēstuli Nr. 08-03/4910 informēts par ierosinājumu un lūgts sniegt viedokli. Ar 2020. gada 3. novembra vēstuli Nr. GND/4.6/20/3683 īpašnieks atbalstīja Objekta iekļaušanu Pieminekļu sarakstā.

3. Saskaņā ar likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" (turpmāk - Likums) 1. pantu kultūras pieminekļi ir kultūrvēsturiskā mantojuma daļa - kultūrvēsturiskas ainavas un atsevišķas teritorijas, kā arī atsevišķi kapi, ēku grupas un atsevišķas ēkas, mākslas darbi, iekārtas un priekšmeti, kuriem ir vēsturiska, zinātniska, mākslinieciska vai citāda kultūras vērtība un kuru saglabāšana nākamajām paaudzēm atbilst Latvijas valsts un tautas, kā arī starptautiskajām interesēm. Saskaņā ar Likuma 14.panta ceturto daļu Pieminekļu sarakstā kā valsts nozīmes pieminekli var iekļaut objektus ar noteiktam Latvijas reģionam raksturīgu īpašu zinātnisku, kultūrvēsturisku vai izglītojošu nozīmi un saskaņā ar 2003. gada 26. augusta Ministru kabineta noteikumu Nr. 474 "Noteikumi par kultūras pieminekļu uzskaiti, aizsardzību, izmantošanu, restaurāciju un vidi degradējoša objekta statusa piešķiršanu" (turpmāk - Noteikumi Nr. 474) 8.3. punktu Pieminekļu sarakstā var iekļaut latviešu nacionālās profesionālās mākslas un cittautu meistaru darbus (ņemot vērā to retumu, autora personību un konkrētā mākslas darba izpildījuma kvalitāti), kas ir parakstīti vai kuriem atributējot (veicot konkrētas darbības parametru, materiāla, izpildījuma tehnikas, iespējamā autora vai skolas, izgatavošanas vietas un izgatavošanas laika noteikšanai) ir noteikts konkrētā priekšmeta pazīmju kopums, kas atklāj tā izcelsmi un nosaka māksliniecisko vērtību (vecākus par 25 gadiem).

4. Objekta kultūrvēsturiskā vērtība atbilst Likuma 14. panta ceturtās daļas un Noteikumu Nr. 474 8.3. punkta kritērijiem. Objekts ir darināts kā dekoratīvās mākslas darbs Laulību zāles noformēšanai, tā autore ir profesionāla latviešu keramiķe Helga Melnbārde - Krisberga. Objekta kompozīcijā ir izmantots altāru rentablu kompozicionālais princips: to veido deviņas atsevišķas mazākas kompozīcijas koka rāmī, kas kārtotas trīs horizontālās joslās, no kurām gan mēroga ziņā, gan saturiski ir izcelta vidējā. Objekts veidots no porcelāna flīzēm, no kurām katra atsevišķi apgleznota, apdedzināta un kuras pēc tam apvienotas vienotā kompozīcijā. Objekts pārstāv 20. gs. 80. gadu dekoratīvās mākslas stilistiku un tematiku, kā arī dekoratīvi lietišķās mākslas darbu izplatīto izmantošanu attiecīgā perioda sabiedrisku ēku interjeru apdarē. Papildu vērtību Objektam piešķir sarežģītā porcelāna apgleznošanas tehnika, kas pēc spilgtām izpausmēm Latvijas 20. gs. 20. gadu dekoratīvajā mākslā tika piemirsta un 80. gados piedzīvoja jaunu uzplaukumu.

Objekta saglabājamās vērtības: mākslinieciskā kompozīcija, dekoratīvais risinājums, virsmas apdare, oriģinālais materiāls un izpildījuma tehnika, laikmetu raksturojoša tehnoloģija.

5. Pamatojoties uz likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 14. panta devīto daļu un Ministru kabineta 2003. gada 26. augusta noteikumu Nr. 473 "Kārtība, kādā kultūras pieminekļi iekļaujami valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un izslēdzami no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta" 9. punktu, kā arī uz iepriekš minēto konstatējumu, Kultūras ministrija nolemj:

izdarīt ar Kultūras ministrijas 1998. gada 29. oktobra rīkojuma Nr. 128 "Par valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu" 2. punktu apstiprinātajā Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā grozījumus un iekļaut Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā šādu objektu (kā kustamu):

9295

Valsts nozīmes

Māksla

"Panno "Druvienas dziesma""

 

1982

6. Nepublicēt Latvijas Republikas oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" norādi par Objekta atrašanās vietu.

7. Lēmuma pamatojums: likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 1. pants un 14. panta otrā daļa, ceturtā daļa, Administratīvā procesa likuma 13. pants, 62. panta pirmā daļa, 65. panta otrā daļa, 66. panta pirmā daļa, Ministru kabineta 2003. gada 26. augusta noteikumu Nr. 473 "Kārtība, kādā kultūras pieminekļi iekļaujami valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un izslēdzami no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta" 9. punkts, Ministru kabineta 2003. gada 26. augusta noteikumu Nr. 474 "Noteikumi par kultūras pieminekļu uzskaiti, aizsardzību, izmantošanu, restaurāciju un vidi degradējoša objekta statusa piešķiršanu" 4.3. punkts un 8.3. punkts, Ministru kabineta 2003. gada 29. aprīļa noteikumu Nr. 241 "Kultūras ministrijas nolikums" 9.11. punkts.

8. Rīkojums stājas spēkā nākamajā dienā pēc publicēšanas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Mēneša laikā no šī rīkojuma spēkā stāšanās to var pārsūdzēt saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 76. panta otro daļu un 188. panta pirmo daļu Administratīvās rajona tiesas Valmieras tiesu namā (Voldemāra Baloža iela 13a, Valmiera, LV-4201, valmiera.administrativa@tiesas.lv).

Kultūras ministrs N. Puntulis

31.03.2021