Darbības ar dokumentu
Rīgā 2021. gada 11. martā (prot. Nr. 25 8. §)
5. panta sesto daļu, 7. panta ceturto daļu
un 8. panta otro daļu
1. Noteikumi nosaka:
1.1. starptautiskās skolas (turpmāk – skola) reģistrēšanai nepieciešamo dokumentu kopumu;
1.2. kārtību, kādā skolu reģistrē Izglītības iestāžu reģistrā (turpmāk – reģistrs);
1.3. kārtību, kādā izvērtē attiecīgos dokumentus un izsniedz starptautisku izglītības programmu īstenošanai nepieciešamās sākotnējās atļaujas un atļaujas;
1.4. latviešu valodas, Latvijas vēstures un kultūras, Latvijas dabas un ģeogrāfijas (turpmāk – mācību priekšmets "Latvijas mācība") vadlīnijas, kurās ietverts šā mācību priekšmeta saturs un tā apguvē plānotie sasniedzamie rezultāti visās starptautiskas izglītības programmas pakāpēs;
1.5. kārtību un kritērijus, pēc kādiem Izglītības kvalitātes valsts dienests (turpmāk – dienests) izvērtē un apstiprina mācību priekšmeta "Latvijas mācība" programmu;
1.6. starptautiskas izglītības programmas apguves rezultātā iegūtās izglītības pielīdzināšanas kārtību un atbilstību Latvijas Republikas vispārējās izglītības pakāpei un veidam.
2. Skola atbilstoši Starptautisko skolu likuma 5. panta pirmajai daļai iesniedz dienestā iesniegumu par starptautiskās skolas reģistrāciju izglītības iestāžu reģistrā un atļaujas izsniegšanu starptautiskas izglītības programmas īstenošanai (turpmāk – iesniegums), kā arī mācību priekšmeta "Latvijas mācība" programmu.
3. Iesniegumā norāda šādas ziņas:
3.1. skolas nosaukums valsts valodā un oriģinālvalodā, tās juridiskā adrese, starptautiskas izglītības programmas īstenošanas vietas adrese;
3.2. skolas dibinātājs un skolas juridiskais statuss;
3.3. datums, kad pieņemts lēmums par skolas dibināšanu, izglītības pakāpe un izglītības veids, kurā tiek īstenota starptautiska izglītības programma;
3.4. skolas vadītājs (vārds, uzvārds, personu identificējoša informācija);
3.5. skolas finansējuma avoti un kārtība;
3.6. citas ziņas, kuras skola vai skolas dibinātājs uzskata par nozīmīgām.
4. Iesniegumam pievieno dokumentus, kas apliecina iesniegumā norādīto informāciju un atbilstību Starptautisko skolu likuma 4. panta otrajā daļā noteiktajām prasībām, kā arī pēc starptautiskas izglītības programmas apguves saņemtā starptautiska izglītības dokumenta paraugu.
5. Dienests pēc iesnieguma saņemšanas izvērtē skolas iesniegtos dokumentus, pieņem lēmumu par skolas reģistrāciju un izdara ierakstu Valsts izglītības informācijas sistēmā (turpmāk – sistēma), norādot:
5.1. skolu un ievadot reģistrā ziņas atbilstoši normatīvajiem aktiem par sistēmas saturu, uzturēšanas un aktualizācijas kārtību;
5.2. apstiprināto mācību priekšmeta "Latvijas mācība" programmu.
6. Skola par šo noteikumu 5. punktā minētajiem ierakstiem un ierakstiem par starptautisku izglītības programmu īstenošanai izsniegtajām atļaujām saņem no sistēmas elektronisku paziņojumu.
7. Ja nav pietiekamu ziņu, lai izvērtētu atbilstību Starptautisko skolu likuma 4. panta prasībām, dienests pieprasa skolai sniegt papildu informāciju. Skolai 10 darbdienu laikā pēc dienesta pieprasījuma saņemšanas ir pienākums iesniegt dienestā nepieciešamo papildu informāciju.
8. Ja skola nav iesniegusi papildu informāciju vai, izvērtējot iesniegto papildu informāciju, dienests konstatē, ka skola neatbilst Starptautisko skolu likuma 4. pantā noteiktajām prasībām, vai iesniegtā papildu informācija neļauj izvērtēt mācību priekšmeta "Latvijas mācība" programmas atbilstību šo noteikumu 20. punktā minētajiem kritērijiem, dienests sagatavo un paziņo skolai lēmumu par reģistrācijas atteikumu. Lēmumā norāda skolas reģistrācijas atteikuma iemeslu.
9. Gada laikā no ieraksta izdarīšanas par izsniegto sākotnējo atļauju starptautiskas izglītības programmas īstenošanai skola dienestā iesniedz dokumentus atbilstoši Starptautisko skolu likuma 5. panta ceturtajai daļai, kā arī informāciju par mācību priekšmeta "Latvijas mācība" īstenošanu. Dienests izsniedz atļauju atbilstoši Starptautisko skolu likuma 5. panta piektajai daļai un izdara attiecīgu ierakstu sistēmā.
10. Mācību priekšmeta "Latvijas mācība" īstenošanas mērķis ir sekmēt izglītojamo integrāciju Latvijā, izglītojamo latviešu valodas prasmes attīstību, interesi un zināšanas par Latvijas valsti, tās vēsturi, kultūru, dabu un ģeogrāfiju.
11. Plānotie mācību priekšmeta "Latvijas mācība" satura apguvē sasniedzamie rezultāti (turpmāk – sasniedzamie rezultāti) ietver pamatjēdzienus, vispārīgas zināšanas, pamatprasmes un attieksmes, atklāj galarezultātu darbībā un ir izteikti šādos mācību satura komponentos:
11.1. latviešu valoda – izglītojamais ir ieinteresēts latviešu valodas apguvē veiksmīgai saziņai, kultūrvēsturiskā mantojuma izpētei un integrācijai Latvijas sabiedrībā, apzināti lieto latviešu valodu kā saziņas līdzekli, skaidri, saprotami un atbilstoši saziņas situācijai pauž savas domas, jūtas un uzskatus mutvārdos un rakstu formā;
11.2. Latvijas vēsture un kultūra – izglītojamais ir ieinteresēts Latvijas valsts, tās vēstures un latviešu tradicionālās un mūsdienu kultūras izzināšanā, vērtē sabiedriskos, ekonomiskos, kultūras un politiskos procesus Latvijā, labprāt iesaistās kultūras norisēs, saskata kopsakarības Eiropas un pasaules kontekstā;
11.3. Latvijas daba un ģeogrāfija – izglītojamais ir ieinteresēts Latvijas dabas daudzveidības izpētē, vērtē un analizē Latvijas ģeogrāfisko atrašanos, dabas ainavas un resursu ietekmi uz tās kultūru, dzīvesveidu, saimniecisko darbību un ekonomisko attīstību.
12. Sasniedzamie rezultāti mācību priekšmetā "Latvijas mācība" noteikti pirmsskolas izglītības, pamatizglītības un vidējās izglītības pakāpes noslēgumā šādos mācību satura komponentos:
12.1. latviešu valoda – šo noteikumu 1. pielikumā;
12.2. Latvijas vēsture un kultūra – šo noteikumu 2. pielikumā;
12.3. Latvijas daba un ģeogrāfija – šo noteikumu 3. pielikumā.
13. Mācību priekšmeta "Latvijas mācība" saturu skola katrā mācību gadā īsteno ne mazāk kā trijās mācību stundās nedēļā.
14. Mācību priekšmeta "Latvijas mācība" programmas saturs, īstenošanas nosacījumi un mācību snieguma vērtēšanas kārtība noteikta šā mācību priekšmeta programmas paraugā:
14.1. pirmsskolas izglītības pakāpei – šo noteikumu 4. pielikumā;
14.2. pamatizglītības pakāpei – šo noteikumu 5. pielikumā;
14.3. vidējās izglītības pakāpei – šo noteikumu 6. pielikumā.
15. Mācību priekšmeta "Latvijas mācība" saturu skola atbilstoši izglītības pakāpei var īstenot kā vienotu veselumu, kā atsevišķus satura komponentus vai satura komponentus "Latvijas vēsture un kultūra" vai "Latvijas daba un ģeogrāfija", integrējot tos starptautiskas izglītības programmas mācību priekšmetos atbilstoši šo noteikumu 4., 5. un 6. pielikumam.
16. Mācību priekšmeta "Latvijas mācība" apguvi skola var īstenot:
16.1. latviešu valodā;
16.2. latviešu valodā un tajā mācību valodā, kādā skola īsteno starptautiskās izglītības programmas apguvi, izmantojot mācību satura un valodas apguves integrēto pieeju.
17. Starptautiskas izglītības programmas apguves laikā izglītojamais var kārtot:
17.1. valsts valodas prasmes pārbaudi atbilstoši normatīvajam aktam par valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību;
17.2. attiecīgo valsts pārbaudes darbu latviešu valodā skolā, ja tā īsteno arī Latvijas pamatizglītības vai vispārējās vidējās izglītības programmu atbilstoši normatīvajam aktam par valsts pamatizglītības vai vispārējās vidējās izglītības standartu un izglītības programmu paraugiem.
18. Par mācību priekšmeta "Latvijas mācība" satura un tā apguves sasniedzamajiem rezultātiem skola izglītojamam var izsniegt apliecinājumu. Apliecinājumā norāda pilnu mācību priekšmeta nosaukumu, mācību satura apguves laiku (sākuma un beigu datumu), ilgumu (stundu skaits) un mācību satura apguves rezultātus.
19. Skola izstrādā mācību priekšmeta "Latvijas mācība" programmu atbilstoši šo noteikumu 4., 5. un 6. pielikumā norādītajiem šā mācību priekšmeta programmas paraugiem.
20. Dienests skolas izstrādāto mācību priekšmeta "Latvijas mācība" programmu izvērtē, ņemot vērā šādus kritērijus:
20.1. mācību priekšmeta programmas saturs un sasniedzamie rezultāti:
20.1.1. ir saskaņoti ar šajos noteikumos noteiktajiem sasniedzamajiem rezultātiem;
20.1.2. ir noteikti atbilstoši īstenotās starptautiskas izglītības programmas izglītības pakāpei (tās nobeigumā), izglītojamā vecumam, vajadzībām un mācīšanās ilgumam (mācību gadi);
20.2. mācību priekšmetu programmā:
20.2.1. norādīti starptautiskas izglītības programmas mācību priekšmetos integrētie sasniedzamie rezultāti (ja attiecināms);
20.2.2. norādīts kopējais mācību stundu skaits nedēļā, mēnesī un katrā mācību gadā, un tas atbilst šo noteikumu 13. punktam;
20.2.3. norādīts mācību satura īstenošanas veids atbilstoši šo noteikumu 15. punktam;
20.2.4. norādīta mācību satura īstenošanas valoda, un tā atbilst šo noteikumu 16. punktam;
20.3. mācību priekšmeta programmas satura apguve tiek plānota pēctecīgi, ievērojot izglītojamo mācīšanās vajadzības;
20.4. mācību snieguma vērtēšana ļauj pārliecināties par izglītojamā sniegumu.
21. Ja dienests pēc sākotnējās atļaujas izsniegšanas termiņa beigām izsniedz atļauju starptautiskas izglītības programmas īstenošanai uz tās akreditācijas laiku, mācību priekšmeta "Latvijas mācība" programmas termiņu nosaka līdz starptautiskas izglītības programmas akreditācijas termiņa beigām.
22. Starptautiska izglītības dokumenta veids, kādu saņem izglītojamais, atbilst paraugam, kas dienestā iesniegts atbilstoši šo noteikumu 4. punktam.
23. Ja skola izglītojamam izsniedz dokumentu par starptautiskas izglītības programmas daļēju apguvi, tā izglītības dokumentā norāda mācību ilgumu, apgūtos mācību priekšmetus un vērtējumus, kā arī informāciju par latviešu valodas, Latvijas vēstures un kultūras, Latvijas dabas un ģeogrāfijas mācību satura apguves laiku (sākuma un beigu datumu), ilgumu (stundu skaits) un mācību satura apguves rezultātus.
24. Pēc starptautiskas izglītības programmas apguves saņemtā starptautiska izglītības dokumenta atbilstība Latvijas Republikas vispārējās izglītības pakāpei un veidam ir noteikta šo noteikumu 7. pielikumā.
25. Ja starptautiskas izglītības programmas vai starptautiska izglītības dokumenta nosaukums nav iekļauts šo noteikumu 7. pielikumā, tad skola, kura plāno īstenot šo noteikumu 7. pielikumā neminētu starptautisku izglītības programmu, vai skolas dibinātājs iesniedz Izglītības un zinātnes ministrijā pieteikumu un dokumentus (piemēram, dokumentus, kas apliecina starptautiskas izglītības programmas atzīšanu attiecīgajā valstī, izsniedzamā starptautiskā izglītības dokumenta paraugu, informāciju par izglītības programmas kvalitātes novērtēšanu) starptautiskas izglītības programmas pielīdzināšanai. Izglītības un zinātnes ministrija sešu mēnešu laikā pēc saņemto dokumentu izvērtēšanas un Akadēmiskās informācijas centra izvērtējuma saņemšanas sagatavo normatīvā akta projektu par nepieciešamajiem grozījumiem šo noteikumu 7. pielikumā un noteiktā kārtībā iesniedz to apstiprināšanai Ministru kabinetā.
26. Ja starptautiskas izglītības programmas īstenošanas laikā mainās tās nosaukums, statuss vai īstenošanas ilgums, skola 10 darbdienu laikā iesniedz dienestā attiecīgās izmaiņas apliecinošus dokumentus.
Izglītības un zinātnes ministre I. Šuplinska
I. Sasniedzamie rezultāti mācību priekšmeta "Latvijas mācība" satura komponentā "Latviešu valoda", beidzot pirmsskolu, pamatskolu un vidusskolu
| Beidzot pirmsskolu, izglītojamais tiek rosināts sasniegt valodas apguves iesācējaa līmeni | Beidzot pamatskolu, izglītojamais tiek rosināts sasniegt valodas apguves B1 līmeni | Beidzot vidusskolu, izglītojamais tiek rosināts sasniegt valodas apguves B2 līmeni |
| 1. Runātprasme | ||
| 1.1. Mācās izrunāt skaņas un atsevišķus vārdus pareizi | ||
| 1.2. Nosauc ikdienā lietojamos priekšmetus un darbības | 1.2. Apraksta un raksturo ar apkārtējo vidi un mācību vielas apguvi saistītus priekšmetus, parādības, cilvēkus, darbības un dažādus notikumus | 1.2. Pietiekami izvērsti apraksta un raksturo, salīdzina, kā arī pamato savu viedokli |
| 1.3. Ar vienu vārdu atbild uz vienkāršiem jautājumiem par sevi, pazīstamiem priekšmetiem un darbībām, kuras veic ikdienā | 1.3. Izvērsti atbild uz jautājumiem par zināmiem un interesējošiem tematiem, notikumiem vai darbībām, kas saistīti ar ikdienu un mācību procesu | 1.3. Pietiekami brīvi sazinās par dažādiem, arī mazāk pazīstamiem, tematiem, vēsturiskiem un aktuāliem notikumiem un situācijām |
| 1.4. Uzdod īsus, vienkāršus jautājumus, kas saistīti ar personiskām vajadzībām | 1.4. Uzdod jautājumus, lai iegūtu sev nepieciešamo informāciju ikdienā, mācību procesā, ceļojuma vai kultūras pasākuma laikā | 1.4. Formulē saturiski precīzus jautājumus, kas saistīti ar informācijas iegūšanu dažādās sadzīves un mācību situācijās, diskusijās |
| 1.5. Iesaistās sarunā par sev tuviem tematiem, kuri saistīti ar ikdienu un mācībām: īsi raksturo sevi, pastāsta par sev nozīmīgu lietu, notikumu, ikdienas darbību, izmantojot apgūto vārdu krājumu | 1.5. Bez iepriekšējās sagatavošanās iesaistās sarunā par zināmiem un interesējošiem, ar ikdienas dzīvi saistītiem tematiem un notikumiem. Īsi pamato un paskaidro savus uzskatus un nodomus. Stāsta par kādu ar mācību tematu saistītu jautājumu, izklāsta nozīmīgas grāmatas vai filmas saturu un izsaka savu attieksmi | 1.5. Diezgan brīvi un bez sagatavošanās iesaistās sarunā ar latviešu valodas lietotājiem. Skaidri un vispusīgi izklāsta dažādas tēmas, kas saistītas ar personīgām interesēm, Latvijas kultūras un vēstures notikumiem, dabu un saimniecisko darbību. Pamato un aizstāv savu viedokli par kādu strīdīgu jautājumu |
| 1.6. Lieto apgūtos ar ikdienu, tai skaitā ar pieklājību, un mācību vielu saistītus vārdus un īsus, vienkāršus teikumus | 1.6. Cenšas veidot runu loģiski saistītu, taču ne vienmēr tas izdodas. Dažkārt nepieciešams sarunas partnera atbalsts, nepieciešams atkārtot vai paskaidrot sarežģītākas frāzes/ jautājumus | 1.6. Veido loģiski saistītu runu. Veidojot sarežģītākus teikumus vai formulējot domu par svešākiem tematiem, atsevišķos gadījumos jāmeklē precīzāka leksika |
| 1.7. Runā paplašinātos teikumos, var būt pauzes, meklējot vajadzīgos vārdus | 1.7. Ir atbilstošs runas temps | |
| 2. Klausīšanās prasme | ||
| 2.1. Klausās un uztver skaņas vārdos. Uztver un saprot lēnā tempā skaidri izrunātus, ar tematu saistītus vārdus | 2.1. Saprot dabiskā tempā runātus tekstus par zināmām tēmām, saistītām ar paša pieredzi, ikdienu, interesēm un mācību vielu | 2.1. Saprot dabiskā tempā runātus tematiski dažādus tekstus arī tad, ja tie ir mazāk zināmi un nav saistīti ar paša pieredzi |
| 2.2. Saprot jautājumus un informāciju par sevi, ikdienas darbībām un mācību vielu | 2.2. Saprot svarīgāko informāciju skaidrā un literāri pareizā runā par zināmām tēmām. Uztver pamattēmu, saprot galveno informāciju un svarīgākās detaļas (kas, kur, kad, kā, cik daudz u. tml.) populāros informācijas avotos, kā arī īsās sarunās, stāstījumos | 2.2. Saprot plašu, leksiski un sintaktiski sarežģītu runu, ja tematika ir pietiekami pazīstama. Saprot informāciju saziņā par konkrētiem un abstraktiem tematiem jaunās situācijās. Gandrīz pilnībā saprot tekstu TV un radio ziņās, filmās, teātra izrādēs, publiskos pasākumos |
| 2.3. Attēli palīdz saprast dzirdamo tekstu | 2.3. Dažkārt nepieciešams runu atkārtot, pārfrāzēt un/vai palēnināt. Konteksts nereti palīdz saprast dzirdamo tekstu | 2.3. Problēmas var radīt troksnis fonā, runas neskaidra artikulācija |
| 3. Lasītprasme | ||
| 3.1. Pazīst iespiestos burtus | ||
| 3.2. Lasa un saprot īsus ikdienas situācijās un mācību procesā biežāk lietojamus vārdus | 3.2. Lasa un saprot vienkāršus tekstus par tematiem, kas saistīti ar paša interesēm un vajadzībām, apkārtējās dzīves notikumiem un mācību vielu | 3.2. Lasa un saprot tematiski dažādus tekstus, arī tos, kas ir ārpus paša interesēm vai mācību vielas, piemēram, daiļliteratūras tekstus, ja tie ir mūsdienu latviešu literārajā valodā, taču dažkārt varētu būt nepieciešama vārdnīca un/vai retāk lietotu vārdu skaidrojumi |
| 3.3. Lasa un saprot atsevišķus pazīstamus vārdus | 3.3. Lasītajā tekstā nosaka galveno domu un svarīgāko informāciju (kas, kāds, kur, kad, ko dara, kā, ar ko) | 3.3. Lasītajā tekstā nosaka teksta tematiku un problemātiku. Pārskatot plašu un sarežģītu tekstu, atrod tajā sev svarīgu informāciju. Literārajā tekstā izprot sižeta attīstību, personu raksturus, emocijas un attieksmes |
| 3.4. Saprot galveno informāciju populārākajos un biežāk lietotajos informācijas avotos | 3.4. Atšķir faktoloģisku informāciju no viedokļa paušanas dažādos informācijas avotos | |
| 4. Rakstītprasme | ||
| 4.1. Izprot atbilstību starp skaņām un burtu rakstību. Raksta rakstītos burtus un savu vārdu neierobežotā laukumā. Lieto visus latviešu valodas alfabēta burtus | 4.1. Uzraksta informāciju par personiskiem tematiem, piemēram, ielūgumu uz dzimšanas dienas svinībām | 4.1. Uzraksta tekstu par tematiem un situācijām, kas saistītas ar paša pieredzi |
| 4.2. Noraksta gadalaiku, dienu, svētku, ģimenes locekļu u. c. ar mācību vielu saistītus vārdus | 4.2. Īsi pieraksta sev vajadzīgo informāciju | 4.2. Precīzi pieraksta svarīgāko informāciju, klausoties, piemēram, nodarbībā skolotāja runāto tekstu |
| 4.3. Uzraksta vienkāršu, saistītu tekstu par zināmiem un interesējošiem jautājumiem, piemēram, vēstuli, aprakstot tajā savus pārdzīvojumus un iespaidus, pamatā lietojot nepaplašinātus teikumus un iemācītas standartfrāzes | 4.3. Uzraksta pietiekami plašu, loģiski saistītu tekstu. Detalizēti raksturo, izklāsta un pamato savu viedokli, salīdzina ar citu viedokļiem. Formulējot domu par sarežģītiem un svešiem tematiem, atsevišķu vārdu izvēlē un lietojumā var būt neprecizitātes | |
II. Valodas apguves B1 līmenim sasniedzamie rezultāti
| Beidzot 3. klasi, izglītojamais tiek rosināts sasniegt valodas apguves A1 līmeni | Beidzot 6. klasi, izglītojamais tiek rosināts sasniegt valodas apguves A2 līmeni |
| 1. Runātprasme | |
| 1.1. Izrunā skaņas un vārdus pareizi | 1.1. Pareizi intonē teikumus |
| 1.2. Nosauc un īsi apraksta pazīstamus cilvēkus, priekšmetus, parādības un darbības | 1.2. Īsi apraksta un raksturo sevi, savu ikdienu, apkārtējos cilvēkus, priekšmetus, parādības, darbības un notikumus |
| 1.3. Īsi atbild uz vienkāršiem jautājumiem par sevi, saviem ģimenes locekļiem, dzīvesvietu, svarīgākajām darbībām ikdienā | 1.3. Atbild uz vienkāršiem jautājumiem par zināmiem tematiem, notikumiem vai darbībām, kas saistīti ar ikdienu un mācību procesu |
| 1.4. Uzdod īsus, vienkāršus jautājumus, kas saistīti ar personiskām vajadzībām, ikdienas un mācību darbībām | 1.4. Uzdod vienkāršus jautājumus par zināmiem tematiem, notikumiem vai darbībām, kas saistīti ar ikdienu un mācību procesu |
| 1.5. Iesaistās sarunā par labi zināmiem tematiem, kas saistīti ar tuvāko apkārtni un mācībām: īsi stāsta par savu dzīvesvietu, pazīstamiem cilvēkiem, ikdienas darbībām un apgūstamo mācību vielu. Īsi formulē savu attieksmi | 1.5. Iesaistās sarunā par zināmiem tematiem, kas saistīti ar tuvāko apkārtējo vidi un mācību procesu: īsi pastāsta par kādu cilvēku, priekšmetu, parādību, darbību vai notikumu. Īsi formulē savu attieksmi vai informē par kāda cita viedokli (patīk/nepatīk, gribu/negribu) un īsi (dažos vārdos) pamato to |
| 1.6. Lieto īsus, vienkāršus teikumus un iemācītas frāzes, tai skaitā svarīgākās pieklājības frāzes | 1.6. Lieto dažāda veida vienkāršus teikumus un iemācītas frāzes, tai skaitā pieklājības frāzes, veidojot neliela apjoma runu |
| 1.7. Runā lēni, bieži vajadzīgs sarunas partnera atbalsts | 1.7. Runā lēni, īsos, vienkāršos teikumos |
| 2. Klausīšanās prasme | |
| 2.1. Uztver un saprot lēnā tempā skaidri izrunātus vārdus, frāzes un īsus, vienkāršus tekstus | 2.1. Visbiežāk saprot atsevišķus vārdus, īsas, bieži dzirdētas frāzes. Uztver un saprot diezgan lēnā tempā un skaidri izrunātus neliela apjoma un vienkāršas struktūras tekstus |
| 2.2. Saprot svarīgāko informāciju, kas saistīta ar pazīstamām situācijām, ikdienas darbībām, parādībām un mācību vielu un ir bieži dzirdēta | 2.2. Saprot informāciju, kas saistīta ar pazīstamām situācijām un tematiem. Saprot neliela apjoma monoloģisku vai dialoģisku runu. Uztver galveno informāciju īsos, vienkāršos un skaidri izrunātos neliela apjoma tekstos |
| 2.3. Konteksts un attēli palīdz saprast dzirdamo tekstu | 2.3. Dzirdētā uztveri atvieglo pauzes runātajā tekstā. Nereti nepieciešams runāto tekstu periodiski atkārtot |
| 3. Lasītprasme | |
| 3.1. Lasa un saprot pazīstamus vārdus un frāzes, īsus teikumus, kā arī ļoti īsus vienkāršus tekstus, kuru tematika saistīta ar personisko jomu, pieredzi, pazīstamiem cilvēkiem un mācību vielu | 3.1. Lasa un saprot īsus un vienkāršus tekstus par tematiem, kas saistīti ar ikdienas pieredzi, interesēm, apkārtējo vidi un mācību vielu |
| 3.2. Lasītajā teikumā vai tekstā saprot galveno informāciju – par ko ir teksts, un noteikt galvenās darbojošās personas. Labāk saprot tekstu, ja tas ir papildināts ar attēliem | 3.2. Lasītajā tekstā nosaka tēmu un atrod svarīgāko informāciju (kas, ko dara, kur, kad). Plašākā tekstā par nezināmu tematu uztver atsevišķus vārdus, frāzes, teikumus |
| 4. Rakstītprasme | |
| 4.1. Uzraksta īsu pamatinformāciju par sevi, piemēram, aizpildot lasītāja karti bibliotēkā | 4.1. Uzraksta pamatinformāciju par sevi, piemēram, reģistrējoties viesnīcā |
| 4.2. Iespiesto tekstu atveido rakstiski | 4.2. Pieraksta sev vajadzīgo informāciju |
| 4.3. Uzraksta īsu, vienkāršu tekstu, izmantojot īsus vārdu savienojumus vai nepaplašinātus teikumus, kā arī iemācītas standartfrāzes | 4.3. Uzraksta vienkāršu vēstuli un zīmīti par ikdienas situācijām (kas, kur, kad), kā arī uzraksta, kas patīk vai nepatīk. Īsi apraksta cilvēkus, notikumus, darbības, lietas un parādības (kas, ko dara, kāds, kur, kad u. tml.) |
Latvijas vēsture un kultūra"*
| Beidzot pirmsskolu | Beidzot pamatskolu | Beidzot vidusskolu |
| 1. Latvijas valsts vēsturiskais konteksts | ||
| 1.1. Atpazīst un nosauc Latvijas valsts simbolus – karogu un ģerboni, klausās himnu, mācās ar cieņu izturēties pret tiem | 1.1. Izprot Latvijas Republikas pārvaldes sistēmu, mūsdienu demokrātijas principu īstenošanu | 1.1. Analizē Latvijas Republikas tiesisko pamatu, izprot valsts nepārtrauktības principu un ar to saistītās diskusijas |
| 1.2. Salīdzina Latvijas un Eiropas sabiedrības diferenciāciju un pārvaldes principus dažādos vēstures periodos | 1.2. Analizē cēloņus, kāpēc Latvijas un Eiropas sabiedrības un pārvaldes attīstība atsevišķos vēstures periodos norit atšķirīgi | |
| 1.3. Zina, ka Latvijā dzīvo dažādi cilvēki, kas runā dažādās valodās, dažādi svin svētkus un atzīmē atceres pasākumus | 1.3. Izvēlas un stāsta par kādu vēsturisku personību, kurai ir bijusi loma Latvijas valsts tapšanā un pastāvēšanā, apmeklē viņa piemiņas vietu novadā/pilsētā. Izmantojot dažādus informācijas resursus, atlasa un apkopo informāciju | 1.3. Atpazīst Latvijas valsts ievērojamākās vēsturiskās personības. Izprot viņu devumu valsts tapšanā un attīstībā, zina viņu piemiņas vietas. Izmantojot bibliotēku un muzeju resursus, pēta un salīdzina Latvijas un citu valstu ievērojamo personību devumu konkrētā vēstures posmā |
| 1.4. Piedalās valsts svētku un atzīmējamo dienu (4. maijs, Lāčplēša diena, 18. novembris) svinēšanā | 1.4. Zina, ar kādiem Latvijas vēstures notikumiem saistīta 4. maija, Lāčplēša dienas, 18. novembra svinēšana. Izprot šo svētku nozīmīgumu Latvijas tautai. Stāsta par Latvijas Republikas simbolu vēsturisko kontekstu | 1.4. Izprot Latvijas valsts dibināšanas un pastāvēšanas vēsturiskās likumsakarības. Analizē 4. maija, Lāčplēša dienas un 18. novembra nozīmi Latvijas valsts pastāvēšanā. Salīdzinot Latvijas vēstures un Eiropas un pasaules vēstures notikumus, secina par Latvijas vēstures notikumu unikalitāti vai par likumsakarīgu Eiropas un pasaules vēstures notikumu daļu |
| 1.5. Zina Latvijas vēstures traģiskos notikumus (deportācijas, komunistiskais genocīds, holokausts, barikādes), saskata tos Eiropas un pasaules vēstures notikumu kontekstā. Izprot piemiņas vietu veidošanas cēloņus, ar cieņu izturas pret tām | 1.5. Analizē Latvijas vēstures traģisko notikumu (deportācijas, komunistiskais genocīds, padomju un vācu okupācijas, holokausts, barikādes) cēloņsakarības. Atpazīst kontroversiālus viedokļus par sensitīviem Latvijas vēstures notikumiem, spēj tos argumentēt | |
| 2. Latvijas vēstures notikumu savstarpējā saistība ar Eiropas un pasaules vēstures notikumiem | ||
| 2.1. Nosauc novadu vai pilsētu, kurā atrodas izglītības iestāde | 2.1. Zina, ka ir etnogrāfiskie novadi Latvijas teritorijā, parāda tos kartē, nosauc novadu raksturīgākās iezīmes | 2.1. Analizē Latvijas etnogrāfisko novadu veidošanos līdz 13. gs. Zina par arheoloģijas nozīmi Latvijas vēstures izpētē līdz 13. gs. |
| 2.2. Stāsta par Latvijas ģeopolitiskās situācijas īpatnībām, lielvalstu (Polijas, Krievijas, Zviedrijas) ietekmi Latvijas vēsturē. Skaidro politiskās kartes izmaiņas militāru konfliktu un karu rezultātā | 2.2. Analizē Latvijas ģeopolitisko situāciju un politiskās kartes izmaiņas lielvalstu konfliktu un interešu sfēras sadales rezultātā. Izprot procesu cēloņsakarības un to, ka iesaistītajām pusēm var būt atšķirīgi viedokļi. Spēj analizēt un argumentēt kontroversiālus uzskatus | |
| 2.3. Saskata vēsturisko notikumu gaitu kristietības ienākšanai Latvijas teritorijā. Saprot atbalstu reformācijas ideju straujajai izplatībai Latvijas teritorijā un šā procesa sekas | 2.3. Analizē dažādu pasaules filozofisko un reliģisko kustību izpausmes Latvijas teritorijā, salīdzinot ar procesiem Eiropā un pasaulē, skaidro cēloņsakarības un īpatnības Latvijas teritorijā | |
| 2.4. Zina, ka Latvija ir daļa no pasaules | 2.4. Zina, ka Latvija ir starptautisko organizāciju (ANO, NATO un ES) dalībvalsts | 2.4. Argumentēti pamato Latvijas dalību starptautiskajās organizācijās |
| 2.5. Nosauc dažas Latvijā ražotas preces vai pakalpojumus | 2.5. Salīdzina Latvijas politiskās un ekonomiskās attīstības kopsakarības. Zina ievērojamākos Latvijas ekonomiskos sasniegumus | 2.5. Izprot Latvijas ekonomiskās attīstības īpatnības dažādos laikposmos |
| 3. Kultūras mantojums kā latviskās kultūrtelpas izziņas avots | ||
| 3.1. Iepazīst latviešu tradicionālajai kultūrai raksturīgos etnogrāfiskos sadzīves un darba rīkus (karote, krūze), apģērbu (cimdi, zeķes). Saskata priekšmetos dažādas zīmes (līklocis, skujiņa, krustiņš) | 3.1. Atpazīst dažādus etnogrāfiskus amatniecības izstrādājumus (māla trauki, koka darba rīki, tautas tērps). Saskata latvju rakstu zīmes (Saulīte, Jumis, Māras krusts), salīdzina ar citu tautu zīmēm un simboliem | 3.1. Atpazīst Latvijas kultūras kanona vērtības, saskata to saikni ar laikmetīgajām kultūras izpausmēm |
| 3.2. Piedalās gadskārtu svētku svinēšanā, iet rotaļās | 3.2. Zina svarīgākos gadskārtu svētkus (Lieldienas, Jāņi, Ziemassvētki, Mārtiņi), nozīmīgākās darbības (tradīcijas, apģērbs, ēdiens), norunā vai nodzied gadskārtu svētkiem atbilstošas tautasdziesmas, iet rotaļās | 3.2. Izprot svētku būtību. Izzina materiālās un nemateriālās kultūras vērtības, tradīcijas un pamato, kāpēc tās ir uzskatāmas par kultūras mantojumu vai varētu par to kļūt |
| 3.3. Atpazīst dažas raksturīgākās latviešu tautas tradīcijas un ieražas, kas saistītas ar cilvēka dzīves gājumu (bērna dzimšana, kāzas, bēres) | 3.3. Ar piemēriem skaidro savu kultūras piederību (vienai vai vairākām grupām, kopienām, tautām, valstīm) un identitāti, salīdzina ar pieredzi Latvijā | |
| 3.4. Runā vai dzied kādu latviešu tautasdziesmu | 3.4. Zina un dzied dažas pazīstamākās tautasdziesmas un/vai rotaļdziesmas | 3.4. Raksturo latviešu tautasdziesmu unikalitāti un tematiku. Ir priekšstats par Krišjāņa Barona ieguldījumu tautasdziesmu apkopošanā |
| 3.5. Klausās un skandē latviešu tautas tradicionālos mūzikas instrumentus (trīdeksnis, klapītes, zvārguļu josta) | 3.5. Klausās, atšķir un/vai skandē latviešu tautas tradicionālos mūzikas instrumentus, salīdzina to skanējumu ar citu tautu mūzikas instrumentiem. Zina, ka tiek kopta kora dziedāšanas tradīcija – Dziesmu svētki | 3.5. Saskata tradicionālā un laikmetīgā mijiedarbi vienā latviešu mākslinieka mākslas darbā vai kultūras norisē (Dziesmu un deju svētku koncerti, Dzejas dienas, mākslas, mūzikas un teātra festivāli) |
| 3.6. Ir iepazinis dažus UNESCO pasaules mantojuma sarakstā iekļautos Latvijas objektus un notikumus (Baltijas Dziesmu un deju svētku tradīcija, Dainu skapis, "Baltijas ceļš", Latvijas Nacionālā bibliotēka) | 3.6. Izprot un analizē, kāpēc konkrētie Latvijas objekti vai notikumi ir iekļauti UNESCO pasaules mantojuma sarakstā. Atšķir starptautiski atzītos un nacionāli novērtētos objektus (Suitu kultūrtelpa, Kuldīgas vecpilsēta, Daugavas loki) | |
| 3.7. Iepazīst kultūrvēsturiskos pieminekļus tuvākajā apkārtnē un kopā ar pieaugušo apmeklē novada/pilsētas muzeju un atbilstoši uzvedas | 3.7. Zina nozīmīgākos Latvijas kultūras un vēstures pieminekļus – Vecrīgas siluetu (Doma baznīca, Rīgas pils) un Brīvības pieminekli, to aizsardzības nepieciešamību. Zina, ka Latvijas normatīvie dokumenti aizsargā pieminekļus | 3.7. Raksturo nozīmīgākos arhitektūras un vēstures pieminekļus un to autorus (Brāļu kapu ansamblis, Latvijas Nacionālais teātris, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs). Izprot, ka vēstures un kultūras pētniecībai izmanto vēstures avotus, patstāvīgi tos atrod bibliotēkās, muzejos un arhīvos vai to digitālajās datubāzēs. Piedalās pieminekļu apzināšanā un sakopšanā |
| 4. Mākslas darbs atsedz autora pieredzi, pasaules izpratni un kultūras vērtības un palīdz radoši izpausties | ||
| 4.1. Vēro dabu, zīmē, krāso (glezno) sev būtiskāko, veido dabas materiālos (smiltis, māls, sniegs) | 4.1. Vēro Latvijas ainavu, zīmē, glezno saskatīto. Ir iepazinis raksturīgākos vizuālās mākslas veidus (grafika, glezniecība, tēlniecība), žanrus (ainava, portrets, klusā daba) latviešu vecmeistaru (R. Zariņš, J. Rozentāls, T. Zaļkalns) un mūsdienu mākslinieku darbos | 4.1. Saskata specifisku izteiksmes līdzekļu (kompozīcijas, sižeta, vizuālas, audiālas), kultūras zīmju un simbolu lietojumu audiovizuālajā mākslā (H. Franks, K. Neiburga, G. Gabrāns, Dz. Dreibergs) |
| 4.2. Runā valodas prasmei atbilstošus latviešu autoru skaitāmpantus un īsus dzejoļus | 4.2. Klausās un lasa pedagoga izvēlētus latviešu 20. un 21. gs. autoru dzejoļus, prozas un dramaturģiskos darbus vai to fragmentus. Nosaka literārā darba tēmu un raksturo varoņus | 4.2. Interpretē klasiskos un mūsdienu dzejas, prozas, dramaturģijas darbus. Raksturo literārā darba tēmu, problēmas, varoņus, kompozīciju, mākslinieciskās izteiksmes līdzekļus |
| 4.3. Kopā ar pieaugušo dzied kādu latviešu komponista dziesmu | 4.3. Klausās dažādu laiku un žanru latviešu komponistu klasiskās (Jurjānu Andrejs, E. Dārziņš, J. Vītols), populārās un rokmūzikas skaņdarbus (Raimonds Pauls, Imants Kalniņš, Mārtiņš Brauns). Analizē noteikta laikmeta skaņdarbu, zina tā autoru un nosaukumu. Piedalās kolektīvajā muzicēšanā | 4.3. Radošos uzdevumos dažādos mākslas veidos (vizuālā un audiovizuālā mākslā, mūzikā, literatūrā, teātra mākslā) piedzīvo radošo procesu, paužot savu viedokli par Latvijas sabiedrībai aktuāliem jautājumiem. Dokumentē radošo procesu un par to reflektē |
| 4.4. Iepazīst latviešu audiovizuālās mākslas darbus, apmeklē teātra izrādi | 4.4. Apmeklē kultūras notikumus Latvijā, vēro pilsētvidi, stāsta par saviem iespaidiem, uzklausa atšķirīgus uzskatus. Kultūras notikuma apmeklējuma laikā ievēro atbilstošu uzvedības modeli | 4.4. Klātienē piedzīvo kultūras notikumus, lai gūtu kultūras pieredzi Latvijā un veidotu paradumu apmeklēt kultūras pasākumus un piedalīties tajos |
| Beidzot pirmsskolu | Beidzot pamatskolu | Beidzot vidusskolu |
| 1. Organismu daudzveidība un Latvijai raksturīgās ekosistēmas | ||
| 1.1. Eksperimentē, patstāvīgi novēro Latvijai raksturīgus augus, dzīvniekus un sēnes, atbild uz vienkāršiem jautājumiem par to augšanu, uzvedību, kopīgajām un atšķirīgajām pazīmēm | 1.1. Atpazīst un nosauc raksturīgos Latvijas dabas teritorijās augošos augus un dzīvniekus, izmantojot informācijas avotus (piemēram, atgādnes, attēlus, shēmas) un lauka darbā iegūtos novērojumus. Salīdzina tuvākajā apkārtnē sastopamās dzīvnieku un augu sugas dabas un cilvēka veidotajās teritorijās (mežs, pļava, upe, ezers, kāpas parks, dārzs) | 1.1. Veic pētījumu populācijas blīvuma (augi, sēnes, gliemji, posmkāji, mugurkaulnieki) un dažādu faktoru ietekmes noteikšanai uz ekosistēmu Latvijas teritorijā, saskatot katra organisma nišu, prognozējot iespējamās pārmaiņas, ja tiek mainīta viena apsaimniekošanas metode, piedāvā risinājumus esošās ekosistēmas saglabāšanai |
| 1.2. Saviem vārdiem raksturo zemes virsmu un reljefu tuvākajā apkārtnē, salīdzina dabas un cilvēku veidotu virsmu | 1.2. Salīdzina Latvijai raksturīgās ekosistēmas pēc sugu daudzveidības (augi, sēnes, gliemji, posmkāji, mugurkaulnieki), dabas apstākļiem (temperatūra, nokrišņu daudzums un režīms, augsnes tips, apgaismojums), izvietojuma, veicot lauka darbu un modelējot | 1.2. Novērtē dažādu sauszemes (meži, zālāji, purvi) un ūdens (upes, ezeri) ekosistēmu apsaimniekošanas un aizsardzības pieeju piemērus Latvijā un pasaulē, aprakstot ekosistēmu izmaiņu cēloņus un sekas, bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas iespējas |
| 1.3. Skaidro augu, dzīvnieku un cilvēku pielāgošanos Latvijai raksturīgajiem dabas apstākļiem, izmantojot piemērus | 1.3. Veic pētījumu populācijas blīvuma (augi, sēnes, gliemji, posmkāji, mugurkaulnieki) un dažādu faktoru ietekmes noteikšanai uz ekosistēmu skolas apkārtnē, saskatot katra organisma nišu, prognozējot iespējamās pārmaiņas, ja tiek mainīta viena apsaimniekošanas metode, piedāvā risinājumus esošās ekosistēmas saglabāšanai | |
| 1.4. Skaidro savu uzvedību, atrodoties un atpūšoties atšķirīgās Latvijas dabas aizsargājamās teritorijās | 1.4. Raksturo Latvijas aizsargājamās dabas teritorijas, tostarp Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu, pēc to izveides mērķa un raksturīgākajām pazīmēm | |
| 2. Dabas resursi, klimats un Latvijas saimnieciskā attīstība | ||
| 2.1. Nosauc Latvijā sastopamos dabas resursu vai to sastāvdaļu (tai skaitā gaiss, ūdens, mežs, kaļķakmens, dolomīts, grants, smilts) izmantošanas piemērus savas ģimenes ikdienā un apraksta to aizvietošanas un saudzēšanas iespējas | 2.1. Izvērtē Latvijas dabas resursu nozīmi dažādu saimniecības nozaru attīstībā. Salīdzina pēc kritērijiem dažādu dabas resursu izmantošanas priekšrocības un trūkumus | |
| 2.2. Patstāvīgi darbojas un eksperimentē ar iežiem un ūdeni, stāsta par tuvākajā apkārtnē sastopamajiem un izpētītajiem iežiem un to īpašībām | 2.2. Skaidro dabas resursu un pasaules nozīmes derīgo izrakteņu izvietojuma un pieejamības likumsakarības Latvijā, to racionālas izmantošanas piemērus un atjaunošanas iespējas, apkopojot informāciju no avotiem un kartogrāfiskajiem materiāliem | 2.2. Novērtē atjaunojamo un neatjaunojamo resursu krājumus Latvijā atbilstoši mūsdienu tehnoloģijām un vides kvalitātes prasībām, piedāvā efektīvākos risinājumus pārtikas, enerģētikas vai būvmateriālu ieguvē Latvijā, kas nenodarītu kaitējumu un neatgriezeniskas izmaiņas bioloģiski vērtīgās dzīvotnēs estētiski augstvērtīgā dabas ainavā |
| 2.3. Raksturo dabas parādību izpausmes Latvijā un to ietekmi uz dzīvo dabu un cilvēkiem, mainoties gadalaikiem | 2.3. Raksturo mēreno piejūras klimatu un reģionālās atšķirības Latvijā | 2.3. Skaidro klimata ietekmi uz saimnieciskās darbības veidiem Latvijā |
| 2.4. Vēro attēlus vai video, kur redzams Latvijai raksturīgu produktu (vilnas cimdi, biezpiens, rupjmaize, medus) tapšanas ceļš. Atpazīst un nosauc produkta tapšanas posmus | 2.4. Raksturo (resursi, izejvielas, tehnoloģijas, produkti vai pakalpojumi) Latvijai raksturīgās saimniecības nozares un uzņēmumus | 2.4. Izmantojot tematiskās kartes, tiešsaistes datubāzes un citus informācijas avotus, analizē dažādu saimniecības nozaru uzņēmumu izveidošanas iespējas Latvijā un izvērtē saimniecības attīstību un faktorus, kas ietekmē izvietojumu |
| 3. Latvijas teritorija un iedzīvotāji | ||
| 3.1. Atpazīst Latvijas valsts teritorijas veidolu, rāda kartē Latviju un pilsētu, kurā šobrīd mācās | 3.1. Mācās nolasīt konkrētu informāciju Latvijas un Eiropas politiskajā kartē (Latvijas valsts robežas, Latvijas kaimiņvalstis, Latvijas iedalījums kultūrvēsturiskajos novados, Latvijas lielākās pilsētas) | 3.1. Raksturo Latvijas ģeogrāfisko stāvokli pēc kritērijiem, tai skaitā attēlojot ģeogrāfiskos objektus un to nosaukumus kartē, un izvērtē tā sniegtās priekšrocības un radītos trūkumus, izmantojot kartes un citus informācijas avotus |
| 3.2. Skaidro Latvijas iedzīvotāju skaitu un sastāvu, tā saistību ar vēsturiskiem, politiskiem un ekonomiskiem faktoriem | 3.2. Analizējot dažādus informācijas avotus, skaidro, kāpēc Latvijā ir izveidojusies etniskā, lingvistiskā un reliģiskā daudzveidība. Atrod un raksturo šīs daudzveidības ietekmi mūsdienu sabiedrībā | |
1. Mācību priekšmeta "Latvijas mācība" (turpmāk – mācību priekšmets) programmas saturu un tā apguves plānotos sasniedzamos rezultātus (turpmāk – sasniedzamie rezultāti) pirmsskolas izglītības pakāpē nosaka mācību priekšmeta "Latvijas mācība" vadlīnijas (turpmāk – vadlīnijas).
2. Mācību priekšmeta programmu starptautiskā skola (turpmāk – skola) īsteno izglītojamiem vecumā līdz septiņiem gadiem vai pielāgo vadlīnijās noteiktos sasniedzamos rezultātus atbilstoši skolas īstenotās starptautiskās izglītības programmas izglītojamā vecumposmam.
3. Skola mācību priekšmeta programmas īstenošanai mācību gadā paredz ne mazāk kā trīs rotaļnodarbības nedēļā katru mācību gadu. Rotaļnodarbības un mācību gada ilgums atbilst skolas īstenotās starptautiskās izglītības programmas nosacījumiem. Mācību priekšmeta programmā skola norāda kopējo mācību stundu skaitu katrā mācību gadā, mēnesī un nedēļā.
4. Skola mācību priekšmeta programmā sasniedzamos rezultātus:
4.1 plāno un īsteno no vieglākā un vienkāršākā uz grūtāko un sarežģītāko;
4.2. individualizē atbilstoši izglītojamā spējām un vajadzībām, izmanto viņa pieredzi, veicina ieinteresētību un aktīvu mācīšanos darbībā.
5. Skola mācību priekšmeta programmu īsteno kā vienotu veselumu, prioritāri nodrošinot latviešu valodas prasmju attīstību un tam paredzot lielāko mācību laiku. Ja latviešu valoda ir izglītojamā dzimtā valoda, tad vadlīnijās noteiktā latviešu valodas mācību satura komponenta sasniedzamos rezultātus var neīstenot vai aizstāt ar tiem sasniedzamajiem rezultātiem, kas noteikti valodu mācību jomā normatīvajā aktā par valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijām.
6. Skola sasniedzamo rezultātu apguvi nostiprina ārpus mācībām organizētajos pasākumos.
7. Skola mācīšanās sākumā diagnosticē izglītojamā latviešu valodas prasmju līmeni un mācīšanās vajadzības, sniedz atbalstu un nodrošina pēctecīgu mācību satura apguvi. Ja izglītojamais mācības uzsāk vēlāk, nevis mācību gada sākumā, pedagogs nosaka izglītojamā latviešu valodas prasmes līmeni un plāno turpmāko mācīšanās procesu atbilstoši viņa vajadzībām, ja nepieciešams, izstrādā individuālu latviešu valodas satura komponenta apguves plānu.
8. Vadlīnijās noteiktā mācību priekšmeta mērķa sasniegšanai pedagogs izmanto daudzveidīgas mācību un audzināšanas darba formas, metodes un mācību līdzekļus.
9. Skola nodrošina normatīvajā aktā par izglītojamo audzināšanas vadlīnijām noteikto mērķu un uzdevumu sasniegšanu, tikumu un vērtību apguvi, organizē svinīgus pasākumus, sagaidot valsts svētkus – Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienu 4. maijā un Latvijas Republikas proklamēšanas dienu 18. novembrī, kā arī pēc skolas ieskatiem organizē pasākumus vai iesaistās valsts organizētajos pasākumos, kas sekmē izpratni un attieksmes veidošanos pret notikumiem, kuri saistīti ar likumā "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām" noteiktajām svētku, atceres un atzīmējamām dienām.
10. Skola redzamā vietā, nodrošinot cieņpilnu attieksmi, novieto Latvijas Republikas karogu un lielo valsts ģerboni, kā arī Latvijas Republikas himnas tekstu un valsts prezidenta ģīmetni.
11. Latvijas Republikas himnu skolā izpilda likumā "Par Latvijas valsts himnu" noteiktajā kārtībā un gadījumos, kā arī mācību gada sākumā, izglītības posma vai pakāpes noslēguma pasākumā, skolas jubilejas svinībās un citos skolai nozīmīgos pasākumos.
12. Izglītojamā sniegumu mācību priekšmeta programmas apguvē pedagogs vērtē atbilstoši skolas īstenotās starptautiskās izglītības programmas noteiktajiem vērtēšanas pamatprincipiem un kārtībai.
13. Izglītojamā mācību snieguma vērtēšanas metodiskos paņēmienus un vērtēšanas kritērijus, ievērojot sasniedzamos rezultātus, nosaka pedagogs.
1. Mācību priekšmeta "Latvijas mācība" (turpmāk – mācību priekšmets) programmas saturu un tā apguves plānotos sasniedzamos rezultātus (turpmāk – sasniedzamie rezultāti) pamatizglītības pakāpē nosaka mācību priekšmeta "Latvijas mācība" vadlīnijas (turpmāk – vadlīnijas).
2. Mācību priekšmeta programmu starptautiskā skola (turpmāk – skola) īsteno izglītojamiem vecumā līdz 15 gadiem vai pielāgo vadlīnijās noteiktos sasniedzamos rezultātus atbilstoši skolas īstenotās starptautiskās izglītības programmas izglītojamā vecumposmam.
3. Skola mācību priekšmeta programmas īstenošanai mācību gadā paredz ne mazāk kā trīs mācību stundas nedēļā katru mācību gadu. Mācību stundas un mācību gada ilgums atbilst skolas īstenotās starptautiskās izglītības programmas nosacījumiem. Mācību priekšmeta programmā skola norāda kopējo mācību stundu skaitu katrā mācību gadā, mēnesī un nedēļā.
4. Skola mācību priekšmeta programmā sasniedzamos rezultātus:
4.1 plāno un īsteno no vieglākā un vienkāršākā uz grūtāko un sarežģītāko;
4.2. individualizē atbilstoši izglītojamā spējām un vajadzībām, izmanto viņa pieredzi, veicina ieinteresētību un aktīvu mācīšanos darbībā.
5. Skola mācību priekšmeta programmu īsteno kā vienotu veselumu, kā atsevišķus satura komponentus vai tos daļēji integrē skolas īstenotās starptautiskās izglītības programmas mācību priekšmetos.
6. Mācību priekšmeta satura komponentu "Latvijas vēsture un kultūra" un "Latvijas daba un ģeogrāfija" apguvi skola īsteno latviešu valodā vai latviešu valodā un tajā mācību valodā, kādā skola īsteno starptautiskas izglītības programmas apguvi, izmantojot mācību satura un valodas apguves integrēto pieeju. Mācību priekšmeta programmā norāda īstenošanas veidu un valodu.
7. Mācību priekšmeta satura komponentu "Latvijas vēsture un kultūra" un "Latvijas daba un ģeogrāfija" sasniedzamo rezultātu apguvi skola var integrēt skolas īstenotās starptautiskās izglītības programmas mācību priekšmetos, mācību priekšmeta programmā norādot integrētos sasniedzamos rezultātus, klasi un starptautiskas programmas mācību priekšmetu, kurā sasniedzamais rezultāts tiek integrēts.
8. Ja izglītojamā dzimtā valoda ir latviešu valoda, tad vadlīnijās noteiktā latviešu valodas mācību satura komponenta sasniedzamos rezultātus skola var neīstenot vai aizstāt ar tiem sasniedzamajiem rezultātiem, kas noteikti valodu mācību jomā noteikumos par pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem.
9. Skola mācīšanās sākumā diagnosticē izglītojamā latviešu valodas prasmju līmeni un mācīšanās vajadzības, sniedz atbalstu un nodrošina pēctecīgu mācību satura apguvi. Ja izglītojamais mācības uzsāk vēlāk, nevis mācību gada sākumā, pedagogs nosaka izglītojamā latviešu valodas prasmes līmeni un plāno turpmāko mācīšanās procesu atbilstoši viņa vajadzībām, ja nepieciešams, izstrādā individuālu latviešu valodas satura komponenta apguves plānu.
10. Skola sasniedzamo rezultātu apguvi nostiprina ārpus mācībām organizētajos pasākumos.
11. Vadlīnijās noteiktā mācību priekšmeta mērķa sasniegšanai pedagogs izmanto daudzveidīgas mācību un audzināšanas darba formas, metodes un mācību līdzekļus.
12. Skola nodrošina normatīvajā aktā par izglītojamo audzināšanas vadlīnijām noteikto mērķu un uzdevumu sasniegšanu, tikumu un vērtību apguvi, organizē svinīgus pasākumus, sagaidot valsts svētkus – Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienu 4. maijā un Latvijas Republikas proklamēšanas dienu 18. novembrī, kā arī pēc skolas ieskatiem organizē pasākumus vai iesaistās valsts organizētajos pasākumos, kas sekmē izpratni un attieksmes veidošanos pret notikumiem, kuri saistīti ar likumā "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām" noteiktajām svētku, atceres un atzīmējamām dienām.
13. Skolā redzamā vietā, nodrošinot cieņpilnu attieksmi, novieto Latvijas Republikas karogu un lielo valsts ģerboni, kā arī Latvijas Republikas himnas tekstu un valsts prezidenta ģīmetni.
14. Latvijas Republikas himnu skolā izpilda likumā "Par Latvijas valsts himnu" noteiktajā kārtībā un gadījumos, kā arī mācību gada sākumā, izglītības posma vai pakāpes noslēguma pasākumā, skolas jubilejas svinībās un citos skolai nozīmīgos pasākumos.
15. Izglītojamā sniegumu mācību priekšmeta programmas apguvē pedagogs vērtē atbilstoši skolas īstenotās starptautiskās izglītības programmas noteiktajiem vērtēšanas pamatprincipiem un kārtībai.
16. Izglītojamā mācību snieguma vērtēšanas metodiskos paņēmienus, pārbaudes darbu saturu, laiku, ilgumu un vērtēšanas kritērijus, ievērojot sasniedzamos rezultātus, nosaka pedagogs.
1. Mācību priekšmeta "Latvijas mācība" (turpmāk – mācību priekšmets) programmas saturu un tā apguves plānotos sasniedzamos rezultātus (turpmāk – sasniedzamie rezultāti) vidējās izglītības pakāpē nosaka mācību priekšmeta "Latvijas mācība" vadlīnijas (turpmāk – vadlīnijas).
2. Mācību priekšmeta programmu starptautiskā skola (turpmāk – skola) īsteno izglītojamiem vecumā līdz 18 gadiem vai pielāgo vadlīnijās noteiktos sasniedzamos rezultātus atbilstoši skolas īstenotās starptautiskās izglītības programmas izglītojamā vecumposmam.
3. Skola mācību priekšmeta programmas īstenošanai mācību gadā paredz ne mazāk kā trīs mācību stundas nedēļā katru mācību gadu. Mācību stundas un mācību gada ilgums atbilst skolas īstenotās starptautiskās izglītības programmas nosacījumiem. Mācību priekšmeta programmā skola norāda kopējo mācību stundu skaitu katrā mācību gadā, mēnesī un nedēļā.
4. Skola mācību priekšmeta programmā sasniedzamos rezultātus:
4.1 plāno un īsteno no vieglākā un vienkāršākā uz grūtāko un sarežģītāko;
4.2. individualizē atbilstoši izglītojamā spējām un vajadzībām, izmanto viņa pieredzi, veicina ieinteresētību un aktīvu mācīšanos darbībā.
5. Skola mācību priekšmeta programmu īsteno kā vienotu veselumu, kā atsevišķus satura komponentus vai tos daļēji integrē skolas īstenotās starptautiskās izglītības programmas mācību priekšmetos.
6. Mācību priekšmeta satura komponentu "Latvijas vēsture un kultūra" un "Latvijas daba un ģeogrāfija" sasniedzamo rezultātu apguvi skola var integrēt skolas īstenotās starptautiskās izglītības programmas mācību priekšmetos, mācību priekšmeta programmā norādot integrētos sasniedzamos rezultātus, klasi un starptautiskas izglītības programmas mācību priekšmetu, kurā sasniedzamais rezultāts tiek integrēts.
7. Mācību priekšmeta satura komponentu "Latvijas vēsture un kultūra" un "Latvijas daba un ģeogrāfija" apguvi skola īsteno latviešu valodā vai latviešu un starptautiskās skolas īstenotās starptautiskās izglītības programmas apgūstamajā mācību valodā, izmantojot mācību satura un valodas apguves integrēto pieeju. Mācību priekšmeta programmā norāda īstenošanas veidu un valodu.
8. Ja izglītojamā dzimtā valoda ir latviešu valoda, tad vadlīnijās noteiktā latviešu valodas mācību satura komponenta sasniedzamos rezultātus skola var neīstenot vai aizstāt ar tiem sasniedzamajiem rezultātiem, kas noteikti valodu mācību jomā noteikumos par vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības programmu paraugiem.
9. Skola mācību sākumā diagnosticē izglītojamā latviešu valodas prasmju līmeni un mācīšanās vajadzības, sniedz atbalstu un nodrošina pēctecīgu mācību satura apguvi. Ja izglītojamais mācības uzsāk vēlāk, nevis mācību gada sākumā, pedagogs nosaka izglītojamā latviešu valodas prasmes līmeni un plāno turpmāko mācīšanās procesu atbilstoši viņa vajadzībām, ja nepieciešams, izstrādājot individuālu latviešu valodas satura komponenta apguves plānu.
10. Skola sasniedzamo rezultātu apguvi nostiprina ārpus mācībām organizētajos pasākumos.
11. Vadlīnijās noteiktā mācību priekšmeta mērķa sasniegšanai pedagogs izmanto daudzveidīgas mācību un audzināšanas darba formas, metodes un mācību līdzekļus.
12. Skola nodrošina normatīvajā aktā par izglītojamo audzināšanas vadlīnijām noteikto mērķu un uzdevumu sasniegšanu, tikumu un vērtību apguvi, organizē svinīgus pasākumus, sagaidot valsts svētkus – Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienu 4. maijā un Latvijas Republikas proklamēšanas dienu 18. novembrī, kā arī pēc skolas ieskatiem organizē pasākumus vai iesaistās valsts organizētajos pasākumos, kas sekmē izpratni un attieksmes veidošanos pret notikumiem, kuri saistīti ar likumā "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām" noteiktajām svētku, atceres un atzīmējamām dienām.
13. Skolā redzamā vietā, nodrošinot cieņpilnu attieksmi, novieto Latvijas Republikas karogu un lielo valsts ģerboni, kā arī Latvijas Republikas himnas tekstu un valsts prezidenta ģīmetni.
14. Latvijas Republikas himnu skolā izpilda likumā "Par Latvijas valsts himnu" noteiktajā kārtībā un gadījumos, kā arī mācību gada sākumā, izglītības posma vai pakāpes noslēguma pasākumā, skolas jubilejas svinībās un citos skolai nozīmīgos pasākumos.
15. Izglītojamā sniegumu mācību priekšmeta programmas apguvē pedagogs vērtē atbilstoši skolas īstenotās starptautiskās izglītības programmas noteiktajiem vērtēšanas pamatprincipiem un kārtībai.
16. Izglītojamā mācību snieguma vērtēšanas metodiskos paņēmienus, pārbaudes darbu saturu, laiku, ilgumu un vērtēšanas kritērijus, ievērojot sasniedzamos rezultātus, nosaka pedagogs.
| Latvijas izglītības sistēma | Starptautiska izglītības programma | Starptautiskais izglītības dokuments | ||
| pakāpe | veids | izglītības dokuments | ||
| Pamatizglītība | Vispārējā izglītība | Apliecība par vispārējo pamatizglītību, sekmju izraksts un centralizētā eksāmena sertifikāts | Starptautiskā Bakalaurāta organizācijas pamatizglītības 2. posma izglītības programma skolēniem no 11 līdz 16 gadu vecumam (International Baccalaureate Middle Years Programme) | Middle Years Evaluation Report |
| Kembridžas starptautiskā vispārējās vidējās izglītības atestāta programma skolēniem no 14 līdz 16 gadu vecumam (IGCSE) (Cambridge International General Certificate of Secondary Education (IGCSE)) | IGCSE sertifikāts (International General Certificate of Secondary Education vai General Certificate of Education Ordinary level) ar pieciem eksāmeniem | |||
| Francijas Republikas nacionālās izglītības programma (Le programme d’enseignement français) | Diplôme National du Brevet un sekmju izraksts ar atzīmi gala eksāmenā četrās disciplīnās | |||
| Vācijas Federatīvās Republikas Tīringenes federālās zemes mācību programma (Lehrpläne des deutschen Bundeslandes Thüringen) | Hauptschulabschluss vai Realschulabschluss | |||
| Anglijas un Velsas nacionālā izglītības programma (The national curriculum for England and Wales) | General Certificate of Secondary Education (ar pieciem eksāmeniem) | |||
| Vidējā izglītība | Vispārējā vidējā izglītība, īstenojama pēc pamatizglītības ieguves | Atestāts par vispārējo vidējo izglītību, sekmju izraksts, centralizētā eksāmena sertifikāts un starptautiskas testēšanas institūcijas izsniegts dokuments par vērtējumu svešvalodu pārbaudījumā, ka centralizētais eksāmens ir aizstāts ar šīs institūcijas pārbaudījumu | Starptautiskā Bakalaurāta organizācijas vidējās izglītības programma skolēniem no 16 līdz 19 gadu vecumam (International Baccalaureate Diploma Programme) | International Baccalaureate Diploma un sekmju izraksts |
| Kembridžas starptautiskā padziļinātā līmeņa vidējās izglītības programma (Cambridge International AS & A Levels) | General Certificate of Education ar vismaz diviem padziļinātā līmeņa (Advanced level) eksāmeniem | |||
| Francijas Republikas nacionālās izglītības programma (Le programme d’enseignement français) | Baccalauréat General un sekmju izraksts | |||
| Vācijas Federatīvās Republikas Tīringenes federālās zemes mācību programma (Lehrpläne des deutschen Bundeslandes Thüringen) | Zeugnis der Allgemeinen Hochschulreife | |||
 |
 |
 |
 |