Darbības ar dokumentu

Tiesību akts: spēkā esošs

Ministru kabineta noteikumi Nr. 101

Rīgā 2021. gada 11. februārī (prot. Nr. 15 22. §)

Grozījumi Ministru kabineta 2009. gada 30. novembra noteikumos Nr. 1375 "Noteikumi par rūpnieciskās zvejas limitiem un to izmantošanas kārtību piekrastes ūdeņos"

Izdoti saskaņā ar Zvejniecības likuma
11. panta 4.2 daļu

1. Izdarīt Ministru kabineta 2009. gada 30. novembra noteikumos Nr. 1375 "Noteikumi par rūpnieciskās zvejas limitiem un to izmantošanas kārtību piekrastes ūdeņos" (Latvijas Vēstnesis, 2009, 194. nr.; 2010, 192. nr.; 2011, 54. nr.; 2012, 19. nr.; 2013, 4., 159., 239. nr.; 2014, 257. nr.; 2015, 252. nr.; 2016, 251. nr.; 2017, 238. nr.; 2018, 245. nr.; 2019, 251. nr.) šādus grozījumus:

1.1. izteikt 2.1. apakšpunktu šādā redakcijā:

"2.1. ja specializētā mencu zveja piekrastes ūdeņos ir atļauta, mencu nozvejas apjoma limitu komerciālajai zvejai Baltijas jūras piekrastei saskaņā ar šo noteikumu 1. pielikumu sadala procentuāli pa pašvaldībām, kuru administratīvās teritorijas robežojas ar Baltijas jūras piekrastes ūdeņiem, bet komerciālajai zvejai Rīgas jūras līča un Baltijas jūras piekrastē ar jebkura veida zvejas rīku, kad menca nav zvejas mērķsuga, - kā procentuāli nesadalītu apjomu no kopējā nozvejas apjoma tikai piezvejas vajadzībām kopumā pa visām pašvaldībām, kuru administratīvās teritorijas robežojas ar Rīgas jūras līča vai attiecīgi Baltijas jūras piekrastes ūdeņiem;";

1.2. aizstāt 5.2. apakšpunktā skaitli un vārdu "8. punktā" ar skaitli un vārdu "5. punktā";

1.3. papildināt noteikumus ar 5.4. apakšpunktu šādā redakcijā:

"5.4. iedalot rūpnieciskās zvejas limitus pašpatēriņa zvejniekiem, ievēro nosacījumu, ka vienu zvejas kuģi gada laikā zvejas darbībām var izmantot ne vairāk kā trīs pašpatēriņa zvejnieki.";

1.4. papildināt noteikumus ar 5.2 punktu šādā redakcijā:

"5.2 Pašvaldībām ir tiesības ar saistošajiem noteikumiem noteikt kritērijus piekrastes zvejas limitu sadalei attiecībā uz pašpatēriņa zvejniekiem, kas ir vienas mājsaimniecības locekļi, pēc nepieciešamības nosakot zvejas rīku skaita ierobežojumu vienai mājsaimniecībai.";

1.5. izteikt 8. punktu šādā redakcijā:

"8. Pašvaldībai ir tiesības ar saistošajiem noteikumiem nodalīt pašpatēriņa zvejai vai licencētās rūpnieciskās zvejas organizēšanai atsevišķu zvejas rīku vai nozvejas apjoma limita daļu no pašvaldībai noteiktā kopējā zvejas limita:

8.1. līdz pieciem procentiem no pašvaldībai noteiktā attiecīgā zvejas rīku veida limita vai ne mazāk kā vienu zvejas rīka vienību, vai līdz pieciem procentiem no pašvaldībai noteiktā attiecīgās zivju sugas nozvejas apjoma kopējā limita, ja, izmantojot Zvejniecības likumā komerciālajai zvejai paredzēto priekšroku, komercdarbībai zvejniecībā licencēto zvejnieku iesniegtie zvejas limitu pieprasījumi sasniedz attiecīgās pašvaldības piekrastei noteikto kopējo zvejas limitu, kas vairs nedod iespēju iedalīt zvejas limitus pašpatēriņa zvejai vai licencētās rūpnieciskās zvejas organizēšanai;

8.2. vairāk nekā piecus procentus no pašvaldībai noteiktā attiecīgā zvejas rīku veida limita vai no pašvaldībai noteiktā attiecīgās zivju sugas nozvejas apjoma kopējā limita, ja, izmantojot Zvejniecības likumā komerciālajai zvejai paredzēto priekšroku, komercdarbībai zvejniecībā licencēto zvejnieku iesniegtie zvejas limitu pieprasījumi nesasniedz attiecīgās pašvaldības piekrastei noteikto kopējo zvejas limitu un arī pēc šo noteikumu 8.1. apakšpunktā minētā nodalītā limita tas vēl papildus būtu nepieciešams pašpatēriņa zvejai vai licencētās rūpnieciskās zvejas organizēšanai. Par šo papildu limita daļu, kas pārsniedz piecus procentus, pašvaldība rīko rūpnieciskās zvejas tiesību nomas izsoli, ievērojot normatīvos aktus par ūdenstilpju un rūpnieciskās zvejas tiesību nomu un zvejas tiesību izmantošanas kārtību.";

1.6. izteikt 1. pielikumu šādā redakcijā:

"1. pielikums
Ministru kabineta
2009. gada 30. novembra
noteikumiem Nr. 1375

Mencu nozvejas apjoma limita procentuālais sadalījums komerciālajai zvejai pa pašvaldībām piekrastē

Nr. p. k.

Pašvaldība, uz kuras teritorijas piekrasti attiecas limits

Nozvejas limits (%) no piekrastei noteiktā kopējā pieļaujamā mencu nozvejas apjoma

1.

Ventspils valstspilsēta

1,21

2.

Ventspils novads Tārgales pagasts

1,29

Vārves pagasts

0,96

Užavas pagasts

2,54

Jūrkalnes pagasts

10,09

Kopā

14,87

3.

Dienvidkurzemes novads Sakas pagasts

20,62

Vērgales pagasts

7,74

Medzes pagasts

0,67

Nīcas pagasts

28,76

Rucavas pagasts

5,11

Kopā

62,90

4.

Liepājas valstspilsēta

17,82

5.

Baltijas jūras piekrastes pašvaldības Ventspils valstspilsēta, Ventspils novads, Dienvidkurzemes novads, Liepājas valstspilsēta

2,00*

6.

Rīgas jūras līča piekrastes pašvaldības Limbažu novads, Saulkrastu novads, Ādažu novads, Rīgas valstspilsēta, Jūrmalas valstspilsēta, Tukuma novads, Talsu novads

1,20*

Piezīme. * Nesadalīts apjoms no kopējā nozvejas apjoma tikai piezvejas vajadzībām kopumā pa visām pašvaldībām.";

1.7. izteikt 2. pielikuma 1. punktu šādā redakcijā:

"1.

Salacgrīvas novads

21

53

85

1

196

27

7500

NA

NA

NA

10"

1.8. izteikt 2. pielikuma 8. punktu šādā redakcijā:

"8.

Mērsraga novads

2

2

65

1

55

67

2000

NA

NA

NA

3"

1.9. izteikt 2. un 3. pielikumu šādā redakcijā:

"2. pielikums
Ministru kabineta
2009. gada 30. novembra
noteikumiem Nr. 1375

Zvejas rīku skaita limits sadalījumā pa pašvaldībām piekrastē

Nr.
p. k.

Pašvaldība, uz kuras teritorijas piekrasti attiecas limits

Reņģu stāvvadi

Zivju murdi1

Lucīšu murdi

Sīkzivju murdi

Zivju tīkli

Reņģu tīkli

Zivju āķi

Zivju vadi

Akmeņplekstu tīkli2

Plekstu vadi

Apaļo jūras-
grunduļu murdi3

1.

Limbažu novads (Salacgrīvas pagasts, Ainažu pagasts, Liepupes pagasts)

21

53

85

1

196

27

7500

NA

NA

NA

10

2.

Saulkrastu novads Skultes pagasts

4

2

45

NA

30

5

500

NA

NA

NA

1

Saulkrastu pagasts, Saulkrasti

8

11

56

NA

95

53

1600

NA

NA

NA

1

3.

Ādažu novads (Carnikavas pagasts)

5

6

10

NA

10

NA

500

NA

NA

NA

NA

4.

Rīgas valstspilsēta

6

24

23

NA

95

20

500

NA

NA

NA

NA

5.

Jūrmalas valstspilsēta

13

12

40

NA

105

1154

1100

NA

NA

NA

NA

6.

Tukuma novads (Engures pagasts)

16

10

260

2

308

152

3000

NA

NA

NA

6

7.

Talsu novads Mērsraga pagasts

2

2

65

1

55

67

2000

NA

NA

NA

3

Rojas pagasts

10

11

105

5

90

45

2000

NA

NA

NA

10

Kolkas pagasts

325

15

28

5

150

45

1000

NA

NA

SN5

3

8.

Ventspils valstspilsēta

1

NA

2

NA

35

10

500

NA

15

SN

NA

9.

Ventspils novads

8

20

50

NA

599

209

6500

2

121

SN

6

10.

Dienvidkurzemes novads Sakas pagasts,

Pāvilostas pilsēta

6

1

22

NA

2236

62

3700

1

78

SN

10

Vērgales pagasts

NA

NA

7

NA

656

28

3200

NA

7

SN

NA

Medzes pagasts

NA

NA

NA

NA

13

5

500

NA

5

SN

NA

Nīcas pagasts

15

7

30

NA

2306

150

8000

3

45

SN

15

Rucavas pagasts

10

NA

2

NA

1806

62

4000

3

45

SN

10

11.

Liepājas valstspilsēta

7

1

50

NA

1926

125

5000

1

30

SN

12

 

Kopā

164

175

880

14

2671

1180

51100

10

346

-

87

Saīsinājumi.

1. NA - attiecīgo zvejas rīku limits nav attiecināms.

2. SN - attiecīgo zvejas rīku skaits nav ierobežots.

Piezīmes.

1 Laikposmā no 1. decembra līdz 15. aprīlim zvejas limitam iedalītos zivju murdus atļauts aizvietot ar attiecīgu skaitu sīkzivju murdu salaku zvejai.

2 Laikposmā no 1. jūnija līdz 31. jūlijam akmeņplekstu zvejas limitam iedalītos tīklus atļauts aizvietot ar attiecīgu skaitu zivju tīklu citu zivju sugu zvejai.

3 Apaļo jūrasgrunduļu murdus izmanto laikposmā no 1. aprīļa līdz 30. jūnijam.

4 Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības teritorijas piekrastē no kopējā reņģu tīklu limita 30 reņģu tīklus var izmantot salaku zvejai laikposmā no 1. decembra līdz 15.  aprīlim.

5 Talsu novada pašvaldības Kolkas pagasta teritorijas piekrastē:

1) posmā no Kolkasraga līdz Sīkragam reņģu stāvvadu skaits nepārsniedz 26, pārējā pašvaldības teritorijas piekrastē reņģu stāvvadu skaits nepārsniedz 6;

2) plekstu vadus atļauts izmantot Irbes jūras šaurumā uz rietumiem no līnijas, kas savieno Kolkasragu (57° 45' 60'' N; 22° 36' 40'' E) ar Kāvinina bāku (57° 58' 95'' N; 22° 11' 77'' E).

6 No kopējā zivju tīklu limita laikposmā no 1. aprīļa līdz 30. jūnijam apaļā jūrasgrunduļa zvejai ir izmantojami grunts tīkli ar acs izmēru 60-70 mm:

1) Dienvidkurzemes novada pašvaldības Sakas un Vērgales pagastu teritorijas piekrastē - 100 gabalu, Nīcas pagasta teritorijas piekrastē - 100 gabalu, Rucavas pagasta teritorijas piekrastē - 50 gabalu;

2) Liepājas valstspilsētas pašvaldības teritorijas piekrastē - 100 gabalu.

3. pielikums
Ministru kabineta
2009. gada 30. novembra
noteikumiem Nr. 1375

Rīgas jūras līča reņģu nozvejas apjoma limita procentuālais sadalījums pa piekrastes ģeogrāfiskajiem rajoniem

Nr.
p. k.

Pašvaldība, uz kuras teritorijas piekrasti attiecas limits

Rīgas jūras līča piekrastes dalījums ģeogrāfiskos rajonos

Rīgas jūras līča reņģu nozvejas apjoma limits (%)
pa piekrastes ģeogrāfiskiem rajoniem pēc šo noteikumu 2.2. apakšpunktā minētā limita nodalīšanas

1. Limbažu novads

Austrumu rajons

21,7

2. Saulkrastu novads

Dienvidu rajons

35,1

3. Ādažu novads
4. Rīgas valstspilsēta
5. Jūrmalas valstspilsēta
6. Tukuma novads

Rietumu rajons

43,2"

7. Talsu novads

2. Šo noteikumu 1.2., 1.6. un 1.9. apakšpunkts stājas spēkā 2021. gada 1. jūlijā.

Ministru prezidents A. K. Kariņš

Zemkopības ministrs K. Gerhards

19.02.2021