Darbības ar dokumentu

LATVIJAS REPUBLIKAS VALDĪBAS, IGAUNIJAS REPUBLIKAS VALDĪBAS UN LIETUVAS REPUBLIKAS VALDĪBAS VIENOŠANĀS PAR BALTIJAS GAISA TELPAS NOVĒROŠANAS TĪKLA UN KONTROLES SISTĒMAS KONFIGURĀCIJU

Latvijas Republikas valdība, Igaunijas Republikas valdība un Lietuvas Republikas valdība, turpmāk - Puses,

ņemot vērā dalību Ziemeļatlantijas Līguma organizācijā (turpmāk - NATO), ieguldījumu Latvijas Republikas, Igaunijas Republikas un Lietuvas Republikas nacionālās gaisa telpas suverenitātes stiprināšanā un centienus veicināt kopīgu nacionālo pretgaisa aizsardzības sistēmu pilnveidošanu NATO un tās dalībvalstu struktūru ietvaros tā, lai nacionālās aizsardzības sistēmas atbilstu kopīgiem NATO standartiem un prasībām;

cenšoties dot ieguldījumu Pušu starptautiskās sadarbības veicināšanā;

apzinoties nepieciešamību tālāk attīstīt Baltijas gaisa telpas novērošanas tīkla un kontroles sistēmu, kam ir skaidri definēts organizatoriskais, administratīvais un finanšu statuss, kā norādīts zemāk, lai nodrošinātu to uzdevumu īstenošanu, kas izriet no dalības NATO pretgaisa aizsardzības sistēmā;

īstenojot ieteikumus Pusēm par Kontroles un ziņošanas centra darbības izbeigšanu un par visefektīvāko un iedarbīgāko risinājumu Baltijas gaisa telpas novērošanas tīkla un kontroles sistēmas turpmākai konfigurācijai (BFC) pēc sagatavošanās Gaisa spēku vadības un kontroles sistēmas (ACCS) ieviešanai;

izvirzot mērķi definēt pamatnosacījumus Pušu sadarbībai Baltijas gaisa telpas novērošanas tīkla un kontroles sistēmas attīstības un pārvaldības jomā;

atzīstot to, ka 1951. gada 19. jūnijā parakstītā Ziemeļatlantijas Līguma dalībvalstu līguma par to bruņoto spēku statusu noteikumi attiecas uz sadarbību, kas izveidota uz šīs vienošanās pamata;

ievērojot, ka 2013. gada 28. maijā Viļņā parakstītais Lietuvas Republikas valdības un Igaunijas Republikas valdības līgums par savstarpēju klasificētās informācijas aizsardzību, 2014. gada 3. decembrī Viļņā parakstītais Latvijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības līgums par savstarpēju klasificētās informācijas aizsardzību, Latvijas Republikas valdības un Igaunijas Republikas valdības līgums par klasificētās informācijas apmaiņu un savstarpēju aizsardzību, kas stājās spēkā 2011. gada 20. jūlijā, nosacījumi ir piemērojami klasificētai informācijai, kuru glabā, apstrādā, sagatavo, pārraida vai ar kuru apmainās, izpildot šo vienošanos; un

apstiprinot to, ka Puses kopīgi uzņemas atbildību par šīs vienošanās īstenošanu,

ir vienojušās par turpmāko.

I PANTS
AKRONĪMI UN SAĪSINĀJUMI

Zemāk ir norādīti šīs vienošanās tekstā lietotie akronīmi un saīsinājumi:

a) BALTNET - Baltijas gaisa telpas novērošanas tīkla un kontroles sistēma;

b) KZC - kontroles un ziņošanas centrs;

c) RKZC - rezerves kontroles un ziņošanas centrs;

d) AKZC - atbildīgais kontroles un ziņošanas centrs;

e) MK - ministru komiteja;

f) MKG - militārā koordinācijas grupa;

g) MilK - militārā komiteja;

h) NATO - Ziemeļatlantijas Līguma organizācija;

i) NATO SOFA - 1951. gada 19. jūnijā Londonā parakstītais Ziemeļatlantijas Līguma dalībvalstu līgums par bruņoto spēku statusu;

j) NATINAMDS - NATO integrētā pretgaisa un pretraķešu aizsardzības sistēma;

k) RP - radara postenis.

II PANTS
DEFINĪCIJAS

Zemāk ir norādītas šīs vienošanās tekstā lietotās definīcijas:

a) ieroči - šīs vienošanās ietvaros tie ir gaisa telpas uzraudzības / pretgaisa aizsardzības iznīcinātāji;

b) BALTNET ir neatņemama NATINAMDS daļa, kas veic gaisa telpas novērošanu, ieroču kontroli, vadības, kontroles un mācību pasākumus Latvijas Republikas, Igaunijas Republikas un Lietuvas Republikas teritorijā. Tā sastāv no KZC, RP un BALTNET piešķirtā aprīkojuma;

c) KZC ir ar nacionālu personālu nodrošinātas un organizētas gaisa telpas vadības un kontroles taktiskās vienības, kas veic gaisa telpas novērošanas un ieroču kontroles operācijas, un tās ir izveidotas attiecīgi katras Puses teritorijā un ir neatņemama BALTNET daļa;

d) AKZC ir attiecīgais KZC, kas uz laiku pēc rotācijas principa ir atbildīgs par ieroču kontroles operācijām Latvijas Republikas, Igaunijas Republikas un Lietuvas Republikas teritorijās;

e) RKZC ir attiecīgais KZC, kas uz laiku pēc rotācijas principa ir AKZC rezerves vienība;

f) RP ir ar nacionālo personālu nodrošinātas un organizētas taktiskās vienības, kas izveidotas attiecīgi katras Puses teritorijā un ir neatņemama BALTNET sastāvdaļa;

g) BALTNET piešķirtais aprīkojums - radari, radioiekārtas, sakaru līnijas un cits BALTNET darbībai nepieciešamais aprīkojums.

III PANTS
VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA

1. BALTNET mērķis ir stiprināt Latvijas Republikas, Igaunijas Republikas un Lietuvas Republikas nacionālās gaisa telpas suverenitāti, pastāvīgi izmantojot nacionālos gaisa telpas novērošanas līdzekļus un gaisa spēku vadības un kontroles sistēmas, tādējādi veicinot NATO gaisa telpas integritātes saglabāšanu.

2. Šīs vienošanās mērķis ir definēt Pušu sadarbības pamatnosacījumus BALTNET organizēšanas un pārvaldības jomā.

IV PANTS
ORGANIZĀCIJA UN PĀRVALDĪBA

1. Lai organizētu un pārvaldītu BALTNET, Puses vienojas izmantot esošo Baltijas valstu sadarbības formātu: MK, kas sastāv no attiecīgo Pušu (nacionālās) aizsardzības ministriem vai to norīkotiem pārstāvjiem; MilK, kas sastāv no attiecīgo Pušu aizsardzības iestāžu priekšniekiem vai to norīkotiem pārstāvjiem; un MKG, kas sastāv no attiecīgo Pušu gaisa spēku komandieriem vai to norīkotiem pārstāvjiem.

2. MK ir augstākā politiskā vara BALTNET, un tā ir vienpusīgi atbildīga par:

a) politisko lēmumu pieņemšanu un politiskās vadības nodrošināšanu;

b) BALTNET vispārējas konfigurācijas apstiprināšanu;

c) strīdu, kas saistīti ar MilK darbību, risināšanu.

3. MilK pārziņā ir BALTNET militārā vadība, un tā ir atbildīga par:

a) ieteikumu sniegšanu MK jautājumos par BALTNET darbības politiku un tās tālāku attīstību;

b) militāru padomu sniegšanu MK par tālāku BALTNET attīstību;

c) BALTNET operāciju koncepcijas un citu operatīvo dokumentu apstiprināšanu.

4. MKG atbild par:

a) BALTNET darbības koordinēšanu un pārvaldību;

b) visas nepieciešamās informācijas un palīdzības sniegšanu MilK par BALTNET jautājumiem.

5. Lai pildītu savus uzdevumus, MK un MilK var izveidot pakārtotas darba grupas.

V PANTS
KZC IZVEIDOŠANA

1. Puses vienojas izveidot trīs atsevišķus nacionālos KZC, vienu Latvijas Republikā, vienu Igaunijas Republikā un vienu Lietuvas Republikā. Visi trīs nacionālie KZC novēros gaisa telpu attiecīgi savās teritorijās un dalīsies ar atzīto stāvokli gaisā (RAP), radaru datiem, lidojuma plānu informāciju (FPI) un radio komunikācijas sakariem "zeme-gaiss-zeme" režīmā, lai visas nacionālās vienības spētu pildīt AKZC pienākumus.

2. Precīzas KZC, RKZC, AKZC funkcijas, KZC vadības, kontroles un organizācijas praktiskie aspekti, apmācības, aprīkojuma standarti, rezerves funkcionalitāte, lai nodrošinātu novērošanas funkcijas un ieroču kontroli, RKZC un AKZC rotācijas kārtība un nosacījumi, gatavības laiki, operāciju koncepcijas un citi operatīvie dokumenti tiks noteikti, slēdzot atsevišķas vienošanās starp pušu attiecīgajām (nacionālajām) aizsardzības ministrijām.

VI PANTS
TIESISKAIS STATUSS

1. Attiecīgo Pušu teritorijās spēkā esošie normatīvie akti regulē izveidotos nacionālos KZC un RP.

2. NATO SOFA regulē tā personāla statusu, kas citas Puses teritorijā pilda pienākumus ar BALTNET saistītu darbību dēļ.

VII PANTS
ĪPAŠUMTIESĪBAS UN LĪDZEKĻI

l. Katra Puse ir tā BALTNET piešķirtā aprīkojuma, objektu, datortehnikas un programmatūras, kas izvietota tās teritorijā, īpašnieks vai pārvaldītājs un atbild par to funkcionēšanu un uzturēšanu, ja vien nav panākta cita vienošanās.

2. Neviena no Pusēm nedrīkst pārveidot, aizstāt vai nomainīt nekādu aprīkojumu vai programmatūru, kas ietekmē datu saturu vai datu elektronisko raksturojumu, ja vien šāda rīcība nav saskaņota ar MilK.

VIII PANTS
PIENĀKUMI

1. Puses vienojas attīstīt BALTNET un nodrošināt KZC darbību saskaņā ar piemērojamajām NATO procedūrām un standartiem, kā arī attiecīgo Pušu teritorijās spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

2. Katra Puse ir atbildīga par atbilstoša sastāva komplektēšanu attiecīgajam KZC un RP un par sava personāla apmācību.

3. Katra Puse apņemas nodrošināt attiecīgā KZC izveidošanai un darbībai nepieciešamo infrastruktūru, kas ir spējīga darboties, un piešķirt BALTNET nepieciešamo aprīkojumu, lai nodrošinātu BALTNET darbību.

4. Katra Puse nodrošina, ka informācija par incidentiem, negadījumiem un trešo pušu veiktu gaisa telpas pārkāpumu tiek savlaicīgi sniegta Pusēm.

5. Katra Puse sadarbojas un veicina izmeklēšanas, ko par incidentiem, negadījumiem un trešo pušu veiktiem gaisa telpas pārkāpumiem veic viena no Pusēm.

IX PANTS
FINANŠU NOSACĪJUMI

1. Katra Puse sedz savus izdevumus, kas rodas attiecīgajiem nacionālajiem KZC un RP, ja vien nav panākta cita vienošanās.

2. Ja nav noslēgtas atsevišķas vienošanās, kas minētas V panta 2. daļā un kas ietver finanšu jautājumus par darbībām, kuras saistītas ar BALTNET, Puses vienojas, ka (nacionālās) aizsardzības ministrijas vienosies par finanšu jautājumiem, slēdzot atsevišķas vienošanās vai katrā gadījumā atsevišķi.

X PANTS
INFORMĀCIJAS AIZSARDZĪBA

Darbs ar klasificētu informāciju, kuru glabā, apstrādā, sagatavo, pārraida vai ar kuru apmainās, pildot šo vienošanos, notiks saskaņā ar to, kas norādīts Pušu savstarpējās starptautiskajās vienošanās un piemērojamajos starptautiskajos noteikumos, kuri regulē klasificētas informācijas aizsardzību.

XI PANTS
DOMSTARPĪBU ATRISINĀŠANA

Pušu domstarpības par šīs vienošanās interpretēšanu vai piemērošanu Puses risina pārrunu ceļā pēc iespējas zemākā līmenī, un tās nenodod risināšanai nevienai starptautiskajai tiesai vai trešai pusei.

XII PANTS
DEPOZITĀRIJS

Lietuvas Republikas valdība ir šīs vienošanās Depozitārijs.

XIII PANTS
STĀŠANĀS SPĒKĀ, DARBĪBAS ILGUMS UN DENONSĒŠANA

1. Šī vienošanās stājas spēkā 90 (deviņdesmit) dienas pēc tam, kad Depozitārijs pa diplomātiskiem kanāliem ir saņēmis pēdējo rakstisko paziņojumu, kurā norādīts, ka ir izpildītas nacionālās tiesiskās prasības, kas nepieciešamas, lai šī vienošanās stātos spēkā. Depozitārijs informē Puses par katru saņemto paziņojumu un par vienošanās spēkā stāšanās datumu.

2. Dienā, kad šī vienošanās stājas spēkā, spēku zaudē 2007. gada 2. martā Vīsbādenē parakstītā Latvijas Republikas valdības, Igaunijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības vienošanās par Baltijas gaisa telpas novērošanas tīkla un kontroles sistēmas attīstību un 2007. gada 2. martā Vīsbādenē parakstītais Latvijas Republikas valdības, Igaunijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības protokols par Karmelavas apvienotā kontroles un ziņošanas centra un tā personāla statusu.

3. Vienošanās ir noslēgta uz nenoteiktu laiku. Jebkura Puse to var denonsēt, par to rakstiski paziņojot Depozitārijam, kas pa diplomātiskiem kanāliem paziņo pārējām Pusēm par katru šādu paziņojumu un tā saņemšanas datumu. Denonsēšana stājas spēkā 6 (sešus) mēnešus pēc tam, kad Depozitārijs ir saņēmis attiecīgo paziņojumu. Gadījumā, ja kāda no Pusēm denonsē vienošanos, šī vienošanās zaudē spēku attiecībā uz šo konkrēto Pusi.

4. Līdz Vienošanās stāšanās spēkā procedūru pabeigšanai pēc tās parakstīšanas, Vienošanās nosacījumi tiek piemēroti pagaidu kārtībā, ciktāl tas ir saskaņā ar Pušu konstitūcijām, likumiem un noteikumiem.

XIV PANTS
GROZĪJUMI

Jebkura Puse jebkurā brīdī var ierosināt šīs vienošanās grozījumus. Grozījumu pieprasījums ir jāadresē Depozitārijam, kas pa diplomātiskiem kanāliem paziņo pārējām Pusēm par katru šādu pieprasījumu un tā saņemšanas datumu. Šādi grozījumi stājas spēkā saskaņā ar šīs vienošanās XIII panta 1. daļu.

PARAKSTĪTA 2019 gada 24. oktobrī Briselē vienā eksemplārā latviešu, igauņu, lietuviešu un angļu valodā, visiem tekstiem ir vienāds spēks, un tie tiek nodoti glabāšanā Depozitārija arhīvā. Depozitārijs visām Pusēm nosūta šīs vienošanās apliecinātas kopijas. Jebkādu atšķirību gadījumā noteicošais ir teksts angļu valodā.

Latvijas Republikas valdības vārdā aizsardzības ministrs  Artis Pabriks

Igaunijas Republikas valdības vārdā aizsardzības ministrs Juri Luik

Lietuvas Republikas valdības vārdā aizsardzības ministrs  Raimundas Karoblis