Darbības ar dokumentu

Tiesību akts: spēkā esošs

Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā

Izdarīt Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2007, 15. nr.; 2008, 24. nr.; 2009, 15. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 193. nr.; 2010, 206. nr.; 2012, 151. nr.; 2013, 106., 241. nr.; 2016, 52. nr.; 2017, 231. nr.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt visā likumā vārdus "līniju būves" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "maršrutu apkalpes vietas" (attiecīgā locījumā).

2. Aizstāt visā likumā vārdu "pieturvieta" (attiecīgā skaitlī un locījumā) ar vārdu "pietura" (attiecīgā skaitlī un locījumā).

3. Aizstāt visā likumā, izņemot pārejas noteikumus, vārdus "republikas pilsēta" (attiecīgā skaitlī un locījumā) ar vārdu "valstspilsēta" (attiecīgā skaitlī un locījumā).

4. 1. pantā:

izteikt 2. punktu šādā redakcijā:

"2) maršrutu tīkls - izmantojot esošo autoceļu, ielu vai sliežu ceļu tīklu, veidots maršrutu (dotēto un komerciālo maršrutu) kopums, kurā tiek organizēti sabiedriskā transporta pakalpojumi;";

papildināt pantu ar 2.¹ un 2.² punktu šādā redakcijā:

"2¹) komerciālais maršruts - reģionālās nozīmes maršruts, kurā no valsts vai pašvaldības budžeta netiek kompensēti ar pakalpojumu sniegšanu saistītie izdevumi un zaudējumi;

2²) dotētais maršruts - reģionālais starppilsētu nozīmes maršruts, reģionālais vietējās nozīmes maršruts vai pilsētas nozīmes maršruts, kurā tiek nodrošināti valsts vai pašvaldības garantēti noteiktas kvalitātes un apjoma sabiedriskā transporta pakalpojumi, kurus ar atvieglotiem nosacījumiem ir tiesīgas izmantot valsts vai pašvaldības noteiktās pasažieru kategorijas un kuros ar pakalpojumu sniegšanu saistītos zaudējumus pārvadātājam kompensē no valsts vai pašvaldības budžeta;";

papildināt pantu ar 15. punktu šādā redakcijā:

"15) valstspilsētas pašvaldība - Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā minēto valstspilsētu pašvaldības. Ja valstspilsēta kā teritoriālā iedalījuma vienība ietilpst kādā novadā, šajā likumā noteiktos valstspilsētu pašvaldību uzdevumus īsteno attiecīgā novada pašvaldība."

5. 5. pantā:

papildināt pirmās daļas 4. punktu pēc vārda "nozīmes" ar vārdu "dotētajos";

izslēgt otrās daļas 1. punktā vārdu "administratīvajā";

aizstāt otrās daļas 4. punktā vārdus "valsts budžeta, pašvaldības budžeta un pašvaldības speciālā budžeta" ar vārdiem "valsts budžeta un pašvaldības budžeta";

papildināt trešās daļas 6. punktu ar "c" apakšpunktu šādā redakcijā:

"c) izveidot un uzturēt vienotu sabiedriskā transporta biļešu sistēmu;";

papildināt trešo daļu ar 7. un 8. punktu šādā redakcijā:

"7) izveidot komerciālos maršrutus (reisus);

8) izsniegt, uz laiku apturēt vai anulēt maršruta atļaujas komerciālajiem maršrutiem (reisiem) un uzraudzīt pakalpojumu sniedzēja sniegtā pakalpojuma atbilstību izsniegtajai maršruta atļaujai."

6. 6. pantā:

papildināt sesto daļu ar 4. punktu šādā redakcijā:

"4) minimālo valsts garantēto sabiedriskā transporta pakalpojumu apjomu reģionālās nozīmes maršrutu tīkla valsts pasūtītajā daļā, kurā sabiedriskā transporta pakalpojumi tiek sniegti ar autobusiem, darbdienās:

a) novada pilsētu, kur iedzīvotāju skaits pārsniedz 5000, pilsētas centra savienojumus ar citām pilsētas daļām ar intensitāti vismaz astoņi reisi dienā. Minimālo apjomu nodrošina, ņemot vērā iedzīvotāju pieprasījumu un ekonomiskos rādītājus, ja pakalpojumu sniedzēja kalendāra gada faktiskie vai plānotie ieņēmumi (ieskaitot ieņēmumus, kas gūti, pārvadājot personas ar braukšanas maksas atvieglojumiem) veido vismaz 25 procentus no pakalpojumu sniedzēja kalendāra gada faktiskajām vai plānotajām izmaksām,

b) novada pilsētu, kur iedzīvotāju skaits pārsniedz 5000, savienojumus ar novada pilsētām un ciemiem, kur iedzīvotāju skaits ir mazāks par 3000, ar intensitāti vismaz četri reisi dienā. Minimālo apjomu nodrošina, ņemot vērā iedzīvotāju pieprasījumu un ekonomiskos rādītājus, ja pakalpojumu sniedzēja kalendāra gada faktiskie vai plānotie ieņēmumi (ieskaitot ieņēmumus, kas gūti, pārvadājot personas ar braukšanas maksas atvieglojumiem) veido vismaz 25 procentus no pakalpojumu sniedzēja kalendāra gada faktiskajām vai plānotajām izmaksām,

c) tuvējo novadu savstarpējos savienojumus ar intensitāti vismaz četri reisi dienā. Minimālo apjomu nodrošina, ņemot vērā iedzīvotāju pieprasījumu un ekonomiskos rādītājus, ja pakalpojumu sniedzēja kalendāra gada faktiskie vai plānotie ieņēmumi (ieskaitot ieņēmumus, kas gūti, pārvadājot personas ar braukšanas maksas atvieglojumiem) veido vismaz 25 procentus no pakalpojumu sniedzēja kalendāra gada faktiskajām vai plānotajām izmaksām,

d) novada pagastu un centru savienojumus, kā arī novada centru savienojumus ar tuvāko novada pilsētu ar intensitāti vismaz četri reisi dienā. Minimālo apjomu nodrošina, ņemot vērā iedzīvotāju pieprasījumu un ekonomiskos rādītājus, ja pakalpojumu sniedzēja kalendāra gada faktiskie vai plānotie ieņēmumi (ieskaitot ieņēmumus, kas gūti, pārvadājot personas ar braukšanas maksas atvieglojumiem) veido vismaz 25 procentus no pakalpojumu sniedzēja kalendāra gada faktiskajām vai plānotajām izmaksām.";

papildināt pantu ar 6.¹, 6.² un 6.³ daļu šādā redakcijā:

"(6¹) Šā panta sestās daļas 4. punktā minētajos savienojumu maršrutos brīvdienās minimālais valsts garantētais sabiedriskā transporta pakalpojumu apjoms var tikt samazināts, ja samazinās iedzīvotāju pieprasījums. Minimālo apjomu nodrošina, ņemot vērā iedzīvotāju pieprasījumu un ekonomiskos rādītājus, ja pakalpojumu sniedzēja kalendāra gada faktiskie vai plānotie ieņēmumi (ieskaitot ieņēmumus, kas gūti, pārvadājot personas ar braukšanas maksas atvieglojumiem) veido vismaz 25 procentus no pakalpojumu sniedzēja kalendāra gada faktiskajām vai plānotajām izmaksām.

(6²) Autotransporta direkcija izvērtē kārtējam kalendāra gadam minimālo valsts garantēto sabiedriskā transporta pakalpojumu apjomu, ņemot vērā pieejamā valsts budžeta finansējuma apjomu, šā panta trešajā un ceturtajā daļā noteiktos pakalpojumu organizēšanas principus un pakalpojumu sniedzēja faktisko vai plānoto kalendāra gada ieņēmumu (ieskaitot ieņēmumus, kas gūti vai var tikt gūti, pārvadājot personas ar braukšanas maksas atvieglojumiem) segumu pār pakalpojumu sniedzēja kalendāra gada izdevumiem, kā arī pasažieru plūsmas apjomu un sagatavo priekšlikumus Sabiedriskā transporta padomei par lietderību:

1) samazināt šā panta sestās daļas 4. punktā minēto sabiedriskā transporta pakalpojumu intensitāti līdz diviem reisiem dienā. Ja šajos savienojumu maršrutos tiek nodrošināti skolēnu pārvadājumi, sabiedriskā transporta pakalpojumu intensitāte šajos maršrutos tiek nodrošināta ar vismaz diviem reisiem dienā;

2) šā panta sestās daļas 4. punktā un 6.¹ daļā minētajos savienojumu maršrutos visus reisus izpildīt pēc pieprasījuma ar autobusu vai M1 kategorijas transportlīdzekli.

(6³) Ja provizoriskais minimālais valsts garantētais sabiedriskā transporta pakalpojumu apjoms kārtējam gadam pārsniedz kārtējā gada valsts budžetā paredzēto dotācijas apjomu sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanai, par nepieciešamo finansējumu no valsts budžeta kārtējam gadam lemj Ministru kabinets.";

izslēgt astoto daļu.

7. Izslēgt 7. panta trešās daļas 4. punktā vārdus "un pašvaldību speciālā budžeta".

8. 8. pantā:

papildināt pantu ar 3.² un 3.³ daļu šādā redakcijā:

"(3²) Ja sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanas tiesības pārvadātājam ir piešķirtas, pamatojoties uz šā panta trešo daļu, pārvadātājam ir aizliegts nodot apkalpošanai pasūtījuma līgumā ietverto sabiedriskā transporta pakalpojumu pasūtījuma apjomu citam pārvadātājam.

(3³) Ja pārvadātājs nesniedz sabiedriskā transporta pakalpojumus maršrutu tīkla daļā, maršrutā vai reisā un tiesības sniegt sabiedriskā transporta pakalpojumus šajā maršrutu tīkla daļā, maršrutā vai reisā pārvadātājam tika piešķirtas, pamatojoties uz šā panta trešo daļu, tad pasūtītājs jaunas tiesības sniegt sabiedriskā transporta pakalpojumus šajā maršrutu tīkla daļā, maršrutā vai reisā piešķir, pamatojoties uz šā panta otro daļu un organizējot pasūtījumu saskaņā ar Publisko iepirkumu likumu vai likumu, kas reglamentē koncesiju piešķiršanu."

9. Papildināt likumu ar 8.¹ pantu šādā redakcijā:

"8.¹ pants. Sabiedriskā transporta pakalpojumi komerciālajos maršrutos

(1) Komerciālos maršrutus (reisus) Autotransporta direkcija veido, izvērtējot autobusu un dzelzceļa pārvadājumu intensitāti, pakalpojuma pieejamību un pieejamo valsts budžeta finansējumu. Informācija par izveidotiem komerciālajiem maršrutiem (reisiem) tiek publicēta Autotransporta direkcijas tīmekļvietnē. Reģionālās nozīmes maršrutos, kuros tiek veikti dzelzceļa pārvadājumi, pakalpojuma pasūtījums primāri tiek nodrošināts reģionālās nozīmes dzelzceļa pārvadājumu ietvaros un reģionālās nozīmes autobusu maršrutus (reisus) veido kā tādus, kas papildina dzelzceļa pārvadājumus.

(2) Komerciālajā maršrutā (reisā) tiesības sniegt pakalpojumu tiek piešķirtas, izsniedzot maršruta atļauju. Maršruta atļauju Autotransporta direkcija izsniedz, izdarot ierakstu tās uzturētajā autopārvadātāju informatīvajā datubāzē un nenoformējot atsevišķu rakstveida lēmumu. Vienlaikus informāciju par maršruta atļaujas izsniegšanu un maršruta atļaujas izmantošanas nosacījumiem publicē Autotransporta direkcijas tīmekļvietnē un nosūta uz pārvadātāja iesniegumā norādīto elektroniskā pasta adresi. Maršruta atļauju izsniedz uz trim gadiem.

(3) Maršruta atļauju ir tiesīgs saņemt pārvadātājs, kurš atbilst šādām prasībām:

1) tas ir reģistrēts kādā Eiropas Savienības dalībvalstī atbilstoši komersanta reģistrācijas valsts normatīvo aktu prasībām;

2) tam nav nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu parādu, kuru kopsumma pārsniedz likumā "Par nodokļiem un nodevām" noteikto nodokļu (nodevu) parāda kopsummu, no kuras sākot nodokļu administrācija nodrošina publisku informācijas pieejamību;

3) tas ir izpildījis visas Patērētāju tiesību aizsardzības centram rakstveidā iesniegtās apņemšanās novērst konstatētos pārkāpumus un visus tam Patērētāju tiesību aizsardzības centra piemērotos lēmumus.

(4) Maršruta atļauja konkrētā komerciālā maršruta (reisa) apkalpošanai tiek piešķirta ikvienam pārvadātājam, kurš izpilda Ministru kabineta noteikumos noteiktās prasības attiecībā uz pakalpojuma sniegšanu, transportlīdzekļu vecumu, aprīkojumu un biļešu iegādes iespējām.

(5) Maršruta atļauju aptur uz laiku vai anulē, ja:

1) pārvadātājs iesniedzis iesniegumu maršruta atļaujas anulēšanai;

2) pārvadātāja darbībā konstatēts būtisks autopārvadājumu jomu regulējošu normatīvo aktu pārkāpums vai pārvadātājs neievēro maršruta atļaujas izmantošanas nosacījumus;

3) pārvadātāja nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu parādu kopsumma pārsniedz likumā "Par nodokļiem un nodevām" noteikto nodokļu (nodevu) parāda kopsummu, no kuras sākot nodokļu administrācija nodrošina publisku informācijas pieejamību;

4) pārvadātājs nav izpildījis visas Patērētāju tiesību aizsardzības centram rakstveidā iesniegtās apņemšanās novērst konstatētos pārkāpumus un visus tam Patērētāju tiesību aizsardzības centra piemērotos lēmumus.

(6) Ministru kabinets nosaka:

1) prasības attiecībā uz pakalpojumu sniegšanai komerciālajos maršrutos (reisos) izmantojamo transportlīdzekļu vecumu un aprīkojumu, pakalpojuma sniegšanu komerciālajā maršrutā (reisā) un biļešu tirdzniecību;

2) Autotransporta direkcijā maršruta atļaujas saņemšanai iesniedzamā pieteikuma formu un tajā sniedzamās informācijas apjomu.

(7) Autotransporta direkcijas lēmumu par maršruta atļaujas piešķiršanu, apturēšanu uz laiku vai anulēšanu var apstrīdēt un pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Lēmuma par maršruta atļaujas apturēšanu vai anulēšanu apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur tā darbību."

10. 11. pantā:

papildināt pirmo daļu ar 6. punktu šādā redakcijā:

"6) no pašvaldību budžetos šim mērķim paredzētajiem līdzekļiem - reģionālās nozīmes vai pilsētas nozīmes maršrutu tīkla maršrutos līgumā par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu paredzētajos gadījumos un apjomā.";

papildināt pantu ar 2.¹ daļu šādā redakcijā:

"(2¹) Slēdzot trīspusējo publisko tiesību līgumu ar pasūtītāju un pakalpojumu sniedzēju par pakalpojumu sniegšanu maršrutu tīkla maršrutos (reisos), pašvaldība var līdzfinansēt ar sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu saistītos zaudējumus reģionālās nozīmes vai pilsētas nozīmes maršrutu tīkla dotētajos maršrutos (reisos). Ministru kabinets nosaka pašvaldības līdzfinansējuma aprēķināšanas metodiku un kritērijus, atbilstoši kuriem pašvaldība ir tiesīga līdzfinansēt ar sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu saistītos zaudējumus reģionālās nozīmes vai pilsētas nozīmes maršrutu tīkla dotētajos maršrutos (reisos)."

11. Papildināt 13. panta septīto daļu ar teikumu šādā redakcijā:

"Biļešu tirdzniecība reģionālās nozīmes maršrutu tīkla dotētajos maršrutos (reisos) notiek, izmantojot vienotu sabiedriskā transporta biļešu sistēmu."

12. 14. pantā:

papildināt pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

"Pavadonis, kuram ir tiesības izmantot braukšanas maksas atvieglojumus maršrutu tīkla maršrutos, nevar būt jaunāks par 13 gadiem.";

papildināt pantu ar 2.¹ daļu šādā redakcijā:

"(2¹) Lai nodrošinātu sabiedriskā transporta pakalpojumu pieejamību un iedzīvotāju mobilitāti reģionālās nozīmes maršrutu tīkla maršrutos (reisos), pasūtītājs, izvērtējot apdzīvotības blīvumu, iedzīvotāju pieprasījumu pēc sabiedriskā transporta pakalpojumiem, sabiedriskā transporta pakalpojumu pieejamību un sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanai nepieciešamā valsts finansējuma apmēru, ir tiesīgs noteikt, ka sabiedriskā transporta pakalpojumi šajos maršrutos (reisos) pasažieriem tiek sniegti bez maksas. Ministru kabinets nosaka kritēriju kvantitatīvos rādītājus un kritēriju noteikšanas metodiku to reģionālās nozīmes maršrutu (reisu) noteikšanai, kuros sabiedriskā transporta pakalpojumus sniedz bez maksas.";

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Ja vienai personai ir vairāki sociālie statusi, kas dod tiesības izmantot braukšanas maksas atvieglojumus reģionālās nozīmes maršrutu tīkla maršrutos (reisos), Autotransporta direkcija braukšanas maksas atvieglojumu saņēmēju informācijas sistēmā veic atzīmi, ka braukšanas maksas atvieglojumu apmēra noteikšanai tiek izmantots tas personas sociālais statuss, kurš tai paredz lielāku vai izmantošanas ziņā plašāku braukšanas maksas atvieglojuma apmēru."

13. 14.¹ pantā:

papildināt pantu ar 2.¹ un 2.² daļu šādā redakcijā:

"(2¹) Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde sniedz Autotransporta direkcijai iekļaušanai informācijas sistēmā informāciju par valsts noteikto braukšanas maksas atvieglojumu izmantošanai aktuālajiem personu identifikācijas līdzekļiem - personu apliecinošiem dokumentiem.

(2²) Pasažieru kategorijas, kuru braukšanas maksas atvieglojumi tiek kompensēti no valsts budžeta, piešķirtos braukšanas maksas atvieglojumus izmanto, elektroniski identificējoties ar personas apliecību, kas papildināta ar speciālu funkcionalitāti (lietotni). Pilsētas nozīmes maršrutos to personu identifikācijai, kuru braukšanas maksas atvieglojumi tiek kompensēti no valsts budžeta, var tikt izmantoti arī valstspilsētas pašvaldības noteiktie elektroniskās identifikācijas līdzekļi.";

papildināt pantu ar 3.¹ daļu šādā redakcijā:

"(3¹) Tiesības saņemt un apstrādāt informāciju par braukšanas maksas atvieglojumu izmantošanai aktuālajiem identifikācijas līdzekļiem papildus šā panta pirmajā daļā minētajam ir pārvadātājam un biļešu tirgotājam, lai nodrošinātu personu ar braukšanas maksas atvieglojumiem veikto braucienu identifikāciju sabiedriskajos transportlīdzekļos un sabiedriskā transporta biļešu tirdzniecības vietās. Pārvadātājs iesniedz informācijas sistēmā informāciju par elektroniskās uzskaites sistēmas identificēto valsts noteikto braukšanas maksas atvieglojumu saņēmēju braucieniem."

14. 16. pantā:

papildināt otro daļu pēc vārda "sniedzējs" ar vārdiem "kas sniedz sabiedriskā transporta pakalpojumus maršrutu tīkla dotētajos maršrutos (reisos)";

papildināt trešo daļu pēc vārda "pakalpojumu" ar vārdiem "maršrutu tīkla dotētajos maršrutos (reisos)".

15. Papildināt likumu ar 19. pantu šādā redakcijā:

"19. pants. Vienotā sabiedriskā transporta biļešu sistēma

(1) Autotransporta direkcija izveido un uztur vienotu sabiedriskā transporta biļešu sistēmu biļešu tirdzniecības nodrošināšanai tiešsaistē visās sabiedriskā transporta biļešu tirdzniecības vietās. Vienotajā sabiedriskā transporta biļešu sistēmā organizē un nodrošina pasažieriem sabiedriskā transporta biļešu iegādes un rezervēšanas iespējas transportlīdzekļos un biļešu kasēs, kā arī pārvadātājiem un biļešu tirdzniecības pakalpojumu sniedzējiem informāciju par biļešu tirdzniecībā pieejamo un pārdoto biļešu veidu, skaitu, braukšanas maksu un citiem nosacījumiem, kas noteikti saskaņā ar normatīvajiem aktiem, sabiedriskā transporta pakalpojumu pasūtījuma līgumiem un šā likuma 17. pantā minētajiem līgumiem.

(2) Piekļuvi vienotajai sabiedriskā transporta biļešu sistēmai biļešu tirdzniecības veikšanai piešķir Autotransporta direkcija, noslēdzot šā likuma 17. pantā minēto līgumu. Piekļuve vienotajai sabiedriskā transporta biļešu sistēmai automātiski tiek piešķirta pārvadātājiem, kuriem ir piešķirtas tiesības sniegt sabiedriskā transporta pakalpojumus reģionālās nozīmes maršrutu tīkla dotētajos maršrutos (reisos) biļešu tirdzniecībai transportlīdzekļos, reģistrētām autoostām, kuras saskaņā ar normatīvajiem aktiem nodrošina biļešu tirdzniecību, un dzelzceļa stacijās esošajām biļešu tirdzniecības kasēm, kurās tiek pārdotas biļetes tikai uz iekšzemes dzelzceļa maršrutiem.

(3) Autotransporta direkcija piešķir piekļuvi vienotajai sabiedriskā transporta biļešu sistēmai biļešu tirdzniecības pakalpojuma sniedzējam, kuram netiek piešķirta šā panta otrajā daļā minētā automātiskā piekļuve vienotajai sabiedriskā transporta biļešu sistēmai, ja tas atbilst šādām prasībām:

1) tas ir reģistrēts kādā Eiropas Savienības dalībvalstī atbilstoši komersanta reģistrācijas valsts normatīvo aktu prasībām;

4) tas ir noslēdzis šā panta sestajā daļā minēto līgumu un nodrošina biļešu tirdzniecību visiem autobusu un vilcienu reisiem, tostarp vienoto biļešu (biļetes, kas apliecina tiesības izmantot sabiedrisko transportlīdzekli vairākos pārvadājumu veidos) tirdzniecību.

(4) Autotransporta direkcija piekļuvi vienotajai sabiedriskā transporta biļešu sistēmai biļešu tirdzniecības pakalpojuma sniedzējam anulē, ja:

1) ir saņemts biļešu tirdzniecības pakalpojuma sniedzēja iesniegums par piekļuves anulēšanu;

2) ir konstatēts, ka biļešu tirdzniecības pakalpojuma sniedzējs neveic norēķinus ar pārvadātāju par pārdotajām biļetēm;

3) ir konstatēts, ka biļešu tirdzniecības pakalpojuma sniedzējs nenodrošina biļešu tirdzniecību visiem autobusu un vilcienu reisiem, tostarp vienoto biļešu (biļetes, kas apliecina tiesības izmantot sabiedrisko transportlīdzekli vairākos pārvadājumu veidos) tirdzniecību;

4) biļešu tirdzniecības pakalpojuma sniedzēja darbībā ir konstatēti būtiski sabiedriskā transporta nozari un komercdarbību reglamentējošu normatīvo aktu pārkāpumi.

(5) Autotransporta direkcija šā panta otrajā daļā minētajām personām piešķirto piekļuvi vienotajai sabiedriskā transporta biļešu sistēmai anulē, ja:

1) tiek izbeigts ar pārvadātāju noslēgtais līgums, ar kuru tika piešķirtas tiesības sniegt sabiedriskā transporta pakalpojumus reģionālās nozīmes maršrutu tīkla dotētajos maršrutos (reisos);

2) autoostai tiek anulēta vai apturēta reģistrācija vai ja saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto regulējumu autoostas obligāti sniedzamo pakalpojumu klāstā netiek iekļauta biļešu tirdzniecība;

3) dzelzceļa stacijās esošās biļešu tirdzniecības kases nenodrošina biļešu tirdzniecību iekšzemes dzelzceļa maršrutiem.

(6) Biļešu tirdzniecības pakalpojuma sniedzējs un pārvadātājs slēdz līgumu ar visiem pārvadātājiem, attiecībā uz kuru veiktajiem pārvadājumiem biļetes tiek tirgotas vienotajā sabiedriskā transporta biļešu sistēmā. Līgumā tiek ietverti nosacījumi par savstarpējo norēķinu kārtību un regularitāti, biļešu anulēšanas un atgriešanas kārtību un citi būtiski nosacījumi.

(7) Autotransporta direkcija piekļuvi vienotajai sabiedriskā transporta biļešu sistēmai biļešu tirdzniecības pakalpojuma sniedzējam nepiešķir, ja tam ir spēkā esošs ar Autotransporta direkciju noslēgts iepirkuma līgums par vienotas sabiedriskā transporta biļešu sistēmas izveidošanu un uzturēšanu. Autotransporta direkcija ir tiesīga piešķirt piekļuvi vienotajai sabiedriskā transporta biļešu sistēmai biļešu tirdzniecības pakalpojuma sniedzējam trīs gadus pēc iepirkuma līguma par vienotas sabiedriskā transporta biļešu sistēmas izveidošanu un uzturēšanu termiņa beigām.

(8) Biļešu tirdzniecība sabiedriskajos transportlīdzekļos tiek nodrošināta attiecīgā pārvadātāja apkalpotajiem maršrutiem (reisiem). Autoostas kasē pakalpojumu sniedzējs nodrošina biļešu tirdzniecību autobusu reisiem, kurus apkalpo attiecīgā autoosta. Dzelzceļa stacijās esošajās biļešu tirdzniecības kasēs, kurās tiek nodrošināta biļešu tirdzniecība tikai iekšzemes dzelzceļa maršrutiem, tiek pārdotas biļetes uz visiem vilcienu reisiem. Citi biļešu tirdzniecības pakalpojuma sniedzēji biļešu tirdzniecību nodrošina visiem autobusu un vilcienu reisiem, tostarp arī vienoto biļešu (biļetes, kas apliecina tiesības izmantot sabiedrisko transportlīdzekli vairākos pārvadājumu veidos) tirdzniecību.

(9) Autotransporta direkcija nodrošina, ka vienotajā sabiedriskā transporta biļešu sistēmā biļešu tirdzniecības pakalpojuma sniedzēja pārdodamajām biļetēm tiek noteikta cena, kas ir par 10 procentiem zemāka nekā tām biļetēm noteiktā cena, kuras tiek pārdotas sabiedriskajā transportlīdzeklī, autoostā vai dzelzceļa stacijā esošā biļešu tirdzniecības kasē, kurā tiek pārdotas biļetes tikai uz iekšzemes dzelzceļa maršrutiem. Papildus Autotransporta direkcijas noteiktajai biļetes cenai biļešu tirdzniecības pakalpojuma sniedzējs ir tiesīgs piemērot biļešu tirdzniecības pakalpojuma maksu, nodrošinot, ka kopējā biļetes galīgā cena ir zemāka par tām biļetēm noteikto cenu, kuras tiek pārdotas sabiedriskajā transportlīdzeklī, autoostā vai dzelzceļa stacijā esošā biļešu tirdzniecības kasē, kurā tiek pārdotas biļetes tikai uz iekšzemes dzelzceļa maršrutiem."

16. Papildināt pārejas noteikumus ar 27., 28., 29., 30., 31., 32., 33. un 34. punktu šādā redakcijā:

"27. Šā likuma grozījums par 8. panta papildināšanu ar 3.² un 3.³ daļu nav attiecināms uz sabiedriskā transporta pakalpojumu pasūtījuma līgumiem, kuri noslēgti pirms šā grozījuma spēkā stāšanās dienas.

28. Ministru kabinets līdz 2021. gada 30. jūnijam izdod šā likuma 8.¹ panta sestajā daļā, 11. panta 2.¹ daļā un 14. panta 2.¹ daļā minētos noteikumus.

29. Līdz 2021. gada 31. jūlijam Autotransporta direkcija izveido vienoto sabiedriskā transporta biļešu sistēmu.

30. Līdz 2021. gada pašvaldību vēlēšanās ievēlētās pašvaldības domes pirmajai sēdei šajā likumā noteiktos valstspilsētu pašvaldību uzdevumus pilda republikas pilsētu (2007. gada 14. jūnija Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma izpratnē) pašvaldības.

31. Šā likuma prasības attiecībā uz valstspilsētām Ogres valstspilsētai piemēro no 2024. gada 1. jūlija.

32. Šā likuma grozījums par 14.¹ panta papildināšanu ar 2.¹ un 2.² daļu stājas spēkā 2022. gada 1. janvārī.

33. No 2021. gada 1. marta tie pasažieri, kuru braukšanas maksas atvieglojumi tiek kompensēti no valsts budžeta, lai izmantotu attiecīgos braukšanas maksas atvieglojumus, elektroniski identificējoties ar personas apliecību, vēršas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē, lai saņemtu personas apliecību, kura papildināta ar speciālu funkcionalitāti (lietotni).

34. Līdz 2021. gada 30. novembrim Ministru kabinets iesniedz Saeimai likumprojektu, kas paredz pasažieru pārvadājumu pakalpojumu sniegšanu pēc pasažieru pieprasījuma."

Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.

Likums Saeimā pieņemts 2020. gada 17. decembrī.

Valsts prezidents E. Levits

Rīgā 2020. gada 29. decembrī