Darbības ar dokumentu

Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā

Izdarīt Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā (Latvijas Vēstnesis, 2020, 110.A, 140., 193., 211.A nr.) šādus grozījumus:

1. 1. pantā:

izteikt pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

"(1) Likuma mērķis ir noteikt tiesisko kārtību Covid-19 infekcijas izplatības laikā, paredzot atbilstošu pasākumu kopumu, kas nodrošina ar sabiedrības veselības un drošības interesēm samērīgu privātpersonu tiesību un pienākumu apjomu un efektīvu valsts un pašvaldību institūciju (turpmāk - valsts institūcijas) darbību.

(2) Likums nosaka valsts institūciju darbības pamatprincipus, kā arī valsts institūciju un privātpersonu tiesības un pienākumus valsts apdraudējuma novēršanai un pārvarēšanai Covid-19 infekcijas izplatības laikā.";

izteikt trešās daļas 3. punktu šādā redakcijā:

"3) publisku un sabiedrībai nozīmīgu pakalpojumu pieejamības ierobežošana ir pieļaujama tikai tādā mērā, cik tas nepieciešams sabiedrības veselības un drošības nodrošināšanai, kā arī pakalpojumu sniegšanā un saņemšanā iesaistīto personu veselībai un drošībai."

2. Izteikt 2. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Ja vien citos likumos nav noteikts citādi, valsts institūcijas nodrošina darbību atbilstoši normatīvajiem aktiem, ievērojot šajā likumā noteikto kārtību, kā arī šādus nosacījumus:

1) pakalpojumus atbilstoši iespējām sniedz attālināti, neierobežojot privātpersonu tiesības un neradot pārmērīgu administratīvo slogu institūcijai;

2) ja pakalpojumus nav iespējams sniegt attālināti, tos sniedz klātienē, nodrošinot nodarbināto un pakalpojumu saņēmēju drošību atbilstoši epidemioloģiskās drošības prasībām un rekomendācijām;

3) izsludinātās ārkārtējās situācijas laikā atliktās lietas izskata prioritāri, ja vēlāk saņemta lieta nav skatāma steidzami."

3. 4. pantā:

papildināt pantu ar 1.¹ punktu šādā redakcijā:

"1¹) publisko personu un privātpersonu sniegto pakalpojumu un šā panta 1. punktā paredzēto pasākumu ierobežojumus vai aizliegumu saskaņā ar šā panta otro daļu;";

papildināt pantu ar 17., 18. un 19. punktu šādā redakcijā:

"17) nosacījumus sociālo pakalpojumu saņemšanai;

18) kārtību, kādā finansē no valsts budžeta finansētu asistenta pakalpojumu pašvaldībā, kā arī augstskolās un koledžās studējošajiem;

19) kārtību, kādā tiek pagarināts Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas iepriekš izdotā administratīvā akta darbības termiņš, ja persona nav iesniegusi nepieciešamos dokumentus invaliditātes ekspertīzes veikšanai.";

papildināt pantu ar otro, trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

"(2) Ministru kabinets, lemjot par šā panta pirmās daļas 1.¹ punktā paredzēto pakalpojumu vai pasākumu ierobežojumiem vai aizliegumu:

1) īpaši izvērtē ierobežojumu vai aizlieguma samērīgumu un nepieciešamību, ņemot vērā epidemioloģisko situāciju konkrētajā teritorijā vai nozarē;

2) izvērtē ierobežojumu vai aizlieguma ietekmi uz tiesiskās vienlīdzības principa ievērošanu (proti, vai ir noteiktas sabiedrības grupas, kas tiek īpaši negatīvi ietekmētas), kā arī cilvēktiesību ierobežojumu;

3) izvērtē nepieciešamību paredzēt atbalsta pasākumus tām personu grupām, kuru tiesības un likumiskās intereses ierobežojumu vai aizlieguma rezultātā tiks ierobežotas, ņemot vērā, kādas tiesības un kādā apjomā tiks ierobežotas.

(3) Ministru kabinets informē Saeimu par tādu šā panta pirmajā daļā paredzēto ierobežojumu noteikšanu, kuri skar personu tiesības un likumiskās intereses vai kuri var ietekmēt valsts ekonomiku. Saeimas noteiktā komisija Ministru kabinetam var ierosināt pārskatīt paredzētos ierobežojumus, ja, tās ieskatā, sabiedrības drošības riskus saistībā ar Covid-19 infekcijas izplatību iespējams efektīvi novērst ar personu tiesības un likumiskās intereses mazāk ierobežojošiem, kā arī ekonomiku mazāk ietekmējošiem pasākumiem.

(4) Ja tas nepieciešams Covid-19 infekcijas izplatīšanās vai izplatīšanās draudu novēršanas pasākumu efektīvai ieviešanai Ministru kabineta izsludinātās ārkārtējās situācijas laikā, Ministru kabinets atbilstoši kārtībai, kāda paredzēta Latvijai saistošajos starptautiskajos līgumos, paziņo starptautiskajām organizācijām par atkāpšanos no atsevišķām Latvijas starptautiskajām saistībām cilvēktiesību jomā.";

uzskatīt līdzšinējo panta tekstu par pirmo daļu.

4. Izteikt 8. panta sesto daļu šādā redakcijā:

"(6) Iestāde neizsniedz uzziņas par to normatīvo aktu piemērošanu, kuri nosaka dīkstāves atbalstu, atbalstu algu subsīdijām un Covid-19 infekcijas krīzes skartajam uzņēmumam apgrozāmo līdzekļu plūsmas krituma kompensēšanai piešķiramo atbalstu regulējumu."

5. Papildināt likumu ar 8.¹ un 8.² pantu šādā redakcijā:

"8.¹ pants. (1) Bāriņtiesa lietu var izskatīt un lēmumus pieņemt bāriņtiesas sēdē rakstveida procesā (bez personu klātbūtnes), ja iespējams nodrošināt lietas dalībnieku procesuālo tiesību ievērošanu un bāriņtiesa nav atzinusi par nepieciešamu lietu izskatīt mutvārdu procesā. Institūcija (amatpersona) rakstveida procesa būtībai atbilstošā veidā nodrošina procesa dalībniekiem tādu pašu tiesību apjomu kā mutvārdu procesā.

(2) Ja lietu izskata rakstveida procesā (bez personu klātbūtnes) vai bāriņtiesas sēdē, izmantojot videokonferenci, iepazīšanos ar šīs lietas materiāliem nodrošina attālināti. Bāriņtiesa triju darbdienu laikā pēc personas parakstīta attiecīga pieteikuma saņemšanas nosūta uz personas norādīto e-pasta adresi skenētas lietas materiālu kopijas vai informāciju par piekļuvi lietas materiāliem elektroniski (nodrošinot iespēju iepazīties ar lietas materiāliem vai iegūt kopiju) vai nosūta uz personas norādīto adresi lietas materiālu kopijas.

(3) Bāriņtiesa var noteikt, ka procesuālās darbības, tai skaitā arī bāriņtiesas sēdē veicamās darbības, tiek veiktas, izmantojot videokonferenci un ievērojot Covid-19 infekcijas izplatības dēļ noteiktos ierobežojumus vai epidemioloģisko situāciju valstī.

(4) Ja bāriņtiesa ir kavēta pildīt Bāriņtiesu likumā noteiktos uzdevumus, izņemot minētā likuma VII un VIII nodaļā noteiktās prasības, bāriņtiesa var nodot atsevišķu uzdevumu izpildi citai tuvākajai bāriņtiesai uz noteiktu termiņu un šai citai bāriņtiesai ir pienākums uz noteiktu termiņu pārņemt šos uzdevumus. Pašvaldības par šādu bāriņtiesas uzdevumu izpildi noslēdz līgumu, iekļaujot tajā savstarpējo norēķinu kārtību.

8.² pants. (1) Bāriņtiesu likuma prasības par to, ka par bāriņtiesas priekšsēdētāju un bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieku var ievēlēt personu, kura ieguvusi vismaz akadēmisko maģistra grādu vai profesionālo maģistra grādu un atbilstošu profesionālo kvalifikāciju vai citu Latvijas izglītības klasifikācijā noteiktajam Eiropas kvalifikācijas ietvarstruktūras 7. līmenim atbilstošu kvalifikāciju pedagoģijā, psiholoģijā, medicīnā, sociālajā darbā vai tiesību zinātnē un kurai ir ne mazāk kā piecu gadu darba stāžs attiecīgajā specialitātē, var nepiemērot līdz 2021. gada 1. jūlijam.

(2) Bāriņtiesu likuma prasības par to, ka par bāriņtiesas locekli var ievēlēt personu, kura ieguvusi vismaz akadēmisko bakalaura grādu vai profesionālo bakalaura grādu un atbilstošu profesionālo kvalifikāciju vai citu Latvijas izglītības klasifikācijā noteiktajam Eiropas kvalifikācijas ietvarstruktūras 6. līmenim atbilstošu kvalifikāciju pedagoģijā, psiholoģijā, medicīnā, sociālajā darbā vai tiesību zinātnē un kurai ir ne mazāk kā triju gadu darba stāžs attiecīgajā specialitātē, var nepiemērot līdz 2021. gada 1. jūlijam."

6. Izteikt 10. pantu šādā redakcijā:

"10. pants. (1) Civillietu un administratīvo lietu tiesa var izskatīt rakstveida procesā, ja iespējams nodrošināt lietas dalībnieku procesuālo tiesību ievērošanu un tiesa nav atzinusi par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē. Par civillietas un administratīvās lietas iztiesāšanu rakstveidā tiesa laikus informē lietas dalībniekus, nosakot termiņu papildu paskaidrojumu vai citu procesuālo lūgumu iesniegšanai.

(2) Administratīvo pārkāpumu lietu tiesa var izskatīt rakstveida procesā, ja iespējams nodrošināt to personu procesuālo tiesību ievērošanu, kuras piedalās administratīvā pārkāpuma procesā, un tiesa nav atzinusi par nepieciešamu lietu izskatīt mutvārdu procesā."

7. Papildināt likumu ar 10.¹ pantu šādā redakcijā:

"10.¹ pants. (1) Ja tiesa atzīst par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, epidemioloģiskās drošības mērķu sasniegšanai tiek izmantota videokonference. Pret šādu lēmumu var izteikt iebildumus personas, kuras piedalās administratīvā pārkāpuma procesā tiesā vai kriminālprocesā tiesā, bet citās lietās, ja tam ir objektīvs pamats, iebildumus var izteikt fiziskā persona, kuru nepārstāv advokāts.

(2) Epidemioloģiskās drošības mērķu sasniegšanai ieslodzījuma vietā esošas personas dalību tiesas procesā nodrošina, primāri izmantojot videokonferenci, izņemot lietas, kas satur valsts noslēpuma objektu.

(3) Ja lieta tiek iztiesāta, izmantojot videokonferenci, prasība iegūt personas parakstu tiesas sēdes gaitā ir izpildīta, ja attiecīgā persona sniedz apliecinājumu mutvārdos un tas tiek fiksēts tiesas sēdes audioierakstā.

(4) Lietu izskatīšana mutvārdu procesā klātienē notiek, ja ir iespējams ievērot epidemioloģiskās drošības prasības lietas izskatīšanas laikā un lietas izskatīšanu nav iespējams nodrošināt rakstveidā vai izmantojot videokonferenci."

8. 12. pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Krimināllietu apelācijas kārtībā var iztiesāt rakstveida procesā arī gadījumos, kas nav minēti Kriminālprocesa likumā. Prokurors vai persona, kuras intereses un tiesības sūdzība vai protests aizskar, var izteikt lūgumu, to pamatojot, lietu izskatīt mutvārdu procesā.";

papildināt pantu ar 1.¹, 1.² un 1.³ daļu šādā redakcijā:

"(1¹) Krimināllietas, kas nodotas tiesai paātrinātā procesa kārtībā vai izskatīšanai bez pierādījumu pārbaudes, pirmās instances tiesā var izskatīt rakstveida procesā. Tiesa paziņojumā par krimināllietas izskatīšanu rakstveida procesā norāda tiesības prokuroram, apsūdzētajam, aizstāvim un cietušajam 10 dienu laikā pieteikt noraidījumu tiesas sastāvam, iesniegt iebildumus pret lietas iztiesāšanu rakstveida procesā, iesniegt viedokli par piemērojamo soda veidu un mēru un citiem ar spriedumu saistītiem jautājumiem, kā arī norāda nolēmuma pieejamības dienu. Ja iebildumus pret lietas iztiesāšanu rakstveida procesā iesniedzis prokurors, apsūdzētais, aizstāvis vai cietušais, tiesa pieņem lēmumu par lietas iztiesāšanu mutvārdu procesā.

(1²) Par šā panta 1.¹ daļā minētā viedokļa sagatavošanu Juridiskās palīdzības administrācija valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniedzējam nodrošina samaksu 75 euro apmērā. Šis samaksas apmērs ietver arī nepieciešamās juridiskās palīdzības sniedzēja juridiskās konsultācijas un samaksu par atzvanu uz ieslodzījuma vietā esošu taksofonu.

(1³) Ja juridiskās palīdzības sniedzējs juridisko konsultāciju, izņemot 1.² daļā noteikto gadījumu, sniedz ieslodzījuma vietā esošai personai, izmantojot ieslodzījuma vietā esoša taksofona atzvana iespēju, maksai par juridisko konsultāciju pieskaitāma samaksa piecu euro apmērā par paaugstinātas maksas telekomunikāciju pakalpojuma izmantošanu."

9. Izslēgt 12.¹ pantu.

10. Papildināt likumu ar 14.¹ pantu šādā redakcijā:

"14.¹ pants. (1) Ja izpildu lietā dots rīkojums par naudas līdzekļu apķīlāšanu, kas pienākas parādniekam, un parādniekam konstatēta saslimšana ar Covid-19 vai noteikta karantīna, ko apliecina darbnespējas lapa B, zvērināts tiesu izpildītājs, pamatojoties uz parādnieka lūgumu, var atcelt kredītiestādei vai citam maksājumu pakalpojumu sniedzējam doto rīkojumu par naudas līdzekļu apķīlāšanu. Pēc tam kad parādniekam noslēgta darbnespējas lapa B, šādā gadījumā zvērināts tiesu izpildītājs turpina vērst piedziņu uz parādnieka naudas līdzekļiem kredītiestādē vai pie cita maksājumu pakalpojumu sniedzēja, sagatavojot un nosūtot attiecīgi kredītiestādei vai citam maksājumu pakalpojumu sniedzējam jaunu rīkojumu par naudas līdzekļu apķīlāšanu, ja to nosaka konkrētās izpildu lietas apstākļi.

(2) Izpildu lietās par ievešanu nekustamā īpašuma valdījumā un lietās par personu un mantu izlikšanu no telpām Civilprocesa likumā noteiktajā paziņojumā parādniekam par pienākumu izpildīt tiesas nolēmumu un atbrīvot telpas tiesu izpildītājs nosaka termiņu, kas nav mazāks par 30 dienām. Ja zvērināta tiesu izpildītāja noteiktajā termiņā telpas netiek atbrīvotas vai izlikšanai vai ievešanai valdījumā noteiktajā laikā parādnieks nav ieradies, zvērināts tiesu izpildītājs nolēmuma piespiedu izpildei nosaka datumu, ne agrāku par trīsdesmito dienu no zvērināta tiesu izpildītāja paziņojuma nosūtīšanas dienas."

11. Izslēgt 22. un 23. pantu.

12. Papildināt likumu ar 23.¹ pantu šādā redakcijā:

"23.¹ pants. Nolūkā nodrošināt oficiālo statistiku par darbaspēku, ienākumiem un dzīves apstākļiem, interneta lietošanu, vardarbību, kas saistīta ar dzimumu, par Latvijas iedzīvotāju atpūtas un darījumu braucieniem, energoresursu patēriņu mājsaimniecībās, kā arī par Latvijas iedzīvotāju mobilitāti, valsts akciju sabiedrībai "Ceļu satiksmes drošības direkcija", Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei un Valsts ieņēmumu dienestam ir pienākums pēc Centrālās statistikas pārvaldes pieprasījuma sniegt to rīcībā esošo informāciju par fizisko personu kontakttālruņiem un e-pasta adresēm atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes sagatavotajam fizisko personu apsekojumu izlašu sarakstam."

13. 25. pantā:

aizstāt vārdus "Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkumu centrs" (attiecīgā locījumā);

papildināt pantu ar septīto daļu šādā redakcijā:

"(7) Ārstniecības iestāžu reģistrā reģistrētām ārstniecības iestādēm Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanas vajadzībām ir tiesības pasūtītāja statusā iegādāties individuālos aizsardzības līdzekļus un medicīniskās ierīces no Ministru kabineta noteiktās centralizēto iepirkumu institūcijas vai ar tās starpniecību, ja attiecīgās preces ir iekļautas Ministru kabineta noteiktajās preču un pakalpojumu grupās."

14. Papildināt likumu ar 25.¹ pantu šādā redakcijā:

"25.¹ pants. Ja Nodrošinājuma valsts aģentūrai iznīcināšanai nodoti spirtu saturoši šķidrumi ar spirta saturu virs 70 procentiem, attiecībā uz kuriem saskaņā ar nolēmumu, kas stājies spēkā, izlemta galīgā rīcība kriminālprocesā vai administratīvā pārkāpuma procesā, kas neparedz minēto spirtu saturošo šķidrumu atdošanu vai to vērtības atlīdzināšanu, iekšlietu ministram ir tiesības lemt par šo spirtu saturošo šķidrumu izmantošanu telpu un virsmu dezinfekcijai, nepiemērojot normatīvajos aktos par darbībām ar biocīdiem noteiktās prasības attiecībā uz inventarizācijas numura saņemšanu, vai nodošanu normatīvajos aktos publisko iepirkumu jomā noteiktajā kārtībā izvēlētam komersantam dezinfekcijas līdzekļu izgatavošanai publisko funkciju pildīšanas vajadzībām, lai ierobežotu Covid-19 infekcijas izplatību valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas laikā."

15. Aizstāt 28. pantā skaitli un vārdu "2020. gadā" ar vārdiem "attiecīgajā kalendāra gadā".

16. Izteikt 32. un 33. pantu šādā redakcijā:

"32. pants. (1) Līdz 2021. gada 30. jūnijam ārzemnieka uzaicinātājs - fiziskā vai juridiskā persona - dokumentus ielūguma vai izsaukuma apstiprināšanai iesniedz, izmantojot portālā www.latvija.lv pieejamo pakalpojumu "Ielūguma vai izsaukuma apstiprināšana vīzas vai uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai Latvijas Republikā". Ja ārzemnieka uzaicinātājs ir juridiskā persona vai uzaicināšanas iemesls ir saistīts ar nodarbinātību, dokumentus ielūguma vai izsaukuma apstiprināšanai var iesniegt elektroniski, pieteikumu un pievienotos dokumentus apstiprinot ar drošu elektronisko parakstu.

(2) Līdz 2021. gada 30. jūnijam ārzemnieki dokumentus uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai vai reģistrēšanai iesniedz, nosūtot tos pa pastu vai elektroniski, un pieteikumu un pievienotos dokumentus apstiprina ar drošu elektronisko parakstu. Šis nosacījums attiecas gan uz tiem ārzemniekiem, kuri uzturas Latvijas Republikā, gan uz tiem, kuri neuzturas Latvijas Republikā un vēlas pieprasīt atkārtotu uzturēšanās atļauju vai reģistrēt uzturēšanās atļauju vai kuri ir Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai Šveices Konfederācijas pilsoņi. Pieteikumu atkārtotas uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai vai reģistrēšanai var iesniegt ārzemnieka uzaicinātājs, ārzemniekam uzturoties Latvijas Republikā vai ārpus tās.

(3) Izskatot ārzemnieka iesniegumu uzturēšanās atļaujas izsniegšanai vai reģistrēšanai vai jautājumu par uzturēšanās atļaujas anulēšanu ārzemniekam, nav piemērojama Imigrācijas likuma prasība par pietiekamu finanšu līdzekļu esību, lai persona uzturētos Latvijas Republikā, kā arī prasība veikt aktīvu saimniecisko darbību 2020. gadā (tai skaitā noteikta apmēra nodokļu summas samaksu). Šis noteikums neattiecas uz ārzemniekiem, kuri dokumentus pirmreizējās termiņuzturēšanās atļaujas pieprasīšanai iesnieguši pēc 2020. gada 10. jūnija.

(4) Izskatot jautājumu par pastāvīgās uzturēšanās atļaujas pieprasīšanu, prombūtne no Latvijas Republikas laikposmā no 2020. gada 12. marta līdz 2020. gada 31. decembrim, bet, izskatot jautājumu par pastāvīgās uzturēšanās atļaujas reģistrēšanu vai anulēšanu, prombūtne no Latvijas Republikas laikposmā no 2020. gada 12. marta līdz 2021. gada 30. jūnijam ir uzskatāma par attaisnotu.

(5) Lēmuma par uzturēšanās atļaujas izsniegšanu vai reģistrēšanu derīguma termiņā neieskaita laikposmu no 2020. gada 12. marta līdz 2021. gada 30. jūnijam. Ja ārzemnieks, attiecībā uz kuru pieņemts pozitīvs lēmums par uzturēšanās atļaujas izsniegšanu vai reģistrēšanu, šajā laikposmā, uzturoties ārpus Latvijas Republikas, nav saņēmis uzturēšanās tiesības apliecinošu dokumentu, viņam nav piemērojams Imigrācijas likuma 35. panta pirmās daļas 21. punktā un 36. panta pirmās daļas 14. punktā minētais uzturēšanās atļaujas anulēšanas pamats.

(6) Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde termiņuzturēšanās atļauju ārzemniekam var anulēt vai izsniegto vīzu vai lēmumu par vīzas vai termiņuzturēšanās atļaujas izsniegšanu atcelt, ja tā ir konstatējusi vai no Veselības inspekcijas, Valsts policijas vai pašvaldības policijas saņēmusi informāciju, ka ārzemnieks pārkāpis normatīvajos aktos noteiktos izolācijas, pašizolācijas, karantīnas vai mājas karantīnas noteikumus vai pulcēšanās ierobežojumus. Minētā lēmuma apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

33. pants. Līdz 2021. gada 30. jūnijam ārzemnieks, kurš uzturas Latvijas Republikā un kura ceļošanas dokumentam šajā laikposmā pēc 2020. gada 12. marta beidzies derīguma termiņš, ir tiesīgs saņemt atkārtotu uzturēšanās atļauju vai reģistrēt uzturēšanās atļauju, uzrādot minēto dokumentu."

17. Papildināt 38. pantu ar ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

"(4) Ja Covid-19 infekcija tiek konstatēta vismaz vienam ieslodzītajam vai ja ar Covid-19 inficēto vai par kontaktpersonām noteikto ieslodzījuma vietu amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm skaits apdraud Ieslodzījuma vietu pārvaldei noteikto funkciju īstenošanu, Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniekam ir tiesības:

1) uzdot jebkurai Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonai pildīt jebkurus citus, nevis amata aprakstā noteiktos dienesta pienākumus, vai pildīt tos citā struktūrvienībā;

2) nodarbināt Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas nepārtraukti ne ilgāk par 24,5 stundām.

(5) Ja ar Covid-19 inficēto vai par kontaktpersonām noteikto ieslodzījuma vietu amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm skaita dēļ nav iespējams nodrošināt Ieslodzījuma vietu pārvaldei noteikto funkciju īstenošanu, Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniekam ir tiesības rakstveidā lūgt Nacionālo bruņoto spēku atbalstu ieslodzījuma vietu apsardzes, ieslodzīto uzraudzības un citu uzdevumu izpildes nodrošināšanai. Šādā situācijā darbspējīgās ieslodzījuma vietu amatpersonas primāri tiek novirzītas tādu dienesta pienākumu veikšanai, kuri paredz kontaktēšanos ar ieslodzītajiem."

18. 44. pantā:

papildināt pantu ar 1.¹ daļu šādā redakcijā:

"(1¹) Vispārējās izglītības iestādēm, profesionālās izglītības iestādēm un eksaminācijas centriem (izņemot koledžas), kā arī vispārējās izglītības programmām un profesionālās izglītības programmām (izņemot profesionālās augstākās izglītības programmas), kurām akreditācijas termiņš beidzas līdz 2021. gada 31. augustam, akreditācijas termiņš tiek pagarināts līdz 2022. gada 31. maijam, ja Izglītības kvalitātes valsts dienestam iesniegts pamatots izglītības iestādes iesniegums.";

papildināt pantu ar 3.¹ daļu šādā redakcijā:

"(3¹) Izglītības iestāžu vadītāju profesionālās darbības novērtēšana, kas veicama līdz 2021. gada 31. augustam, tiek pagarināta līdz 2022. gada 31. maijam, ja Izglītības kvalitātes valsts dienestam iesniegts pamatots izglītības iestādes iesniegums.";

papildināt pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

"(6) Augstskolām un zinātniskajām institūcijām, tostarp arī augstskolām un zinātniskajiem institūtiem, kuriem laikā līdz 2021. gada 1. maijam atbilstoši ārējos normatīvajos aktos noteiktajiem termiņiem rīkojamas augstskolas galveno lēmējinstitūciju, zinātniskās institūcijas zinātniskās padomes vai direktora vēlēšanas, ir tiesības lemt par vēlēšanu atlikšanu uz laiku, ne ilgāku kā līdz 2021. gada 31. decembrim. Ja augstskola vai zinātniskā institūcija lemj par vēlēšanu atlikšanu, līdz jaunievēlētās augstskolas galvenās lēmējinstitūcijas, zinātniskās institūcijas zinātniskās padomes vai direktora pilnvaru spēkā stāšanās dienai minēto institūciju pilnvaras pilda iepriekšējās ievēlētās institūcijas."

19. Izteikt VI nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

"VI nodaļa
Sociālo un veselības pakalpojumu un sociālās palīdzības nodrošināšanas nosacījumi".

20. Izteikt 47. pantu šādā redakcijā:

"47. pants. (1) Ja sociālo pakalpojumu sniedzējs spēj nodrošināt epidemioloģiskās drošības pasākumu ievērošanu, ir atļauta jaunu klientu ievietošana sociālo pakalpojumu institūcijās, kas sniedz sociālos pakalpojumus ar izmitināšanu.

(2) Ja institūcijā, kurā sociālos pakalpojumus ar izmitināšanu sniedz pašvaldības vai valsts dibināts sociālo pakalpojumu sniedzējs vai tāds, kuram ir noslēgts līgums ar pašvaldību vai valsti par minēto pakalpojumu sniegšanu, klientiem ir konstatēta Covid-19 infekcija, pakalpojumu sniedzējs nosaka piemaksu paaugstināta riska apstākļos aprūpē iesaistītajam personālam par inficēto klientu un šo klientu kontaktpersonu aprūpi līdz 50 procentiem no mēnešalgas par laika periodu no 2020. gada 1. decembra līdz 2021. gada 30. jūnijam.

(3) Pašvaldību papildu izdevumus par piemaksām pašvaldības dibinātās institūcijās un institūcijās, ar kurām noslēgts līgums par šā panta otrajā daļā minēto pakalpojumu sniegšanu, 50 procentu apmērā no pašvaldību faktiskajiem papildu izdevumiem sedz no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem":

1) pašvaldība, lai saņemtu mērķdotāciju, līdz pārskata mēnesim sekojošā mēneša desmitajam datumam atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Valsts kase nodrošina elektronisko informācijas apmaiņu, izmantojot Valsts kases informācijas sistēmu "Ministriju, centrālo valsts iestāžu un pašvaldību budžeta pārskatu informācijas sistēma", iesniedz pārskatu, tajā iekļaujot šādas ziņas:

a) pašvaldības izmaksātais finansējums par izmaksātajām piemaksām pašvaldības dibinātās institūcijās un institūcijās, ar kurām noslēgts līgums par šā panta otrajā daļā minēto pakalpojumu sniegšanu,

b) institūciju skaits, Covid-19 pozitīvo klientu skaits un aprūpē iesaistīto personu skaits, kuras saņēmušas piemaksu,

c) pašvaldības konts Valsts kasē vai kredītiestādē mērķdotācijas saņemšanai un izdevumu veikšanai;

2) Labklājības ministrija:

a) 10 darbdienu laikā pēc pārskata izvērtēšanas un atzīšanas par atbilstošu veic mērķdotācijas maksājumu pašvaldībai,

b) ir tiesīga izlases kārtībā veikt mērķdotācijas izlietojuma kontroli, pieprasot no pašvaldības papildu informāciju,

c) ja konstatē kļūdas pārskatā vai pārkāpumus piemaksu piešķiršanā un izmaksā, pārtrauc mērķdotācijas izmaksu līdz pārskata precizēšanai vai pārkāpumu novēršanai; pēc pārskata precizēšanas vai pārkāpumu novēršanas izdara pārrēķinu un veic maksājumus par iepriekšējo periodu, bet nepamatoti izmaksātos līdzekļus ietur no nākamajā mēnesī pašvaldībai paredzētajiem līdzekļiem.

(4) Lai kompensētu papildu izdevumus par piemaksām institūcijās, ar kurām Labklājības ministrijai noslēgts līgums par šā panta otrajā daļā minēto pakalpojumu sniegšanu, Labklājības ministrija un minētās institūcijas noslēdz papildu vienošanos pie noslēgtā līguma par piemaksām virs noteiktajām līgumcenām, kurā nosaka pārskatā iekļaujamo informāciju, tā iesniegšanas kārtību, kontroles nosacījumus un finansējuma saņemšanas kārtību."

21. Papildināt likumu ar 49.¹ pantu šādā redakcijā:

"49.¹ pants. Ārkārtējās situācijas laikā pašvaldība sociālos pakalpojumus un sociālo palīdzību pamatvajadzību nodrošināšanai var piešķirt arī mērķa grupai, kas neatbilst Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 3. panta nosacījumiem, ja personas pamatvajadzības nav iespējams nodrošināt citā veidā."

22. Izslēgt 50. panta otro daļu.

23. Izslēgt 51. panta otro daļu.

24. Papildināt pārejas noteikumus ar 13. punktu šādā redakcijā:

"13. Grozījums šā likuma 25. pantā, kas paredz aizstāt vārdus "Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkumu centrs" (attiecīgā locījumā), stājas spēkā 2021. gada 1. janvārī."

Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.

Likums Saeimā pieņemts 2020. gada 18. decembrī.

Valsts prezidents E. Levits

Rīgā 2020. gada 22. decembrī