Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Darbības ar dokumentu

Tiesību akts: spēkā esošs

Ministru kabineta rīkojums Nr. 695

Rīgā 2020. gada 24. novembrī (prot. Nr. 73 29. §)

Grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 12. oktobra rīkojumā Nr. 594 "Par informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādņu ieviešanu publiskās pārvaldes informācijas sistēmu jomā (mērķarhitektūras 3.1. versija)"

Izdarīt Ministru kabineta 2016. gada 12. oktobra rīkojumā Nr. 594 "Par informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādņu ieviešanu publiskās pārvaldes informācijas sistēmu jomā (mērķarhitektūras 3.1. versija)" (Latvijas Vēstnesis, 2016, 200. nr.; 2019, 251. nr.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt 1. punktā skaitli un vārdu "1 700 000,00 euro" ar skaitli un vārdu "1 464 581,00 euro".

2. Izteikt projekta "Deinstitucionalizācijas procesu atbalsta sistēma (1. kārta)" aprakstu jaunā redakcijā (pielikums).

Ministru prezidents A. K. Kariņš

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministra
pienākumu izpildītājs,
Ministru prezidenta biedrs,
aizsardzības ministrs A. Pabriks

Pielikums
Ministru kabineta
2020. gada 24. novembra
rīkojumam Nr. 695

"(Apstiprināts ar
Ministru kabineta
2016. gada 12. oktobra
rīkojumu Nr. 594)

Deinstitucionalizācijas procesu atbalsta sistēma (1. kārta)
Projekta apraksts (kopsavilkums)

Labklājības ministrijas īstenojamā projekta virsmērķis ir veicināt darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" prioritārā virziena "Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pieejamība, e-pārvalde un pakalpojumi" 2.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību" sasniegšanu.

Projekta mērķi

Projekta mērķis ir izstrādāt vienotu deinstitucionalizācijas procesa atbalsta sistēmu, pilnveidojot Labklājības ministrijas informācijas sistēmu - Valsts sociālās politikas monitoringa informācijas sistēmas (SPOLIS), Labklājības informācijas sistēmas (LabIS) un Adopcijas reģistra - iespējas un papildinot tās ar sociālo pakalpojumu operatīvo datu apstrādes funkcionalitāti un piegādājot nozares pakalpojumu atvērtos datus plašai publiskai lietošanai nepersonificētā līmenī.

Projektam ir noteikti šādi apakšmērķi:

1) izveidot publiskās pārvaldes institūcijām, pašvaldībām un komersantiem vienotu deinstitucionalizācijas procesu atbalsta sistēmu, paplašinot informācijas sistēmu SPOLIS, LabIS un Adopcijas reģistra funkcionalitāti, papildinot tās ar operatīvo datu apstrādes funkcionalitāti personificētā līmenī un salāgojot ar ārējo resursu datu avotiem - sociālās palīdzības administrēšanas lietojumprogrammu (SOPA), sociālās apdrošināšanas informācijas sistēmu (SAIS), nepilngadīgo personu atbalsta informācijas sistēmu (NPAIS) (turpmāk - M1);

2) attīstīt informācijas sistēmas SPOLIS funkcionalitāti, pilnveidojot sistēmas drošību ārējo lietotāju autentifikācijai un datu drošībai (turpmāk - M2);

3) attīstīt informācijas sistēmas LabIS funkcionalitāti, pievienojot jaunus datu avotus no ārējiem informācijas sistēmu resursiem un papildinot statistikas pārskatu katalogu par labklājības nozari (turpmāk - M3);

4) nodrošināt labklājības nozares statistikas datu pieejamību iedzīvotājiem, pašvaldībām, komersantiem un publiskās pārvaldes institūcijām nepersonificētā līmenī (turpmāk - M4).

Darbības projekta mērķu sasniegšanai

Lai sasniegtu projekta mērķi - izstrādāt un ieviest deinstitucionalizācijas procesu atbalsta sistēmu -, projektā tiks īstenotas darbības, kas būs savstarpēji saskaņotas gan iesaistīto informācijas sistēmu izmaiņu izstrādes laikposmos, gan biznesa procesu un tehnisko risinājumu kopsakarībās. Projekts paredz šādas darbības:

1) deinstitucionalizācijas atbalsta sistēmas un nozares iesaistīto informācijas sistēmu attīstības konsultatīvais atbalsts, tai skaitā informācijas sistēmu SPOLIS un LabIS attīstības koncepcijas izstrāde, biznesa procesu aprakstu un informācijas sistēmu tehnisko specifikāciju izstrāde, projekta komunikācijas plāna izstrāde, informācijas sistēmu auditu veikšana un konsultācijas (M1-M4);

2) deinstitucionalizācijas procesa atbalsta funkcionalitātes izstrāde un ieviešana informācijas sistēmās SPOLIS un SOPA, ieskaitot klēpjdatoru iegādi un interviju aplikācijas izstrādi (M1);

3) informācijas sistēmas SPOLIS funkcionalitātes papildinājumu izstrāde, lai pilnveidotu sistēmas drošību, izstrādājot interfeisa funkcionalitāti ārējo lietotāju autentifikācijai un datu drošībai, kā arī papildinot valsts finansēto sociālo pakalpojumu datu apstrādes funkcionalitāti (M2);

4) informācijas sistēmas LabIS funkcionalitātes papildinājumu izstrāde, lai nodrošinātu operatīvu sadarbību ar publiskās pārvaldes institūcijām, pašvaldībām, komersantiem un iedzīvotājiem atbilstoši informācijas pieprasījumiem par nozari, kā arī lai nodrošinātu nepieciešamo atbalstu Labklājības ministrijas pārvaldes procesos (M3);

5) ārpusģimenes aprūpē esošu nepilngadīgo personu deinstitucionalizācijas procesa atbalsts, nodrošinot datu apmaiņu starp informācijas sistēmām SPOLIS, SOPA un NPAIS (M1);

6) adopcijas procesa atbalsts informācijas sistēmā "Adopcijas reģistrs" (M1);

7) projekta komunikācijas plāna īstenošana (M1) atbilstoši Vispārējās regulas1 nosacījumiem un Ministru kabineta 2015. gada 17. februāra noteikumiem Nr. 87 "Kārtība, kādā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda ieviešanā 2014.-2020. gada plānošanas periodā nodrošināma komunikācijas un vizuālās identitātes prasību ievērošana", tai skaitā vizuālās informācijas izvietošana informatīvo plākšņu veidā vietās, kur notiek projekta īstenošana, preses relīžu publicēšana par katra posma rezultātu sasniegšanu, videokonferences organizēšana pašvaldību sociālo dienestu darbiniekiem, sociālo tīklu iespēju izmantošana sabiedrības informēšanai, publicējot projekta informatīvos materiālus.

Projekta rezultāta rādītāji

Nr. p. k. Rezultāta rādītājs Mērvienība Sākotnējā vērtība Sasniedzamā vērtība divus gadus pēc projekta beigām Sasniedzamā vērtība trīs gadus pēc projekta beigām
1. Komersantu, tai skaitā nevalstisko organizāciju un pašvaldību struktūrvienību, īpatsvars, kas izmanto deinstitucionalizācijas atbalsta sistēmu sadarbībai ar valsts un pašvaldību institūcijām % 0 70 95

Projekta iznākuma rādītāji

Nr. p. k. Iznākuma rādītājs Mērvienība Starpvērtība (divus gadus pēc projekta sākuma) Sasniedzamā vērtība projekta beigās
1. Pilnveidoti darbības procesi, tai skaitā līdz 2018. gada 31. decembrim noslēgti līgumi ar piegādātāju par informācijas sistēmu izstrādi vai piegādi darbības procesu pilnveidošanai par 30 % no pasākuma ietvaros pilnveidojamo procesu skaita Procesu skaits 4 11
2. Izstrādātas un publicētas nozares informācijas atkalizmantošanas datu kopas, tai skaitā pašvaldību funkciju izpildei Datu kopu skaits 6 9
3. Pilnveidota informācijas sistēma SPOLIS, papildinot ar drošu ārējo lietotāju piekļuves risinājumu, deinstitucionali­zācijas mērķa grupu intervēšanas moduli NAURIS un valsts finansēto sociālo pakalpojumu datu apstrādes funkcionalitāti Sistēmu skaits 0 1
4. Paplašināta informācijas sistēmas "Adopcijas reģistrs" funkcionalitāte Sistēmu skaits 0 1
5. Papildināta deinstitucionalizācijas procesiem nepieciešamo ārējo resursu informācijas sistēmu funkcionalitāte (pašvaldību sociālās palīdzības administrēšanas lietojumprogrammai SOPA, sociālās apdrošināšanas informācijas sistēmai SAIS un nepilngadīgo personu atbalsta sistēmai NPAIS) Sistēmu skaits 1 3
6. Funkcionāli pilnveidota informācijas sistēma LabIS, papildinot ar jaunu datu avotu rādītājiem no ārējiem datu avotiem Sistēmu skaits 1 1

Projekta finansējuma kopējais apjoms - 1 464 581 euro.

Projekta īstenošanas laiks - 47 mēneši.

Uzturēšanas izmaksas sistēmas darbināšanai (gadā) - 38 672 euro.

Saistība ar iepriekšējā plānošanas perioda projektiem, projekta lietderība un ieguldījums 2.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību" rezultāta rādītājos

Projekta ietvaros projektējamie un attīstāmie informācijas sistēmu SPOLIS un LabIS risinājumi funkcionāli papildinās un pilnveidos iepriekšējos plānošanas periodos Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansēto projektu "Vienotās Labklājības informācijas sistēmas (LabIS), nozares centralizēto funkciju informācijas sistēmu un centralizētas IKT infrastruktūras attīstība" (Nr. 3DP/3.2.2.1.1/12/IPIA/IUMEPLS/001) un "Sociālās politikas monitoringa sistēmas pilnveide - SPP vienotās informācijas sistēmas izstrāde, ieviešana un e-pakalpojumu attīstīšana" (Nr. 3DP/3.2.2.1.1/09/IPIA/IUMEPLS/023) izstrādā­tās un izveidotās informācijas sistēmas. Projekts paredz paplašināt ārējo datu avotu loku un sadarbspēju datu apmaiņas risinājumu ieviešanā.

Projekta ieguvumi

Nr. p. k. Sociālekonomiskais ieguvums Ekvivalents naudas izteiksmē (euro) Aprēķins
1. Darba laika izmaksu ietaupījums intervētājiem/ekspertiem/ speciālistiem deinstitucionalizācijas (turpmāk - DI) klientu novērtējumu un individuālo atbalsta plānu (turpmāk - IAP) izstrādātājiem, veicot DI klientu novērtēšanu, izstrādājot un regulāri aktualizējot IAP uzlabotajā sistēmā SPOLIS 315 745,92 Ietaupītais darba laiks intervētājiem/ekspertiem/speciālistiem (T) - (168 h x 4 mēn. x 82 intervētāji/eksperti) - 55 104 h
Vidējā alga stundā (A) - 5,73 euro/h
Projekta dzīvescikls, kad rodas izdevumi (P) - 1 gads
T x A x P = 55 104 x 5,73 x 1 = 315 745,92 euro
2. Darba laika izmaksu ietaupījums pašvaldību sociālo dienestu un plānošanas reģionu darbiniekiem, apkopojot pārskatus par DI novērtējumiem un IAP uzlabotajās sistēmās SPOLIS, LabIS, pašvaldību lietojumprogrammā SOPA 256 474,80 Ietaupītais darba laiks reģioniem (T1) - (168 h x 3 mēn. x 5 reģioni) - 2520 h
Ietaupītais darba laiks pašvaldībām (T2) - (4 h x 10 560 pakalpojumi) - 42 240 h
Vidējā alga stundā (A) - 5,73 euro/h
Projekta dzīvescikls, kad rodas izdevumi (P) - 1 gads
(T1 + T2) x A x P = (2 520 + 42 240) x 5,73 x 1 = 256 474,80 euro
3. Darba laika izmaksu ietaupījums pašvaldību sociālo dienestu un plānošanas reģionu darbiniekiem darbā ar DI atbalsta procesu pārskatiem uzlabotajās sistēmās SPOLIS, LabIS, pašvaldību lietojumprogrammā SOPA 343 662,48 Ietaupītais darba laiks reģioniem (T1) - (119 h x 12 reizes) - 1428 h
Ietaupītais darba laiks pašvaldībām (T2) - (238 h x 12 reizes) - 2856 h
Vidējā alga stundā (A) - 5,73 euro/h
Projekta dzīvescikls, kad rodas izdevumi (P) - 14 gadu
(T1 + T2) x A x P = (1428 + 2856) x 5,73 x 14 = 343 662,48 euro
4. Citu izmaksu ietaupījums pašvaldībām un plānošanas reģioniem (samazinās papīra un pasta izdevumi) 73 689,20 Pakalpojuma saņēmēju skaits (S) - 7040
Viens apstrādājamo anketu un IAP komplekta lpp. skaits 50 lpp. x 9 eks. (N) - 450
Vienas lpp. izmaksas (C) - 0,02 euro
Projekta dzīvescikls, kad rodas izdevumi (P) - 1 gads
(V) ierakstītu vēstuļu izmaksas (skaits 119 pašvaldības x 4 reizes gadā x 1,55 euro ierakstītas vēstules x projekta dzīvescikls 14 gadu) =10 329,2 euro
S x N x C x P + V = 7040 x 450 x 0,02 x 1 + 10 329,2 = 73 689,2 euro
5. Darba laika izmaksu ietaupījums uzņēmējiem, kas nodrošina sabiedrībā balstītu pakalpojumu sniegšanu DI klientiem, gatavojot pārskatus un apstrādājot DI klientu informāciju elektroniskā formātā uzlabotajā informācijas sistēmā SPOLIS 847 123,20 Ietaupītais darba laiks pakalpojuma saņēmēja lietas izskatīšanai (T) - 10 560 pakalpojumi x 1 h = 10 560 h
Vidējās stundas izmaksas privātā sektorā strādājošiem (I) - 5,73 euro/h
Projekta dzīvescikls (P) - 14 gadu
T x I x P = 10 560 x 5,73 x 14 = 847 123,2 euro
6. Darba laika izmaksu ietaupījums valsts finansēto sociālo pakalpojumu informācijas apstrādes procesā iesaistītajiem darbiniekiem, apstrādājot datus uzlabotajā informācijas sistēmā SPOLIS 1 513 612,80 Ietaupītais darba laiks atskaišu pārbaudei (T1) - 5760 h/gadā
Vidējās stundas izmaksas valsts pārvaldē strādājošiem (I 1) - 7,31 euro/h
Ietaupītais darba laiks atskaišu sagatavošanai (T2) - 11 520 h/gadā
Vidējās stundas izmaksas privātā sektorā strādājošiem (I2) - 5,73 euro/h
Projekta dzīvescikls (P) - 14 gadu
((T1 x I1) + (T2 x I2)) x P = (42 105,6 + 66 009,6) x 14 = 1 513 612,8 euro

Izvērtējot projekta lietderību, tiek uzsvērts ieguvums pašvaldībām - elektronizējot DI procesus, pašvaldības ietaupīs laika un finanšu resursus. Savietojot datu avotu informāciju, pašvaldības un publiskā pārvalde iegūs kvalitatīvu informāciju par sniegtajiem pakalpojumiem, bet datu pirmavotu turētāji varēs operatīvāk reaģēt uz datu kļūdām, tās novēršot. Ieviešot automatizētu labklājības nozares statistikas datu ģenerēšanu, pašvaldības iegūs precīzu ainu par iedzīvotāju vajadzībām un tiem sniegto sociālo atbalstu, ietaupot laika resursus datu pieprasījumiem no pirmavotiem un to manuālai apstrādei. Pēc provizoriskām aplēsēm ieguvumu un izmaksu attiecība (B/C) būs 1,53, aprēķinos iekļaujot ietaupītos iestāžu, pašvaldību un komersantu finanšu līdzekļus par dokumentu apriti papīra formā, pasta izdevumus, kā arī pašvaldību sociālo dienestu darbinieku ietaupīto darba laiku deinstitucionalizācijas procesu īstenošanai nepieciešamo dokumentu apstrādei, lai pieņemtu lēmumus par pakalpojumiem (M1). Pilnveidojot informācijas sistēmas SPOLIS drošību ārējo lietotāju autentifikācijai, tiks ne tikai nodrošināta fizisko personu datu aizsardzība, bet arī samazināti iespējamie zaudējumi naudas izteiksmē, kas varētu rasties sistēmas zemā drošības līmeņa dēļ (M2). Papildinot informācijas sistēmu LabIS ar jauniem datu avotiem no ārējiem informācijas sistēmu resursiem, tās potenciālie lietotāji (pašvaldības, valsts pārvaldes iestādes un iedzīvotāji) ietaupīs laika un finanšu resursus, saņemot nepieciešamo papildu statistiku par labklājības nozari un pēc tam pieņemot datos balstītus lēmumus (M3). Nodrošinot komersantiem labklājības nozares statistikas datu pieejamību nepersonificētā līmenī, komersanti varētu piedāvāt jaunus pakalpojumus uz šīs informācijas bāzes, līdz ar to valsts budžets tiktu papildināts ar ieņemtajiem nodokļiem par komersantu sniegtajiem pakalpojumiem (M4).

Uzsākot pakāpenisku vienotas deinstitucionalizācijas procesu atbalsta sistēmas izstrādi, uzlabojot informācijas sistēmu SPOLIS, LabIS, SOPA un NPAIS funkcionalitāti, kā arī pievienojot citu datu avotu resursus, sociālekonomiskais ieguvums darba laika ietaupījuma un citu ieguvumu naudas izteiksmē būtu vidēji 223 353,89 euro gadā jeb 3 350 308 euro projekta dzīvescikla laikā (15 gadu), tādējādi pārsniedzot projekta īstenošanas un uzturēšanas izmaksas, kas ir 1 757 973 euro. Diskontētais neto ekonomiskais ieguvums, piemērojot diskonta likmi 5 %, ir 1 514 903 euro.

Projekta ietvaros izstrādāto un attīstīto IKT risinājumu uzturēšanas izmaksas pēc projekta beigām tiek aprēķinātas kontekstā ar iepriekšējā plānošanas periodā īstenotajiem ERAF projektiem un to ietvaros izstrādāto informācijas sistēmas vai risinājumu uzturēšanas finansējuma pieprasījumiem. Lai nodrošinātu ilgtspējīgu DI projekta rezultātā izstrādāto IKT risinājumu darbību, pēc DI projekta beigām, sākot ar 2021. gadu, ir jāparedz ikgadējās IKT risinājumu uzturēšanas kopējās izmaksas 38 672 euro gadā, tai skaitā 12 000 euro LM informācijas sistēmu LabIS un SPOLIS uzturēšanas izmaksu segšanai no Labklājības ministrijas budžeta, veicot iekšēju līdzekļu pārdali Labklājības ministrijas budžeta programmā 97.02.00 "Nozares centralizēto funkciju izpilde", bet ikgadējās Adopcijas reģistra un pašvaldību lietojumprogrammas SOPA datu apmaiņas ar LM informācijas sistēmu SPOLIS risinājuma uzturēšanai ir nepieciešams papildu finansējums 26 672 euro apmērā, no tiem 10 000 euro nepieciešams IS SOPA datu apmaiņas risinājumam un 16 672 euro Adopcijas reģistra papildinājumu izstrādei un lietotāju atbalstam, tai skaitā IS platformas licences uzturēšanai.

Projekta apraksts izstrādāts, ņemot vērā kaskadēto mērķu pieeju, sākot no Nacionālā attīstības plāna mērķiem, programmas kopējiem mērķiem līdz konkrētam deinstitucionalizācijas procesa atbalsta sistēmas projekta mērķim un tā konverģencei ar citiem programmas projektiem. Nacionālā attīstības plāna rīcības virziens "Izcila uzņēmējdarbības vide"2 un tā ietvaros noteiktie mērķi ir skatāmi kontekstā ar Informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādnēm 2014.-2020. gadam (turpmāk - pamatnostādnes).3 Deinstitucionalizācijas procesu atbalsta sistēmas projekta mērķis atbilst pamatnostādņu rīcības virzienam - moderna un efektīva publiskā pārvalde, tai skaitā publiskās pārvaldes pamatdarbības procesu modernizācija un vienota publiskās pārvaldes datu telpa, kā arī rīcības virzienam - digitālais saturs sabiedrībai, tai skaitā publiskās pārvaldes datu atvēršana citiem lietotājiem (pašvaldībām, akadēmiskajai videi pētniecībai, publicitātei un iedzīvotājiem).

Attiecībā uz darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" prioritārā virziena "Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pieejamība, e-pārvalde un pakalpojumi" 2.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību" sasniegšanu projekts nodrošinās 11 pārvaldes procesu elektronizāciju un deviņu datu kopu nodošanu pašvaldībām un sabiedrībai datu atkalizmantošanai."


1 Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006.

2 Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2014.-2020. gadam (20.12.2012.)

3 Informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādnes 2014.-2020. gadam (14.10.2013.)

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministra
pienākumu izpildītājs,
Ministru prezidenta biedrs,
aizsardzības ministrs A. Pabriks

24.11.2020