Darbības ar dokumentu

PARTNERĪBAS UN SADARBĪBAS NOLĪGUMS STARP EIROPAS SAVIENĪBU UN TĀS DALĪBVALSTĪM, NO VIENAS PUSES, UN SINGAPŪRAS REPUBLIKU, NO OTRAS PUSES

EIROPAS SAVIENĪBA, turpmāk "Savienība",

un

BEĻĢIJAS KARALISTE,

BULGĀRIJAS REPUBLIKA,

ČEHIJAS REPUBLIKA,

DĀNIJAS KARALISTE,

VĀCIJAS FEDERATĪVĀ REPUBLIKA

IGAUNIJAS REPUBLIKA,

ĪRIJA,

GRIEĶIJAS REPUBLIKA,

SPĀNIJAS KARALISTE,

FRANCIJAS REPUBLIKA,

HORVĀTIJAS REPUBLIKA,

ITĀLIJAS REPUBLIKA,

KIPRAS REPUBLIKA,

LATVIJAS REPUBLIKA,

LIETUVAS REPUBLIKA,

LUKSEMBURGAS LIELHERCOGISTE,

UNGĀRIJA,

MALTAS REPUBLIKA,

NĪDERLANDES KARALISTE,

AUSTRIJAS REPUBLIKA,

POLIJAS REPUBLIKA,

PORTUGĀLES REPUBLIKA,

RUMĀNIJA,

SLOVĒNIJAS REPUBLIKA,

SLOVĀKIJAS REPUBLIKA,

SOMIJAS REPUBLIKA,

ZVIEDRIJAS KARALISTE,

LIELBRITĀNIJAS UN ZIEMEĻĪRIJAS APVIENOTĀ KARALISTE,

Līguma par Eiropas Savienību un Līguma par Eiropas Savienības darbību līgumslēdzējas puses, turpmāk "dalībvalstis",

no vienas puses, un

SINGAPŪRAS REPUBLIKA,

no otras puses,

turpmāk kopā "Puses",

ŅEMOT VĒRĀ tradicionālās draudzības saiknes starp Pusēm un ciešās vēsturiskās, politiskās un ekonomiskās saites, kas tās vieno,

TĀ KĀ Puses par īpaši nozīmīgām uzskata to abpusējo attiecību visaptverošo būtību,

TĀ KĀ Puses uzskata, kas šis nolīgums ir daļa no to plašākām un saskanīgākām attiecībām, un ņemot vērā nolīgumus, kurus abas Puses ir noslēgušas,

VĒLREIZ APLIECINOT Pušu apņemšanos ievērot demokrātijas principus un cilvēktiesības un pamatbrīvības, kā paredzēts Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā un citos attiecīgos starptautiskos cilvēktiesību dokumentos, kuros Puses ir līgumslēdzējas puses,

VĒLREIZ APLIECINOT savu apņemšanos īstenot tiesiskuma un labas pārvaldības principus un vēlmi veicināt savas tautas ekonomisko un sociālo progresu, ņemot vērā ilgtspējīgas attīstības principu un vides aizsardzības prasības,

VĒLREIZ APLIECINOT savu vēlmi uzlabot sadarbību starptautiskās stabilitātes, tiesiskuma un drošības jomā kā pamata priekšnoteikumu ilgtspējīgas sociālās un ekonomiskās attīstības veicināšanai, nabadzības izskaušanai un Apvienoto Nāciju Organizācijas tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanai,

PAUŽOT pilnīgu apņemšanos apkarot visu veidu terorismu un izveidot iedarbīgus starptautiskus instrumentus, lai nodrošinātu terorisma apkarošanu saskaņā ar attiecīgajiem ANO Drošības padomes (ANO DP) dokumentiem, jo īpaši ANO DP Rezolūciju 1373,

TĀ KĀ Savienība 2001. gadā pieņēma un 2004. gadā atjaunināja visaptverošu rīcības plānu terorisma apkarošanai, un rezultātā veica plašu pasākumu klāstu; pēc teroraktiem Madridē Eiropadome 2004. gada 25. martā pieņēma Deklarāciju par terorisma apkarošanu; Savienība 2005. gada decembrī pieņēma arī terorisma apkarošanas stratēģiju,

VĒLREIZ APLIECINOT, ka vissmagākie starptautiskas nozīmes noziegumi nedrīkst palikt nesodīti un ir jāveic kriminālvajāšana, veicot pasākumus valsts līmenī un sekmējot starptautisku sadarbību,

UZSKATOT, ka Starptautiskās krimināltiesas godīga un neatkarīga darbība ir nozīmīgs solis miera un starptautiskā tiesiskuma labā,

TĀ KĀ Eiropadome noteica, ka masu iznīcināšanas ieroču izplatīšana un to piegādes līdzekļi ir nopietni draudi starptautiskajai drošībai, un 2003. gada 12. decembrī pieņēma Stratēģiju masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanai, Eiropas Savienības Padome jau 2003. gada 17. novembrī bija pieņēmusi Savienības politiku par ieroču neizplatīšanas politikas iekļaušanu Savienības attiecībās ar trešām valstīm, Vienprātīgi pieņemtā ANO DP Rezolūcija 1540 uzsver visas starptautiskās sabiedrības apņemšanos cīnīties pret masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanu un to piegādes līdzekļiem. ANO DP Rezolūcijas 1673 un 1810 pieņemšana vēlreiz apstiprina šo starptautiskās sabiedrības apņemšanos,

TĀ KĀ Eiropadome pauda viedokli, ka kājnieku ieroči un vieglie ieroči rada arvien lielākus draudus mieram, drošībai un attīstībai, un 2005. gada 16. decembrī pieņēma nelikumīgas vieglo ieroču un kājnieku ieroču, kā arī to munīcijas uzkrāšanas un tirdzniecības apkarošanas stratēģiju. Šajā stratēģijā Eiropadome uzsvēra vajadzību nodrošināt visaptverošu un konsekventu pieeju drošības un attīstības politikai,

ATZĪSTOT 1980. gada 7. marta Sadarbības nolīguma starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Indonēziju, Malaiziju, Filipīnām, Singapūru un Taizemi - Dienvidaustrumu Āzijas valstu apvienības (ASEAN) dalībvalstīm - un turpmāko pievienošanās protokolu nozīmību,

ATZĪSTOT, cik svarīgi ir stiprināt pašreizējās Pušu attiecības ar nolūku uzlabot to savstarpējo sadarbību un kopējo vēlmi nostiprināt, padziļināt un dažādot Pušu attiecības abas Puses interesējošās jomās, pamatojoties uz vienlīdzību, saudzību pret dabisku vidi un abpusēju izdevīgumu,

APSTIPRINOT Pušu vēlmi paplašināt sadarbību starp Savienību un Singapūras Republiku, balstoties uz kopīgām vērtībām un savstarpēju labumu, pilnīgā saskaņā ar darbībām, kas tiek veiktas reģionālā līmenī,

APSTIPRINOT savu vēlmi veicināt sapratni starp Āziju un Eiropu, pamatojoties uz vienlīdzību, cieņu vienai pret otras kultūras un politiskajām normām un atšķirīgu uzskatu pieņemšanu,

APSTIPRINOT savu vēlmi stiprināt tirdzniecības attiecības, noslēdzot brīvās tirdzniecības nolīgumu,

NORĀDOT, ka šā nolīguma noteikumi, kas ietilpst Līguma par Eiropas Savienības darbību Trešās daļas V sadaļas darbības jomā, ir saistoši Apvienotajai Karalistei un Īrijai kā atsevišķām Līgumslēdzējām Pusēm, nevis kā Savienības daļām, ja vien Savienība kopā ar Apvienoto Karalisti un/vai Īriju nav kopīgi paziņojušas Singapūrai, ka Apvienotajai Karalistei un/vai Īrijai noteikumi ir saistoši kā Savienības daļai saskaņā ar Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību pievienoto Protokolu (Nr. 21) par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu. Ja Apvienotajai Karalistei un/vai Īrijai noteikumi vairs nav saistoši kā Savienības daļām saskaņā ar 21. Protokola 4.a pantu, Savienība kopā ar Apvienoto Karalisti un/vai Īriju nekavējoties informē Singapūru par jebkādām izmaiņām savā nostājā, un šādā gadījumā tām šā nolīguma noteikumi joprojām ir saistoši katrai atsevišķi. Tas pats attiecas uz Dāniju saskaņā ar Protokolu (Nr. 22) par Dānijas nostāju, kas pievienots minētajiem līgumiem.

IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO.

I SADAĻA
BŪTĪBA UN DARBĪBAS JOMA

1. PANTS
Vispārējie principi

1. Demokrātijas principu, tiesiskuma un cilvēka pamattiesību ievērošana, kā paredzēts Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā un citos atbilstošos starptautiskos cilvēktiesību dokumentos, kuros Puses ir līgumslēdzējas puses, ir abu Pušu iekšpolitikas un starptautiskās politikas pamatā un ir būtiska šā nolīguma sastāvdaļa.

2. Puses apstiprina tām kopīgās vērtības, kas izklāstītas Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtos.

3. Puses apstiprina savu apņemšanos veicināt ilgtspējīgu attīstību, sadarboties, lai risinātu ar klimata pārmaiņām un globalizāciju saistītos jautājumus, un dot savu ieguldījumu tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanā.

4. Puses vēlreiz apstiprina savu apņemšanos īstenot labas pārvaldības un tiesiskuma principus, tostarp tiesu varas neatkarību, un apkarot korupciju.

5. Puses sadarbojas saskaņā ar šo nolīgumu atbilstoši to attiecīgajiem valstu tiesību aktiem, normām un noteikumiem.

2. PANTS
Sadarbības mērķi

Lai stiprinātu savas divpusējās attiecības, Puses apņemas uzturēt visaptverošu dialogu un veicināt turpmāku savstarpējo sadarbību nozarēs, kurās Pusēm ir abpusējas intereses. Proti, Puses jo īpaši cenšas

a) izveidot sadarbību visos attiecīgajos reģionālajos un starptautiskajos forumos un organizācijās,

b) izveidot sadarbību terorisma un starptautiskās noziedzības apkarošanas jomā,

c) izveidot sadarbību starptautiskas nozīmes vissmagāko noziegumu apkarošanā,

d) izveidot sadarbību, lai apkarotu masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanu, to piegādes līdzekļus un kājnieku ieroču un vieglo ieroču nelikumīgu uzkrāšanu un nelikumīgu tirdzniecību visās tās izpausmēs,

e) nodrošināt apstākļus un sekmēt tirdzniecības pieaugumu un attīstību Pušu savstarpējam labumam,

f) izveidot sadarbību visās ar tirdzniecību un investīcijām saistītās kopīgo interešu jomās, lai sekmētu tirdzniecības un investīciju plūsmas, kā arī konstruktīvā un savstarpēji papildinošā veidā novērst un likvidēt tirdzniecības un investīciju šķēršļus pašreizējām un turpmākām reģionālajām ES un ASEAN iniciatīvām,

g) izveidot sadarbību tiesiskuma, brīvības un drošības jomā, tostarp tiesiskuma un tiesiskās sadarbības, datu aizsardzības, migrācijas jomā, cilvēku kontrabandas un tirdzniecības, starptautiskās organizētās noziedzības, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un nelegālo narkotiku apkarošanā,

h) izveidot sadarbību visās pārējās abpusēji interesējošās jomās, sevišķi muitas, makroekonomikas politikas un finanšu iestāžu jomā, nodokļu piemērošanas jomā, rūpniecības politikas un mazo un vidējo uzņēmumu jomā, informācijas sabiedrības jomā, zinātnē un tehnoloģijās, enerģētikas, transporta, izglītības un kultūras jomā, vides aizsardzības un dabas resursu jomā, veselības, kā arī statistikas jomā,

i) uzlabot pašreizējo un veicināt Singapūras Republikas jaunu dalību Savienības Āzijas mēroga sadarbības programmās,

j) palielināt Pušu nozīmību un atpazīstamību vienai otras reģionā,

k) izveidot regulāru dialogu, lai uzlabotu savstarpējo izpratni vienai par otras sabiedrību, un veicināt izpratni par atšķirīgiem kultūras, reliģijas un sabiedrības viedokļiem Āzijā un Eiropā.

II SADAĻA
DIVPUSĒJĀ, REĢIONĀLĀ UN STARPTAUTISKĀ SADARBĪBA

3. PANTS
Sadarbība reģionālo un starptautisko organizāciju ietvaros

1. Puses apņemas apmainīties ar viedokļiem un sadarboties reģionālos un starptautiskos forumos un organizācijās, piemēram, ANO, ASEAN un ES dialogā, ASEAN Reģionālajā forumā, Āzijas un Eiropas sanāksmē (ASEM) un Pasaules Tirdzniecības organizācijā (PTO), kad Puses vienojas, ka šāda apmaiņa un sadarbība ir savstarpēji izdevīga.

2. Puses vienojas arī veicināt sadarbību šajās jomās starp ideju laboratorijām, akadēmiskajām aprindām, nevalstiskajām organizācijām un plašsaziņas līdzekļiem, rīkojot seminārus, konferences un citus saistītus pasākumus ar nosacījumu, ka šādas sadarbības pamatā ir abpusēja piekrišana.

4. PANTS
Reģionālā un divpusējā sadarbība

1. Attiecībā uz katru dialoga un sadarbības nozari saskaņā ar šo nolīgumu, vienlaicīgi piešķirot atbilstošu nozīmi jautājumiem divpusējas sadarbības ietvaros, abas Puses vienosies veikt attiecīgos pasākumus divpusējā vai reģionālā līmenī, vai abos līmeņos vienlaicīgi. Izvēloties atbilstošo sadarbības līmeni, Puses centīsies palielināt ietekmi un pastiprināt ES un ASEAN partneru iesaisti, vienlaikus pēc iespējas labāk izmantojot pieejamos resursus, ņemot vērā politiskās un institucionālās iespējas un nodrošinot saskanību ar citiem pasākumiem, kuros iesaistīti ES un ASEAN partneri.

2. Puses var attiecīgā gadījumā izlemt finansiālu atbalstu piešķirt arī sadarbības pasākumiem jomās, uz kurām attiecas šis nolīgums vai kas ir saistītas ar to, atbilstoši Pušu attiecīgajām finanšu procedūrām un resursiem. Šajā sadarbībā var jo īpaši ietilpt mācību sistēmu organizācija, semināri, ekspertu apmaiņa, pētījumi un citi pasākumi, par kuriem Puses ir vienojušās.

III SADAĻA
SADARBĪBA STARPTAUTISKAS STABILITĀTES, TIESISKUMA, DROŠĪBAS UN ATTĪSTĪBAS JOMĀ

5. PANTS
Sadarbība terorisma apkarošanas jomā

Puses atkārtoti apstiprina terorisma apkarošanas nozīmīgumu un saskaņā ar tiesiskumu un savām attiecīgajām saistībām saskaņā ar ANO Statūtiem, attiecīgajām ANO DP rezolūcijām un starptautiskajām tiesībām, tostarp piemērojamām cilvēktiesībām, bēgļu un starptautiskajām humanitārajām tiesībām. Šajos ietvaros un ņemot vērā ANO Vispārējo terorisma apkarošanas stratēģiju, kas ietverta ANO Ģenerālās Asamblejas 2006. gada 8. septembra Rezolūcijā Nr. 60/288, kā arī ES un ASEAN 2003. gada 28. janvāra Deklarāciju par sadarbību terorisma apkarošanā, Puses vienojas sadarboties terorisma novēršanā un apslāpēšanā, jo īpaši šādā veidā:

a) pilnībā īstenojot ANO DP Rezolūciju 1373 un citas attiecīgās ANO rezolūcijas, starptautiskās konvencijas un dokumentus,

b) apmainoties ar informāciju par teroristu grupām un to atbalsta tīkliem saskaņā ar piemērojamiem starptautiskajiem un valstu tiesību aktiem,

c) apmainoties ar viedokļiem par terorisma apkarošanas līdzekļiem un metodēm, tostarp tehniskās jomās un mācībās, un apmainoties ar pieredzi terorisma novēršanā,

d) sadarbojoties, lai padziļinātu starptautisko vienprātību par terorisma apkarošanu un tās normatīvo regulējumu, un rīkojoties, lai pēc iespējas ātrāk tiktu panākta vienošanās par visaptverošu konvenciju par starptautisko terorismu, tādējādi papildinot pastāvošos ANO pretterorisma instrumentus,

e) veicinot sadarbību starp ANO dalībvalstīm, lai efektīvi īstenotu ANO Vispārējo terorisma apkarošanas stratēģiju, izmantojot visus piemērotos līdzekļus,

f) apmainoties ar paraugpraksi attiecībā uz cilvēktiesību aizsardzību terorisma apkarošanā,

Puses apstiprina, ka sadarbība saskaņā ar šo pantu būs atļauta atbilstoši to attiecīgajiem valstu tiesību aktiem, normām un noteikumiem.

6. PANTS
Starptautisko saistību īstenošana, lai sodītu par smagu starptautiskas nozīmes noziegumu izdarīšanu

1. Puses atkārtoti apstiprina, ka vissmagākie starptautiskas nozīmes noziegumi nedrīkst palikt nesodīti un ir jānodrošina efektīva kriminālvajāšana, veicot pasākumus gan valstu līmenī, gan saskaņā ar to attiecīgajām starptautiskajām saistībām, sadarbojoties ar šiem nolūkiem izveidotiem starptautiskiem tribunāliem.

2. Puses uzskata, ka šādu tribunālu izveide un efektīva darbība ir būtisks notikums starptautiskā miera un tiesiskuma jomā. Līgumslēdzējas puses vienojas sadarboties, lai dalītos ar pieredzi un tehniskām zināšanām par juridiskajiem pielāgojumiem, kas vajadzīgi, lai īstenotu un izpildītu savas starptautiskās saistības.

3. Puses atzīst Starptautiskās Krimināltiesas nozīmi nesodāmības apkarošanā un vienojas turpināt dialogu par tās taisnīgu un neatkarīgu darbību.

7. PANTS
Masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas apkarošana

1. Puses uzskata, ka masu iznīcināšanas ieroču izplatīšana un to piegādes līdzekļi gan valstīm, gan nevalstiskiem dalībniekiem ir viens no nopietnākajiem draudiem starptautiskajai stabilitātei un drošībai.

2. Tādēļ Puses vienojas sadarboties un dot savu ieguldījumu cīņā pret masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanu un to piegādes līdzekļiem, pilnībā ievērojot un valstī īstenojot to pastāvošās saistības, kas izriet no starptautiskajiem atbruņošanās un neizplatīšanas līgumiem un nolīgumiem, kā arī citām piemērojamām ANO rezolūcijām un starptautiskajiem dokumentiem, kuru Puses ir līgumslēdzējas puses. Puses vienojas, ka šis noteikums ir šā nolīguma būtisks elements.

3. Puses arī vienojas sadarboties cīņā pret MII izplatīšanu un to piegādes līdzekļiem un sniegt šādu ieguldījumu:

a) katra Puse veic atbilstošus pasākumus, lai parakstītu, ratificētu vai pievienotos un pilnībā īstenotu visus citus starptautiskus dokumentus, kas attiecas uz cīņu pret masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanu, un

b) izveidot efektīvu valsts eksporta kontroles sistēmu, ar ko kontrolē ar masu iznīcināšanas ieročiem saistītu preču eksportu un tranzītu, tostarp masu iznīcināšanas ieroču galapatēriņa kontroli divējāda lietojuma precēm un tehnoloģijām, un ar efektīviem tiesību aktu vai administratīvās izpildes līdzekļiem, tostarp iedarbīgiem sodiem un preventīviem pasākumiem attiecībā uz eksporta kontroles pārkāpumiem.

4. Sadarbības ietvaros Puses vienojas vest regulāru dialogu par jautājumiem saistībā ar cīņu pret MII izplatīšanu. Šis dialogs var notikt reģionālā līmenī.

8. PANTS
Kājnieku ieroči un vieglie ieroči

1. Puses atzīst, ka kājnieku ieroču un vieglo ieroču, kā arī to munīcijas nelikumīga ražošana, pārvadāšana un aprite, kā arī to pārmērīga uzkrāšana un nekontrolēta izplatīšana joprojām nopietni apdraud mieru un starptautisko drošību.

2. Puses vienojas ievērot un pilnā apjomā pildīt savas saistības attiecībā uz pienākumu apkarot kājnieku ieroču un vieglo ieroču, tostarp to munīcijas, nelegālu tirdzniecību saskaņā ar spēkā esošajiem starptautiskajiem nolīgumiem, kuros Puses ir līgumslēdzējas puses, un saskaņā ar attiecīgajām ANO DP rezolūcijām, kā arī to saistībām, kas izriet no citiem attiecīgiem starptautiskiem instrumentiem, kas piemērojami šajā jomā, piemēram, ANO Rīcības programmu par kājnieku ieroču un vieglo ieroču nelikumīgas tirdzniecības novēršanu, apkarošanu un izskaušanu visos tās aspektos.

3. Puses apņemas sadarboties un nodrošināt savu centienu koordināciju, papildināmību un sinerģiju saskaņā ar starptautiskajām saistībām, lai apkarotu KIVI, tostarp to munīcijas, nelegālu tirdzniecību starptautiskā, reģionālā, apakšreģionālā un valstu līmenī, un vienojas veidot regulāru dialogu, kas papildinās un konsolidēs šo apņemšanos.

IV SADAĻA
SADARBĪBA TIRDZNIECĪBAS UN INVESTĪCIJU JAUTĀJUMOS

9. PANTS
Vispārējie principi

1. Puses uzsāk divpusēju dialogu par tirdzniecības un investīciju jautājumiem, lai stiprinātu un attīstītu daudzpusēju tirdzniecības sistēmu un divpusēju tirdzniecību starp Pusēm.

2. Tālab Puses īsteno savu savstarpējo sadarbību tirdzniecības un investīciju jomā, tostarp ar brīvās tirdzniecības nolīguma palīdzību. Iepriekšminētā vienošanās ir konkrēts nolīgums, ar kuru tiek īstenoti šā nolīguma noteikumi par tirdzniecību, un ir vispārējo divpusējo attiecību un kopējās institucionālās struktūras neatņemama daļa atbilstoši 43. panta 3. punktam.

3. Puses var vēlēties attīstīt savas attiecības tirdzniecības un ieguldījumu jomā, tostarp lai risinātu jautājumus jomās, kas minētas 10. līdz 16. pantā.

10. PANTS
Sanitārie un fitosanitārie (SFS) jautājumi

Puses var apspriesties un apmainīties ar informāciju par likumdošanas, sertifikācijas un pārbaužu procedūrām, īpaši saskaņā ar Līgumu par sanitārajiem un fitosanitārajiem pasākumiem, kas pievienots 1.A pielikumā Marakešas nolīgumam, ar ko izveido Pasaules Tirdzniecības organizāciju un kas noslēgts Marakešā 1994. gada 15. aprīlī.

Sadarbība var ietvert šādas darbības:

a) risināt divpusējas sanitārās un fitosanitārās problēmas, ko minējusi kāda Puse,

b) apmainīties ar informāciju par sanitārajiem un fitosanitārajiem jautājumiem,

c) sekmēt starptautisko standartu izmantošanu, ja tādi ir, un

d) izveidot mehānismu dialogam par paraugpraksi, kas attiecas uz standartu, testēšanas un sertifikācijas procedūrām, un izvērtēt reģionālos vai valstu standartus par to līdzvērtību.

11. PANTS
Tehniskie šķēršļi tirdzniecībai

Puses sekmē starptautisko standartu izmantošanu, sadarbojas un apmainās ar informāciju par standartiem, atbilstības novērtēšanas procedūrām un tehniskajiem noteikumiem, jo īpaši PTO Nolīguma par tehniskajiem šķēršļiem tirdzniecībā ietvaros.

12. PANTS
Muita

1. Puses dalās pieredzē un izskata iespējas saistībā ar importa, eksporta, tranzīta un citu muitas procedūru vienkāršošanu, nodrošina muitas un tirdzniecības noteikumu pārredzamību, veido mehānismus sadarbībai muitas jomā un efektīvus palīdzības mehānismus, kā arī meklē iespējas viedokļu saskaņošanai un kopīgai rīcībai attiecīgo starptautisko iniciatīvu kontekstā, tostarp saistībā ar tirdzniecības veicināšanu.

2. Puses īpašu uzmanību pievērsīs drošības un drošuma jautājumu aktualizēšanai starptautiskajā tirdzniecībā, līdzsvarotas pieejas nodrošināšanai starp tirdzniecības veicināšanas pasākumiem un krāpšanas un nelikumību apkarošanu.

13. PANTS
Investīcijas

Puses var veicināt pievilcīgu un stabilu vidi savstarpējām investīcijām ar konstruktīvu dialogu, lai palielinātu sapratni un sadarbību investīciju jautājumos, pētot administratīvos mehānismus, lai atvieglotu investīciju plūsmas, kā arī pieņemot stabilus, pārredzamus, atklātus un nediskriminējošus likumus investoriem.

14. PANTS
Konkurences politika

Puses var sekmēt konkurences noteikumu efektīvu izveidi un piemērošanu un informācijas izplatīšanu, lai veicinātu pārredzamību un juridisko noteiktību uzņēmumiem, kas darbojas otras Puses tirgū.

15. PANTS
Pakalpojumi

Puses var uzsākt konstruktīvu dialogu, īpaši paredzētu informācijas apmaiņai par regulatīvo vidi, savstarpēji veicinot pieeju savam tirgum, veicinot pieeju kapitāla avotiem un tehnoloģijām, veicinot tirdzniecības pakalpojumus starp abiem reģioniem un trešo valstu tirgos.

16. PANTS
Intelektuālā īpašuma aizsardzība

Puses nozīmi piešķir intelektuālā īpašuma tiesībām¹, atzīstot to pieaugošo nozīmi inovatīvu produktu, pakalpojumu un tehnoloģiju radīšanā attiecīgajās valstīs, un vienojas arī turpmāk sadarboties un apmainīties ar nekonfidenciālu informāciju par savstarpēji saskaņotām darbībām un projektiem ar mērķi veicināt, aizsargāt un īstenot šīs tiesības, tostarp to faktisku un efektīvu muitas pasākumu izpildi.

V SADAĻA
SADARBĪBA TIESISKUMA, BRĪVĪBAS UN DROŠĪBAS JOMĀ

17. PANTS
Tiesiskums un tiesiskā sadarbība

1. Sadarbojoties tieslietu, brīvības un drošības jomā, Puses īpašu uzmanību pievērš tiesiskuma veicināšanai, iestāžu nostiprināšanai visos tiesībaizsardzības līmeņos, jo īpaši tiesvedības jomā.

2. Pušu sadarbība ietvers arī savstarpēju informācijas apmaiņu par tiesību sistēmām un tiesību aktiem.

18. PANTS
Datu aizsardzība

1. Puses vienojas veidot dialogu, lai uzlabotu personas datu aizsardzības līmeni līdz visaugstākajiem starptautiskajiem principiem un standartiem, piemēram, līdz līmenim, kas iekļauts Apvienoto Nāciju Organizācijas Pamatnostādnēs par elektronisko personas datu datņu noteikumiem (ANO Ģenerālās Asamblejas 1990. gada 14. decembra Rezolūcija Nr. 45/95).

2. Sadarbība personas datu aizsardzības jomā var cita starpā ietvert informācijas un speciālo zināšanu apmaiņu.

19. PANTS
Migrācija

1. Puses no jauna apstiprina kopējas migrācijas plūsmas vadības nozīmību to teritorijās.

2. Puses izveido mehānismu dialogam par migrācijas jautājumiem, tostarp legālo un nelegālo migrāciju, cilvēku kontrabandu un tirdzniecību un jautājumiem, kas saistīti ar starptautisko aizsardzību visiem, kam tā ir nepieciešama. Jebkura šāda dialoga pamatā ir savstarpēji saskaņota programma, noteikumi un jautājumi.

3. Katra Puse var, ja tā uzskata par lietderīgu, savās ekonomiskās un sociālās stratēģijās ietvert migrācijas jautājumus no savas kā migrantu izcelsmes, tranzīta un/vai galamērķa perspektīvas.

4. Sadarbība starp Pusēm ir balstīta uz Pušu konkrētu vajadzību novērtējumu, kas veikts, Pusēm savstarpēji apspriežoties. Puses vienojas, ka šāda sadarbība tiks atļauta atbilstoši Savienības un valstu tiesību aktiem, normām un noteikumiem. Šādas sadarbības ietvaros uzmanība jo īpaši tiks pievērsta šādiem jautājumiem:

a) migrācijas pamatcēloņi,

b) abu Pušu saistību attīstība un īstenošana saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem par migrācijas jautājumiem, tostarp par starptautisko aizsardzību tiem, kam tā nepieciešama,

c) noteikumi par uzņemšanu, kā arī uzņemto personu tiesības un statuss, taisnīga attieksme pret likumīgi dzīvojošiem ārvalstniekiem un viņu integrācija, izglītība un mācības, pasākumi pret rasismu un ksenofobiju,

d) efektīvas un preventīvas politikas pret nelegālo imigrāciju, migrantu kontrabandu un cilvēku tirdzniecību izstrāde, tostarp metožu izstrāde cilvēku kontrabandistu un tirgoņu tīklu apkarošanai, un lai aizsargātu šādas tirdzniecības upurus,

e) to personu atgriešana humānos un cilvēka cieņu nepazemojošos apstākļos, kuras nelegāli uzturas valstī, tostarp viņu labprātīgas atgriešanās veicināšana,

f) jautājumi, kas atzīti par abas Puses interesējošiem vīzu un ceļošanas dokumentu drošības jomā,

g) jautājumi, kas atzīti par abas Puses interesējošiem, robežkontroles jomā.

5. Lai sadarbības ietvaros novērstu un kontrolētu nelegālo imigrāciju, Puses turpmāk vienojas, ka:

a) Singapūras Republiku uzņem atpakaļ visus savus valstspiederīgos, kas nelegāli uzturas kādas dalībvalsts teritorijā, pēc minētās valsts pieprasījuma un bez turpmākām formalitātēm, tiklīdz ir noskaidrota valstspiederība, un

b) katra dalībvalsts uzņem atpakaļ visus savus valstspiederīgos, kas nelegāli uzturas Singapūras Republikas teritorijā, pēc šīs dalībvalsts pieprasījuma un bez turpmākām formalitātēm, tiklīdz ir noskaidrota valstspiederība.

Dalībvalstis un Singapūras Republika šiem mērķiem izsniegs saviem valstspiederīgajiem atbilstīgus personu apliecinošus dokumentus. Ja personai, kura jāuzņem atpakaļ, nav nekādu dokumentu vai citu pierādījumu, kas apliecina tās valstspiederību, tās Puses kompetentās diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības, kurā attiecīgā persona ir jāuzņem atpakaļ (attiecīgā dalībvalsts vai Singapūras Republika), pēc otras Puses (Singapūras Republika vai attiecīgā dalībvalsts) pieprasījuma intervē šo personu nolūkā noteikt tās valstspiederību.

6. Puses vienojas pēc pieprasījuma rīkot sarunas, lai noslēgtu nolīgumu starp Savienību un Singapūras Republiku, kas reglamentē Singapūras Republikas un tās dalībvalstu valstspiederīgo, citu valstu valstspiederīgo un bezvalstnieku atpakaļuzņemšanu.

20. PANTS
Organizētās noziedzības apkarošana

Puses vienojas sadarboties, lai apkarotu organizēto noziedzību, kā arī korupciju. Šādas sadarbības mērķis galvenokārt ir īstenot un sekmēt vajadzības gadījumā attiecīgos starptautiskos standartus un dokumentus, piemēram, ANO Konvenciju pret starptautisko organizēto noziedzību un ANO Konvenciju pret korupciju.

21. PANTS
Sadarbība nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas apkarošanā

1. Puses atbilstoši Finanšu darījumu darba grupas (FATF) ieteikumiem vienojas par nepieciešamību strādāt un sadarboties, lai novērstu, ka Pušu finanšu sistēmas tiek izmantotas noziedzīgu darbību rezultātā iegūto nelikumīgo līdzekļu legalizēšanai.

2. Puses apmainīsies ar pieredzi tādās jomās kā noteikumu izstrāde un īstenošana, kā arī piemērotu standartu un mehānismu efektīva darbība.

3. Konkrēti, sadarbība paredz pēc iespējas lielākā mērā apmainīties ar attiecīgo informāciju un speciālajām zināšanām par atbilstošu standartu pieņemšanu, lai apkarotu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un terorisma finansēšanu, kuri ir līdzvērtīgi standartiem, ko pieņēmušas šajā jomā aktīvi darbojošās starptautiskās iestādes, piemēram, Finanšu darījumu darba grupa (FATF).

22. PANTS
Sadarbība nelegālu narkotiku apkarošanas jomā

1. Puses sadarbojas, lai nodrošinātu līdzsvarotu pieeju, izmantojot efektīvu koordināciju kompetento iestāžu starpā, tostarp veselības, tieslietu, iekšlietu un muitas nozarēs ar mērķi samazināt nelegālo narkotiku piedāvājumu, kontrabandu un pieprasījumu pēc tām un negatīvās sekas, kādas personai un sabiedrībai kopumā rada narkotiku lietošana. Puses arī sadarbosies, lai nodrošinātu narkotisko vielu prekursoru novirzīšanas efektīvāku novēršanu.

2. Puses vienojas par sadarbības līdzekļiem šo mērķu sasniegšanai. Pasākumi ir balstīti uz vispārīgi atzītiem principiem, kas atbilst attiecīgajām starptautiskajām konvencijām, Politisko deklarāciju un Īpašo deklarāciju par pamatprincipiem narkotiku pieprasījuma mazināšanai, kuras apstiprināja 1998. gada jūnijā ANO Ģenerālās asamblejas ārkārtas sesijā par narkotikām, un Politisko deklarāciju un Rīcības plānu par starptautisko sadarbību, kas vērsta uz integrētu un līdzsvarotu stratēģiju narkomānijas apkarošanai pasaulē, kurus 2009. gada martā pieņēma ANO Narkotisko vielu komisijas 52. sanāksmē.

3. Puses apmainīsies ar pieredzi tādās jomās kā valsts tiesību aktu un politikas izstrāde, valsts institūciju un informācijas centru izveide, personāla apmācība, ar narkotiku jomu saistīta pētniecība, un narkotisko un psihotropo vielu nelikumīgai ražošanai izmantoto prekursoru novirzīšanas novēršana.

VI SADAĻA
SADARBĪBA CITĀS NOZARĒS

23. PANTS
Sadarbība cilvēktiesību jomā

1. Puses vienojas sadarboties, ja savstarpēji vienojušās, lai sekmētu cilvēktiesību ievērošanu un to efektīvu aizsardzību, tostarp, lai īstenotu attiecīgos starptautiskos cilvēktiesību dokumentus, kuros Puses ir līgumslēdzējas puses.

2. Šāda sadarbība cita starpā var ietvert:

a) cilvēktiesību veicināšanu un izglītību,

b) ar cilvēktiesībām saistīto attiecīgo valsts un reģionālo iestāžu stiprināšanu,

c) jēgpilna, visaptveroša dialoga izveidi cilvēktiesību jomā,

d) sadarbības stiprināšanu Apvienoto Nāciju Organizācijas ar cilvēktiesībām saistītajās institūcijās.

24. PANTS
Sadarbība finanšu pakalpojumu jomā

Puses cenšas veicināt sadarbību finanšu pakalpojumu jautājumos, kas interesē abas Puses, saskaņā ar attiecīgajām programmām un tiesību aktiem un vajadzības gadījumā saskaņā ar brīvās tirdzniecības nolīguma 9. panta 2. punktu. Šāda sadarbība notiek starp Savienības un Singapūras Republikas finanšu regulatoriem un uzraudzītājiem par finanšu regulējuma un uzraudzības jautājumiem. Finanšu regulatori un uzraudzības iestādes savstarpēji apspriedīsies, lai noteiktu vispiemērotākos līdzekļus sadarbībai.

25. PANTS
Dialogs ekonomikas politikas jomā

1. Puses vienojas sadarboties, lai veicinātu informācijas apmaiņu par to attiecīgo ekonomikas politiku un tendencēm, kā arī pieredzes apmaiņu attiecībā uz ekonomikas politikas koordinēšanu reģionālās ekonomiskās sadarbības un integrācijas kontekstā.

2. Puses cenšas padziļināt iestāžu dialogu par ekonomikas jautājumiem, kuros saskaņā ar Pušu vienošanos var ietilpt tādas jomas kā monetārā politika, fiskālā (ieskaitot nodokļu) politika, valsts finanses, makroekonomiskā stabilizācija un ārējais parāds.

26. PANTS
Sadarbība nodokļu jomā

1. Lai stiprinātu un attīstītu saimnieciskās darbības, vienlaikus ņemot vērā nepieciešamību izstrādāt pienācīgu regulējumu, Puses atzīst un uzņemas īstenot saskaņā ar 2. un 3. punktu labas pārvaldības principus nodokļu jomā.

2. Tālab saskaņā ar to attiecīgajām kompetencēm Puses atzīst, ka ir svarīgi novērst savstarpēji saskaņotu nelabvēlīgu praksi nodokļu jomā, uzlabos starptautisko sadarbību nodokļu jomā ar mērķi novērst izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un īstenos starptautiski atzītus standartus par pārredzamību un informācijas apmaiņu nodokļu vajadzībām, kā izklāstīts 2008. gada ESAO Paraugkonvencijā par nodokļu uzlikšanu ienākumiem un kapitālam, lai ļautu efektīvi piemērot savus attiecīgos noteikumus nodokļu jomā.

3. Puses vienojas, ka šo principu īstenošana notiks pamatā saskaņā ar pašreizējiem vai nākotnes divpusējiem nolīgumiem par aplikšanu ar nodokļiem starp Singapūras Republiku un dalībvalstīm.

27. PANTS
Sadarbība rūpniecības politikas un mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) jautājumos

1. Puses, ņemot vērā to attiecīgos ekonomikas politikas virzienus un mērķus, vienojas veicināt rūpniecības politikas sadarbību visās jomās, kas tiek uzskatītas par piemērotām, jo īpaši, lai uzlabotu mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) konkurētspēju.

2. Šādu sadarbību veido:

a) informācijas un pieredzes apmaiņa par pamatnosacījumu radīšanu MVU, lai uzlabotu to konkurētspēju,

b) uzņēmējdarbības sociālās atbildības sekmēšanu un atbildīgas uzņēmējdarbības prakses, tostarp ilgtspējīga patēriņa un ražošanas, veicināšanu. Šo sadarbību papildina ar patērētāju perspektīvu, piemēram, par produktu informāciju un patērētāja nozīmi tirgū,

c) sakaru veicināšanu ekonomikas dalībnieku starpā, rosinot kopīgus ieguldījumus un izveidojot kopuzņēmumus un informācijas tīklus, jo īpaši ar pastāvošo Savienības horizontālo programmu palīdzību, un sekmējot humanitāro tehnoloģiju (soft technology) un materiālo tehnoloģiju (hard technology) apmaiņu starp partneriem, un

d) finanšu pieejamības veicināšana, informācijas sniegšana un inovāciju stimulēšana.

3. Puses mudinās stiprināt attiecības starp abu Pušu privātajiem sektoriem jaunos vai esošos forumos, tostarp mehānismus, kuru mērķis ir palīdzēt abām Pusēm veicināt MVU internacionalizāciju.

28. PANTS
Informācijas sabiedrība

1. Atzīstot, ka informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) ir būtiska mūsdienu pasaules sastāvdaļa un ka tām ir svarīga nozīme ekonomikas un sociālajā attīstībā, Puses cenšas koordinēt savu attiecīgo politiku šajā jomā, lai veicinātu ekonomikas attīstību.

2. Sadarbība šajā jomā īpaši ir vērsta uz:

a) dalību visaptverošā reģionālā dialogā par informācijas sabiedrības dažādajiem aspektiem, īpaši elektronisko sakaru politiku un regulējuma paraugpraksi jomās, kas iekļauj, bet neaprobežojas ar telekomunikāciju pakalpojumu licencēšanu; jauniem informācijas sakaru pakalpojumu, piemēram, IP balss pārraides pakalpojumiem; surogātpasta izskaušanu; galveno nesēju uzvedības pārvaldību, un regulatīvās iestādes lielāku pārredzamību un efektivitāti,

b) Pušu tīklu un pakalpojumu savstarpējo savienojamību un savietojamību,

c) jaunu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju standartizāciju un izplatīšanu,

d) sadarbības veicināšanu pētniecības jomā starp Pusēm IKT nozarē,

e) sadarbību kopējos pētniecības projektos IKT jomā,

f) informācijas sabiedrības drošības aspektiem, kā savstarpēji panākta vienošanās, un

g) telesakaru (tostarp radio) aparatūras atbilstības novērtēšanu.

29. PANTS
Sadarbība audiovizuālajā un plašsaziņas līdzekļu jomā

Puses vienojas veicināt sadarbību audiovizuālajā un plašsaziņas līdzekļu jomā kopumā. Sadarbības pasākumi ietvers, bet neaprobežosies tikai ar

a) viedokļu apmaiņu par audiovizuālo un plašsaziņas līdzekļu politiku,

b) abpusējas intereses pasākumu kopīgu organizēšanu,

c) kopīgiem mācību pasākumiem, un

d) kopražojumu sekmēšanu un diskusiju par audiovizuālās sadarbības nolīgumiem uzsākšanu.

30. PANTS
Zinātniskā un tehnoloģiskā sadarbība

1. Puses veicina, attīsta un sekmē sadarbību zinātnes, tehnoloģiju un jauninājumu nozarē savstarpējo interešu jomās saskaņā ar abu Pušu normatīvajiem aktiem.

2. Šādas sadarbības mērķi ir:

a) rosināt informācijas apmaiņu zinātnes, tehnoloģiju un jauninājumu jomā, par politikas virzieniem un programmām;

b) veicināt noturīgas attiecības starp Pušu zinātniskajām aprindām, pētniecības centriem, universitātēm un rūpniecību;

c) veicināt pētnieku un studentu augstākās izglītības iestāžu apmācību un mobilitāti.

3. Jāapspriež starp Pusēm, un apspriežoties ar katras valsts pētniecības finansēšanas aģentūrām, sadarbība var izpausties kā kopīgi pētniecības projekti un/vai apmaiņas, sanāksmes, semināri un zinātnieku un augstākās izglītības iestāžu studentu apmācība, izmantojot starptautiskās mobilitātes shēmas, kas paredz izpētes rezultātu maksimālu izplatīšanu.

4. Šajā sadarbībā Puses sekmē savu attiecīgo augstāko izglītības iestāžu, pētniecības centru un ražojošo nozaru, tostarp MVU, līdzdalību.

5. Puses vienojas pielikt pūles, lai palielinātu informētību par iespējām, ko sniedz attiecīgās sadarbības programmas zinātnes un tehnoloģiju jomā.

31. PANTS
Enerģētika

1. Puses cenšas uzlabot sadarbību enerģētikas nozarē, lai:

a) dažādotu energoresursu piegādi un izstrādātu jaunus un atjaunojamus enerģijas veidus uz komerciāliem pamatiem;

b) sasniegtu racionālu enerģijas izmantojumu, īpaši veicinot pieprasījuma Puses pārvaldi;

c) sekmētu tehnoloģiju efektīvai enerģijas izmantošanai nodošanu;

d) cīnītos pret klimata pārmaiņām, tostarp izmantojot oglekļa dioksīda emisiju cenu noteikšanu;

e) veicinātu spēju veidošanu, tostarp iespējamu apmācību un ieguldījumu sekmēšanu enerģētikas jomā, pamatojoties uz pārredzamiem, nediskriminējošiem un ar tirgu savietojamiem noteikumiem;

f) sekmētu konkurenci enerģētikas tirgū.

2. Šajā nolūkā Puses cenšas sekmēt saziņu starp attiecīgajām enerģijas plānošanas vienībām un veikt kopīgu pētniecību starp pētniecības institūtiem un universitātēm, jo īpaši attiecīgajos reģionālajos forumos. Abas Puses izskatīs citas iespējas, kā uzlabot sadarbību kodoldrošuma un kodoldrošības jomā sava spēkā esošā tiesiskā regulējuma un politikas ietvaros. Atsaucoties uz 34. pantu un 2002. gadā Johannesburgā notikušās Vispasaules sanāksmes par ilgtspējīgu attīstību (WSSD) secinājumiem, Puses var censties pievērst uzmanību saiknēm starp pieejamu piekļuvi energoapgādes pakalpojumiem un ilgtspējīgu attīstību. Šīs darbības var veicināt sadarbībā ar Eiropas Savienības Enerģētikas iniciatīvu, kas tika uzsākta WSSD.

32. PANTS
Transports

1. Puses vienojas vēl vairāk stiprināt, savstarpēji vienojoties, savu sadarbību visās attiecīgajās transporta politikas jomās, lai uzlabotu preču apriti un pasažieru pārvietošanos, sekmētu drošumu un drošību, apkarotu pirātismu un kuģu bruņotu laupīšanu, veicinātu vides aizsardzību un augstus apkalpošanas standartus, kā arī palielinātu savu transporta sistēmu efektivitāti.

Puses apliecina vienošanos saskaņā ar 1. panta 5. punktu un atkārtoti apliecina, ka sadarbība visās attiecīgajās transporta jomās būs atkarīga no to attiecīgajiem valstu normatīvajiem aktiem.

2. Pušu sadarbības mērķis saskaņā ar 1. pantu ir veicināt:

a) informācijas apmaiņu par Pušu transporta politiku, īpaši attieksmē pret pilsētas transportu un multimodālu transporta tīklu savienojamību un savstarpēju izmantojamību, kā arī par dzelzceļa, ostu un lidostu vadību,

b) globālo navigācijas satelītu sistēmu izmantošanu, pievēršot uzmanību abas Puses interesējošiem normatīvajiem, rūpniecības un tirgus attīstības kopējo interešu jautājumiem,

c) dialogu gaisa transporta jomā, kuras mērķis ir ciešāka sadarbība aviācijas politikas jomā un, lai veiktu kopīgas darbības gaisa transporta pakalpojumu jomā cita starpā vedot sarunas par nolīgumiem un īstenojot tos. Puses turpinās attīstīt savas attiecības un vajadzības gadījumā izpētīs iespējas izveidot nākotnē visaptverošu gaisa satiksmes pakalpojumu nolīgumu. Turklāt Puses, ja tas ir abpusēji izdevīgi, uzlabo tehnisko un regulatīvo sadarbību tādās jomās kā aviācijas drošums, aviācijas drošība, gaisa satiksmes pārvaldība, videi nekaitīgāka gaisa transporta satiksmes pārvaldība, lai veicinātu regulatīvo konverģenci un komercdarbības šķēršļu likvidēšanu un veicinātu dialogu par aviācijas vides jautājumiem, piemēram, tirgus instrumentu izmantošanu cīņā pret globālo sasilšanu, tostarp ar emisijas kvotu tirdzniecību. Pamatojoties uz iepriekš minēto, Puses izpētīs iespējas par vēl ciešāku sadarbību civilās aviācijas jomā,

d) dialogu jūras transporta pakalpojumu jomā, kura mērķis ir panākt neierobežotu piekļuvi starptautiskajam jūras tirgum un uz komerciāliem apsvērumiem balstītai nediskriminējošai tirdzniecībai, apņemšanos pakāpeniski atteikties no pastāvošajām kravas nodroses shēmām, atturēšanos no kravas dalīšanas noteikumu iekļaušanas, pakalpojumu, tostarp palīgpakalpojumu, valsts režīma par piekļuvi palīgpakalpojumiem un ostu pakalpojumiem kuģiem, ko ekspluatē otras Puses valstspiederīgie vai uzņēmumi, ieviešanu un tiesības organizēt transporta pakalpojumus "no durvīm līdz durvīm", un

e) drošības, drošuma un piesārņojuma novēršanas standartu ievērošanu, īpaši attiecībā uz jūras transportu un aviāciju, atbilstoši attiecīgajām starptautiskām konvencijām, ko parakstījušas abas Puses, tostarp sadarbību atbilstošos starptautiskos forumos, kuru mērķis ir nodrošināt starptautisko noteikumu labāku piemērošanu.

33. PANTS
Izglītība un kultūra

1. Puses vienojas veicināt sadarbību izglītības un kultūras jomā, pienācīgi ņemot vērā to daudzveidību, lai palielinātu savstarpēju izpratni un zināšanas par to kultūru.

2. Puses cenšas veikt atbilstīgus pasākumus, lai veicinātu kultūras apmaiņu un īstenotu kopīgas iniciatīvas dažādās kultūras jomās, ieskaitot kopīgu kultūras pasākumu organizēšanu. Šajā ziņā Puses vienojas arī turpmāk atbalstīt Āzijas un Eiropas Fonda darbību.

3. Puses vienojas apspriesties un sadarboties attiecīgajos starptautiskajos forumos, piemēram, ANO Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijā, lai īstenotu kopīgus mērķus un veicinātu kultūras daudzveidību.

4. Turklāt Puses liek uzsvaru uz pasākumiem, kas paredzēti pastāvīgu saikņu izveidei starp Pušu specializētajām aģentūrām, un lai rosinātu apmaiņu ar informāciju, zinātību, studentiem, ekspertiem, jauniešiem un jaunatnes darbiniekiem, un tehniskajiem resursiem, izmantojot iespējas, ko piedāvā Savienības programmas Dienvidaustrumāzijā izglītības un kultūras jomā, kā arī pieredzi, ko abas Puses ieguvušas šajā jomā.

5. Puses sekmē lielāku apmaiņu un sadarbību starp savām izglītības iestādēm, lai veicinātu savstarpēju izpratni, zināšanas un izpratni vienai par otras kultūras, ekonomikas un sociālajām sistēmām. Jo īpaši Puses cenšas veicināt studentu un zinātnieku mobilitāti Erasmus Mundus programmā vai citās līdzīgās programmās.

34. PANTS
Vide un dabas resursi

1. Puses vienojas par nepieciešamību saglabāt un ilgtspējīgā veidā apsaimniekot dabas resursus un bioloģisko daudzveidību kā pamatu pašreizējo un nākamo paaudžu attīstībai.

2. Visos pasākumos, ko Puses veic saskaņā ar šo nolīgumu, ņem vērā ANO 1992. gada Konferences par vidi un attīstību, 2002. gada Pasaules augstākā līmeņa sanāksmes par ilgtspējīgu attīstību, kā arī ANO 2012. gada konferences par ilgtspējīgu attīstību rezultātu īstenošanu.

3. Puses cenšas turpināt savu sadarbību vides aizsardzības jomā, tostarp apmainoties ar informāciju par paraugpraksi tādās jomās kā:

a) klimata pārmaiņas un energoefektivitāte,

b) vides un tīras tehnoloģijas, jo īpaši tās, kuras ir drošas un ilgtspējīgas,

c) spēju veidošana attiecībā uz apspriedēm par daudzpusējiem vides nolīgumiem un to īstenošanu,

d) krasta un jūras vide,

e) nelikumīgas mežistrādes un ar to saistītās tirdzniecības apkarošana un ilgtspējīgas mežu apsaimniekošanas veicināšana.

35. PANTS
Nodarbinātība un sociālie jautājumi

1. Puses vienojas uzlabot sadarbību nodarbinātības un sociālo jautājumu jomā, tostarp sadarbību jautājumos par reģionālo un sociālo kohēziju, veselību un drošību darbavietā, dzimumu līdztiesību, pienācīgu darbu un sociālo dialogu nolūkā stiprināt globalizācijas sociālo dimensiju.

2. Puses atkārtoti apstiprina vajadzību atbalstīt tādu globalizāciju, kas sniedz labumu visiem, un sekmēt pilnīgu un produktīvu nodarbinātību, kā arī pienācīgas darbavietas kā būtisku elementu, lai nodrošinātu ilgtspējīgu attīstību un nabadzības samazināšanu saskaņā ar ANO Ģenerālās asamblejas 2005. gada 24. oktobra Rezolūciju Nr. 60/1 un Ekonomikas un sociālo lietu padomes augstākā līmeņa sanāksmes 2006. gada jūlija Ministru deklarāciju (ANO Ekonomikas un sociālo lietu padome, E/2006/L.8, 2006. gada 5. jūlijs) un kā noteikts 2008. gada Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) deklarācijā par Sociālo taisnīgumu godīgai globalizācijai. Puses ņem vērā to ekonomiskās un sociālas situācijas attiecīgās iezīmes un atšķirīgo raksturu.

3. Saskaņā ar savām saistībām, kas izriet no dalības SDO, un saskaņā ar Starptautiskās Darba konferences 86. sesijā 1998. gadā pieņemtās SDO Deklarācijas par pamatprincipiem un tiesībām darbā un tās turpmākās izpildes, Puses apņemas ievērot, veicināt un efektīvi īstenot principus par pamattiesībām darbā, proti:

a) biedrošanās brīvību un koplīguma slēgšanas tiesību faktisku atzīšanu,

b) jebkāda piespiedu un obligātā darba izskaušanu,

c) bērnu darba faktisku atcelšanu, un

d) diskriminācijas izskaušanu saistībā ar nodarbinātību un profesiju.

Puses atkārtoti apstiprina apņemšanos efektīvi īstenot SDO konvencijas, ko Singapūras Republika un dalībvalstis ir attiecīgi ratificējušas. Puses nepārtraukti un neatlaidīgi centīsies ratificēt un efektīvi īstenot SDO pamatkonvencijas un apmainīsies ar informāciju šajā sakarā. Puses arī apsvērs citu SDO konvenciju ratificēšanu un efektīvu īstenošanu, ņemot vērā vietējos apstākļus. Puses apmainīsies ar informāciju šajā jautājumā.

4. Puses var ierosināt sadarbības pasākumus, no kuriem gūst savstarpēju labumu, kuri cita starpā var ietvert konkrētas programmas un projektus pēc savstarpējas vienošanās, kā arī dialogu, sadarbību un iniciatīvas savstarpēju interešu jautājumos divpusējā vai daudzpusējā līmenī, piemēram, ASEM, ASEAN un ES un SDO.

36. PANTS
Veselība

1. Puses vienojas sadarboties veselības jomā, lai uzlabotu veselības nosacījumus, kas cita starpā aptver galvenās infekcijas slimības, piemēram, HIV/AIDS, putnu gripu, kā arī citas potenciālās cilvēku pandēmijas gripas un lielākās neinfekcijas slimības un to riska faktorus, tostarp apmainoties ar informāciju un sadarbojoties attiecībā uz agrīnu diagnostiku, profilaksi un kontroli, kā arī izmantojot starptautiskus nolīgumus veselības aizsardzības jomā.

2. Ņemot vērā pieejamos resursus, sadarbība var notikt ar:

a) projektiem par galveno infekcijas un neinfekciju slimību epidomoloģiju,

b) apmaiņas, stipendiju un mācību programmām,

c) programmām un projektiem, lai uzlabotu veselības aprūpes pakalpojumus un veselības nosacījumus,

d) informācijas apmaiņu un zinātnisko sadarbību narkotiku reglamentācijas un medicīnas ierīču reglamentācijas jomā, un

e) starptautisku nolīgumu veselības aizsardzības jomā, piemēram, starptautisko veselības aizsardzības noteikumu un Pamatkonvencijas par tabakas kontroli, pilnīgas un laicīgas īstenošanas sekmēšanu.

37. PANTS
Statistika

Atbilstoši esošajiem sadarbības pasākumiem statistikas jomā Savienības un ASEAN starpā Puses cenšas veicināt statistikas metožu un prakses, tostarp statistikas vākšanas un izplatīšanas, saskaņošanu, tādējādi dodot tām iespēju uz abpusēji pieņemama pamata izmantot statistiku par preču un pakalpojumu tirdzniecību, ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem un, plašākā nozīmē, par jebkuru citu šā nolīguma aptverto jomu, kas ir piemērota statistikas datu vākšanai, apstrādei, analīzei un izplatīšanai.

38. PANTS
Pilsoniskā sabiedrība

Puses atzīst organizētas pilsoniskās sabiedrības potenciālo ieguldījumu dialogā un sadarbības procesā saskaņā ar šo nolīgumu un cenšas veicināt dialogu ar organizētu pilsonisko sabiedrību.

VII SADAĻA
SADARBĪBAS LĪDZEKĻI

39. PANTS
Sadarbības resursi

1. Lai sasniegtu nolīgumā noteiktos sadarbības mērķus, Puses vienojas, savu iespēju robežās un ievērojot savus tiesību aktus, piešķirt atbilstošus resursus, tostarp finanšu resursus.

2. Puses mudina Eiropas Investīciju banku turpināt tās darījumus Singapūras Republikā saskaņā ar tās procedūrām un finanšu kritērijiem.

40. PANTS
Sadarbība trešo valstu attīstībā

1. Puses vienojas apmainīties ar informāciju par savu attīstības palīdzības politiku, lai veidotu regulāru dialogu par šādas politikas mērķiem un attiecīgajām attīstības palīdzības programmām trešās valstīs.

2. Puses arī veicina kopīgas darbības, lai nodrošinātu tehnisko palīdzību un veicinātu cilvēkresursu attīstību mazāk attīstītās valstīs gan Dienvidaustrumu Āzijā, gan ārpus tās.

VIII SADAĻA
INSTITUCIONĀLĀ SISTĒMA

41. PANTS
Apvienotā komiteja

1. Puses vienojas saskaņā ar šo nolīgumu izveidot Apvienoto komiteju, kurā ietilpst abu Pušu atbilstīgi augsta līmeņa pārstāvji, kuru uzdevumi ir:

a) nodrošināt šā nolīguma pareizu darbību un īstenošanu;

b) noteikt prioritātes saistībā ar šā nolīguma mērķiem;

c) sniegt ieteikumus šā nolīguma mērķu veicināšanai.

2. Apvienotā komiteja parasti sanāk vismaz reizi divos gados, pārmaiņus Singapūrā un Briselē, datumā, par ko savstarpēji vienojas. Apvienotās komitejas līdzpriekšsēdētāji ir pārstāvis no katras Puses. Apvienotās komitejas sanāksmju darba kārtību nosaka, Pusēm savstarpēji vienojoties. Pusēm vienojoties, var rīkot arī Apvienotās komitejas ārkārtas sanāksmes.

3. Apvienotā komiteja var izveidot specializētās apakškomitejas, kas tai palīdzētu uzdevumu izpildē. Šīs apakškomitejas sagatavo sīki izstrādātus ziņojumus par savu darbību Apvienotajai komitejai uz katru sanāksmi.

4. Apvienotā komiteja saskaņā ar šo pantu pieņem savu reglamentu un veic savus uzdevumus, ievērojot konsensa principu. Apvienotā komiteja savā reglamentā nosaka kārtību apspriežu procedūrām, piemēram, tām, kas paredzētas 44. pantā, un cenšas vienoties par kopīgu darba valodu.

5. Apvienotā komiteja, ja panākta savstarpēja vienošanās un ja nepieciešams, apspriež visu 43. panta 3. punktā minēto konkrēto nolīgumu darbību un īstenošanu.

IX SADAĻA
NOBEIGUMA NOTEIKUMI

42. PANTS
Turpmākas attīstības klauzula

1. Puses pēc abpusējas piekrišanas var paplašināt šo nolīgumu, lai uzlabotu sadarbības līmeni, tostarp noslēdzot pie šā nolīguma papildu nolīgumus vai protokolus par konkrētām nozarēm vai darbībām.

2. Attiecībā uz šā nolīguma īstenošanu jebkura Puse var izteikt priekšlikumus par sadarbības jomu paplašināšanu, ņemot vērā tā piemērošanas gaitā gūto pieredzi.

43. PANTS
Citi nolīgumi

1. Neskarot attiecīgos noteikumus Līgumā par Eiropas Savienību un Līgumā par Eiropas Savienības darbību, ne šis nolīgums, ne arī saskaņā ar to veiktās darbības nekādā veidā neietekmē dalībvalstu pilnvaras iesaistīties divpusējos sadarbības pasākumos ar Singapūras Republiku vai attiecīgos gadījumos noslēgt jaunus Partnerības un sadarbības nolīgumus ar Singapūras Republiku.

2. Šis nolīgums neietekmē to saistību piemērošanu vai īstenošanu, ko attiecīgās Puses uzņēmušās attiecībās ar trešām personām.

3. Neatkarīgi no 9. panta 2. punkta Puses var papildināt šo nolīgumu, noslēdzot konkrētus nolīgumus jebkurā sadarbības jomā, kas ir tā darbības jomā. Šādi konkrēti nolīgumi ir vispārējo divpusējo attiecību, ko reglamentē šis nolīgums, sastāvdaļa un kopējās institucionālās struktūras daļa.

44. PANTS
Nolīguma nepildīšana

1. Ja kāda Puse uzskata, ka otra Puse nepilda kādas saistības saskaņā ar šo nolīgumu, tā var veikt attiecīgus pasākumus. Pirms šādas rīcības, izņemot īpašas steidzamības gadījumos, minētā Puse lūdz un otra Puse piekrīt apspriesties nolūkā panākt savstarpēji apmierinošu risinājumu šim jautājumam. Šādas apspriedes var notikt 41. pantā minētās Apvienotās komitejas aizgādībā, kura var atrisināt jautājumu, kas tai iesniegts ieteikumu veidā vai jebkurā citā veidā, kas pieņemamas abām Pusēm.

2. Īpašas steidzamības gadījumos par plānoto attiecīgo pasākumu nekavējoties paziņo otrai Pusei. Pēc otras Puses pieprasījuma rīko konsultācijas ne ilgāk par 15 dienām, lai jautājumam rastu savstarpēji apmierinošu risinājumu. Pēc šā laikposma var veikt piemērotu pasākumu.

3. Izvēloties piemērotus pasākumus, priekšroka jādod tiem pasākumiem, kuri vismazāk traucē šā nolīguma vai jebkura īpaša nolīguma darbību. Par šādiem pasākumiem nekavējoties ziņo otrai Pusei un par tiem apspriežas Apvienotajā komitejā, ja otra Puse to pieprasa.

4. Šā nolīguma pareizas interpretācijas un praktiskas piemērošanas labad ar jēdzienu "piemēroti pasākumi" šajā pantā saprot šajā nolīgumā vai jebkurā citā 9. panta 2. punktā un 43. panta 3. punktā minētā nolīgumā paredzēto saistību apturēšanu vai neizpildi dotajā brīdī, vai jebkādu citu pasākumu, ko iesaka Apvienotā komiteja. Piemērotus pasākumus veic saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, un tie ir samērīgi ar šajā nolīgumā paredzēto saistību nepildīšanu. Puses turklāt vienojas, ka ar 1. un 2. punktā minēto jēdzienu "īpašas steidzamības gadījumi" saprot:

a) atteikšanos no šā nolīguma, ko nesankcionē starptautisko tiesību vispārējie noteikumi, vai

b) nolīguma būtiskas daļas pārkāpumu, kā aprakstīts 1. panta 1. punktā un 7. panta 2. punktā.

45. PANTS
Telpas

Lai sekmētu sadarbību šā nolīguma ietvaros, abas Puses sniedz garantijas un nodrošina telpas, kas nepieciešamas to funkciju veikšanai.

46. PANTS
Teritoriālā piemērojamība

Šo nolīgumu piemēro, no vienas puses, teritorijā, kurā piemēro Līgumu par Eiropas Savienību un Līgumu par Eiropas Savienības darbību saskaņā ar minēto līgumu noteikumiem, un, no otras puses, Singapūras teritorijā.

47. PANTS
Pušu definīcija

Šajā nolīgumā "Puses" ir Savienība vai tās dalībvalstis vai Savienība un tās dalībvalstis saskaņā ar to attiecīgajām pilnvarām, no vienas puses, un Singapūras Republika, no otras puses.

48. PANTS
Informācijas izpaušana

Šajā nolīgumā neko nedrīkst interpretēt kā tādu, kas kādai no Pusēm paredz sniegt jebkādu informāciju, kuras izpaušanu tā uzskata par esošu pretrunā tās būtiskām drošības interesēm vai starptautiskā miera un drošības uzturēšanai.

49. PANTS
Stāšanās spēkā un darbības termiņš

1. Šis nolīgums stājas spēkā nākamā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad Puses ir paziņojušas viena otrai, ka ir izpildītas šim mērķim nepieciešamās juridiskās procedūras.

2. Šis nolīgums ir noslēgts uz pieciem gadiem. Tas tiks automātiski pagarināts par turpmākiem viena gada termiņiem, ja vien Singapūra, no vienas puses, vai Savienība un tās dalībvalstis, no otras puses, kāda no Pusēm sešus mēnešus pirms nākamā viena gada termiņa rakstiski nepaziņo otrai Pusei par tās nodomu nepagarināt šo nolīgumu.

3. Šo nolīgumu groza pēc Pušu vienošanās. Jebkādi grozījumi stājas spēkā tikai tad, kad pēdējā Puse ir paziņojusi otrai Pusei, ka visas vajadzīgās formalitātes ir pabeigtas.

4. Šo nolīgumu var izbeigt ar rakstisku denonsēšanas paziņojumu, ko otrai Pusei iesniegusi Singapūras Republika, no vienas puses, vai Savienība un tās dalībvalstis, no otras puses. Šo nolīgumu izbeidz sešus mēnešus pēc tam, kad otra Puse ir saņēmusi paziņojumu.

50. PANTS
Deklarācijas un pavadvēstules

Šajā nolīgumā iekļautās kopīgās deklarācijas un pavadvēstules ir šā nolīguma neatņemama daļa.

51. PANTS
Paziņojumi

Paziņojumus, kas veikti saskaņā ar 49. pantu, iesniedz attiecīgi Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretāram un Singapūras Republikas Ārlietu ministrijai.

52. PANTS
Autentiskais teksts

Nolīgums ir sagatavots angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, horvātu, igauņu, itāliešu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, nīderlandiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu un zviedru valodā, un tas ir vienlīdz autentisks visās šajās valodās. Ja par šā nolīguma interpretāciju pastāv domstarpības, Puses var vērsties ar šo jautājumu Apvienotajā komitejā.

Apvienotā deklarācija par 44. pantu
(Nolīguma nepildīšana)

Puses vienojas, ka "būtiskas nolīguma daļas pārkāpums", kas minēts 44. panta 4. punkta b) apakšpunktā, attiecas uz īpašiem izņēmuma gadījumiem, kad sistemātiski, nopietni un būtiski nav izpildīti pienākumi, kas minēti 1. panta 1. punktā un 7. panta 2. punktā.

Kopīga deklarācija par 52. pantu
(Autentiskais teksts)

Ja par šā nolīguma interpretāciju pastāv domstarpības, ņem vērā to, ka šā nolīguma izstrādes sarunas notika angļu valodā.

---