Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Tiesību akts: spēkā esošs
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas normatīvie noteikumi Nr. 127

Rīgā 2020. gada 11. augustā

(Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomes
sēdes protokols Nr. 33 4. p.)
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas un sankciju riska pārvaldīšanas prasību izpildes metodoloģijas izstrādes normatīvie noteikumi
Izdoti saskaņā ar Kredītiestāžu likuma 126.2 panta ceturto daļu
un 146.1 panta trešo daļu un Starptautisko un
Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma

13. panta ceturtās daļas 3., 4. un 5. punktu
I. Vispārīgie jautājumi

1. "Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas un sankciju riska pārvaldīšanas prasību izpildes metodoloģijas izstrādes normatīvie noteikumi" (turpmāk – noteikumi) nosaka prasības noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas (turpmāk – NILLTPF) novēršanas un sankciju riska pārvaldīšanas prasību izpildes metodoloģijas (turpmāk – metodoloģija) izstrādei kredītiestādei, kas ir maksātnespējas vai likvidācijas (arī pašlikvidācijas) procesā, (turpmāk – likvidējamā kredītiestāde).

2. Ievērojot, ka maksātnespējas vai likvidācijas procesā likvidējamajai kredītiestādei pastāv risks tikt iesaistītai darījumos ar personām, kas ir sankciju subjekti atbilstoši Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumam un sankciju riska pārvaldīšanas normatīvajām prasībām, (turpmāk – sankciju risks), noteikumi nosaka metodoloģijā ietveramās iekšējās kontroles sistēmas prasības sankciju riska pārvaldīšanai likvidējamajā kredītiestādē.

3. Metodoloģijas mērķis ir nodrošināt, ka likvidējamā kredītiestāde veic nepieciešamos NILLTPF un sankciju riska pārvaldīšanas pasākumus, lai novērstu iespēju iesaistīt likvidējamo kredītiestādi NILLTPF un sankciju apiešanā, kā arī identificēt aizdomīgus darījumus un ziņot par tiem Finanšu izlūkošanas dienestam.

II. Metodoloģijas izstrādes kārtība un prasības

4. Likvidējamā kredītiestāde metodoloģiju izstrādā, ņemot vērā savu lielumu, veicamo darījumu apmēru un NILLTPF un sankciju risku. Noteikumi nosaka minimālās prasības, un metodoloģija var tikt papildināta ar citām šajos noteikumos neminētām prasībām, ja tas ir pamatoti nepieciešams.

5. Nosakot NILLTPF un sankciju riska novēršanas prasības un kārtību, maksātnespējas procesa administrators vai likvidators veic un ņem vērā likvidējamās kredītiestādes darbības pirms maksātnespējas vai likvidācijas atbilstības NILLTPF novēršanas un sankciju riska pārvaldīšanas jomā izvērtējumu, tai skaitā pamatojumu maksātnespējas vai likvidācijas procesa uzsākšanas nepieciešamībai, identificē NILLTPF un sankciju risku likvidējamās kredītiestādes turpmākajā darbībā un paredz atbilstošus risku mazinošos pasākumus.

6. Maksātnespējas procesa administrators vai likvidators metodoloģijā, balstoties uz identificēto likvidējamajai kredītiestādei piemītošo NILLTPF un sankciju risku, nosaka NILLTPF un sankciju riska novēršanas prasības un uzraudzības kārtību attiecībā uz šādiem darījumiem:

6.1. kredītu atmaksu;

6.2. izmaksām noguldītājiem (kreditoriem);

6.3. trasta darījumiem;

6.4. vērtspapīru darījumiem;

6.5. aktīvu atsavināšanu (tostarp restrukturizāciju);

6.6. citiem darījumiem atbilstoši likvidējamās kredītiestādes darbības specifikai.

7. Lai nodrošinātu atbilstību NILLTPF un sankciju riska novēršanas prasībām, likvidējamās kredītiestādes maksātnespējas procesa administrators vai likvidators metodoloģijā paredz vismaz:

7.1. kārtību, kādā tiek novērtēts klienta (kreditora) un ar tā darījumiem saistītais NILLTPF un sankciju risks;

7.2. kārtību, kādā tiek veikta likvidējamās kredītiestādes klientu (kreditoru) izpēte un likvidējamās kredītiestādes darījumu (neskaitot darījumus saimnieciskās darbības nodrošināšanai) uzraudzība un izpēte (tai skaitā savstarpēji saistītu klientu (kreditoru) grupu identificēšana un izpēte);

7.3. pazīmes, kas var liecināt par aizdomīgiem darījumiem, un kārtību, kādā likvidējamā kredītiestāde atturas no aizdomīga darījuma veikšanas;

7.4. aizdomīgu darījumu identifikācijas un ziņošanas Finanšu izlūkošanas dienestam kārtību;

7.5. iespējamo sankciju pārkāpumu vai apiešanas identificēšanas kārtību, veicamos pasākumus un ziņošanas kārtību Finanšu izlūkošanas dienestam un Valsts drošības dienestam;

7.6. šajos noteikumos noteiktās ziņošanas Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (turpmāk – Komisija) kārtību;

7.7. darbinieku, kas nodrošina metodoloģijas prasību izpildi, organizatorisko struktūru, tiesību, pienākumu un atbildības sadalījumu (tostarp interešu konflikta situāciju pārvaldīšanu un klientu (kreditoru) un darījumu izpētes kvalitātes pārbaudi);

7.8. prasības darbiniekiem un apmācību nodrošināšanas kārtību.

8. Nosakot NILLTPF un sankciju riska novēršanas pasākumus, likvidējamās kredītiestādes maksātnespējas procesa administrators vai likvidators nodrošina, ka NILLTPF un sankciju risks tiek pastāvīgi identificēts un pārvaldīts.

9. Darbinieku atbildības sadalījumu un likvidējamās kredītiestādes organizatorisko struktūru nosaka, ņemot vērā likvidējamās kredītiestādes darbības apmēru, veidu, sarežģītību un specifiku, kā arī nepieciešamību nodrošināt, ka izveidotā organizatoriskā struktūra veicina atbilstību NILLTPF un sankciju riska pārvaldīšanas prasībām un nodrošina interešu konflikta situāciju pārvaldīšanu likvidējamajā kredītiestādē.

10. Izstrādājot metodoloģiju, maksātnespējas procesa administrators vai likvidators īpašu uzmanību pievērš maksātnespējas vai likvidācijas procesā konstatējamajiem risku paaugstinošajiem faktoriem, tostarp:

10.1. pazīmei, ka pārbaudes periodā, kas noteikts atbilstoši šo noteikumu 14. punktam, mainījies klienta patiesais labuma guvējs;

10.2. pazīmei, ka notikusi klienta prasījuma tiesību cesija;

10.3. skaidras naudas darījumiem;

10.4. līdzekļu izmaksai augsta riska klientu (kreditoru) grupām (piemēram, čaulas veidojumiem, politiski nozīmīgām personām, klientiem (kreditoriem) no augsta riska trešās valsts);

10.5. darījumiem ar likvidējamās kredītiestādes, tās meitas sabiedrību vai citu ar likvidējamo kredītiestādi saistītu uzņēmumu vai akcionāru, amatpersonu vai darbinieku iesaisti;

10.6. darījumiem, par kuriem pastāv aizdomas, ka tie pasliktinās likvidējamās kredītiestādes finansiālo stāvokli;

10.7. fiduciārajiem darījumiem.

III. Kreditoru izpētes un aktīvu atsavināšanas darījumu izpētes prasības

11. Kreditoru izpētes kārtību nosaka, ievērojot kreditoram piemītošo NILLTPF un sankciju risku un normatīvajos aktos paredzētās klientu izpētes prasības, kā arī atbilstoši maksātnespējas procesa administratora vai likvidatora, ievērojot uz risku balstītu pieeju, noteiktajiem kritērijiem.

12. Nosakot kreditoru izpētes kārtību, maksātnespējas procesa administrators vai likvidators ņem vērā Komisijas, kā arī neatkarīga novērtētāja konstatētos NILLTPF un sankciju riska pārvaldīšanas prasību izpildes trūkumus likvidējamās kredītiestādes darbībā un veiktos pasākumus to novēršanai.

13. Kreditoru izpētes kārtībā, ievērojot uz risku balstītu pieeju, paredz periodu, par kādu veicama izpēte, kā arī nosaka izpētes pasākumus un to dziļumu.

14. Metodoloģijā paredz kārtību aktīvu ieguvēja izpētei par katru plānoto darījumu vai darījumu kopsummu ar vienu un to pašu pircēju virs 100 000 euro (aktīvu vērtība). Aktīvu ieguvēja izpēte ietver vismaz darījumā iesaistīto naudas līdzekļu izcelsmes un darījuma ekonomiskās būtības izpēti. Metodoloģijā var paredzēt izņēmumus aktīvu ieguvēja izpētes veikšanā, saskaņojot tos ar Komisiju.

15. Veicot aktīvu atsavināšanas darījumus ar likvidējamās kredītiestādes meitas uzņēmumiem, likvidējamā kredītiestāde, ievērojot uz risku balstītu pieeju, noskaidro līdzekļu izcelsmi un izvērtē darījuma ekonomisko būtību.

16. Aktīvu ieguvēja līdzekļu izcelsmes izpētes izņēmums pieļaujams gadījumos, kad pircējs ir Eiropas Ekonomikas zonas, Eiropas Savienības vai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalstī reģistrēta un licencēta kredītiestāde vai finanšu iestāde.

17. Attiecībā uz aktīvu atsavināšanu likvidējamā kredītiestāde veic izpēti un vismaz 14 dienas iepriekš informē Komisiju par katru plānoto darījumu vai darījumu kopsummu ar vienu un to pašu pircēju virs 100 000 euro (aktīvu vērtība), sniedzot Komisijai vismaz šādu informāciju:

17.1. darījuma puses (pircējs, pircēja pārstāvis, pircēja patiesais labuma guvējs, ja nepieciešams, iesniedzot visu īpašumtiesību ķēdi apliecinošus dokumentus);

17.2. darījuma nosacījumi (aktīva veids, apmaksas datums un veids, kad darījums notiks u.tml.);

17.3. potenciālā darījuma cena;

17.4. aktīva tirgus vērtība (ja ir) un neatkarīga vērtētāja sniegtais nekustamā īpašuma vērtējums (ja aktīvs ir nekustamais īpašums);

17.5. darījuma ekonomiskā būtība vai apraksts;

17.6. sankciju riska pārvaldības rezultāti (tostarp sakritības pret sankciju sarakstiem vai speciālajiem sarakstiem pārbaude);

17.7. paskaidrojums par pircēja naudas līdzekļu izcelsmi (apliecinājums par naudas līdzekļu legālu izcelsmi);

17.8. negatīvas publiski pieejamās informācijas (Adverse Media Search) izvērtējuma rezultāti.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas
priekšsēdētājas p.i. padomes locekle K. Černaja-Mežmale
19.08.2020