Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Darbības ar dokumentu

Tiesību akts: spēkā esošs

Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi likumā "Par ietekmes uz vidi novērtējumu"

Izdarīt likumā "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 23. nr.; 2001, 13. nr.; 2003, 15. nr.; 2004, 7. nr.; 2005, 20. nr.; 2007, 14. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2010, 102., 205. nr.; 2011, 196. nr.; 2014, 119. nr.; 2015, 248. nr.; 2016, 241. nr.; 2018, 101. nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt VI nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

"VI nodaļa
Ierosinātāja, izstrādātāja un pieaicināto ekspertu pienākumi un lēmumu pārskatīšanas kārtība
".

2. Izteikt 24. un 25. pantu šādā redakcijā:

"24. pants. Ierosinātāja un izstrādātāja pienākumi

(1) Ierosinātāja pienākums ir nodrošināt:

1) iesniegtās informācijas pilnīgumu un patiesumu, kā arī ziņojuma sagatavošanu atbilstoši šā likuma un citu normatīvo aktu prasībām;

2) ziņojumā ietverto risinājumu īstenošanu, tai skaitā tādu risinājumu īstenošanu, kuri paredzēti, lai novērstu, nepieļautu vai mazinātu un, ja iespējams, atlīdzinātu paredzētās darbības būtisko negatīvo ietekmi uz vidi.

(2) Izstrādātāja pienākums ir nodrošināt informācijas pilnīgumu un patiesumu, kā arī stratēģiskā novērtējuma veikšanu atbilstoši šā likuma un citu normatīvo aktu prasībām.

25. pants. Pieaicināto ekspertu pienākumi

Pieaicināto ekspertu pienākums ir nodrošināt:

1) kompetentajai institūcijai iesniegto dokumentu izvērtējuma objektivitāti;

2) sava atzinuma kvalitāti un atzinuma sagatavošanas termiņu ievērošanu."

3. Papildināt likumu ar VII nodaļu šādā redakcijā:

"VII nodaļa
Administratīvie pārkāpumi ietekmes uz vidi novērtējuma jomā un kompetence administratīvo pārkāpumu procesā

27. pants. Administratīvie pārkāpumi ietekmes uz vidi novērtējuma jomā

(1) Par paredzētās darbības veikšanu, neievērojot vides aizsardzības prasības attiecībā uz paredzētās darbības īstenošanas vietu, tehnoloģiju veidu vai ietekmes novēršanas un samazināšanas pasākumiem, kas noteikti Valsts vides dienesta izdotos tehniskajos noteikumos, piemēro naudas sodu fiziskajai personai no četrpadsmit līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai - no divdesmit astoņām līdz piecsimt astoņdesmit naudas soda vienībām.

(2) Par paredzētās darbības veikšanu, neievērojot prasības attiecībā uz paredzētās darbības īstenošanas vietu, apjomu un tehnoloģiju veidu vai ietekmes novēršanas, samazināšanas, kompensēšanas un monitoringa prasības, kas noteiktas kompetentās institūcijas atzinumā par paredzētās darbības ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumu, piemēro naudas sodu fiziskajai personai no četrpadsmit līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai - no astoņdesmit sešām līdz piecsimt astoņdesmit naudas soda vienībām.

(3) Par paredzētās darbības veikšanu bez ietekmes sākotnējā izvērtējuma vai bez Valsts vides dienesta izdotiem tehniskajiem noteikumiem piemēro naudas sodu fiziskajai personai no divdesmit astoņām līdz četrsimt naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai - no astoņdesmit sešām līdz divtūkstoš četrsimt naudas soda vienībām.

(4) Par paredzētās darbības veikšanu bez ietekmes uz vidi novērtējuma vai attiecīgās valsts institūcijas, pašvaldības, citas likumā noteiktas institūcijas vai Ministru kabineta paredzētās darbības akcepta saņemšanas piemēro naudas sodu fiziskajai personai no simt četrdesmit līdz četrsimt naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai - no divsimt līdz divtūkstoš astoņsimt naudas soda vienībām.

28. pants. Kompetence administratīvo pārkāpumu procesā

Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 27. pantā minētajiem pārkāpumiem veic Valsts vides dienests."

4. Papildināt pārejas noteikumus ar 22. punktu šādā redakcijā:

"22. Grozījumi par šā likuma VI nodaļas nosaukuma izteikšanu jaunā redakcijā, 24. un 25. panta izteikšanu jaunā redakcijā, kā arī VII nodaļa stājas spēkā vienlaikus ar Administratīvās atbildības likumu."

Likums Saeimā pieņemts 2020. gada 21. maijā.

Valsts prezidents E. Levits

Rīgā 2020. gada 3. jūnijā

17.06.2020