Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Darbības ar dokumentu

Tiesību akts: spēkā esošs
Citi ar Covid-19 izplatības pārvaldību un seku pārvarēšanu saistīti tiesību akti pieejami tematiskajā atvērumā "Covid-19" un "Covid-19 pašvaldībās". Tiesību aktu skaidrojumi pieejami LV portāla tematiskajā atvērumā un žurnāla "Jurista Vārds" tematiskajā atvērumā (bezmaksas brīvpieeja).

Ministru kabineta rīkojums Nr. 278

Rīgā 2020. gada 20. maijā (prot. Nr. 34 42. §)

Par valsts pētījumu programmu Covid-19 seku mazināšanai

1. Saskaņā ar Zinātniskās darbības likuma 13. panta otrās daļas 3. punktu, kā arī pamatojoties uz Ministru kabineta 2018. gada 4. septembra noteikumu Nr. 560 "Valsts pētījumu programmu projektu īstenošanas kārtība" 4. punktu, apstiprināt valsts pētījumu programmu Covid-19 seku mazināšanai (turpmāk - programma).

2. Noteikt Izglītības un zinātnes ministriju par atbildīgo institūciju un Veselības ministriju par līdzatbildīgo institūciju programmas īstenošanā.

3. Programmas kopējais finansējums ir līdz 5 000 000 euro, un tās īstenošanas laiks ir 2020. gads.

4. Programmas virsmērķis ir ierobežot Covid-19 infekcijas slimības izplatību un aizsargāt iedzīvotājus, lai, īstenojot inovatīvus augstas gatavības zinātniskus projektus, steidzami atjaunotu ekonomisko darbību un sociāli aktīvu ikdienas dzīvi.

5. Programmas mērķi ir izstrādāt zinātniskas prognozes par turpmākās rīcības scenārijiem Latvijā 2020. gada rudenī, 2021. un 2022. gadā, tai skaitā jaunu saslimšanas uzliesmojumu pārvarēšanai, īstenojot pētījumus trijās tematiskajās jomās:

5.1. veselības aprūpe un sabiedrības veselība, tostarp jaunas metodes Covid-19 ārstēšanai un diagnostikai, jauni ārstniecības līdzekļi, to faktoru izpēte, kas nosaka un ietekmē uzņēmību pret infekciju un slimības uzliesmojumus, slimības diagnostiku, norisi un terapiju, pēcinfekcijas sekas, vīrusa klātbūtni ārējā vidē un skartajā mājsaimniecībā esošajos istabas dzīvniekos, kā arī klīniskie, epidemioloģiskie un sabiedrības veselības pētījumi;

5.2. inženiertehniskie risinājumi, tostarp cilvēka drošības palielināšanai, infekcijas slimības ātrai noteikšanai, individuālo aizsardzības līdzekļu izstrādei, testēšanai un sertificēšanai, attālināto pakalpojumu nodrošināšanai nozarēs un IKT izmantošanai izglītības procesā;

5.3. tautsaimniecība un sabiedrības labklājība, tostarp ekonomikas noturība pret epidēmijām un pandēmijām un pēckrīzes attīstības iespējas, sabiedrības uzvedības modeļi un psiholoģiskā noturība krīzes apstākļos, kā arī izglītības nozares un vērtību transformācija.

6. Lai sasniegtu programmas mērķus, noteikt šādus uzdevumus:

6.1. monitorēt un prognozēt Covid-19 izplatību un to ietekmējošos faktorus Latvijā, izmantojot epidemioloģisko informāciju, molekulāros datus un modelēšanu, lai mazinātu infekcijas izplatību, laikus identificētu un novērstu jaunus uzliesmojumus, kā arī paaugstinātu gatavību citu līdzīgu slimību uzliesmojuma gadījumā un sezonālas Covid-19 izveidošanās iespējai, veikt visaptverošus epidemioloģiskos pētījumus SARS-CoV-2 vīrusa klātbūtnes noteikšanai ārējā vidē un SARS-CoV-2 vīrusa skartajā mājsaimniecībā esošajos istabas dzīvniekos, lai izprastu, kādi varētu būt optimālie drošības pasākumi, lai pēc iespējas mazinātu apkārtējās vides, kā arī istabas dzīvnieku ietekmi uz vīrusa turpmāko izplatību un izstrādātu rekomendācijas infekcijas ierobežošanai, kā arī veikt pētījumus, lai novērtētu kolektīvās imunitātes veidošanos;

6.2. veidot Covid-19 pacientu bioloģiskā materiāla un paraugsaistīto datu biobanku, veikt standartizētu visu paraugu analīzi, lai noskaidrotu bioķīmiskos, ģenētiskos, citus molekulāros un imunoloģiskos faktorus un uz iegūto datu bāzes pamata izveidot Latvijas zinātniekiem un mediķiem pieejamu datu apstrādes platformu turpmākajai pētniecībai un izmantošanai ārstēšanas procesā;

6.3. noskaidrot sociāli demogrāfiskos, klīniskos, bioķīmiskos, molekulāros un imunoloģiskos faktorus, kas ietekmē cilvēku uzņēmību pret vīrusu, slimības diagnostiku, norisi, terapijas iznākumu un pēcinfekcijas sekas, lai uzlabotu diagnostikas un ārstēšanas efektivitāti, izstrādātu diagnostikas metodes, klīniskos algoritmus un klīniskās vadlīnijas, kā arī veikt klīniskos pētījumus sadarbībā ar Pasaules Veselības organizāciju (klīniskie pētījumi "Solidarity");

6.4. izstrādāt jaunus ārstniecības līdzekļus un vakcīnas, tai skaitā piemērojot esošos medikamentus Covid-19 un tās izraisīto komplikāciju ārstēšanai un iekļaujot translācijas pētījumus;

6.5. veikt sabiedrības veselības, tai skaitā sabiedrības sociāli psiholoģisko aspektu, izpēti, lai noskaidrotu iedzīvotāju un noteiktu sabiedrības grupu drošumspējas paaugstināšanas iespējas, iedzīvotāju uzvedību saistībā ar epidemioloģiskās drošības pasākumu īstenošanu, izmaiņu nepieciešamību veselības aprūpes sistēmā veselības aprūpes pakalpojumu nepārtrauktības nodrošināšanai, epidemioloģiskās drošības pilnveidošanai, ātrai un efektīvai sabiedrības iesaistei un līdzdalībai infekcijas izplatības mazināšanā, kā arī lai izstrādātu rekomendācijas un vadlīnijas psiholoģiskās noturības stiprināšanai, deviantas vai paškaitējošas uzvedības veidošanās risku mazināšanai un izdegšanas novēršanai noteiktām sabiedrības grupām pandēmijas un pēcpandēmijas apstākļos;

6.6. izvērtēt optimālās izmantojamās tehnoloģijas cilvēku drošības palielināšanai epidēmijas laikā un izstrādāt kustības monitoringa un mobilās informēšanas risinājumus, ātrās diagnostikas un ārstniecības iekārtu prototipus;

6.7. veikt pētījumus par optimālām infekciju izplatīšanās ātrās noteikšanas metodēm, individuāliem un kolektīviem aizsardzības līdzekļiem un tehnoloģijām vīrusa efektīvai iznīcināšanai telpās un vidē, sniedzot konkrētas zinātniskajos pētījumos balstītas rekomendācijas par optimāliem individuāliem un kolektīviem aizsardzības līdzekļiem pret infekciju, kā arī aizsardzības līdzekļiem darba vietā un sabiedriskajos transportlīdzekļos, tostarp to testēšanu un sertifikāciju;

6.8. veikt pētījumus, kā arī attīstīt un izstrādāt risinājumus:

6.8.1. optimālajām attālināto pakalpojumu nodrošināšanas pieejām galvenajās tautsaimniecības nozarēs, kiberdrošībai, lielajiem datiem, kā arī informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantošanai uzņēmējdarbībā krīzes apstākļos. Sniegt konkrētas rekomendācijas par valsts apmaksāto telemedicīnas pakalpojumu attīstīšanu, optimālām jauna formāta digitalizētām darba vietām, par jaunām individuālā un kolektīvā darba pieejām, sabiedriskā sektora darbu digitālajā formātā, kā arī izstrādāt attālināto pakalpojumu sniegšanas standartus vai pilnveidot esošos standartus pakalpojumu kvalitātes un drošības nodrošināšanai;

6.8.2. informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantošanai digitālajā un virtuālajā telpā, lai modernizētu mācīšanās procesu un ieviestu inovācijas izglītībā, kā arī nodrošinātu mērķtiecīgu pedagoģisko atbalstu un mācīšanās analītiku un veiktu zināšanu apguves rezultātu monitoringu;

6.9. veikt pētījumus un izstrādāt risinājumus Latvijas ekonomikas noturībai pret pandēmijas izraisīto krīzi un pēckrīzes attīstības iespējām, optimālai zināšanu pārnesei attiecībā uz krīzes situācijas rosinātajām inovācijām, kā arī sniegt konkrētu novērtējumu globālo ķēžu perspektīvām un Latvijas nodrošinājumam ar kritisko infrastruktūru un materiāliem;

6.10. īstenot pētījumus, attīstīt un izstrādāt risinājumus:

6.10.1. veicot Latvijas sabiedrības uzvedības modeļu, vērtību transformācijas, sociālo procesu un iespējamo struktūras izmaiņu izpēti krīzes un pēckrīzes apstākļos, tai skaitā vērtējot izmaiņas mājsaimniecību ienākumos un to avotos, darba un privātās dzīves saskaņošanas iespējas, nodarbinātības izmaiņu ietekmi un darba devēja lomu attālināto darba formu attīstībā un drošas darba vides nodrošināšanā, valsts un pašvaldību sniegtā sociālā atbalsta pasākumu efektivitāti un pārklājumu un būtisku sociālo pakalpojumu (piemēram, veselības aprūpes, izglītības, sociālo pakalpojumu) ierobežojumu ietekmi uz iedzīvotājiem, krīzes īstermiņa un ilgtermiņa psiholoģisko ietekmi uz indivīdu un ģimenēm starppaaudžu griezumā, primāro, sekundāro un terciāro sociālo kontaktu veidošanu un uzturēšanu, indivīdu psihisko un fizisko veselību, kā arī tālmācības un tehnoloģiju bagātinātās mācīšanās pieejām;

6.10.2. optimālām pieejām sabiedrības medijpratības veicināšanai un dezinformācijas novēršanai, sabiedrības pilsoniskās atbildības un līdzdalības veicināšanai, izvērtējot stratēģisko komunikāciju pandēmijas izraisītām krīzēm, tai skaitā veicot informācijas kanālu un informatīvā atbalsta pasākumu efektivitātes novērtējumu;

6.10.3. izglītības nozares digitālai transformācijai visu līmeņu izglītībā, izmantojot mākslīgā intelekta un paplašinātās realitātes tehnoloģijas un izstrādājot inovatīvas pieejas mācīšanās rezultātu monitoringam, mācīšanas stratēģijām un dizainu prasmju apguvei digitālā un virtuālā vidē, tostarp jaunām metodēm un risinājumiem tradicionālo, digitālo un nododamo prasmju, kā arī sociālo kompetenču attīstībai.

7. Programmas īstenošanā noteikt šādus kopīgus (horizontālos) uzdevumus:

7.1. attīstīt starpdisciplināras starptautiski konkurētspējīgas zinātnieku grupas programmas tematiskajās jomās, kuras zinātniskajā darbībā izmanto jaunākās pētniecības metodes un tehnoloģijas;

7.2. attīstīt zinātnisko grupu sadarbību ar attiecīgās tautsaimniecības nozares speciālistiem;

7.3. veicināt starpinstitucionālo sadarbību programmas mērķu sasniegšanai;

7.4. iesaistīties starptautiskās sadarbības tīklos un konsorcijos, īpaši ar Covid-19 saistītajās jomās, ja tas ir nepieciešams attiecīgā zinātniskā projekta mērķu sasniegšanai;

7.5. sadarboties ar citām Eiropas un pasaules pētniecības organizācijām programmas virsmērķa efektīvākai sasniegšanai;

7.6. nodrošināt zinātniskajā projektā radīto zināšanu pārnesi, rekomendējot konkrētas rīcības un aprakstot to paredzamās sekas, kas izteiktas arī ar skaitliskiem indikatoriem (Key performance indicator (KPI)), lai:

7.6.1. pozitīvi ietekmētu ekonomiku, nodrošinātu un veicinātu ekonomiskās aktivitātes atjaunošanu un izaugsmi pandēmijas un pēcpandēmijas periodā;

7.6.2. konkrētajā nozarē plānotu atbilstošu rīcībpolitiku un izvērtētu tās ieviešanu;

7.6.3. sekmētu sabiedrības un noteiktu mērķgrupu spēju pielāgoties jauniem apstākļiem un mazinātu nevēlamu, sabiedrības drošību, struktūru un demokrātiju apdraudošu uzvedības modeļu, paradumu un vērtību veidošanos pandēmijas un pēcpandēmijas periodā;

7.7. nodrošināt zinātnisko projektu īstenotāju proaktīvu savstarpējo sadarbību, tai skaitā nodrošinot pētniecības un operatīvo datu pieejamību visiem programmas īstenotājiem pētījumu datu apstrādes un analīzes posmos un konsultācijas rekomendāciju un to ietekmes novērtējumu izstrādes procesā, kā arī izstrādāt kopīgus oriģinālus zinātniskos rakstus;

7.8. izmantot atvērtā pirmkoda programmatūras risinājumus un zinātniskā projekta ietvaros padarīt attīstītās programmatūras risinājumus atvērtus tālākām integrācijām;

7.9. nodrošināt pētniecības rezultātu publisku pieejamību, tai skaitā publicējot rezultātus brīvpiekļuves žurnālos, kā arī deponējot jauniegūtos pētniecības datus pētniecības datu repozitorijos;

7.10. nodrošināt zinātniskajā projektā radīto zināšanu pārnesi, iesaistot sabiedrību un veicinot tās izpratni par pētniecības lomu infekcijas izplatības ierobežošanā, kā arī devumu sabiedrībai nozīmīgu jautājumu risināšanā, tai skaitā sagatavojot informatīvus populārzinātniskus rakstus par veiktajiem pētījumiem, to rezultātiem un sabiedrības ieguvumiem.

8. Programmas īstenošanas laikā noteikt šādus sasniedzamos rezultātus:

8.1. sniegts pierādījumos balstītu rīcībpolitikas rekomendāciju ekonomiskās atdeves novērtējums un raksturota to potenciālā ietekme uz tautsaimniecību un sabiedrību, sabiedrības veselību, veselības aprūpi, uzņēmējdarbību, nodarbinātību un izglītību;

8.2. izstrādāti vai lietotāju mērķgrupām atbilstoši pielāgoti digitālie risinājumi, ja to paredz zinātniskā projekta mērķi;

8.3. sasniegti citi specifiski rezultāti atbilstoši katra programmas uzdevuma mērķim.

9. Programmas īstenošanu bez papildu finansējuma piešķiršanas var pagarināt līdz trim mēnešiem, ja tas ir nepieciešams programmas un tās projektu rezultātu nostiprināšanai un publiskošanai.

Ministru prezidents A. K. Kariņš

Izglītības un zinātnes ministre I. Šuplinska

20.05.2020