1. Noteikumi nosaka apmēru un kārtību, kādā administratīvā pārkāpuma procesā radušos procesuālos izdevumus sedz no valsts un pašvaldības līdzekļiem.
2. Procesuālos izdevumus sedz, ja tie ir nepieciešami administratīvā pārkāpuma procesā un ir ekonomiski pamatoti.
3. Persona, kurai ir tiesības uz procesuālo izdevumu segšanu, var iesniegt iesniegumu par procesuālo izdevumu segšanu:
3.1. personai, kura veic administratīvā pārkāpuma procesu;
3.2. iestādei, kuras amatpersona veic administratīvā pārkāpuma procesu;
3.3. iestādei, kura sedz procesuālos izdevumus.
4. Persona iesniegumā norāda kredītiestādes vai pasta norēķinu sistēmas konta numuru un informāciju, kas nepieciešama, lai noteiktu procesuālo izdevumu apmēru. Iesniegumam pievieno procesuālos izdevumus apliecinošus dokumentus.
5. Procesuālos izdevumus sedz iestāde, kuras amatpersona ir pieņēmusi nolēmumu vai veikusi rīcību, kas rada procesuālos izdevumus, vai iestāde, kas administrē pašvaldības vai tiesas budžetu.
6. Iestāde sedz procesuālos izdevumus mēneša laikā no dienas, kad saņemts personas iesniegums. Ja iesniegumu iesniedz personai, kura veic administratīvā pārkāpuma procesu, vai iestādei, kuras amatpersona veic administratīvā pārkāpuma procesu, termiņu skaita no dienas, kad šī persona vai iestāde ir saņēmusi personas iesniegumu par procesuālo izdevumu segšanu.
7. Ceļa izdevumus par braukšanu ar sabiedrisko transportlīdzekli sedz atbilstoši sabiedriskā transporta pakalpojuma tarifam.
8. Ja persona neiesniedz dokumentu, kas apliecina tās ceļa izdevumus, minētos izdevumus sedz atbilstoši minimālajam sabiedriskā transporta pakalpojuma tarifam attiecīgajā maršrutā.
9. Ja persona procesuālās darbības veikšanas vietā nav ieradusies no dzīvesvietas vai neatgriežas dzīvesvietā, ceļa izdevumus sedz apmērā, kas nav lielāks par ceļa izdevumiem no dzīvesvietas līdz procesuālās darbības veikšanas vietai.
10. Ceļa izdevumus par personīgā transportlīdzekļa izmantošanu sedz atbilstoši patērētajam degvielas vai enerģijas daudzumam, ņemot vērā brauciena maršrutu un kilometrāžu, degvielas vai enerģijas patēriņu uz 100 km nobraukuma, degvielas marku vai enerģijas veidu.
11. Ja personai nav iespējas izmantot sabiedriskā transporta pakalpojumu, lai ierastos procesuālās darbības veikšanas vietā vai atgrieztos dzīvesvietā, personai sedz arī izdevumus par autostāvvietu un iebraukšanu teritorijās, kur ir noteikta maksa (nodeva) par transportlīdzekļu iebraukšanu.
12. Ja persona izmanto starpvalstu autotransportu, gaisa, ūdens vai dzelzceļa transportu, izdevumus sedz atbilstoši normatīvajiem aktiem komandējumu jomā.
13. Ja personai tajā pašā dienā nav iespējams atgriezties dzīvesvietā vai nav iespējams laikus ierasties procesuālās darbības veikšanas vietā, maksu par naktsmītni (piemēram, viesnīcu) sedz normatīvajos aktos komandējumu jomā noteiktajā apmērā.
14. Procesuālos izdevumus sedz to faktiskajā apmērā, ja objektīvu apstākļu dēļ nav iespējams ievērot šajā nodaļā noteiktās prasības (piemēram, specializētā transporta vai asistenta pakalpojumi personām ar īpašām vajadzībām, pakalpojumu pieejamība procesuālās darbības veikšanas vietā vai norises laikā).
15. Par laiku, kurā darbinieks neveica darbu sakarā ar piedalīšanos procesuālajā darbībā, iestāde darba devējam atlīdzina darbiniekam izmaksāto darba samaksu, pamatojoties uz darba devēja iesniegumu un tam pievienoto darbiniekam izmaksātās darba samaksas aprēķinu par konkrēto laikposmu.
16. Ja darbiniekam ir vairāki darba devēji, darbiniekam izmaksāto darba samaksu par konkrēto laikposmu atlīdzina tikai tam darba devējam, pie kura darbinieks nav veicis darbu šo noteikumu 15. punktā minētā attaisnojošā iemesla dēļ.