Ministru kabineta rīkojums Nr. 138
Rīgā 2020. gada 29. martā (prot. Nr. 19 1. §)
1. Izdarīt Ministru kabineta 2020. gada 12. marta rīkojumā Nr. 103 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu" (Latvijas Vēstnesis, 2020, 51A., 52A., 52B., 54A., 56A., 60A., 62B. nr.) šādus grozījumus:
1.1. izteikt 4.5. un 4.5.1 apakšpunktu šādā redakcijā:
"4.5. aizliegt:
4.5.1. jebkādus publiskus pasākumus (saskaņā ar Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā noteikto definīciju);
4.5.2. sapulces, gājienus un piketus (saskaņā ar likuma "Par sapulcēm, gājieniem un piketiem" noteiktajām definīcijām);
4.5.3. reliģiskās darbības, kas veicamas pulcējoties;
4.5.4. telpu sporta norišu vietu darbību;
4.5.5. jebkādus privātus pasākumus, izņemot bēru ceremoniju noturēšanu ārtelpās, ja tiek ievērota savstarpējā divu metru distance starp personām un citi epidemioloģiskās drošības noteikumi;
4.5.1 noteikt, ka kultūras, izklaides, ārpustelpu sporta un citas atpūtas vietas darbu uzsāk ne agrāk kā plkst. 8.00 un beidz ne vēlāk kā plkst. 22.00;";
1.2. papildināt rīkojumu ar 4.5.2 apakšpunktu šādā redakcijā:
"4.5.2 personām, atrodoties publiskās vietās, ir noteikti šādi ierobežojumi:
4.5.21. personām ir jāievēro savstarpēja divu metru distance (attiecas gan uz publiskām iekštelpām, gan publiskām ārtelpām);
4.5.22. personām ir jāievēro citi noteiktie sociālās (fiziskās) distancēšanās un epidemioloģiskās drošības pasākumi (attiecas uz publiskām iekštelpām, publiskām ārtelpām un koplietošanas telpām);
4.5.23. vienlaicīgi tirdzniecības vietā un sabiedriskās ēdināšanas vietā var atrasties tāds personu skaits, kas atbilst šā rīkojuma 4.22. un 4.22.1 apakšpunktā minētajā kārtībā ekonomikas ministra noteiktajām attiecīgajām prasībām, vienlaikus nodrošinot šā rīkojuma 4.5.21. un 4.5.22. apakšpunktā noteikto prasību izpildi;
4.5.24. neievērojot divu metru distanci, vienlaicīgi pulcēties publiskās iekštelpās un publiskās ārtelpās var:
4.5.24.1. ne vairāk kā divas personas;
4.5.24.2. personas, kas dzīvo vienā mājsaimniecībā;
4.5.24.3. vecāks un viņa nepilngadīgie bērni, ja viņi nedzīvo vienā mājsaimniecībā;
4.5.24.4. personas, kuras veic darba vai dienesta pienākumus;";
1.3. svītrot 4.12.2.5.4. apakšpunktu;
1.4. papildināt rīkojumu ar 4.12.2.6. apakšpunktu šādā redakcijā:
"4.12.2.6. pieprasot un saņemot pakalpojumu, informē pakalpojuma sniedzēju par kontaktpersonas statusu, kā arī pirms jebkura tieša fiziska kontakta ar citu personu informē par inficēšanās risku;";
1.5. papildināt rīkojumu ar 4.12.3.4. apakšpunktu šādā redakcijā:
"4.12.3.4. pieprasot un saņemot pakalpojumu, informē pakalpojuma sniedzēju par inficēšanos ar Covid-19, kā arī pirms jebkura tieša fiziska kontakta ar citu personu informē par inficēšanās risku;";
1.6. izteikt 4.12.1 apakšpunktu šādā redakcijā:
"4.12.1 šā rīkojuma 4.12.1 apakšpunktā minētā prasība par pašizolāciju (mājas karantīnu) darba pienākumu veikšanas laikā neattiecas uz transporta un pasažieru pārvadājumu pakalpojumu sniedzēju darbiniekiem un pasažieru, kravas vai tehnisko reisu apkalpēm, kas atgriežas no darba braucieniem un komandējumiem, ja viņiem nav novērojamas akūtas elpošanas ceļu infekcijas pazīmes un viņi nav atzīti par Covid-19 infekcijas slimības kontaktpersonām. Ārpus darba laika minētajām personām ir jānodrošina pašizolācija, jānovēro savs veselības stāvoklis (divas reizes dienā - no rīta un vakarā - mērot ķermeņa temperatūru) un jāievēro šā rīkojuma 4.12.1.3., 4.12.1.4. un 4.12.1.5. apakšpunktā minētās prasības;";
1.7. izteikt 4.13.2 apakšpunktu šādā redakcijā:
"4.13.2 atļaut pašvaldības policijas, bāriņtiesas un pašvaldības sociālo dienestu darbiniekiem, kā arī to sociālo pakalpojumu sniedzēju darbiniekiem, kuri nodrošina izmitināšanu, aprūpi un uzraudzību, noteikt tādu virsstundu darba laiku, kas pārsniedz Darba likumā noteikto maksimālo virsstundu laiku, bet kopā ar normālo darba laiku nepārsniedz 60 darba stundas nedēļā;";
1.8. papildināt rīkojumu ar 4.13.4 apakšpunktu šādā redakcijā:
"4.13.4 lai nodrošinātu kuģošanas drošību, atļaut ostu un to kontrolēto kapitālsabiedrību darbiniekiem noteikt tādu virsstundu darba laiku, kas pārsniedz Darba likumā noteikto maksimālo virsstundu laiku, bet nepārsniedz 60 stundas nedēļā. Uz šajā apakšpunktā minētajiem gadījumiem nav attiecināmi Darba likuma 136. panta ceturtās daļas noteikumi;";
1.9. izteikt 4.22.3 apakšpunktu šādā redakcijā:
"4.22.3 noteikt, ka brīvdienās un svētku dienās visos tirdzniecības centros, nodrošinot sociālās distancēšanās un epidemioloģiskās drošības pasākumus, darbojas tikai pārtikas veikali, preses tirdzniecības vietas, aptiekas (tai skaitā veterinārās aptiekas), vakcinācijas kabineti, optikas veikali, dzīvnieku barības veikali, ķīmiskās tīrītavas, higiēnas un saimniecības preču veikali, kā arī būvniecības un dārzkopības preču veikali;";
1.10. izteikt 4.24. apakšpunktu šādā redakcijā:
"4.24. uzņēmumiem primāri nodrošināt pārtikas, zāļu, medicīnisko ierīču, individuālo aizsardzības līdzekļu, dezinfekcijas līdzekļu, pirmās nepieciešamības preču un to ražošanai nepieciešamo izejvielu piegādi vietējā tirgus vajadzībām. Zāļu, medicīnisko ierīču, individuālo aizsardzības līdzekļu un dezinfekcijas līdzekļu piegādes primāri tiek nodrošinātas valsts vajadzībām;";
1.11. papildināt rīkojumu ar 4.47., 4.48., 4.49., 4.50., 4.51., 4.52. un 4.53. apakšpunktu šādā redakcijā:
"4.47. aizsardzības ministram lemt par Nacionālo bruņoto spēku atbalsta sniegšanu Valsts robežsardzei un Valsts policijai, kā arī civilās aizsardzības sistēmai, izvērtējot iestādes izteiktā pieprasījuma ietekmi uz Nacionālo bruņoto spēku tiešo uzdevumu izpildi;
4.48. Valsts policija pēc Slimību profilakses un kontroles centra pieprasījuma pieprasa un elektronisko sakaru komersanti izsniedz informāciju par konkrētu personu telefona numuru un abonenta atrašanās vietu, ja attiecīgajai personai var būt noteikts inficētas personas vai kontaktpersonas statuss. Saņemtos datus nodod Slimību profilakses un kontroles centram, lai veiktu epidemioloģisko izmeklēšanu un pārliecinātos par personas sniegtās informācijas par pārvietošanos patiesumu;
4.49. darba devējs ārkārtējās situācijas laikā ir tiesīgs nodarbināt personu bez obligātās veselības pārbaudes veikšanas atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē obligātās veselības pārbaudes veikšanas kārtību, ja ar veselības ministra rīkojumu vai citu ārējo normatīvo aktu ir pārtraukta veselības aprūpes pakalpojumu sniegšana, kas nepieciešama obligātās veselības pārbaudes veikšanai. Izņēmums neattiecas uz pirmreizējo veselības pārbaudi personām, kuras paredzēts nodarbināt darbā īpašos apstākļos atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 10. marta noteikumu Nr. 219 "Kārtība, kādā veicama obligātā veselības pārbaude" 2. pielikumam;
4.50. ja veselības aprūpes pakalpojumu sniegšana ir atjaunota, tad šā rīkojuma 4.49. apakšpunktā minētās veselības pārbaudes (periodiskās veselības pārbaudes) veikšana nodrošināma ne vēlāk kā trīs mēnešu laikā, bet pirmreizējā vai ārpuskārtas veselības pārbaude ne vēlāk kā viena mēneša laikā no veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas atjaunošanas brīža;
4.51. šā rīkojuma 4.49. apakšpunktā minētajai nodarbinātajai personai ir pienākums pēc darba devēja pieprasījuma sniegt informāciju darba devējam par savu veselības stāvokli, ciktāl tam ir būtiska nozīme paredzētā darba veikšanā;
4.52. tiek pārtrauktas obligātās periodiskās veselības pārbaudes un plānotās atkārtotās veselības pārbaudes Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm. Ja amatpersonai būtiski mainās dienesta apstākļi uz tādiem, kuros noteiktas augstākas veselības stāvokļa un psiholoģisko īpašību prasības, iestāde personu uz veselības pārbaudi nesūta;
4.53. tieslietu ministram nodrošināt skaidrojumu sniegšanu par šajā rīkojumā ietvertajiem ierobežojumiem, kas attiecināmi uz reliģiskajām organizācijām."
2. Valsts kancelejai saskaņā ar likuma "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli" 9. panta trešo daļu paziņot Saeimas Prezidijam par Ministru kabineta pieņemto lēmumu un atbilstoši minētā likuma 9. panta ceturtajai daļai informēt sabiedriskos elektroniskos plašsaziņas līdzekļus par pieņemto lēmumu.
Ministru prezidents A. K. Kariņš
Veselības ministre I. Viņķele