Darbības ar dokumentu
Rīgā 2020. gada 10. martā (prot. Nr. 10 10. §)
un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda
vadības likuma 20. panta 6. un 13. punktu
1. Noteikumi nosaka:
1.1. kārtību, kādā īsteno darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" prioritārā virziena "Vides aizsardzības un resursu izmantošanas efektivitāte" 5.5.1. specifiskā atbalsta mērķa "Saglabāt, aizsargāt un attīstīt nozīmīgu kultūras un dabas mantojumu, kā arī attīstīt ar to saistītos pakalpojumus" (turpmāk – specifiskais atbalsts) ceturto projektu iesniegumu atlases kārtu "Kultūras mantojuma saglabāšana, atjaunošana un ar to saistītās infrastruktūras attīstība Rīgas vēsturiskā centra teritorijā" (turpmāk – ceturtā atlases kārta);
1.2. specifiskā atbalsta mērķi;
1.3. ceturtajai atlases kārtai pieejamo finansējumu;
1.4. prasības Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta iesnieguma (turpmāk – projekts) iesniedzējam un projekta sadarbības partnerim (turpmāk – sadarbības partneris), tai skaitā vienošanās par projekta īstenošanu vienpusējā uzteikuma nosacījumus;
1.5. atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmības nosacījumus;
1.6. vienkāršoto izmaksu piemērošanas nosacījumus un kārtību;
1.7. valsts atbalsta komercdarbībai saņemšanas nosacījumus.
3. Specifiskā atbalsta ceturtās atlases kārtas īstenošanu nodrošina Kultūras ministrija kā atbildīgā iestāde (turpmāk – atbildīgā iestāde) kopīgi ar sadarbības iestādi.
4. Specifiskā atbalsta ceturtās atlases kārtas īstenošanas uzraudzībai atbildīgā iestāde izveido specifiskā atbalsta ceturtās atlases kārtas uzraudzības padomi (turpmāk – padome). Padomes sastāvā ir Kultūras ministrijas atbildīgās iestādes, Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes un Rīgas pilsētas pašvaldības pārstāvis. Padome darbojas saskaņā ar Kultūras ministrijas apstiprinātu nolikumu.
(Grozīts ar MK 15.02.2022. noteikumiem Nr. 119)
6. Specifiskā atbalsta ceturtās atlases kārtas mērķis ir saglabāt, aizsargāt un attīstīt pašvaldību attīstības programmās balstītu nozīmīgu kultūras mantojumu, attīstīt esošās funkcijas un piedāvāt jaunradītus pakalpojumus kultūras mantojuma objektos, nodrošinot investīciju ilgtspēju un ietekmi uz nozīmīgu kultūras mantojuma objektu sociālekonomiskā potenciāla attīstību un integrāciju vietējās ekonomikas struktūrā.
7. Specifiskā atbalsta ceturtās atlases kārtas mērķa grupa ir kultūras mantojuma objektu īpašnieki, tiesiskie valdītāji un turētāji, ar kultūras un dabas mantojuma objektu saistīto pakalpojumu sniedzēji, iedzīvotāji, vietējie un ārvalstu tūristi.
8. Specifiskā atbalsta ietvaros ir sasniedzami šādi uzraudzības rādītāji:
8.1. ceturtās atlases kārtas iznākuma rādītāji – līdz 2023. gada 31. decembrim:
8.1.1. atbalstīto kultūras un dabas mantojuma objektu un tūrisma objektu apmeklējumu skaita paredzamais pieaugums, salīdzinot ar 2015. gadu, – ne mazāk kā 18 000 apmeklējumi;
8.1.2. atbalstīto dabas un kultūras mantojuma objektu skaits – ne mazāk kā četri objekti;
8.1.3. jaunradīto pakalpojumu skaits atbalstītajos kultūras un dabas mantojuma objektos – ne mazāk kā četri jaunradīti pakalpojumi;
8.2. rezultāta rādītājs – līdz 2023. gada 31. decembrim tūristu mītnēs gada laikā Latvijas teritorijā pavadītās naktis – ne mazāk kā 6 852 024 naktis.
(Grozīts ar MK 25.10.2022. noteikumiem Nr. 678)
8.1 Šo noteikumu 14.3. apakšpunktā minēto objektu Lielo ģildi Amatu ielā 6 atjauno pa posmiem, un specifiskā atbalsta ietvaros minētā objekta atjaunošanas pirmo posmu īsteno, sasniedzot specifiskā atbalsta uzraudzības rādītāju – izstrādāts un būvvaldē saskaņots objekta Lielās ģildes Amatu ielā 6 atjaunošanas darbu būvprojekts –, bet neparedzot šo noteikumu 8.1. apakšpunktā minēto iznākuma rādītāju sasniegšanu.
(MK 25.10.2022. noteikumu Nr. 678 redakcijā)
9. Specifiskā atbalsta ceturtās atlases kārtas ietvaros plānotais kopējais attiecināmais finansējums ir ne mazāk kā 8 055 897 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums granta veidā – ne vairāk kā 6 847 512 euro (tostarp 906 885 euro virssaistību finansējums) un nacionālais finansējums (valsts budžeta finansējums un pašvaldības finansējums) – 1 208 385 euro. Pašvaldības finansējums var pārsniegt 15 procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām.
(MK 25.10.2022. noteikumu Nr. 678 redakcijā)
10. Eiropas Reģionālās attīstības fonda maksimālā finansējuma likme nepārsniedz 85 procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām, ja projekta iesniedzējs neveic saimniecisko darbību un atbalsta sniegšana specifiskā atbalsta ietvaros tam nav kvalificējama kā valsts atbalsts komercdarbībai.
11. Projekta iesniedzējam un sadarbības partnerim, kas veic saimniecisko darbību un kam atbalsta sniegšana specifiskā atbalsta mērķa ietvaros ir kvalificējama kā valsts atbalsts komercdarbībai, atbalsta summa, kas ietver Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu un citu publisko finansējumu, atbilstoši Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulas (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (turpmāk – Komisijas regula Nr. 651/2014), 53. panta 6. punktam nepārsniedz starpību starp šo noteikumu 35., 37. un 38. punktā norādītajām tiešajām attiecināmajām izmaksām un pamatdarbības peļņu no ieguldījuma.
12. Projekta iesniedzējs un sadarbības partneris var saņemt ieguldījumu atbalstu no publiskā finansējuma, ievērojot šādus nosacījumus:
12.1. valsts kapitālsabiedrībai, pašvaldībai vai pašvaldības iestādei, ja projektā īstenotajā infrastruktūrā neveic saimniecisko darbību un atbalsta sniegšana specifiskā atbalsta ietvaros nav kvalificējama kā valsts atbalsts komercdarbībai, publiskais finansējums nepārsniedz 100 procentus;
12.2. valsts kapitālsabiedrībai, pašvaldībai vai pašvaldības iestādei, ja projektā īstenotajā infrastruktūrā veic saimniecisko darbību un atbalsta sniegšana specifiskā atbalsta ietvaros kvalificējama kā valsts atbalsts komercdarbībai, publiskais finansējums nepārsniedz šo noteikumu 11. punktā minētā aprēķina finanšu iztrūkumu.
13. Projekta iesniedzējs un sadarbības partneris nodrošina projekta līdzfinansējumu šādā apmērā:
13.1. ja projekta iesniedzējs un sadarbības partneris neveic saimniecisko darbību un atbalsta sniegšana specifiskā atbalsta ietvaros tam nav kvalificējama kā valsts atbalsts komercdarbībai, projekta iesniedzēja un sadarbības partnera līdzfinansējums nav mazāks par 15 procentiem no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām, ieskaitot valsts budžeta dotāciju atbilstoši normatīvajiem aktiem par valsts budžeta dotācijas piešķiršanu pašvaldībām Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas periodā līdzfinansēto projektu īstenošanai;
13.2. ja projekta iesniedzējs un sadarbības partneris veic saimniecisko darbību un atbalsta sniegšana tam specifiskā atbalsta ietvaros ir kvalificējama kā valsts atbalsts komercdarbībai, projekta iesniedzēja un sadarbības partnera privātā līdzfinansējuma apmēru nosaka, ņemot vērā, ka publiskais finansējums nepārsniedz aprēķināto finanšu iztrūkumu. Projekta iesniedzējs līdzfinansējumu nodrošina no tādiem pašu līdzekļiem, par kuriem nav saņemts nekāds publisks atbalsts.
14. Specifiskā atbalsta ceturtās atlases kārtas ietvaros kultūras mantojuma objektu atjaunošanai Rīgā pieejams šāds Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums:
14.1. Dailes teātra skvēram – ne vairāk kā 1 680 000 euro (tai skaitā virssaistību finansējums 906 885 euro);
14.2. Latviešu strēlnieku laukumam – ne vairāk kā 739 222 euro;
14.3. Lielajai ģildei Amatu ielā 6 – ne vairāk kā 368 084 euro;
14.4. Rīgas pils Konventam (Kastelai) Pils laukumā 3 – ne vairāk kā 2 816 417 euro;
14.5. Rīgas cirka vēsturiskajai ēkai Merķeļa ielā 4 – ne vairāk kā 1 243 789 euro.
(Grozīts ar MK 25.10.2022. noteikumiem Nr. 678)
15. Projekta iesniedzējs specifiskā atbalsta ceturtās atlases kārtas ietvaros ir pašvaldība, pašvaldības iestāde, valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Rīgas cirks" un valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi", kuras īpašumā, turējumā, lietošanā vai valdījumā atrodas kultūras mantojuma objekts, kurā plānotas investīcijas.
(MK 25.10.2022. noteikumu Nr. 678 redakcijā)
16. Projekta iesniedzējs specifiskā atbalsta ceturtās atlases kārtas ietvaros projekta īstenošanai var piesaistīt sadarbības partneri – pašvaldību, pašvaldības iestādi un valsts akciju sabiedrību "Valsts nekustamie īpašumi", kuras īpašumā, turējumā vai valdījumā atrodas kultūras mantojuma objekts, kurā plānotas investīcijas.
17. Finansējuma saņēmējs ar katru sadarbības partneri slēdz rakstveida sadarbības līgumu par pušu pienākumiem, tiesībām un atbildību projekta mērķa un rādītāju sasniegšanā atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina plānošanas dokumentu sagatavošanu un šo fondu ieviešanu 2014.–2020. gada plānošanas periodā.
18. Sadarbības partneris iesaistās projekta īstenošanā ar tā īpašumā esošu nekustamo īpašumu, finansējumu vai cilvēkresursiem. Šādi ieguldījumi finansējuma saņēmējam ar sadarbības partneri nerada tādas tiesiskās attiecības, no kurām izriet, ka šis darījums atbilst publiska iepirkuma līguma pazīmēm atbilstoši Publisko iepirkumu likumam vai Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumam vai ka darījumam piemērojami normatīvie akti par iepirkuma procedūru un tās piemērošanas kārtību pasūtītāja finansētiem projektiem.
19. Projekta iesniedzējs un sadarbības partneris nevar pretendēt uz finansējumu, ja:
19.1. tas atbilst grūtībās nonākuša komersanta statusam saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 18. punkta definīciju;
19.2. pašvaldības dome ir pieņēmusi lēmumu par finanšu stabilizācijas pieteikuma iesniegšanu (attiecināms uz pašvaldību);
19.3. finanšu ministrs ir iecēlis pašvaldības finanšu stabilizācijas procesa uzraugu attiecīgajā pašvaldībā (attiecināms uz pašvaldību).
20. Pašvaldībai, kuras teritorijā īsteno projektu, projekta iesnieguma iesniegšanas dienā ir apstiprināta pašvaldības attīstības programma, un projektā plānotās investīcijas sniedz ieguldījumu pašvaldības attīstības programmā noteikto rīcības virzienu ilgtermiņa mērķu sasniegšanā.
21. Projektu īsteno saskaņā ar vienošanos par projekta īstenošanu, bet ne ilgāk kā līdz 2023. gada 31. decembrim.
22. Ja projekta iesniedzējs pretendē uz komercdarbības atbalstu saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 53. pantu, projekta iesniedzējs veic izmaksu un ieguvumu analīzi atbilstoši atbildīgās iestādes izstrādātajiem metodiskajiem norādījumiem, ievērojot, ka projekta ekonomiskā ienesīguma norma ir lielāka par sociālo diskonta likmi un projekta ekonomiskā neto pašreizējā vērtība ir lielāka par nulli.
(MK 25.10.2022. noteikumu Nr. 678 redakcijā)
22.1 Ja projekts ir saistīts ar saimnieciskās darbības veikšanu un izveidotās infrastruktūras amortizācijas periodā (projekta dzīves cikla laikā) ieņēmumi no saimnieciskās darbības atbalstītajā objektā ir mazāki par 50 procentiem no kultūras jomas pakalpojumu sniedzēja gada budžeta atbalstītajā objektā, projekta iesniedzējam izmaksu un ieguvumu analīze nav jāveic.
(MK 25.10.2022. noteikumu Nr. 678 redakcijā)
23. Ja valsts atbalstu komercdarbībai sniedz saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 53. pantu un ja attiecīgajā projektā vai projekta daļā projekta pārskata periodā (projekta dzīves cikla laikā) ir radusies lielāka peļņa no pamatdarbības (neskaitot samērīgas peļņas daļu, kas atbilst tipiskai peļņai kultūras nozares attiecīgajā jomā Latvijas Republikā), nekā projektā plānots, finansējuma saņēmējs projekta pārskata perioda (projekta dzīves cikla) beigās veic šo noteikumu 22. punktā minētās izmaksu un ieguvumu analīzes pārrēķinu un sadarbības iestādei atmaksā starpību starp faktisko un plānoto peļņu no pamatdarbības.
24. Īstenojot projektu, finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris nodrošina:
24.1. informācijas un publicitātes pasākumus, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulā (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006, un normatīvajos aktos par kārtību, kādā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda ieviešanā 2014.–2020. gada plānošanas periodā nodrošināma komunikācijas un vizuālās identitātes prasību ievērošana;
24.2. projekta rezultātu ilgtspēju vismaz piecus gadus pēc tam, kad sadarbības iestāde ir veikusi noslēguma maksājumu.
25. Finansējuma saņēmējs ar valsts atbalstu komercdarbībai saistīta projekta dokumentāciju glabā visu projekta pārskata periodu (projekta dzīves ciklu), sākot no dienas, kad tam ir piešķirts individuālais valsts atbalsts komercdarbībai saskaņā ar šiem noteikumiem.
26. Finansējuma saņēmējs uzkrāj datus:
26.1. par projekta ietekmi uz šo noteikumu 8.1. apakšpunktā minētajiem iznākuma rādītājiem;
26.2. par projekta ietekmi uz šo noteikumu 8.2. apakšpunktā minēto rezultāta rādītāju;
26.3. par objektu skaitu, kuros Eiropas Reģionālās attīstības fonda ieguldījumu rezultātā ir nodrošināta vides un informācijas pieejamība;
26.4. par objektu skaitu, kuros, īstenojot projektu, publiskajā iepirkumā izmantoti zaļā iepirkuma principi;
26.5. par enerģijas patēriņu pēc projekta īstenošanas (megavatstundas). Finansējuma saņēmējs projekta iesniegumā norāda būves enerģijas patēriņu pirms projekta īstenošanas.
27. Pēc tam kad noslēgta vienošanās par projekta īstenošanu, sadarbības iestāde, pamatojoties uz finansējuma saņēmēja rakstisku avansa pieprasījumu atbilstoši normatīvajam aktam par valsts budžeta līdzekļu plānošanu Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda projektu īstenošanai un maksājumu veikšanu 2014.–2020. gada plānošanas periodā, nodrošina finansējuma saņēmējam avansa maksājumus. Avansa un starpposma maksājumu kopsumma nepārsniedz 90 procentus no projektam piešķirtā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma un valsts budžeta līdzfinansējuma kopsummas. Avansu var izmaksāt vairākos maksājumos.
28. Ja ar saimniecisko darbību nesaistīts projekts tā ieviešanas gaitā vai projekta pārskata periodā (projekta dzīves cikla laikā) kļūst par projektu, kas saistīts ar saimniecisku darbību, un atbalsts tam kvalificējams kā valsts atbalsts komercdarbībai, tiek piemēroti Komisijas regulas Nr. 651/2014 53. panta nosacījumi. Ja Komisijas regulas Nr. 651/2014 53. panta nosacījumus nav iespējams piemērot, piešķirtais atbalsts ir nelikumīgs komercdarbības atbalsts un atbalsta sniedzējs piemēro šo noteikumu 51. punktā minētās nelikumīgā komercdarbības atbalsta atgūšanas normas. Ja attiecīgajā projektā vai projekta daļā projekta pārskata periodā (projekta dzīves cikla laikā) ir radusies lielāka peļņa no pamatdarbības (neskaitot samērīgas peļņas daļu, kas atbilst tipiskai peļņai kultūras nozares attiecīgajā jomā Latvijas Republikā), nekā projektā plānots, finansējuma saņēmējs projekta pārskata perioda (projekta dzīves cikla) beigās veic šo noteikumu 22. punktā minētās izmaksu un ieguvumu analīzes pārrēķinu un sadarbības iestādei atmaksā starpību starp faktisko un plānoto peļņu no pamatdarbības.
(MK 15.02.2022. noteikumu Nr. 119 redakcijā)
29. Sadarbības iestādei ir tiesības vienpusēji atkāpties no noslēgtās vienošanās jebkurā no šādiem gadījumiem:
29.1. finansējuma saņēmējs nepilda vienošanos par projekta īstenošanu, tai skaitā netiek ievēroti projektā noteiktie termiņi vai ir iestājušies citi apstākļi, kas negatīvi ietekmē vai var ietekmēt specifiskā atbalsta mērķa vai specifiskā atbalsta mērķa uzraudzības rādītāju sasniegšanu;
29.2. citos gadījumos, ko paredz vienošanās par projekta īstenošanu.
30. Projektā iekļauj atbalstāmās darbības, kas sekmē šo noteikumu 6. punktā minētā specifiskā atbalsta mērķa un šo noteikumu 8. punktā minēto uzraudzības rādītāju sasniegšanu:
30.1. valsts nozīmes arhitektūras, arheoloģijas, vēstures, kā arī pilsētbūvniecības pieminekļu atjaunošana, konservācija, pārbūve vai restaurācija;
30.2. ar kultūras mantojumu saistītās infrastruktūras būvju atjaunošana, konservācija, pārbūve, restaurācija vai jaunu infrastruktūras būvju būvniecība un publiskās ārtelpas attīstīšana atbalstāmo objektu apkārtnē, kas ir vērsta uz kultūras mantojuma saglabāšanu, aizsardzību un attīstību;
30.3. jaunu pakalpojumu izveide, paplašinot kultūras mantojuma saturisko piedāvājumu;
30.4. projekta vadības nodrošināšana;
30.5. publicitātes pasākumi par projekta īstenošanu.
31. Projekta ietvaros ir atbalstāma vides prasību integrācija preču, pakalpojumu un būvdarbu iepirkumos (zaļais publiskais iepirkums), lai nodrošinātu atbilstību horizontālā principa "Ilgtspējīga attīstība" projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijam. Finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris projekta ietvaros iepirkumus veic atbilstoši normatīvajiem aktiem publisko iepirkumu jomā, īstenojot atklātu, pārredzamu, nediskriminējošu un konkurenci nodrošinošu procedūru.
(MK 25.10.2022. noteikumu Nr. 678 redakcijā)
32. Objekti, kuros plānotas investīcijas, atrodas projekta iesniedzēja vai sadarbības partnera īpašumā, turējumā vai valdījumā.
33. Izdevumi ir attiecināmi no šo noteikumu spēkā stāšanās dienas, izņemot šo noteikumu 35.2. apakšpunktā minētās izmaksas, kas ir uzskatāmas par attiecināmām finansēšanai no Eiropas Reģionālās attīstības fonda un valsts budžeta finansējuma, ja tās radušās ne agrāk kā 2014. gada 1. janvārī.
34. Projekta netiešās attiecināmās izmaksas plāno kā vienu izmaksu pozīciju, piemērojot netiešo izmaksu vienoto likmi 15 procentu apmērā no šo noteikumu 35.1.1. apakšpunktā minētajām izmaksām, ko aprēķina:
34.1. tikai tām izmaksām, kas radušās uz darba līguma pamata;
34.2. neiesniedzot sadarbības iestādei izmaksas pamatojošos dokumentus par netiešo attiecināmo izmaksu izlietojumu;
34.3. netiešo izmaksu vienoto likmi nepiemērojot projektiem, kas kvalificējami kā valsts atbalsts komercdarbībai.
35. Projekta tiešās attiecināmās izmaksas, kas sekmē šo noteikumu 30. punktā minētās atbalstāmās darbības, ir:
35.1. tiešās personāla izmaksas:
35.1.1. projekta vadības personāla atlīdzības izmaksas, kas tieši saistītas ar projekta īstenošanu un mērķa sasniegšanu un radušās uz darba līguma vai uzņēmuma līguma pamata, tai skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas no apliekamajām attiecināmajām izmaksām, ņemot vērā, ka:
35.1.1.1. tās nepārsniedz 56 580 euro gadā, ja tiešās attiecināmās izmaksas ir vienādas ar pieciem miljoniem euro vai lielākas;
35.1.1.2. tās nepārsniedz 24 426 euro gadā, pieskaitot 0,64 procentus no tiešajām attiecināmajām izmaksām, neieskaitot tiešās projektu vadības personāla izmaksas, ja tiešās attiecināmās izmaksas ir mazākas par pieciem miljoniem euro;
35.1.1.3. projekta īstenošanas personāla atlīdzības izmaksas, ievērojot, ka attiecināma ir ne mazāka kā 30 procentu noslodze noteiktā laikposmā (vismaz viens mēnesis), ja personāls iesaistīts projektā saskaņā ar daļlaika attiecināmības principu (attiecināms, ja izmaksas radušās uz darba līguma pamata);
35.2. projektu pamatojošās dokumentācijas sagatavošanas izmaksas, izņemot projekta iesnieguma veidlapas aizpildīšanas izmaksas:
35.2.1. būvprojekta, būvniecības ieceres dokumentācijas, būvprojekta minimālā sastāvā, apliecinājuma kartes vai paskaidrojuma raksta izstrāde visām projektā paredzētajām darbībām;
35.2.2. kultūrvēsturiskās un arheoloģiskās izpētes un kultūrvēsturiskās inventarizācijas izmaksas;
35.2.3. ar kultūras mantojuma objektu saistītās ekspozīcijas (tai skaitā iekštelpu un ārtelpu ekspozīcijas) un tās tehniskā projekta izstrādes izmaksas;
35.2.4. audita, ekspertīzes un izpētes izmaksas, ja to veikšana ir priekšnosacījums būvprojekta, būvdarbu ieceres dokumentācijas vai būvprojekta minimālā sastāvā izstrādei;
35.2.5. izmaksu un ieguvumu analīzes izstrāde;
35.2.6. normatīvajos aktos par ietekmes uz vidi novērtējumu noteikto dokumentu sagatavošana;
35.3. ekspertu izmaksas, kas tieši saistītas ar investīcijām infrastruktūrā, būvuzraudzības, autoruzraudzības un arheoloģiskās uzraudzības izmaksas;
35.4. būvdarbu izmaksas:
35.4.1. esošas būves, tai skaitā kultūras mantojuma objekta sasniedzamību un pieejamību nodrošinošās infrastruktūras (satiksmes pārvadi, ielas un ar tām saistītā infrastruktūra, gājēju ceļi, gājēju tilti, labiekārtoti laukumi ar segumu, kāpnes, apgaismojums), atjaunošana, konservācija, pārbūve vai restaurācija un ar to saistītās publiskās ārtelpas attīstība;
35.4.2. jaunas būves, tai skaitā kultūras mantojuma objekta sasniedzamību un pieejamību nodrošinošās infrastruktūras (satiksmes pārvadi, ielas un ar tām saistītā infrastruktūra, gājēju ceļi, gājēju tilti, labiekārtoti laukumi ar segumu, kāpnes, apgaismojums, ārtelpas elementi), būvniecība un ar to saistītās publiskās ārtelpas attīstība;
35.4.3. specifiskā atbalsta mērķa ceturtās atlases kārtas ietvaros atjaunoto, konservēto, pārbūvēto, restaurēto vai uzbūvēto būvju funkcionalitātes nodrošināšanai nepieciešamo inženiertīklu (tai skaitā ūdensvada, sadzīves kanalizācijas, lietusūdens kanalizācijas, elektrības, elektronisko sakaru, siltumapgādes, ventilācijas un ugunsdzēsības sistēmas) atjaunošana, pārbūve vai būvniecība;
35.4.4. inženierinfrastruktūras pārbūve vai funkcionāls savienojums, tai skaitā lietusūdens kanalizācijas infrastruktūras izbūve vai pārbūve (piegulošo inženiertīklu pārbūves izmaksas attiecināmas tikai tad, ja tiek nodrošināts sertificēta būvinženiera ekspertīzes atzinums, kurā konstatēts, ka, projekta ietvaros veicot plānotos ieguldījumus noteiktās teritorijās, nav iespējams izvairīties no minētās infrastruktūras bojāšanas vai pārbūves, un ieguldījumi inženiertīklu pārbūvē tiek veikti, nemainot inženiertīklu tehniskos parametrus un neradot priekšrocības to īpašniekiem);
35.5. telpu aprīkošana un pielāgošana pakalpojumu sniegšanai, kas nepieciešama būves vai tās daļas pieņemšanai ekspluatācijā;
35.6. ar kultūras mantojumu saistītās iekštelpu un ārtelpu ekspozīcijas izmaksas, aprīkojuma iegādes un uzstādīšanas izmaksas, kas šo noteikumu 14.1., 14.2., 14.3. un 14.4. apakšpunktā minētajiem objektiem nepārsniedz 25 procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām, bet šo noteikumu 14.5. apakšpunktā minētajam objektam – 100 procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām;
35.7. izmaksas, kas saistītas ar būves nodošanu ekspluatācijā;
35.8. ar projekta darbībām tieši saistīto publicitātes pasākumu izmaksas, kas veiktas saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda ieviešanā 2014.–2020. gada plānošanas periodā nodrošināma komunikācijas un vizuālās identitātes prasību ievērošana, ja tās nepārsniedz trīs procentus no projekta kopējām tiešajām attiecināmajām izmaksām. Ja projekta iesniegumā plānotās darbības kvalificējamas kā valsts atbalsts, publicitātes izmaksas nav attiecināmas.
(Grozīts ar MK 25.10.2022. noteikumiem Nr. 678)
36. Šo noteikumu 35.2. apakšpunktā minētās izmaksas kopā nedrīkst pārsniegt 10 procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām, izņemot šo noteikumu 14.3. apakšpunktā minēto Lielās ģildes Amatu ielā 6 atjaunošanas projektu.
(MK 25.10.2022. noteikumu Nr. 678 redakcijā)
37. Neparedzētie izdevumi nepārsniedz piecus procentus no projekta kopējām tiešajām attiecināmajām izmaksām, un to izlietošanu finansējuma saņēmējs saskaņo ar sadarbības iestādi, ievērojot vienošanos par projekta īstenošanu.
38. Pievienotās vērtības nodokļa maksājumi, kas tiešā veidā saistīti ar projektu, ir attiecināmās izmaksas, ja finansējuma saņēmējs tos nevar atgūt normatīvajos aktos par pievienotās vērtības nodokli noteiktajā kārtībā.
39. Šo noteikumu 35.1., 35.2., 35.3., 35.4., 35.5., 35.6. un 35.7. apakšpunktā un šo noteikumu 37. un 38. punktā minētās izmaksas ir attiecināmas, ja tās ir ieguldījumi materiālajos aktīvos, kā noteikts Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 29. punktā, vai nemateriālajos aktīvos, kā noteikts Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 30. punktā, un ir saistītas ar pamatlīdzekļa vērtību.
41. Ja projekta izmaksas ir pieaugušas, finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris sedz sadārdzinājumu no saviem līdzekļiem. Ja projekta iesniedzējs un sadarbības partneris veic saimniecisko darbību un atbalsta sniegšana tam specifiskā atbalsta ietvaros ir kvalificējama kā valsts atbalsts komercdarbībai, projekta iesniedzējs un sadarbības partneris privāto finansējumu nodrošina no tādiem pašu līdzekļiem, par kuriem nav saņemts nekāds publisks atbalsts.
42. Valsts atbalstu komercdarbībai šo noteikumu ietvaros sniedz saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 53. pantu.
43. Projektam netiek piemēroti Komisijas regulas Nr. 651/2014 53. panta nosacījumi šādos gadījumos:
43.1. projekts nav saistīts ar saimnieciskās darbības veikšanu jeb izveidotās infrastruktūras amortizācijas periodā (projekta dzīves cikla laika) ieņēmumi no saimnieciskās darbības atbalstītajā objektā ir mazāki par 50 procentiem no kultūras jomas pakalpojumu sniedzēja gada budžeta atbalstītajā objektā;
43.2. ja projekts ir saistīts ar saimnieciskās darbības veikšanu un nav kvalificējams kā atbalsts komercdarbībai jeb izveidotās infrastruktūras amortizācijas periodā (projekta dzīves cikla laikā) no visiem kultūras jomā sniegto pakalpojumu saņēmējiem atbalstītajā objektā gadā vairāk nekā 85 procenti ir Latvijas iedzīvotāji.
(MK 15.02.2022. noteikumu Nr. 119 redakcijā)
44. Valsts atbalstu komercdarbībai projekta iesniedzējam piešķir saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 651/2014, ja ievēroti visi šajā punktā minētie nosacījumi:
44.1. atbalstāmā darbība atbilst vienam vai vairākiem Komisijas regulas Nr. 651/2014 53. panta 2. punkta "a" vai "b" apakšpunktā norādītajiem mērķiem un darbībām un ir ievēroti Komisijas regulas Nr. 651/2014 1. panta 2. punkta "c" un "d" apakšpunktā, 3. punktā un 4. punkta "a" apakšpunktā minētie nosacījumi;
44.2. viena projekta ietvaros piešķirtais atbalsts nepārsniedz 150 miljonus euro atbilstoši Komisijas regulas Nr. 651/2014 4. panta 1. punkta "z" apakšpunktā noteiktajai paziņošanas robežvērtībai ieguldījumu atbalstam kultūrai;
44.3. attiecībā uz valsts atbalstu komercdarbībai, kurš tiek sniegts saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 53. pantu vienam vai vairākiem 53. panta 2. punkta "a" un "b" apakšpunktā minētajiem mērķiem vai darbībām, papildus ir ievēroti visi šajā apakšpunktā minētie nosacījumi:
44.3.1. atbalstu nesniedz Komisijas regulas Nr. 651/2014 53. panta 10. punktā minētajām nozarēm;
44.3.2. ir ievēroti Komisijas regulas Nr. 651/2014 1. panta 5. punkta nosacījumi;
44.3.3. ir ievērots nosacījums, ka vismaz 80 procentu no infrastruktūras gada jaudas laika vai platības izteiksmē izmanto kultūras mērķim.
44.1 Atbalstītajā objektā šo noteikumu 43.1. apakšpunktā minētajā gadījumā ir pieļaujams veikt papildpakalpojumus, kuriem nebūtu ietekmes uz tirdzniecību un konkurenci Eiropas Savienības iekšējā tirgū.
(MK 15.02.2022. noteikumu Nr. 119 redakcijā)
45. Valsts atbalstu šo noteikumu ietvaros drīkst apvienot ar citu valsts atbalstu, tai skaitā ar de minimis atbalstu, par vienām un tām pašām attiecināmajām izmaksām, nepārsniedzot šo noteikumu 11. punktā minēto starpību starp tiešajām attiecināmajām izmaksām un pamatdarbības peļņu no ieguldījuma, kā arī citā valsts atbalsta programmā, individuālajā atbalsta projektā vai Eiropas Komisijas lēmumā noteikto maksimālā atbalsta summu un atbalsta intensitāti.
45.1 Ja atbalstītajā objektā konstatē valsts atbalstu komercdarbībai, finansējuma saņēmējs sadarbības iestādei sniedz informāciju, vai par tām pašām attiecināmajām izmaksām ir plānots piešķirt atbalstu vai tas jau ir piešķirts, norādot atbalsta piešķiršanas datumu, atbalsta sniedzēja nosaukumu, atbalsta pasākumu, plānoto vai piešķirto atbalsta summu un atbalsta intensitāti, lai varētu izvērtēt, vai netiek pārsniegtas atbalsta apvienošanas normas.
(MK 15.02.2022. noteikumu Nr. 119 redakcijā)
46. Lēmumu par atbalsta piešķiršanu saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 651/2014 pieņem līdz Komisijas regulas Nr. 651/2014 58. panta 4. punktā un 59. pantā noteiktajam termiņam.
47. Sadarbības iestāde nodrošina Komisijas regulas Nr. 651/2014 9. panta 1. punkta "c" apakšpunktā un 4. punktā noteikto publicitātes pasākumu izpildi atbilstoši normatīvajam aktam par kārtību, kādā publicē informāciju par sniegto komercdarbības atbalstu un piešķir un anulē elektroniskās sistēmas lietošanas tiesības.
48. Sadarbības iestāde nodrošina Komisijas regulas Nr. 651/2014 12. panta 1. punktā noteikto nosacījumu izpildi.
49. Sadarbības iestāde nodrošina projekta uzraudzību visā projekta pārskata periodā (projekta dzīves cikla laikā), kas noteikts Komisijas regulas (ES) Nr. 480/2014, ar kuru papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu, I pielikumā.
50. Projekta pārskata periodā (projekta dzīves cikla laikā) finansējuma saņēmējs atbilstoši komercdarbības atbalsta piemērošanas metodikai kultūras nozares projektiem specifiskā atbalsta ietvaros reizi gadā līdz kārtējā gada 1. jūnijam iesniedz sadarbības iestādē informāciju, kas nepieciešama, lai izvērtētu, vai projekts atbilst šo noteikumu 43. punktā minētajiem nosacījumiem. Lēmums par komercdarbības atbalsta piešķiršanu saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 651/2014 ir sadarbības iestādes lēmums par atbilstību komercdarbības atbalsta normām.
(MK 15.02.2022. noteikumu Nr. 119 redakcijā)
51. Ja ir pārkāptas Komisijas regulas Nr. 651/2014 prasības vai ir konstatēts, ka ar saimniecisko darbību nesaistīts projekts tā ieviešanas gaitā vai projekta pārskata periodā (projekta dzīves cikla laikā) kļūst par projektu, kas saistīts ar saimniecisko darbību, un tam nav iespējams piemērot Komisijas regulas Nr. 651/2014 53. panta nosacījumus, atbalsta saņēmējam ir pienākums atmaksāt sadarbības iestādei saņemto nelikumīgo komercdarbības atbalstu kopā ar procentiem no līdzekļiem, kas ir brīvi no valsts atbalsta, atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV vai V nodaļas nosacījumiem.
(MK 15.02.2022. noteikumu Nr. 119 redakcijā)
52. Par atbalsta piešķiršanas dienu uzskatāma diena, kad sadarbības iestāde pieņēmusi lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu vai sniegusi atzinumu par lēmumā noteikto nosacījumu izpildi, ja iepriekš pieņemts lēmums par projekta iesnieguma apstiprināšanu ar nosacījumu.
Kultūras ministrs N. Puntulis
 |
 |
 |
 |