Darbības ar dokumentu
LATVIJAS REPUBLIKAS VALDĪBAS UN SAŪDA ARĀBIJAS KARALISTES VALDĪBAS KONVENCIJA PAR NODOKĻU DUBULTĀS UZLIKŠANAS ATTIECĪBĀ UZ IENĀKUMA UN KAPITĀLA NODOKĻIEM UN ĻAUNPRĀTĪGAS IZVAIRĪŠANĀS NO NODOKĻU MAKSĀŠANAS NOVĒRŠANU
Latvijas Republikas valdība un Saūda Arābijas Karalistes valdība,
apliecinādamas vēlmi turpmāk attīstīt to ekonomiskās attiecības un stiprināt to sadarbību nodokļu jautājumos,
nolūkā noslēgt Konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem tā, lai neradītu nodokļa neuzlikšanas vai nodokļa samazināšanas iespējas, izmantojot ļaunprātīgu izvairīšanos no nodokļu maksāšanas vai nodokļu nemaksāšanu (tai skaitā nodokļu konvenciju ar labvēlīgākiem noteikumiem izmantošanu (treaty-shopping), kuras mērķis ir šajā konvencijā noteikto atvieglojumu iegūšana ar nolūku radīt netiešu labumu trešo valstu rezidentiem),
ir vienojušās par turpmāko.
1. pants
Personas, uz kurām attiecas Konvencija
Šī konvencija attiecas uz personām, kuras ir vienas vai abu Līgumslēdzēju Valstu rezidenti.
2. pants
Nodokļi, uz kuriem attiecas Konvencija
1. Šī konvencija attiecas uz ienākuma un kapitāla nodokļiem, ko piemēro Līgumslēdzējas Valsts vai tās administratīvo vienību vai pašvaldību vārdā, neatkarīgi no šo nodokļu uzlikšanas veida.
2. Par ienākuma un kapitāla nodokļiem uzskata visus nodokļus, ko uzliek kopējam ienākumam, kopējam kapitālam vai ienākuma vai kapitāla daļai, tostarp nodokļus, ko uzliek kapitāla pieaugumam no kustamā vai nekustamā īpašuma atsavināšanas.
3. Spēkā esošie nodokļi, uz kuriem attiecas šī konvencija, jo īpaši:
a) Saūda Arābijas Karalistē:
i) Zakat nodoklis;
ii) ienākuma nodoklis, tostarp nodoklis attiecībā uz ieguldījumiem dabasgāzē
(turpmāk tekstā - "Saūda Arābijas nodokļi");
b) Latvijā:
i) uzņēmumu ienākuma nodoklis;
ii) iedzīvotāju ienākuma nodoklis;
iii) nekustamā īpašuma nodoklis;
(turpmāk tekstā - "Latvijas nodokļi").
4. Šīs konvencijas noteikumi attiecas arī uz jebkuriem identiskiem vai pēc būtības līdzīgiem nodokļiem, ko viena vai otra Līgumslēdzēja Valsts, papildinot vai aizstājot esošos nodokļus, ievieš pēc šīs konvencijas parakstīšanas datuma. Līgumslēdzēju Valstu kompetentās iestādes informē viena otru par jebkuriem būtiskiem grozījumiem, kas veikti šo valstu nodokļu normatīvajos aktos.
3. pants
Vispārīgas definīcijas
1. Šajā konvencijā, ja vien no konteksta neizriet citādi:
a) termins "Saūda Arābijas Karaliste" nozīmē Saūda Arābijas Karalistes teritoriju, kurā ietilpst arī ārpus teritoriālajiem ūdeņiem esoša teritorija, kur Saūda Arābijas Karaliste saskaņā ar tās normatīvajiem aktiem un starptautiskajām tiesībām īsteno savas suverēnās un jurisdikcijas tiesības uz tās ūdeņiem, jūras un zemes dzīlēm un dabas resursiem;
b) termins "Latvija" nozīmē Latvijas Republiku, un, lietots ģeogrāfiskā nozīmē, apzīmē Latvijas Republikas teritoriju un jebkuru citu Latvijas Republikas teritoriālajiem ūdeņiem piegulošu teritoriju, kurā saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem un starptautiskajām tiesībām var tikt īstenotas Latvijas tiesības uz jūras un zemes dzīlēm un tur esošajiem dabas resursiem;
c) termini "Līgumslēdzēja Valsts" un "otra Līgumslēdzēja Valsts", atkarībā no konteksta, nozīmē Saūda Arābijas Karalisti vai Latviju;
d) termins "persona" ietver fizisku personu, sabiedrību un jebkuru citu personu apvienību;
e) termins "sabiedrība" nozīmē jebkuru korporatīvu apvienību vai jebkuru vienību, kas nodokļu uzlikšanas vajadzībām tiek uzskatīta par korporatīvu apvienību;
f) termini "Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums" un "otras Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums" attiecīgi nozīmē uzņēmumu, ko vada Līgumslēdzējas Valsts rezidents, un uzņēmumu, ko vada otras Līgumslēdzējas Valsts rezidents;
g) termins "starptautiskā satiksme" nozīmē jebkuru pārvadājumu ar kuģi vai gaisa kuģi, ko veic Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums, izņemot tos gadījumus, kad kuģis vai gaisa kuģis tiek ekspluatēts vienīgi otras Līgumslēdzējas Valsts iekšienē;
h) termins "kompetentā iestāde" nozīmē:
i) Saūda Arābijas Karalistē - Finanšu ministriju, ko pārstāv finanšu ministrs, vai tā pilnvaroto pārstāvi;
ii) Latvijā - Finanšu ministriju vai tās pilnvaroto pārstāvi.
i) termins "valstspiederīgais" nozīmē:
i) ikvienu fizisku personu, kurai ir Līgumslēdzējas Valsts piederība;
ii) ikvienu juridisku personu, personālsabiedrību vai apvienību, kuras statuss kā tāds izriet no Līgumslēdzējā Valstī spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.
2. Attiecībā uz šīs konvencijas piemērošanu, ko jebkurā laikā veic Līgumslēdzēja Valsts, visiem tajā nedefinētajiem terminiem ir tāda nozīme, kāda tiem tajā laikā ir šīs Līgumslēdzējas Valsts normatīvajos aktos attiecībā uz nodokļiem, uz kuriem attiecas šī konvencija, ja vien no konteksta nav izsecināms citādi, turklāt šīs Līgumslēdzējas Valsts piemērojamajos nodokļu normatīvajos aktos noteiktā nozīme prevalē pār nozīmi, kas attiecīgajam terminam piešķirta citos šīs Līgumslēdzējas Valsts normatīvajos aktos.
4. pants
Rezidents
1. Šajā konvencijā termins "Līgumslēdzējas Valsts rezidents" nozīmē jebkuru personu, kurai saskaņā ar šīs valsts normatīvajiem aktiem uzliek nodokļus, pamatojoties uz tās pastāvīgo dzīvesvietu, rezidenci, reģistrācijas vietu, vadības atrašanās vietu vai jebkuru citu līdzīgu kritēriju, un ietver arī šo valsti un jebkuru tās administratīvo vienību vai pašvaldību.
Tomēr šis termins neietver tās personas, kurām šajā valstī nodokļi tiek uzlikti vienīgi attiecībā uz to ienākumiem no šajā valstī esošajiem avotiem vai kapitāla.
2. Ja saskaņā ar šā panta 1. daļas noteikumiem fiziskā persona ir abu Līgumslēdzēju Valstu rezidents, tās statusu nosaka šādi:
a) šo personu uzskata tikai par tās Līgumslēdzējas Valsts rezidentu, kurā atrodas tās pastāvīgā dzīvesvieta, kas tai ir pieejama; ja tās pastāvīgā dzīvesvieta, kas tai ir pieejama, ir abās Līgumslēdzējās Valstīs, šo personu uzskata tikai par tās Līgumslēdzējas Valsts rezidentu, ar kuru tai ir ciešākas personiskās un ekonomiskās attiecības (vitālo interešu centrs);
b) ja nav iespējams noteikt Līgumslēdzēju Valsti, kurā šai personai ir vitālo interešu centrs, vai arī tai nav pastāvīgas dzīvesvietas, kas tai ir pieejama, nevienā Līgumslēdzējā Valstī, šo personu uzskata tikai par tās Līgumslēdzējas Valsts rezidentu, kura ir tās ierastā uzturēšanās vieta;
c) ja šai personai ierastā uzturēšanās vieta ir abās Līgumslēdzējās Valstīs vai nav nevienā no tām, to uzskata tikai par tās Līgumslēdzējas Valsts rezidentu, kuras valstspiederība ir šai personai;
d) ja šī persona ir abu Līgumslēdzēju Valstu valstspiederīgais vai nav nevienas šīs valsts piederīgais, Līgumslēdzēju Valstu kompetentās iestādes izšķir šo jautājumu, savstarpēji vienojoties.
3. Ja saskaņā ar šā panta 1. daļas noteikumiem persona, kas nav fiziskā persona, ir abu Līgumslēdzēju Valstu rezidents, Līgumslēdzēju Valstu kompetentās iestādes cenšas atrisināt šo jautājumu, savstarpēji vienojoties, ievērojot to, ka šajā gadījumā faktiskā vadības atrašanās vieta ir viens no galvenajiem kritērijiem.
5. pants
Pastāvīgā pārstāvniecība
1. Šajā konvencijā termins "pastāvīgā pārstāvniecība" nozīmē noteiktu uzņēmējdarbības vietu, kur uzņēmums pilnībā vai daļēji veic uzņēmējdarbību.
2. Termins "pastāvīgā pārstāvniecība", galvenokārt, ietver:
a) vadības atrašanās vietu;
b) filiāli;
c) biroju;
d) fabriku;
e) darbnīcu, un
f) jebkuru dabas resursu ieguves vietu.
3. Termins "pastāvīgā pārstāvniecība" ietver arī:
a) būvlaukumu, celtniecības, montāžas vai instalācijas projektus vai ar to saistītus uzraudzības pasākumus, taču tikai tad, ja šāds būvlaukums, projekts vai pasākumi turpinās ilgāk par 183 dienu periodu;
b) pakalpojumu, tai skaitā konsultatīvo pakalpojumu, sniegšanu, ko veic uzņēmums, nodarbinot šī uzņēmuma darbiniekus vai citu personālu, ko uzņēmums šajā nolūkā piesaistījis, bet tikai tad, ja šāda veida darbības Līgumslēdzējā Valstī turpinās (tajā pašā projektā vai saistītā projektā) laika posmu vai laika posmus, kas kopumā pārsniedz 183 dienas jebkurā 12 mēnešu periodā.
4. Neatkarīgi no šā panta iepriekšējiem noteikumiem uzskata, ka termins "pastāvīgā pārstāvniecība" neietver:
a) ēku un iekārtu izmantošanu tikai uzņēmumam piederošu preču vai ražojumu uzglabāšanai, izstādīšanai vai piegādei;
b) uzņēmumam piederošu preču vai ražojumu krājumu uzturēšanu, kas paredzēti tikai uzglabāšanai, izstādīšanai vai piegādei;
c) uzņēmumam piederošu preču vai ražojumu krājumu uzturēšanu, kas paredzēti tikai pārstrādei, ko veic cits uzņēmums;
d) noteiktas uzņēmējdarbības vietas uzturēšanu, kas paredzēta tikai preču iepirkšanai vai informācijas vākšanai uzņēmuma vajadzībām;
e) noteiktas uzņēmējdarbības vietas uzturēšanu vienīgi jebkuras citas darbības veikšanai, kam ir sagatavošanas vai palīgdarbības raksturs, uzņēmuma vajadzībām;
f) noteiktas uzņēmējdarbības vietas uzturēšanu, kas paredzēta tikai, lai veiktu a) līdz e) punktos minētās darbības jebkādā to kombinācijā, ja noteiktas uzņēmējdarbības vietas darbību kopumam, kas rodas no šīs kombinācijas, ir sagatavošanas vai palīgdarbības raksturs.
5. Neatkarīgi no šā panta 1. un 2. daļas noteikumiem, bet saskaņā ar šā panta 6. daļu, ja persona Līgumslēdzējā Valstī rīkojas uzņēmuma vārdā un:
a) pastāvīgi slēdz līgumus vai pastāvīgi tai ir galvenā loma līgumu noslēgšanā, kuri tiek regulāri slēgti bez būtiskiem uzņēmuma veiktiem grozījumiem, un šie līgumi tiek slēgti uzņēmuma vārdā vai par īpašumtiesību nodošanu vai lietošanas tiesību piešķiršanu attiecībā uz šī uzņēmuma īpašumā esošu mantu vai attiecībā uz mantu, kuras lietošanas tiesības ir šim uzņēmumam; vai par pakalpojumu sniegšanu, ko veic šis uzņēmums; vai
b) pastāvīgi uztur šajā valstī uzņēmumam piederošu preču vai ražojumu krājumus, no kuriem šī persona regulāri piegādā preces vai ražojumus uzņēmuma vārdā, un veic šajā valstī ar pārdošanu saistītas darbības, kas veicina šādu preču vai ražojumu pārdošanu,
uzskata, ka šim uzņēmumam ir pastāvīgā pārstāvniecība šajā līgumslēdzējā valstī attiecībā uz jebkurām darbībām, kuras šī persona veic uzņēmuma vārdā, ja vien šādas personas darbības neaprobežojas ar šā panta 4. daļā minētajām darbībām, kuras, ja tiek veiktas, izmantojot noteiktu uzņēmējdarbības vietu, nepadara šo noteikto uzņēmējdarbības vietu par pastāvīgo pārstāvniecību saskaņā ar minētās daļas noteikumiem.
6. Neuzskata, ka Līgumslēdzējas Valsts uzņēmumam ir pastāvīgā pārstāvniecība otrā Līgumslēdzējā Valstī tikai tāpēc, ka tas veic uzņēmējdarbību šajā otrajā valstī ar brokera, vispārējā komisijas aģenta vai jebkāda cita neatkarīga statusa aģenta starpniecību, ja šādas personas darbojas savas parastās uzņēmējdarbības ietvaros.
7. Fakts, ka sabiedrība - Līgumslēdzējas Valsts rezidents - kontrolē sabiedrību, kura ir otras Līgumslēdzējas Valsts rezidents vai kura veic uzņēmējdarbību šajā otrā valstī (izmantojot pastāvīgo pārstāvniecību vai kādā citā veidā), vai kuru kontrolē šāda sabiedrība, pats par sevi nenozīmē, ka kāda no šīm sabiedrībām ir otras sabiedrības pastāvīgā pārstāvniecība.
6. pants
Ienākums no nekustamā īpašuma
1. Ienākumam, ko Līgumslēdzējas Valsts rezidents gūst no nekustamā īpašuma (tostarp ienākumu no lauksaimniecības vai mežsaimniecības), kas atrodas otrā Līgumslēdzējā Valstī, var uzlikt nodokļus šajā otrā Līgumslēdzējā Valstī.
2. Terminam "nekustamais īpašums" ir tāda nozīme, kāda tam ir tās Līgumslēdzējas Valsts normatīvajos aktos, kurā atrodas attiecīgais īpašums. Jebkurā gadījumā šis termins ietver mantu, kas ir piederīga nekustamajam īpašumam, mājlopus un iekārtas, ko izmanto lauksaimniecībā un mežsaimniecībā, tiesības, uz kurām attiecas zemes īpašuma tiesību vispārīgie noteikumi, nekustamā īpašuma lietojumu un tiesības uz mainīgiem vai nemainīgiem maksājumiem kā atlīdzību par derīgo izrakteņu iegulu, dabas atradņu un citu dabas resursu izmantošanu vai tiesībām tos izmantot. Kuģi un gaisa kuģi netiek uzskatīti par nekustamo īpašumu.
3. Šā panta 1. daļas noteikumus piemēro ienākumam, kas gūts no nekustamā īpašuma tiešas izmantošanas, izīrēšanas vai izmantošanas jebkādā citā veidā.
4. Šā panta 1. un 3. daļas noteikumus piemēro arī ienākumam no uzņēmuma nekustamā īpašuma un ienākumam no nekustamā īpašuma, ko izmanto neatkarīgo individuālo pakalpojumu sniegšanai.
7. pants
Uzņēmējdarbības peļņa
1. Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma peļņai tiek uzlikti nodokļi tikai šajā valstī, ja vien uzņēmums neveic uzņēmējdarbību otrā Līgumslēdzējā Valstī, izmantojot tur esošu pastāvīgo pārstāvniecību. Ja uzņēmums veic uzņēmējdarbību minētajā veidā, uzņēmuma peļņai var uzlikt nodokļus šajā otrā valstī, bet tikai tai peļņas daļai, ko var attiecināt uz šo pastāvīgo pārstāvniecību.
2. Saskaņā ar šā panta 3. daļas noteikumiem, ja Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums veic uzņēmējdarbību otrā Līgumslēdzējā Valstī, izmantojot tur esošu pastāvīgo pārstāvniecību, katrā Līgumslēdzējā Valstī uz šo pastāvīgo pārstāvniecību attiecināma tāda peļņa, kādu tā varētu gūt, ja būtu nodalīts un atsevišķs uzņēmums, kas veic tādu pašu vai līdzīgu uzņēmējdarbību tādos pašos vai līdzīgos apstākļos, un pilnīgi neatkarīgi veiktu darījumus ar uzņēmumu, kura pastāvīgā pārstāvniecība tā ir.
3. Nosakot pastāvīgās pārstāvniecības peļņu, tiek atļauts atskaitīt izdevumus, kas radušies pastāvīgās pārstāvniecības uzņēmējdarbības vajadzībām valstī, kurā tā atrodas, vai citviet, tostarp operatīvos un vispārējos administratīvos izdevumus. Tomēr šādi nav atļauts atskaitīt summas, ko pastāvīgā pārstāvniecība izmaksājusi (kas nav faktisko izdevumu atmaksa) uzņēmuma galvenajam birojam vai jebkuram citam tā birojam kā autoratlīdzību, atalgojumu vai citus līdzīgus maksājumus par patentu vai citu tiesību izmantošanu vai kā komisijas maksu par konkrētiem pakalpojumiem vai pārvaldību, vai, izņemot, ja uzņēmums darbojas banku nozarē, kā ienākumu no parādprasībām attiecībā uz pastāvīgajai pārstāvniecībai aizdotajiem naudas līdzekļiem. Tāpat, nosakot pastāvīgās pārstāvniecības peļņu, neņem vērā summas, ko pastāvīgā pārstāvniecība saņem (kas nav faktisko izdevumu atmaksa) no uzņēmuma galvenā biroja vai jebkura cita tā biroja kā autoratlīdzību, atalgojumu vai citus līdzīgus maksājumus par patentu vai citu tiesību izmantošanu vai kā komisijas maksu par konkrētiem pakalpojumiem vai pārvaldību, vai, izņemot, ja uzņēmums darbojas banku nozarē) kā ienākumu no parādprasībām attiecībā uz uzņēmuma galvenajam birojam vai citam tā birojam aizdotajiem naudas līdzekļiem.
4. Uz pastāvīgo pārstāvniecību netiek attiecināta peļņa tikai tāpēc vien, ka tā ir iegādājusies preces vai ražojumus uzņēmuma vajadzībām.
5. Lai piemērotu iepriekšējās daļas, peļņu, kas attiecināma uz pastāvīgo pārstāvniecību, katru gadu nosaka, izmantojot vienu un to pašu metodi, ja vien nav pamatots un pietiekams iemesls rīkoties citādi.
6. Ja peļņā ir ietverti citos šīs konvencijas pantos atsevišķi aplūkotie ienākuma veidi, šā panta noteikumi neietekmē šo citu pantu noteikumus.
7. Šis pants neietekmē neviena tāda Līgumslēdzējas Valsts normatīvā akta darbību, kas attiecas uz uzlikto nodokli nerezidentu gūtajam ienākumam no apdrošināšanas darbībām ar nosacījumu, ka gadījumā, ja vienā vai otrā Līgumslēdzējā Valstī spēkā esošais attiecīgais normatīvais akts tiek mainīts (kas nav nelieli aspekti, lai neietekmētu tā vispārējo būtību) šīs konvencijas parakstīšanas datumā, Līgumslēdzējas Valstis savstarpēji apspriežas, lai vienotos par jebkādu šīs daļas atbilstīgu grozījumu.
8. pants
Kuģniecība un gaisa transports
1. Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma peļņai no kuģu vai gaisa kuģu izmantošanas starptautiskajā satiksmē uzliek nodokļus tikai šajā līgumslēdzējā valstī.
2. Saistībā ar šo pantu uzņēmuma peļņa no kuģu vai gaisa kuģu izmantošanas starptautiskajā satiksmē ietver:
a) peļņu no starptautiskajā satiksmē izmantotu kuģu vai gaisa kuģu pilnīgas (uz laiku vai reisam) iznomāšanas;
b) peļņu no kuģu vai gaisa kuģu iznomāšanas, iznomājot tos bez apkalpes un apgādes; un
c) peļņu no konteineru (tostarp piekabju un saistīta konteineru pārvadāšanas aprīkojuma) izmantošanas vai iznomāšanas preču pārvadāšanai;
ja šāda iznomāšana vai šāda izmantošana atbilstīgi attiecīgajam gadījumam notiek papildus kuģu vai gaisa kuģu izmantošanai starptautiskajā satiksmē, ko veic uzņēmums.
3. Šā panta 1. daļas noteikumi attiecas arī uz peļņu no piedalīšanās pulā, kopējā uzņēmējdarbībā vai starptautiskās satiksmes transporta aģentūrā.
9. pants
Saistītie uzņēmumi
1. Ja:
a) Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums tieši vai netieši piedalās otras Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma vadībā, kontrolē vai arī tam pieder daļa no šā uzņēmuma kapitāla vai
b) vienas un tās pašas personas tieši vai netieši piedalās Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma un otras Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma vadībā, kontrolē vai arī tām pieder daļa no šo uzņēmumu kapitāla
un jebkurā no šiem gadījumiem šo divu uzņēmumu komerciālās vai finanšu attiecības tiek veidotas vai nodibinātas, pamatojoties uz nosacījumiem, kas atšķiras no tiem nosacījumiem, kuri pastāvētu starp diviem neatkarīgiem uzņēmumiem, tad jebkura peļņa, ko viens no uzņēmumiem būtu guvis, ja nepastāvētu iepriekšminētie nosacījumi, var tikt iekļauta šā uzņēmuma peļņā, un tai var attiecīgi uzlikt nodokļus.
2. Ja Līgumslēdzēja Valsts iekļauj šīs valsts uzņēmuma peļņā un attiecīgi uzliek nodokļus tādai peļņai, attiecībā uz kuru otras Līgumslēdzējas Valsts uzņēmumam ir uzlikts nodoklis šajā otrā valstī, un šī iekļautā peļņa ir tāda peļņa, kuru pirmās minētās valsts uzņēmums būtu guvis, ja starp šiem diviem uzņēmumiem pastāvētu tādi nosacījumi, kādi būtu pastāvējuši starp diviem neatkarīgiem uzņēmumiem, tad otra valsts veic atbilstošas otrā valstī šai peļņai uzliktās nodokļa summas korekcijas. Nosakot šo korekciju, pienācīgi ņem vērā citus šīs konvencijas noteikumus un, ja nepieciešams, rīko Līgumslēdzēju Valstu kompetento iestāžu savstarpēju apspriešanos.
10. pants
Dividendes
1. Dividendēm, ko sabiedrība, kura ir Līgumslēdzējas Valsts rezidents, izmaksā otras Līgumslēdzējas Valsts rezidentam, var uzlikt nodokļus šajā otrā Līgumslēdzējā Valstī.
2. Tomēr šīm dividendēm var uzlikt nodokļus arī Līgumslēdzējā Valstī, kuras rezidents ir sabiedrība, kas izmaksā dividendes, saskaņā ar šīs valsts normatīvajiem aktiem, bet, ja šo dividenžu patiesais labuma guvējs ir otras Līgumslēdzējas Valsts rezidents, šādi uzlikts nodoklis nepārsniedz 5 procentus no dividenžu kopapjoma.
Šī daļa neietekmē nodokļu uzlikšanu sabiedrības peļņai, no kuras izmaksā dividendes.
3. Neatkarīgi no šā panta 2. daļas dividendēm, ko izmaksā sabiedrība - Līgumslēdzējas Valsts rezidents, neuzliek nodokļus šajā valstī, ja dividenžu patiesais labuma guvējs ir:
a) otras Līgumslēdzējas Valsts valdība, tostarp tās administratīvās vienības un pašvaldības;
b) otras Līgumslēdzējas Valsts centrālā banka;
c) jebkura finanšu iestāde, kas pilnībā pieder otras Līgumslēdzējas Valsts valdībai; vai
d) sabiedrība (izņemot personālsabiedrību), kas ir otras Līgumslēdzējas Valsts rezidents un kam tieši pieder vismaz 25 procenti no kapitāla sabiedrībā, kura izmaksā dividendes.
4. Termins "dividendes" šajā pantā nozīmē ienākumu no akcijām, "jouissance" akcijām (dod tiesības uz sabiedrības īpašuma daļu tās likvidācijas gadījumā) vai "jouissance" tiesībām (tiesības piedalīties sabiedrības peļņas sadalē, neatbildot par sabiedrības saistībām), kalnrūpniecības uzņēmumu akcijām, dibinātāju akcijām vai citām tādām tiesībām piedalīties peļņas sadalē, kuras nav parādprasības, kā arī ienākumu no citām korporatīvām tiesībām, uz ko saskaņā ar tās valsts normatīvajiem aktiem, kuras rezidents ir sabiedrība, kas veic peļņas sadali, attiecas tāds pats nodokļu uzlikšanas režīms kā uz ienākumu no akcijām.
5. Šā panta 2. un 3. daļas noteikumus nepiemēro, ja dividenžu patiesais labuma guvējs - Līgumslēdzējas Valsts rezidents - veic uzņēmējdarbību otrā Līgumslēdzējā Valstī, kuras rezidents ir dividendes izmaksājošā sabiedrība, izmantojot tur esošu pastāvīgo pārstāvniecību, vai sniedz šajā otrā valstī neatkarīgus individuālos pakalpojumus, izmantojot šajā valstī izvietotu pastāvīgo bāzi, un ja līdzdalība, par kuru tiek izmaksātas dividendes, ir faktiski saistīta ar šo pastāvīgo pārstāvniecību vai pastāvīgo bāzi. Šādā gadījumā, atkarībā no apstākļiem, piemēro šīs konvencijas 7. panta vai 14. panta noteikumus.
6. Ja sabiedrība, kura ir Līgumslēdzējas Valsts rezidents, gūst peļņu vai ienākumu otrā Līgumslēdzējā Valstī, šī otra valsts nedrīkst ne uzlikt jebkādus nodokļus sabiedrības izmaksātajām dividendēm , izņemot, ja dividendes tiek izmaksātas šīs otras valsts rezidentam vai ja līdzdalība, par kuru tiek izmaksātas dividendes, ir faktiski saistīta ar pastāvīgo pārstāvniecību vai pastāvīgo bāzi šajā otrajā valstī, ne arī uzlikt nesadalītās peļņas nodokli sabiedrības nesadalītajai peļņai pat tad, ja izmaksātās dividendes vai nesadalītā peļņa pilnīgi vai daļēji sastāv no šajā otrajā Līgumslēdzējā Valstī gūtās peļņas vai ienākuma.
11. pants
Ienākums no parādprasībām
1. Ienākumu no parādprasībām, kas rodas Līgumslēdzējā Valstī un ko izmaksā otras Līgumslēdzējas Valsts rezidentam, var uzlikt nodokļus šajā otrā Līgumslēdzējā Valstī.
2. Tomēr šādam ienākumam no parādprasībām var uzlikt nodokļus arī tajā Līgumslēdzējā Valstī, kurā tas rodas, saskaņā ar šīs valsts normatīvajiem aktiem, bet, ja šā ienākuma no parādprasībām patiesais labuma guvējs ir otras Līgumslēdzējas Valsts rezidents, šāds nodoklis nepārsniedz 5 procentus no ienākuma no parādprasībām kopapjoma.
3. Neatkarīgi no šā panta 2. daļas noteikumiem ienākumu no parādprasībām, kas rodas Līgumslēdzējā Valstī, atbrīvo no nodokļu uzlikšanas šajā valstī, ja šādu ienākumu gūst un tā patiesais labuma guvējs ir:
a) otras Līgumslēdzējas Valsts valdība, tostarp tās administratīvās vienības un pašvaldības;
b) otras Līgumslēdzējas Valsts centrālā banka;
c) jebkura finanšu iestāde, kas pilnībā pieder otras Līgumslēdzējas Valsts valdībai;
d) sabiedrība (izņemot personālsabiedrību), kas ir otras Līgumslēdzējas Valsts rezidents; vai
e) jebkura persona, kas ir otras Līgumslēdzējas Valsts rezidents, attiecībā uz vienas vai otras Līgumslēdzējas Valsts valdības garantētiem aizdevumiem.
4. Šajā pantā termins "ienākums no parādprasībām" nozīmē ienākumu no jebkāda veida parādprasībām neatkarīgi no tā, vai tās ir nodrošinātas ar hipotēku vai nav un vai tās dod tiesības piedalīties parādnieka peļņas sadalē vai nē, un it īpaši ienākumu no valdības vērtspapīriem un ienākumu no obligācijām vai parādzīmēm, tostarp prēmijas un balvas, kas piederīgas šiem vērtspapīriem, obligācijām vai parādzīmēm. Šajā pantā par ienākumiem no parādprasībām neuzskata soda naudas par nokavētiem maksājumiem.
5. Šā panta 2. un 3. daļas noteikumus nepiemēro, ja ienākuma no parādprasībām patiesais labuma guvējs - Līgumslēdzējas Valsts rezidents - veic uzņēmējdarbību otrā Līgumslēdzējā Valstī, kurā ienākums no parādprasībām rodas, izmantojot tur esošu pastāvīgo pārstāvniecību, vai sniedz šajā otrā valstī neatkarīgus individuālos pakalpojumus, izmantojot šajā valstī izvietotu pastāvīgo bāzi, un parādprasība, no kuras tiek gūts šāds ienākums, ir faktiski saistīta ar šo pastāvīgo pārstāvniecību vai pastāvīgo bāzi. Šādā gadījumā, atkarībā no apstākļiem, piemēro šīs konvencijas 7. panta vai 14. panta noteikumus.
6. Ja ienākuma no parādprasībām maksātājs ir šīs valsts rezidents, uzskata, ka ienākums no parādprasībām rodas šajā līgumslēdzējā valstī. Tomēr, ja personai, kura izmaksā ienākumu no parādprasībām, neatkarīgi no tā, vai šī persona ir Līgumslēdzējas Valsts rezidents vai nav, Līgumslēdzējā Valstī ir pastāvīgā pārstāvniecība vai pastāvīgā bāze, saistībā ar kuru radušās parādsaistības, par kurām tiek maksāts ienākums no parādprasībām, un ja šādu ienākumu no parādprasībām maksā šāda pastāvīgā pārstāvniecība vai pastāvīgā bāze, uzskata, ka šāds ienākums no parādprasībām rodas tajā valstī, kurā atrodas pastāvīgā pārstāvniecība vai pastāvīgā bāze.
7. Ja, pamatojoties uz īpašām attiecībām starp maksātāju un patieso labuma guvēju vai starp tiem abiem un kādu citu personu, ienākuma no parādprasībām summa, kas attiecas uz parādprasībām, par kurām tā tiek izmaksāta, pārsniedz summu, par kādu maksātājs un patiesais labuma guvējs būtu varējuši vienoties, ja tos nesaistītu minētās īpašās attiecības, tad šā panta noteikumi tiek piemēroti tikai attiecībā uz pēdējo minēto summu. Šādā gadījumā maksājumu daļai, kas pārsniedz šo summu, nodokļus uzliek saskaņā ar katras Līgumslēdzējas Valsts normatīvajiem aktiem, pienācīgi ņemot vērā citus šīs konvencijas noteikumus.
12. pants
Autoratlīdzība
1. Autoratlīdzībai, kura rodas Līgumslēdzējā Valstī un kura tiek izmaksāta otras Līgumslēdzējas Valsts rezidentam, var uzlikt nodokļus šajā otrā Līgumslēdzējā Valstī.
2. Tomēr šādai autoratlīdzībai var uzlikt nodokļus arī tajā Līgumslēdzējā Valstī, kurā tā rodas, saskaņā ar šīs līgumslēdzējas valsts normatīvajiem aktiem, bet, ja autoratlīdzības patiesais labuma guvējs ir otras Līgumslēdzējas Valsts rezidents, šāds nodoklis nepārsniedz:
a) 5 procentus no autoratlīdzības kopapjoma par ražošanas, tirdzniecības vai zinātnisko iekārtu izmantošanu vai par tiesībām izmantot šādas iekārtas;
b) 7 procentus no autoratlīdzības kopapjoma visos citos gadījumos.
3. Termins "autoratlīdzība" šajā pantā nozīmē jebkāda veida maksājumus, ko saņem kā atlīdzību par jebkura literāra, mākslas vai zinātniska darba, tostarp kinofilmu un radio vai televīzijas apraidē izmantotu filmu vai ierakstu, jebkura patenta, preču zīmes, dizaina vai parauga, plāna vai slepenas formulas vai procesa izmantošanu vai izmantošanas tiesībām, vai par rūpnieciskās, komerciālās vai zinātniskās iekārtas izmantošanu vai izmantošanas tiesībām, vai par informāciju saistībā ar rūpniecisko, komerciālo vai zinātnisko pieredzi.
4. Šā panta 2. daļas noteikumus nepiemēro, ja autoratlīdzības patiesais labuma guvējs, kurš ir Līgumslēdzējas Valsts rezidents, veic uzņēmējdarbību otrā Līgumslēdzējā Valstī, kurā autoratlīdzība rodas, izmantojot tur esošu pastāvīgo pārstāvniecību, vai sniedz šajā otrā valstī neatkarīgus individuālos pakalpojumus, izmantojot šajā valstī izvietotu pastāvīgo bāzi, un ja tiesības vai īpašums, par kuru tiek maksāta autoratlīdzība, ir faktiski saistīts ar šo pastāvīgo pārstāvniecību vai pastāvīgo bāzi. Šādā gadījumā, atkarībā no apstākļiem, piemēro šīs konvencijas 7. panta vai 14. panta noteikumus.
5. Ja autoratlīdzības maksātājs ir šīs valsts rezidents, uzskata, ka autoratlīdzība rodas šajā līgumslēdzējā valstī. Tomēr, ja personai, kura izmaksā autoratlīdzību, neatkarīgi no tā, vai šī persona ir Līgumslēdzējas Valsts rezidents vai nav, Līgumslēdzējā Valstī ir pastāvīgā pārstāvniecība vai pastāvīgā bāze, saistībā ar kuru radušās saistības izmaksāt autoratlīdzību, un ja šādu autoratlīdzību maksā šāda pastāvīgā pārstāvniecība vai pastāvīgā bāze, uzskata, ka šāda autoratlīdzība rodas tajā valstī, kurā atrodas pastāvīgā pārstāvniecība vai pastāvīgā bāze.
6. Ja, pamatojoties uz īpašām attiecībām starp maksātāju un patieso labuma guvēju vai starp tiem abiem un kādu citu personu, autoratlīdzības summa, kas attiecas uz izmantošanu, tiesības vai informāciju, par kuru tā tiek maksāta, pārsniedz summu, par kādu maksātājs un patiesais labuma guvējs būtu varējuši vienoties, ja tos nesaistītu minētās īpašās attiecības, tad šā panta noteikumus piemēro tikai attiecībā uz pēdējo minēto summu. Šādā gadījumā maksājumu daļai, kas pārsniedz šo summu, nodokļus uzliek saskaņā ar katras Līgumslēdzējas Valsts normatīvajiem aktiem, pienācīgi ņemot vērā citus šīs konvencijas noteikumus.
13. pants
Kapitāla pieaugums
1. Kapitāla pieaugumam, ko Līgumslēdzējas Valsts rezidents gūst, atsavinot šīs konvencijas 6. pantā minēto nekustamo īpašumu, kurš atrodas otrā Līgumslēdzējā Valstī, var uzlikt nodokļus šajā otrā Līgumslēdzējā Valstī.
2. Kapitāla pieaugumam, kas gūts, atsavinot kustamo īpašumu, kurš ir daļa no Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma pastāvīgās pārstāvniecības uzņēmējdarbības īpašuma otrā Līgumslēdzējā Valstī, vai atsavinot kustamo īpašumu, kas ir piederīgs pastāvīgajai bāzei, kura Līgumslēdzējas Valsts rezidentam ir pieejama otrā Līgumslēdzējā Valstī neatkarīgo individuālo pakalpojumu sniegšanai, tostarp kapitāla pieaugumam no šādas pastāvīgās pārstāvniecības (atsevišķi vai kopā ar visu uzņēmumu) atsavināšanas vai no šādas pastāvīgās bāzes atsavināšanas, var uzlikt nodokļus šajā otrā Līgumslēdzējā Valstī.
3. Kapitāla pieaugumam, ko Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums gūst, atsavinot starptautiskajā satiksmē izmantotus kuģus vai gaisa kuģus, vai šādu kuģu vai gaisa kuģu ekspluatācijai piederīgu kustamu īpašumu, tiek uzlikti nodokļi tikai šajā līgumslēdzējā valstī.
4. Kapitāla pieaugumam, ko Līgumslēdzējas Valsts rezidents gūst, atsavinot sabiedrības akcijas vai pielīdzināmu līdzdalību personālsabiedrībā, trastā vai citā līdzīgā vienībā, kura vairāk nekā 50 procentus no savas vērtības tieši vai netieši gūst no otrā Līgumslēdzējā Valstī esoša nekustamā īpašuma, var uzlikt nodokļus šajā otrā valstī.
5. Kapitāla pieaugumam, ko gūst, atsavinot uzņēmuma - Līgumslēdzējas Valsts rezidenta - akcijas, kas nav šā panta 4. daļā minētās akcijas un nav kotētas atzītā fondu biržā, var uzlikt nodokļus šajā līgumslēdzējā valstī.
6. Kapitāla pieaugumam no jebkura tāda īpašuma atsavināšanas, kas nav iepriekšējās daļās minētais īpašums, tiek uzlikti nodokļi tikai tajā Līgumslēdzējā Valstī, kuras rezidents ir šā īpašuma atsavinātājs.
14. pants
Neatkarīgie individuālie pakalpojumi
1. Līgumslēdzējas Valsts rezidenta - fiziskās personas ienākumam, kas gūts, sniedzot profesionālus pakalpojumus vai veicot citas neatkarīgas darbības, tiek uzlikti nodokļi tikai šajā valstī, izņemot turpmāk minētos gadījumus, kad šādam ienākumam var uzlikt nodokļusi arī otrā Līgumslēdzējā Valstī:
a) ja personai otrā Līgumslēdzējā Valstī ir regulāri pieejama pastāvīgā bāze savu darbību veikšanai; šādā gadījumā otrā Līgumslēdzējā Valstī nodokļus var uzlikt tikai tai ienākuma daļai, kas ir attiecināma uz šo pastāvīgo bāzi, vai
b) ja persona uzturas otrā Līgumslēdzējā Valstī laika posmā vai laika posmos, kuri kopā sasniedz vai pārsniedz 183 dienas jebkurā 12 mēnešu periodā, kas sākas vai beidzas attiecīgajā fiskālajā gadā; šādā gadījumā šajā otrā valstī nodokļus var uzlikt tikai tai ienākuma daļai, kas gūta par šīs personas šajā otrā valstī veiktajām darbībām.
2. Termins "profesionālie pakalpojumi" īpaši ietver neatkarīgu zinātnisko, literāro, māksliniecisko, izglītojošo vai pedagoģisko darbību, kā arī ārstu, juristu, inženieru, arhitektu, zobārstu un grāmatvežu neatkarīgo darbību.
15. pants
Atkarīgie individuālie pakalpojumi
1. Saskaņā ar šīs konvencijas 16., 18., 19. un 21. panta noteikumiem darba algai, samaksai un citai līdzīga veida atlīdzībai, ko Līgumslēdzējas Valsts rezidents saņem par algotu darbu, tiek uzlikti nodokļi tikai šajā valstī, ja vien algotais darbs netiek veikts otrā Līgumslēdzējā Valstī. Ja algotais darbs tiek veikts otrā Līgumslēdzējā Valstī, par to saņemtajai atlīdzībai var uzlikt nodokļus šajā otrā Līgumslēdzējā Valstī.
2. Neatkarīgi no šā panta 1. daļas noteikumiem atlīdzībai, kuru Līgumslēdzējas Valsts rezidents saņem par algotu darbu, kas tiek veikts otrā Līgumslēdzējā Valstī, tiek uzlikti nodokļi tikai pirmajā minētajā valstī, ja:
a) atlīdzības saņēmējs atrodas otrā valstī laika posmu vai laika posmus, kas kopā nepārsniedz 183 dienas jebkurā 12 mēnešu periodā, kurš sākas vai beidzas attiecīgajā fiskālajā gadā, un
b) atlīdzību maksā darba devējs, kas nav otras valsts rezidents, vai cita persona šāda darba devēja vārdā, un
c) atlīdzību neizmaksā pastāvīgā pārstāvniecība vai pastāvīgā bāze, kas darba devējam ir otrā Līgumslēdzējā Valstī.
3. Neatkarīgi no šā panta iepriekšējiem noteikumiem, atlīdzībai, ko saņem par algotu darbu, kas tiek veikts uz kuģa vai gaisa kuģa, kuru starptautiskajā satiksmē izmanto Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums, var uzlikt nodokļus šajā valstī.
16. pants
Direktoru atalgojums
Direktoru atalgojumam un citiem līdzīgiem maksājumiem, ko saņem Līgumslēdzējas Valsts rezidents kā direktoru padomes vai līdzīgas institūcijas loceklis sabiedrībā, kura ir otras Līgumslēdzējas Valsts rezidents, var uzlikt nodokļus šajā otrā līgumslēdzējā valstī.
17. pants
Mākslinieki un sportisti
1. Neatkarīgi no šīs konvencijas 14. un 15. panta noteikumiem, ienākumam, ko Līgumslēdzējas Valsts rezidents gūst kā izpildītājmākslinieks, piemēram, teātra, kino, radio vai televīzijas mākslinieks, vai mūziķis, vai arī kā sportists par savu individuālo darbību otrā Līgumslēdzējā Valstī, var uzlikt nodokļus šajā otrā Līgumslēdzējā Valstī.
2. Ja izpildītājmākslinieka vai sportista ienākums par viņa individuālo darbību savā statusā uzkrājas nevis pašam izpildītājmāksliniekam vai sportistam, bet gan citai personai, šādam ienākumam, neatkarīgi no šīs konvencijas 7., 14. un 15. panta noteikumiem var uzlikt nodokļus tajā Līgumslēdzējā Valstī, kurā tiek veikta izpildītājmākslinieka vai sportista darbības.
3. Ienākums, ko Līgumslēdzējas Valsts rezidents gūst no otrā Līgumslēdzējā Valstī veiktām darbībām, kas minētas šā panta 1. un 2. daļā, tiek atbrīvots no nodokļu uzlikšanas šajā otrā Līgumslēdzējā Valstī, ja šīs otras Līgumslēdzējas Valsts apmeklējums pilnībā vai galvenokārt tiek finansēts no pirmās minētās Līgumslēdzējas Valsts, tās administratīvo vienību vai pašvaldību līdzekļiem vai notiek saskaņā ar abu Līgumslēdzēju Valstu valdību nolīgumu vai vienošanos kultūras jomā.
18. pants
Pensijas
1. Saskaņā ar šīs konvencijas 19. panta 2. daļas noteikumiem, pensijai un citai līdzīgai atlīdzībai, ko saņem Līgumslēdzējas Valsts rezidents par iepriekš veiktu algoto darbu, tiek uzliktinodokļi vienīgi šajā līgumslēdzējā valstī.
2. Neatkarīgi no šā panta 1. daļas noteikumiem, pensijai un citiem maksājumiem, kas tiek veikti saskaņā ar Līgumslēdzējas Valsts, administratīvās vienības vai pašvaldības sociālās apdrošināšanas sistēmu, tiek uzlikti nodokļi tikai šajā valstī.
19. pants
Valsts dienests
1. a) Darba algai, samaksai un citai līdzīgai atlīdzībai, kas nav pensija, ko fiziskai personai izmaksā Līgumslēdzēja Valsts vai tās administratīvā vienība vai pašvaldība par šai valstij, administratīvajai vienībai vai pašvaldībai sniegtajiem pakalpojumiem, tiek uzlikti nodokļi tikai šajā līgumslēdzējā valstī.
b) Tomēr šādai darba algai, samaksai un citai līdzīgai atlīdzībai tiek uzlikti nodokļi tikai otrā Līgumslēdzējā Valstī, ja pakalpojumi ir sniegti šajā otrā valstī un fiziskā persona ir šīs valsts rezidents, kas:
i) ir šīs valsts valstspiederīgais; vai
ii) nav kļuvis par šīs valsts rezidentu tikai, lai sniegtu šos pakalpojumus.
2. a) Jebkurai pensijai, ko fiziskai personai izmaksā Līgumslēdzēja Valsts vai tās administratīvā vienība vai pašvaldība vai kas tiek izmaksāta no to izveidotajiem fondiem par pakalpojumiem, kurus šī persona sniegusi šai valstij vai administratīvajai vienībai vai pašvaldībai, tiek uzlikti nodokļi tikai šajā līgumslēdzējā valstī.
b) Tomēr šādai pensijai tiek uzlikti nodokļi tikai otrā Līgumslēdzējā Valstī, ja fiziskā persona ir šīs otras Līgumslēdzējas Valsts rezidents un valstspiederīgais.
3. Šīs konvencijas 15., 16., 17. un 18. panta noteikumus piemēro darba algai, samaksai un citai līdzīgai atlīdzībai, un pensijai, ko izmaksā par pakalpojumiem, kuri sniegti saistībā ar Līgumslēdzējas Valsts vai tās administratīvās vienības vai pašvaldības veiktu uzņēmējdarbību.
20. pants
Studenti
1. Maksājumiem, ko uzturēšanās, studiju vai stažēšanās vajadzībām saņem students, māceklis vai stažieris, kurš ir vai tieši pirms ierašanās Līgumslēdzējā Valstī bija otras Līgumslēdzējas Valsts rezidents un kurš pirmajā minētajā valstī atrodas vienīgi studiju vai stažēšanās nolūkā, šajā valstī netiek uzlikti nodokļi.
2. Attiecībā uz maksājumiem, ko uzturēšanās, studiju vai stažēšanās vajadzībām saņem students, māceklis vai stažieris, kurš ir vai tieši pirms ierašanās Līgumslēdzējā valstī bija otras Līgumslēdzējas Valsts rezidents un kurš pirmajā minētajā Līgumslēdzējā Valstī atrodas vienīgi studiju vai stažēšanās nolūkā, saņem kā atlīdzību par šajā otrā Līgumslēdzējā Valstī sniegtiem pakalpojumiem, piemēro tādus pašus ienākuma nodokļu atbrīvojumus, atvieglojumus vai samazinājumus, kādi ir pieejami Līgumslēdzējas Valsts rezidentiem.
21. pants
Skolotāji un pētnieki
1. Atlīdzība, ko par veikto mācību vai pētniecības darbu saņem fiziska persona, kura ierodas Līgumslēdzējā Valstī ar vienīgo mērķi mācīt vai veikt pētniecību universitātē, koledžā, skolā vai citā šajā valstī atzītā izglītības iestādē un kura ir vai tieši pirms ierašanās bija otras Līgumslēdzējas Valsts rezidents, saņem par šādu pasniegšanu vai pētniecību, tiek atbrīvota no nodokļu uzlikšanas pirmajā minētajā valstī laika periodā, kas nepārsniedz divus gadus no dienas, kad šī fiziskā persona pirmo reizi ieradās šajā valstī, ja fiziskā persona šādu atlīdzību saņem no avotiem, kas neatrodas šajā valstī.
2. Šā panta 1. daļas noteikumus nepiemēro ienākumam no pētniecības, ja fiziska persona veic šādas darbības nevis sabiedrības interesēs, bet, galvenokārt, kādas personas vai personu personīgajam labumam.
22. pants
Cits ienākums
1. Līgumslēdzējas Valsts rezidenta ienākumu veidiem, kuri nav atrunāti šīs konvencijas iepriekšējos pantos, neatkarīgi no to rašanās vietas, tiek uzlikti nodokļi tikai šajā līgumslēdzējā valstī.
2. Šā panta 1. daļas noteikumus nepiemēro ienākumam, kas nav ienākums no šīs konvencijas 6. panta 2. daļā minētā nekustamā īpašuma, ja šī ienākuma saņēmējs, kurš ir Līgumslēdzējas Valsts rezidents, veic uzņēmējdarbību otrā Līgumslēdzējā Valstī, izmantojot tur esošu pastāvīgo pārstāvniecību, vai sniedz neatkarīgus individuālos pakalpojumus šajā otrā Līgumslēdzējā Valstī, izmantojot tur esošu pastāvīgo bāzi, un ja tiesības vai īpašums, par ko tiek saņemts šis ienākums, ir faktiski saistīts ar šo pastāvīgo pārstāvniecību vai pastāvīgo bāzi. Šajā gadījumā atkarībā no apstākļiem piemēro šīs konvencijas 7. panta vai 14. panta noteikumus.
23. pants
Kapitāls
1. Kapitālam, ko veido šīs konvencijas 6. pantā minētais nekustamais īpašums, kurš pieder Līgumslēdzējas Valsts rezidentam un atrodas otrā Līgumslēdzējā Valstī, var uzlikt nodokļus šajā otrā Līgumslēdzējā Valstī.
2. Kapitālam, ko veido kustamais īpašums, kurš ir daļa no Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma pastāvīgās pārstāvniecības uzņēmējdarbības īpašuma otrā Līgumslēdzējā Valstī, vai ko veido kustamais īpašums, kurš ir piederīgs pastāvīgajai bāzei, kas Līgumslēdzējas Valsts rezidentam ir pieejama otrā Līgumslēdzējā Valstī neatkarīgu individuālo pakalpojumu sniegšanai, var uzlikt nodokļus šajā otrā valstī.
3. Kapitālam, ko veido kuģi un gaisa kuģi, kurus Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums izmanto starptautiskajā satiksmē, un kustamais īpašums, kas piederīgs šo kuģu un gaisa kuģu izmantošanai, tiek uzlikti nodokļi tikai šajā līgumslēdzējā valstī.
4. Visiem pārējiem Līgumslēdzējas Valsts rezidenta kapitāla elementiem tiek uzlikti nodokļi tikai šajā līgumslēdzējā valstī.
24. pants
Nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanas metodes
1. Nodokļu dubulto uzlikšanu novērš šādi:
Ja Līgumslēdzējas Valsts rezidents gūst ienākumu vai tam pieder kapitāls, kam saskaņā ar šo konvenciju var uzlikt nodokļus otrā Līgumslēdzējā Valstī, tad, ja vien valsts normatīvajos aktos nav paredzēti labvēlīgāki noteikumi, pirmā minētā Līgumslēdzēja Valsts atļauj:
a) samazināt šā rezidenta ienākuma nodokli par summu, kas vienāda ar otrā Līgumslēdzējā Valstī samaksāto ienākuma nodokli;
b) samazināt šā rezidenta kapitāla nodokli par summu, kas vienāda ar otrā Līgumslēdzējā Valstī samaksāto kapitāla nodokli.
Šāds samazinājums tomēr nevienā gadījumā nepārsniedz to ienākuma nodokļa vai kapitāla nodokļa daļu pirmajā minētajā Līgumslēdzējā Valstī, kas ir aprēķināta pirms šī samazinājuma piemērošanas un kas atkarībā no apstākļiem ir attiecināma uz ienākumu vai kapitālu, kam var uzlikt nodokļus otrā Līgumslēdzējā Valstī.
2. Saūda Arābijas Karalistē nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanas metodes neietekmēs Zakat nodokļa iekasēšanas režīmu.
25. pants
Savstarpējās saskaņošanas procedūra
1. Ja persona uzskata, ka vienas vai abu Līgumslēdzēju Valstu rīcība attiecībā uz šo personu izraisa vai izraisīs nodokļu uzlikšanu, kas neatbilst šīs konvencijas noteikumiem, šī persona var, neatkarīgi no šo Līgumslēdzēju Valstu normatīvajos aktos paredzētajiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, iesniegt sūdzību izskatīšanai vienas vai otras Līgumslēdzējas Valsts kompetentajai iestādei. Sūdzība jāiesniedz izskatīšanai trīs gadu laikā pēc pirmā paziņojuma par rīcību, kas izraisījusi šīs konvencijas noteikumiem neatbilstošu nodokļu uzlikšanu.
2. Ja kompetentā iestāde sūdzību uzskata par pamatotu, un tā pati nespēj panākt apmierinošu risinājumu, tā cenšas lietu atrisināt, savstarpēji vienojoties ar otras Līgumslēdzējas Valsts kompetento iestādi, lai novērstu šai konvencijai neatbilstošu nodokļu uzlikšanu. Jebkuru panākto vienošanos īsteno neatkarīgi no jebkādiem Līgumslēdzēju Valstu normatīvajos aktos noteiktiem termiņiem.
3. Līgumslēdzēju Valstu kompetentās iestādes cenšas, savstarpēji vienojoties, atrisināt jebkurus sarežģījumus vai novērst jebkuras šaubas, kas var rasties, interpretējot vai piemērojot šo konvenciju. Tās var arī savstarpēji apspriesties, lai novērstu nodokļu dubulto uzlikšanu šajā konvencijā neparedzētos gadījumos.
4. Līgumslēdzēju Valstu kompetentās iestādes var sazināties viena ar otru, izmantojot arī tiešu saziņu, lai panāktu vienošanos iepriekšējo daļu izpratnē.
26. pants
Informācijas apmaiņa
1. Līgumslēdzēju Valstu kompetentās iestādes apmainās ar tādu informāciju, kas ir paredzami svarīga šīs konvencijas noteikumu piemērošanai vai valstu normatīvo aktu administrēšanai vai izpildīšanai attiecībā uz visu veidu un nosaukumu nodokļiem, kas uzlikti Līgumslēdzēju Valstu vai to administratīvo vienību vai pašvaldību labā, ciktāl šāda nodokļu uzlikšana nav pretrunā ar šo konvenciju. Šīs konvencijas 1. un 2. pants neierobežo informācijas apmaiņu.
2. Jebkuru informāciju, ko Līgumslēdzēja Valsts saņem saskaņā ar šā panta 1. daļu, uzskata par tikpat slepenu kā informāciju, kas tiek iegūta saskaņā ar šīs valsts normatīvajiem aktiem, un to izpauž tikai tām personām vai iestādēm (tostarp tiesām un administratīvajām iestādēm), kas ir iesaistītas šā panta 1. daļā minēto nodokļu aprēķināšanā vai iekasēšanā, piespiedu līdzekļu piemērošanā vai lietu ierosināšanā, vai apelāciju izskatīšanā, vai iepriekšminētā pārraudzībā. Šādas personas vai iestādes šo informāciju izmanto vienīgi iepriekšminētajos nolūkos. Tās var izpaust šo informāciju atklātās tiesas sēdēs vai tiesas nolēmumos. Neatkarīgi no iepriekš minētā Līgumslēdzēja Valsts saņemto informāciju var izmantot citām vajadzībām, ja šādu informāciju var izmantot šādām citām vajadzībām saskaņā ar abu Līgumslēdzēju Valstu normatīvajiem aktiem un informācijas sniedzējas valsts kompetentā iestāde atļauj šādu izmantošanu.
3. Nekādā gadījumā šā panta 1. un 2. punkts nav interpretējams tā, ka tas uzliek Līgumslēdzējai Valstij pienākumu:
a) veikt administratīvos pasākumus, kas neatbilst šīs valsts vai otras Līgumslēdzējas Valsts normatīvajiem aktiem un administratīvajai praksei;
b) sniegt informāciju, kas nav pieejama saskaņā ar šīs valsts vai otras Līgumslēdzējas Valsts normatīvajiem aktiem vai parasto administratīvo praksi;
c) sniegt informāciju, kas var atklāt jebkuru tirdzniecības, uzņēmējdarbības, rūpniecisko, komerciālo vai profesionālo noslēpumu vai darījuma procesu, vai arī sniegt informāciju, kuras izpaušana būtu pretrunā ar sabiedrisko kārtību (ordre public).
4. Ja Līgumslēdzēja Valsts pieprasa informāciju saskaņā ar šo pantu, otra Līgumslēdzēja Valsts izmanto tās informācijas apkopošanas pasākumus, lai iegūtu pieprasīto informāciju, pat ja pieprasītā informācija šai otrajai Līgumslēdzējai Valstij, iespējams, nav nepieciešama pašas nodokļu vajadzībām. Uz iepriekšējā teikumā noteikto pienākumu attiecas šā panta 3. daļas ierobežojumi, taču nekādā gadījumā šie ierobežojumi nav interpretējami tā, ka tie ļautu Līgumslēdzējai Valstij atteikties sniegt informāciju vienīgi tādēļ, ka tai nav nacionālas intereses attiecībā uz šo informāciju.
5. Nekādā gadījumā šā panta 3. daļas noteikumi nav interpretējami tā, ka tie ļautu Līgumslēdzējai Valstij atteikties sniegt informāciju vienīgi tādēļ, ka informācijas turētāja ir banka, cita finanšu iestāde, pārstāvis vai persona, kura darbojas uz pilnvarojuma vai uzticības pamata, vai tādēļ, ka tā saistīta ar īpašumtiesībām kādā personā.
27. pants
Dažādi noteikumi
1. Šī konvencija neietekmē vienas vai otras Līgumslēdzējas Valsts normatīvo aktu noteikumu piemērošanu, lai novērstu nodokļu nemaksāšanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas.
2. Neatkarīgi no citiem šīs konvencijas noteikumiem šīs konvencijas priekšrocības netiek piešķirtas attiecībā uz ienākuma veidu vai kapitālu, ja ir pamatoti secināt, ņemot vērā visus būtiskos faktus un apstākļus, ka minētās priekšrocības iegūšana bija viens no jebkuras vienošanās vai darījuma galvenajiem mērķiem, kā rezultātā šāda priekšrocība tika tieši vai netieši iegūta, ja vien netiek konstatēts, ka minētās priekšrocības piešķiršana šajos apstākļos būtu saskaņā ar šīs konvencijas attiecīgo noteikumu mērķi un nolūku.
28. pants
Diplomātisko misiju un konsulāro pārstāvniecību personāls
Šīs konvencijas noteikumi neietekmē diplomātisko misiju un konsulāro pārstāvniecību personāla fiskālās privilēģijas, kuras tam piemērojamas saskaņā ar starptautisko tiesību vispārējiem noteikumiem vai īpašu nolīgumu noteikumiem.
29. pants
Stāšanās spēkā
1. Katra Līgumslēdzēja Valsts pa diplomātiskiem kanāliem rakstiski informē otru par to, ka ir izpildītas tās normatīvajos aktos noteiktās procedūras, lai šī konvencija stātos spēkā. Šī konvencija stājas spēkā otrā mēneša pirmajā dienā pēc mēneša, kurā saņemts pēdējais no šiem paziņojumiem.
2. Šīs konvencijas noteikumi tiek piemēroti abās Līgumslēdzējās Valstīs:
a) attiecībā uz nodokļiem, ko ietur ienākuma izmaksas brīdī par summām, kas izmaksātas janvāra pirmajā dienā vai pēc tās, kas seko datumam, kurā Konvencija stājas spēkā; un
b) attiecībā uz pārējiem nodokļiem par taksācijas gadiem, kas sākas janvāra pirmajā dienā vai pēc tās, kas seko datumam, kurā šī konvencija stājas spēkā.
30. pants
Darbības izbeigšana
1. Šī konvencija ir spēkā uz nenoteiktu laiku, taču ikviena Līgumslēdzēja Valsts var izbeigt šīs konvencijas darbību, pa diplomātiskiem kanāliem iesniedzot otrai Līgumslēdzējai Valstij rakstisku paziņojumu par darbības izbeigšanu ne vēlāk kā jebkura kalendārā gada 30. jūnijā pēc tam, kad aizritējuši vismaz pieci gadi pēc gada, kurā šī konvencija stājusies spēkā.
2. Šādā gadījumā Konvencija zaudē spēku:
a) attiecībā uz nodokļiem, ko ietur ienākuma izmaksas brīdī par summām, kas izmaksātas pēc kalendārā gada beigām, kurā iesniegts šāds paziņojums; un
b) attiecībā uz pārējiem nodokļiem par taksācijas gadiem, kas sākas pēc tā kalendārā gada beigām, kurā iesniegts šāds paziņojums.
To apliecinot, būdami pienācīgi pilnvaroti, šo konvenciju ir parakstījuši.
Parakstīts Rijādā 2019. gada 7. novembrī, kas atbilst Hidžrī kalendāra 1441. gada zulkidas mēneša 10. datumam, divos eksemplāros latviešu, arābu un angļu valodā, turklāt visi teksti ir vienlīdz autentiski. Atšķirīgas interpretācijas gadījumā noteicošais ir teksts angļu valodā.
|
Latvijas Republikas valdības
vārdā: |
Saūda Arābijas Karalistes
valdības vārdā: |
PROTOKOLS
Latvijas Republikas valdības un Saūda Arābijas Karalistes valdības konvencijas par nodokļu dubultās uzlikšanas attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem un ļaunprātīgas izvairīšanās no nodokļu maksāšanas novēršanu parakstīšanas brīdī apakšā parakstījušies ir vienojušies par to, ka turpmāk minētie noteikumi ir Konvencijas neatņemama daļa.
1. Attiecībā uz Konvencijas 3. panta 1. daļas d) apakšpunktu:
tiek saprasts, ka termins "persona" ietver arī Līgumslēdzēju Valsti, tās administratīvās vienības vai pašvaldības.
2. Attiecībā uz Konvencijas 4. panta 1. daļu:
tiek saprasts, ka termins "Līgumslēdzējas Valsts rezidents" ietver arī juridisku personu, kas izveidota saskaņā ar Līgumslēdzējas Valsts normatīvajiem aktiem un kas nav apliekama ar nodokli vai parasti ir atbrīvota no nodokļa šajā līgumslēdzējā valstī un ir nodibināta un uzturēta šajā Līgumslēdzējā Valstī:
a) vienīgi ar reliģiju, labdarību, izglītošanu, zinātni saistītām vajadzībām vai citā līdzīgā nolūkā, vai
b) nolūkā maksāt pensijas vai citus līdzīgus pabalstus.
3. Attiecībā uz Konvencijas 5. pantu:
tiek saprasts, ka personai, kas ir Līgumslēdzējas Valsts rezidents un veic darbības šelfa zonā (definē kā darbības, ko veic jebkurā Līgumslēdzējas Valsts teritoriālajiem ūdeņiem piegulošā teritorijā saistībā ar jūras un zemes dzīļu, un tur esošo dabas resursu izpēti vai izmantošanu) otrā Līgumslēdzējā Valstī, ir pastāvīgā pārstāvniecība šajā otrā Līgumslēdzējā Valstī.
4. Attiecībā uz Konvencijas 6. pantu:
tiek saprasts, ka jebkuram ienākumam, ko gūst, atsavinot 6. pantā minēto nekustamo īpašumu, kurš atrodas otrā Līgumslēdzējā Valstī, var uzlikt nodokļus šajā otrā valstī.
5. Attiecībā uz Konvencijas 7. pantu:
tiek saprasts, ka:
a) Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma peļņai no preču eksportēšanas uz otru Līgumslēdzēju Valsti netiek uzlikti nodokļi otrā Līgumslēdzējā Valstī, ja vien netiek piemērota Konvencijas 5. panta 5. daļas noteikumi. Ja eksporta līgumos ir ietvertas citas darbības, kas tiek veiktas, izmantojot pastāvīgo pārstāvniecību otrā Līgumslēdzējā Valstī, no šādām darbībām gūtajai peļņai var uzlikt nodokļus otrā Līgumslēdzējā Valstī;
b) termins "uzņēmējdarbības peļņa" ietver, bet neaprobežojas ar peļņu, kas gūta no ražošanas, tirdzniecības, banku darbības, apdrošināšanas, iekšzemes pārvadājumiem un pakalpojumu sniegšanas. Šis termins neietver individuālo pakalpojumus sniegšanu, ko fiziska persona veic vai nu kā algots darbinieks vai neatkarīgi.
6. Attiecībā uz Konvencijas 10. pantu:
neatkarīgi no Konvencijas noteikumiem peļņai, ko gūst Līgumslēdzējas Valsts sabiedrība, kura veic uzņēmējdarbību otrā Līgumslēdzējā Valstī, izmantojot tajā esošu pastāvīgo pārstāvniecību, pēc tam, kad tai ir uzlikti nodokļi saskaņā ar 7. pantu, var uzlikt nodokļus attiecībā uz atlikušo tās peļņas summu Līgumslēdzējā Valstī, kurā atrodas pastāvīgā pārstāvniecība, un šādi uzlikts nodoklis nedrīkst pārsniegt 5 procentus.
7. Ja Saūda Arābijas Karaliste ieviesīs ienākuma nodokli attiecībā uz tās valstspiederīgajiem, kuri ir Saūda Arābijas Karalistes rezidenti, vai ja tiks attiecīgi grozīts spēkā esošais nodoklis, tad abas Līgumslēdzējas Valstis uzsāks sarunas, lai iekļautu Konvencijā pantu par diskriminācijas nepieļaušanu.
To apliecinot, būdami pienācīgi pilnvaroti, šo protokolu ir parakstījuši.
Parakstīts Rijādā 2019. gada 7. novembrī, kas atbilst Hidžrī kalendāra 1441. gada zulkidas mēneša 10. datumam, divos eksemplāros latviešu, arābu un angļu valodā, turklāt visi teksti ir vienlīdz autentiski. Atšķirīgas interpretācijas gadījumā noteicošais ir teksts angļu valodā.
|
Latvijas Republikas valdības
vārdā: |
Saūda Arābijas Karalistes
valdības vārdā: |
 |
 |
 |
 |