Darbības ar dokumentu
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā
Izdarīt Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā (Latvijas Vēstnesis, 2017, 156. nr.; 2018, 249. nr.; 2019, 62., 118. nr.) šādus grozījumus:
1. Papildināt 2. pantu ar 3.1 daļu šādā redakcijā:
"(31) Neatkarīgi no šā panta otrās daļas 5. un 6. punkta noteikumiem privātie pensiju fondi, ieguldījumu fondi un alternatīvie ieguldījumu fondi maksā uzņēmumu ienākuma nodokli atbilstoši šā likuma 4. panta otrās daļas 2. punkta "k" apakšpunktam un piektajai daļai, ja attiecībā uz tiem piemērojama šā likuma 7.1 panta divpadsmitā daļa."
2. 4. pantā:
papildināt otrās daļas 2. punktu ar "h", "i", "j" un "k" apakšpunktu šādā redakcijā:
"h) reorganizācijas procesā citai personai nodoto aktīvu vērtību saskaņā ar šā likuma 18. pantu,
i) tā aktīva vērtību, kuru Latvijas nodokļa maksātājs nodod tā pastāvīgajai pārstāvniecībai ārvalstī saimnieciskās darbības veikšanai, ja aktīva nodošanas rezultātā Latvija zaudē tiesības uzlikt nodokli nodotajam aktīvam,
j) tā aktīva vērtību, kuru ārvalsts nodokļa maksātāja pastāvīgā pārstāvniecība Latvijā nodod tā galvenajam uzņēmumam vai citai pastāvīgajai pārstāvniecībai ārvalstī saimnieciskās darbības veikšanai, ja aktīva nodošanas rezultātā Latvija zaudē tiesības uzlikt nodokli nodotajam aktīvam,
k) hibrīdneatbilstības rezultātu saskaņā ar šā likuma 7.1 pantu.";
aizstāt piektajā daļā tekstu "un "f"" ar tekstu ""f", "i", "j" un "k"";
papildināt pantu ar 8.1 un 8.2 daļu šādā redakcijā:
"(81) Šā panta otrās daļas 2. punkta "g" apakšpunkts tiek piemērots arī tiem nodokļa maksātājiem, kuri beidz maksāt uzņēmumu ienākuma nodokli, izņemot gadījumu, kad notikusi reorganizācija, kuras rezultātā atbilstoši šā likuma 18. pantam iegūstošā sabiedrība saņemtos aktīvus saimnieciskās darbības nodrošināšanai turpina lietot Latvijā. Ja nodokļa maksātājs beidz maksāt uzņēmumu ienākuma nodokli, neveicot likvidāciju, tā likvidācijas kvotai tiek pielīdzināta arī uzkrājumiem novirzītā peļņas daļa, kā arī grāmatvedības uzskaitē ārpusbilances posteņos uzskaitītā peļņas daļa un šī summa veido ar nodokli apliekamo bāzi.
(82) Piemērojot šā panta otrās daļas 2. punkta "i" apakšpunktu gadījumā, kad nodotā aktīva uzskaites vērtība neatbilst tā tirgus vērtībai, apliekamajā bāzē iekļauj aktīva tirgus vērtību. Ja nodokļa maksātājs nodod aktīvu, kurš grāmatvedības uzskaitē ir uzskaitīts kā pamatlīdzeklis, un nodokļa maksātāja un tā pastāvīgās pārstāvniecības darījumu uzskaite tiek veikta dalīti, šā aktīva vērtību ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamajā bāzē iekļauj pakāpeniski tādā apmērā, kādā laikposmā pēc aktīva nodošanas tā vērtības samazinājums ir attiecināts uz pastāvīgo pārstāvniecību. Minēto aktīvu ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamajā bāzē saskaņā ar šā panta otrās daļas 1. punkta "a" vai "b" apakšpunktu iekļauj tajā taksācijas periodā, kurā nodokļa maksātājs veic peļņas sadali.";
papildināt pantu ar 11.1 un 11.2 daļu šādā redakcijā:
"(111) Šā panta otrās daļas 2. punkta "i" apakšpunktu un trīspadsmito daļu neattiecina uz aktīviem, kuri nodoti uz laiku, kas nepārsniedz 12 mēnešu periodu, ja tie tiek nodoti:
1) vērtspapīru finansēšanai;
2) kā nodrošinājums;
3) lai izpildītu kapitāla pietiekamības (prudenciālais kapitāls) prasības;
4) likviditātes pārvaldībai.
(112) Šā panta otrās daļas 2. punkts neietver nodokļa maksātāja ārvalsts pastāvīgās pārstāvniecības nosacīti sadalīto peļņu, ja nodokļa maksātāja un tā pastāvīgās pārstāvniecības darījumu uzskaite tiek veikta dalīti un pastāvīgā pārstāvniecība ārvalstī maksā nodokli par gūto ienākumu vai ja no tās ienākuma ārvalstī ir ieturēts nodoklis.";
papildināt pantu ar 13.1 daļu šādā redakcijā:
"(131) Piemērojot šā panta otrās daļas 2. punkta "j" apakšpunktu gadījumā, kad pastāvīgā pārstāvniecība pārceļ saimnieciskās darbības veidu uz galveno uzņēmumu vai uz citu galvenā uzņēmuma pastāvīgo pārstāvniecību ārpus Latvijas, ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamajā bāzē iekļauj pārvesto aktīvu tirgus vērtību to nodošanas brīdī, no kuras atņemta uz šiem aktīviem attiecināmo kopā ar aktīviem nodoto saistību (izņemot uzkrātās saistības, kas attiecināmas uz nākotnes izdevumiem) summa."
3. 5. pantā:
papildināt pirmo daļu ar 4. punktu šādā redakcijā:
"4) atlīdzības par Latvijā esoša nekustamā īpašuma izīrēšanu vai iznomāšanu - pieci procenti no atlīdzības summas.";
papildināt otro daļu pēc vārdiem "notiek atsavināšana" ar vārdiem un skaitli "(izņemot līdzdalības atsavināšanu šā likuma 18. pantā minētā reorganizācijas procesa ietvaros)";
izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:
"(4) Nodokļa maksātājs, kas ir Eiropas Savienības dalībvalsts rezidents vai tādas valsts rezidents, ar kuru Latvijai ir noslēgta un stājusies spēkā konvencija par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu, un kas guvis šā panta pirmās daļas 1., 2. un 4. punktā minēto ienākumu, ir tiesīgs iesniegt Valsts ieņēmumu dienestam pārskatu, kā arī dokumentus, kas pierāda ar gūto ieņēmumu saistīto izdevumu apmēru, aprēķinātajam ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamajam ienākumam piemērojot 20 procentu nodokļa likmi. Minētā pārskata aizpildīšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.";
papildināt pantu ar 7.1 un 7.2 daļu šādā redakcijā:
"(71) Pienākums ieturēt un ieskaitīt valsts budžetā nodokli no šā panta pirmās daļas 2. un 4. punktā, kā arī sestajā daļā minētajām izmaksām, kuras saņem nerezidents kā ieguldījumu fonda vai alternatīvo ieguldījumu fonda dalībnieks, ir ieguldījumu pārvaldes sabiedrībai vai alternatīvo ieguldījumu fonda pārvaldniekam, kas veic norēķinu ar nerezidentu.
(72) Šā panta pirmās daļas 2. un 4. punkts nav piemērojams maksājumiem, ko veic ieguldījumu fonds vai alternatīvo ieguldījumu fonds tā dalībniekam - privātajam pensiju fondam, ieguldījumu fondam vai alternatīvajam ieguldījumu fondam -, kas reģistrēts un tiek uzraudzīts saskaņā ar attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts vai valsts, ar kuru Latvijai ir noslēgta un stājusies spēkā konvencija par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu, normatīvajiem aktiem."
4. 6.1 pantā:
papildināt pirmo daļu pēc vārda "maksātājam" ar vārdiem "pašam vai";
aizstāt pirmajā daļā vārdu "neīstiem" ar vārdiem "mākslīgi veidotiem";
aizstāt septītajā daļā vārdu "neīstu" ar vārdiem "mākslīgi veidotu";
papildināt devīto daļu ar vārdiem "vai arī uz ārvalstu sabiedrību, kuras mākslīgi veidotus darījumus audita laikā ir konstatējusi nodokļu administrācija".
5. Papildināt likumu ar 7.1 pantu šādā redakcijā:
"7.1 pants. Hibrīdneatbilstības
(1) Piemērojot šo pantu, ar hibrīdneatbilstību saprot situāciju, kad rezultāts nodokļa maksātāja darbībām ar saistītu uzņēmumu, darbībām starp saistītiem uzņēmumiem, uzņēmuma darbībām attiecībā uz pastāvīgo pārstāvniecību ārpus Latvijas, darbībām starp divām vai vairākām viena un tā paša uzņēmuma pastāvīgajām pārstāvniecībām vai rezultāts dalībai strukturētā pasākumā ir atskaitījums bez iekļaušanas vai dubults atskaitījums.
(2) Piemērojot šā panta pirmo daļu, ar atskaitījumu bez iekļaušanas saprot maksājuma (arī domājamā maksājuma starp galveno uzņēmumu un pastāvīgo pārstāvniecību vai starp divām vai vairākām pastāvīgajām pārstāvniecībām) atskaitīšanu jebkurā jurisdikcijā, kas minēto maksājumu uzskata par veiktu (maksātāja jurisdikcija), neveicot tā iekļaušanu ar nodokli apliekamajā ienākumā saņēmēja jurisdikcijā (jurisdikcija, kurā minētais maksājums ir saņemts vai tiek uzskatīts par saņemtu).
(3) Atskaitījums bez iekļaušanas rodas šādās situācijās:
1) no finanšu instrumenta izrietošs maksājums maksātāja jurisdikcijā, aprēķinot ar nodokli apliekamo ienākumu, ir atskaitīts, bet nav ietverts apliekamajā ienākumā saņēmēja jurisdikcijā un netiek ietverts 12 mēnešu laikā pēc maksātāja jurisdikcijas taksācijas perioda (Latvijā - pārskata perioda) beigām, un finanšu instruments šajās jurisdikcijās tiek definēts atšķirīgi;
2) maksājums hibrīdajai vienībai tiek atšķirīgi attiecināts saņēmēja jurisdikcijā, kurā hibrīdā vienība ir izveidota vai reģistrēta, un jebkuras tādas personas jurisdikcijā, kurai ir dalība minētajā hibrīdajā vienībā;
3) maksājums vienībai, kurai ir viena vai vairākas pastāvīgās pārstāvniecības, tiek atšķirīgi attiecināts uz galveno uzņēmumu un pastāvīgo pārstāvniecību vai uz šīs vienības divām vai vairākām pastāvīgajām pārstāvniecībām saskaņā ar to jurisdikciju tiesību aktiem, kurās vienība (pastāvīgā pārstāvniecība) darbojas;
4) maksājums tiek veikts neatzītai pastāvīgajai pārstāvniecībai;
5) no hibrīdās vienības saņemts maksājums netiek uzskatīts par tās veiktu maksājumu saskaņā ar saņēmēja jurisdikcijas tiesību aktiem, bet maksātāja jurisdikcija atļauj to atskaitīt no cita ienākuma, kas nav dubultas iekļaušanas ienākums;
6) domājamais maksājums starp galveno uzņēmumu un pastāvīgo pārstāvniecību vai starp divām vai vairākām pastāvīgajām pārstāvniecībām netiek par tādu atzīts saskaņā ar saņēmēja jurisdikcijas tiesību aktiem, bet maksātāja jurisdikcija atļauj to atskaitīt no cita ienākuma, kas nav dubultas iekļaušanas ienākums.
(4) Piemērojot šā panta trešās daļas 1. punktu, no finanšu instrumenta izrietošs maksājums neradīs atskaitījumu bez iekļaušanas, ja maksājumu ir veicis finanšu tirgotājs saskaņā ar tirgus hibrīdo pārvešanu, ar nosacījumu, ka maksātāja jurisdikcijā finanšu tirgotājam apliekamajā ienākumā ir jāietver visi ienākumi, kas saņemti saistībā ar pārvesto finanšu instrumentu.
(5) Piemērojot šā panta pirmo daļu, ar dubultu atskaitījumu, kas rada hibrīdneatbilstību, saprot viena un tā paša maksājuma, izdevumu vai zaudējumu atskaitīšanu to izcelsmes jurisdikcijā (maksātāja jurisdikcija) un citā jurisdikcijā (investora jurisdikcija). Ja maksājumu veikusi hibrīdā vienība vai pastāvīgā pārstāvniecība, par maksātāja jurisdikciju uzskatāma jurisdikcija, kurā ir izveidota vai atrodas hibrīdā vienība vai pastāvīgā pārstāvniecība.
(6) Šā panta piemērošanai:
1) atskaitījums ir summa, kuru uzskata par atskaitāmu no apliekamā ienākuma saskaņā ar maksātāja vai investora jurisdikcijas tiesību aktiem;
2) iekļaušana ir summa, ko ņem vērā, nosakot apliekamo ienākumu saskaņā ar saņēmēja jurisdikcijas tiesību aktiem. No finanšu instrumenta izrietošs maksājums netiks uzskatīts par iekļautu, ciktāl šis maksājums kvalificējas jebkādai nodokļu atlaidei vienīgi atkarībā no veida, kā minētais maksājums raksturots saskaņā ar saņēmēja jurisdikcijas tiesību aktiem;
3) nodokļa atlaide ir atbrīvojums no nodokļa, nodokļa likmes samazinājums vai jebkāda nodokļu atmaksa vai ieskaits (izņemot ieskaitu par nodokļiem, ko ietur ienākuma izmaksas brīdī);
4) dubultas iekļaušanas ienākums ir jebkura ienākuma daļa, kas ir iekļauta apliekamajā ienākumā saskaņā ar abu to jurisdikciju tiesību aktiem, kurās radusies hibrīdneatbilstība;
5) persona ir fiziskā persona vai vienība;
6) hibrīdā vienība ir jebkura vienība vai pasākums, kuru uzskata par ar nodokļiem apliekamu vienību saskaņā ar vienas jurisdikcijas tiesību aktiem un kuras ienākumu vai izdevumus uzskata par vienas vai vairāku citu personu ienākumu vai izdevumiem saskaņā ar citas jurisdikcijas tiesību aktiem;
7) finanšu instruments ir:
a) jebkurš instruments, ciktāl tas rada finansējuma vai pašu kapitāla atdevi, kam uzliek nodokli saskaņā ar noteikumiem par nodokļu uzlikšanu aizņēmumam, pašu kapitālam vai atvasinātajiem finanšu instrumentiem saskaņā ar saņēmēja vai maksātāja jurisdikcijas tiesību aktiem,
b) hibrīdā pārvešana ir jebkurš pasākums finanšu instrumenta pārvešanai, ja ar pārvesto finanšu instrumentu saistītā peļņa nodokļu vajadzībām tiek uzskatīta par tādu peļņu, ko vienlaikus gūst vairāk nekā viena no minētā pasākuma pusēm;
8) finanšu tirgotājs ir persona, kas iesaistīta finanšu instrumentu regulāras pirkšanas un pārdošanas uzņēmējdarbības darījumos savā labā peļņas gūšanas nolūkos;
9) tirgus hibrīdā pārvešana ir jebkura hibrīdā pārvešana, kurā iesaistījies finanšu tirgotājs, veicot savu parasto uzņēmējdarbību, kas nav strukturēta pasākuma daļa;
10) neatzīta pastāvīgā pārstāvniecība ir jebkurš pasākums, ko saskaņā ar galvenā uzņēmuma jurisdikcijas tiesību aktiem uzskata par tādu, kas rada pastāvīgo pārstāvniecību, un ko neuzskata par pastāvīgo pārstāvniecību saskaņā ar otras jurisdikcijas tiesību aktiem;
11) strukturēts pasākums ir pasākums, kas saistīts ar hibrīdneatbilstību, ja hibrīdneatbilstības sekas ir paredzētas pasākuma noteikumos, vai pasākums, kas domāts, lai radītu hibrīdneatbilstību, ja vien nodokļa maksātājs vai ar to saistīts uzņēmums pamatoti nav varējis paredzēt hibrīdneatbilstības rašanos un nav izmantojis nodokļu priekšrocību, kas izriet no hibrīdneatbilstības;
12) saistīti uzņēmumi ir:
a) vienība, kurā nodokļa maksātājam ir tieša vai netieša līdzdalība vai pieder vismaz 50 procentu no kapitāla vai balsstiesībām, vai ir tiesības saņemt vismaz 50 procentus no vienības peļņas,
b) persona, kurai ir tieša vai netieša līdzdalība vai pieder vismaz 50 procentu no nodokļa maksātāja kapitāla vai balsstiesībām, vai ir tiesības saņemt vismaz 50 procentus no nodokļa maksātāja peļņas,
c) vienība, kas grāmatvedības uzskaites vajadzībām ir daļa no tā paša koncerna, kurā ietilpst nodokļa maksātājs, uzņēmums, kura pārvaldībā nodokļa maksātājam ir būtiska ietekme, vai uzņēmums, kuram ir būtiska ietekme nodokļa maksātāja pārvaldībā,
d) nodokļa maksātājs un vienība, ja personas tieša vai netieša līdzdalība nodokļa maksātājā un vienas vai vairāku vienību kapitālā vai balsstiesībās ir vismaz 50 procentu,
e) piemērojot šā punkta "a", "b", "c" un "d" apakšpunktu, tiek uzskatīts, ka personai, kas veic kopīgu (saskaņotu) darbību ar citu personu attiecībā uz vienības balsstiesībām vai īpašuma tiesībām tās kapitālā, pieder visas tās pašas balsstiesības vai īpašuma tiesības šajā vienībā, kas tajā pieder šai otrai personai;
13) vienība atkarībā no apstākļiem ietver nodokļa maksātāju un ārvalsts sabiedrību saskaņā ar šā likuma 6.1 panta ceturto daļu.
(7) Ja hibrīdneatbilstības sekas ir dubults atskaitījums, tad:
1) ja Latvijas Republika ir investora jurisdikcija, nodokļa maksātājs palielina ar nodokli apliekamo bāzi par atskaitījuma summu, kas arī ārvalstī ir atskaitīta no apliekamā ienākuma;
2) ja Latvijas Republika ir izmaksātāja jurisdikcija, bet nodokļa uzlikšanas vajadzībām investora jurisdikcijā par atskaitījuma summu nav palielināta ar nodokli apliekamā bāze, nodokļa maksātājs palielina ar nodokli apliekamo bāzi par atskaitījuma summu;
3) nodokļa maksātājam ir tiesības par jebkuru šādu atskaitījumu samazināt dubultās iekļaušanas ienākumu, kas rodas taksācijas vai pēctaksācijas periodā.
(8) Ja hibrīdneatbilstības sekas ir atskaitījums bez iekļaušanas:
1) un ja Latvijas Republika ir izmaksātāja jurisdikcija, tad nodokļa maksātājs palielina ar nodokli apliekamo bāzi par atskaitījuma summu, kas ārvalstī nodokļa uzlikšanas vajadzībām nav atbilstoši ņemta vērā apliekamā ienākuma noteikšanai;
2) un ja Latvijas Republika ir saņēmēja jurisdikcija un ārvalstī par atskaitījuma summu nav palielināta ar nodokli apliekamā bāze, tad nodokļa maksātājs palielina ar nodokli apliekamo bāzi par ienākuma summu, kas netika ņemta vērā, aprēķinot ar nodokli apliekamo ienākumu;
3) tad nodokļa maksātājam ir tiesības nepiemērot šīs daļas 2. punktu attiecībā uz hibrīdneatbilstībām, kas rada atskaitījumu bez iekļaušanas atbilstoši šā panta trešās daļas 2., 3., 4. un 6. punktam.
(9) Nodokļa maksātāja ar nodokli apliekamo bāzi palielina par jebkuru maksājumu, ja tas tieši vai netieši rada citas personas ieņēmumus, no kuriem tiek veikti atskaitāmi izdevumi, radot hibrīdneatbilstību, - veicot darījumu vai darījumu sēriju starp saistītiem uzņēmumiem vai tam daļēji iesaistoties strukturētā pasākumā, izņemot gadījumu, kad viena no darījumā vai darījumu sērijā iesaistītajām jurisdikcijām ir veikusi līdzvērtīgu korekciju, novēršot šo hibrīdneatbilstību.
(10) Ja hibrīdneatbilstība ietver neatzītas ārvalsts pastāvīgās pārstāvniecības ienākumu, kas vispārējā gadījumā netiek iekļauts nodokļa maksātāja ar nodokli apliekamajā bāzē, tad nodokļa maksātājs iekļauj apliekamajā bāzē ienākumu, kas vispārējā gadījumā tiktu attiecināts uz šo pastāvīgo pārstāvniecību. Šī norma nav piemērojama, ja starp Latviju un ārvalsti, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts, kurā atrodas pastāvīgā pārstāvniecība, ir stājies spēkā līgums par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu, saskaņā ar kuru šis ienākums ir atbrīvots no nodokļa uzlikšanas Latvijā.
(11) Ja hibrīdā pārvešana ir paredzēta, lai attiecībā uz ienākumu, kas izriet no pārvesta finanšu instrumenta, radītu izmaksas brīdī ieturama nodokļa atlaidi vairāk nekā vienai no darījumā iesaistītajām pusēm, nodokļa maksātājs ir tiesīgs piemērot nodokļa atlaidi apjomā, kas ir proporcionāls nodokļa maksātāja neto apliekamajam ienākumam, attiecībā uz šo maksājumu.
(12) Ja viena vai vairākas saistītas nerezidentu vienības, kurām kopumā hibrīdajā vienībā, kas ir izveidota vai atrodas Latvijā, ir iegūta tieša vai netieša līdzdalība vismaz 50 procentu balsstiesību, kapitāla daļu vai tiesību uz peļņas daļu apjomā, atrodas ārvalstī vai ārvalstīs, kuras hibrīdo vienību uzskata par apliekamu personu, šādu hibrīdo vienību uzskata par Latvijas rezidentu un tai uzliek nodokli par tās ienākumu, ciktāl minētajam ienākumam netiek uzlikts nodoklis citādā veidā saskaņā ar Latvijas vai kādas citas jurisdikcijas tiesību aktiem. Šo daļu nepiemēro kolektīvo ieguldījumu uzņēmumam, kas ir ieguldījumu fonds vai instruments, kam ir liels dalībnieku skaits, diversificēts ieguldījumu portfelis un uz ko attiecas investoru aizsardzības regulējums valstī, kurā tas ir izveidots vai atrodas.
(13) Ja nodokļa maksātāja, kurš nodokļu vajadzībām tiek uzskatīts par rezidentu gan Latvijā, gan ārvalstī, maksājumi, izdevumi vai zaudējumi ir atskaitāmi no apliekamā ienākuma arī ārvalstī, tad Latvijas nodokļa maksātāja ar nodokli apliekamā bāze ir palielināma par šo maksājumu, izdevumu vai zaudējumu summu tiktāl, ciktāl ārvalsts atļauj dubulto atskaitījumu kompensēt ar ienākumu, kas nav dubultās iekļaušanas ienākums. Ja abas valstis ir Eiropas Savienības dalībvalstis un atbilstoši starp tām noslēgtajam līgumam par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu, kas ir stājies spēkā, Latvijā nodokļa maksātāju neuzskata par tās rezidentu, tad nodokļa maksātāja ar nodokli apliekamo bāzi palielina par attiecīgajiem maksājumiem, izdevumiem vai zaudējumiem."
6. 8. pantā:
papildināt pantu ar 2.1 un 2.2 daļu šādā redakcijā:
"(21) Šā panta otrās daļas 2. punktu piemēro:
1) avansa, galvojuma naudas vai rokasnaudas maksājumiem, ja darījums nav uzsākts 12 mēnešu laikā no mēneša, kurā veikts maksājums, iekļaujot tos pārskata gada pēdējā mēneša ar nodokli apliekamajā bāzē. Ja minētais darījums netiek uzsākts 36 mēnešu laikā no mēneša, kurā veikts avansa, galvojuma naudas vai rokasnaudas maksājums, nodokļa maksātājam nav tiesību samazināt nodokļa bāzē iekļautā maksājuma apmēru, precizējot attiecīgā taksācijas perioda deklarāciju;
2) nodokļu revīzijas (audita) laikā konstatētiem ieņēmumiem, kurus nodokļa maksātājs nebija uzrādījis grāmatvedības uzskaitē, kā arī nodokļu revīzijas (audita) laikā konstatētu nepamatotu ieņēmumu samazinājuma summām.
(22) Piemērojot šo pantu, šā panta otrās daļas 3. punkts nav attiecināms uz:
1) valstij vai pašvaldībai piederošā publiskajā infrastruktūrā veiktu ieguldījumu, ja vienlaikus ir izpildīti šādi nosacījumi:
a) ir noslēgts līgums par ieguldījumu veikšanu,
b) nodokļa maksātāja veiktie ieguldījumi tiek uzskaitīti valsts iestādes, valsts kapitālsabiedrības vai pašvaldības grāmatvedības uzskaitē, un ar nodokļa maksātāju parakstīts pieņemšanas un nodošanas akts,
c) ieguldījuma saņēmējam nav noteikts pretpienākums, un tas neveic darbības, kuras uzskatāmas par atlīdzību,
d) ieguldījumi tiek veikti publiskajā infrastruktūrā, kura piesaistīta nodokļa maksātāja saimnieciskās darbības veikšanas vietai un ir nepieciešama šīs saimnieciskās darbības nodrošināšanai;
2) valstij vai pašvaldībai piederoša ceļa uzturēšanas ieguldījumu, ja vienlaikus ir izpildīti šādi nosacījumi:
a) ir noslēgts līgums par ieguldījumu veikšanu,
b) tiek veikta tāda ceļa uzturēšana, kurš piesaistīts nodokļa maksātāja saimnieciskās darbības veikšanas vietai un ir nepieciešams šīs saimnieciskās darbības nodrošināšanai,
c) ieguldījuma saņēmējam nav noteikts pretpienākums, un tas neveic darbības, kuras uzskatāmas par atlīdzību.";
izslēgt ceturtās daļas 2. un 4. punktu;
papildināt piektās daļas 2. punktu ar vārdiem "vai sabiedriskā transporta izmantošana, vērtējot pēc ceļā pavadītā laika un sabiedriskā transporta kursēšanas grafika, nav lietderīga salīdzinājumā ar darba devēja nodrošināto transporta pakalpojumu";
papildināt piekto daļu ar 7. un 8. punktu šādā redakcijā:
"7) darbinieka vai viņa laulātā, vai ar to radniecībā esošas personas līdz trešajai pakāpei Civillikuma izpratnē nāves gadījumā piešķirtais bēru pabalsts;
8) izmaksas papildu balvas nodrošināšanai čeku loterijas izlozēm, kuras nodokļa maksātājs veic saskaņā ar Čeku loterijas likuma 9. pantu.";
papildināt devīto daļu ar teikumu šādā redakcijā:
"Nodokļa aprēķināšanas vajadzībām nosakot reprezentatīva automobiļa iegādes vērtības apmēru, ņem vērā arī 12 mēnešu periodā pēc automobiļa iegādes šim automobilim veikto uzlabojumu izmaksas.";
papildināt pantu ar četrpadsmito daļu šādā redakcijā:
"(14) Piemērojot šā panta ceturtās daļas 3. punktu, personāla ilgtspējas pasākumu izdevumos iekļauj pārskata gadā grāmatvedībā izmaksās iekļauto sociālās infrastruktūras aktīvu vērtības samazinājumu, kā arī šo aktīvu atlikušo vērtību, ja aktīvs tiek norakstīts."
7. Papildināt 10. panta piekto daļu ar 7. punktu šādā redakcijā:
"7) aizņēmumiem, kas saņemti nacionālās nozīmes ilgtermiņa publiskās infrastruktūras projekta finansēšanai Latvijā."
8. Papildināt 13. panta trešo daļu ar vārdiem un skaitli "kā arī uz tādas personas akcijām (izņemot publiskajā apgrozībā esošās akcijas), kuras aktīvu vērtību pārskata gadā, kurā notiek atsavināšana, vai iepriekšējā pārskata gadā vairāk nekā 50 procentu apmērā veido Latvijā esošs nekustamais īpašums, ja ienākuma daļa neveido ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamu objektu".
9. 15. pantā:
izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:
"(4) Nodokļa maksātājs ir tiesīgs samazināt taksācijas periodā ar nodokli apliekamajā bāzē iekļauto dividenžu apmēru tādā apjomā, kādā nodokļa maksātājs taksācijas periodā saņēmis ārvalsts pastāvīgās pārstāvniecības ienākumu, ja pastāvīgā pārstāvniecība ārvalstī maksā nodokli par gūto ienākumu vai no saņemtā ienākuma ārvalstī ir ieturēts nodoklis.";
papildināt pantu ar 4.1 daļu šādā redakcijā:
"(41) Šā panta ceturto daļu piemēro, ja nodokļa maksātāja ārvalsts pastāvīgās pārstāvniecības aktīvus un pasīvus un ar tās darbību saistītos ieņēmumus un izdevumus uzņēmumu ienākuma nodokļa vajadzībām uzskaita dalīti."
10. 16. pantā:
izslēgt trešajā daļā vārdus "Latvijā reģistrēto";
papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:
"(4) Nodokļa maksātājs pārskata gada pēdējā mēneša uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijā iekļauj informāciju par šā likuma 4. panta 8.2 daļā minēto aktīvu summu."
11. 17. pantā:
papildināt piekto daļu ar teikumu šādā redakcijā:
"Piemaksai, kas radusies minētā precizējuma rezultātā, nepiemēro likumā "Par nodokļiem un nodevām" noteikto nokavējuma naudu.";
papildināt pantu ar 8.1 daļu šādā redakcijā:
"(81) Piemērojot šā panta astoto daļu, nodokļa piemaksai, kas veidojas pastāvīgajai pārstāvniecībai pēc labojumiem deklarācijā par taksācijas periodu, kurš attiecas uz pārskata gada pēdējo mēnesi, nepiemēro likumā "Par nodokļiem un nodevām" noteikto nokavējuma naudu, ja labojumi veikti, precizējot peļņas vai zaudējumu aprēķinu un bilanci, un labotā deklarācija iesniegta Valsts ieņēmumu dienestam četru mēnešu laikā pēc pārskata gada pēdējā mēneša. Minētais nav attiecināms uz gadījumiem, kad pastāvīgā pārstāvniecība beidz saimniecisko darbību Latvijā.";
izteikt devītās daļas otro teikumu šādā redakcijā:
"Pastāvīgās pārstāvniecības bilanci un peļņas vai zaudējumu aprēķinu iesniedz ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc pārskata gada beigām.";
papildināt divpadsmitās daļas 3. punktu ar vārdiem un skaitli "ne mazāk kā 100 euro apmērā";
papildināt divpadsmito daļu ar 4. punktu šādā redakcijā:
"4) sabiedrībai uzsākts maksātnespējas process.";
papildināt pantu ar divdesmito daļu šādā redakcijā:
"(20) Neatkarīgi no tā, vai nodokļa maksātājs beidz maksāt nodokli likvidācijas procesa ietvaros (izņemot reorganizāciju) vai neveicot likvidāciju, šā likuma prasības attiecībā uz aktīviem, kuri nav aplikti ar nodokli, tiek piemērotas tā, it kā nodokļa maksātājs beigtu pastāvēt, veicot likvidāciju."
12. 18. pantā:
izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:
"(1) Taksācijas periodā, kurā pabeigta reorganizācija, ar nodokli apliekamajā bāzē iekļauj pārvesto aktīvu tirgus vērtību to atsavināšanas brīdī, no kuras atņemta uz šiem aktīviem attiecināmo saistību vērtība, izņemot uzkrātās saistības, kas attiecināmas uz nākotnes izdevumiem un reorganizācijas procesā kopā ar aktīviem ir nodotas iegūstošajam uzņēmumam.";
papildināt pantu ar 1.1 daļu šādā redakcijā:
"(11) Šā panta pirmā daļa nav attiecināma uz reorganizācijas procesā - saimnieciskās darbības veida vai veidu nodošanas procesā, apvienošanas vai sadalīšanas procesā - pārvestajiem aktīviem, ja šos aktīvus saimnieciskās darbības veikšanai Latvijā turpina lietot cits uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājs.";
aizstāt trešajā daļā vārdus "pirmās un" ar vārdiem un skaitli "pirmās, 1.1 un".
13. Izslēgt 19. panta trešajā daļā vārdus "Latvijā reģistrētu".
14. Pārejas noteikumos:
papildināt pārejas noteikumus ar 23.1 punktu šādā redakcijā:
"23.1 Piemērojot šo pārejas noteikumu 23. punktu, uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi ir tiesības piemērot tikai tai uzņēmumu ienākuma nodokļa daļai, kas taksācijas periodā aprēķināta par peļņas daļu, kura, ievērojot noslēgtajos līgumos par ieguldījumu veikšanu minētos nosacījumus, gūta no saimnieciskās darbības, attiecībā uz kuru brīvostas vai speciālās ekonomiskās zonas pārvalde izsniegusi atļauju piemērot tiešo nodokļu atvieglojumus.";
papildināt pārejas noteikumus ar 42., 43. un 44. punktu šādā redakcijā:
"42. Šā likuma 2. panta 3.1 daļa un 7.1 panta divpadsmitā daļa stājas spēkā 2022. gada 1. janvārī.
43. Šā likuma 8. panta piektās daļas 8. punkts piemērojams, sākot ar pārskata gadu, kas sākas 2019. gada 1. janvārī.
44. Šā likuma 8. panta četrpadsmitā daļa piemērojama aktīviem, kas iegādāti, sākot ar 2020. gada 1. janvāri."
Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.
Likums Saeimā pieņemts 2020. gada 30. janvārī.
Valsts prezidents E. Levits
Rīgā 2020. gada 11. februārī
 |
 |
 |
 |