Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Darbības ar dokumentu

Tiesību akts: spēkā esošs

Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā

Izdarīt Elektroenerģijas tirgus likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2005, 12. nr.; 2008, 10. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2011, 117. nr.; 2013, 211., 232. nr.; 2014, 60., 189., 257. nr.; 2015, 118., 190., 248. nr.; 2016, 110., 241. nr., 2019, 240. nr.) šādus grozījumus:

1. 1. panta otrajā daļā:

papildināt daļu ar 3.1 punktu šādā redakcijā:

"31) atbalsta periods - elektrostacijas dzīves ciklā ietilpstošs periods, kurā elektrostacija saņem valsts atbalstu elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamiem energoresursiem vai koģenerācijā vai citu darbības atbalstu elektroenerģijas ražošanai;";

papildināt daļu ar 18.1 un 18.2 punktu šādā redakcijā:

"181) izcelsmes apliecinājums - elektronisks dokuments, ar kuru elektroenerģijas lietotājiem pierāda, ka attiecīgais elektroenerģijas daudzums ir saražots no atjaunojamiem energoresursiem vai augstas efektivitātes koģenerācijā;

182) izolētas darbības tests - pārvades sistēmas darbības testēšana simulētos darbības apstākļos ierobežotā periodā, lai pārbaudītu pārvades sistēmas spēju strādāt no trešo valstu pārvades sistēmām izolētā režīmā;";

papildināt daļu ar 19.1 punktu šādā redakcijā:

"191) neapliecinātās elektroenerģijas izcelsmes sastāvs - elektroenerģijas daudzums, kuru aprēķina, ņemot vērā valstī saražoto, importēto un eksportēto elektroenerģiju, un par kuru nav izsniegti izcelsmes apliecinājumi, sadalījumā pa ražošanā izmantotajiem energoresursiem;";

papildināt daļu ar 22.1 punktu šādā redakcijā:

"221) pārkompensācija - ražotāja saņemtā ar elektroenerģijas ražošanu saistītā atbalsta apmērs, kura rezultātā tiek pārsniegta noteiktā kopējā kapitālieguldījumu iekšējā peļņas norma;".

2. Papildināt 5. pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

"(6) Regulators savas kompetences ietvaros izdod elektroapgādes darbību regulējošus normatīvos aktus, tostarp tādus normatīvos aktus, kas nepieciešami Eiropas Savienības tiesību aktu piemērošanai."

3. Papildināt II nodaļu ar 5.1 pantu šādā redakcijā:

"5.1 pants. Informācijas apmaiņa

(1) Elektroenerģijas tirgus datu apmaiņas un uzglabāšanas platforma (turpmāk - datu platforma) ir informācijas tehnoloģiju sistēma, kuras mērķis ir nodrošināt centralizētu un standartizētu elektroenerģijas tirgus datu apmaiņu un uzglabāšanu starp tirgus dalībniekiem un elektroenerģijas sistēmas operatoriem.

(2) Datu platformas izveidošanu, uzturēšanu un pārvaldīšanu nodrošina sadales sistēmas operators, kura sistēmai ir pieslēgti vairāk par simt tūkstošiem lietotāju (turpmāk - datu platformas turētājs).

(3) Elektroenerģijas tirgotājiem un sistēmas operatoriem ir pienākums izmantot datu platformu. Elektroenerģijas tirgotāji un sistēmas operatori vienojas ar datu platformas turētāju par datu platformas izmantošanu un datu apmaiņu tajā veic pēc datu platformas turētāja izstrādāta vienota standarta. Par datu platformas izmantošanu datu apmaiņai nav piemērojama lietošanas maksa.

(4) Datu platformas turētājam un datu platformas lietotājiem ir pienākums nodrošināt komercnoslēpuma un personas datu aizsardzību saskaņā ar normatīvo aktu prasībām.

(5) Noteikumus par datu platformā iesniedzamo un uzturamo elektroenerģijas tirgus datu apjomu un struktūru, datu uzglabāšanas ilgumu, datu platformas turētāja, elektroenerģijas tirgus dalībnieku un sistēmas operatora tiesībām, pienākumiem un atbildību nosaka Ministru kabinets."

4. Izteikt 9. panta 2.3 daļu šādā redakcijā:

"(23) Kārtību, kādā finansē pieslēguma ierīkošanu aizsargātajam lietotājam, un ierobežojumus attiecībā uz aizsargātajiem lietotājiem piederošiem nekustamajiem īpašumiem nosaka Ministru kabinets."

5. Papildināt IV nodaļu ar 16.2 pantu šādā redakcijā:

"16.2 pants. Izolētas darbības testa veikšana

(1) Izolētas darbības testu pārvades sistēmas operators ir tiesīgs veikt individuāli savā licences darbības zonā vai vienlaikus ar citas tādas dalībvalsts, ar kuru ir starpvalstu savienojums, pārvades sistēmas operatoriem.

(2) Informāciju par plānoto izolētas darbības testa veikšanas laiku, datumu un ilgumu pārvades sistēmas operators publicē savā mājaslapā internetā un rakstveidā sniedz sadales sistēmas operatoriem ne vēlāk kā 30 dienas pirms izolētas darbības testa veikšanas.

(3) Lai nodrošinātu pārvades sistēmas darbības drošumu un stabilitāti, veicot izolētas darbības testu, pārvades sistēmas operators ir tiesīgs:

1) ierobežot vai atteikt paredzētos tirdzniecības darījumus vai noteikt kādus citus elektroenerģijas tirgus darbības ierobežojumus, ievērojot taisnīguma, atklātības un vienlīdzības principus;

2) veikt papildu palīgpakalpojumu iegādi.

(4) Pārvades sistēmas operators, veicot izolētas darbības testu, ievēro Tīkla kodeksā noteikto sistēmas vadības un lietošanas kārtību, ciktāl tās ievērošana neietekmē pārvades sistēmas drošību un stabilitāti.

(5) Pārvades sistēmas operators un sadales sistēmas operatori neatbild par zaudējumiem, kas izolētas darbības testa laikā radušies citām personām, tostarp elektroenerģijas tirgus dalībniekiem un sistēmas dalībniekiem, nejauša notikuma vai nepārvaramas varas apstākļos.

(6) Pamatotās izmaksas, kas saistītas ar šajā pantā minētajām darbībām, sedz pārvades sistēmas operators, un tās iekļauj pārvades tarifos."

6. Papildināt likumu ar 19.1 pantu šādā redakcijā:

"19.1 pants. Sadales sistēmas attīstība ilgtermiņā

(1) Regulators katru gadu apstiprina sadales sistēmas operatora, kura sistēmai ir pieslēgti vairāk par simt tūkstošiem lietotāju, izstrādāto sadales sistēmas attīstības 10 gadu plānu un uzrauga tā izpildi.

(2) Regulators nosaka sadales sistēmas attīstības 10 gadu plānā iekļaujamo informāciju un plāna iesniegšanas kārtību.

(3) Sadales sistēmas operators ir tiesīgs pieprasīt un saņemt sadales sistēmas attīstības 10 gadu plāna sagatavošanai nepieciešamo informāciju no visiem elektroenerģijas sistēmas dalībniekiem."

7. Izteikt 22. pantu šādā redakcijā:

"22. pants. Elektroenerģijas ražošanas iekārtu ieviešana un ražošanas jaudu palielināšana

(1) Ražošanas jaudu palielināšanai un jaunas elektroenerģijas ražošanas iekārtas ieviešanai nepieciešama ministrijas atļauja, ja elektroenerģijas ražošanas iekārtu paredzēts pievienot pārvades sistēmai vai sadales sistēmai ar jaudu virs 11,1 kilovata. Prasības, kas jāizpilda, lai atļauju saņemtu, kā arī atļaujas izsniegšanas, anulēšanas un derīguma termiņa pagarināšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(2) Ražošanas jaudu palielināšanai un jaunas elektroenerģijas ražošanas iekārtas ieviešanai ministrijas atļauja nav nepieciešama, ja elektroenerģijas ražošanas iekārtu ar jaudu līdz 11,1 kilovatam paredzēts pievienot sadales sistēmai. Elektroenerģijas ražotājs šādā gadījumā vēršas ar iesniegumu pie sadales sistēmas operatora atbilstoši regulatora noteiktajai kārtībai.

(3) Sadales sistēmas operators reizi ceturksnī apkopo informāciju par iepriekšējā ceturksnī savā licences darbības zonā ierīkoto jauno elektroenerģijas ražošanas iekārtu pieslēgumu skaitu, katrā no tiem izmantoto elektroenerģijas ražošanas veidu un atļauto elektroenerģijas ražošanas jaudu, kā arī informāciju par pārējos sistēmas pieslēgumos palielināto vai samazināto atļauto elektroenerģijas ražošanas jaudu, norādot atļauto elektroenerģijas ražošanas jaudu pēc palielināšanas vai samazināšanas un atļautās elektroenerģijas ražošanas jaudas izmaiņu apjomu katrā pieslēgumā. Apkopoto informāciju sadales sistēmas operators nosūta ministrijai un regulatoram.

(4) Informāciju par fiziskajām personām ierīkotajiem jaunajiem elektroenerģijas ražošanas iekārtu pieslēgumiem un palielinātajām elektroenerģijas ražošanas jaudām sadales sistēmas operators sniedz, nenorādot fiziskās personas datus un uzstādīšanas vietas adresi. Sniedzot informāciju par juridiskajām personām ierīkotajiem jaunajiem elektroenerģijas ražošanas iekārtu pieslēgumiem un palielinātajām vai samazinātajām atļautajām elektroenerģijas ražošanas jaudām esošajos sistēmas pieslēgumos, sadales sistēmas operators norāda juridiskās personas nosaukumu, juridisko adresi, reģistrācijas numuru, elektroenerģijas ražošanas iekārtu uzstādīšanas vietas adresi, elektrostacijas veidu un atļauto elektroenerģijas ražošanas jaudu.

(5) Ministrija reizi ceturksnī publicē savā mājaslapā internetā no sadales sistēmas operatora saņemtos datus."

8. 28. pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Kritērijus, pēc kādiem koģenerācijas stacijas tiek kvalificētas saražotās elektroenerģijas obligātā iepirkuma tiesību iegūšanai, obligātā iepirkuma un tā uzraudzības kārtību, elektroenerģijas cenas noteikšanas kārtību atkarībā no koģenerācijas stacijas elektriskās jaudas, izmantojamā kurināmā un tā izejvielām, obligātā iepirkuma izmaksu segšanas kārtību un kārtību, kādā var atcelt tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros un atteikties no šīm tiesībām, nosaka Ministru kabinets.";

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Publiskais tirgotājs atsevišķi uzskaita šā panta trešajā daļā noteiktajā kārtībā iepirktās elektroenerģijas apjomu un izmaksas pa energoresursu veidiem. Šā iepirkuma izmaksas sedz visi Latvijas elektroenerģijas galalietotāji proporcionāli savam elektroenerģijas patēriņam, kompensējot publiskajam tirgotājam iepirkuma izdevumus, izņemot šā likuma 30.1 panta trešajā daļā norādīto gadījumu. Kompensējamo izmaksu aprēķinā ņem vērā likumā par vidēja termiņa budžeta ietvaru noteikto valsts budžeta dotāciju obligātā iepirkuma komponenšu apmēra mazināšanai. Iepirkuma izmaksu attiecināšanas aprēķina metodiku nosaka regulators. Kompensējamo izmaksu un attiecīgo publiskā tirgotāja ieņēmumu starpību pārskata gadā publiskais tirgotājs atzīst aktīvos vai saistībās."

9. 28.1 pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Kritērijus, pēc kādiem koģenerācijas stacijas tiek kvalificētas tiesību iegūšanai saņemt garantēto maksu par koģenerācijas stacijā uzstādīto elektrisko jaudu, kārtību, kādā nosakāma maksa par uzstādīto elektrisko jaudu atkarībā no ražošanas tehnoloģijas, izmantojamā kurināmā un tā izejvielām, koģenerācijas stacijas uzstādītās elektriskās jaudas, un kārtību, kādā šī maksa veicama, kā arī kārtību, kādā var atcelt tiesības saņemt garantētu maksu par koģenerācijas stacijā uzstādīto elektrisko jaudu un atteikties no šīm tiesībām, nosaka Ministru kabinets.";

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Publiskais tirgotājs atsevišķi uzskaita šā panta trešajā daļā noteiktajā kārtībā veiktos maksājumus atsevišķi stacijām ar elektrisko jaudu 100 megavati vai lielāku un mazāku par 100 megavatiem, kā arī pa energoresursu veidiem. Izmaksas, ko veido maksājumi par uzstādīto elektrisko jaudu, sedz visi Latvijas elektroenerģijas galalietotāji, un tās tiek sadalītas pa sprieguma un patēriņa līmeņa grupām proporcionāli ieņēmumu fiksētajai daļai no sistēmas pakalpojumiem, kompensējot publiskajam tirgotājam iepirkuma izdevumus. Izmaksu attiecināšanas aprēķina metodiku nosaka regulators. Kompensējamo izmaksu un attiecīgo publiskā tirgotāja ieņēmumu starpību pārskata gadā publiskais tirgotājs atzīst aktīvos vai saistībās. Galalietotāji, kas pieslēgti sadales sistēmām, kurām ir mazāk par simt tūkstošiem lietotāju, sedz publiskā tirgotāja izmaksas par uzstādīto elektrisko jaudu, piemērojot tās sadales sistēmas operatora attiecīgai sprieguma pakāpei un tai lietotāju grupai noteiktos maksājumus, kurai ir pieslēgti vairāk par simt tūkstošiem lietotāju."

10. Izteikt 29. panta ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Nosacījumus elektroenerģijas ražošanai, izmantojot atjaunojamos energoresursus, kā arī kritērijus ražotāju kvalifikācijai saražotās elektroenerģijas obligātā iepirkuma tiesību saņemšanai un atcelšanai un kārtību, kādā var atteikties no tām, elektroenerģijas cenas noteikšanas kārtību atkarībā no atjaunojamo energoresursu un kurināmā izejvielu veida, obligātā iepirkuma apjoma noteikšanas, īstenošanas un uzraudzības kārtību, obligātā iepirkuma apjoma izmaksu segšanas kārtību, kā arī pasākumus, lai veicinātu elektroenerģijas ražošanu no biomasas, nosaka Ministru kabinets."

11. Izteikt 29.2 pantu šādā redakcijā:

"29.2 pants. Izcelsmes apliecinājums

(1) Elektroenerģijas ražotājs, kurš elektroenerģijas ražošanai izmanto atjaunojamos energoresursus vai augstas efektivitātes koģenerāciju, var saņemt izcelsmes apliecinājumu par saražotās elektroenerģijas daudzumu, kas izteikts megavatstundās (MWh). Minimālais elektroenerģijas apjoms, par kuru izsniedz izcelsmes apliecinājumu, ir viena megavatstunda. Par katru saražotās elektroenerģijas vienību izsniedz ne vairāk kā vienu izcelsmes apliecinājumu.

(2) Izcelsmes apliecinājumu izsniedz pārvades sistēmas operators atbilstoši Eiropas Enerģijas izcelsmes apliecinājumu sistēmas prasībām par izcelsmes apliecinājumu izsniegšanu un izlietošanu.

(3) Izcelsmes apliecinājuma izsniegšanai augstas efektivitātes koģenerācijas iekārtās saražotai elektroenerģijai primārās enerģijas ietaupījumu aprēķina saskaņā ar Ministru kabineta noteikto kārtību, kādā aprēķināms koģenerācijas staciju primārais energoresursu ietaupījums.

(4) Pārvades sistēmas operators informāciju par izsniegtajiem izcelsmes apliecinājumiem publicē savā mājaslapā internetā vai norāda vietu, kur šī informācija ir pieejama.

(5) Izcelsmes apliecinājumu var nodot citiem tirgus dalībniekiem 12 mēnešu laikā no brīža, kad ir saražots izcelsmes apliecinājumā norādītais elektroenerģijas apjoms.

(6) Tirgus dalībniekam ir pienākums informēt pārvades sistēmas operatoru par izcelsmes apliecinājuma nodošanu citam tirgus dalībniekam.

(7) Izcelsmes apliecinājumā norāda šādu informāciju:

1) energoresursus, no kuriem iegūta elektroenerģija, un ražošanas sākuma un beigu datumu;

2) tās iekārtas nosaukumu, atrašanās vietu, veidu, siltuma un elektrisko jaudu, kurā elektroenerģija saražota;

3) izcelsmes apliecinājuma izdošanas datumu, izdevēju valsti un unikālu identifikācijas numuru;

4) valsts atbalsta apmēru, valsts atbalsta mērķi, instrumentu un atbalsta shēmas numuru, ja enerģijas ražošanas vienība ir guvusi valsts atbalstu;

5) iekārtas ekspluatācijas uzsākšanas datumu.

(8) Izcelsmes apliecinājumā par augstas efektivitātes koģenerācijas procesā saražoto elektroenerģiju papildus šā panta septītajā daļā minētajam norāda šādu informāciju:

1) elektroenerģijas ražošanā izmantotā kurināmā veida zemāko siltumspēju;

2) līdz ar elektroenerģiju saražotās siltumenerģijas daudzumu un izmantojumu;

3) koģenerācijas iekārtas nominālo elektroenerģijas un siltumenerģijas efektivitāti;

4) augstas efektivitātes koģenerācijas režīmā saražotās elektroenerģijas daudzumu, uz ko attiecas apliecinājums;

5) primārās enerģijas ietaupījumu, kas aprēķināts saskaņā ar Ministru kabineta noteikto kārtību, kādā aprēķināms koģenerācijas staciju saražotās primārās enerģijas ietaupījums.

(9) Ja elektroenerģijas ražotājs neatbilst šā panta nosacījumiem vai nav sniedzis pārvades sistēmas operatoram izcelsmes apliecinājuma izsniegšanai nepieciešamo informāciju, pārvades sistēmas operators atsaka izcelsmes apliecinājuma izsniegšanu.

(10) Par tā elektroenerģijas ražotāja saražoto elektroenerģiju, kurš izmanto šā likuma 28., 28.1, 29. vai 30. pantā minētās tiesības, pārvades sistēmas operators izcelsmes apliecinājumu izsniedz publiskajam tirgotājam, pamatojoties uz publiskā tirgotāja pieprasījumu un sniegto izcelsmes apliecinājuma izsniegšanai nepieciešamo informāciju, ievērojot šādus nosacījumus:

1) publiskais tirgotājs saņem izcelsmes apliecinājumu par tādu saražotās elektroenerģijas apjomu, kādu tas iepircis no elektroenerģijas ražotāja saskaņā ar šā likuma 28., 29. vai 30. pantu;

2) publiskais tirgotājs saņem izcelsmes apliecinājumu par visu elektroenerģijas apjomu, kuru attiecīgais ražotājs saražojis koģenerācijas stacijā, izmantojot šā likuma 28.1 pantā minētās tiesības.

(11) Publiskais tirgotājs atsevišķi uzskaita ieņēmumus par tādu izcelsmes apliecinājumu pārdošanu, kurus tas saņēmis, izmantojot šā panta desmitajā daļā minētās tiesības.

(12) Publiskais tirgotājs samazina šā likuma 28. panta piektajā daļā, 28.1 panta ceturtajā daļā un 30. panta trešajā daļā minētās izmaksas par to ieņēmumu daļu, kuru tas saņēmis par attiecīgā izcelsmes apliecinājuma pārdošanu, ievērojot šādus nosacījumus:

1) publiskais tirgotājs samazina šā likuma 28. panta piektajā daļā minētās izmaksas par to ieņēmumu daļu, kuru tas saņēmis, pārdodot izcelsmes apliecinājumu, kas saņemts par tādu saražotās elektroenerģijas daudzumu, kuru publiskais tirgotājs iepircis no elektroenerģijas ražotāja saskaņā ar šā likuma 28. pantu;

2) publiskais tirgotājs samazina šā likuma 30. panta trešajā daļā minētās izmaksas par to ieņēmumu daļu, kuru tas saņēmis, pārdodot izcelsmes apliecinājumu, kas saņemts par tādu saražotās elektroenerģijas daudzumu, kuru publiskais tirgotājs iepircis no elektroenerģijas ražotāja saskaņā ar šā likuma 29. un 30. pantu;

3) publiskais tirgotājs samazina šā likuma 28.1 panta ceturtajā daļā minētās izmaksas par tāda izcelsmes apliecinājuma pārdošanu, kuru tas saņēmis saskaņā ar šā panta desmitās daļas 2. punktu.

(13) Pārvades sistēmas operators, lai kompensētu ar izcelsmes apliecinājuma izsniegšanu saistītās izmaksas, par izcelsmes apliecinājuma izsniegšanu var pieprasīt maksu, kuras aprēķināšanas kārtību tas izstrādā un publicē savā mājaslapā internetā."

12. Papildināt likumu ar 29.3 pantu šādā redakcijā:

"29.3 pants. Neapliecinātās elektroenerģijas izcelsmes sastāvs

Eiropas Enerģijas izcelsmes apliecinājumu sistēmas ietvaros pārvades sistēmas operators aprēķina neapliecinātās elektroenerģijas izcelsmes sastāvu. Pārvades sistēmas operators izstrādā neapliecinātās elektroenerģijas izcelsmes sastāva aprēķināšanas metodiku un publicē to savā mājaslapā internetā."

13. Izteikt 30. panta trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Publiskais tirgotājs atsevišķi uzskaita šā likuma 29. pantā un šā panta 1.1 un otrajā daļā noteiktajā kārtībā iepirktās elektroenerģijas apjomu un izmaksas pa energoresursu veidiem. Šā iepirkuma izmaksas sedz visi Latvijas elektroenerģijas galalietotāji proporcionāli savam elektroenerģijas patēriņam, kompensējot publiskajam tirgotājam iepirkuma izdevumus, izņemot šā likuma 30.1 panta trešajā daļā norādīto gadījumu. Kompensējamo izmaksu aprēķinā ņem vērā likumā par vidēja termiņa budžeta ietvaru noteikto valsts budžeta dotāciju obligātā iepirkuma komponenšu apmēra mazināšanai. Iepirkuma izmaksu attiecināšanas aprēķina metodiku nosaka regulators. Kompensējamo izmaksu un attiecīgo publiskā tirgotāja ieņēmumu starpību pārskata gadā publiskais tirgotājs atzīst aktīvos vai saistībās."

14. Izteikt 30.1 pantu šādā redakcijā:

"30.1 pants. Elektroenerģijas neto norēķinu sistēma

(1) Elektroenerģijas neto norēķinu sistēma ir kārtība, kādā veicami maksājumi par patērēto elektroenerģiju un kādā sadales sistēmas operators veic ieskaitu par mājsaimniecības lietotāja objektā saražoto un patērēto elektroenerģiju, kas nodota sadales sistēmas operatora tīklā. Ja saskaņā ar saražotā un patērētā elektroenerģijas apjoma aprēķinu mājsaimniecības lietotāja objekta pieslēguma ietvaros sadales sistēmas operatora tīklā ir nodots vairāk elektroenerģijas nekā patērēts, attiecīgo elektroenerģijas apjomu ieskaita nākamajā elektroenerģijas norēķinu periodā tā gada ietvaros, kurš sākas 1. aprīlī un beidzas nākamā gada 31. martā. Elektroenerģijas neto norēķinu sistēmas norēķinu periods ir viens kalendāra mēnesis.

(2) Objektam, kurā mājsaimniecības lietotājs ražo elektroenerģiju patērēšanai paša vajadzībām (galapatēriņam), izmantojot mājsaimniecībā uzstādītas elektroenerģijas ražošanas iekārtas ar darba spriegumu, kas nepārsniedz 400 voltus, un kopējo darba strāvu, kas vienfāzes vai trīsfāžu pieslēgumā nepārsniedz 16 ampērus, ir tiesības norēķinos par tajā saražoto un patērēto elektroenerģiju izmantot elektroenerģijas neto norēķinu sistēmu, ja ir ievēroti visi šādi nosacījumi:

1) sadales sistēmas operators izdevis atļauju mikroģeneratora pieslēgšanai paralēlam darbam ar sadales sistēmu attiecīgajā objektā;

2) elektroenerģija mājsaimniecībā tiek ražota, izmantojot atjaunojamos energoresursus;

3) elektroenerģija mājsaimniecībā tiek ražota un patērēta viena sistēmas pieslēguma ietvaros.

(3) Elektroenerģijas neto norēķinu sistēmu piemēro norēķiniem par mājsaimniecības lietotāja objektā saražotās un patērētās elektroenerģijas apjomu un tam atbilstošām šā likuma 28. panta piektajā daļā un 30. panta trešajā daļā minētajām elektroenerģijas obligātā iepirkuma izmaksām, bet nepiemēro norēķiniem par saņemtajiem sadales sistēmas pakalpojumiem vai citiem normatīvajos aktos noteiktajiem maksājumiem.

(4) Kārtību, kādā piemērojama neto norēķinu sistēma, nosaka Ministru kabinets."

15. Izslēgt 30.3 pantu.

16. Papildināt likumu ar 30.4 pantu šādā redakcijā:

"30.4 pants. Atbalsta perioda ierobežojumi

(1) Kopējais atbalsta periods, summējot visu veidu atbalstu elektroenerģijas ražošanai, vienai elektrostacijai nepārsniedz 20 gadus.

(2) Kopējam atbalsta periodam sasniedzot 20 gadus, atbalsta izmaksu pārtrauc.

(3) Ministru kabinets izstrādā kārtību, kādā pārtrauc atbalsta izmaksu un Ministru kabineta noteiktā atbildīgā iestāde pieņem lēmumu par saskaņā ar šā likuma 28., 28.1, 29. vai 30. pantu piešķirto tiesību atcelšanu."

17. 31.1 pantā:

aizstāt otrajā daļā skaitļus un vārdus "30. pantu vai pārejas noteikumu 52. punktu pārdod" ar vārdiem un skaitli "vai 30. pantu pārdod";

aizstāt septītajā daļā skaitļus un vārdus "30. pantā vai pārejas noteikumu 52. punktā minētās tiesības" ar vārdiem un skaitli "vai 30. pantā minētās tiesības".

18. Papildināt VII nodaļu ar 31.2, 31.3, 31.4 un 31.5 pantu šādā redakcijā:

"31.2 pants. Elektroenerģijas ražotāju uzraudzība

(1) Ministru kabineta noteiktā atbildīgā iestāde organizē to elektroenerģijas ražotāju, kuri izmanto šā likuma 28., 28.1, 29. vai 30. pantā minētās tiesības, darbības uzraudzību un kontroli, nodrošinot pārkompensācijas novēršanu, pieņemot lēmumu par valsts atbalsta apturēšanu vai lēmumu par piešķirto tiesību atcelšanu, elektroenerģijas ražotāju nepamatoti vai nelikumīgi saņemtā valsts atbalsta atgūšanu, kā arī šā likuma 2. panta 2. punktā noteikto mērķu sasniegšanu. Elektrostaciju pārbaudei tiek pieaicināti attiecīgās jomas eksperti.

(2) Kontrolējot likumos un Ministru kabineta noteikumos elektroenerģijas ražotājiem noteikto prasību ievērošanu, tiek veiktas pārbaudes, tostarp arī attiecībā uz:

1) elektroenerģijas izlietojumu elektrostacijas vajadzībām (pašpatēriņu);

2) elektroenerģijas un siltumenerģijas izlietojumu koģenerācijas stacijas vajadzībām (pašpatēriņu);

3) elektrostaciju un koģenerācijas staciju aprīkojumu ar uzskaites mēraparātiem;

4) elektrostaciju un koģenerācijas staciju darbību un tās atbilstību elektroenerģijas obligātā iepirkuma vai garantētās maksas par koģenerācijas stacijā uzstādīto elektrisko jaudu nosacījumiem;

5) koģenerācijas elektrostacijas saražotās siltumenerģijas lietderīgu izlietojumu;

6) informācijas, tajā skaitā saražotās elektroenerģijas un siltumenerģijas uzskaites datu - ne retāk kā reizi dienā - un patērētā kurināmā uzskaites datu - ne retāk kā reizi mēnesī -, pārbaudi.

(3) Pārkāpumus, par kuriem atceļamas saskaņā ar šā likuma 28., 28.1, 29. vai 30. pantu piešķirtās tiesības uz valsts atbalstu, kā arī kārtību, kādā tās atceļamas, nosaka Ministru kabinets. Lemjot par piešķirto tiesību atcelšanu, vienlaikus izlemjams jautājums par pienākuma uzlikšanu elektroenerģijas ražotājam atmaksāt nepamatoti vai nelikumīgi saņemto valsts atbalstu. Elektroenerģijas ražotājam ir pienākums pierādīt līdz tiesisku pierādījumu ticamības pakāpei, ka tas, saņemot valsts atbalstu, ir ievērojis normatīvajos aktos noteiktās prasības atbalsta saņemšanai.

(4) Lēmuma apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

(5) Nosacījumus un metodiku elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamiem energoresursiem vai koģenerācijā nepamatoti vai nelikumīgi saņemtā valsts atbalsta atgūšanai nosaka Ministru kabinets.

31.3 pants. Koģenerācijas elektrostacijas saražotās siltumenerģijas patēriņš

(1) Elektroenerģijas ražotājiem, kas izmanto šā likuma 28., 28.1, 29. vai 30. pantā minētās tiesības un koģenerācijas procesā ražo siltumenerģiju, ir pienākums nodrošināt siltumenerģijas lietderīgu izmantošanu (lietderīga siltumenerģija).

(2) Lietderīgā siltumenerģija šā likuma izpratnē ir tāda siltumenerģija, kas koģenerācijas procesā saražota ekonomiski pamatota siltumapgādes pieprasījuma apmierināšanai, nevis elektrostacijas pašpatēriņam. Par ekonomiski pamatotu pieprasījumu uzskata tādu pieprasījumu, kas nepārsniedz siltumapgādes vai dzesēšanas vajadzības un ko pretējā gadījumā atbilstoši tirgus nosacījumiem apmierinātu, izmantojot nevis koģenerāciju, bet citas enerģijas ražošanas metodes.

(3) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā tā noteiktā iestāde pārbauda lietderīgās siltumenerģijas izmantošanu, lai nodrošinātu atbilstību šajā likumā un Ministru kabineta noteikumos noteiktajiem valsts atbalsta saņemšanas nosacījumiem.

31.4 pants. Elektroenerģijas ražotāju pārkompensācijas novēršana

(1) Ja elektroenerģijas ražotājs izmanto šā likuma 28., 28.1, 29. vai 30. pantā minētās tiesības, tā elektrostacijas kopējo kapitālieguldījumu iekšējās peļņas norma kopējam atbalsta periodam nepārsniedz Ministru kabineta noteikto kopējo kapitālieguldījumu iekšējās peļņas normas līmeni, kas nav augstāks par deviņiem procentiem. Ja ražotājam pirms minēto tiesību piešķiršanas ir piešķirts cits atbalsts elektroenerģijas ražošanai, to ieskaita elektrostacijas kopējo kapitālieguldījumu iekšējās peļņas normas aprēķinā, turklāt šajā aprēķinā ieskaita periodu starp atbalsta periodiem.

(2) Aprēķinā iekļauj ieņēmumus, kas gūti no elektroenerģijas ražošanas, siltumenerģijas ražošanas, un ar siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanu saistītos izdevumus, kā arī investīcijas un elektrostacijai piešķirto un faktiski saņemto atbalstu, tostarp investīciju atbalstu elektroenerģijas ražošanai. Aprēķinu veic, izmantojot Ministru kabineta noteiktās līmeņatzīmes vai faktiskos datus par elektrostacijas darbību un noteiktos gadījumos Ministru kabineta noteiktajai atbildīgajai iestādei piesaistot ārējo ekspertu.

(3) Kopējo kapitālieguldījumu iekšējās peļņas normas maksimālo likmi un līmeņatzīmes nosaka tādā apmērā, lai garantētu valsts atbalsta samērīgumu.

(4) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minēto aprēķinu veikšanas kārtību un nosacījumus nosaka Ministru kabinets.

31.5 pants. Elektrostacijas darbības vienotā tehnoloģiskā cikla princips

(1) Elektrostacijas darbības vienotā tehnoloģiskā cikla princips paredz, ka enerģija tiek ražota noteiktā tehnoloģiskajā procesā vienas elektrostacijas ietvaros, šo procesu nodrošina tās lietu kopībā ietilpstošas tehnoloģiski saistītas iekārtas un ierīces, un citas lietas, ko izmanto enerģijas ražošanai elektrostacijā un kas ir attiecīgā tehnoloģiskā procesa neatņemama sastāvdaļa.

(2) Ievērojot vienotā tehnoloģiskā cikla principu, piemēro:

1) šā likuma 28. panta trešās daļas un 30. panta 1.1 daļas prasības attiecībā uz saražotās elektroenerģijas atlikuma pārdošanu;

2) šā likuma 31.3 panta prasības attiecībā uz koģenerācijas elektrostacijā saražotās siltumenerģijas patēriņu;

3) šā likuma 28. panta otrajā daļā un 29. panta ceturtajā daļā minēto elektroenerģijas cenas noteikšanas kārtību un 28.1 panta otrajā daļā minēto garantētās maksas par uzstādīto elektrisko jaudu noteikšanas kārtību.

(3) Elektrostacijas darbības vienotā tehnoloģiskā cikla principa piemērošanas nosacījumus un kārtību izstrādā Ministru kabinets."

19. Papildināt 33. panta otro daļu ar 5. punktu šādā redakcijā:

"5) saņemt izcelsmes apliecinājumu par tā elektroenerģijas ražotāja saražoto elektroenerģiju, kurš izmanto šā likuma 28., 28.1, 29. vai 30. pantā minētās tiesības, ievērojot šā likuma 29.2 panta nosacījumus."

20. 33.1 pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Atbilstību aizsargātā lietotāja statusam kalendāra mēneša ietvaros pārbauda aizsargātā lietotāja datu informācijas sistēma, kuras uzturēšanas un pārziņa funkcijas veicējs ir Ministru kabineta noteiktā atbildīgā iestāde enerģētikas politikas administrēšanas jomā.";

izslēgt trešo daļu;

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Ministru kabinets nosaka:

1) aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojuma sniegšanas nosacījumus, finansēšanas un uzraudzības kārtību;

2) kārtību, kādā aizsargātais lietotājs saņem aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojumu;

3) kārtību, kādā aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojuma sniedzējs un iesaistītās institūcijas nodrošina informācijas apriti, apjomu, kā arī datu apstrādes noteikumus aizsargātā lietotāja datu informācijas sistēmā.";

izslēgt piekto un sesto daļu.

21. Papildināt 42. pantu ar 8. punktu šādā redakcijā:

"8) nenodrošina sadales sistēmas attīstības 10 gadu plāna izstrādi un izpildi atbilstoši regulatora prasībām."

22. Pārejas noteikumos:

papildināt pārejas noteikumus ar 52.1 punktu šādā redakcijā:

"52.1 Uz ražotājiem, kas izmanto šo pārejas noteikumu 52. punktā minētās tiesības, ir attiecināmi šā likuma 29.2, 30.4, 31.1 un 31.2 panta nosacījumi.";

izteikt 53. punktu šādā redakcijā:

"53. Publiskais tirgotājs atsevišķi uzskaita tās elektroenerģijas apjomu un izmaksas, kura iepirkta saskaņā ar šo pārejas noteikumu 52. punktu. Šā iepirkuma izmaksas sedz visi Latvijas elektroenerģijas galalietotāji proporcionāli elektroenerģijas patēriņam, kompensējot publiskajam tirgotājam iepirkuma izdevumus. Kompensējamo izmaksu aprēķinā ņem vērā likumā par vidēja termiņa budžeta ietvaru noteikto valsts budžeta dotāciju obligātā iepirkuma komponenšu apmēra mazināšanai. Iepirkuma izmaksu attiecināšanas aprēķina metodiku nosaka regulators. Kompensējamo izmaksu un attiecīgo publiskā tirgotāja ieņēmumu starpību pārskata gadā publiskais tirgotājs atzīst aktīvos vai saistībās.";

papildināt pārejas noteikumus ar 53.1, 53.2 un 53.3 punktu šādā redakcijā:

"53.1 Publiskais tirgotājs ir tiesīgs saņemt izcelsmes apliecinājumu par tā elektroenerģijas ražotāja saražoto elektroenerģiju, kurš izmanto šo pārejas noteikumu 52. punktā minētās tiesības, ievērojot šā likuma 29.2 panta nosacījumus.

53.2 Publiskais tirgotājs samazina šo pārejas noteikumu 53. punktā minētās izmaksas par to ieņēmumu daļu, kuru tas saņēmis, pārdodot izcelsmes apliecinājumu, kas saņemts par tādu saražotās elektroenerģijas daudzumu, kuru publiskais tirgotājs iepircis no elektroenerģijas ražotāja saskaņā ar šo pārejas noteikumu 52. punktu.

53.3 Elektroenerģijas neto norēķinu sistēmu piemēro arī norēķiniem par mājsaimniecības lietotāja objektā saražotās un patērētās elektroenerģijas apjomu un tam atbilstošām šo pārejas noteikumu 53. punktā minētajām elektroenerģijas obligātā iepirkuma izmaksām.";

izteikt 61. punktu šādā redakcijā:

"61. Ministru kabinets līdz 2020. gada 31. martam izdod šā likuma 36.1 panta otrajā daļā minētos noteikumus.";

izslēgt 62. punktu;

papildināt pārejas noteikumus ar 71., 72., 73., 74., 75., 76., 77., 78., 79., 80., 81., 82., 83., 84., 85., 86., 87., 88., 89., 90. un 91. punktu šādā redakcijā:

"71. Regulators izdod šā likuma 19.1 panta otrajā daļā minēto normatīvo aktu līdz 2020. gada 31. maijam.

72. Ministru kabinets izdod šā likuma 22. panta pirmajā daļā minētos noteikumus līdz 2020. gada 31. augustam. Līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai piemērojami Ministru kabineta 2009. gada 11. augusta noteikumi Nr. 883 "Noteikumi par atļaujām elektroenerģijas ražošanas jaudu palielināšanai vai jaunu ražošanas iekārtu ieviešanai".

73. Šā likuma grozījumi par 29.2 panta izteikšanu jaunā redakcijā un likuma papildināšanu ar 29.3 pantu stājas spēkā 2020. gada 1. decembrī.

74. Šā likuma 31.2 panta otrās daļas 5. punkta nosacījumi un 31.3 pantā minētais pienākums attiecībā uz ražotājiem, kas izmanto šā likuma 28., 28.1, 29. vai 30. pantā minētās tiesības, piemērojamas ar 2021. gada 1. janvāri.

75. Ministru kabinets līdz 2020. gada 31. augustam izdod šā likuma 31.4 panta ceturtajā daļā minētos noteikumus.

76. Šā likuma 28., 28.1, 29. vai 30. pantā minētās tiesības izmantojošo ražotāju elektrostaciju kopējo kapitālieguldījumu iekšējās peļņas normas atbilstības un pārkompensācijas izvērtēšanu veic sešu mēnešu laikā pēc šā likuma 31.4 panta ceturtajā daļā minēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienas.

77. Līdz šo pārejas noteikumu 75. punktā minēto noteikumu spēkā stāšanās dienai Ministru kabineta noteiktā atbildīgā iestāde nodrošina kopējo kapitālieguldījumu iekšējās peļņas normas izvērtēšanu saskaņā ar kārtību, kādu nosaka Ministru kabineta 2010. gada 16. marta noteikumi Nr. 262 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un cenu noteikšanas kārtību" un Ministru kabineta 2009. gada 10. marta noteikumi Nr. 221 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā".

78. Ministru kabinets izdod šā likuma 5.1 panta piektajā daļā minētos noteikumus līdz 2020. gada 30. novembrim. Elektroenerģijas tirgotāji un elektroenerģijas sistēmas operatori uzsāk datu platformas lietošanu pēc minēto Ministru kabineta noteikumu stāšanās spēkā.

79. Sadales sistēmas operatori, kuru sistēmai ir pieslēgti mazāk par simt tūkstošiem lietotāju, datu platformas lietošanu uzsāk ne vēlāk kā 36 mēnešu laikā pēc šā likuma 5.1 pantā minēto Ministru kabineta noteikumu stāšanās spēkā.

80. Šā likuma 31.5 pants stājas spēkā 2021. gada 1. janvārī.

81. Ministru kabineta noteiktā atbildīgā iestāde līdz 2021. gada 1. decembrim veic pārbaudi attiecībā uz šā likuma 31.5 pantā noteiktā vienotā tehnoloģiskā principa ievērošanu elektrostacijās.

82. Šā likuma 30.4 panta otrās daļas noteikums neattiecas uz tiem elektroenerģijas ražotājiem, kuriem pirms 2020. gada 15. februāra tiesības uz valsts atbalstu piešķirtas līdz 2023. gada 15. februārim.

83. Elektroenerģijas ražotājiem, kuriem tiesības uz valsts atbalstu piešķirtas pirms 2020. gada 15. februāra uz laiku, kas pārsniedz 2023. gada 15. februāri, un kuriem atbalsta periods konkrētajā dienā sasniedzis 20 gadus, šo atbalstu turpina sniegt līdz 2023. gada 15. februārim.

84. Ministru kabinets līdz 2021. gada 31. maijam izstrādā šā likuma 30.4 panta trešajā daļā minēto kārtību.

85. Šā likuma 33.1 panta ceturtajā daļā minēto kārtību Ministru kabinets pieņem līdz 2020. gada 1. jūnijam. Līdz attiecīgo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai piemēro Ministru kabineta 2016. gada 12. jūlija noteikumus Nr. 459 "Aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojuma sniegšanas, obligātā iepirkuma komponentes un sadales sistēmas pakalpojuma kompensēšanas kārtība".

86. Šā likuma grozījumi par 30.1 panta izteikšanu jaunā redakcijā stājas spēkā 2020. gada 1. aprīlī.

87. Šā likuma 31.2 panta trešajā un piektajā daļā minētos nosacījumus Ministru kabinets izstrādā līdz 2020. gada 31. maijam.

88. Pirmā pārbaude par šā likuma 31.3 panta nosacījuma izpildi visām elektrostacijām, kuras ražo siltumenerģiju koģenerācijas procesā un saņem atbalstu elektroenerģijas ražošanai, tiek īstenota līdz 2021. gada 1. decembrim.

89. Ekonomikas ministrija līdz 2020. gada 1. oktobrim iesniedz Saeimai ziņojumu par šā likuma 31.2 pantā noteiktā pienākuma (uzraudzīt un kontrolēt elektroenerģijas ražotāju darbību, lai nodrošinātu pārkompensācijas novēršanu un nelikumīgi saņemtā valsts atbalsta atgūšanu) izpildes rezultātiem. Ziņojumā iekļauj elektroenerģijas ražotāju sniegto informāciju par elektroenerģijas izlietojumu elektrostacijas vajadzībām (pašpatēriņu) (vismaz par trim pēdējiem darbības gadiem), sadales tīkla datus par reālajām elektroenerģijas plūsmām saskaņā ar aktuālajām pieslēguma shēmām atbilstošajā periodā, kā arī elektrostacijas darbības rādītājus.

90. Šā likuma grozījumi par 28. panta otrās daļas, 28.1 panta otrās daļas un 29. panta ceturtās daļas izteikšanu jaunā redakcijā stājas spēkā 2020. gada 1. septembrī.

91. Grozījumi šā likuma 28. panta piektajā daļā, 30. panta trešajā daļā un šo pārejas noteikumu 53. punktā par valsts budžeta dotācijas attiecināšanu uz kompensējamām izmaksām stājas spēkā 2021. gada 1. janvārī."

23. Papildināt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām ar 8. punktu šādā redakcijā:

"8) Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 11. decembra direktīvas 2018/2001 par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu (pārstrādāta redakcija) (Dokuments attiecas uz EEZ)."

Likums stājas spēkā 2020. gada 15. februārī.

Likums Saeimā pieņemts 2020. gada 30. janvārī.

Valsts prezidents E. Levits

Rīgā 2020. gada 11. februārī

15.02.2020