Darbības ar dokumentu

Kultūras ministrijas rīkojums Nr. 2.5-1-6

Rīgā 2020. gada 14. janvārī

Grozījums Kultūras ministrijas 1998. gada 29. oktobra rīkojumā Nr. 128 "Par Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu"

Izdots saskaņā ar Ministru kabineta 2003. gada 29. aprīļa
noteikumu Nr. 241 "Kultūras ministrijas nolikums" 9.11. punktu

Pamatojoties uz likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 14. panta devīto daļu un Ministru kabineta 2003. gada 26. augusta noteikumu Nr. 473 "Kārtība, kādā kultūras pieminekļi iekļaujami valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un izslēdzami no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta" (turpmāk - Noteikumi Nr. 473) 9. punktu un izvērtējot Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes (turpmāk - Pārvaldes) iesniegto Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta (turpmāk - Pieminekļu saraksts) grozījumu projektu, Kultūras ministrija ir konstatējusi:

1. Pārvalde ir iesniegusi Kultūras ministrijā rīkojuma projektu par vitrāžu triptiha "Tautasdziesma" (turpmāk - Objekts) iekļaušanu Pieminekļu sarakstā. Rīkojuma projektam klāt pievienoti šādi dokumenti:

1.1. izraksti no Kultūras pieminekļu uzskaites komisijas 2017. gada 27. janvāra sanāksmes protokola Nr. 04-6.6/3 un 2018. gada 11. maija sanāksmes Nr. 05-6.6/10 protokola;

1.2. informācija par Objekta nosaukumu;

1.3. informācija par Objekta atrašanās vietu;

1.4. Objekta atrašanās vietas shēma topogrāfiskajā plānā;

1.5. Objekta apraksts;

1.6. Objekta fotofiksācijas materiāli;

1.7. ziņas par Objekta īpašnieku;

1.8. pamatojums Objekta iekļaušanai Pieminekļu sarakstā.

2. Saskaņā ar Noteikumu Nr. 473 3. punktu izvērtēta Objekta atbilstība kultūras pieminekļa statusam un pieņemts lēmums ierosināt iekļaut Objektu Pieminekļu sarakstā. Nekustamā īpašuma, kurā atrodas Objekts, īpašnieki - Latvijas Nacionālā bibliotēka, saskaņā ar likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 14. panta pirmo daļu un Administratīvā procesa likuma 62. panta pirmo daļu, ar Pārvaldes 2018. gada 6. septembra vēstuli Nr. 04-06.2/4522 informēts par ierosinājumu un Kultūras ministrija ar 2019. gada 2. jūnija vēstuli Nr. 04-6.2/3069. Ar 2018. gada 27. septembra vēstuli Nr. 1.1-14/570 Latvijas Nacionālā bibliotēka un Kultūras ministrija ar 2019. gada 8. jūlija vēstuli Nr. 3.1-1/1329 pauž piekrišanu ierosinājumam.

3. Saskaņā ar likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 1. pantu kultūras pieminekļi ir kultūrvēsturiskā mantojuma daļa - kultūrvēsturiskas ainavas un atsevišķas teritorijas, kā arī atsevišķi kapi, ēku grupas un atsevišķas ēkas, mākslas darbi, iekārtas un priekšmeti, kuriem ir vēsturiska, zinātniska, mākslinieciska vai citāda kultūras vērtība un kuru saglabāšana nākamajām paaudzēm atbilst Latvijas valsts un tautas, kā arī starptautiskajām interesēm. Saskaņā ar Ministru kabineta 2003. gada 26. augusta noteikumu Nr. 474 "Noteikumi par kultūras pieminekļu uzskaiti, aizsardzību, izmantošanu, restaurāciju un vidi degradējoša objekta statusa piešķiršanu" (turpmāk - Noteikumi Nr. 474) 8.1. punktā noteikto Kultūras pieminekļu sarakstā kā valsts nozīmes mākslas pieminekli var iekļaut šādus objektus ar izcilu zinātnisku, kultūrvēsturisku vai izglītojošu nozīmi: mākslas darbus vai to daļas, kuri pārstāv vēsturisko stilu mākslu un kuriem piemīt augsta mākslinieciskā vērtība (līdz 19. gadsimtam ieskaitot).

4. Objekta kultūrvēsturiskā vērtība atbilst Noteikumu Nr. 474 8.1. punktā noteiktajiem kritērijiem. Objekts ir darināts 1955. gadā pēc mākslinieka Kārļa Freimaņa meta, to veido trīs figurālas vitrāžas - pirmajā vitrāžā ir attēlota tautiskā apģērbā tērpta vīrieša figūra (jātnieks) uz upes un pilsētas fona, otrajā - vīrieša figūra tautiskā apģērbā ar loku (mednieks) meža ieloka fonā ar dzīvniekiem, trešajā - sievietes figūra tautiskā tērpā ar nēšiem uz dabas ainavas fona. Objekts ir augstvērtīgs darbs, kura stilistiskais un tematiskais risinājums, kā arī aizmantotā tehnika - stikla blāvinājuma tehnika ar grafīta iestrādājumiem - atspoguļo dekoratīvi lietišķās mākslas tendences 20. gadsimta 50. gados - sociālistiskā reālisma periodā un tam raksturīgo reālistiskā attēlojuma apvienojumu ar etnogrāfiskiem elementiem.

Objekta saglabājamās vērtības: Objektu kopums, ansambļa vienotība, mākslinieciskā kompozīcija, dekoratīvais risinājums, oriģinālais materiāls un izpildījuma tehnika, virsmas apdare.

5. Pamatojoties uz likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 14. panta devīto daļu un Noteikumu Nr. 473 9. punktu, kā arī uz iepriekš minēto konstatējumu, Kultūras ministrija nolemj:

izdarīt ar Kultūras ministrijas 1998. gada 29. oktobra rīkojuma Nr. 128 "Par valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu" 2. punktu apstiprinātajā Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā grozījumus un iekļaut Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā šādu objektu:

6. Nepublicēt oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" norādi par Objekta atrašanās vietu.

7. Lēmuma pamatojums: likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 1. pants un 14. panta devītā daļa, Administratīvā procesa likuma 13. pants, 62. panta pirmā daļa, 65.panta otrā daļa, 66. panta pirmā daļa, Ministru kabineta 2003. gada 26. augusta noteikumu Nr. 474 "Noteikumi par kultūras pieminekļu uzskaiti, aizsardzību, izmantošanu, restaurāciju un vidi degradējoša objekta statusa piešķiršanu" 8.1. punkts, Ministru kabineta 2003. gada 26. augusta noteikumu Nr. 473 "Kārtība, kādā kultūras pieminekļi iekļaujami valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un izslēdzami no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta" 3., 5. un 9. punkts, Ministru kabineta 2003. gada 29. aprīļa noteikumu Nr. 241 "Kultūras ministrijas nolikums" 9.11. punkts.

8. Rīkojums stājas spēkā nākamajā darba dienā pēc publicēšanas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Mēneša laikā no šī rīkojuma spēkā stāšanās to var pārsūdzēt saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 76. panta otro daļu un 188. panta pirmo daļu Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā (Baldones iela 1A, Rīga, LV-1007).

Kultūras ministrs N. Puntulis