Darbības ar dokumentu

Latvijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības LĪGUMS par Latvijas-Lietuvas valsts robežas uzturēšanu un pilnvaroto robežas pārstāvju darbību

Latvijas Republikas valdība un Lietuvas Republikas valdība (turpmāk - Puses),

cenšoties attīstīt un stiprināt draudzīgas attiecības, kas izdevīgas abām valstīm un tautām,

vēloties saglabāt to Latvijas-Lietuvas valsts robežas uzturēšanas principu kontinuitāti, kas noteikti 1931. gada 25. janvāra Nolīgumā par robežzīmju un pierobežas joslas uzturēšanu kārtībā starp Latviju un Lietuvu, kā arī reglamentēt Latvijas-Lietuvas valsts robežas uzturēšanu un pilnvaroto robežas pārstāvju darbību, ņemot vērā mūsdienu reālijas,

ņemot vērā 1993. gada 29. jūnija Līguma par valsts robežas atjaunošanu starp Latvijas Republiku un Lietuvas Republiku (turpmāk - Līgums par valsts robežas atjaunošanu) noteikumus,

kā arī ņemot vērā Latvijas Republikas un Lietuvas Republikas dalību Eiropas Savienībā un Šengenas zonā,

vienojās par turpmāko.

I SADAĻA
Vispārīgie noteikumi

1. pants

Latvijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības Līgumā par Latvijas-Lietuvas valsts robežas uzturēšanu un pilnvaroto robežas pārstāvju darbību (turpmāk - Līgums) lietotajiem terminiem ir šāda nozīme:

1) Latvijas-Lietuvas valsts robeža (turpmāk - valsts robeža) - līnija un ar šo līniju sakrītoša vertikāla virsma, kas sadala valstu, Latvijas Republikas un Lietuvas Republikas, teritorijas (sauszemi, ūdeņus, zemes dzīles un gaisa telpu) saskaņā ar Līgumu par valsts robežas atjaunošanu;

2) redemarkācijas dokumenti - Latvijas-Lietuvas valsts robežas karte, valsts robežas apraksts ar pielikumu, robežzīmju koordinātu katalogs, robežzīmju abrisi (protokolu), Jauktās komisijas valsts robežas atjaunošanai starp Latvijas Republiku un Lietuvas Republiku sēdes noslēguma protokols un citi Pušu atzīti dokumenti, kuros noteikta valsts robežas atrašanās, kā arī to pielikumi un papildinājumi, kas sastādīti vai var tikt sastādīti Līguma īstenošanas gaitā;

3) valsts robežas inventarizācija - periodiska, kopīgi veikta valsts robežas faktiskās atrašanās un robežzīmju faktiskā novietojuma un stāvokļa atbilstības salīdzināšana ar redemarkācijas dokumentiem, izmantojot atjauninātus kartogrāfiskos materiālus un ģeodēziskos mērījumus, lai noteiktu posmus, kur ir novirzes, kā arī robežzīmju un robežas joslas stāvokļa novērtēšana;

4) robežsardzes dienesti - Latvijas Republikas Valsts robežsardze un Lietuvas Republikas Iekšlietu ministrijas Valsts robežsardzes dienests;

5) robežas josla - pierobežā esošā sauszemes iecirkņa vai robežūdeņu daļa, kas pieguļ valsts robežai (un kuras platums nav mazāks par 5 metriem abās valsts robežas līnijas pusēs) un paredzēta robežzīmju, kā arī citu valsts robežas apsardzības objektu ierīkošanai un uzturēšanai;

6) robežūdeņi - ezeru, upju, strautu, grāvju un citu ūdenstilpju posmi, pa kuriem iet valsts robeža;

7) robežincidents - notikums uz valsts robežas vai tās tuvumā, kas skar Latvijas Republikas un Lietuvas Republikas intereses un kas ir jāizskata robežsardzes dienestiem, lai šo incidentu noregulētu;

8) robežincidenta izmeklēšana - pilnvaroto robežas pārstāvju veikta vispusīga to apstākļu izskatīšana, kas ir saistīti ar robežincidenta izcelšanos un raksturu;

9) kopīgā valsts robežas apsekošana - robežas joslas, robežzīmju, robežūdeņu krastu stāvokļa un uzturēšanas pasākumu pārbaude, lai saglabātu nemainīgu un nepārprotamu valsts robežas atrašanos, kā arī pārbaude par to, vai tiek nodrošināta tieša redzamība starp blakusesošajām robežzīmēm uz sauszemes vai robežstabiem, kas veido vienu robežzīmi, upju posmos (ja valsts robeža iet pa upēm);

10) pilnvarotie robežas pārstāvji - pilnvarotās Pušu valstu amatpersonas, kuru funkcijas un pienākumi izklāstīti Līguma VI sadaļā.

2. pants

Līgums nosaka kārtību, kādā:

1) uztur valsts robežu, robežzīmes un robežas joslu;

2) veic valsts robežas inventarizāciju;

3) veic valsts robežas, robežzīmju un robežas joslas kopīgo apsekošanu;

4) izveido Kopējo komisiju, nosakot arī tās funkcijas un darba reglamentu;

5) notiek pilnvaroto robežas pārstāvju darbība un sadarbība;

6) izskata un noregulē robežincidentus.

3. pants

Valsts robeža noteikta ar 1921. gada 14. maija Konvenciju starp Latviju un Lietuvu par robežas novilkšanu dabā starp minētajām valstīm, par pierobežas iedzīvotāju tiesībām un caur robežas līniju pārdalīto nekustamo īpašumu stāvokli, ar 1930. gada 30. jūnija Deklarāciju par robežas starp Latviju un Lietuvu galīgu noteikšanu, ar Līgumu par valsts robežas atjaunošanu un ar 1998. gada 25. marta Latvijas Republikas valdības, Lietuvas Republikas valdības un Baltkrievijas Republikas valdības vienošanos par valstu robežu krustpunkta noteikšanas kārtību noteikumos, un iezīmēta dabā saskaņā ar to, kā noteikts:

1) redemarkācijas dokumentos;

2) 2001. gada 29. jūnija redemarkācijas dokumentos par robežzīmi "Ļudvinova", kas uzstādīta Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas un Baltkrievijas Republikas robežu saskares punktā un ir robežas gala punkts.

4. pants

Valsts robežas iezīmēšana veidā, kas atšķiras no tā, kādu valsts robežas atjaunošanas gaitā noteikusi Jauktā komisija valsts robežas atjaunošanai starp Latvijas Republiku un Lietuvas Republiku, pieļaujama vienīgi saskaņā ar Kopējās komisijas lēmumu. Ar Kopējās komisijas lēmumu var tikt izmanīta iezīmēšanas kārtība un lietotas citu tipu robežzīmes.

II SADAĻA
Valsts robežas uzturēšana

5. pants

1. Saimnieciskās darbības un cita veida darbības veikšana robežas joslā reglamentēta Pušu valstu nacionālajos tiesību aktos.

2. Saimnieciskā un cita veida darbība valsts robežai pieguļošajās teritorijās katrai no Pusēm jāveic tā, lai netiktu nodarīti zaudējumi otrai Pusei.

3. Tiltu, aizsprostu, slūžu, dambju un citu hidrotehnisko būvju, inženierinfrastruktūras un transporta infrastruktūras objektu, kā arī citu objektu, kas atrodas vai tiek projektēti robežas joslā un šķērso valsts robežu, būvniecības un rekonstrukcijas projekti ir jāsaskaņo ar Kopējo komisiju.

4. Saskaņojot objektu būvniecības un rekonstrukcijas projektus, ir jāievēro nosacījums par gultnes stāvokļa, ūdens līmeņa un debita saglabāšanu. Nepieciešamības gadījumā jāparedz krasta nostiprināšanas darbu veikšana.

5. Abās valsts robežas pusēs izvietoto objektu uzturēšanu un remontu nodrošina šo objektu īpašnieki.

6. pants

1. Puses apņemas uzturēt robežzīmes tādā stāvoklī, lai to novietojums, veids un forma atbilstu redemarkācijas dokumentu prasībām.

2. Atbildības par robežzīmju uzturēšanu sadalījums ir šāds:

2.1. Lietuvas Republika - par robežstabiem, kas izvietoti tās teritorijā;

2.2. Latvijas Republika - par robežstabiem, kas izvietoti tās teritorijā;

2.3. par divpusējām robežzīmēm ar Pušu valstu simboliku, kas uzstādītas uz valsts robežas līnijas:

2.3.1. no robežzīmes Nr. 0001 (no Baltijas jūras piekrastes) līdz robežzīmei Nr. 1008 (līdz starptautiskajai maģistrālei "Via Baltica") - Lietuvas Republika;

2.3.2. no robežzīmes Nr. 1009 (no starptautiskās maģistrāles "Via Baltica") līdz trīspusējai robežzīmei "Ļudvinova" - Latvijas Republika.

7. pants

1. Puses, sniedzot savstarpēju palīdzību, veic nepieciešamos pasākumus robežzīmju saglabāšanai, lai nepieļautu robežzīmju vai atsevišķu robežstabu pārvietošanu, bojāšanu vai zaudēšanu.

2. Konstatējot robežzīmes vai atsevišķa tās elementa bojāšanas vai zaudēšanas faktu, pilnvarotie robežas pārstāvji nekavējoties par to paziņo viens otram, izņemot gadījumus, kad konstatēti nenozīmīgi tādu robežzīmes elementu bojājumi, kas atrodas savas valsts teritorijā un kas nav jāatjauno vai jānomaina.

3. Ja robežzīme vai atsevišķs robežstabs ir pārvietots vai zaudēts, atjaunošanu veic tās valsts robežsardzes dienests, kura ir par tiem atbildīga. Tās valsts pilnvarotajam robežas pārstāvim, kura veic norādītos darbus, ir pienākums ne vēlāk kā 10 dienas pirms darbu sākuma rakstiski informēt par tiem otras valsts pilnvaroto robežas pārstāvi un Kopējo komisiju.

4. Robežzīmi atjauno iepriekšējā vietā saskaņā ar redemarkācijas dokumentiem. Par paveiktajiem robežzīmes vai atsevišķa robežstaba atjaunošanas darbiem pilnvarotie robežas pārstāvji sastāda aktu 2 eksemplāros latviešu un lietuviešu valodā, kurš tiek nodots Kopējajai komisijai.

5. Atjaunojot robežzīmes, saskaņā ar Kopējās komisijas lēmumu ir atļauts mainīt to līdzšinējo izvietojumu, nemainot valsts robežas atrašanos, un uzstādīt robežzīmes vai atsevišķus robežstabus vietās, kurās nodrošināta to stabilitāte un saglabāšana.

6. Par paveiktajiem darbiem, uzstādot robežzīmi vai atsevišķu robežstabu jaunā vietā, Kopējā komisija sastāda aktu 2 eksemplāros latviešu un lietuviešu valodā.

7. Par katru jaunā vietā uzstādīto robežzīmi vai atsevišķo robežstabu Kopējā komisija mēneša laikā pēc tā uzstādīšanas sastāda robežzīmes abrisu (protokolu), kam pēc formas ir jāatbilst redemarkācijas dokumentiem un kas ir tiem jāpievieno. Atbilstošus labojumus (koriģējošos iestarpinājumus) ietver redemarkācijas dokumentos.

8. Ja nepieciešams, saskaņā ar Kopējās komisijas lēmumu var papildus uzstādīt robežzīmes, nemainot valsts robežas atrašanos un atbilstoši noformējot redemarkācijas dokumentus.

8. pants

1. Robežas josla tiek uzturēta tādā stāvoklī, lai tiktu nodrošināta valsts robežas redzamība visā tās garumā, un atkarībā no nepieciešamības tiek attīrīta no kokiem, krūmiem un citu augu seguma. Robežūdeņu krastos attīrīšanu no kokiem, krūmiem un citu augu seguma veic, lai nodrošinātu redzamību tikai starp Pušu valstu robežstabiem, kas veido vienu un to pašu robežzīmi.

2. Katra Puse veic robežas joslas attīrīšanu savā teritorijā.

III SADAĻA
Valsts robežas inventarizācija

9. pants

1. Pēc Līguma stāšanās spēkā Kopējā komisija veic valsts robežas inventarizāciju ne retāk kā vienu reizi piecpadsmit gados, bet, ja nepieciešams, pēc Pušu vienošanās - arī biežāk.

2. Vienošanos par inventarizācijas sākuma laiku un darbu apjomiem savlaicīgi panāk, izmantojot diplomātiskos kanālus, lai katrai no Pusēm būtu iespēja paveikt nepieciešamos sagatavošanas darbus.

3. Uz robežūdeņiem inventarizāciju veic vasaras periodā, kad ūdens līmenis upēs un citās ūdenstilpēs nav augstāks par vidējo.

4. Lai varētu veikt inventarizāciju, Kopējā komisija:

4.1. veic redemarkācijas dokumentu, iepriekšējās inventarizācijas materiālu, kopīgo valsts robežas apsekošanu, kā arī citu Līguma izpildes gaitā sastādīto dokumentu analīzi;

4.2. izmantojot atjauninātu kartogrāfisko materiālu, konstatē robežūdeņu posmus, kuros intensīvi notiek ūdenstilpes krasta līnijas pārmaiņas, veidojas salas un sēkļi, norit citi dabīgi un mākslīgi procesi, kas rada priekšnosacījumus valsts robežas atrašanās izmaiņām dabā.

5. Pamatojoties uz veiktās valsts robežas inventarizācijas rezultātiem, Kopējā komisija sastāda protokolu 2 eksemplāros latviešu un lietuviešu valodā. Protokolam pievieno valsts robežas inventarizācijas aktu, kurā tiek fiksēti visi trūkumi, kas ir jāizlabo vai jānovērš. Dokumentus paraksta Kopējās komisijas locekļi, kas piedalījušies sēdē.

6. Trūkumi ir jānovērš, bet robežzīmju atjaunošana vai maiņa jāveic pēc iespējas īsākā laikā.

10. pants

1. Atkarībā no nepieciešamības un lietderības apsvērumiem un pēc savstarpējas saskaņošanas Pusēm ir jāveic pasākumi, lai nodrošinātu robežūdeņu krastu nemainīgu stāvokli un nostiprinātu krastus.

2. Lai novērstu robežūdeņu krastu stāvokļa izmaiņas, šie krasti ir jānostiprina vietās, kuras noteikusi Kopējā komisija. Šādus darbus veic un attiecīgās izmaksas sedz tā Puse, kurai pieder krasts, ja vien iepriekš minētais nav saistīts ar otras Puses darbību.

3. Upes gultnes izmaiņu gadījumā valsts robežas, kas noteikta pa upi, atrašanās nemainās, ja vien Puses nevienojas citādi.

4. Konstatējot robežūdeņu ūdensteces gultnes izmaiņas faktu, Kopējā komisija vērtē iepriekšējās gultnes atjaunošanas iespēju un lietderību.

5. Ja nav iespējams vai nav lietderīgi atjaunot robežūdeņu ūdensteces gultni tās iepriekšējā stāvoklī, Kopējā komisija izstrādā priekšlikumus par demarkācijas izmaiņām vai valsts robežas atrašanās izmaiņām, bet, ja nepieciešams, - par to zemes gabalu savstarpēju kompensēšanu, kas atdalījušies no Pušu valstu teritorijas robežūdeņu ūdensteces gultnes dabīgo izmaiņu rezultātā.

6. Dokumentus, kuros konstatētas dabas parādību rezultātā radušās valsts robežas atrašanās izmaiņas, noformē kā redemarkācijas dokumentus, un tie stājas spēkā dienā, kad notikusi notu apmaiņa par to valsts iekšējo procedūru pabeigšanu, kas nepieciešamas, lai tie stātos spēkā. Turklāt šie dokumenti aizstāj daļu no redemarkācijas dokumentiem, kuros fiksēta valsts robežas iepriekšējā atrašanās.

7. Ja, veicot valsts robežas inventarizāciju, tiks konstatēts, ka mērījumu dati, kas norādīti redemarkācijas dokumentos, nesakrīt ar datiem, kas iegūti dabā veikto kopīgo mērījumu gaitā, taču robežzīmju izvietojums nav mainījies, jāvadās no pēdējiem dabā veikto mērījumu datiem, kurus noformē kā redemarkācijas dokumentus.

11. pants

1. Valsts robežas inventarizācijas darbu sadalījums starp Pusēm ir vienlīdzīgs.

2. Redemarkācijas dokumentu noformēšanas darbus, ko veic saskaņā ar valsts robežas inventarizācijas rezultātiem, sadala atbilstoši Pušu atbildībai par robežzīmju uzturēšanu:

2.1. no robežzīmes Nr. 0001 (no Baltijas jūras piekrastes) līdz robežzīmei Nr. 1008 (līdz starptautiskajai maģistrālei "Via Baltica") - Lietuvas Republika;

2.2. no robežzīmes Nr. 1009 (no starptautiskās maģistrāles "Via Baltica") līdz trīspusējai robežzīmei "Ļudvinova" - Latvijas Republika.

3. Katra Puse savu darbu daļu apmaksā atsevišķi. Jautājums par darbu izpildes izmaksu summu izlīdzināšanu netiek izvirzīts.

IV SADAĻA
Kopīgā valsts robežas apsekošana

12. pants

1. Kopīgo valsts robežas apsekošanu organizē abu valstu pilnvarotie robežas pārstāvji. Lai veiktu kopīgo apsekošanu, pilnvarotie robežas pārstāvji izveido kopīgo darba grupu, kuras sastāvā ir robežsardzes dienestu pārstāvji (turpmāk - Darba grupa). Ja nepieciešams, Darba grupā var iekļaut citu iestāžu pārstāvjus.

2. Kopīgo valsts robežas apsekošanu pilnvarotie robežas pārstāvji veic ne retāk kā vienreiz 5 gados, sākot ar Līguma spēkā stāšanās dienu. Kopīgo apsekošanu parasti veic vasaras periodā.

3. Veicot kopīgo valsts robežas apsekošanu, tiek vizuāli novērtēts robežzīmju stāvoklis, to parametri un izvietojums, robežas joslas, robežūdeņu krastu, hidrotehnisko būvju un meliorācijas sistēmu, kā arī citu objektu stāvoklis.

4. Ja nepieciešams, var veikt robežzīmju izvietojuma un robežūdeņu krasta līnijas mērījumus. Valsts robežas kopīgās apsekošanas gaitā tiek fiksēti visi trūkumi, kas saistīti ar valsts robežas uzturēšanu, kā arī neatbilstības redemarkācijas dokumentiem.

5. Pēc valsts robežas kopīgās apsekošanas pabeigšanas pilnvarotie robežas pārstāvji sastāda protokolu 2 eksemplāros latviešu un lietuviešu valodā. Protokolam pievieno valsts robežas kopīgās apsekošanas aktu. Par katru pārvietoto, zaudēto vai bojāto robežzīmi sastāda atsevišķu aktu, ko arī pievieno protokolam. Aktus paraksta Darba grupas dalībnieki. Pilnvarotie robežas pārstāvji paraksta protokolu un nodod to Kopējajai komisijai.

6. Trūkumi, kas saistīti ar valsts robežas kopīgo uzturēšanu, ir jānovērš pēc iespējas īsākā laikā.

V SADAĻA
Kopējā komisija

13. pants

1. Puses 6 mēnešu laikā no Līguma spēkā stāšanās brīža izveido Kopējo komisiju.

2. Savā darbībā Kopējā komisija vadās pēc Līguma, redemarkācijas dokumentiem, kā arī Kopējās komisijas darba reglamenta.

3. Kopējo komisiju veido Latvijas pārstāvju daļa un Lietuvas pārstāvju daļa (turpmāk - daļas). Katras daļas sastāvā ir 5 Pušu pārstāvji. Katru daļu vada priekšsēdētājs, bet viņa prombūtnes laikā - vietnieks.

4. Par savu Kopējās komisijas daļu personālsastāvu un tā izmaiņām Puses paziņo viena otrai, izmantojot diplomātiskos kanālus.

5. Atkarībā no nepieciešamības Kopējajai komisijai ir tiesības piesaistīt ekspertus un citu personālu, veidot kopīgas un vienpusējas darba grupas uzdevumu veikšanai Kopējās komisijas noteiktās kompetences ietvaros.

6. Abām Kopējās komisijas daļām ir savi zīmogi, ar kuru nospiedumu paraugiem Puses apmainās, izmantojot diplomātiskos kanālus.

14. pants

Kopējās komisijas pamatuzdevumi ir:

1) valsts robežas uzturēšanas dabā kontrole;

2) valsts robežas inventarizācijas organizēšana;

3) tādu jautājumu koordinācija un risināšana, kas saistīti ar valsts robežas atrašanos, tās iezīmēšanu un uzturēšanu.

15. pants

Kopējās komisijas funkcijas ir:

1) materiālu par valsts robežas atrašanos, robežzīmju un robežas joslas stāvokli analīze;

2) valsts robežas inventarizācijas veikšana;

3) valsts robežas kopīgās apsekošanas, inventarizācijas un citu darbu veikšanas termiņu, kārtības un tehnisko nosacījumu, saskaņošana;

4) kopīgās apsekošanas uzraudzības īstenošana;

5) valsts robežas inventarizācijas rezultātu noformēšana;

6) topogrāfiski ģeodēzisko, kartogrāfisko un citu darbu organizēšana valsts robežas inventarizācijas ietvaros;

7) tādu lēmumu pieņemšana un darbu organizēšana, kas saistīti ar robežzīmju vai atsevišķu robežstabu uzstādīšanu jaunā vietā vai arī tādu papildu robežzīmju uzstādīšanu, kuras nemaina valsts robežas līnijas izvietojumu, un ar nepieciešamo redemarkācijas dokumentu noformēšanu attiecībā uz tām;

8) dokumentu, kas nepieciešami Kopējās komisijas darba rezultātu noformēšanai, paraugu izstrāde un, ja nepieciešams, jaunu redemarkācijas dokumentu pielikumu un papildinājumu veidlapu izstrāde;

9) tādu priekšlikumu sagatavošana, kas saistīti ar valsts robežas precizēšanu atsevišķos posmos saskaņā ar valsts robežas inventarizācijas rezultātiem, ievērojot stingri noteiktu līdzsvaru attiecībā uz zemes platībām, ar kurām apmainās valstis;

10) objektu būvniecības un rekonstrukcijas projektu saskaņošana, ja tie rada priekšnosacījumus valsts robežas atrašanās vai iezīmēšanas izmaiņām;

11) tādu citu uzdevumu atrisināšana savas kompetences ietvaros, kas saistīti ar valsts robežas iezīmēšanu, atrašanos dabā, tostarp valsts robežas apzīmēšanu ar jaunu tipu robežzīmēm, un tās uzturēšanu;

12) priekšlikumu tādu trūkumu novēršanai, kas konstatēti valsts robežas kopīgās apsekošanas vai tās inventarizācijas procesā, kā arī priekšlikumu tās uzturēšanas pasākumu pilnveidošanai nosūtīšana robežsardzes dienestiem.

16. pants

1. Kopējā komisija īsteno savu darbību sēžu vai darba sanāksmju formātā; tās tiek pārmaiņus rīkotas katras Puses valsts teritorijā atkarībā no nepieciešamības, taču ne retāk kā vienu reizi gadā. Sēžu un darba sanāksmju darbu vada tās Kopējās komisijas daļas priekšsēdētājs, kuras valsts teritorijā tās tiek rīkotas. Kopējā komisija savā pirmajā sēdē apstiprina darba reglamentu.

2. Uzaicinājumu uz sēdi vai darba sanāksmi izsūta ne vēlāk kā 30 dienas pirms tās sākuma. Atbildi uz uzaicinājumu izsūta 10 dienu laikā no tā saņemšanas dienas.

3. Priekšsēdētāji, viņu vietnieki un citi Kopējās komisijas locekļi var starp sēdēm un darba sanāksmēm uzturēt tiešus savstarpējos kontaktus jautājumos, kas ir viņu kompetencē.

4. Par katras sēdes, darba sanāksmes rezultātiem sastāda protokolu divos eksemplāros latviešu un lietuviešu valodā. Protokolu paraksta Kopējās komisijas priekšsēdētāji.

5. Kopējās komisijas sēžu un darba sanāksmju organizēšanas izdevumus sedz uzņemošā Puse.

VI SADAĻA
Pilnvarotie robežas pārstāvji

17. pants

1. Lai operatīvi risinātu jautājumus, kas saistīti ar valsts robežas uzturēšanu dabā, robežzīmju un robežas joslas uzturēšanu, un noregulētu robežincidentus, Puses izveido pilnvaroto robežas pārstāvju institūtu, kas katrā no Pušu valstīm sastāv no:

1.1. pilnvarotā robežas pārstāvja;

1.2. pilnvarotā robežas pārstāvja vietniekiem;

1.3. pilnvarotā robežas pārstāvja palīgiem.

2. Katra Puse ieceļ pilnvaroto robežas pārstāvi, viņa vietniekus un palīgus saskaņā ar savas valsts nacionālajiem tiesību aktiem.

3. Pilnvaroto robežas pārstāvju un viņu vietnieku vārdus un uzvārdus Puses paziņo viena otrai, izmantojot diplomātiskos kanālus. Pilnvarotie robežas pārstāvji informē viens otru par savu palīgu vārdiem un uzvārdiem.

4. Lai nodrošinātu pilnvaroto robežas pārstāvju institūta darbību, pilnvarotajiem robežas pārstāvjiem ir tiesības piesaistīt tulkus, sekretārus un ekspertus.

18. pants

1. Pilnvaroto robežas pārstāvju vietniekiem, veicot viņiem uzticētos pienākumus, ir tādas pašas tiesības kā pilnvarotajiem robežas pārstāvjiem.

2. Pilnvaroto robežas pārstāvju palīgu tiesības un pienākumus, kā arī to izpildes kārtību nosaka pilnvarotie robežas pārstāvji, savstarpēji vienojoties.

19. pants

Pilnvaroto robežas pārstāvju pienākumi:

1) pētīt un analizēt situāciju uz valsts robežas un robežas joslā, saskaņot un koordinēt robežsardzes dienestu darbību šādos jautājumos:

1.1. robežzīmju un robežas joslas uzturēšana;

1.2. valsts robežas, robežzīmju un robežas joslas kopīga apsekošana;

1.3. robežzīmju atjaunošanas darbu organizācija;

1.4. sadarbība pārrobežu noziedzības apkarošanā;

2) organizēt robežincidentu vienpusēju vai kopīgu izmeklēšanu un savas kompetences ietvaros izskatīt un nokārtot jautājumus, kas saistīti ar robežincidentiem, kurus nav nepieciešams risināt, izmantojot diplomātiskos kanālus;

3) nodot jautājumus, kas nav pilnvaroto robežas pārstāvju kompetencē vai par kuriem kopīgas darbības rezultātā nav panākta vienošanās, atrisināšanai, izmantojot diplomātiskos kanālus, par ko tiek paziņots otras Puses valsts pilnvarotajam robežas pārstāvim;

4) nekavējoties informēt otras Puses valsts pilnvaroto robežas pārstāvi par:

4.1. robežzīmju vai atsevišķu robežstabu pārvietošanu, bojāšanu, zaudēšanu;

4.2. robežūdeņu piesārņošanu, ekoloģisku katastrofu vai stihisku nelaimju izplatīšanās pāri valsts robežai draudu rašanos;

4.3. robežincidentu izmeklēšanas rezultātiem;

5) koordinēt kontaktpunktu darbības, kopīgo patrulēšanu un citu veidu kopīgās darbības īstenošanu uz valsts robežas;

6) noteikt darba sanāksmju norises vietas, kā arī dienesta korespondences pieņemšanas un nodošanas vietas;

7) izstrādāt un saskaņot to dokumentu paraugus un projektus, kas nepieciešami kopīgai pilnvaroto robežas pārstāvju darbībai;

8) risināt jautājumus, kas saistīti ar pagaidu robežšķērsošanas vietu funkcionēšanu, pieņemt saskaņotus lēmumus par pagaidu robežšķērsošanas vietu darbības režīmu, ja īslaicīgi tiek atjaunota robežkontrole uz iekšējām robežām;

9) organizēt robežjautājumu risināšanas procesu, ja īslaicīgi tiek atjaunota robežkontrole uz iekšējās robežas;

10) robežsardzes dienestu noteiktajā kārtībā organizēt tādu personu uzņemšanu un nodošanu, kas neatbilst nosacījumiem attiecībā uz ieceļošanu Puses valstī, kuras teritorijā tās tikušas aizturētas, vai arī nosacījumiem attiecībā uz uzturēšanos šajā valstī.

20. pants

1. Pilnvarotie robežas pārstāvji, viņu vietnieki un palīgi kopīgo darbību veic darba sanāksmēs.

2. Darba sanāksmes parasti tiek rīkotas pārmaiņus Pušu valstu teritorijās. Uzaicinājumu uz darba sanāksmi izsūta ne vēlāk kā 10 dienas pirms tās sākuma. Atbildi uz uzaicinājumu izsūta 2 dienu laikā no tā saņemšanas dienas.

3. Darba sanāksmēs, kuras organizē vienas Puses valsts pilnvarotais robežas pārstāvis, otras Puses valsts pilnvarotais robežas pārstāvis piedalās personīgi. Gadījumā, kad tas nav iespējams, darba sanāksmēs piedalās pilnvarotā robežas pārstāvja vietnieks, par ko savlaicīgi tiek informēts otras Puses valsts pilnvarotais robežas pārstāvis.

4. Darba sanāksmēs var piedalīties tulki un eksperti.

5. Pilnvarotie robežas pārstāvji atsevišķus jautājumus var risināt ar sarakstes palīdzību vai citos veidos, ja neviens no viņiem neuzstāj, ka jautājums ir jāizskata darba sanāksmē.

21. pants

1. Pilnvaroto robežas pārstāvju darba sanāksmes tiek rīkotas ne retāk kā 2 reizes gadā. Darba sanāksmi vada tās Puses valsts pilnvarotais robežas pārstāvis, kuras teritorijā tā notiek.

2. Darba sanāksmes tiek protokolētas. Protokolā tiek īsumā izklāstīta darba sanāksmes gaita, pieņemtie lēmumi un to izpildes termiņi, kā arī, ja nepieciešams, atšķirīgie pilnvaroto robežas pārstāvju viedokļi jautājumos, par kuriem nav panākta vienprātība. Protokolu sastāda 2 eksemplāros latviešu un lietuviešu valodā. Protokolu paraksta pilnvarotie robežas pārstāvji, bet viņu prombūtnes gadījumā - pilnvaroto robežas pārstāvju vietnieki. Lēmumi, kas pieņemti darba sanāksmēs, stājas spēkā ar protokola parakstīšanas brīdi, ja vien protokolā nav paredzēts citādi.

3. Pilnvaroto robežas pārstāvju palīgi veic kopīgo darbību saskaņā ar pilnvaroto robežas pārstāvju norādījumiem. Jautājumi, par kuriem pilnvaroto robežas pārstāvju palīgi nav panākuši vienošanos, ir jāizskata pilnvarotajiem robežas pārstāvjiem.

4. Darba sanāksmju organizēšanas izdevumus sedz uzņemošā Puse.

VII SADAĻA
Noslēguma noteikumi

22. pants

1. Līgums ir noslēgts uz nenoteiktu laiku un stājas spēkā ar datumu, kad, izmantojot diplomātiskos kanālus, saņemts pēdējais rakstiskais paziņojums par to valsts iekšējo procedūru pabeigšanu, kas nepieciešamas, lai Līgums stātos spēkā.

2. Pusēm savstarpēji vienojoties, Līgums var tikt grozīts. Šādi grozījumi ir Līguma neatņemama daļa.

3. Katra Puse var izbeigt Līguma darbību, paziņojot par to rakstiski, izmantojot diplomātiskos kanālus, otrai Pusei. Šādā gadījumā Līguma darbība tiek izbeigta tad, kad pagājuši 6 mēneši no dienas, kurā otra Puse ir saņēmusi minēto paziņojumu.

23. pants

1. 6 mēnešu laikā no Līguma spēkā stāšanās datuma Puses, izmantojot diplomātiskos kanālus, apmainās ar informāciju par kompetentajām institūcijām, kas ir atbildīgas par Līguma noteikumu izpildi.

2. Puses, izmantojot diplomātiskos kanālus, informē viena otru par izmaiņām, kas saistītas ar Pušu kompetentajām institūcijām.

24. pants

Jebkādi strīdi, kas saistīti ar Līguma interpretāciju un piemērošanu, tiek risināti Pušu sarunu vai konsultāciju ceļā.

25. pants

Ar Līguma spēkā stāšanās datumu spēku zaudē 1931. gada 25. janvāra Nolīgums par robežzīmju un pierobežas joslas uzturēšanu kārtībā starp Latviju un Lietuvu un 2002. gada 1.marta Latvijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības Vienošanās par pilnvaroto robežas pārstāvju darbību.

Noslēgts Helsinkos, 2019. gada 18. jūlijā 2 eksemplāros, latviešu, lietuviešu un angļu valodā, turklāt visi teksti ir autentiski. Ja rodas domstarpības par Līguma noteikumu interpretāciju, Puses vadās pēc teksta angļu valodā.

Latvijas Republikas valdības vārdā	Lietuvas Republikas valdības vārdā
Sandis Ģirģens	Eimutis Misiūnas