Darbības ar dokumentu
Rīgā 2019. gada 5. novembrī (prot. Nr. 51 2. §)
Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda
vadības likuma 20. panta 13. punktu
1. Noteikumi nosaka:
1.1. kārtību, kādā īsteno darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 4.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt efektīvu energoresursu izmantošanu, enerģijas patēriņa samazināšanu un pāreju uz AER apstrādes rūpniecības nozarē" (turpmāk – specifiskais atbalsts) trešo projektu iesniegumu atlases kārtu (turpmāk – trešā projektu iesniegumu atlases kārta);
1.2. specifiskā atbalsta trešās projektu iesniegumu atlases kārtas mērķi;
1.3. specifiskā atbalsta trešajai projektu iesniegumu atlases kārtai pieejamo finansējumu;
1.4. prasības Kohēzijas fonda projekta (turpmāk – projekts) iesniedzējam;
1.5. atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmības nosacījumus;
1.6. līguma par projekta īstenošanu (turpmāk – līgums) vienpusēja uzteikuma nosacījumus.
2. Specifiskā atbalsta trešās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanas mērķis ir veicināt efektīvu energoresursu izmantošanu, enerģijas patēriņa samazināšanu un pāreju uz atjaunojamiem energoresursiem apstrādes rūpniecības nozarē.
3. Specifiskā atbalsta trešās projektu iesniegumu atlases kārtas mērķa grupa ir sīkie (mikro), mazie, vidējie un lielie uzņēmumi, kas veic saimniecisko darbību apstrādes rūpniecības nozarēs.
4. Specifiskā atbalsta trešo projektu iesniegumu atlases kārtu īsteno atklātas projektu iesniegumu atlases veidā.
5. Specifiskā atbalsta trešās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanai pieejamais kopējais attiecināmais finansējums ir 38 932 643 euro, tai skaitā Kohēzijas fonda finansējums – 11 679 793 euro un privātais finansējums – 27 252 850 euro.
6. Atbalsts specifiskā atbalsta trešās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros tiek sniegts granta veidā.
7. Specifiskā atbalsta trešās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros vienam finansējuma saņēmējam un viņa saistītajiem uzņēmumiem maksimāli pieejamais Kohēzijas fonda finansējuma apmērs ir 1 000 000 euro. Saistītās personas atbilst Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulas (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (turpmāk – Komisijas regula Nr. 651/2014), I pielikuma 3. panta 3. punktā noteiktajai definīcijai.
9. Specifiskā atbalsta un trešās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros sasniedzamie rezultāta un iznākuma rādītāji un to vērtības:
9.1. līdz 2023. gada 31. decembrim specifiskā atbalsta trešās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros sasniedzamie rezultāta rādītāji:
9.1.1. enerģijas intensitāte apstrādes rūpniecībā – 263,9 kg naftas ekvivalenta uz 1 000 euro;
9.1.2. atjaunojamo energoresursu īpatsvars apstrādes rūpniecības enerģijas patēriņā – 51 %;
9.2. līdz 2023. gada 31. decembrim specifiskā atbalsta trešās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros sasniedzamie iznākuma rādītāji:
9.2.1. atbalstu saņēmušo komersantu skaits – 12 komersanti;
9.2.2. enerģijas ietaupījums atbalstu saņēmušiem komersantiem – 32 913 MWh/gadā;
9.2.3. no atjaunojamiem energoresursiem ražotā papildjauda – 2,3 MW;
9.2.4. aprēķinātais siltumnīcefekta gāzu samazinājums gadā – 3051 CO2 ekvivalenta tonnas.
10. Specifiskā atbalsta trešās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros atbildīgās iestādes funkcijas pilda Ekonomikas ministrija (turpmāk – atbildīgā iestāde).
11. Specifiskā atbalsta trešās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros projekta iesnieguma iesniedzējs ir Latvijas Republikā reģistrēts sīkais (mikro), mazais, vidējais vai lielais uzņēmums un viena no tā darbības nozarēm ir apstrādes rūpniecība (Saimniecisko darbību statistiskās klasifikācijas Eiropas Kopienā 2. redakcijas C sadaļa).
12. Projekta īstenošanas vieta šo noteikumu izpratnē ir pašvaldības noteiktais funkcionālais zonējums Latvijas Republikas pašvaldības teritorijā, kurā pieļaujama rūpnieciskās ražošanas objektu atjaunošana un būvniecība un kurā projekta iesniedzējs veic un pēc noslēguma maksājuma veikšanas turpina saimniecisko darbību apstrādes rūpniecības nozarē.
13. Projekta iesniegumā iekļautajā rūpnieciskās ražošanas ēkā, ēku kompleksā vai ražošanas teritorijā vismaz gadu pirms projekta iesniegšanas sadarbības iestādē ir uzstādītas ražošanas iekārtas un ar tām vismaz vienu gadu ir veikts nepārtraukts ražošanas process. Ja projektā plānotas investīcijas noliktavu ēkās, tad attiecīgajā ēku kompleksā vai ražošanas teritorijā vismaz gadu pirms projekta iesniegšanas sadarbības iestādē ir uzstādītas ražošanas iekārtas un attiecīgajā noliktavā ir uzglabāta produkcija, starpprodukcija vai ražošanas procesa nodrošināšanai nepieciešamie izejmateriāli.
14. Specifiskā atbalsta trešās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros projekta iesniedzējs var iesniegt vairākus projekta iesniegumus. Vienā projekta iesniegumā var iekļaut investīcijas vairākās rūpnieciskās ražošanas ēkās, noliktavās, inženierbūvēs vai inženiersistēmās, kuras:
14.1. atrodas vienā rūpnieciskās apbūves teritorijā;
14.2. ir nepieciešamas vienota ražošanas procesa nodrošināšanai.
15. Specifiskā atbalsta trešās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros ieguldījumus veic rūpnieciskās ražošanas ēkās un noliktavās, kas atbilst būvju klasifikācijas kodam 125 saskaņā ar būvju klasifikācijas noteikumiem, kā arī inženierbūvēs, ražošanas iekārtās un inženiersistēmās.
16. Investīcijas noliktavu ēku energoefektivitātes uzlabošanai ir attiecināmas tikai tādā gadījumā, ja ēkā tiek patērēta enerģija mikroklimata regulēšanai un noliktavas ēka ir tiešā veidā saistīta ar projekta iesniedzēja saražotās produkcijas vai izejvielu uzglabāšanu.
17. Specifiskā atbalsta trešās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros par ražošanas telpām uzskatāmas telpas, kas atrodas rūpnieciskās ražošanas ēkā un ir nepieciešamas ražošanas vajadzībām un ražošanas procesam, ieskaitot telpas, kuras norādītas normatīvajā aktā, kas nosaka darba aizsardzības prasības darba vietās.
18. Projekta iesniedzējam ir īpašuma, ilgtermiņa nomas vai lietojuma tiesības, vai apbūves tiesība uz nekustamo īpašumu, tai skaitā zemi, inženierbūvi, rūpnieciskās ražošanas ēku un noliktavu, kurā tiks veiktas projektā paredzētās darbības, uz termiņu, kas nav īsāks par pieciem gadiem pēc noslēguma maksājuma veikšanas. Īpašuma, nomas, lietojuma tiesības un apbūves tiesību nostiprina zemesgrāmatā līdz pirmā maksājuma pieprasījuma iesniegšanai sadarbības iestādē.
19. Projekta iesniedzējam ir īpašumtiesības uz ražošanas iekārtām, kuras projekta ietvaros plānots aizvietot ar energoefektīvākām ražošanas iekārtām.
20. Projekta iesniegumam pievieno ēkas energosertifikāta kopiju un pārskatu par rūpnieciskās ražošanas energoefektivitātes novērtējuma aprēķinos izmantotajām ievaddatu vērtībām saskaņā ar šo noteikumu 1. pielikumu. Ēkas energosertifikāta kopiju iesniedz, ja projekta ietvaros tiek īstenoti energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumi ražošanas ēkā vai noliktavā, tai skaitā inženiersistēmās, neatkarīgi no tā, vai inženiersistēmas nodrošina ražošanas procesa darbību vai tikai ēkas mikroklimatu.
21. Šo noteikumu 20. punktā minētā ēkas energosertifikāta kopija nav jāiesniedz Ēku energoefektivitātes likuma 3. panta otrajā daļā noteiktajos gadījumos.
22. Projekta iesniedzējs nevar pretendēt uz finansējumu, ja:
22.1. tas atbilst Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda vadības likuma 23. pantā noteiktajiem izslēgšanas kritērijiem;
22.2. uz to attiecas kāds no Komisijas regulas Nr. 651/2014 1. panta 4. punkta nosacījumiem, tostarp projekta iesniedzējs ir grūtībās nonācis uzņēmums atbilstoši Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 18. punkta nosacījumiem.
23. Specifiskā atbalsta trešās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros atbalstu nesniedz darbībām un nozarēm, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulas (ES) Nr. 1300/2013 par Kohēzijas fondu un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1080/2006, 2. panta 2. punktā, Komisijas regulas Nr. 651/2014 1. panta 2. un 3. punktā un Eiropas Komisijas 2013. gada 18. decembra Regulas (ES) Nr. 1407/2013 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2013. gada 24. decembris, Nr. L 352/1) (turpmāk – Komisijas regula Nr. 1407/2013) 1. panta 1. punktā.
24. Finansējumu piešķir šādām darbībām:
24.1. rūpnieciskās ražošanas ēku un noliktavu energoefektivitāti paaugstinošu pārbūves vai atjaunošanas darbu veikšana;
24.2. energoefektīvāku ražošanas iekārtu un ražošanas procesus nodrošinošo blakusprocesu iekārtu iegāde, lai aizstātu esošās ražošanas iekārtas un ražošanas procesus nodrošinošo blakusprocesu iekārtas;
24.3. sekundāro energoresursu atgūšana no ražošanas procesiem;
24.4. inženiersistēmu atjaunošana, pārbūve vai izveide ražošanas ēkā, noliktavā un ražošanas teritorijā;
24.5. ieguldījumi atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanai;
24.6. projekta tehniskās dokumentācijas sagatavošana;
24.7. projekta vadības un uzraudzības nodrošināšana.
25. Finansējumu nepiešķir ieguldījumiem, kas norādīti Komisijas regulas Nr. 651/2014 38. panta 2. punktā.
26. Projekta attiecināmās izmaksas ir:
26.1. tehniskās dokumentācijas sagatavošanas izmaksas:
26.1.1. ēkas energosertifikāta un pārskata par rūpnieciskās ražošanas energoefektivitātes novērtējuma aprēķinos izmantotajām ievaddatu vērtībām (1. pielikums) sagatavošana;
26.1.2. sākotnējā ietekmes uz vidi izvērtējuma, ietekmes uz vidi novērtējuma un tā izstrādes izmaksas, projekta iesniegumu pamatojošās dokumentācijas sagatavošanas izmaksas;
26.1.3. būvprojekta, būvprojekta minimālā sastāvā un vienkāršotās atjaunošanas vai pārbūves projekta izstrādes izmaksas;
26.2. projekta autoruzraudzības un būvuzraudzības izmaksas;
26.3. projekta vadības personāla atlīdzības izmaksas, kas radušās uz darba līguma vai uzņēmuma (pakalpojuma) līguma pamata, tai skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas no apliekamajām attiecināmajām izmaksām, ņemot vērā, ka:
26.3.1. tās nepārsniedz 56 580 euro gadā, ja attiecināmās izmaksas ir pieci miljoni euro vai lielākas;
26.3.2. tās nepārsniedz 24 426 euro gadā, pieskaitot 0,64 % no attiecināmajām izmaksām, neieskaitot projekta vadības personāla izmaksas, ja attiecināmās izmaksas ir mazākas par pieciem miljoniem euro;
26.3.3. attiecināma ir ne mazāka kā 30 % noslodze, personāla iesaisti projektā nodrošinot saskaņā ar daļlaika attiecināmības principu. Nosacījums attiecināms, ja izmaksas radušās uz darba līguma pamata;
26.4. rūpnieciskās ražošanas ēkas un noliktavas energoefektivitāti paaugstinošas pārbūves vai vienkāršotās atjaunošanas būvdarbu izmaksas ēkas norobežojošajās konstrukcijās;
26.5. rūpnieciskās ražošanas ēkas, noliktavas un ražošanas teritorijas inženiersistēmu atjaunošanas, pārbūves vai izveides izmaksas;
26.6. būvlaukuma teritorijas sakārtošanas izmaksas;
26.7. energoefektīva apgaismojuma uzstādīšanas izmaksas;
26.8. energoefektīvāku ražošanas iekārtu iegādes izmaksas un ražošanas procesus nodrošinošo blakusprocesu iekārtu iegādes izmaksas, ja aizstāj esošās ražošanas iekārtas un ražošanas procesus nodrošinošo blakusprocesu iekārtas;
26.9. sekundāro energoresursu atgūšanai no ražošanas procesiem paredzēto iekārtu iegādes izmaksas;
26.10. tādu atjaunojamos energoresursus izmantojošu siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanas avotu iegāde un uzstādīšana pašpatēriņa nodrošināšanai, kam iespējams aprēķināt enerģijas ietaupījumu augstāka energoefektivitātes līmeņa sasniegšanai atbilstoši Komisijas regulas Nr. 651/2014 38. panta 3. punktam;
26.10.1 saules enerģiju izmantojošu siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanas avotu iegāde un uzstādīšana pašpatēriņa nodrošināšanai, ja uzstādīšanas izmaksas nepārsniedz 10 % no šajā punktā minēto siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanas avotu iegādes izmaksām. Saules enerģiju izmantojošu siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanas avotu iegādei un uzstādīšanai projekta attiecināmās izmaksas sedz atbilstoši Komisijas regulai Nr. 1407/2013.
26.11. iekšējo un ārējo individuālo un lokālo siltumtīklu un aukstumapgādes sistēmu rekonstrukcijas izmaksas;
26.12. šo noteikumu 26.8., 26.9. un 26.10. apakšpunktā minēto iekārtu uzstādīšanas un pieslēgšanas izmaksas, nepārsniedzot 10 % no šo noteikumu 26.8., 26.9. un 26.10. apakšpunktā norādīto izmaksu summas.
(Grozīts ar MK 20.10.2020. noteikumiem Nr. 643; MK 27.05.2021. noteikumiem Nr. 320)
27. Pievienotās vērtības nodokļa izmaksas šo noteikumu 26. punktā minētajām izmaksu pozīcijām ir attiecināmas, ja tās nav atgūstamas nodokļu politiku reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
28. Šo noteikumu 26.1.3. un 26.2. apakšpunktā minētās izmaksas ir attiecināmas arī tādiem projektiem, kuru ietvaros netiek veikti šo noteikumu 26.4. apakšpunktā minētie ēku energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumi, bet projektā attiecināmo iekārtu uzstādīšanai ir nepieciešams veikt būvdarbus.
29. Specifiskā atbalsta trešās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros radušās projektu izmaksas ir attiecināmas, ja tās:
29.1. izmanto tikai finansējuma saņēmēja projekta īstenošanas vajadzībām;
29.2. iekļauj finansējuma saņēmēja aktīvos kā amortizējamos ilgtermiņa ieguldījumus, tie paliek attiecīgajā reģionā un tos nenodod lietošanā trešajām personām vismaz piecus gadus pēc noslēguma maksājuma veikšanas, izņemot šo noteikumu 26.1. un 26.3. apakšpunktā minētās izmaksas;
29.3. radušās, ievērojot drošas finanšu vadības principu, t. i., ievērojot saimnieciskuma, lietderības un efektivitātes principu, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulas (ES, Euratom) Nr. 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012, 33. pantu.
30. Šo noteikumu 26.1.3. un 26.2. apakšpunktā minēto attiecināmo izmaksu kopsumma nepārsniedz 10 % no būvdarbu līguma summas.
31. Šo noteikumu 26.1., 26.2. un 26.3. apakšpunktā minēto attiecināmo izmaksu kopsumma nepārsniedz 20 % no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām.
(MK 20.10.2020. noteikumu Nr. 643 redakcijā)
32. Šo noteikumu 26.7. apakšpunktā minēto attiecināmo izmaksu kopsumma nepārsniedz 40 % no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām.
(MK 20.10.2020. noteikumu Nr. 643 redakcijā)
33. Ja projekta ietvaros plānots veikt rūpnieciskās ražošanas ēkas vai noliktavas ēkas energoefektivitāti paaugstinošas pārbūves vai vienkāršotās atjaunošanas darbus tādā rūpnieciskās ražošanas ēkā vai noliktavas ēkā, kurā atrodas arī projekta iesniedzēja administratīvās telpas, un darbus nav iespējams veikt, nenodalot administratīvās telpas no kopējās rūpnieciskās ražošanas ēkas, visas ar rūpnieciskās ražošanas ēkas energoefektivitātes paaugstināšanu saistītās izmaksas ir attiecināmas, ja administratīvo telpu platība nepārsniedz 10 % no rūpnieciskās ražošanas ēkas kopējās platības.
34. Šo noteikumu 26.10. apakšpunktā norādītās izmaksas ir attiecināmas, ja ir veikts augstas efektivitātes sistēmu izmantošanas novērtējums saskaņā ar Ēku energoefektivitātes likumu, ja šādu novērtējumu nepieciešams veikt.
35. Projektā darbus var sākt ar dienu, kad sadarbības iestādē ir saņemts projekta iesniegums. Darbu sākums atbilst Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 23. punkta nosacījumiem. Ja projekta iesniedzējs darbu projektā uzsācis pirms projekta iesnieguma iesniegšanas sadarbības iestādē, izņemot darbības, kā rezultātā radušās 26.1., 26.3. vai 26.10.1 apakšpunktā minētās izmaksas, kas ir attiecināmas sākot ar 2019. gada 2. maiju, visas ar projektu saistītās izmaksas ir neattiecināmas.
(Grozīts ar MK 27.05.2021. noteikumiem Nr. 320)
36. Specifiskā atbalsta trešās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros neattiecināmas ir šādas izmaksas:
36.1. lietotu ražošanas iekārtu un ražošanas procesus nodrošinošo blakusprocesu iekārtu iegādes izmaksas;
36.2. līzinga maksājumi;
36.3. izmaksas, kas šo noteikumu 26. punktā nav noteiktas kā attiecināmas vai pārsniedz šo noteikumu 30., 31. un 32. punktā noteiktos izmaksu ierobežojumus;
36.4. nodokļu un nodevu maksājumi, izņemot šo noteikumu 26.3. un 27. punktā minēto gadījumu;
36.5. teritorijas labiekārtošanas un apzaļumošanas izmaksas, izņemot šo noteikumu 26.6. apakšpunktā minēto gadījumu;
36.6. jebkāda veida pārvietojamās tehnikas un transportlīdzekļu iegādes izmaksas;
36.7. izmaksas, kas radušās, pamatojoties uz noslēgtu darba līgumu, izņemot šo noteikumu 26.3. apakšpunktā minētās izmaksas;
36.8. projekta izmaksas, kas nav tieši saistītas ar projekta ietvaros veiktajām darbībām, nav izmērāmas, samērīgas, pamatotas ar izdevumus apliecinošiem dokumentiem, un nav ievēroti saimnieciskuma, lietderības un efektivitātes principi;
36.9. šo noteikumu 26.1. un 26.3. apakšpunktā minētās izmaksas, ja tās ir radušās pirms 2019. gada 2. maija;
36.10. izmaksas, kas saistītas ar fosilos energoresursus izmantojošas iekārtas uzstādīšanu, modernizāciju vai nomaiņu pret citu fosilos energoresursus izmantojošu iekārtu.
37. Attiecināmajās izmaksās iekļauj tikai tos ieguldījumus, par kuriem projekta starpposma vai noslēguma pārskata iesniegšanas dienā ir pilnībā samaksāts un kuri atrodas finansējuma saņēmēja bilancē.
38. Projekta iesniegumā minētās darbības īstenojamas 36 mēnešu laikā pēc tam, kad ar sadarbības iestādi noslēgts līgums par projekta īstenošanu, bet ne ilgāk kā līdz 2023. gada 31. decembrim.
(MK 20.10.2020. noteikumu Nr. 643 redakcijā)
38.1 Maksimāli pieļaujamā Kohēzijas fonda atbalsta intensitāte tiek aprēķināta no papildu ieguldījumu izmaksām, kas nepieciešamas, lai sasniegtu augstāku energoefektivitātes līmeni. Attiecināmajām izmaksām, kuras atbilst:
38.1 1. Komisijas regulas Nr. 651/2014 38. panta 3. punkta "a" apakšpunktam, piemēro 30 % atbalsta intensitāti;
38.1 2. Komisijas regulas Nr. 651/2014 38. panta 3. punkta "b" apakšpunktam, atbalsta intensitāti diferencē atkarībā no uzņēmuma lieluma. Lielajiem uzņēmumiem piemēro 45 %, vidējiem – 55 %, sīkajiem (mikro) un mazajiem uzņēmumiem – 65 % atbalsta intensitāti no attiecināmajām izmaksām.
(MK 20.10.2020. noteikumu Nr. 643 redakcijā)
38.2 Maksimāli pieļaujamā Kohēzijas fonda atbalsta intensitāte šo noteikumu 26.1., 26.3. un 26.10.1 apakšpunktā minētajām izmaksām, kuras atbilst Komisijas regulai Nr. 1407/2013, ir 30 % no attiecināmajām izmaksām.
(MK 27.05.2021. noteikumu Nr. 320 redakcijā)
39. Īstenojot projektu, finansējuma saņēmējs nodrošina, ka:
39.1. plānotais enerģijas ietaupījums pēc energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanas ir ne mazāks kā 15 % gadā no pārskatā par ēkas energosertifikāta rūpnieciskās ražošanas energoefektivitātes novērtējuma aprēķinos izmantotajām ievaddatu vērtībām aprēķinātā enerģijas patēriņa pirms energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanas konkrētajā ražošanas procesā, ražošanas tehnoloģisko procesu nodrošinošajā blakusprocesā vai tādas rūpnieciskās ražošanas ēkas vai noliktavas siltumenerģijas patēriņā, kurā tiek veiktas investīcijas;
39.2. plānotais siltumenerģijas patēriņš rūpnieciskās ražošanas ēkas vai noliktavas apkurei pēc energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanas nepārsniedz 110 kWh/m2 gadā, ja projekta ietvaros plānots veikt šo noteikumu 26.4. un 26.5. apakšpunktā minētās darbības;
39.3. rūpnieciskās ražošanas ēku vai noliktavu vismaz piecus gadus pēc noslēguma maksājuma veikšanas izmanto ražošanas vajadzībām apstrādes rūpniecības nozarē;
39.4. līdz noslēguma maksājuma pieprasījuma iesniegšanai sadarbības iestādē ir uzstādīti un darbojas elektroenerģijas un siltumenerģijas skaitītāji, lai nodrošinātu projekta rezultātu monitoringu;
39.5. piecus gadus pēc noslēguma maksājuma veikšanas katru gadu līdz 31. janvārim sadarbības iestādē Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā 2014.–2020. gada plānošanas periodam elektroniski tiek iesniegts pārskats par enerģijas patēriņu rūpnieciskās ražošanas ēkā vai konkrētajā ražošanas procesā, vai ražošanas tehnoloģisko procesu nodrošinošajā blakusprocesā pārskata gadā saskaņā ar šo noteikumu 2. pielikumu;
39.6. projekta īstenošanai nepieciešamās iepirkumu procedūras tiek veiktas saskaņā ar normatīvo aktu prasībām iepirkumu procedūras jomā. Atbalstāma ir arī vides prasību integrācija preču, pakalpojumu un būvdarbu iepirkumos (zaļais publiskais iepirkums);
39.7. vismaz piecus gadus pēc noslēguma maksājuma veikšanas projektā veiktās investīcijas un radītie pamatlīdzekļi tiek izmantoti projektā paredzētajam mērķim;
39.8. vismaz piecus gadus pēc noslēguma maksājuma veikšanas tiek nodrošināta veikto investīciju ilgtspēja un projektā sasniegto rezultātu uzturēšana;
39.9. tiek uzkrāta informācija par darba vietām, kas veicina vides kvalitātes saglabāšanu vai atjaunošanu, jeb zaļajām darba vietām un preču, pakalpojumu un būvdarbu iepirkumiem, kur integrētas prasības, kas iekļautas normatīvajā aktā par prasībām zaļajam publiskajam iepirkumam un to piemērošanas kārtību;
39.10. tiek iegādātas un uzstādītas tādas sadedzināšanas un elektroenerģijas ražošanas iekārtas, kas nodrošina normatīvajā aktā par kārtību, kādā novērš, ierobežo un kontrolē gaisu piesārņojošo vielu emisiju no sadedzināšanas iekārtām, noteikto gaisu piesārņojošo vielu emisijas robežvērtību izpildi.
(Grozīts ar MK 20.10.2020. noteikumiem Nr. 643)
40. Sadarbības iestāde var lemt par vienpusēju līguma izbeigšanu līgumā noteiktajos gadījumos, kā arī:
40.1. ja finansējuma saņēmējs projektā plānoto darbību īstenošanu nav uzsācis divpadsmit mēnešu laikā pēc līguma noslēgšanas;
40.2. ja finansējuma saņēmējs projekta īstenošanas laikā apzināti ir sniedzis sadarbības iestādei nepatiesu informāciju;
40.3. pēc rūpnieciskās ražošanas ēkā vai noliktavā veiktas energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanas un atjaunojamo energoresursu izmantošanas finansējuma saņēmējs nav izpildījis kādu no šo noteikumu 39. punktā minētajiem nosacījumiem;
40.4. ja finansējuma saņēmējs neievēro projektā noteiktos termiņus vai ir iestājušies citi apstākļi, kas negatīvi ietekmē vai var ietekmēt specifiskā atbalsta un trešās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanu vai šo noteikumu 9. punktā norādīto rezultāta un iznākuma rādītāju sasniegšanu.
41. Finansējuma saņēmējs nodrošina informācijas un publicitātes pasākumus atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulas Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006, XII pielikuma 2.2. apakšpunktam un normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda ieviešanā 2014.–2020. gada plānošanas periodā nodrošināma komunikācijas un vizuālās identitātes prasību ievērošana.
42. Pēc līguma noslēgšanas sadarbības iestāde, pamatojoties uz finansējuma saņēmēja rakstisku avansa pieprasījumu, saskaņā ar Ministru kabineta 2015. gada 17. marta noteikumu Nr. 130 "Noteikumi par valsts budžeta līdzekļu plānošanu Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda projektu īstenošanai un maksājumu veikšanu 2014.–2020. gada plānošanas periodā" 16. un 19. punktu nodrošina finansējuma saņēmējam avansa un starpposma maksājumus, kuru kopsumma nepārsniedz 90 % no projektam piešķirtā Kohēzijas fonda finansējuma. Avansa maksājums nepārsniedz 40 % no projektam piešķirtā Kohēzijas fonda līdzfinansējuma.
43. Ja projekta īstenošanas laikā rodas neattiecināmie izdevumi vai sadārdzinās izmaksas, finansējuma saņēmējs apņemas tās segt no paša rīcībā esošajiem līdzekļiem, kas nav saistīti ar publisko atbalstu.
44. Ja projekta faktiski apgūtais finansējuma apjoms pēc noslēguma maksājuma pieprasījuma apstiprināšanas ir mazāks nekā sākotnēji iesniegtajā projekta iesniegumā, finansējuma saņēmējam jānodrošina, ka faktiski sasniegtie rādītāji nav mazāki par sākotnēji projekta iesniegumā plānotajiem rādītājiem.
45. Finansējumu šo noteikumu 26.2., 26.4., 26.5., 26.6., 26.7., 26.8., 26.9., 26.10., 26.11. un 26.12. apakšpunktā minēto izmaksu segšanai, kas ir radušās pēc pieteikuma iesniegšanas sadarbības iestādē un veido projekta ietvaros radīto pamatlīdzekļu vērtību, sniedz saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 38. pantu.
(MK 27.05.2021. noteikumu Nr. 320 redakcijā)
46. Finansējumu šo noteikumu 26.1., 26.3., 26.10.1 apakšpunktā minēto izmaksu segšanai, kas radušās ne agrāk kā no 2019. gada 2. maija, sniedz saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 1407/2013.
(MK 27.05.2021. noteikumu Nr. 320 redakcijā)
47. Šo noteikumu 45. punktā minētās attiecināmās izmaksas specifiskā atbalsta un trešās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros ir papildu ieguldījumu izmaksas saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 38. panta 3. punktu.
(MK 27.05.2021. noteikumu Nr. 320 redakcijā)
48. Sīkie (mikro), mazie un vidējie uzņēmumi ir uzņēmumi, kas atbilst Komisijas regulas Nr. 651/2014 1. pielikumā noteiktajam.
50. Vienam de minimis atbalsta saņēmējam viena vienota uzņēmuma līmenī de minimis atbalsta apmērs kopā ar attiecīgajā fiskālajā gadā un iepriekšējos divos fiskālajos gados piešķirto de minimis atbalstu nepārsniedz Komisijas regulas Nr. 1407/2013 3. panta 2. punktā noteikto maksimālo de minimis atbalsta apmēru. Uzņēmumu apvienošanās, iegādes vai sadalīšanās gadījumā ņem vērā Komisijas regulas Nr. 1407/2013 3. panta 8. un 9. punktā minētos nosacījumus. Viens vienots uzņēmums atbilst Komisijas regulas Nr. 1407/2013 2. panta 2. punkta nosacījumiem.
51. Šo noteikumu ietvaros atbalsts netiek sniegts šo noteikumu 23. punktā minēto nozaru uzņēmumiem. Ja finansējuma saņēmējs darbojas šo noteikumu 23. punktā minētajās nozarēs, atbalstu drīkst piešķirt tikai tad, ja tiek nodalītas atbalstāmās darbības un finanšu plūsmas, nodrošinot, ka darbības šo noteikumu 23. punktā minētajās nozarēs negūst labumu no piešķirtā atbalsta pasākuma ietvaros
52. Specifiskā atbalsta trešās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros atbalstu var apvienot ar atbalstu vienām un tām pašām attiecināmajām izmaksām, kas sniegts citā valsts atbalsta programmā vai projektā, tai skaitā pašvaldības atbalstu vai de minimis atbalstu saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 1407/2013, nepārsniedzot maksimāli pieļaujamo atbalsta intensitāti, kas noteikta Komisijas regulas Nr. 651/2014 38. panta 4., 5. un 6. punktā, un ievērojot maksimāli pieļaujamo de minimis atbalsta apmēru, kas noteikts Komisijas regulas Nr. 1407/2013 3. panta 2. punktā. Visas attiecināmās izmaksas, kas pārsniedz Komisijas regulas Nr. 651/2014 38. panta 4., 5. un 6. punktā noteikto maksimāli pieļaujamo atbalsta intensitāti, finansējuma saņēmējs sedz no paša rīcībā esošajiem līdzekļiem, kas nav saistīti ar publisko atbalstu.
53. Specifiskā atbalsta trešās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros attiecināmās izmaksas var apvienot ar citu valsts atbalstu, ievērojot Komisijas regulas Nr. 651/2014 8. panta 4. punktā noteikto un nepārsniedzot maksimāli pieļaujamo atbalsta intensitāti, kas noteikta Komisijas regulas Nr. 651/2014 38. panta 4., 5. un 6. punktā.
54. Specifiskā atbalsta trešās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros atbalsta apvienošana ir iespējama, ja visas iesaistītās institūcijas ir pieņēmušas lēmumu par atbalsta sniegšanu ieguldījumu projektā un projekta īstenošana nav uzsākta.
54.1 Ja finansējuma saņēmējs ir saņēmis vai plāno saņemt citu valsts atbalstu attiecībā uz pasākuma ietvaros attiecināmajām izmaksām, tas iesniedz atbalsta sniedzējam visu informāciju par plānoto un piešķirto atbalstu par šīm izmaksām, norādot atbalsta piešķiršanas datumu (attiecināms, ja cits atbalsts jau piešķirts), atbalsta sniedzēju, atbalsta pasākumu un plānoto vai piešķirto atbalsta summu.
(MK 20.10.2020. noteikumu Nr. 643 redakcijā)
55. Sadarbības iestāde, atbildīgā iestāde un finansējuma saņēmējs nodrošina ar projektu saistīto dokumentu glabāšanu 10 gadus, skaitot no pēdējā atbalsta piešķiršanas dienas, atbilstoši Komisijas regulas Nr. 651/2014 12. panta 1. punktam un Komisijas regulas Nr. 1407/2013 6. panta 4. punktam.
56. Par atbalsta piešķiršanas dienu uzskatāma diena, kad sadarbības iestāde pieņēmusi lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu vai sniegusi atzinumu par lēmumā noteikto nosacījumu izpildi, ja iepriekš pieņemts lēmums par projekta iesnieguma apstiprināšanu ar nosacījumu. Sadarbības iestāde pieņem lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu vai sniedz atzinumu par lēmumā noteikto nosacījumu izpildi līdz 2022. gada 30. jūnijam.
(Grozīts ar MK 27.05.2021. noteikumiem Nr. 320)
56.1 Pieņemot lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu vai sniedzot atzinumu par lēmumā noteikto nosacījumu izpildi, ja sadarbības iestāde iepriekš ir pieņēmusi lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu ar nosacījumu, sadarbības iestādei ir pienākums pārliecināties, ka atbalsta pretendents atbalsta piešķiršanas brīdī atbilst visiem piemērojamā komercdarbības atbalsta regulējuma nosacījumiem, tostarp pārliecinās, ka projekta iesniedzējs nav grūtībās nonācis uzņēmums atbilstoši Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 18. punkta nosacījumiem, kā arī pārliecinās par projekta iesnieguma iesniedzēja statusu atbilstoši šo noteikumu 48. un 49. punktam.
(MK 27.05.2021. noteikumu Nr. 320 redakcijā)
57. Sadarbības iestāde nodrošina informācijas publicēšanu atbilstoši Komisijas regulas Nr. 651/2014 9. panta 1. un 4. punktam.
58. Ja atbalsts specifiskā atbalsta un trešās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros tiek piešķirts saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 1407/2013, sadarbības iestāde pārliecinās par finansējuma saņēmējam piešķirto de minimis atbalstu atbilstoši Komisijas regulas Nr. 1407/2013 6. panta 3. punktam un informē finansējuma saņēmēju par iespējamo atbalsta summu atbilstoši Komisijas regulas Nr. 1407/2013 6. panta 1. punktam.
61. Ja tiek konstatēts Komisijas regulas Nr. 1407/2013 prasību pārkāpums, finansējuma saņēmējam ir pienākums atmaksāt valsts atbalsta sniedzējam visu projekta ietvaros saņemto de minimis atbalstu kopā ar procentiem, kuru likmi publicē Eiropas Komisija saskaņā ar Komisijas 2004. gada 21. aprīļa Regulas (EK) Nr. 794/2004, ar ko īsteno Padomes Regulu (ES) 2015/1589, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Līguma par Eiropas Savienības darbību 108. panta piemērošanai (turpmāk – Komisijas regula Nr. 794/2004), 10. pantu, tiem pieskaitot 100 bāzes punktus, no dienas, kad valsts atbalsts tika izmaksāts finansējuma saņēmējam, līdz tā atgūšanas dienai, ievērojot Komisijas regulas Nr. 794/2004 11. pantā noteikto procentu likmes piemērošanas metodi.
(MK 20.10.2020. noteikumu Nr. 643 redakcijā)
62. Ja tiek konstatēts Komisijas regulas Nr. 651/2014 prasību pārkāpums, finansējuma saņēmējam ir pienākums atmaksāt valsts atbalsta sniedzējam visu projekta ietvaros saņemto nelikumīgo valsts atbalstu kopā ar procentiem, kuru likmi publicē Eiropas Komisija saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 794/2004 10. pantu, tiem pieskaitot 100 bāzes punktus, no dienas, kad valsts atbalsts tika izmaksāts finansējuma saņēmējam, līdz tā atgūšanas dienai, ievērojot Komisijas regulas Nr. 794/2004 11. pantā noteikto procentu likmes piemērošanas metodi.
(MK 20.10.2020. noteikumu Nr. 643 redakcijā)
Ekonomikas ministra vietā –
iekšlietu ministrs S. Ģirģens
| (nosaukums) |
Ēkas adrese __________________________________________
Ēkas kadastra numurs XXXX XXX XXXX
Ēkas kadastra apzīmējums XXXX XXX XXXX XXX
Ēkas klasifikācija _____________________________________
Informācija par pārskata izstrādi un apstiprināšanu
Pārskatu izstrādā un paraksta neatkarīgs eksperts energoefektivitātes jomā un apstiprina komersanta (turpmāk – projekta iesniedzējs) atbildīgā amatpersona, lai apliecinātu, ka eksperta sniegtā informācija atbilst aktuālajai projekta iesniedzēja situācijai un ir pareiza.
1. Vispārīga informācija par komersantu
1.1. Informācija par komersantu
| 1.1.1. | Nosaukums | |
| 1.1.2. | Reģistrācijas numurs | |
| 1.1.3. | Juridiskā adrese | |
| 1.1.4. | Pamatdarbības nozare (NACE 2. red.) | |
| 1.1.5. | Kontaktpersona | |
| 1.1.6. | Kontaktinformācija (tālrunis, e-pasts) | |
| 1.1.7. | Atbildīgā komersanta amatpersona, kas apstiprina pārskatu (vārds, uzvārds, amats uzņēmumā) |
1.2. Informācija par pārskatu
| 1.2.1. | Objekta apsekošanas datums | |
| 1.2.2. | Ēkas energosertifikāta numurs* (ja attiecināms) |
Piezīme. * Ēkas energosertifikātu iesniedz, ja tiek veikti energoefektivitātes uzlabošanas pasākumi ēkā (saskaņā ar Ēkas energoefektivitātes likumu).
2. Energoefektivitātes novērtējuma robežas
2.1. Energoefektivitātes novērtējuma robežas (aizpildāma obligāti)
| Vienības nosaukums (ēka, tās daļa vai zona u. c.) | Vienību parametri (m, m2, m3 u. c.) | Energonesēju sadalījums un īss apraksts (energoresursi, enerģijas veids – siltumenerģija apkurei, karstajam ūdenim, dzesēšanai nepieciešamā enerģija, elektroenerģija, enerģijas uzskaites veids, skaitītāju daudzums u. tml.) | Energonesējs | Novērtētais saražotās/patērētās enerģijas apjoms | ||
| siltumenerģija, kWh | elektroenerģija, kWh | kWh gadā | % no kopējā | |||
| Ēka (1. ražošanas cehs) | ||||||
| Enerģijas patēriņš ēkā | Apkures nodrošināšanai (1. siltumenerģijas skaitītājs) | |||||
| Karstā ūdens nodrošināšanai (1. siltumenerģijas skaitītājs) | ||||||
| Apgaismojuma nodrošināšanai (1. elektroenerģijas skaitītājs) | ||||||
| Mehāniskās ventilācijas nodrošināšanai (1. elektroenerģijas skaitītājs) | ||||||
| Enerģijas patēriņš ražošanas procesā | ||||||
| Produkcijas apstrāde | Tvaika izmantošana (1. tvaika skaitītājs) | |||||
| Elektroenerģija (2. elektroenerģijas skaitītājs) | ||||||
| Produkcijas ražošana | Elektroenerģija (3. elektroenerģijas skaitītājs) | |||||
| Siltumenerģija (2. siltumenerģijas skaitītājs) | ||||||
| Produkcijas iepakošana | Elektroenerģija (4. elektroenerģijas skaitītājs) | |||||
| Ēka (2. ražošanas cehs) | ||||||
| Ēka (3. ražošanas cehs) | ||||||
| Katlumāja | ||||||
| Uzņēmuma teritorija (siltumtīkli, aukstumtīkli, teritorijas apgaismojums, teritorijas transports, cits ražošanas procesam nepieciešamais enerģijas patēriņa veids, kas nenotiek ēkā vai inženierbūvē) | ||||||
| Energosertifikātā novērtētā ēka/ražošanas process | ||||||
| Kopā |  | 100 % | ||||
| Neatkarīgā eksperta piezīmes par enerģijas sadalījumu | ||||||
Piezīmes.
1. Pārskata 2.1. tabula ir aizpildāma obligāti, norādot precīzu enerģijas sadalījumu pa ēkām un ražošanas procesiem, atbilstoši ražošanas procesa specifikai.
2. Pārskata 2.1. tabula attiecas uz visu ražotni. Kopējām enerģijas patēriņa vērtībām jāsakrīt ar ražotnē patērētajiem kopējiem enerģijas daudzumiem, kas atrodas energoresursu uzskaites robežās.
3. Pārskata 2.1. tabulā norādītajiem datiem jāsakrīt ar pārskata pārējām sadaļām.
2.2. Citi nosacījumi, kas ietekmē energoefektivitātes novērtējumu
Piezīmes.
1. Norāda papildu informāciju par ražošanas procesiem.
2. Norāda ēkas platības, kas atslēgtas no apkures, platības ar nevienmērīgu enerģijas patēriņu un ar dažādām enerģijas apgādes sistēmām, norādot parametrus (piemēram, m2, temperatūru), kas ietekmē energoefektivitātes novērtējumu.
2.3. Siltumenerģijas ražošanas iekārtas
| Iekārtas nosaukums, modelis | Ražošanas gads | Energoresursa veids | Energoresursa patēriņš vidēji gadā (norādīt arī mērvienību) | Sezonālais lietderības koeficients (noteikts pēc zemākās siltumspējas) | Nominālā jauda, kW | Vidējā svērtā jauda, kW | Darba stundas, gadā | Saražotās enerģijas daudzums, kWh/gadā | Patērētais elektroenerģijas daudzums, ar kuru iekārta tiek darbināta, kWh/gadā | Pārbaudes akts (obligāts, ja iekārta tiek mainīta) | |
| pievienots (jā/nē) | datums | ||||||||||
Piezīme. Norāda visas siltumenerģijas ražošanas iekārtas, kas tiek izmantotas ražotnē.
2.4. Elektroenerģijas ražošanas iekārtas
| Iekārtas nosaukums, modelis | Ražošanas gads | Energoresursa veids | Energoresursa patēriņš vidēji gadā (norādīt mērvienību) | Sezonālais lietderības koeficients (noteikts pēc zemākās siltumspējas) | Nominālā jauda, kW | Vidējā svērtā jauda, kW | Darba stundas, gadā | Saražotās enerģijas daudzums, kWh/gadā | Patērētais elektroenerģijas daudzums, ar kuru iekārta tiek darbināta, kWh/gadā |
Piezīme. Norāda visas elektroenerģijas ražošanas iekārtas, kas tiek izmantotas ražotnē.
2.5. Aukstuma ražošanas iekārtas
| Iekārtas nosaukums, modelis | Ražošanas gads | Energoresursa veids | Energoresursa patēriņš vidēji gadā (norādīt arī mērvienību) | Sezonālais lietderības koeficients | Nominālā jauda, kW | Vidējā svērtā jauda, kW | Darba stundas, gadā | Saražotās enerģijas daudzums, kWh/gadā | Patērētais elektroenerģijas daudzums, ar kuru iekārta tiek darbināta, kWh/gadā | Pārbaudes akts (obligāts, ja iekārta tiek mainīta) | |
| pievienots (jā/nē) | datums | ||||||||||
Piezīme. Norāda visas aukstuma ražošanas iekārtas, kas tiek izmantotas ražotnē.
3. Enerģijas patēriņa uzskaite un sadalījums
3.1. Energoresursu patēriņa uzskaite
Tabulas aizpildāmas obligāti, energoresursi tiek norādīti pa visu ražotni, papildus var sadalīt arī detalizētāk – pa ražošanas procesiem.
Energonesējus norāda vismaz par pēdējiem diviem gadiem.
Energonesējiem, kam uzskaite nenotiek regulāri katru mēnesi, var norādīt tikai gada patēriņu.
3.1.1. Siltumenerģija no siltuma piegādātāja, MWh
| Gads | I | II | III | IV | V | VI | VII | VIII | IX | X | XI | XII | Kopā |
| Vidēji |
| Cita informācija – eksperts norāda, kā ir iegūtas vērtības, – vai norādītas izmērītās vai aprēķinātās vērtības. | |
3.1.2. Kurināmie
Kurināmā veids _____________________________________________, kurināmā zemākā siltumspēja _________ kWh/kg
Apkures katla vidējais lietderības koeficients, kas noteikts pēc kurināmā zemākās siltumspējas _________
Pārvades siltuma zudumi _________ (%, ja apkures katls atrodas ārpus ēkas kondicionētās zonas robežas)
Patēriņš uzskaitītajās mērvienībās _________ (kg, m3, l)
| Gads | I | II | III | IV | V | VI | VII | VIII | IX | X | XI | XII | Kopā |
| Vidēji |
Konversijas koeficients no m3 vai l uz kg _________
| Cita informācija – eksperts norāda, kā ir iegūtas vērtības, – vai norādītas izmērītās vai aprēķinātās vērtības. | |
Kurināmā patēriņš, pārrēķināts MWh
| Gads | I | II | III | IV | V | VI | VII | VIII | IX | X | XI | XII | Kopā |
| Vidēji |
Ja izmantoti vairāki kurināmā veidi, informāciju sniedz par katru kurināmā veidu atsevišķi, kā arī summāro tabulu par kurināmā patēriņu, pārrēķinātu MWh.
| Cita informācija – eksperts norāda, kā ir iegūtas vērtības, – vai norādītas izmērītās vai aprēķinātās vērtības. | |
3.1.3. Elektroenerģija, MWh
| Gads | I | II | III | IV | V | VI | VII | VIII | IX | X | XI | XII | Kopā |
| Vidēji |
| Cita informācija – eksperts norāda, kā ir iegūtas vērtības, – vai norādītas izmērītās vai aprēķinātās vērtības. | |
3.1.4. Citi atsevišķi uzskaitītie dati
Aizpilda, ja ir atsevišķa uzskaite 3.3.1.–3.3.6. apakšpunktā minētajām sistēmām.
____________________________________ (nosaukums un mērvienība)
| Gads | I | II | III | IV | V | VI | VII | VIII | IX | X | XI | XII | Kopā |
| Vidēji |
| Cita informācija – eksperts norāda, kā ir iegūtas vērtības, – vai norādītas izmērītās vai aprēķinātās vērtības. | |
3.2. Ražošanas enerģijas patēriņa sadalījums
3.2.1. Energoresursu vidējais patēriņš pa mēnešiem un kopā gadā, MWh
Izmanto vidējos patēriņa datus par vismaz pēdējiem diviem gadiem. Norāda visus energonesējus, to sadalījumu pa sistēmām un mērķiem.
| Energonesējs | Gads | Sistēma vai mērķis* | I | II | III | IV | V | VI | VII | VIII | IX | X | XI | XII | Kopā |
| Cita informācija – eksperts norāda, kā ir iegūtas vērtības, – vai norādītas izmērītās vai aprēķinātās vērtības. | |
Skaidrojums par vērtībām, kuras iegūtas, pamatojoties uz uzskaitītā patēriņa sadalījumu pa sistēmām, vai kuras aprēķinātas vai pieņemtas standartos noteiktā kārtībā.
3.3. Enerģijas patēriņa sadalījums
| Enerģijas patēriņa sadalījums | Izmērītais novērtējums* | Apkures izmērītais rādītājs ar klimata korekciju (kWh gadā) | Apkures izmērītais rādītājs ar klimata korekciju(kWh/m2 gadā) | Aprēķinātais novērtējums** | ||||||
| siltum- enerģija, vidējais (kWh) | elektro- enerģija, vidējais (kWh) | kopējais, vidējais (kWh gadā) | īpatnējais (kWh/m2 gadā) | siltum- enerģija, vidējais (kWh) | elektro- enerģija, vidējais (kWh) | kopējais, vidējais (kWh gadā) | Īpatnējais (kWh/m2 gadā) | |||
| 1 | 2 | 1 + 2 = 3 | 4 = 3/kopējā platība | 5 | 6 | 7 | 8 | 7 + 8 = 9 | 10 = 9/kopējā platība | |
| Ēkas enerģijas patēriņš | ||||||||||
| 3.3.1. Apkurei | ||||||||||
| 3.3.2. Karstā ūdens sagatavošanai | | | ||||||||
| 3.3.3. Dzesēšanai (un gaisa sausināšanai) | | | ||||||||
| 3.3.4. Mehāniskajai ventilācijai (un gaisa mitrināšanai) | | | ||||||||
| 3.3.5. Apgaismojumam | | | ||||||||
| 3.3.6. Papildu enerģija | | | ||||||||
| 3.3.7. Pārējais patēriņš | | | ||||||||
| Ražošanas patēriņš | ||||||||||
| 3.3.8. Tehnoloģiskās ūdens sistēmas | | | ||||||||
| 3.3.9. Tvaika sistēmas | | | ||||||||
| 3.3.10. Saspiestā gaisa/gaisa sistēmas | | | ||||||||
| 3.3.11. Hidrauliskās sistēmas | | | ||||||||
| 3.3.12. Dzesēšanas sistēmas | | | ||||||||
| 3.3.13. Elektromehāniskās sistēmas | | | ||||||||
| 3.3.14. Citas sistēmas | | | ||||||||
| 3.3.15. Kopā | ||||||||||
| 3.3.16. Paskaidrojums par enerģijas patēriņa sadalījumu | ||||||||||
Piezīmes.
1. * Norāda vidējos patēriņa datus par vismaz pēdējiem diviem gadiem. Ja izmērītās enerģijas korekcija pārsniedz 10 % pret izmērītajiem vidējiem datiem, iesniedz detalizētu skaidrojošu aprēķinu, ko norāda 3.3.16. apakšpunktā.
2. **Izmērītās energoefektivitātes novērtēšanas rezultātu un aprēķinātās energoefektivitātes novērtēšanas rezultātu salīdzinājums pa pozīcijām, ja ir vienādi iekštelpu temperatūras nosacījumi (atšķiras mazāk par 10 % un ne vairāk kā par 10 kWh/m2 gadā).
4. Pamatinformācija par ēku*
4.1. Informācija par ražošanas ēku
Klimatiskie dati
Meteoroloģisko datu vieta ____________________________________
Apkures perioda ilgums _________ dienas
Ārgaisa aprēķina temperatūra apkures periodā ____ °C
Saules starojums apkures periodā
debess pusēm: ziemeļiem _________, austrumiem _________, dienvidiem _________, rietumiem _________,W/m2
horizontālai virsmai _____________,W/m2
| 4.1.1. | Konstruktīvais risinājums | |||
| 4.1.2. | Gads, kad ēka nodota ekspluatācijā | |||
| 4.1.3. | Kopējā aprēķina platība (m2) | |||
| 4.1.4. | Stāvi | 4.1.4.1. pagrabs | (ir/nav) | |
| 4.1.4.2. tipveida stāvi | (ir/nav) | |||
| 4.1.4.3. tehniskie stāvi | (ir/nav) | |||
| 4.1.4.4. jumta stāvs | (ir/nav) | |||
| 4.1.5. | Ražošanas telpu platība (m2) | |||
| 4.1.6. | Biroju telpu platība (m2) | |||
| 4.1.7. | Noliktavu platība (m2) | |||
| 4.1.8. | Ēkas ārējie izmēri (ja ēkai ir neregulāra forma, pievieno skici) | garums (m) | ||
| platums (m) | ||||
| augstums (m) | ||||
| 4.1.9. | Iepriekš veiktie energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumi | |||
| Nr. p. k. | Gads | Pasākums | Enerģijas ietaupījums no konkrētā pasākuma | |
| kWh, gadā | % | |||
| 4.1.10. | Cita informācija | |||
Piezīme. * Pārskata 4.–11. sadaļu aizpilda par katru rūpnieciskās ražošanas ēku un noliktavu, kurā plānota energoefektivitāti paaugstinošu pārbūves vai atjaunošanas darbu veikšana.
4.2. Informācija par aprēķina zonām un telpu grupām
Informācija norādāma par katru ēkas zonu, ja nepieciešams, sadalot apakšzonās
| Nr. p. k. | Zonas apzīmējums (un nosaukums) | Iekļautās telpas/telpu grupas nosaukums | Aprēķina platība | Zonas aprēķina platība | Vidējais augstums | Zonas vidējais augstums | Zonas aprēķina tilpums | Iekštelpu temperatūra | Aprēķina parametri apkures periodā* | ||||
| temperatūra | perioda ilgums | faktiskā apmaiņa | Zonas faktiskā gaisa apmaiņa | ||||||||||
| vidējā svērtā** | āra gaisa | ||||||||||||
| m2 | m2 | m | m | m3 | °C | °C | °C | dienas | 1/h | 1/h | |||
| 1. | |||||||||||||
| 2. | |||||||||||||
| 3. | |||||||||||||
Kopā | | | | | | | |||||||
| Vidēji | | | | | |||||||||
Piezīmes.
1. * Norāda aprēķinātās energoefektivitātes noteikšanai izmantotos periodu parametrus.
2. ** Aprēķina pēc iekštelpu tilpuma, m3.
4.3. Informācija par zonām un telpu grupām ēkās ar izbūvētu dzesēšanas sistēmu
| Nr. p. k. | Zonas apzīmējums (un nosaukums) | Iekļautās telpas/telpu grupas nosaukums | Aprēķina platība | Zonas aprēķina platība | Vidējais augstums | Zonas vidējais augstums | Zonas aprēķina tilpums | Iekštelpu temperatūra | Aprēķina parametri apkures periodā* | ||||
| temperatūra | perioda ilgums | faktiskā apmaiņa | Zonas faktiskā gaisa apmaiņa | ||||||||||
| vidējā svērtā** | āra gaisa | ||||||||||||
| m2 | m2 | m | m | m3 | °C | °C | °C | dienas | 1/h | 1/h | |||
| 1. | |||||||||||||
| 2. | |||||||||||||
| 3. | |||||||||||||
Kopā | | | | | | | |||||||
| Vidēji | | | | | |||||||||
Piezīmes.
1. * Norāda aprēķinātās energoefektivitātes noteikšanai izmantotos periodu parametrus.
2. ** Aprēķina pēc iekštelpu tilpuma, m3.
5. Ēkas norobežojošās konstrukcijas
5.1. Informācija par katru ārējo norobežojošo konstrukciju veidu, kas aptver kopējā aprēķina platībā iekļautās apkurināmās telpas
| Nr. p. k. | Zonas apzīmējums (un nosaukums) | Norobežojošā konstrukcija | Materiāls(-i) | Biezums (mm) | Laukums (m2) | Būvelementa siltuma caurlaidības koeficients (U), W/(m2K) | Temperatūru starpība starp būvkonstrukcijas siltajām un aukstajām pusēm (K) | Būvkonstrukciju siltuma zudumu koeficients (W/K) | Enerģijas patēriņš gadā
(kWh) |
| 1. | |||||||||
| 2. | |||||||||
| 3. | |||||||||
| Nr. p. k. | Zonas apzīmējums (un nosaukums) | Termiskie tilti | Nosaukumi | Garums vai skaits (m vai gab.) | Termisko tiltu siltuma caurlaidības koeficients (ψ vai χ), W/(mK) vai W/K | Temperatūru starpība starp būvkonstrukcijas siltajām un aukstajām pusēm (K) | Būvkonstrukciju siltuma zudumu koeficients (W/K) | Enerģijas patēriņš gadā (kWh) | |
| 1. | |||||||||
| 2. | |||||||||
| 3. | |||||||||
| Ēkas norobežojošo konstrukciju siltuma zudumu koeficients HT un normatīvais siltuma zudumu koeficients HTR | HT (faktiskais) (W/K) | | |||||||
| HTR (normatīvais)* (W/K) | | ||||||||
Kopējie siltuma pārvades zudumi gadā (kWh) | |||||||||
| Neatkarīgā eksperta piezīmes, papildinformācija | |||||||||
Piezīme. * Aprēķināts saskaņā ar Ministru kabineta 2015. gada 30. jūnija noteikumiem Nr. 339 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 002-15 "Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika"".
6. Ēkas tehniskās sistēmas un enerģijas sadalījums
6.1. Ventilācijas sistēmas ēkas zonās*
6.1.1. Aprēķina parametri
Norādīt pa aprēķina zonām, ja nepieciešams, atsevišķi nodalīt ventilācijas režīmus un apakšzonas, ņemot vērā uzstādīto ventilācijas iekārtu faktiskās darbības robežas.
| Nr. p. k. | Zonas apzīmējums (un nosaukums) | Ventilācijas sistēmas veids (dabiskā, mehāniskā) | Aprēķina tilpums, m3 | Gaisa apmaiņas intensitāte (iekļaujot infiltrāciju), 1/h | Enerģijas atgūšanas vidējais rādītājs periodā, % | Gaisa plūsmas piegādes temperatūra, °C** | Darbības ilgums periodā, h | Ventilācijas siltuma zudumu koeficients, W/K** | Enerģijas patēriņš gadā, kWh |
Kopējie siltuma zudumi ar ventilāciju gadā (kWh) | |||||||||
| Cita informācija | |||||||||
Piezīmes.
1. * Ja ēka, zona vai zonas daļa tiek ekspluatēta dažādos temperatūras un ventilācijas režīmos, norāda katru režīmu atsevišķi, uzrādot režīma parametrus.
2. ** Ievērojot rekuperāciju.
6.1.2. Gaisa kondicionēšanas un ventilācijas sistēma(-as)
| Nr. p. k. | Iekārtas nosaukums, modelis | Ražošanas gads | Vidējā svērtā elektriskā jauda, kW | Darbības laiks gadā, h | Patērētais elektroenerģijas daudzums gadā, kWh | Saražotās enerģijas daudzums gadā, kWh |
Pievienots gaisa kondicionēšanas un/vai ventilācijas sistēmas pārbaudes akts Pārbaudes akta sagatavotājs ___________________________ Pārbaudes akta datums _______________________________ | ||||||
| Cita informācija – eksperts norāda, kā ir iegūtas vērtības, – vai norādītas izmērītās vai aprēķinātās vērtības. | |
6.2. Aprēķinātie siltuma ieguvumi ēkā apkures periodā*
Norādīt pa zonām, ja nepieciešams, sadalot apakšzonās.
| Nr. p. k. | Zonas apzīmējums (un nosaukums) | Iekšējie siltuma ieguvumi, kWh/m2 | Saules siltuma ieguvumi (kWh/m2) | Ieguvumu izmantošanas koeficients | Kopējie siltuma ieguvumi | ||||||
| metaboliskais siltums no iedzīvotājiem | izkliedētais siltums no ierīcēm | no apgaismojuma ierīcēm | no karstā ūdens sistēmām | no/uz gaisa kondicionēšanas un ventilācijas sistēmām | no/uz procesiem un priekšmetiem | ||||||
| kWh/m2 | kWh gadā | ||||||||||
Kopējie siltuma ieguvumi | |||||||||||
| Cita informācija | |||||||||||
Piezīme. * Kopējie aprēķinātie siltuma ieguvumi attiecīgajā periodā.
6.3. Siltumenerģijas pārvade ēkā
| 6.3.1. | Siltumenerģijas piegādes sistēma* | centralizēta siltumapgāde | ||
| atkarīgā pieslēguma shēma | ||||
| neatkarīgā pieslēguma shēma | ||||
| lokāla siltumapgāde | ||||
| individuāla siltumapgāde | ||||
| 6.3.2. | Informācija par ēkas energobilancē esošajiem siltumpārvades tīkliem | |||
| 6.3.3. | Apkures sistēma | vienas caurules | ||
| divu cauruļu | ||||
| cita tipa (norādīt) | ||||
| 6.3.4. | Siltumenerģijas piegādes regulēšana, kontrole un uzskaite zonās | |||
| 6.3.5. | Cauruļvadu garums kondicionētās zonās | |||
| 6.3.6. | Sildelementu un cauruļu tehniskais stāvoklis | |||
| 6.3.7. | Siltumenerģijas zudumi cauruļvados, % | |||
| 6.3.8. | Siltumenerģijas zudumi cauruļvados, kWh | |||
| 6.3.9. | Siltuma akumulācija (ir, nav, tehniskie parametri) | |||
| 6.3.10. | Siltuma akumulācijas siltumenerģijas zudumi, % | |||
| 6.3.11. | Siltuma akumulācijas siltumenerģijas zudumi, kWh | |||
| 6.3.12. | Cita informācija | |||
Piezīme. * Ja sistēmas atšķiras dažādās ēkas zonās, var norādīt atsevišķā tabulā katrai zonai.
6.4. Karstā ūdens sadales sistēma
| 6.4.1. | Karstā ūdens piegādes vidējā temperatūra (°C) | |||
| 6.4.2. | Aukstā ūdens ieplūdes temperatūra (°C) | |||
| 6.4.3. | Karstā ūdens sagatavošana | sagatavošana siltummezglā | ||
| centralizēta apgāde | ||||
| individuālā | ||||
| 6.4.4. | Karstā ūdens sadales sistēmas tips | bez cirkulācijas | ||
| ar cirkulāciju | ||||
| 6.4.5. | Cauruļvadu garums | _________ kondicionētās zonās, _________ ārpus kondicionētās zonas | ||
| 6.4.6. | Cauruļu tehniskais stāvoklis | |||
| 6.4.7. | Siltuma akumulācija (ir, nav, tehniskie parametri) | |||
| 6.4.8. | Cita informācija | |||
7. Ēkas energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumi, kurus plānots īstenot projekta ietvaros
7.1. Ēkas ārējās norobežojošās konstrukcijas un inženiertehniskās sistēmas
| Nr. p. k. | Energoefektivitātes paaugstināšanas pasākums un sasniedzamais(-ie) rādītājs(-i)* | Enerģijas ietaupījums gadā | Primārās enerģijas ietaupījums | % no kopējā novērtētā enerģijas patēriņa | ||||
| kWh | MWh | kWh/m2 | % | koeficients** | MWh gadā | |||
| Siltumenerģija, kopā | ||||||||
| 1. | ||||||||
| 2. | ||||||||
| 3. | ||||||||
| Elektroenerģija, kopā | ||||||||
| 1. | ||||||||
| 2. | ||||||||
| Kopā | ||||||||
Piezīmes.
1. * Energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumā sasniedzamie rādītāji (norobežojošo konstrukciju siltuma caurlaidības koeficientu U un termisko tiltu siltuma caurlaidības koeficientu vērtības, izmaiņas ventilācijas sistēmā u. c. izmaiņas).
2. ** Koeficients saskaņā ar Ministru kabineta 2013. gada 25. jūnija noteikumiem Nr. 348 "Ēkas energoefektivitātes aprēķina metode".
Cita informācija – norāda izmantoto koeficientu aprēķina metodi, ja notiek energoresursu aizvietošana utt.
8. Ēkas norobežojošās konstrukcijas un tehniskās sistēmas pēc energoefektivitātes pasākumu veikšanas
8.1. Informācija par katru ārējo norobežojošo konstrukciju veidu, kas aptver kopējā aprēķina platībā iekļautās apkurināmās telpas
| Nr. p. k. | Zonas apzīmējums (un nosaukums) | Norobežojošā konstrukcija | Materiāls(-i) | Biezums (mm) | Laukums (m2) | Būvelementa siltuma caurlaidības koeficients (U), W/(m2 K) | Temperatūru starpība starp būvkonstrukcijas siltajām un aukstajām pusēm (K) | Būvkonstrukciju siltuma zudumu koeficients (W/K) | Enerģijas patēriņš gadā (kWh) |
| 1. | |||||||||
| 2. | |||||||||
| 3. | |||||||||
| Nr. p. k. | Zonas apzīmējums (un nosaukums) | Termiskie tilti | Nosaukumi | Garums vai skaits (m vai gab.) | Termisko tiltu siltuma caurlaidības koeficients (ψ vai χ), W/(m K) vai W/K | Temperatūru starpība starp būvkonstrukcijas siltajām un aukstajām pusēm (K) | Būvkonstrukciju siltuma zudumu koeficients (W/K) | Enerģijas patēriņš gadā (kWh) | |
| 1. | |||||||||
| 2. | |||||||||
| 3. | |||||||||
| Ēkas norobežojošo konstrukciju siltuma zudumu koeficients HT un normatīvais siltuma zudumu koeficients HTR | HT (faktiskais) (W/K) | | |||||||
| HTR (normatīvais)* (W/K) | | ||||||||
Kopējie siltuma pārvades zudumi gadā (kWh) | |||||||||
Piezīme. * Aprēķināts saskaņā ar Ministru kabineta 2015. gada 30. jūnija noteikumiem Nr. 339 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 002-15 "Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika"".
8.2. Ventilācija ēkas zonās – sasniedzamie rādītāji pēc energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu veikšanas
8.2.1. Aprēķina parametri*
| Nr. p.k. | Zonas apzīmējums (un nosaukums) | Ventilācijas sistēmas veids (dabiskā, mehāniskā) | Aprēķina tilpums (m3) | Gaisa apmaiņas intensitāte (iekļaujot infiltrāciju) (1/h) | Gaisa plūsmas piegādes temperatūra (°C)** | Darbības ilgums periodā (h) | Enerģijas atgūšanas vidējais rādītājs periodā (%) | Ventilācijas siltuma zudumu koeficients (W/K)** | Enerģijas patēriņš gadā (kWh) |
Kopējie siltuma zudumi ar ventilāciju gadā (kWh) | |||||||||
| Cita informācija | |||||||||
Piezīmes.
1. * Ja ēka, zona vai zonas daļa tiek ekspluatēta dažādos temperatūras un ventilācijas režīmos, norāda katru režīmu atsevišķi, uzrādot režīma parametrus.
2. ** Ievērojot rekuperāciju.
8.2.2. Ventilācija un gaisa kondicionēšana – dati par uzstādāmajām iekārtām
| Nr. p. k. | Iekārtas nosaukums, modelis | Vidējā svērtā elektriskā jauda, kW | Iekārtas ražība, m3/h | Siltuma atgūšanas efektivitāte, % | Plānotais darba stundu skaits, h/gadā | Plānotais patērētās enerģijas daudzums, kWh/gadā | Plānotais saražotās enerģijas daudzums, kWh/gadā |
8.3. Aprēķinātie siltuma ieguvumi ēkā*
| Nr. p. k. | Zonas apzīmējums (un nosaukums) | Iekšējie siltuma ieguvumi, kWh/m2 | Saules siltuma ieguvumi, kWh/m2 | Ieguvumu izmantošanas koeficients | Kopējie siltuma ieguvumi* | ||||||
| metaboliskais siltums no iedzīvotājiem | izkliedētais siltums no ierīcēm | no apgaismojuma ierīcēm | no karstā ūdens sistēmām | no/uz gaisa kondicionēšanas un ventilācijas sistēmām | no/uz procesiem un priekšmetiem | ||||||
| kWh/m2 | kWh gadā | ||||||||||
Kopējie siltuma ieguvumi | |||||||||||
| Cita informācija | |||||||||||
Piezīme. * Kopējie aprēķinātie siltuma ieguvumi attiecīgajā periodā.
9. Apgaismojuma tehniskā informācija un enerģijas patēriņš
| Nr. p. k. | Telpa vai telpu grupa* | Esošā situācija | Prognoze | Starpība | ||||||||
| gaismekļi** | telpas vai telpu grupas platība | gaismekļa jauda, W | kopējā jauda, W/m2 | stundas gadā, h | elektroenerģijas patēriņš gadā, kWh | gaismekļi* | kopējā jauda, W/m2 | stundas gadā, h | elektroenerģijas patēriņš gadā, kWh | elektroenerģijas patēriņš gadā, kWh | ||
Kopā | ||||||||||||
Piezīmes.
1. *Ja projekta ietvaros nav plānotas darbības, kas saistītas ar apgaismojuma nomaiņu, datus norāda pa telpu grupām.
2. ** Norāda spuldžu tipu, kopējo spuldžu skaitu. Identificē detalizēti, ja ēkai plānota apgaismojuma nomaiņa.
10. Energoefektivitātes rādītāji un izmaiņu prognoze pēc energoefektivitātes uzlabošanas priekšlikumu īstenošanas
| Nr. p. k. | Enerģijas patēriņa sadalījums | Esošā situācija* | Prognoze pēc energoefektivitātes pasākumu īstenošanas** | Starpība – enerģijas samazinājums*** (gadā) | ||||
| kopējais patēriņš (kWh gadā) | īpatnējais (kWh/m2 gadā) | kopējais patēriņš (kWh gadā) | īpatnējais (kWh/m2 gadā) | |||||
| kWh | MWh | % | ||||||
| 10.1. | Apkurei | |||||||
| 10.2. | Karstā ūdens sagatavošanai | |||||||
| 10.3. | Dzesēšanai (un gaisa sausināšanai) | |||||||
| 10.4. | Mehāniskajai ventilācijai (un gaisa mitrināšanai) | |||||||
| 10.5. | Apgaismojumam | |||||||
| 10.6. | Papildu enerģija | |||||||
| 10.7. | Pārējais patēriņš**** | |||||||
| Cita informācija | ||||||||
Piezīmes.
1. * Datiem precīzi jāsakrīt ar šīm pozīcijām aprēķinātajiem datiem, kas norādīti šī pārskata 5. nodaļā un 6. nodaļā.
2. ** Datiem precīzi jāsakrīt ar šīm pozīcijām aprēķinātajiem datiem, kas norādīti šī pārskata 8. nodaļā un 9. nodaļā.
3. *** Kopsummā ietaupāmais enerģijas apjoms nevar pārsniegt sākotnēji aprēķinātos rādītājus pirms energoefektivitātes paaugstināšanas priekšlikumiem, un datiem precīzi jāsakrīt ar šīm pozīcijām aprēķinātajiem datiem, kas norādīti šī pārskata 7. nodaļā.
4. **** Norāda pārējos patērētājus, kas nav atsevišķi detalizējami.
11. Energoefektivitātes rādītāja korekcija apkurei* (ja ēkas vidējais telpu augstums lielāks par 3,5 m)
| Ēkas vidējais apkurināmo telpu augstums | Novērtētais enerģijas patēriņš apkurei | Pieļaujamais enerģijas patēriņa līmenis apkurei* |
| m | kWh/m2 gadā | kWh/m2 gadā |
Piezīme. * Aprēķina saskaņā ar Ministru kabineta 2013. gada 9. jūlija noteikumu Nr. 383 "Noteikumi par ēku energosertifikāciju" 15.3 punktu.
12. Pamatinformācija par ražošanas tehnoloģisko procesu
12.1. Ražošanas procesa anotācija
Piezīme. Apraksta ražošanas procesus, norāda darbības principus un pievieno shēmas.
12.2. Informācija par ražošanas procesa noslogotību
| Darbības stundu skaits diennaktī | Darbības diennakšu skaits nedēļā | |||
| Darbības nedēļu skaits gadā | Darbības mēnešu skaits gadā |
Piezīme. Var norādīt dažādus laikus dažādiem ražošanas procesiem.
13. Ražošanas iekārtu apraksts un enerģijas patēriņa dati
13.1. Ražošanas tehnoloģiskās iekārtas (dati par iekārtu elektroenerģijas patēriņu)*
| Nr. p. k. | Iekārtu nosaukums, veids (iekārtu veidus izdala atsevišķi) | Ražošanas gads | Uzstādītā jauda, kW | Vidējā svērtā jauda**, kW | Darba stundu skaits gadā, h | Enerģijas patēriņš, kWh | Daļa no kopējā elektroenerģijas patēriņa, % | Izmērītais enerģijas patēriņš gadā, kWh |
| 1. | ||||||||
| 2. | ||||||||
| Kopā | ||||||||
Piezīmes.
1. * Norāda visas iekārtas, kurās tiek patērēta un saražota enerģija.
2. ** Norāda iekārtas patērēto jaudu.
3. Iekārtas var apvienot pa ražošanas vai tehnoloģiskajiem procesiem.
4. Detalizēti norāda iekārtas tajos ražošanas procesos, kuros paredzēts veikt energoefektivitātes pasākumu.
13.2. Tehnoloģiskās iekārtas (dati par iekārtām, kurās tiek patērēti citi energonesēji)
| Nr. p. k. | Iekārtas nosaukums, tips | Izmantotais energonesējs | Ražošanas gads | Energonesēja patēriņš gadā (norādīt apjomu un mērvienību) | Uzstādītā jauda, kW | Vidējā svērtā jauda, kW | Darba stundu skaits gadā, h | Iekārtas lietderības koeficients | Daļa no kopējā energonesēja patēriņa, % | Energonesēja patēriņš gadā, kWh |
| Kopā | ||||||||||
Piezīmes.
1. Iekārtas var apvienot pa ražošanas vai tehnoloģiskajiem procesiem.
2. Detalizēti norāda iekārtas tajos ražošanas procesos, kuros paredzēts veikt energoefektivitātes pasākumu.
13.3. Saražotās produkcijas daudzums*
| Produkts | Mērvienība | Gads | I** | II | III | IV | V | VI | VII | VIII | IX | X | XI | XII | Kopā |
| 20____ | |||||||||||||||
| 20____ | |||||||||||||||
| Vidēji |
Piezīmes.
1. * Aizpilda, ja tiek veikti pasākumi energoefektivitātes uzlabošanai ražošanas procesos.
2. ** Ja nav uzskaites pa mēnešiem, norāda ikgadējo saražotās produkcijas daudzumu.
13.4. Citi nosacījumi, kas ietekmē ražošanas iekārtu energoefektivitātes novērtējumu
Piezīmes.
1. Apraksta saražotās produkcijas veidus un pieņemtās mērvienības.
2. Norāda vidējo enerģijas patēriņu uz vienu saražotās produkcijas vienību un aprēķina metodi.
14. Enerģijas patēriņa uzskaite un sadalījums rūpnieciskajā procesā
Norāda enerģijas patēriņu tikai ražošanas procesos
14.1. Siltumenerģijas patēriņš ražošanas procesa nodrošināšanai
| Gads | I | II | III | IV | V | VI | VII | VIII | IX | X | XI | XII | Kopā | |
| Kopējais enerģijas patēriņš, kWh | ||||||||||||||
| Kopējais vidējais (kWh gadā) | ||||||||||||||
| Aprēķinātie dati (aizpilda, ja nav skaitītāju) | ||||||||||||||
| Kopējais enerģijas patēriņš, kWh | ||||||||||||||
| Eksperta izmantotās metodes apraksts | Obligāta prasība ir pievienot eksperta izmantotās metodes aprakstu – kā eksperts iegūst aprēķinātos datus. Norāda skaitītāju daudzumu vai apraksta aprēķina metodiku | |||||||||||||
14.2. Siltumenerģijas patēriņš karstā ūdens sagatavošanai
| Gads | I | II | III | IV | V | VI | VII | VIII | IX | X | XI | XII | Kopā | |
| Kopējais enerģijas patēriņš, kWh | ||||||||||||||
| Kopējais vidējais (kWh gadā) | ||||||||||||||
| Aprēķinātie dati (aizpilda, ja nav skaitītāju) | ||||||||||||||
| Kopējais enerģijas patēriņš, kWh | ||||||||||||||
| Eksperta izmantotās metodes apraksts | Obligāta prasība ir pievienot eksperta izmantotās metodes aprakstu – kā eksperts iegūst aprēķinātos datus. Norāda skaitītāju daudzumu vai apraksta aprēķina metodiku | |||||||||||||
14.3. Elektroenerģijas patēriņš ražošanas procesa nodrošināšanai
| Gads | I | II | III | IV | V | VI | VII | VIII | IX | X | XI | XII | Kopā | |
| Kopējais enerģijas patēriņš, kWh | ||||||||||||||
| Kopējais vidējais (kWh gadā) | ||||||||||||||
| Aprēķinātie dati (aizpilda, ja nav skaitītāju) | ||||||||||||||
| Kopējais enerģijas patēriņš, kWh | ||||||||||||||
| Eksperta izmantotās metodes apraksts | Obligāta prasība ir pievienot eksperta izmantotās metodes aprakstu – kā eksperts iegūst aprēķinātos datus. Norāda skaitītāju daudzumu vai apraksta aprēķina metodiku | |||||||||||||
15. Citi rūpnieciskās ražošanas energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumi, kurus plānots īstenot projektā
15.1. Tehnoloģiskās iekārtas pirms un pēc energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu veikšanas*
| Nr. p. k. | Iekārtas nosaukums, tips | Pirms energoefektivitātes pasākumiem | Iekārtas nosaukums, tips | Pēc energoefektivitātes pasākumiem | Starpība – energopatēriņš | ||||||||||
| uzstādītā jauda, kW | vidējā svērtā jauda, kW | lietderības koeficients | darba stundas gadā | energo- patēriņš, kWh | uzstādītā jauda, kW | vidējā svērtā jauda, kW | darba stundas gadā | energo- patēriņš, kWh | lietderības koeficients | kWh | % | ||||
| 1. | |||||||||||||||
| 2. | |||||||||||||||
| ... | |||||||||||||||
| Kopā | |||||||||||||||
Piezīmes.
1.* Nenorāda iekārtas, kuru darbību un energoresursu patēriņu projekta īstenošana neietekmē.
2. Iekārtas obligāti norāda ar precīziem nosaukumiem un jaudu, izmantojot tehniskās pases vai iekārtu plāksnītes.
3. Norādot ražošanas vai tehnoloģisko procesu, papildus norāda arī iekārtas ar precīziem nosaukumiem un jaudu.
Cita informācija – apraksta iekārtas un to tehniskos rādītājus, ja nav pieejama tehniskā informācija vai arī energoefektivitātes pasākumi tiek veikti vienā vai vairākos ražošanas vai tehnoloģiskajos procesos
|
15.2. Ražošanas teritorijas apgaismojuma tehniskā informācija un enerģijas patēriņš
| Nr. p. k. | Esošā situācija | Prognoze | Starpība | ||||||||
| gaismekļi** | telpas vai telpu grupas platība | gaismekļa jauda, W | kopējā jauda, W/m2 | stundas gadā, h | elektroenerģijas patēriņš gadā, kWh | gaismekļi* | kopējā jauda, W/m2 | stundas gadā, h | elektroenerģijas patēriņš gadā, kWh | elektroenerģijas patēriņš gadā, kWh | |
| 1. | |||||||||||
| ... | |||||||||||
| Kopā | |||||||||||
Piezīmes.
1. * Ja projekta ietvaros nav plānotas darbības, kas saistītas ar apgaismojuma nomaiņu, datus norāda pa telpu grupām.
2. ** Norāda spuldžu tipu un kopējo spuldžu skaitu. Identificē detalizēti, ja ēkai plānota apgaismojuma nomaiņa.
15.3. Aizvietotā enerģija no fosilajiem energoresursiem
Nr.p. k.
| Iekārtas nosaukums un tips | Vidējā svērtā jauda, kW | Lietderības koeficients | Darba stundas gadā | Aizvietotās enerģijas daudzums (kWh/gadā) | Aizvietotās enerģijas daudzums (%) | CO2 koeficients | CO2 emisiju samazinājums (t/gadā) |
| 1. | ||||||||
| ... | ||||||||
Kopā: | | |||||||
Cita informācija
| ||||||||
16. Energoefektivitātes rādītāji un izmaiņu prognoze pēc ražošanas tehnoloģiskā procesa energoefektivitātes uzlabošanas priekšlikumu īstenošanas
| Nr. p. k. | Enerģijas patēriņa sadalījums | Esošā situācija (aprēķinātie dati no 3. nodaļas)* | Prognoze pēc energoefektivitātes pasākumu īstenošanas* | Starpība – enerģijas samazinājums (gadā)** | Starpība – CO2 emisijas samazinājums (kgCO2 gadā)** | ||||||||||||||
| kopējais patēriņš (kWh gadā) | īpatnējais (kWh/m2 gadā) | CO2 emisija (kgCO2 gadā) | kopējais patēriņš (kWh gadā) | īpatnējais (kWh/m2 gadā) | CO2 emisija (kgCO2 gadā) | ||||||||||||||
| kWh | MWh | % | |||||||||||||||||
| Ēkas enerģijas patēriņš | |||||||||||||||||||
| 16.1. | Apkurei | ||||||||||||||||||
| 16.2. | Karstā ūdens sagatavošanai | ||||||||||||||||||
| 16.3. | Dzesēšanai (un gaisa sausināšanai) | ||||||||||||||||||
| 16.4. | Mehāniskajai ventilācijai (un gaisa mitrināšanai) | ||||||||||||||||||
| 16.5. | Apgaismojumam | ||||||||||||||||||
| 16.6. | Papildu enerģija | ||||||||||||||||||
| 16.7. | Pārējais patēriņš*** | ||||||||||||||||||
| Ražošanas patēriņš | |||||||||||||||||||
| 16.8. | Tehnoloģiskās ūdens sistēmas | ||||||||||||||||||
| 16.9. | Tvaika sistēmas | ||||||||||||||||||
| 16.10. | Saspiestā gaisa/gaisa sistēmas | ||||||||||||||||||
| 16.11. | Hidrauliskās sistēmas | ||||||||||||||||||
| 16.12. | Dzesēšanas sistēmas | ||||||||||||||||||
| 16.13. | Elektromehāniskās sistēmas | ||||||||||||||||||
| 16.14. | Citas sistēmas | ||||||||||||||||||
| Kopā | |||||||||||||||||||
| 16.15. Paskaidrojums par enerģijas patēriņa sadalījumu | |||||||||||||||||||
| Cita informācija – eksperts norāda, kādi koeficienti izmantoti CO2 rādītāju ietaupījuma aprēķinam (elektroenerģija – 0,0555 kg CO2/kWh; centralizētā siltumenerģija – 0,1134 kg CO2/kWh, AER – 0,0 kg CO2/kWh; fosilajiem energoresursiem un lokālai siltumapgādei skatīt Ministru kabineta 2018. gada 23. janvāra noteikumu Nr. 42 "Siltumnīcefekta gāzu emisiju aprēķina metodika" 1. pielikumā noteiktos siltumnīcefekta gāzu emisijas faktorus) | |||||||||||||||||||
| Aizvietotā enerģija no fosilajiem energoresursiem | |||||||||||||||||||
| Aizvietotās enerģijas daudzums (kWh gadā) | Īpatnējais (kWh/m2 gadā) | Primārās enerģijas koeficients | Primārās enerģijas daudzums (kWh/gadā) | CO2koeficients | Primārās enerģijas samazinājums, MWh gadā | CO2 emisiju samazinājums (t/gadā) | |||||||||||||
| 16.16. | Enerģijas un CO2 emisijas ietaupījumi, aizstājot ar fosilajiem energoresursiem saražoto enerģiju pret enerģiju, kas saražota no atjaunojamiem energoresursiem | ||||||||||||||||||
| Kopā: | | | |||||||||||||||||
Piezīmes.
1. * Datiem precīzi jāsakrīt ar aprēķinātajiem datiem šīm pozīcijām, kas norādīti citās šī pārskata nodaļās.
2. ** Kopsummā ietaupāmais enerģijas apjoms un CO2 emisijas samazinājums nevar pārsniegt sākotnēji aprēķinātos rādītājus pirms energoefektivitātes paaugstināšanas priekšlikumiem.
3. *** Norāda pārējos patērētājus, kas nav atsevišķi detalizējami.
17. Informācija par projekta ietvaros sasniedzamajiem iznākuma rādītājiem
| No atjaunojamajiem energoresursiem saražotais enerģijas daudzums | MWh/gadā | ||
| Kopējais enerģijas ietaupījums | MWh/gadā | ||
| Primārās enerģijas ietaupījums | MWh/gadā | ||
| No atjaunojamajiem energoresursiem ražotā papildjauda | MW | ||
| Aprēķinātais siltumnīcefekta gāzu samazinājums gadā | t/gadā |
Nosakot veicamos pasākumus, ēkas energosertifikāta pārskata autors sadarbojas ar projekta iesnieguma iesniedzēju, sertificētu arhitektu vai būvinženieri, tādējādi paredzot vienādus pasākumus abos dokumentos.
| Neatkarīgs eksperts ēku energoefektivitātes jomā | |||||
| (vārds, uzvārds) | (paraksts) | (datums) |
| (reģistrācijas numurs neatkarīgu ekspertu ēku energoefektivitātes jomā reģistrā) |
| (kontaktinformācija – tālrunis, e-pasts, adrese) |
| (uzņēmums, uzņēmuma reģistrācijas numurs (nenorāda, ja neatkarīgs eksperts ēku energoefektivitātes jomā ēkas energosertifikātu sagatavojis kā pašnodarbināta persona) |
| (projekta iesniedzēja atbildīgā amatpersona, kas apliecina pārskatā sniegtās informācijas pareizību) |
18. Papildus pievienojamā informācija
1. Ēkas un (vai) ražošanas iekārtas(-u) skice.
2. Ēkas un (vai) ražošanas iekārtas(-u) apsekošanas fotodokumentācija vai termogrammas (obligāti pievieno attiecināmo ēku un/vai iekārtu fotodokumentāciju).
3. ...
iekšlietu ministrs S. Ģirģens
Ministru kabineta
2019. gada 5. novembra
noteikumiem Nr. 506
(Pielikums grozīts ar MK 20.10.2020. noteikumiem Nr. 643)
1. Informācija par projektu un finansējuma saņēmēju
| Projekta nosaukums | |
| Projekta līguma numurs | |
| Projekta pabeigšanas gads | |
| Finansējuma saņēmēja nosaukums |
2. Informācija par ēkām un tehnoloģijām, kurās veiktas projekta darbības (finansējuma saņēmējs aizpilda tās sadaļas, kuras atbilst projekta ietvaros īstenotajām darbībām)
2.1. Ēka (informācija par ražošanas ēku, kurā projekta ietvaros veikti energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumi)
| Nr. p. k. | Adrese | Ēkas kadastra numurs | Ēkas klasifikācija | Gads, kad ēka nodota ekspluatācijā | Atjaunošana pabeigta (datums) | Kopējā apsildāmā platība (m2)* |
| 2.1.1. | ||||||
| 2.1.2. | ||||||
| ... |
Piezīme. * Ēkas energosertifikāta 6. punktā norādītā aprēķina platība.
2.2. Ražošanas tehnoloģiskās iekārtas (informācija par iekārtu, ar kuru projekta ietvaros tika nomainīta esošā iekārta)
| Nr. p. k. | Iekārtu nosaukums, veids (iekārtu veidus izdala atsevišķi) | Adrese | Uzstādītā jauda, MW | Vidējā svērtā jauda, MW | Ražošanas gads | Darba stundu skaits pārskata gadā | Darba stundu skaits gadā (plānotais) |
| 2.2.1. | |||||||
| 2.2.2. | |||||||
| … |
3. Informācija par enerģijas patēriņu ēkās un iekārtās, kurās ir veiktas projekta darbības (norādīt pēc faktiski uzstādītajiem skaitītājiem. Ja projekta darbības ir veiktas vairākās ražošanas ēkās un/vai vairākās iekārtās, dati ir jāsniedz par katru ēku un/vai iekārtu atsevišķi. Informācijai ir jāsakrīt ar 2.1. un 2.2. tabulā sniegto informāciju)
3.1. Enerģijas patēriņš ēkās, kurās veiktas investīcijas (ja projekta ietvaros veiktas investīcijas vairākās ēkās, 3.1. sadaļu aizpilda par katru ēku)
3.1.1. Siltumenerģijas patēriņš apkurei
Ēkā siltumapgādei un karstā ūdens sagatavošanai izmantotā energoresursa veids ____________
CO2 emisijas faktors ___________________________________
Ēkas kadastra numurs___________________________________
| Janvāris | Februāris | Marts | Aprīlis | Maijs | Jūnijs | Jūlijs | Augusts | Septembris | Oktobris | Novembris | Decembris | Kopā | ||
| Rādītāji pārskata gadā | Kopējais enerģijas patēriņš, MWh | |||||||||||||
| Īpatnējais enerģijas patēriņš, kWh/m2 * | ||||||||||||||
| CO2 emisijas apjoms, t*** | ||||||||||||||
| Vidējie rādītāji 20___.–20___. gadā (pirms projekta)** | Kopējais enerģijas patēriņš, MWh | |||||||||||||
| Īpatnējais enerģijas patēriņš, kWh/m2 | ||||||||||||||
| CO2 emisijas apjoms, t*** | ||||||||||||||
| Starpība (samazinājums vai pieaugums) | Kopējais enerģijas patēriņš, MWh | |||||||||||||
| Īpatnējais enerģijas patēriņš, kWh/m2 | ||||||||||||||
| CO2 emisijas apjoms, t*** | ||||||||||||||
Piezīmes.
1. * Kopējais enerģijas patēriņš kWh/kopējā apsildāmā platība (m2).
2. ** Informācijai jāsakrīt ar projekta iesniegumā norādītajiem datiem.
3. *** Aprēķina, reizinot kopējo siltumenerģijas patēriņu apkurei ar CO2 emisijas faktoru.
3.1.2. Siltumenerģijas patēriņš karstā ūdens sagatavošanai
CO2 emisijas faktors ____________________________________
Ēkas kadastra numurs______________________________________
| Janvāris | Februāris | Marts | Aprīlis | Maijs | Jūnijs | Jūlijs | Augusts | Septembris | Oktobris | Novembris | Decembris | Kopā | ||
| Rādītāji pārskata gadā | Kopējais enerģijas patēriņš, MWh | |||||||||||||
| Īpatnējais enerģijas patēriņš, kWh/m2 | ||||||||||||||
| CO2 emisijas apjoms, t** | ||||||||||||||
| Vidējie rādītāji 20___.–20___. gadā (pirms projekta)* | Kopējais enerģijas patēriņš, MWh | |||||||||||||
| Īpatnējais enerģijas patēriņš, kWh/m2 | ||||||||||||||
| CO2 emisijas apjoms, t** | ||||||||||||||
| Starpība (samazinājums vai pieaugums) | Kopējais enerģijas patēriņš, MWh | |||||||||||||
| Īpatnējais enerģijas patēriņš, kWh/m2 | ||||||||||||||
| CO2 emisijas apjoms, t** | ||||||||||||||
Piezīmes.
1. * Informācijai jāsakrīt ar projekta iesniegumā norādītajiem datiem.
2. **Aprēķina, reizinot kopējo siltumenerģijas patēriņu karstajam ūdenim ar CO2 emisijas faktoru.
3.1.3. Elektroenerģijas patēriņš
Ēkā elektroapgādei izmantotā energoresursa veids _____________________
CO2 emisijas faktors ____________________________________
Ēkas kadastra numurs____________________________________________
| Janvāris | Februāris | Marts | Aprīlis | Maijs | Jūnijs | Jūlijs | Augusts | Septembris | Oktobris | Novembris | Decembris | Kopā | ||
| Rādītāji pārskata gadā | Kopējais enerģijas patēriņš, MWh | |||||||||||||
| Īpatnējais enerģijas patēriņš, kWh/m2 | ||||||||||||||
| CO2 emisijas apjoms, t** | ||||||||||||||
| Vidējie rādītāji 20___.–20___. gadā (pirms projekta)* | Kopējais enerģijas patēriņš, MWh | |||||||||||||
| Īpatnējais enerģijas patēriņš, kWh/m2 | ||||||||||||||
| CO2 emisijas apjoms, t** | ||||||||||||||
| Starpība (samazinājums vai pieaugums) | Kopējais enerģijas patēriņš, MWh | |||||||||||||
| Īpatnējais enerģijas patēriņš, kWh/m2 | ||||||||||||||
| CO2 emisijas apjoms, t** | ||||||||||||||
Piezīmes.
1. * Informācijai jāsakrīt ar projekta iesniegumā norādītajiem datiem.
2. ** Aprēķina, reizinot kopējo elektroenerģijas patēriņu ar CO2 emisijas faktoru.
3.2. Enerģijas patēriņš ražošanas tehnoloģiskajās iekārtās (ja projekta ietvaros veiktas investīcijas vairākās iekārtās, 3.2. sadaļu aizpilda par katru iekārtu)
3.2.1. Siltumenerģijas patēriņš ražošanas tehnoloģijām, kurās veiktas projekta darbības
Ražošanas tehnoloģiju siltumapgādei izmantotā energoresursa veids ____________________
CO2 emisijas faktors ____________________________________
Iekārtas nosaukums un tips____________________________________________
| Janvāris | Februāris | Marts | Aprīlis | Maijs | Jūnijs | Jūlijs | Augusts | Septembris | Oktobris | Novembris | Decembris | Kopā | ||
| Rādītāji pārskata gadā | Kopējais enerģijas patēriņš, MWh | |||||||||||||
| CO2 emisijas apjoms, t** | ||||||||||||||
| Vidējie rādītāji 20___.–20___. gadā (pirms projekta)* | Kopējais enerģijas patēriņš, MWh | |||||||||||||
| CO2 emisijas apjoms, t** | ||||||||||||||
| Starpība (samazinājums vai pieaugums) | Kopējais enerģijas patēriņš, MWh | |||||||||||||
| CO2 emisijas apjoms, t** | ||||||||||||||
Piezīmes.
1. * Informācijai jāsakrīt ar projekta iesniegumā norādītajiem datiem.
2. ** Aprēķina, reizinot kopējo siltumenerģijas patēriņu ražošanas tehnoloģijās ar CO2 emisijas faktoru.
3.2.2. Elektroenerģijas patēriņš ražošanas tehnoloģijām, kurās veiktas projekta darbības
Ražošanas tehnoloģiju elektroapgādei izmantotā energoresursa veids ____________________
CO2 emisijas faktors ____________________________________
Iekārtas nosaukums un tips____________________________________________
| Janvāris | Februāris | Marts | Aprīlis | Maijs | Jūnijs | Jūlijs | Augusts | Septembris | Oktobris | Novembris | Decembris | Kopā | ||
| Rādītāji pārskata gadā | Kopējais enerģijas patēriņš, MWh | |||||||||||||
| CO2 emisijas apjoms, t** | ||||||||||||||
| Vidējie rādītāji 20___.–20___. gadā (pirms projekta)* | Kopējais enerģijas patēriņš, MWh | |||||||||||||
| CO2 emisijas apjoms, t** | ||||||||||||||
| Starpība (samazinājums vai pieaugums) | Kopējais enerģijas patēriņš, MWh | |||||||||||||
| CO2 emisijas apjoms, t** | ||||||||||||||
Piezīmes.
1. * Informācijai jāsakrīt ar projekta iesniegumā norādītajiem datiem.
2. ** Aprēķina, reizinot kopējo elektroenerģijas patēriņu ar CO2 emisijas faktoru.
3.2.3. Saražotās produkcijas daudzums
| Janvāris | Februāris | Marts | Aprīlis | Maijs | Jūnijs | Jūlijs | Augusts | Septembris | Oktobris | Novembris | Decembris | Vidēji mēnesī | Kopā | ||
| Rādītāji pārskata gadā | Kopējais produkcijas daudzums (norāda mērvienību) | ||||||||||||||
| Vidējie rādītāji 20___.–20___. gadā (pirms projekta)* | Kopējais produkcijas daudzums (norāda mērvienību) | ||||||||||||||
| Starpība (samazinājums vai pieaugums) | Kopējais produkcijas daudzums (norāda mērvienību) | ||||||||||||||
Piezīme. * Informācijai jāsakrīt ar projekta iesniegumā norādītajiem datiem.
4. Investīcijas atjaunojamo energoresursu (AER) izmantošanai (informācija par izmantotajiem AER ražošanas procesā vai ēkā. Aizpilda, ja projekta ietvaros ir veikta pāreja uz AER)
| AER veids | Uzstādītā papildjauda, MW* | % no kopējā enerģijas patēriņa** |
| … | ||
| … | ||
| … |
Piezīmes.
1. * Ar uzstādīto papildjaudu saprot gan pārejas rezultātā no fosilajiem uz atjaunojamajiem energoresursiem uzstādīto siltumavota un elektroenerģijas avota jaudu, gan uzstādīto papildjaudu.
2. ** Kopējais enerģijas patēriņš ietver siltumenerģijas un elektroenerģijas patēriņu. To aprēķina, izmantojot šādu formulu:
| No AER saražotais enerģijas daudzums | × 100 % |
| Kopējā enerģijas patēriņa summa pārskata gadā |
5. Kopsavilkums par projekta ietvaros sasniegtajiem iznākuma rādītājiem*
| No atjaunojamajiem energoresursiem saražotais enerģijas daudzums** | MWh/gadā | |
| Kopējais enerģijas patēriņš | MWh/gadā | |
| Kopējais enerģijas ietaupījums | MWh/gadā | |
| Primārās enerģijas ietaupījums | MWh/gadā | |
| No atjaunojamajiem energoresursiem ražotā papildjauda** | MW | |
| Aprēķinātais siltumnīcefekta gāzu samazinājums gadā | t/gadā |
Piezīmes.
1. * Atbilstoši šo noteikumu 9. punktā noteiktajam.
2. **Aizpilda, ja projekta ietvaros tika īstenota pāreja uz atjaunojamajiem energoresursiem vai tika uzstādīta papildjauda.
6. Papildinformācija – cita informācija, kas ir noderīga, lai izvērtētu projekta progresu
7. Pārskatu sagatavoja
| Vārds, uzvārds | |
| Amats uzņēmumā* vai sertifikāta numurs** | |
| Kontaktinformācija (tālrunis, e-pasts, adrese) | |
| Pārskata sagatavošanas datums |
Piezīmes.
1. * Ja pārskata ziņojumu aizpilda projekta iesniedzēja darbinieks, kas atbildīgs par enerģijas datu uzskaiti un pārvaldību.
2. ** Ja pārskata ziņojumu aizpilda neatkarīgs eksperts energoefektivitātes jomā.
8. Pārskatu apstiprināja
| Vārds, uzvārds | |
| Amats uzņēmumā | |
| Kontaktinformācija (tālrunis, e-pasts, adrese) | |
| Paraksts | |
| Datums |
iekšlietu ministrs S. Ģirģens
 |
 |
 |
 |