Darbības ar dokumentu

Ministru kabineta ārkārtas sēdes protokols Nr. 41

Rīgā 2019. gada 13. septembrī

Ministru kabineta ārkārtas sēdes protokols

Sēdi vada

Ministru prezidents - A.K.Kariņš

Ar balsstiesībām piedalās:

Ministru prezidenta biedrs, tieslietu ministrs - J.Bordāns

Ārlietu ministrs - E.Rinkēvičs

Ekonomikas ministrs - R.Nemiro

Finanšu ministrs - J.Reirs

Iekšlietu ministrs - S.Ģirģens

Izglītības un zinātnes ministre - I.Šuplinska

Kultūras ministrs - N.Puntulis

Labklājības ministre - R.Petraviča

Satiksmes ministrs - T.Linkaits

Veselības ministre - I.Viņķele

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs - J.Pūce

Zemkopības ministrs - K.Gerhards

Ar padomdevēja tiesībām piedalās:

Latvijas Bankas pārstāvis - E.Kušners

Ģenerālprokurors - Ē.Kalnmeiers

Valsts kontroles pārstāve - I.Freiberga

Valsts kancelejas direktors - J.Citskovskis

Valsts kancelejas direktora vietniece juridiskajos jautājumos, Juridiskā departamenta vadītāja - I.Gailīte

Protokolē

Dokumentu pārvaldības departamenta vadītāja vietniece, Ministru kabineta sēžu nodrošināšanas nodaļas vadītāja - L.Milenberga

Sēdi sāk plkst.9.⁰⁰

Ar valsts budžeta likumprojektu saistītie jautājumi

1.§

Informatīvais ziņojums "Par fiskālās telpas pasākumiem un izdevumiem prioritārajiem pasākumiem valsts budžetam 2020.gadam un ietvaram 2020.-2022.gadam"

TA-1641

______________________________________________________
(R.Reirs, J.Plūme, I.Viņķele, R.Nemiro, J.Bordāns,
L.Medina, S.Ģirģens, J.Pūce, I.Vanaga, I.Šuplinska,
I.Liepiņa, I.Kiukucāne, K.Rācens, I.Ortveina,
J.Širina, G.Kaminskis, I.Dundure, L.Ūbele,
V.Krūmiņa, E.Rinkēvičs, A.K.Kariņš)

1. Pieņemt zināšanai iesniegto informatīvo ziņojumu.

2. Atbalstīt informatīvā ziņojuma pielikumā ietvertos fiskālo telpu palielinošos pasākumus un priekšlikumus nozaru ministriju pieteiktajiem prioritārajiem pasākumiem.

3. Lai nodrošinātu efektīvāku publisko resursu pārvaldību, Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda (turpmāk - ES fondi) snieguma rezerves finansējums un ES fondu finansējuma atlikumi novirzāmi stratēģiski nozīmīgiem augstas gatavības projektiem, atbrīvojot valsts budžeta fiskālo telpu par vismaz 13 milj. EUR 2020.gadā, par 16,7 milj. EUR 2021.gadā un par 116,2 milj. EUR 2022.gadā, attiecīgajam nozaru ministrijām veicot šādas pārdales:

3.1. Rīgas un Pierīgas pasažieru pārvadājumu nodrošināšanai nepieciešamo elektrovilcienu iegādes projekta īstenošanai, samazinot 2022.gadā ietekmi uz vispārējās valdības budžeta bilanci, novirzīt ES fondu finansējumu 113 609 656 EUR:

3.1.1. Satiksmes ministrijai novirzot 2.1.1.specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot elektroniskās sakaru infrastruktūras pieejamību lauku teritorijās" Eiropas Reģionālās attīstības fonda (turpmāk - ERAF) finansējumu 4 250 000 EUR;

3.1.2. Satiksmes ministrijai novirzot 4.4.1.specifiskā atbalsta mērķa "Attīstīt ETL uzlādes infrastruktūru Latvijā" ERAF finansējumu 461 155 EUR;

3.1.3. Satiksmes ministrijai novirzot 4.5.1.1.pasākuma "Attīstīt videi draudzīgu sabiedriskā transporta infrastruktūru (sliežu transporta)" Kohēzijas fonda (turpmāk - KF) finansējumu 70 000 000 EUR;

3.1.4. Satiksmes ministrijai novirzot 6.1.3.1.pasākuma "Rīgas pilsētas integrētas transporta sistēmas attīstība" KF finansējumu 22 964 134 EUR;

3.1.5. Satiksmes ministrijai novirzot 6.1.3.2.pasākuma "Multimodāla transporta mezgla izbūve Torņakalna apkaimē" KF finansējumu 7 532 182 EUR;

3.1.6. Ekonomikas ministrijai novirzot 4.3.1.specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt energoefektivitāti un vietējo atjaunojamo energoresursu izmantošanu centralizētajā siltumapgādē" KF finansējumu 8 402 185 EUR;

3.2. "Sēnītes" posma valsts autoceļu KF projekta valsts līdzfinansējuma daļas segšanai no ES fondu līdzekļiem Ekonomikas ministrijai novirzīt 4.2.1.1.pasākuma "Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu dzīvojamās ēkās" (ESCO) ERAF finansējumu 8 506 683 EUR;

3.3. VSIA "Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīca" ERAF projekta valsts budžeta līdzfinansējuma daļas segšanai novirzīt ES fondu finansējumu 29 400 000 EUR:

3.3.1. Veselības ministrijai novirzot 9.2.4.2.pasākuma "Pasākumi vietējās sabiedrības veselības veicināšanai" Eiropas Sociālā fonda (turpmāk - ESF) finansējumu 8 300 000 EUR;

3.3.2. Veselības ministrijai novirzot 9.2.6.specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot ārstniecības un ārstniecības atbalsta personāla kvalifikāciju" ESF finansējumu 5 000 000 EUR;

3.3.3. Kultūras ministrijai novirzot 5.5.1.specifiskā atbalsta mērķa "Saglabāt, aizsargāt un attīstīt nozīmīgu kultūras un dabas mantojumu, kā arī attīstīt ar to saistītos pakalpojumus" ERAF finansējumu 16 100 000 EUR.

4. Šī protokollēmuma 3.punktā minētajām nozaru ministrijām līdz 2019.gada 30.septembrim iesniegt Finanšu ministrijai priekšlikumus darbības programmas "Infrastruktūra un pakalpojumi" grozījumiem minētās finansējuma pārdales saskaņošanai ar Eiropas Komisiju.

5. Finanšu ministrijai atbilstoši šī protokollēmuma 3.punktā minētajam atbrīvotā finansējuma apmēram veikt precizējumus AS "Pasažieru vilciens" saimnieciskās darbības ietekmes novērtējumā uz vispārējās valdības budžeta bilanci.

6. Pieņemt zināšanai, ja šī protokollēmuma 3.punktā minēto grozījumu rezultātā netiek atbrīvots nepieciešamais finansējums, nepārdalītā finansējuma apmērā veidojas tieša negatīva ietekme uz vispārējās valdības budžeta bilanci.

7. Finanšu ministrijai sagatavot un iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā 2020.gada budžeta likumprojektu paketē grozījumus likumā "Par nodokļiem un nodevām", paredzot:

7.1. Valsts ieņēmumu dienesta tiesības informēt nodokļu maksātāju par faktiem, kas liecina par darījuma partnera (juridiskās personas) nodokļu riskiem;

7.2. pilnveidot juridiskās personas nokavēto nodokļu maksājumu atlīdzināšanas regulējumu, to attiecinot arī uz personām, kuras faktiski ir rīkojušās juridiskās personas vārdā, kā arī pārskatot 60.panta pirmās daļas 3.punktā ietverto kritēriju.

8. Finanšu ministrijai sadarbībā ar Kultūras ministriju sagatavot un iesniegt izskatīšanai Ministru kabineta 2019.gada 17.septembra sēdē grozījumus Ministru kabineta 2018.gada 12.jūnija rīkojumā Nr.265 "Par finansējumu Jaunā Rīgas teātra ēku Lāčplēša ielā 25, Rīgā, pārbūves, nomas maksas, pārcelšanās un aprīkojuma iegādes izdevumu segšanai" un Ministru kabineta 2018.gada 12.jūnija rīkojumā Nr. 267 "Par finansējumu Rīgas pils Konventa Pils laukumā 3, Rīgā, un Muzeju krātuvju kompleksa Pulka ielā 8, Rīgā, būvniecības projekta, nomas maksas, pārcelšanās un aprīkojuma iegādes izdevumu segšanai", lai precizētu finansējumu atbilstoši izmaiņām būvdarbu izpildes grafikā.

9. Lai kompensētu Rīgas pašvaldības kontrolētās kapitālsabiedrības "Rīgas Satiksme" radīto negatīvo fiskālo ietekmi uz valsts budžetu, noteikt, ka kompensācija tiek veikta atbilstoši iedzīvotāju ienākuma nodokļa sadales principiem no Rīgas pašvaldības budžetam piekrītošās iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu daļas pēc pašvaldību finanšu izlīdzināšanas, nepārsniedzot 38 milj. EUR 2020.gadā un 10,1 milj. EUR 2021.gadā. Summas var tikt precizētas atbilstoši aktuālākai informācijai.

10. Lai nodrošinātu pašvaldībām stabilu finansējumu, Finanšu ministrijai sagatavot priekšlikumus sabalansētiem finanšu resursiem reģionālā griezumā, izvērtējot iespējas mainīt iedzīvotāju ienākuma nodokļa sadalījumu starp valsts un pašvaldību budžetiem un izmaiņas speciālajā dotācijā, nodrošinot, ka speciālā dotācija nav mazāka kā 148 060 368 EUR un nevienai pašvaldībai pēc pašvaldību finanšu izlīdzināšanas nav mazāki izlīdzinātie ieņēmumi kā 2019.gadā, attiecīgi koriģējot arī 2021.un 2022.gadu.

11. Labklājības ministrijai pārskatīt sociālo pabalstu politiku atbilstoši informatīvā ziņojuma pielikumā norādītajai fiskālai ietekmei, sagatavot attiecīgus grozījumus normatīvajos aktos un iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā budžeta likumprojektu paketē, vienlaikus iesniedzot plānotos pasākumus sociālo pabalstu politikas izmaiņām un detalizētus aprēķinus Finanšu ministrijā līdz 2019.gada 13.septembra plkst. 15:00.

12. Finanšu ministrijai sagatavot un iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā 2020.gada budžeta likumprojektu paketē grozījumus likumā "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli", kurš ar 2020.gadu paredz:

12.1. paaugstināt azartspēļu nodokļa likmi videospēles un mehāniskiem automātiem - par katra automāta katru spēles vietu līdz 6000 EUR par kalendāro gadu (500 EUR mēnesī);

12.2. mainīt azartspēļu nodokļa ieņēmumu sadalījumu pa valsts un pašvaldību budžetiem, paredzot azartspēļu nodokļa ieņēmumus (izņemot azartspēļu nodokļa ieņēmumus par likuma "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli" 3.panta piektajā daļā minēto objektu) 78 procentu apmērā ieskaitīt valsts pamatbudžetā, bet 22 procentu apmērā ieskaitīt tās pašvaldības budžetā, kuras teritorijā tika organizēta azartspēle;

12.3. paaugstināt azartspēļu nodokļa likmi ruletei un kāršu un kauliņu spēlei (par katru galdu) līdz 28 080 EUR par kalendāro gadu.

13. Ekonomikas ministrijai izstrādāt un noteiktā kārtībā iesniegt Ministru kabinetā grozījumus Ministru kabineta 2011.gada 29.marta noteikumos Nr.245 "Noteikumi par speciālo atļauju (licenci) patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai", kas paredz no 2020.gada paaugstināt valsts nodevas apmēru par speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu un ikgadējās valsts nodevas apmēru par kreditēšanas pakalpojumu sniedzēja darbības uzraudzību, nodrošinot ik gadu papildu ieņēmumus valsts budžetā 3 000 000 EUR.

14. Noteikt, ka papildu finansējums noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas pasākumu nodrošināšanai tiek plānots budžeta resora "74.Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" atsevišķā programmā un pārdale no tās ministrijai un citai centrālai valsts iestādei (turpmāk - ministrija) tiek veikta atbilstoši Ministru kabinetā apstiprinātajam jaunajam pasākumu plānam noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanai.

15. Tieslietu ministrijai sadarbībā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju sagatavot grozījumus tiesību aktos jauna politisko organizāciju (partiju) finansēšanas modeļa ieviešanai un iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā 2020.gada budžeta likumprojektu paketē.

16. Atbildīgajām ministrijām un citām centrālajām valsts iestādēm (turpmāk - ministrija) par informatīvā ziņojuma pielikumā atbalstītajiem nozaru prioritārajiem pasākumiem līdz 2019.gada 13.septembra plkst.15:00 iesniegt Finanšu ministrijā informatīvā ziņojuma pielikumā minēto summu detalizētu atšifrējumu EUR sadalījumā pa ministrijām, budžeta programmām/ apakšprogrammām, prioritārajiem pasākumiem, prioritāro pasākumu kodiem, nepārsniedzot informatīvā ziņojuma pielikumā minēto finansējuma apmēru.

17. Izglītības un zinātnes ministrijai sagatavot un iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā 2020.gada budžeta likumprojektu paketē grozījumus Bērnu tiesību aizsardzības likumā, paredzot valsts un pašvaldību līdzdalību brīvpusdienu nodrošināšanā 1.-4.klases izglītojamajiem no 2020.gada 1.janvāra un grozījumus Izglītības likumā, paredzot, ka no 2020.gada 1.janvāra pašvaldības piedalās brīvpusdienu nodrošināšanā 1.-4.klases izglītojamajiem savu budžetu ietvaros vismaz tādā apmērā kā valsts.

18. Finanšu ministrijai sagatavot un finanšu ministram kā Ministru kabineta lietu līdz 2019.gada 31.oktobrim iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumus Ministru kabineta 2017.gada 14.novembra noteikumos Nr.676 "Noteikumi par neapliekamā minimuma un nodokļa atvieglojuma apmēru iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanai", kas paredz paaugstināt maksimālo gada diferencēto neapliekamo minimumu no 2020.gada līdz 300 EUR mēnesī un paaugstināt līdz 500 EUR mēnesī augstāko robežu, līdz kurai piemēro maksimālo gada diferencēto neapliekamo minimumu.

19. Atbalstīt minimālās mēneša darba algas paaugstināšanu - 500 EUR ar 2021.gadu. Labklājības ministrijai pēc konsultācijām ar sociālajiem partneriem izstrādāt un noteiktā kārtībā iesniegt Ministru kabinetā grozījumus Ministru kabineta noteikumos par minimālās mēneša darba algas apmēru normāla darba laika ietvaros un minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu.

20. Labklājības ministrijai, Izglītības un zinātnes ministrijai, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, Veselības ministrijai, Iekšlietu ministrijai un Tieslietu ministrijai izstrādāt grozījumus normatīvajos aktos, paredzot, ka valsts budžeta izdevumi, kas ir tieši saistīti ar minimālo algu, ar 2020.gada 1.janvāri netiek piesaistīti minimālās algas apmēram, un iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā 2020.gada budžeta likumprojektu paketē.

21. Pieņemt zināšanai Kultūras ministrijas sniegto informāciju, ka Kultūras ministrijas budžeta izdevumi nav sasaistīti ar minimālo algu, līdz ar to minimālās algas celšanas gadījumā papildu valsts budžeta izdevumi nav nepieciešami.

22. Pieņemt zināšanai Tieslietu ministrijas sniegto informāciju un atbalstīt Tieslietu ministrijas priekšlikumu, ka šī protokollēmuma 20.punktā noteiktais neattiecas uz Tieslietu ministrijas budžetā plānotajiem izdevumiem kompensācijām cietušajiem saskaņā ar likumu "Par valsts kompensācijām cietušajiem" un izdevumiem par darbinieku prasījumiem darba devēja maksātnespējas gadījumā saskaņā ar likumu "Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā".

23. Noteikt, ka jaunā Liepājas cietuma būvniecības procesa uzsākšana tiek atlikta līdz 2022.gadam, attiecīgi samazinot izdevumus Tieslietu ministrijas budžeta apakšprogrammā 04.02.00 "Ieslodzījuma vietu būvniecība" 2020.gadā 5 090 170 EUR apmērā ilgtermiņa saistību pasākuma "Jauna cietuma būvniecība Liepājā" īstenošanai. Lai nodrošinātu jaunā Liepājas cietuma būvniecības organizēšanas procesa turpināšanu:

23.1. Tieslietu ministrijai līdz 2019.gada 15.decembrim noslēgt vienošanos ar valsts kapitālsabiedrību "Tiesu namu aģentūra" par jaunā Liepājas cietuma būvniecības procesa organizēšanu;

23.2. Tieslietu ministrijai sadarbībā ar Finanšu ministriju sagatavot informatīvo ziņojumu par nepieciešamajiem pasākumiem, lai jaunā cietuma būvniecība tiktu uzsākta ne vēlāk kā 2022.gadā un pabeigta līdz 2025.gada 30.aprīlim, un tieslietu ministram līdz 2020.gada 1.martam iesniegt informatīvo ziņojumu izskatīšanai Ministru kabinetā;

23.3. Tieslietu ministrijai iesniegt izskatīšanai Ministru kabineta 2019.gada 17.septembra sēdē grozījumus Ministru kabineta 2013.gada 12.februāra rīkojumā Nr. 50 "Par Ieslodzījuma vietu infrastruktūras attīstības koncepciju" atbilstoši informatīvā ziņojuma pielikumam, paredzot nepieciešamo finansējumu ar 2022.gadu.

24. Pieņemt zināšanai, ka šobrīd vidējā termiņa budžeta ietvarā 2021. un 2022.gadam netiek plānoti ieņēmumi no Latvenergo koncerna dividendēm un valsts budžeta izdevumi enerģētikas politikas īstenošanai un tie tiks iekļauti likumā "Par valsts budžetu 2021.gadam" atbilstoši Ministru kabinetā pieņemtajam konceptuālajam lēmumam par elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes problemātikas iespējamajiem risinājumiem, enerģētikas politikas īstenošanas funkcijām un to finansēšanas avotiem.

25. Finanšu ministrijai izvērtēt iespēju sagatavot grozījumus likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", kas nosaka, ka uzņēmumiem, kuriem ir noslēgts koplīgums un kuri izpilda minētā likuma 8.panta 15.daļā noteiktās prasības, 8.panta 5.daļā noteikto veselības apdrošināšanas limitu var paaugstināt (nepiemērojot darbaspēka nodokļus) par 480 EUR gadā, ja tas netiek izmantots darbinieku ēdināšanas izdevumu segšanai.

26. Finanšu ministrijai atbilstoši Ministru kabineta 2019.gada 20.augusta sēdē nolemtajam (prot. Nr.35), izskatot ar valsts budžetu saistītos jautājumus, kā arī ņemot vērā šajā protokollēmumā atbalstītos priekšlikumus, koriģēt ieņēmumu prognozes 2020., 2021. un 2022.gadam un ieplānoto finansējumu budžeta resora "74.Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmā 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".

27. Lai nodrošinātu maksimāli pieļaujamā valsts budžeta izdevumu kopējā apjoma 2020., 2021. un 2022.gadam noteikšanu ministrijām, Finanšu ministrijai apkopot šajā sēdē atbalstītos prioritāros pasākumus, kā arī ministriju iesniegtos fiskāli neitrālos pasākumus, un iesniegt apstiprināšanai Ministru kabineta 17.septembra sēdē.

Sēdi slēdz plkst.10.¹⁵

Ministru prezidents A.K.Kariņš

Valsts kancelejas direktors J.Citskovskis