Darbības ar dokumentu

Saeimas paziņojums

Par Latvijas turpmāko rīcību Eiropas Padomes Parlamentārajā asamblejā

Daru zināmu, ka Saeima šā gada 8. jūlija sēdē:

atsaucoties uz Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas (EPPA) rezolūciju 2292 (2019), ar kuru tiek atjaunotas Krievijas Federācijas balsstiesības EPPA, kas tika apturētas, reaģējot uz Ukrainai piederošās Krimas pussalas aneksiju 2014. gadā;

atgādinot, ka Krievijas Federācija 2014. gadā ar militāra spēka palīdzību okupēja un prettiesiski anektēja Krimu, kas ir neatņemama Ukrainas teritorijas sastāvdaļa, un ANO Ģenerālā asambleja rezolūcijās 67/262, 71/205 un 73/263 ir paudusi atbalstu Ukrainas suverenitātei, teritoriālajai integritātei un politiskajai neatkarībai, kā arī nosodījusi Krievijas Federācijas īstenoto pagaidu okupāciju un prettiesisko rīcību Krimas Autonomajā Republikā un Sevastopolē (Krimā);

atgādinot, ka Krievijas Federācijas balsstiesības EPPA tika apturētas atbilstoši EPPA Reglamenta 8.1. un 8.2. punktam, kā pamatojumu norādot faktu, ka Krievijas Federācija nopietni pārkāpusi Eiropas Padomes statūtos un to preambulā ietvertos Eiropas Padomes pamatprincipus, un Krievijas Federācijas Valsts domes EPPA delegācijas deputāti ar savu balsojumu Krievijas Federācijas Valsts domē atbalstījuši Krimas pussalas aneksiju;

norādot, ka Krievijas Federācijas darbības Austrumukrainā un tās turpinātā Krimas aneksija ir pretrunā ar Eiropas Padomes statūtiem un pārkāpj Krievijas Federācijas uzņemtās saistības, un atgādinot, ka EPPA, pieņemot lēmumu par Krievijas Federācijas balsstiesību apturēšanu 2014. gadā, norādīja, ka Krievijas Federācijas rīcība, īstenojot Ukrainas teritorijas - Krimas - militāro okupāciju, ir nopietns starptautisko tiesību, tostarp Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Statūtu un Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) Helsinku Nobeiguma akta, pārkāpums. Krievijas militārās darbības ir pretrunā ar Krievijas, ASV, Apvienotās Karalistes, Ukrainas, Baltkrievijas un Kazahstānas 1994. gadā parakstīto memorandu;

nosodot Krievijas Federācijas turpināto apspiešanas un vardarbības politiku pret Krimas tatāriem okupētās Krimas teritorijā, cilvēktiesību pārkāpumus Austrumukrainā, Krievijas Federācijas atteikšanos īstenot Eiropas Padomes rezolūciju 1633 (2008) par Gruzijas un Krievijas kara sekām, rezolūciju 1647 (2009) par rezolūcijas 1633 (2008) un rezolūcijas 1683 (2009) ievērošanu par karu starp Gruziju un Krieviju, kā arī Krievijas Federācijas bezdarbību Minskas vienošanās īstenošanā;

paužot nožēlu par EPPA 2019. gada 26. jūnija lēmumu atjaunot Krievijas Federācijas balsstiesības, kuras tika apturētas, reaģējot uz Ukrainai piederošās Krimas pussalas aneksiju 2014. gadā, kas pārkāpj Ukrainas suverenitāti un teritoriālo integritāti un starptautisko tiesību pamatprincipus;

uzsverot, ka Krievijas Federācijas balsstiesību beznosacījuma atjaunošana EPPA ir pretrunā ar Eiropas Padomes principiem un pamatvērtībām, kā arī nopietni iedragā Eiropas Padomes reputāciju un rīcībspēju;

uzsverot, ka Krievijas Federācijas balsstiesību atjaunošana situācijā, kad kopš šo tiesību apturēšanas Krievijas Federācija nav atgriezusies pie starptautisko tiesību un pamatprincipu ievērošanas, turpina Ukrainai piederošās Krimas aneksiju un neatsaucas uz aicinājumiem rast diplomātiskus risinājumus, mazina uzticēšanos Eiropas Padomei un citiem starptautiskajiem instrumentiem;

atgādinot, ka karadarbības rezultātā Ukrainā ir gājuši bojā vairāk nekā 13 000 cilvēku un vairāk nekā trīs miljoni devušies bēgļu gaitās un nav novēroti nekādi uzlabojumi Ukrainas teritoriālās integritātes nodrošināšanā;

paužot bažas, ka Krievijas Federācijas balsstiesību atjaunošana minētajos apstākļos var iedrošināt Krievijas Federāciju turpināt tās agresīvo ārpolitiku, tādējādi radot draudus Eiropas drošībai un stabilitātei;

aicinot Krievijas Federāciju atgriezties pie starptautisko tiesību ievērošanas, nekavējoties pārtraukt agresīvās darbības pret Ukrainu un Gruziju, atbrīvot politiskos ķīlniekus un prettiesiski apcietinātos Ukrainas pilsoņus, pārtraukt cilvēktiesību pārkāpumus pret Krimas tatāriem, kā arī nodrošināt cilvēktiesību un likuma varas principu ievērošanu;

aicinot EPPA apzināties, ka Krievijas Federācijas balsstiesību atjaunošana nodara milzīgu kaitējumu Eiropas Padomes reputācijai, kā rezultātā var tikt zaudēta to cilvēku uzticība, kuru tiesības organizācijai ir jāaizsargā;

nolemj uzdot Saeimas delegācijai EPPA uzsākt konsultācijas ar to valstu parlamentārajām delegācijām un to locekļiem, kas balsojušas pret Krievijas Federācijas balsstiesību atjaunošanu, lai līdz 2019. gada ceturtās sesijas sākumam vienotos par kopīgu pozīciju un lemtu par turpmāko rīcību EPPA.

Saeimas priekšsēdētāja I. Mūrniece

Rīgā 2019. gada 8. jūlijā