Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Darbības ar dokumentu

Tiesību akts: spēkā esošs

Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā

Izdarīt Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 17. nr.; 1997, 5. nr.; 2001, 24. nr.; 2002, 14. nr.; 2008, 8., 24. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 157. nr.; 2010, 148. nr.; 2012, 183. nr.; 2014, 63. nr.; 2017, 203. nr.; 2018, 3. nr.) šādus grozījumus:

1. Papildināt 6.2 panta trešo daļu pēc vārda "pārvaldīšanu" ar vārdiem "un valsts iestāžu lietotajiem nekustamajiem īpašumiem".

2. 15. pantā:

izteikt pirmās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

"Personas, kuras pārkāpušas šā likuma un citu normatīvo aktu noteikumus par rīcību ar publiskas personas vai kapitālsabiedrības finanšu līdzekļiem un mantu, saucamas pie likumā noteiktās atbildības.";

izslēgt otrajā daļā vārdus "vai tās augstāka iestāde vai amatpersona";

aizstāt otrajā daļā vārdu "piecu" ar vārdu "sešu";

papildināt otro daļu ar tekstu šādā redakcijā:

"Ja revīzijas ziņojums attiecas uz vairākām revidējamām vienībām, revidējamā vienība veic izvērtējumu tikai par to, kas attiecas uz šo revidējamo vienību. Ja augstāka iestāde triju nedēļu laikā pēc tam, kad stājies spēkā lēmums par revīzijas ziņojuma apstiprināšanu, nav informējusi Valsts kontroli un revidējamo vienību, ka pati izmantos tiesības veikt revidējamās vienības amatpersonu atbildības izvērtējumu, to veic revidējamā vienība un par izvērtēšanas rezultātiem informē Valsts kontroli un augstāko iestādi.";

papildināt pantu ar trešo, ceturto, piekto, sesto un septīto daļu šādā redakcijā:

"(3) Ja amatpersona vai darbinieks ar savu rīcību nodarījis publiskai personai vai kapitālsabiedrībai zaudējumus un neatlīdzina tos labprātīgi, zaudējumus piedzen, ja no pārkāpuma izdarīšanas nav pagājuši vairāk kā četri gadi. Dienesta, darba vai amata tiesisko attiecību izbeigšana nav pamats, lai zaudējumus nepiedzītu.

(4) Ja zaudējumi nodarīti aiz rupjas neuzmanības, tos atlīdzina ne vairāk kā attiecīgās amatpersonas vai darbinieka viena gada mēnešalgas apmērā, ņemot vērā pārkāpuma izdarīšanas gadā aprēķināto vidējo mēnešalgu pēc nodokļu nomaksas.

(5) Par rupju neuzmanību nav uzskatāmi šādi apstākļi:

1) rīcības prettiesiskuma iemesls ir tiesību normu nepareiza piemērošana vai interpretācija, ja viedoklis, kas bijis amatpersonas rīcības pamatā, uzskatāms par juridiski adekvātu. Tas, ka augstāka iestāde vai tiesa vēlāk ir paudusi citu viedokli, nav apstiprinājums tam, ka amatpersonas viedoklis bijis juridiski neadekvāts;

2) rīcība, izpildot amatpersonai vai darbiniekam saistošus norādījumus (iekšēju normatīvu aktu, augstākas iestādes vai amatpersonas rīkojumu);

3) amatpersonas vai darbinieka rīcība attiecīgo pienākumu ietvaros parasti ir saistīta ar augstu risku nodarīt zaudējumus.

(6) Amatpersona vai darbinieks atlīdzina zaudējumus tādā apmērā, kādu varēja saprātīgi paredzēt prettiesiskās rīcības laikā kā šīs rīcības sagaidāmās sekas, ja vien rīcība nav notikusi ļauna nolūka dēļ.

(7) Noziedzīga nodarījuma rezultātā nodarītos zaudējumus atlīdzina (tai skaitā nosaka noilguma termiņu un zaudējumu apmēru) attiecīgi saskaņā ar Krimināllikumu un Kriminālprocesa likumu."

3. Papildināt pārejas noteikumus ar 12. un 13. punktu šādā redakcijā:

"12. Grozījumi šā likuma 6.2 panta trešajā daļā par deleģējumu Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā apkopojama informācija par valsts iestāžu lietotajiem nekustamajiem īpašumiem, stājas spēkā 2020. gada 1. janvārī.

13. Šā likuma 15. panta trešajā daļā minētais noilgums nav piemērojams tiem zaudējumiem, kuri nodarīti pirms attiecīgās daļas spēkā stāšanās dienas."

Likums Saeimā pieņemts 2019. gada 16. maijā.

Valsts prezidents R. Vējonis

Rīgā 2019. gada 30. maijā

13.06.2019