Darbības ar dokumentu

Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi likumā "Par miruša cilvēka ķermeņa aizsardzību un cilvēka audu un orgānu izmantošanu medicīnā"

Izdarīt likumā "Par miruša cilvēka ķermeņa aizsardzību un cilvēka audu un orgānu izmantošanu medicīnā" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1993, 1. nr.; 1995, 22. nr.; 2002, 2. nr.; 2004, 13. nr.; 2009, 1. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2010, 178. nr.; 2012, 108. nr.) šādus grozījumus:

1.  2. pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus "aizliegts izmantot pret" ar vārdiem "atļauts izmantot tikai šajā likumā noteiktajā kārtībā saskaņā ar";

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"Katra pilngadīga persona ir tiesīga savas dzīves laikā izteikt gribu aizliegt vai atļaut izmantot savu ķermeni, audus un orgānus pēc nāves, tostarp norādīt to izmantošanas mērķi, izdarot atzīmi vienotajā veselības nozares elektroniskajā informācijas sistēmā (turpmāk - veselības informācijas sistēma).";

papildināt pantu ar trešo, ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

"Tiesības izteikt gribu aizliegt vai atļaut izmantot nepilngadīgās personas ķermeni, audus un orgānus pēc nāves ir vienam no nepilngadīgās personas likumiskajiem pārstāvjiem, izdarot atzīmi veselības informācijas sistēmā vai izsakot attiecīgo gribu ārstniecības iestādei (audu un orgānu ieguves centram).

Persona ir tiesīga mainīt savas dzīves laikā izteikto gribu aizliegt vai atļaut izmantot tās ķermeni, audus un orgānus pēc nāves.

Veselības ministrija izstrādā un bez maksas nodrošina pieejamus informatīvos materiālus par cilvēka ķermeņa, audu un orgānu izmantošanas iespējām un tiesiskajiem aspektiem, kā arī veic regulāras informatīvās kampaņas."

2. Izslēgt 3. pantu.

3. Izteikt 4. pantu šādā redakcijā:

"4. pants. Tuvāko piederīgo tiesības un prezumētā piekrišana

Ja veselības informācijas sistēmā nav ziņu par mirušā cilvēka dzīves laikā izteikto gribu aizliegt vai atļaut izmantot savu ķermeni, audus un orgānus pēc nāves, ārstniecības iestādei (audu un orgānu ieguves centram) ir pienākums noskaidrot informāciju par mirušā cilvēka dzīves laikā izteikto gribu aizliegt vai atļaut izmantot savu ķermeni, audus un orgānus pēc nāves, vēršoties pie klātesošā tuvākā piederīgā (laulātā, vecākiem, pilngadīgā bērna, brāļa, māsas vai veselības informācijas sistēmā norādītās mirušā cilvēka kontaktpersonas).

Ja neviens no tuvākajiem piederīgajiem nav klātesošs, ārstniecības iestāde (audu un orgānu ieguves centrs), sadarbojoties ar valsts un pašvaldību iestādēm un izmantojot valsts informācijas sistēmas, pēc iespējas noskaidro, vēršoties pie tuvākajiem piederīgajiem, mirušā cilvēka dzīves laikā izteikto gribu aizliegt vai atļaut izmantot savu ķermeni, audus un orgānus pēc nāves.

Tuvākā piederīgā sniegtā informācija tiek fiksēta mirušā cilvēka medicīniskajos dokumentos.

Ja attiecīgajā valsts informācijas sistēmā nav ziņu par mirušā cilvēka dzīves laikā izteikto gribu aizliegt vai atļaut izmantot savu ķermeni, audus un orgānus pēc nāves un no tuvākajiem piederīgajiem atbilstoši šā panta pirmajai un otrajai daļai nav bijis iespējams noskaidrot viņa dzīves laikā izteikto gribu aizliegt vai atļaut izmantot savu ķermeni, audus un orgānus pēc nāves, ir prezumējama šā mirušā cilvēka dzīves laikā izteikta piekrišana atļaut izmantot savu ķermeni, audus un orgānus pēc nāves.

Ja tuvāko piederīgo sniegtā informācija par mirušā cilvēka dzīves laikā izteikto gribu aizliegt vai atļaut izmantot savu ķermeni, audus un orgānus pēc nāves ir pretrunīga, viņa ķermeni, audus un orgānus izmantot aizliegts.

Pēc bioloģiskās nāves konstatēšanas līdz mirušā cilvēka dzīves laikā izteiktās gribas noskaidrošanai ārstniecības iestāde (audu un orgānu ieguves centrs) drīkst veikt nepieciešamās medicīniskās manipulācijas, kas vērstas uz mirušā cilvēka audu un orgānu funkciju un dzīvotspējas saglabāšanu ķermenī, neuzsākot audu vai orgānu iegūšanas operāciju.

Ārstniecības iestādei (audu un orgānu ieguves centram) ir pienākums informēt tuvākos klātesošos piederīgos par mirušā cilvēka ķermeņa, audu un orgānu izmantošanu un tās tiesiskajiem aspektiem."

4. Papildināt 4.¹ panta piekto daļu ar teikumu šādā redakcijā:

"Zāļu valsts aģentūra lēmumu par atļaujas izsniegšanu vai atteikumu izsniegt atļauju pieņem triju mēnešu laikā no iesnieguma saņemšanas dienas."

5. Izteikt 5. panta tekstu šādā redakcijā:

"Miruša cilvēka patologanatomisko izmeklēšanu (sekciju) var veikt, ja viņš dzīves laikā to atļāvis, izdarot atzīmi veselības informācijas sistēmā. Ja mirušais cilvēks dzīves laikā aizliedzis pēc savas nāves veikt patologanatomisko izmeklēšanu, izdarot atzīmi veselības informācijas sistēmā, tā atļauta tikai 6. pantā minētajos gadījumos.

Gadījumos, kad mirušā cilvēka dzīves laikā izteiktā griba nav zināma un mirušajam nav tuvāko piederīgo, jautājumu par patologanatomiskās izmeklēšanas izdarīšanu izlemj ārstniecības iestādes nodaļas vadītājs, ja cilvēks miris ārstniecības iestādē, vai ārstējošais ārsts vai ārsts, kas konstatējis nāves faktu, ja cilvēks miris ārpus ārstniecības iestādes."

6. Izteikt 6. pantu šādā redakcijā:

"6. pants. Patologanatomiskā un tiesu medicīniskā izmeklēšana, neņemot vērā mirušā cilvēka dzīves laikā izteikto gribu

Neņemot vērā mirušā cilvēka dzīves laikā izteikto gribu, patologanatomiskā izmeklēšana obligāti izdarāma, ja:

1) iespējamais nāves cēlonis ir infekcijas slimība;

2) nāves cēlonis ir dzīves laikā nediagnosticēta slimība vai nediagnosticēti profilaktisko pasākumu, ārstēšanas vai slimības sarežģījumi;

3) nedzīvi dzimuša bērna svars pārsniedz 500 gramus.

Neņemot vērā mirušā cilvēka dzīves laikā izteikto gribu, tiesu medicīniskā izmeklēšana obligāti izdarāma, ja:

1) nedzīvi dzimuša bērna svars pārsniedz 500 gramus;

2) tiesu medicīnisko izmeklēšanu pieprasa izziņas izdarītājs, izmeklētājs vai prokurors."

7. Izteikt III nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

"III nodaļa 
MIRUŠA CILVĒKA ĶERMEŅA, AUDU UN ORGĀNU IZMANTOŠANA".

8. Izteikt 9. panta tekstu šādā redakcijā:

"Patologanatomiskās un tiesu medicīniskās izmeklēšanas laikā, neievērojot mirušā cilvēka dzīves laikā izteikto gribu, drīkst ņemt audu un orgānu paraugus laboratoriski diagnostiskiem izmeklējumiem. Orgānus un audu paraugus zinātniskiem pētījumiem un mācību mērķiem drīkst ņemt, ja mirušais cilvēks dzīves laikā to atļāvis, ja mirušā cilvēka dzīves laikā izteiktā griba nav zināma, kā arī tad, ja mirušā cilvēka dzīves laikā izteiktā griba nav zināma un viņam nav tuvāko piederīgo."

9. Izteikt 11. pantu šādā redakcijā:

"11. pants. Transplantācijas noteikumi donora nāves gadījumā

Informāciju par mirušā cilvēka dzīves laikā izteikto gribu aizliegt vai atļaut izmantot savu ķermeni, audus un orgānus pēc nāves tuvākajiem piederīgajiem ir tiesības paust ārstniecības iestādei (audu un orgānu ieguves centram) līdz attiecīgās audu un orgānu izņemšanas operācijas sākumam. Mirušas nepilngadīgas personas ķermeni, audus un orgānus aizliegts izmantot, ja to rakstveidā nav atļāvis viens no nepilngadīgās personas likumiskajiem pārstāvjiem."

10. 12. pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

"12. pants. Ministru kabineta kompetence miruša cilvēka ķermeņa, audu un orgānu izmantošanas tiesiskā regulējuma jomā";

papildināt otro daļu pēc vārda "recipienta" ar vārdiem "(personas, kurai transplantēti vai tiks transplantēti audi vai orgāni)".

11. Papildināt 17. pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

"Ārstniecības iestāžu un ārstniecības personu darbības atbilstību šā likuma prasībām atbilstoši savai kompetencei uzrauga Veselības inspekcija un Zāļu valsts aģentūra."

12.  18. pantā:

papildināt pirmo daļu pēc vārdiem "izmantošana kalpo" ar vārdiem "medicīnai un";

aizstāt pirmajā daļā vārdus "piekrišanu vai nepiekrišanu" ar vārdiem "aizliegumu vai atļauju";

aizstāt trešajā daļā vārdu "Reklāma" ar vārdiem "Reklāma vai jebkuras tādas informācijas publiska izplatīšana";

papildināt pantu ar ceturto, piekto un sesto daļu šādā redakcijā:

"Šā panta trešajā daļā reklāmas jomā noteiktā ierobežojuma uzraudzību veic saskaņā ar Reklāmas likumu.

Veselības inspekcijai ir tiesības informācijas izplatītājiem uzlikt par pienākumu apturēt tādas informācijas publisku izplatīšanu, kurā ar nolūku gūt finansiālu labumu vai tam līdzvērtīgu izdevīgumu tiek piedāvāti dzīva vai miruša cilvēka audi vai orgāni vai izrādīta interese par iespēju iegūt dzīva vai miruša cilvēka audus vai orgānus. Veselības inspekcijai ir tiesības noteikt informācijas izplatītājiem uzliktā pienākuma izpildes termiņu.

Veselības inspekcijas lēmumu, kas pieņemts, īstenojot šā panta piektajā daļā noteiktās tiesības, šā lēmuma adresāts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā. Veselības inspekcijas lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību."

13. Papildināt pārejas noteikumus ar 6., 7. un 8. punktu šādā redakcijā:

"6. Grozījumi šā likuma 2. panta otrajā un trešajā daļā un 4. panta pirmajā daļā attiecībā uz atzīmes izdarīšanu veselības informācijas sistēmā par aizliegumu vai atļauju izmantot mirušā cilvēka ķermeni, audus un orgānus pēc nāves ir piemērojami no 2021. gada 1. februāra. Līdz 2021. gada 31. janvārim personas griba aizliegt vai atļaut izmantot savu ķermeni, audus un orgānus pēc nāves tiek fiksēta Iedzīvotāju reģistrā, iesniedzot iesniegumu Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei. Līdz 2021. gada 31. janvārim ārstniecības iestādei (audu un orgānu ieguves centram) ir pienākums noskaidrot mirušās personas dzīves laikā pausto gribu aizliegt vai atļaut izmantot savu ķermeni, audus un orgānus pēc nāves, ieskatoties Iedzīvotāju reģistrā.

7. Šā likuma 3. panta pirmās un trešās daļas izslēgums stājas spēkā 2021. gada 1. februārī.

8. Grozījumi šā likuma 5. panta pirmajā daļā attiecībā uz atzīmes izdarīšanu veselības informācijas sistēmā par aizliegumu vai atļauju veikt patologanatomisko izmeklēšanu (sekciju) stājas spēkā 2021. gada 1. februārī."

Likums Saeimā pieņemts 2019. gada 16. maijā.

Valsts prezidents R. Vējonis

Rīgā 2019. gada 30. maijā