Darbības ar dokumentu

Saeimas paziņojums

Par Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas "Par OIK atbalsta ieviešanas mērķiem, ietekmi, kritērijiem atbalsta saņemšanai, atbalsta intensitāti, Eiropas Komisijas 2017. gada 24. aprīļa lēmumu lietā SA.43140 (2015/NN) un par nodarīto kaitējumu un tiesību aizsardzības institūciju rīcību" izveidi

Daru zināmu, ka Saeima šā gada 23. maija sēdē nolēmusi izveidot Parlamentāro izmeklēšanas komisiju par OIK atbalsta ieviešanas mērķiem, ietekmi, kritērijiem atbalsta saņemšanai, atbalsta intensitāti, Eiropas Komisijas 2017. gada 24. aprīļa lēmumu lietā SA.43140 (2015/NN) un par nodarīto kaitējumu un tiesību aizsardzības institūciju rīcību, kas izvērtētu Latvijas valsts rīcību tautsaimniecības interesēm un Latvijas un Eiropas Savienības tiesību normām neatbilstošas valsts atbalsta sistēmas elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamiem energoresursiem un koģenerācijā, arī jebkura veida un nosaukuma ar normatīvajiem aktiem noteiktu un pieļautu līdz šim pastāvējušu atbalsta pasākumu elektroenerģijas ražotājiem vai elektroenerģijas obligātā iepirkuma pasākumu vai sistēmas, izveidošanā un darbībā, tās nepietiekamā un neatbilstošā uzraudzībā un kontrolē, kā arī atbalsta pasākumu savlaicīgu nesaskaņošanu ar Eiropas Komisiju, nepietiekamu Latvijas sabiedrības informēšanu un informācijas slēpšanu par atbalsta pasākumiem un to saskaņošanas procesu, Latvijas tautsaimniecībai nodarīto kaitējumu un tā samazināšanas iespējām, izvērtētu darbības, kas veiktas normatīvo aktu un valsts pārvaldes darbības sakārtošanā, lai nepieļautu līdzīgas Latvijas tautsaimniecības interesēm neatbilstošas rīcības atkārtošanos un turpmāku kaitējuma nodarīšanu Latvijas tautsaimniecībai.

Parlamentārās izmeklēšanas komisija tiek izveidota uz sešiem mēnešiem.

Parlamentārās izmeklēšanas komisijai tās mērķa sasniegšanai ir jānoskaidro atbildes vismaz uz šādiem jautājumiem:

1. Par atbalsta ieviešanas mērķiem

1.1. Vai pirms pašlaik spēkā esošo un arī visu iepriekšējo pēc 1990. gada 4. maija ieviesto valsts atbalsta sistēmu un atbalsta pasākumu elektroenerģijas ražotājiem (arī valsts atbalsta sistēmas elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamiem energoresursiem un koģenerācijā (arī jebkura veida un nosaukuma ar normatīvajiem aktiem noteiktu un pieļautu līdz šim pastāvējušu atbalsta pasākumu elektroenerģijas ražotājiem vai elektroenerģijas obligātā iepirkuma pasākumu vai sistēmas)) ieviešanas (tostarp gan pirms to sākotnējās ieviešanas, gan arī jebkurām vēlākām to izmaiņām), kā arī regulāri to īstenošanas laikā Latvija ir savlaicīgi un atbilstoši:

1.1.1. noteikusi skaidru un Latvijas nacionālajām interesēm atbilstošu enerģētikas politiku, tostarp attiecībā uz atbalstu elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamiem energoresursiem un koģenerācijā;

1.1.2. noteikusi Latvijas nacionālajām interesēm atbilstošus, skaidrus, sasniedzamus un samērīgus mērķus attiecībā uz atbalstu elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamiem energoresursiem un koģenerācijā;

1.1.3. sasniedzamo mērķu noteikšanā, kā arī noteikto mērķu saskaņošanā ar Eiropas Savienības institūcijām ievērojusi:

1.1.3.1. Latvijas nacionālās intereses,

1.1.3.2. Latvijas lietotāju faktisko maksātspēju,

1.1.3.3. saprātīgu līdzsvaru starp vides aizsardzības interesēm un Latvijas tautsaimniecības iespējām?

1.2. Vai Latvijai ir bijis mērķis ieviest un vēlāk koriģēt valsts atbalsta sistēmu un atbalsta pasākumus elektroenerģijas ražotājiem (tostarp valsts atbalsta sistēmas elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamiem energoresursiem un koģenerācijā (arī jebkura veida un nosaukuma ar normatīvajiem aktiem noteiktu un pieļautu līdz šim pastāvējušu atbalsta pasākumu elektroenerģijas ražotājiem vai elektroenerģijas obligātā iepirkuma pasākumu vai sistēmas)), lai:

1.2.1. nodrošinātu elektroenerģijas ražotājiem iespēju gūt neierobežoti lielus ienākumus un peļņu uz visu Latvijas lietotāju rēķina;

1.2.2. nodrošinātu elektroenerģijas ražotājiem iespēju bez pienācīgas Latvijas valsts institūciju kontroles pār elektroenerģijas ražošanas un piegādes procesu ražot elektroenerģiju un pārdot to obligātā iepirkuma ietvaros par cenu, kura pārsniedz tirgus cenu;

1.2.3. nodrošinātu, ka daļa no visu Latvijas elektroenerģijas galalietotāju kopējā patēriņa tiek nosegta ar elektroenerģiju, kas ražota, izmantojot atjaunojamos energoresursus, neatkarīgi no sloga, kuru šādas saistības rada Latvijas lietotājiem, un sekām Latvijas tautsaimniecībai kopumā;

1.2.4. izpildītu Eiropas Savienības institūciju ieteikumus un prasības neatkarīgi no to samērojamības ar Latvijas nacionālajām interesēm;

1.2.5. rīkotos pretēji Eiropas Savienības institūciju ieteikumiem un prasībām atbalsta sniegšanai elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamiem energoresursiem un koģenerācijā?

1.3. Kuras institūcijas un amatpersonas bijušas atbildīgas par atbalsta sniegšanas mērķu noteikšanu, šo mērķu samērojamības ar Latvijas nacionālajām interesēm konstatēšanu un vēlāku to izpildes kontroli?

1.4. Vai atbildīgās institūcijas un amatpersonas ir sniegušas savlaicīgus, skaidrus un pietiekamus darba uzdevumus, lai veiktu nepieciešamās darbības, pētījumus, aprēķinus un novērtējumus par jau noteikto un nākotnē nosakāmo atbalsta mērķu samērīgumu ar Latvijas nacionālajām interesēm?

1.5. Vai nepieciešamās darbības, pētījumus, aprēķinus un novērtējumus veica atbilstošajās jomās kompetentas, neatkarīgas un rezultātos neieinteresētas personas?

1.6. Vai kādas institūcijas vai amatpersonas ir likušas šķēršļus, kavējušas vai ietekmējušas šādu darbību veikšanu, pētījumu, aprēķinu un novērtējumu izstrādi? Kāds pamatojums bijis šādai rīcībai?

2. Par atbalsta ietekmi

2.1. Vai pirms pašlaik spēkā esošo un arī visu iepriekšējo pēc 1990. gada 4. maija ieviesto valsts atbalsta sistēmu un atbalsta pasākumu elektroenerģijas ražotājiem (arī valsts atbalsta sistēmas elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamiem energoresursiem un koģenerācijā (arī jebkura veida un nosaukuma ar normatīvajiem aktiem noteiktu un pieļautu līdz šim pastāvējušu atbalsta pasākumu elektroenerģijas ražotājiem vai elektroenerģijas obligātā iepirkuma pasākumu vai sistēmas)) ieviešanas (tostarp gan pirms to sākotnējās ieviešanas, gan arī jebkurām vēlākām to izmaiņām), kā arī regulāri to īstenošanas laikā Latvija ir savlaicīgi un atbilstoši veikusi visas nepieciešamās darbības, tostarp veikusi nepieciešamos pētījumus, aprēķinus un novērtējumus, lai paredzētu šādu atbalsta pasākumu iespējamās sekas nākotnē, novērtētu šādu atbalsta pasākumu jau faktiski radītās sekas, kā arī nepieļautu negatīvu ietekmi uz:

2.1.1. Latvijas tautsaimniecību kopumā, kā arī atsevišķām tās jomām;

2.1.2. elektroenerģijas lietotāju veicamo maksājumu par elektroenerģiju un elektroenerģijas piegādes pakalpojumiem apmēru, no tā izrietošo ietekmi uz Latvijas elektroenerģijas lietotāju konkurētspēju Eiropas Savienības kopējā tirgū un ārpus Eiropas Savienības robežām, kā arī eksportspēju;

2.1.3. konkurenci elektroenerģijas tirgū Latvijā, Baltijā, Eiropas Savienības kopējā tirgū, kā arī ārpus Eiropas Savienības robežām;

2.1.4. elektroenerģijas pārvades un sadales sistēmām (to jaudu palielināšanas un tīkla paplašināšanas nepieciešamību);

2.1.5. citiem līdzīgiem un ar visu iepriekš minēto saistītiem faktoriem?

2.2. Kādas tieši darbības, pētījumi, aprēķini un novērtējumi par valsts atbalsta sistēmām un atbalsta pasākumiem ir veikti pirms to ieviešanas (tostarp gan pirms sākotnējās ieviešanas, gan arī pirms jebkurām vēlākām izmaiņām)?

2.3. Vai ir veiktas darbības, pētījumi, aprēķini un novērtējumi tikai pirms valsts atbalsta sistēmu un atbalsta pasākumu ieviešanas vai arī ir notikusi regulāra jau esošo atbalsta sistēmas un atbalsta pasākumu kontrole?

2.4. Vai šādas darbības, pētījumi, aprēķini un novērtējumi ir bijuši savlaicīgi, pietiekami, kvalitatīvi, detalizēti, samērīgi un atbilstoši atbalsta sistēmas, jebkura veida atbalsta pasākumu vai jebkuru to izmaiņu ietekmei uz Latvijas tautsaimniecību kopumā, kā arī uz atsevišķām Latvijas tautsaimniecības jomām?

2.5. Ja šādas darbības, pētījumi, aprēķini un novērtējumi nav veikti, kādu iemeslu dēļ tie nav veikti? Kādas institūcijas un amatpersonas ir pieņēmušas šādus lēmumus?

2.6. Ja šādas darbības, pētījumi, aprēķini un novērtējumi nav bijuši pietiekami kvalitatīvi, precīzi, savlaicīgi un atbilstoši, kādu iemeslu dēļ tie nav bijuši pietiekami kvalitatīvi, precīzi, savlaicīgi un atbilstoši?

2.7. Kādas institūcijas un amatpersonas bijušas atbildīgas par nepieciešamo darbību veikšanu, pētījumu, aprēķinu un novērtējumu izstrādi?

2.8. Vai atbildīgās institūcijas un amatpersonas ir sniegušas savlaicīgus, skaidrus un pietiekamus darba uzdevumus šādu darbību, pētījumu, aprēķinu un novērtējumu veikšanai?

2.9. Vai nepieciešamās darbības, pētījumus, aprēķinus un novērtējumus veica atbilstošajās jomās kompetentas, neatkarīgas un rezultātos neieinteresētas personas?

2.10. Vai kādas institūcijas vai amatpersonas ir likušas šķēršļus, kavējušas vai ietekmējušas šādu darbību veikšanu, pētījumu, aprēķinu un novērtējumu izstrādi? Kāds pamatojums bijis šādai rīcībai?

3. Par kritērijiem atbalsta saņemšanai

3.1. Vai pirms pašlaik spēkā esošo un arī visu iepriekšējo pēc 1990. gada 4. maija ieviesto valsts atbalsta sistēmu un atbalsta pasākumu elektroenerģijas ražotājiem (arī valsts atbalsta sistēmas elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamiem energoresursiem un koģenerācijā (arī jebkura veida un nosaukuma ar normatīvajiem aktiem noteiktu un pieļautu līdz šim pastāvējušu atbalsta pasākumu elektroenerģijas ražotājiem vai elektroenerģijas obligātā iepirkuma pasākumu vai sistēmas)) ieviešanas (tostarp gan pirms to sākotnējās ieviešanas, gan arī jebkurām vēlākām to izmaiņām), kā arī regulāri to īstenošanas laikā Latvija ir savlaicīgi un atbilstoši veikusi visas nepieciešamās darbības, tostarp veikusi nepieciešamos pētījumus, aprēķinus un novērtējumus, lai noteiktu kritērijus, kādiem jāatbilst elektroenerģijas ražotājiem, lai saņemtu atbalstu elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamiem energoresursiem un koģenerācijā?

3.2. Kādas tieši darbības, pētījumi, aprēķini un novērtējumi par valsts atbalsta sistēmām un atbalsta pasākumiem ir veikti pirms to ieviešanas (tostarp gan pirms sākotnējās ieviešanas, gan arī pirms jebkurām vēlākām izmaiņām), kā arī visā atbalsta sniegšanas laikā?

3.3. Vai šādas darbības, pētījumi, aprēķini un novērtējumi ir bijuši savlaicīgi, pietiekami, kvalitatīvi, detalizēti, samērīgi un atbilstoši atbalsta sistēmas, jebkura veida atbalsta pasākumu vai jebkuru to izmaiņu ietekmei uz Latvijas tautsaimniecību kopumā, kā arī uz atsevišķām Latvijas tautsaimniecības jomām?

3.4. Ja šādas darbības, pētījumi, aprēķini un novērtējumi nav veikti, kādu iemeslu dēļ tie nav veikti? Kādas institūcijas un amatpersonas ir pieņēmušas šādus lēmumus?

3.5. Ja šādas darbības, pētījumi, aprēķini un novērtējumi nav bijuši pietiekami kvalitatīvi, precīzi, savlaicīgi un atbilstoši, kādu iemeslu dēļ tie nav bijuši pietiekami kvalitatīvi, precīzi, savlaicīgi un atbilstoši?

3.6. Kuras institūcijas un amatpersonas bijušas atbildīgas par nepieciešamo darbību veikšanu, pētījumu, aprēķinu un novērtējumu izstrādi?

3.7. Vai atbildīgās institūcijas un amatpersonas ir sniegušas savlaicīgus, skaidrus un pietiekamus darba uzdevumus šādu darbību, pētījumu, aprēķinu un novērtējumu veikšanai?

3.8. Vai nepieciešamās darbības, pētījumus, aprēķinus un novērtējumus veica atbilstošajās jomās kompetentas, neatkarīgas un rezultātos neieinteresētas personas?

3.9. Vai kādas institūcijas vai amatpersonas ir likušas šķēršļus, kavējušas vai ietekmējušas šādu darbību veikšanu, pētījumu, aprēķinu un novērtējumu izstrādi? Kāds pamatojums bijis šādai rīcībai?

3.10. Vai atbalsta piešķiršanai un saņemšanai noteiktie kritēriji (piemēram, prasības saistībā ar elektroenerģijas pašpatēriņu, lietderīgu siltumenerģijas izmantošanu, elektrostacijas efektivitātes rādītājiem, prasības kurināmā uzskaitei un izmantošanai u. tml.) ir efektīvi uzraudzīti un kontrolēti visās atbalsta piešķiršanas un saņemšanas stadijās, tostarp:

3.10.1. atbalsta saņemšanas tiesību piešķiršanas stadijā;

3.10.2. elektrostaciju izbūves laikā;

3.10.3. elektrostaciju darbības uzsākšanas laikā;

3.10.4. pārējā atbalsta saņemšanas laikā?

3.11. Vai ir nodrošināta efektīva uzraudzība un kontrole pilnīgi visā atbalsta saņemšanas periodā, tostarp vai tiek pārbaudīti arī iespējami pagātnē pieļauti ražotāju pārkāpumi?

3.12. Kuras institūcijas un amatpersonas bijušas atbildīgas par nepieciešamo efektīvas uzraudzības un kontroles mehānismu savlaicīgu noteikšanu, koriģēšanu un uzlabošanu atbilstoši faktiskajiem apstākļiem, kā arī par efektīvu uzraudzības un kontroles darbību veikšanu?

3.13. Ja nepieciešamie efektīvas uzraudzības un kontroles mehānismi nav savlaicīgi noteikti, koriģēti un uzlaboti atbilstoši faktiskajiem apstākļiem, kādu iemeslu dēļ tas nav izdarīts?

3.14. Vai kādas institūcijas vai amatpersonas ir likušas šķēršļus, kavējušas vai ietekmējušas šādu efektīvas uzraudzības un kontroles mehānismu savlaicīgu noteikšanu, koriģēšanu un uzlabošanu atbilstoši faktiskajiem apstākļiem, kā arī efektīvas uzraudzības un kontroles darbību veikšanu? Kāds ir pamatojums šādai rīcībai?

4. Par atbalsta intensitāti

4.1. Vai pirms pašlaik spēkā esošo un arī visu iepriekšējo pēc 1990. gada 4. maija ieviesto valsts atbalsta sistēmu un atbalsta pasākumu elektroenerģijas ražotājiem (arī valsts atbalsta sistēmas elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamiem energoresursiem un koģenerācijā (arī jebkura veida un nosaukuma ar normatīvajiem aktiem noteiktu un pieļautu līdz šim pastāvējušu atbalsta pasākumu elektroenerģijas ražotājiem vai elektroenerģijas obligātā iepirkuma pasākumu vai sistēmas)) ieviešanas (tostarp gan pirms to sākotnējās ieviešanas, gan arī jebkurām vēlākām to izmaiņām), kā arī regulāri to īstenošanas laikā Latvija ir savlaicīgi un atbilstoši pēc savas iniciatīvas veikusi visas nepieciešamās darbības, tostarp veikusi nepieciešamos pētījumus, aprēķinus un novērtējumus, lai noteiktu:

4.1.1. objektīvi nepieciešamo minimālo atbalsta intensitāti (apmēru) elektroenerģijas ražotājiem, lai tie būtu motivēti uzsākt elektrostaciju, kur elektroenerģija tiek ražota no atjaunojamiem energoresursiem, un koģenerācijas elektrostaciju izveidi un pārdot šādās elektrostacijās saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros;

4.1.2. maksimāli pieļaujamo atbalsta intensitāti (apmēru) tiem elektroenerģijas ražotājiem, kuri elektroenerģiju ražo no atjaunojamiem energoresursiem un koģenerācijas elektrostacijās;

4.1.3. maksimāli pieļaujamo kopējo dažādu veidu atbalstu intensitāti (piemēram, atbalstu elektrostacijas būvniecībai, elektroenerģijas ražošanai, platību maksājumus u. tml.) tiem elektroenerģijas ražotājiem, kuri elektroenerģiju ražo no atjaunojamiem energoresursiem un koģenerācijas elektrostacijās?

4.2. Kādas tieši darbības, pētījumi, aprēķini un novērtējumi par valsts atbalsta sistēmām un atbalsta pasākumiem ir veikti pirms to ieviešanas (tostarp gan pirms sākotnējās ieviešanas, gan arī pirms jebkurām vēlākām izmaiņām), kā arī visā atbalsta sniegšanas laikā?

4.3. Vai šādas darbības, pētījumi, aprēķini un novērtējumi ir bijuši savlaicīgi, pietiekami, kvalitatīvi, detalizēti, samērīgi un atbilstoši atbalsta sistēmas, jebkura veida atbalsta pasākumu vai jebkuru to izmaiņu ietekmei uz Latvijas tautsaimniecību kopumā, kā arī atsevišķām Latvijas tautsaimniecības jomām?

4.4. Ja šādas darbības, pētījumi, aprēķini un novērtējumi nav veikti, kādu iemeslu dēļ tie nav veikti? Kādas institūcijas un amatpersonas ir pieņēmušas šādus lēmumus?

4.5. Ja šādas darbības, pētījumi, aprēķini un novērtējumi nav bijuši pietiekami kvalitatīvi, precīzi, savlaicīgi un atbilstoši, kādu iemeslu dēļ tie nav bijuši pietiekami kvalitatīvi, precīzi, savlaicīgi un atbilstoši?

4.6. Kuras institūcijas un amatpersonas bijušas atbildīgas par nepieciešamo darbību veikšanu, pētījumu, aprēķinu un novērtējumu izstrādi?

4.7. Vai atbildīgās institūcijas un amatpersonas ir sniegušas savlaicīgus, skaidrus un pietiekamus darba uzdevumus šādu darbību, pētījumu, aprēķinu un novērtējumu veikšanai?

4.8. Vai nepieciešamās darbības, pētījumus, aprēķinus un novērtējumus veica atbilstošajās jomās kompetentas, neatkarīgas un rezultātos neieinteresētas personas?

4.9. Vai kādas institūcijas vai amatpersonas ir likušas šķēršļus, kavējušas vai ietekmējušas šādu darbību veikšanu, pētījumu, aprēķinu un novērtējumu izstrādi, kā arī to piemērošanu praksē? Kāds pamatojums bijis šādai rīcībai?

4.10. Ja šādas darbības, pētījumi, aprēķini un novērtējumi ir veikti, vai tie ir ņemti vērā? Ja tie nav ņemti vērā, kādu iemeslu dēļ tas nav darīts? Kādas institūcijas un amatpersonas ir par to atbildīgas?

4.11. Vai Latvija ir savlaicīgi un atbilstoši noteikusi ierobežojumus atbalstu saņemošo elektrostaciju kopējam atbalsta apmēram visā atbalsta sniegšanas laikā?

4.12. Ja šādi ierobežojumi ir bijuši noteikti vismaz kādā daļā no atbalsta sniegšanas laika:

4.12.1. vai tie ir noteikti pēc Latvijas institūciju un amatpersonu iniciatīvas vai arī tikai pēc Eiropas Komisijas 2017. gada 24. aprīļa lēmuma saņemšanas;

4.12.2. vai to ievērošana ir pilnībā un efektīvi uzraudzīta un kontrolēta;

4.12.3. kuras institūcijas un amatpersonas ir atbildīgas par šādu ierobežojumu ievērošanas efektīvas uzraudzības un kontroles sistēmas izveidi, kā arī šādas uzraudzības un kontroles efektīvu īstenošanu?

4.13. Ja šādi ierobežojumi nav bijuši noteikti visā vai kādā daļā no atbalsta sniegšanas laika vai arī to ievērošana nav efektīvi uzraudzīta un kontrolēta:

4.13.1. kāpēc tas nav ticis darīts;

4.13.2. vai šāda situācija atbilst Latvijas tautsaimniecības interesēm un Eiropas Savienības tiesību aktiem (arī ieteikumiem, vadlīnijām, pamatnostādnēm);

4.13.3. kuras institūcijas un amatpersonas ir pieņēmušas lēmumus par to, ka šādi ierobežojumi nav nepieciešami vai arī ka noteikto ierobežojumu ievērošanu nav nepieciešams efektīvi uzraudzīt un kontrolēt;

4.13.4. kuras institūcijas un amatpersonas ir veikušas jebkuras citas darbības, kas rada šķēršļus, kavē, ietekmē vai padara neiespējamu efektīvu uzraudzību un kontroli?

5. Par Eiropas Komisijas 2017. gada 24. aprīļa lēmumu lietā SA.43140 (2015/NN)

5.1. Kāpēc Latvija ir pieļāvusi Eiropas Komisijas 2017. gada 24. aprīļa lēmumā lietā SA.43140 (2015/NN) (turpmāk - EK lēmums) norādītos pārkāpumus, tostarp:

5.1.1. kāpēc Latvija ir ilgstoši pārkāpusi Līguma par Eiropas Savienības darbību 108.(3) pantu;

5.1.2. kāpēc Latvija ir ilgstoši rīkojusies pretēji Eiropas Savienības tiesību aktiem, tostarp 2001. gada Kopienas pamatnostādnēm par valsts atbalstu vides aizsardzībai un 2008. gada Kopienas pamatnostādnēm par valsts atbalstu vides aizsardzībai;

5.1.3. kāpēc Latvija ir ilgstoši pieļāvusi, ka tiek diskriminēta no Igaunijas un Lietuvas importētā elektroenerģija?

5.2. Kādu informāciju (arī aprēķinus) Latvija ir sniegusi Eiropas Komisijai EK lēmuma sagatavošanas procesā? Vai Latvijas sniegtā informācija ir patiesa, pilnīga un objektīvi ataino atbalsta sniegšanu elektroenerģijas ražotājiem Latvijā (jo īpaši attiecībā uz to, ka Latvijas iesniegtajos aprēķinos ir ņemts vērā viss elektroenerģijas ražotājiem sniegtais atbalsts visā to darbības periodā (elektrostaciju dzīves ciklā), kā arī to, ka Latvijā pirms 2007. gada pašmāju elektroenerģijas tirgus ir bijis slēgts konkurencei)?

5.3. Kuras institūcijas un amatpersonas ir atbildīgas par komunikāciju ar Eiropas Komisiju attiecībā uz Latvijas ieviestajām atbalsta sistēmām un atbalsta pasākumiem, kā arī EK lēmuma sagatavošanas un pieņemšanas procesā?

5.4. Kuras institūcijas un amatpersonas ir atbildīgas par savlaicīgu patiesas, pilnīgas un objektīvas informācijas sagatavošanu un iesniegšanu Eiropas Komisijai?

5.5. Vai kādas institūcijas vai amatpersonas ir likušas šķēršļus, kavējušas vai ietekmējušas savlaicīgu patiesas, pilnīgas un objektīvas informācijas par Latvijā īstenoto un plānoto atbalsta pasākumu ieviešanu sagatavošanu un iesniegšanu Eiropas Komisijai?

5.6. Kuras institūcijas un amatpersonas ir atbildīgas par lēmumu pieņemšanu par Latvijas pieļautās diskriminācijas 80 miljonu euro apmērā kompensēšanu Igaunijai un Lietuvai? Kādas institūcijas un amatpersonas ir pieņēmušas lēmumus par šādas diskriminācijas kompensācijas risinājumiem (par šīs naudas summas ieguldīšanu projektos, kas nāktu par labu ārvalstu ražotājiem)? Vai šādi lēmumi atbilst Latvijas tautsaimniecības interesēm?

5.7. Vai Latvija ir pilnībā un atbilstoši izpildījusi visus EK lēmumā minētos nosacījumus? Vai šajā sakarā Latvija ir sniegusi Eiropas Komisijai informāciju, kas ir patiesa, pilnīga un objektīvi ataino atbalsta sniegšanu elektroenerģijas ražotājiem Latvijā?

5.8. Vai EK lēmumā konstatēto neatbilstību un pārkāpumu rezultātā Latvijas lietotājiem radītā kaitējuma nekavējoša novēršana ir Latvijas tautsaimniecības interesēm atbilstoša un samērīga?

5.9. Vai EK lēmumā konstatētās neatbilstības un pārkāpumi rada pienākumu atbildīgajām institūcijām un amatpersonām nekavējoties veikt visas nepieciešamās darbības, lai novērstu EK lēmumā norādīto pārkāpumu rezultātā radīto kaitējumu Latvijas lietotājiem?

5.10. Vai EK lēmumā konstatētās elektroenerģijas ražotāju pārkompensācijas seku novēršana (kompensēšana Latvijas lietotājiem) ilgstošā laika periodā, nevis nekavējoties ir Latvijas tautsaimniecības interesēm atbilstoša un samērīga?

5.11. Kuras institūcijas un amatpersonas ir atbildīgas par:

5.11.1. pilnvērtīgu Latvijas sabiedrības informēšanu par EK lēmumu un tā sekām;

5.11.2. lēmumu atteikties no EK lēmuma saņemšanas latviešu valodā;

5.11.3. savlaicīgu EK lēmuma tulkojuma latviešu valodā sagatavošanu un publiskošanu?

5.12. Vai EK lēmuma nepubliskošana un atteikšanās no tā saņemšanas latviešu valodā, kā arī EK lēmuma tulkojuma latviešu valodā savlaicīga nesagatavošana atbilst Latvijas sabiedrības interesēm?

5.13. Vai atbildīgās institūcijas un amatpersonas ir savlaicīgi sniegušas patiesu, pilnīgu un objektīvu informāciju par EK lēmumu?

5.14. Vai EK lēmuma iztulkošanā un piemērošanā, kā arī tajā norādīto neatbilstību un pārkāpumu novēršanā tiek samērīgi ņemtas vērā gan Latvijas lietotāju, gan atbalsta saņēmēju intereses?

6. Par nodarīto kaitējumu un tiesībaizsardzības institūciju rīcību

6.1. Kāds ir kopējais Latvijas tautsaimniecības interesēm, Latvijas un Eiropas Savienības tiesību normām neatbilstošas valsts atbalsta sistēmas elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamiem energoresursiem un koģenerācijā (arī jebkura veida un nosaukuma ar normatīvajiem aktiem noteiktu un pieļautu līdz šim pastāvējušu atbalsta pasākumu elektroenerģijas ražotājiem vai elektroenerģijas obligātā iepirkuma pasākumu vai sistēmas) izveidošanas un darbības, tās nepietiekamās uzraudzības un kontroles, kā arī savlaicīgas nesaskaņošanas ar Eiropas Komisiju nodarītais kaitējums Latvijas tautsaimniecībai?

6.2. Vai Latvijas tiesībaizsardzības institūcijas ir savlaicīgi un efektīvi veikušas visas nepieciešamās darbības, lai noskaidrotu Latvijas tautsaimniecībai nodarītā kaitējuma apmēru, noskaidrotu tās amatpersonas, kuras nav godprātīgi veikušas savus pienākumus un visas nepieciešamās darbības atbilstoši to kompetencei, kuras ir likušas šķēršļus, kavējušas vai ietekmējušas atbalsta piešķiršanas un sniegšanas efektīvas uzraudzības un kontroles sistēmas izveidošanu, kā arī efektīvu uzraudzību un kontroli pār atbalsta piešķiršanu un sniegšanu un ir atbildīgas par kaitējuma nodarīšanu Latvijas tautsaimniecībai, kā arī lai atbildīgās personas sauktu pie likumā noteiktās atbildības?

6.3. Vai Latvijas tiesībaizsardzības institūcijas ir savlaicīgi un efektīvi veikušas visas nepieciešamās darbības, lai noskaidrotu, vai amatpersonas, kuras nav godprātīgi veikušas savus pienākumus un visas nepieciešamās darbības atbilstoši to kompetencei un Latvijas tautsaimniecības interesēm, kuras ir likušas šķēršļus, kavējušas vai ietekmējušas atbalsta piešķiršanas un sniegšanas efektīvas uzraudzības un kontroles sistēmas izveidošanu, kā arī efektīvu uzraudzību un kontroli pār atbalsta piešķiršanu un sniegšanu:

6.3.1. nav tieši vai netieši guvušas personīgu labumu no šādas rīcības (bezdarbības);

6.3.2. atbalsta saņēmēji nav prettiesiski tieši vai netieši ietekmējuši vai motivējuši?

6.4. Vai Latvijas tiesībaizsardzības institūcijas ir savlaicīgi un efektīvi veikušas visas nepieciešamās darbības, lai noskaidrotu (apstiprinātu vai noliegtu), vai Latvijas tautsaimniecības interesēm, Latvijas un Eiropas Savienības tiesību normām neatbilstošas valsts atbalsta sistēmas elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamiem energoresursiem un koģenerācijā (arī jebkura veida un nosaukuma ar normatīvajiem aktiem noteiktu un pieļautu līdz šim pastāvējušu atbalsta pasākumu elektroenerģijas ražotājiem vai elektroenerģijas obligātā iepirkuma pasākumu vai sistēmas) izveidošanas un darbības, tās nepietiekamās uzraudzības un kontroles, kā arī savlaicīgas nesaskaņošanas ar Eiropas Komisiju iemesls nav saistīts ar koruptīvām darbībām?

Saeimas priekšsēdētāja I. Mūrniece

Rīgā 2019. gada 23. maijā