Darbības ar dokumentu

1. Diasporas konsultatīvā padome (turpmāk – padome) ir padomdevēja institūcija, kuras mērķis ir veicināt saskaņotu diasporas politikas izstrādi un tās ikgadējo prioritāšu noteikšanu, kā arī diasporas politikas īstenošanu un novērtēšanu.

2. Padomes lēmumiem ir ieteikuma raksturs.

3. Padomei ir šādas funkcijas:

3.1. veicināt vienotu valsts diasporas politikas izstrādi un īstenošanu;

3.2. veicināt valsts un pašvaldību iestāžu, diasporas organizāciju, kā arī biedrību un nodibinājumu sadarbību diasporas politikas jomā.

4. Lai nodrošinātu funkciju izpildi, padome veic Diasporas likumā noteiktos uzdevumus, kā arī:

4.1. sniedz valsts pārvaldes iestādēm priekšlikumus par diasporas politikas prioritārajiem virzieniem un diasporas politikas īstenošanu;

4.2. novērtē diasporas politikas īstenošanu;

4.3. izvērtē un sniedz priekšlikumus par diasporas politikas jomā izstrādātajiem normatīvajiem aktiem un politikas plānošanas dokumentiem;

4.4. sniedz priekšlikumus par diasporas politikas īstenošanai nepieciešamo valsts budžeta finansējumu;

4.5. izvērtē diasporas locekļu, diasporas organizāciju un valsts pārvaldes institūciju priekšlikumus par diasporas politikas pilnveidošanu.

5. Padomei ir šādas tiesības:

5.1. atbilstoši kompetencei pieprasīt un saņemt no valsts pārvaldes un pašvaldību iestādēm, biedrībām un nodibinājumiem to rīcībā esošo padomes funkciju izpildei nepieciešamo informāciju;

5.2. uzaicināt piedalīties padomes sēdēs ekspertus un diasporas organizāciju, biedrību un nodibinājumu pārstāvjus ar padomdevēja vai novērotāja tiesībām;

5.3. veidot darba grupas, lai sagatavotu padomes sēdēs izskatāmos jautājumus un dokumentu projektus.

6. Padomes sastāvā ir:

6.1. divi Ārlietu ministrijas pārstāvji;

6.2. Ekonomikas ministrijas pārstāvis;

6.3. Iekšlietu ministrijas pārstāvis;

6.4. Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvis;

6.5. Kultūras ministrijas pārstāvis;

6.6. Labklājības ministrijas pārstāvis;

6.7. Latvijas Universitātes Diasporas un migrācijas pētījumu centra pārstāvis;

6.8. Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes pārstāvis;

6.9. Sabiedrības integrācijas fonda pārstāvis;

6.10. Saeimas Ārlietu komisijas pārstāvis;

6.11. Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas pārstāvis;

6.12. Valsts kancelejas pārstāvis;

6.13. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvis;

6.14. biedrības "Ar pasaules pieredzi Latvijā" pārstāvis;

6.15. biedrības "Latvijas Pašvaldību savienība" pārstāvis;

6.16. Latvijas Evaņģēliski Luteriskās Baznīcas Ārpus Latvijas pārstāvis;

6.17. organizācijas "Daugavas Vanagi" centrālās valdes pārstāvis;

6.18. Pasaules Brīvo latviešu apvienības un tās biedrorganizāciju pārstāvji:

6.18.1. Pasaules Brīvo latviešu apvienības valdes pārstāvis;

6.18.2. Amerikas latviešu apvienības pārstāvis;

6.18.3. Eiropas latviešu apvienības pārstāvis;

6.18.4. Dienvidamerikas un Karību latviešu apvienības pārstāvis;

6.18.5. Krievijas latviešu kongresa pārstāvis;

6.18.6. Latviešu apvienības Austrālijā un Jaunzēlandē pārstāvis;

6.18.7. Latviešu nacionālās apvienības Kanādā pārstāvis;

6.19. divi pārstāvji, kuri pārstāv biedrību, nodibinājumu un organizāciju, kas nav minēta šo noteikumu 6.14., 6.15., 6.16., 6.17. un 6.18. apakšpunktā. Šos padomes locekļus ievēlē padomes pirmajā kalendāra gada sēdē atklātā balsojumā un apstiprina uz vienu gadu. Pamatkritēriji dalībai padomē ir šādi:

6.19.1. biedrība, nodibinājums vai diasporas organizācija vismaz divus gadus darbojas jomā, kas ir saistīta ar kādu no Diasporas likuma mērķiem;

6.19.2. biedrība, nodibinājums vai diasporas organizācija līdz attiecīgā kalendāra gada janvāra beigām iesniegusi elektroniski padomes sekretariātā pieteikumu un izteikusi vēlmi kļūt par padomes locekli.

7. Padomes priekšsēdētājs ir ārlietu ministra noteikts Ārlietu ministrijas pārstāvis.

8. Padomes priekšsēdētājam ir vietnieks. Padomes priekšsēdētāja vietnieku padome ievēlē atklātā balsojumā no to padomes locekļu vidus, kuri pārstāv diasporas organizācijas, biedrības un nodibinājumus.

9. Padomes personālsastāvu apstiprina ārlietu ministrs, pamatojoties uz šo noteikumu 6. punktā minēto iestāžu, biedrību un nodibinājumu deleģējumu. Šo noteikumu 6. punktā minēto iestāžu, biedrību un nodibinājumu pilnvarotā pārstāvja prombūtnes laikā attiecīgā iestāde, biedrība vai nodibinājums pilnvaro citu pārstāvi piedalīties padomes sēdēs.

10. Padomes locekļi atlīdzību par darbu padomē nesaņem.

11. Padomes locekļi:

11.1. ierosina sasaukt padomes sēdes, piedalās padomes sēdēs, kā arī padomes lēmumu sagatavošanā un pieņemšanā;

11.2. ierosina uzaicināt ekspertus piedalīties padomes sēdēs ar padomdevēja vai novērotāja tiesībām;

11.3. sniedz priekšlikumus par padomes sēdē izskatāmajiem jautājumiem.

12. Padomes sēdes sasauc ne retāk kā četras reizes gadā.

13. Padome ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās vairāk nekā puse padomes locekļu.

14. Padomes sēdes ir atklātas.

15. Sekretariāts atbilstoši tehniskajām iespējām nodrošina padomes locekļu attālinātu dalību padomes sēdēs.

16. Padome lēmumus pieņem, koleģiāli vienojoties, bet domstarpību gadījumā – balsojot. Lēmums ir pieņemts, ja par to ir nobalsojis vairākums no padomes sēdē klātesošajiem dalībniekiem. Katram padomes loceklim ir viena balss. Ja balsu skaits sadalās vienādi, izšķirošā ir padomes priekšsēdētāja balss.

17. Padomes sēžu starplaikos padomei ir tiesības pieņemt lēmumu rakstiskā procedūrā.

18. Ja padomes loceklis nepiekrīt pieņemtajam lēmumam, viņam ir tiesības savu viedokli noformēt rakstveidā un pievienot sēdes protokolam.

19. Padomes darbu materiāltehniski nodrošina un padomes sekretariāta funkcijas pilda Ārlietu ministrija.