Darbības ar dokumentu

Tiesību akts: spēkā esošs

Ministru kabineta noteikumi Nr. 129

Rīgā 2019. gada 26. martā (prot. Nr. 16 3. §)

Grozījumi Ministru kabineta 2015. gada 10. februāra noteikumos Nr. 77 "Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda projektu pārbaužu veikšanas kārtība 2014.-2020. gada plānošanas periodā"

Izdoti saskaņā ar Eiropas Savienības struktūrfondu
un Kohēzijas fonda 2014.-2020. gada plānošanas perioda
vadības likuma 20. panta 3., 4., 7. un 8. punktu

Izdarīt Ministru kabineta 2015. gada 10. februāra noteikumos Nr. 77 "Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda projektu pārbaužu veikšanas kārtība 2014.-2020. gada plānošanas periodā" (Latvijas Vēstnesis, 2015, 44. nr.; 2016, 113. nr.; 2017, 187. nr.; 2018, 133. nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt 47. punktu šādā redakcijā:

"47. Finansējuma saņēmējs saskaņā ar līgumu vai vienošanos par projekta īstenošanu, izmantojot vadības informācijas sistēmu, iesniedz sadarbības iestādē avansa maksājuma pieprasījumu vai maksājumu pieprasījumu, kurā iekļauta informācija par projekta izdevumiem un īstenošanas progresu, tai skaitā par izsludinātajiem iepirkumiem, noslēgtajiem līgumiem, sasniegtajiem rezultātiem un rādītājiem, un cita informācija (2. pielikums)."

2. Papildināt V nodaļu ar 53.1, 53.2, 53.3, 53.4, 53.5 un 53.6 punktu šādā redakcijā:

"53.1 Finansējuma saņēmējs saskaņā ar līgumu vai vienošanos par projekta īstenošanu reizi gadā līdz 30. janvārim (par iepriekšējo kalendāra gadu) un, ja attiecināms, arī kopā ar noslēguma maksājuma pieprasījumu iesniedz sadarbības iestādē pārskatu par projekta dalībniekiem (2.1 pielikums), izmantojot vadības informācijas sistēmu.

53.2 Finansējuma saņēmējs pārskatā par projekta dalībniekiem apkopo un iekļauj datus (tai skaitā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulas (ES) Nr. 1304/2013 par Eiropas Sociālo fondu un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1081/2006 I un II pielikumā noteiktos datus), kas nepieciešami pārbaudei, revīzijai, uzraudzībai, izvērtēšanai, finanšu pārvaldībai un ziņu iesniegšanai Eiropas Komisijā.

53.3 Sadarbības iestāde pārbauda un apstiprina finansējuma saņēmēja iesniegto pārskatu par projekta dalībniekiem 20 darbdienu laikā pēc informācijas saņemšanas. Ja pārskats par projekta dalībniekiem tiek iesniegts kopā ar noslēguma maksājuma pieprasījumu, sadarbības iestāde to pārbauda un apstiprina līdz noslēguma maksājuma pieprasījumā iekļauto attiecināmo izdevumu apstiprināšanai.

53.4 Sadarbības iestādei, veicot šo noteikumu 53.3 punktā minēto pārbaudi, ir tiesības precizēt datus atbilstoši tai pieejamiem reģistros un valsts informācijas sistēmās iekļautajiem datiem. Ja tiek konstatētas neprecizitātes datos, kas nav pieejami reģistros un valsts informācijas sistēmās, sadarbības iestāde lūdz finansējuma saņēmēju precizēt iesniegto pārskatu par projekta dalībniekiem vai sniegt papildu informāciju. Finansējuma saņēmējs precizē pārskatu par projekta dalībniekiem vai sniedz papildu informāciju piecu darbdienu laikā pēc sadarbības iestādes pieprasījuma saņemšanas vai citā termiņā, par ko atsevišķi vienojas ar sadarbības iestādi.

53.5 Šo noteikumu 53.3 punktā minēto termiņu var pagarināt par precizējumu vai papildu informācijas izskatīšanai nepieciešamo laiku, bet ne ilgāk kā par 10 darbdienām pēc precizējumu saņemšanas dienas.

53.6 Sadarbības iestāde, apstiprinot nākamo maksājuma pieprasījumu, kas iesniegts pēc šo noteikumu 53.1 punktā minētā pārskata apstiprināšanas, neatbilstoši veiktos izdevumus, ja tādi radušies, ietur no nākamā vai noslēguma maksājuma pieprasījuma saskaņā ar līgumu vai vienošanos par projekta īstenošanu."

3. Papildināt 54. punktu aiz vārda "saņēmējs" ar vārdiem "vadības informācijas sistēmā vai elektroniskā dokumenta formā".

4. Papildināt noteikumus ar VII nodaļu šādā redakcijā:

"VII. Noslēguma jautājums

67. Finansējuma saņēmējs 2. pielikuma E sadaļu par 2018. gadu sadarbības iestādē iesniedz:

67.1. kopā ar pirmo 2019. gada starpposma maksājuma pieprasījumu, ja tā iesniegšanas termiņš ir līdz 2019. gada 31. martam;

67.2. līdz 2019. gada 31. martam, ja 2019. gada pirmais starpposma maksājuma pieprasījuma iesniegšanas termiņš ir pēc 2019. gada 31. marta."

5. Svītrot 2. pielikuma ievaddaļā vārdus un skaitli "E sadaļa (12. p.) jāiesniedz reizi gadā ar projekta starpposma maksājuma pieprasījumu, ko iesniedz kā pirmo kalendāra gadā, ESF projektiem, kuros ir noteikts rezultāts vai rādītājs "dalībnieku skaits", kā arī tajos ERAF projektos, kas paredz fizisku personu apmācības vai kapacitātes stiprināšanas pasākumus".

6. Svītrot 2. pielikuma E sadaļu.

7. Papildināt noteikumus ar 2.1 pielikumu šādā redakcijā (pielikums).

Ministru prezidents A. K. Kariņš

Finanšu ministrs J. Reirs

 

Finanšu ministrijas iesniegtajā redakcijā

Pielikums
Ministru kabineta
2019. gada 26. marta
noteikumiem Nr. 129

"2.1 pielikums
Ministru kabineta
2015. gada 10. februāra
noteikumiem Nr. 77

Pārskats par projekta dalībniekiem*

Pārskatu iesniedz reizi gadā par iepriekšējā kalendāra gada dalībniekiem un sasniegtiem tūlītējiem rādītājiem un ar noslēguma maksājuma pieprasījumu par dalībniekiem, kas uzsāka dalību pēc pēdējā pārskata perioda beigām, ESF projekti, kuros ir noteikts uzraudzības rādītājs "dalībnieku/personu skaits", kā arī tie ERAF projekti, kas paredz fizisku personu apmācības vai kapacitātes stiprināšanas pasākumus. Atbilstoši atbildīgās iestādes norādījumiem sadaļā neiekļauj to dalībnieku datus, kas piedalās publiskos atvērtā tipa pasākumos.

Ja šāds rādītājs projektā nav noteikts, pārskatus neiesniedz.

1.tabula

   

Nosaukums

1 Finansējuma saņēmējs  
2 Projekta nosaukums  
3 Projekta numurs  
4 Pārskata gads  
*Dalībnieku ir nepieciešams reģistrēt vienu reizi darbībā. Par katru no darbībām tiek veidots atsevišķs ieraksts šajā veidlapā. Mikrodati par dalībnieku apkopojami, uzsākot darbību (brīdī, kad dalībnieks iesaistās attiecīgajā darbībā), ja darbības laikā mainās kāds no parametriem (piemēram, vecums, dalījums pēc statusa darba tirgū u.tml.) izmaiņas dalībnieka datos nav jāveic. Darbībai noslēdzoties vai tiekot pārtrauktai, attiecīgi tiek aizpildīta informācija 2.tabulas 1.sadaļā "Informācija par dalību", kā arī četru nedēļu laikā pēc dalības apkopta informācija 2.tabulas 8. sadaļā "Tūlītējie rādītāji (dati par dalībnieku mēnesi pēc dalības pabeigšanas)".

2.tabula

ERAF projektiem aizpilda 0.1., 0.2., 0.3., 0.4., 0.5., 0.7., 0.8., 0.9., 1.1., 1.2., 1.3., 1.4., 1.5., 1.6. un 1.7. kolonnu.

1 Aizpilda SAM 3.4.1., 7.3.2., 8.2.2., 8.4.1., 8.5.3., 9.1.3., 9.2.1., 9.2.6. un 1.2.2.1., 1.2.2.3., 3.4.2.1.pasākumam.

2 Bezdarbnieki - personas, kas reģistrējušās bezdarbnieka vai darba meklētāja statusam Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA).

3 Ilgstošie bezdarbnieki - pieaugušie (25 gadi un vairāk) Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) uzskaitē ir ilgāk par 12 mēnešiem, jaunieši (līdz 25) - NVA uzskaitē ir ilgāk par 6 mēnešiem.

4 Neaktīvas personas - ekonomiski neaktīvas personas jeb ekonomiski neaktīvie iedzīvotāji, personas, kuras nevar pieskaitīt ne pie nodarbinātajiem iedzīvotājiem, ne arī pie darba meklētājiem/bezdarbniekiem, kas reģistrējušies NVA.

5 Atrodas izglītībā vai apmācībās uz dalības uzsākšanas brīdi - Personas (dalībnieki), kas, uzsākot dalību ESF pasākumā, mācās (mūžizglītības vai formālās izglītības programmās) vai iesaistījušies apmācībās (ārpus darba apmācībās / apmācībās darbā, neformālā izglītībā, profesionālās izglītības programmās utt.).

6 Migranti - personas, kas ieceļojušas Latvijā no citas valsts ar mērķi apmesties uz dzīvi un ir uzskatāmas par ārzemniekiem, repatriantiem, bēgļiem, personām, kurām piešķirts alternatīvais statuss, vai patvēruma meklētājiem. Imigrācijas likuma 1. panta 1. punktā noteikts, ka ārzemnieks ir persona, kura nav Latvijas pilsonis vai Latvijas nepilsonis. Repatriācijas likuma 2. pantā noteikts, ka repatriants ir persona, kura ir Latvijas pilsonis vai kurai viens no radiniekiem taisnā augšupejošā līnijā ir latvietis vai lībietis (līvs) un kura brīvprātīgi pārceļas uz pastāvīgu dzīvi Latvijas Republikā. Patvēruma likuma 1. panta 9. punktā noteikts, ka patvēruma meklētājs ir trešās valsts piederīgais vai bezvalstnieks, kas šajā likumā noteiktajā kārtībā iesniedzis iesniegumu par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu Latvijas Republikā, līdz brīdim, kad stājies spēkā un kļuvis neapstrīdams galīgais lēmums par viņa iesniegumu. Bēglis ir trešās valsts piederīgais vai bezvalstnieks, kuram Patvēruma likumā noteiktajā kārtībā ir piešķirts bēgļa statuss. Persona, kurai piešķirts alternatīvais statuss, ir trešās valsts piederīgais vai bezvalstnieks, kuram Patvēruma likumā noteiktajā kārtībā piešķirts alternatīvais statuss.
Dalībnieki ar ārvalstu izcelsmi - personas, kuru vecāki ir dzimuši ārpus Latvijas Republikas.
Minoritāšu grupas (tostarp sociāli atstumtās kopienas, piemēram, romi) - dalībnieki, kas pieder pie kādas no nacionālajām minoritātēm. Atbilstoši likuma "Par Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību" 2. pantam, nacionālās minoritātes ir Latvijas pilsoņi, kuri kultūras, reliģijas vai valodas ziņā atšķiras no latviešiem, paaudzēm ilgi tradicionāli dzīvojoši Latvijā un uzskata sevi par piederīgiem Latvijas valstij un sabiedrībai, kā arī vēlas saglabāt un attīstīt savu kultūru, reliģiju vai valodu. Personas, kas nav Latvijas pilsoņi, bet pastāvīgi un legāli dzīvo Latvijas Republikā, un kas sevi identificē ar iepriekš minēto nacionālās minoritātes definīciju, arī ir uzskatāmas par nacionālajām minoritātēm.

7 Dalībnieku sadalījumu pa invaliditātes veidiem aizpilda tikai SAM 7.1.1., 7.2.1., 7.3.2., 8.3.2., 8.3.3., 8.3.4., 8.3.5., 8.4.1., 8.5.1., 9.1.1., 9.1.2., 9.1.4., 9.2.1., 9.2.2., 9.2.4. un 9.2.5.

8 Citas nelabvēlīgā situācijā esošas personas - šajā grupā 2014.-2020. gada plānošanas periodā uzskaita šādas ESF tiešu atbalstu saņēmušas personas:
- bērnus (līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai): kuri saņem ārpusģimenes aprūpi vai pamet to, kuru vecāki uzturas ārvalstīs, kuri aug sociālā riska ģimenēs;
- jauniešus (no 13 līdz 25 gadu vecumam atbilstoši Jaunatnes likumam), kuri nav ieguvuši pamatizglītību vismaz ISCED 1 līmenī;
- daudzbērnu ģimenes (Bērnu tiesību aizsardzības likuma izpratnē - ģimene, kura aprūpē trīs vai vairāk bērnus, tai skaitā audžuģimenē ievietotus un aizbildnībā esošus bērnus);
- personas, kuras aprūpē mājās apgādībā esošu personu;
- personas ar prognozējamu invaliditāti;
- no psihoaktīvām vielām atkarīgas personas un līdzatkarīgos ģimenes locekļus;
- ieslodzījumā esošas un no ieslodzījuma vietām atbrīvotas personas;
- no vardarbības cietušas personas un ģimenes un cilvēktirdzniecības upurus;
- bezpajumtnieki vai mājokli zaudējušas personas;
- ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas, kas atzītas par trūcīgām, t.sk. personas, kas saņem pabalstu garantētā minimālā ienākuma (GMI) līmeņa nodrošināšanai;
- mājokļa pabalsta saņēmējus.

9 Bezpajumtnieki vai mājokli zaudējušas personas - personas bez noteiktas dzīves vietas (t.sk. personas, kas apmetušās bezpajumtnieku patversmēs, krīzes centros, patvēruma meklētāju izmitināšanas centros).

10 Personas no lauku apvidiem - par lauku teritoriju tiek uzskatīta visa Latvijas teritorija, izņemot republikas pilsētas un novadu teritoriālās vienības - pilsētas ar iedzīvotāju skaitu virs 5000 (t.i. izmantojot Centrālās statistikas pārvaldes datus).

11 Neaktīvie dalībnieki, kas sākuši darba meklējumus pēc aiziešanas (ne vēlāk kā 4 nedēļas pēc dalības pārtraukšanas vai pabeigšanas). - Neaktīvie dalībnieki, kas saņēmuši ESF atbalstu un kas pēc dalības ESF pasākumā reģistrējušies bezdarbnieka statusam un uzsākuši darba meklējumus. Neaktīvie dalībnieki ir personas, kas nav darba spēka sastāvdaļa, t.i., nav nodarbināti un nav reģistrējušies kā bezdarbnieki.

12 Izglītībā/ apmācībā iesaistītie dalībnieki pēc aiziešanas (ne vēlāk kā 4 nedēļas pēc dalības pārtraukšanas vai pabeigšanas) - Personas (dalībnieki), kas saņēmušas ESF atbalstu un kas 4 nedēļu laikā pēc dalības ESF pasākumā no jauna iesaistījušies mācībās (mūžizglītības vai formālās izglītības programmās) vai apmācībās (ārpus darba apmācībās / apmācībās darbā, neformālā izglītībā, profesionālās izglītības programmās utt.).

13 Kvalifikāciju ieguvušie dalībnieki pēc aiziešanas (ne vēlāk kā 4 nedēļas pēc dalības pārtraukšanas vai pabeigšanas) - ESF atbalstu saņēmušās personas (dalībnieki), kas ieguvušas kvalifikāciju, piedaloties ESF pasākumā.
Kvalifikācijas ieguve nozīmē oficiālas vērtēšanas un atzīšanas procesa rezultātu, ko iegūst, kad kompetenta struktūra konstatē, ka persona ir sasniegusi mācīšanās rezultātus atbilstīgi konkrētiem standartiem. Atbilstoši Izglītības likumam ar kvalifikāciju saprot profesionālo kvalifikāciju, kas ietver noteiktai profesijai atbilstošas izglītības un profesionālās meistarības dokumentāri apstiprinātu novērtējumu.

14 Nodarbinātībā iesaistītie dalībnieki, tostarp pašnodarbinātie, pēc aiziešanas (ne vēlāk kā 4 nedēļas pēc dalības pārtraukšanas vai pabeigšanas) - Bez darba esošas vai neaktīvas personas, kas saņēmušas ESF atbalstu un kas 4 nedēļu laikā pēc dalības ESF pasākumā uzsākuši strādāt vai kļuvuši par pašnodarbinātajiem. Neaktīvie dalībnieki ir personas, kas nav darba spēka sastāvdaļa, t.i., nav nodarbināti un nav reģistrējušies kā bezdarbnieki.

15 Kolonna nav aizpildāma. Ņemot vērā 3., 5. un 8. sadaļā norādītos datus, KPVIS 8.5.kolonnas dati tiks norādīti automātiski.
Nelabvēlīgā situācijā esoši dalībnieki, kas pēc aiziešanas sākuši darba meklējumus, iesaistījušies izglītībā/apmācībā, kvalifikācijas ieguvē, nodarbinātībā, tostarp pašnodarbinātie (ne vēlāk kā 4 nedēļas pēc dalības pārtraukšanas vai pabeigšanas)  - Nelabvēlīgā situācijā esošie dalībnieki, kas pēc dalības ESF pasākumā reģistrējušies bezdarbnieka statusam un uzsākuši darba meklējumus, iesaistījušies izglītībā/apmācībā, ieguvuši kvalifikāciju vai uzsākuši darba attiecības, tostarp kļuvuši par pašnodarbinātajiem. Nelabvēlīgā situācijā esošie dalībnieki ir:
1) migranti, personas ar ārvalsts izcelsmi, minoritātes (ieskaitot atstumtības riskam pakļautos iedzīvotājus, kā, piemēram, romu tautības pārstāvji)6;
2) dalībnieki ar invaliditāti;
3) citas nelabvēlīgā situācijā esošas personas8.

Finanšu ministrs J. Reirs

29.03.2019