Darbības ar dokumentu

Ministru kabineta noteikumi Nr. 84

Rīgā 2019. gada 19. februārī (prot. Nr. 9 28. §)

Grozījumi Ministru kabineta 2011. gada 5. jūlija noteikumos Nr. 545 "Noteikumi par biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo ilgtspējas kritērijiem, to ieviešanas mehānismu un uzraudzības un kontroles kārtību"

Izdoti saskaņā ar likuma "Par atbilstības novērtēšanu"
7. panta pirmo daļu

Izdarīt Ministru kabineta 2011. gada 5. jūlija noteikumos Nr. 545 "Noteikumi par biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo ilgtspējas kritērijiem, to ieviešanas mehānismu un uzraudzības un kontroles kārtību" (Latvijas Vēstnesis, 2011, 111. nr.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt noteikumu tekstā vārdu "tirgotājs" (attiecīgā locījumā) ar vārdu "piegādātājs" (attiecīgā locījumā).

2. Aizstāt noteikumu tekstā skaitļus un vārdus "5., 6., 7., 8. un 9. punktā" ar skaitļiem un vārdiem "5., 6., 7., 8., 8.¹, 8.² un 9. punktā".

3. Izteikt 2.1., 2.2. un 2.3. apakšpunktu šādā redakcijā:

"2.1. biodegviela - no biomasas iegūta šķidra vai gāzveida viela, ko var izmantot kā transporta enerģiju;

2.2. bioloģiskais šķidrais kurināmais - no biomasas iegūta šķidrā degviela, kuru var izmantot elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanai vai aukstumapgādei (dzesēšanai) un kuru nav paredzēts izmantot kā transporta enerģiju;

2.3. biomasa - lauksaimniecības, mežsaimniecības un saistīto nozaru (tai skaitā zivsaimniecības un akvakultūras) produktu, bioloģiskas izcelsmes atkritumu un atlieku bioloģiski noārdāmas frakcijas (tai skaitā augu un dzīvnieku izcelsmes vielas), kā arī rūpniecības un sadzīves atkritumu bioloģiski noārdāmas frakcijas;".

4. Svītrot 2.4. apakšpunktu.

5. Izteikt 2.10. un 2.11. apakšpunktu šādā redakcijā:

"2.10. pirmais savācējs, pārstrādātājs vai pašpārstrādātājs - juridiska vai fiziska persona, kura iepērk biodegvielas vai bioloģiskā šķidrā kurināmā ražošanā izmantojamas izejvielas un izmanto biomasu ražošanas procesā (tai skaitā biodegvielas vai bioloģiskā šķidrā kurināmā ražošanai) vai to pārdod tālāk;

2.11. brīvprātīgā shēma - shēma, kuras ietvaros tiek apliecināta biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo atbilstība ilgtspējas kritērijiem un par kuras atbilstību ticamības, paredzamības un neatkarīga audita standartiem Eiropas Komisija ir pieņēmusi attiecīgu lēmumu;".

6. Izteikt 2.13. apakšpunktu šādā redakcijā:

"2.13. piegādātājs - šo noteikumu izpratnē komersants, kas Latvijas Republikā realizē biodegvielu vai bioloģisko šķidro kurināmo, tai skaitā degvielas mazumtirgotājs, kas realizē no degvielas vairumtirgotāja saņemto degvielu, degvielas mazumtirgotājs, kas realizē paša importēto vai no Eiropas Savienības dalībvalsts ievesto degvielu, degvielas vairumtirgotājs, kas realizē degvielu un kuram ir speciāla atļauja (licence) degvielas vairumtirdzniecībai vai speciāla atļauja (licence) apstiprināta noliktavas turētāja darbībai, vai speciāla atļauja (licence) reģistrēta saņēmēja darbībai (izņemot realizāciju atliktā akcīzes nodokļa maksāšanas režīmā);".

7. Papildināt noteikumus ar 2.14., 2.15., 2.16., 2.17., 2.18., 2.19., 2.20., 2.21. un 2.22. apakšpunktu šādā redakcijā:

"2.14. biodegvielas vai bioloģiskā šķidrā kurināmā izejvielas audzētājs - juridiska vai fiziska persona, kas nodarbojas ar biodegvielas vai bioloģiskā šķidrā kurināmā ražošanā izmantojamo izejvielu audzēšanu;

2.15. lauksaimniecības, akvakultūras, zivsaimniecības un mežsaimniecības atlikumi - atlikumi, ko tiešā veidā rada lauksaimniecības, akvakultūras, zivsaimniecības un mežsaimniecības nozarēs, neietverot atlikumus, kas radušies saistītajās nozarēs vai pārstrādē;

2.16. neliela netiešas zemes izmantošanas maiņas riska biodegviela un bioloģiskais šķidrais kurināmais - biodegviela un bioloģiskais šķidrais kurināmais, kas ražots saskaņā ar šajos noteikumos noteiktajiem biodegvielas un bioloģiskā šķidrā kurināmā ilgtspējas kritērijiem un kam izejvielas ir ražotas tādās shēmās, kuras samazina ražošanas pārvietošanu ar biodegvielas un bioloģiskā šķidrā kurināmā ražošanu nesaistītiem nolūkiem;

2.17. lignocelulozes materiāls - materiāls, ko veido lignīns, celuloze un hemiceluloze (piemēram, mežos iegūta biomasa, kokaugu enerģētiskās kultūras un ar mežsaimniecību saistītu nozaru atlikumi un atkritumi);

2.18. nepārtikas celulozes materiāls - izejvielas, kas galvenokārt sastāv no celulozes un hemicelulozes un kam ir zemāks lignīna saturs nekā lignocelulozes materiālam, kurš ietver pārtikas un lopbarības kultūraugu atlikumus (piemēram, salmi, stublāji, sēnalas un čaumalas), zālaugu enerģētiskos kultūraugus ar zemu cietes saturu (piemēram, airene, klūdziņprosa, miskante, Spānijas niedre un virsaugi pirms un pēc galvenajiem kultūraugiem), rūpniecības atlikumus (tostarp no pārtikas un lauksaimniecības kultūraugiem pēc augu eļļu, cukuru, cietes un proteīnu ekstrakcijas) un materiālus no bioatkritumiem;

2.19. atkritumi - priekšmeti un vielas, kas uzskatāmi par atkritumiem Atkritumu apsaimniekošanas likuma izpratnē. Par atkritumiem šo noteikumu izpratnē nav uzskatāmas vielas, kas tīši pārveidotas vai piesārņotas, lai tās varētu izmantot biodegvielas vai bioloģiskā šķidrā kurināmā ražošanai;

2.20. cieti saturoši kultūraugi - kultūraugi, galvenokārt labība (neatkarīgi no tā, vai tiek izmantoti tikai graudi vai viss augs, piemēram, zaļbarības kukurūza), bumbuļi, sakņaugi (piemēram, kartupeļi, topinambūri, batātes, manioka un jamss) un bumbuļsīpoli (piemēram, taro un kolokāzija);

2.21. pārstrādes atlikumi - materiāls, kas nav galaprodukts, kuru ražošanas procesā tieši vēlas iegūt, tas nav ražošanas procesa pamatmērķis, un process nav apzināti modificēts, lai to ražotu;

2.22. no atjaunojamiem energoresursiem iegūta nebioloģiskas izcelsmes šķidrā vai gāzveida transporta degviela - šķidrā vai gāzveida degviela, kura nav biodegviela un kuras energoietilpību rada atjaunojamie energoresursi, izņemot biomasu, un kuru var izmantot kā transporta enerģiju."

8. Izteikt 3. punkta ievaddaļu šādā redakcijā:

"3. Biodegvielas un bioloģiskie šķidrie kurināmie, kas tiek iegūti Latvijas Republikā, ievesti patēriņam Latvijas Republikā no citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai importēti no trešajām valstīm un kas var tikt izmantoti valsts mērķa sasniegšanā - panākt, lai no atjaunojamiem energoresursiem iegūtas enerģijas īpatsvars transporta enerģijas bruto galapatēriņā Latvijā 2020. gadā ir vismaz 10 procenti (turpmāk - valsts mērķis), - vai likumā "Par piesārņojumu" noteiktā transporta enerģijas aprites cikla siltumnīcefekta gāzu emisiju intensitātes samazināšanā, atbilst ilgtspējas kritērijiem, ja tiek izpildīti šādi nosacījumi:".

9. Izteikt 5. punkta ievaddaļu šādā redakcijā:

"5. Biodegvielas, kas tiek izmantotas valsts mērķa sasniegšanā vai likumā "Par piesārņojumu" noteiktā transporta enerģijas aprites cikla siltumnīcefekta gāzu emisiju intensitātes samazināšanā, un bioloģiskais šķidrais kurināmais nedrīkst būt ražots no izejvielām, kuras iegūtas zemes platībās ar augstu bioloģisko daudzveidību, tas ir, zemē, kurai bija piešķirts viens no turpmāk minētajiem statusiem 2008. gada janvārī vai pēc tam, neatkarīgi no tā, vai zeme joprojām ir šādi klasificēta:".

10. Izteikt 5.3. un 5.4. apakšpunktu šādā redakcijā:

"5.3. īpaši aizsargājamo sugu un īpaši aizsargājamo biotopu mikroliegumi un teritorijas, kurās aizsargā reti sastopamas, apdraudētas vai izmirstošas ekosistēmas, biotopus vai sugas, kas par tādām ir atzītas starptautiskos nolīgumos vai iekļautas starpvaldību organizāciju vai Starptautiskās dabas aizsardzības organizācijas sastādītajos sarakstos, un par aizsargājamiem tās ir atzītas ar Eiropas Savienības vai Latvijas normatīvajiem aktiem;

5.4. pļavas ar augstu bioloģisko daudzveidību, kas ir iekļautas Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju sarakstā (Natura 2000), vai platības, kas deklarētas atbalstam pasākuma "Agrovides maksājumi" apakšpasākumā "Bioloģiskās daudzveidības uzturēšana zālājos" saskaņā ar normatīvajiem aktiem par valsts un Eiropas Savienības lauku attīstības atbalsta piešķiršanu vides un lauku ainavas uzlabošanai un kas ir klasificējamas vienā no šādiem veidiem:

5.4.1. dabiskas pļavas - pļavas, kuras arī bez cilvēku iejaukšanās būtu pļavas un kuras palīdz saglabāt vietējo sugu sastāvu, kā arī ekoloģiskos parametrus un procesus;

5.4.2. pļavas, kas nav dabiskas pļavas, - pļavas, kuras bez cilvēku iejaukšanās vairs nebūtu pļavas un kuras ir bagātas ar dažādām augu sugām un nav noplicinātas, ja vien nav pierādījumu, ka šīm platībām ir nepieciešama izejvielu novākšana, lai saglabātu pļavu statusu."

11. Izteikt 6. punktu un 7. punkta ievaddaļu šādā redakcijā:

"6. Šo noteikumu 5. punktā minētās izejvielas var iegūt no zemes platībām, kas atrodas šo noteikumu 5.2., 5.3. un 5.4. apakšpunktā minētajās teritorijās, ja to ieguve nav pretrunā ar īpaši aizsargājamās dabas teritorijas vai mikroliegumus regulējošiem normatīvajiem aktiem un ir nepieciešama bioloģiskās daudzveidības uzturēšanai šajās teritorijās. Dabas aizsardzības pārvalde nodrošina atvērtos ģeotelpiskos datus par šo noteikumu 5.2., 5.3. un 5.4. apakšpunktā minētajām teritorijām un iesniedz tos Lauku atbalsta dienestā pēc pieprasījuma.

7. Biodegvielas, kas tiek izmantotas valsts mērķa sasniegšanā vai likumā "Par piesārņojumu" noteiktā transporta enerģijas aprites cikla siltumnīcefekta gāzu emisiju intensitātes samazināšanā, un bioloģiskā šķidrā kurināmā ražošanā izmantotā lauksaimniecības un mežsaimniecības izcelsmes biomasa nedrīkst būt iegūta no zemes platībām ar augstu oglekļa koncentrāciju, tas ir, no zemes, kurai līdz 2008. gada 31. janvārim bija piešķirts viens no šādiem statusiem un kurai vairs nav šā statusa:".

12. Svītrot 7.2. apakšpunktā vārdu "meža".

13. Papildināt noteikumus ar 7.3. apakšpunktu šādā redakcijā:

"7.3. mitrāji, kas ir zeme, ko klāj ūdens vai kas ir piesātināta ar ūdeni nepārtraukti vai ievērojamu gada daļu - ne mazāk kā deviņus mēnešus gadā."

14. Papildināt noteikumus ar 8.¹ un 8.² punktu šādā redakcijā:

"8.¹ Biodegvielas, kas tiek izmantotas valsts mērķa sasniegšanā vai likumā "Par piesārņojumu" noteiktā transporta enerģijas aprites cikla siltumnīcefekta gāzu emisiju intensitātes samazināšanā, un bioloģiskā šķidrā kurināmā ražošanā izmantotā lauksaimniecības un mežsaimniecības izcelsmes biomasa nedrīkst būt ražota no izejvielām, kas iegūtas no zemes platībām, kuras 2008. gada janvārī bija kūdrājs, ja vien nav pierādīts, ka šīs izejvielas audzēšanas un novākšanas laikā nenotiek iepriekš nenosusinātas zemes nosusināšana.

8.² Biodegvielas, kas tiek izmantotas valsts mērķa sasniegšanā vai likumā "Par piesārņojumu" noteiktā transporta enerģijas aprites cikla siltumnīcefekta gāzu emisiju intensitātes samazināšanā, un bioloģiskā šķidrā kurināmā ražošanā izmantotās lauksaimniecības izejvielas, ko audzē Eiropas Savienībā, ir jāiegūst saskaņā ar prasībām un standartiem, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulas (ES) Nr. 1306/2013 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un Padomes Regulu (EEK) Nr. 352/78, (EK) Nr. 165/94, (EK) Nr. 2799/98, (EK) Nr. 814/2000, (EK) Nr. 1290/2005 un (EK) Nr. 485/2008 atcelšanu II pielikuma sadaļā "Vide, klimata pārmaiņas, zemes labi lauksaimniecības apstākļi" un sadaļas "Sabiedrības veselība, dzīvnieku veselība un augu veselība" pēdējā punktā (SMR 10), un tām jāatbilst lauksaimniecības un vides apstākļu prasību minimumam, kas noteikts saskaņā ar minētās regulas 94. pantu."

15. Izteikt 10. punktu šādā redakcijā:

"10. Emisiju ietaupījumam no biodegvielu un bioloģiskā šķidrā kurināmā izmantošanas ir jābūt vismaz 60 %, ja minētās biodegvielas un bioloģiskais kurināmais tiek ražots iekārtās, kuru ekspluatācija ir sākta pēc 2015. gada 5. oktobra. Ja iekārta bija ekspluatācijā 2015. gada 5. oktobrī vai pirms minētās dienas, minētajam emisiju ietaupījumam no 2018. gada 1. janvāra jābūt vismaz 50 %. Iekārta ir ekspluatācijā, ja notikusi fiziska biodegvielas vai bioloģiskā šķidrā kurināmā ražošana."

16. Izteikt 11. punktu šādā redakcijā:

"11. Siltumnīcefekta gāzu emisiju faktisko vērtību un siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījumu no biodegvielu un bioloģiskā šķidrā kurināmā izmantošanas aprēķina saskaņā ar šo noteikumu 1., 2., 3., 4. un 5. pielikumu, ņemot vērā šādus nosacījumus:

11.1. ja siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījumu standartvērtība biodegvielas ražošanas metodei ir noteikta šo noteikumu 2. pielikumā un ja šo noteikumu 1. pielikumā minētā e_l vērtība šīm biodegvielām vai bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem ir aprēķināta saskaņā ar šo noteikumu 1. pielikuma 10. punktu un ir vienāda ar vai mazāka par nulli, tad izmanto šo noteikumu 2. pielikumā minēto standarta siltumnīcefekta gāzu emisijas ietaupījuma vērtību;

11.2. izmanto faktisko vērtību, kas aprēķināta saskaņā ar šo noteikumu 1. pielikumā noteikto metodi; vai

11.3. izmanto vērtību, ko aprēķina kā šo noteikumu 1. pielikuma 3. punktā minētās formulas vērtību summu, kur šo noteikumu 3., 4., 5. un 9. pielikumā minētās standarta siltumnīcefekta gāzu emisijas vērtības var izmantot kā dažas formulas vērtības, bet faktiskās vērtības, ko aprēķina saskaņā ar šo noteikumu 1. pielikumā izklāstīto metodoloģiju - kā pārējās formulas vērtības."

17. Papildināt noteikumus ar 12.¹ punktu šādā redakcijā:

"12.¹ Biodegviela un bioloģiskais šķidrais kurināmais, kas iegūts saskaņā ar šajos noteikumos noteiktajiem nosacījumiem, var tikt izmantots valsts mērķa sasniegšanā vai likumā "Par piesārņojumu" noteiktā transporta enerģijas aprites cikla siltumnīcefekta gāzu emisiju intensitātes samazināšanā, arī pamatojoties uz citiem šajos noteikumos nenoteiktajiem pierādījumiem par to atbilstību ilgtspējas kritērijiem."

18. Papildināt III nodaļu ar 13.¹, 13.², 13.³ un 13.⁴ punktu šādā redakcijā:

"13.¹ Lai pamatotu, ka piegādes ķēde, kas ietver visus biodegvielas aprites posmus, sākot no izejvielu ieguves līdz biodegvielas piejaukšanai degvielai un tās nodošanai galapatēriņam transportā, atbilst ilgtspējas kritērijiem, izejvielu vai starpproduktu audzētājs, pirmais savācējs, pārstrādātājs, pašpārstrādātājs vai piegādātājs izmanto masas bilances sistēmu, kurā ir iespējams:

13.¹ 1. apvienot sūtījumu partijas ar atšķirīgām izejvielu vai biodegvielu ilgtspējas īpašībām;

13.¹ 2. pieprasīt informāciju par šo apvienoto sūtījumu partiju ilgtspējas īpašībām un apjomiem, kam aizvien jābūt atkarīgiem no maisījuma;

13.¹ 3. nodrošināt, ka visu no maisījumiem izņemto sūtījumu partiju summai ir tādas pašas ilgtspējas īpašības un tās ir tādos pašos daudzumos kā attiecīgajai visu maisījumam pievienoto sūtījumu partiju summai.

13.² Lai šo noteikumu 12.2. apakšpunktā minēto brīvprātīgo shēmu atzītu par atbilstīgu ticamības, paredzamības un neatkarīga audita standartiem, Eiropas Komisijā tiek iesniegts atzīšanas pieteikums, kurā iekļauj informāciju par sistēmas ietvaros īstenojamo dokumentācijas pārvaldību, piemērotajiem neatkarīgā audita standartiem un masu bilances sistēmas pārbaudi, ko veic vienlaikus ar shēmas kritēriju ievērošanas pareizības pārbaudi.

13.³ Katru gadu līdz 30. aprīlim brīvprātīgās shēmas tīmekļvietnē tiek publicēts saraksts ar tām neatkarīgajām sertificēšanas institūcijām, kuras šo noteikumu 12.2. apakšpunktā minētās brīvprātīgās shēmas ietvaros izmanto neatkarīga audita veikšanai, par katru sertifikācijas institūciju norādot, kurā Eiropas Savienības dalībvalsts akreditācijas institūcijā šī sertificēšanas institūcija ir akreditēta un kura institūcija uzrauga šīs sertificēšanas institūcijas darbību.

13.⁴ Šo noteikumu 12.2. apakšpunktā minētās brīvprātīgās shēmas ietvaros katru gadu līdz 30. aprīlim Eiropas Komisijā iesniedz ziņojumu, kurā iekļauj šādu informāciju:

13.⁴ 1. auditu neatkarība, kārtība un biežums, kāds norādīts gan shēmas dokumentācijā brīdī, kad Eiropas Komisija pieņēma lēmumu par attiecīgās shēmas atbilstību ticamības, paredzamības un neatkarīga audita standartiem, gan saistībā ar nozares paraugpraksi;

13.⁴ 2. neatbilstības konstatēšanas un risināšanas metožu pieejamība, kā arī pieredze un pārredzamība to piemērošanā, jo īpaši situācijās, kad shēmas dalībnieki ir veikuši vai varētu būt veikuši nopietnus pārkāpumus;

13.⁴ 3. pārredzamība, jo īpaši shēmas pieejamība, tulkojumu nodrošinājums valodās, ko lieto izejvielu izcelsmes valstīs un reģionos, sertificētu uzņēmumu saraksta un attiecīgo sertifikātu pieejamība, kā arī revidentu ziņojumu pieejamība;

13.⁴ 4. ieinteresēto personu iesaiste, jo īpaši apspriešanās ar iedzīvotājiem un vietējām kopienām, ko veic pirms lēmuma pieņemšanas par shēmas izstrādi un pārskatīšanu, kā arī revīzijas laikā, un atbilde uz viņu sniegto ieguldījumu;

13.⁴ 5. vispārējā shēmas stabilitāte, jo īpaši ņemot vērā šo noteikumu 13.² punktā minēto auditu veicējiem izvirzītās prasības un attiecīgo shēmas struktūru akreditācijas, kvalifikācijas un neatkarības nosacījumus;

13.⁴ 6. jaunākā tirgus informācija saistībā ar shēmu - sertificētu izejvielu un biodegvielu apjoms, norādot sadalījumu pa izcelsmes valstīm un tipiem, dalībnieku skaits;

13.⁴ 7. sertificēšanas institūciju atzīšanas vai akreditēšanas kritēriji un nosacījumi, kā veicama sertifikācijas struktūru uzraudzība;

13.⁴ 8. sistēmas apraksts, kā izseko apliecinājumiem, ko shēmas dalībniekiem izsniedz par ilgtspējas kritēriju ievērošanu;

13.⁴ 9. shēmas nosacījumi sertificēšanas institūciju atzīšanai un uzraudzībai."

19. Izteikt 15. un 16. punktu šādā redakcijā:

"15. Apliecinājumu par biodegvielas un bioloģiskā šķidrā kurināmā ražošanā izmantoto Latvijas Republikas teritorijā iegūto izejvielu atbilstību ilgtspējas kritērijiem, tas ir, apliecinājumu, ka izejvielas nav iegūtas no zemes platībām ar augstu bioloģisko daudzveidību, zemes platībām ar augstu oglekļa koncentrāciju un šo noteikumu 8.¹ punktā minētajām zemes platībām, izejvielu audzētājam izsniedz Lauku atbalsta dienests. Apliecinājumā iekļauj šādu informāciju: klienta nosaukums, Lauku atbalsta dienesta klienta numurs, bloka numurs, lauka numurs kārtējā gada vienotajā iesniegumā, platība, kultūraugs un pazīme par kultūrauga ieguvi kurināmā ražošanai.

16. Šo noteikumu 15. punktā minēto apliecinājumu var saņemt biodegvielas vai bioloģiskā šķidrā kurināmā izejvielas audzētājs, kurš katru gadu līdz 15. jūnijam, izmantojot EPS, ir iesniedzis iesniegumu apliecinājuma saņemšanai par biodegvielas vai bioloģiskā šķidrā kurināmā izejvielu audzēšanai izmantojamās zemes platību atbilstību ilgtspējas kritērijiem."

20. Izteikt 25. punktu šādā redakcijā:

"25. Šo noteikumu 24. punktā minētā audita veicējs ir neatkarīga produktu sertificēšanas institūcija, kas akreditēta nacionālajā akreditācijas institūcijā atbilstoši normatīvajiem aktiem par atbilstības novērtēšanas institūciju novērtēšanu, akreditāciju un uzraudzību."

21. Izteikt 27.1. apakšpunktu šādā redakcijā:

"27.1. informācija par to, vai biodegvielas vai bioloģiskie šķidrie kurināmie ir sertificēti vai apstiprināti atbilstoši brīvprātīgajai shēmai vai arī par to ir izsniegts šo noteikumu 15. punktā minētais apliecinājums;".

22. Papildināt noteikumus ar V¹ nodaļu šādā redakcijā:

"V¹. Piegādātāja ziņojuma sagatavošana un iesniegšana

"28.¹ Piegādātājs, ievērojot šo noteikumu 13.¹ punktā minētās prasības, katru gadu vispārīgās ziņošanas kārtības ietvaros sagatavo šādu informāciju:

28.¹ 1. biodegvielas ražošanas paņēmiens;

28.¹ 2. biodegvielas apjoms, kas iegūts no izejvielām, kuras ir iedalītas šo noteikumu 8. pielikumā minētajās kategorijās, - labība un citi cieti saturoši augi, cukuri, eļļas augi;

28.¹ 3. biodegvielas apjoms, kas iegūts no izejvielām, kuras ražotas no atkritumiem, atlikumiem, nepārtikas celulozes materiāla un lignocelulozes materiāla;

28.¹ 4. šo noteikumu 10. pielikumā minētās degvielas apjoms un biodegvielas apjoms, kas iegūts no izejvielām, kuras ražotas no šo noteikumu 10. pielikumā minētajām izejvielām;

28.¹ 5. biodegvielas aprites cikla siltumnīcefekta gāzu emisijas uz enerģijas vienību, ieskaitot aptuvenās vidējās vērtības netiešas zemes izmantošanas maiņas emisijām no biodegvielas;

28.¹ 6. dokumentus, kas pamato un pierāda biodegvielas atbilstību šo noteikumu 5., 6., 7., 8.¹, 8.² un 10. punktā minētajiem ilgtspējas kritērijiem.

28.² Šo noteikumu 28.¹ punktā minētās informācijas pārbaudi veic vispārīgās ziņošanas kārtības ietvaros saskaņā ar normatīvajiem aktiem par transporta enerģijas kvalitātes prasībām, tirgus uzraudzību, patērētājiem sniedzamo informāciju un vispārīgo ziņošanas kārtību degvielas piegādātājiem.

28.³ Piegādātājs vispārīgās ziņošanas kārtības ietvaros šo noteikumu 28.¹ punktā minēto informāciju kopā ar informāciju par tā iepriekšējā gadā piegādāto biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo atbilstību ilgtspējas prasībām iesniedz Ekonomikas ministrijā.

28.⁴ Piegādātājam nav jāiesniedz šo noteikumu 28.¹ 6. apakšpunktā minētie dokumenti un nav jāinformē par šo noteikumu V nodaļā minētajiem pasākumiem, ja tas iesniedz tādus pierādījumus vai informāciju par biodegvielas vai bioloģiskā šķidrā kurināmā atbilstību ilgtspējas kritērijiem, kas iegūti saskaņā ar šo noteikumu 12.1. apakšpunktā minēto līgumu vai šo noteikumu 12.2. apakšpunktā minēto brīvprātīgo shēmu, par kuras atbilstību ticamības, paredzamības un neatkarīga audita standartiem Eiropas Komisija ir pieņēmusi attiecīgu lēmumu.

28.⁵ Piegādātājs visus šajos noteikumos noteiktos datus un informāciju uzglabā vismaz desmit gadus."

23. Papildināt noteikumus ar 35. punktu šādā redakcijā:

"35. Šo noteikumu 8.¹ punkts stājas spēkā 2024. gada 1. janvārī."

24. Papildināt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām ar 4. punktu šādā redakcijā:

"4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 9. septembra Direktīvas (ES) 2015/1513, ar kuru groza Direktīvu 98/70/EK, kas attiecas uz benzīna un dīzeļdegvielu kvalitāti, un Direktīvu 2009/28/EK par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu."

25. Izteikt 1. pielikuma 10. punktu šādā redakcijā:

"10. Zemes izmantojuma izmaiņu ietekmē notiekošo oglekļa koncentrācijas izmaiņu radīto gada emisiju (e_l) aprēķina, kopējo emisiju vienādās daļās sadalot 20 gadu ilgā periodā. Minēto emisiju aprēķina, izmantojot šādu formulu:

e₁ = (CS_R - CS_A) × 3,664 × 1/20 × 1/P - e_B , kur:

e₁ - lauksaimniecības zemes izmantojuma izmaiņu ietekmē notiekošo oglekļa koncentrācijas izmaiņu radītā gada emisija (izteikta kā CO₂ ekvivalenta masa (grami) vienā biodegvielas enerģijas vienībā (megadžouli)), kur "aramzeme" un "ilggadīgie stādījumi" tiek uzskatīti par vienu zemes izmantojuma veidu. Aramzemes definīcija noteikta Ministru kabineta 2017. gada 12. decembra noteikumos Nr. 737 "Siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas un prognožu sagatavošanas nacionālās sistēmas izveidošanas un uzturēšanas noteikumi" minētajās Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes vadlīnijās. Ilggadīgie stādījumi ir daudzgadīgas kultūras, kuru stumbrs parasti netiek katru gadu novākts, piemēram, īscirtmeta atvasāji un eļļas palmas;

CS_R - ar atsauces zemes izmantojumu saistītā oglekļa koncentrācija vienā platības vienībā (izteikta kā oglekļa masa (tonnas) vienā platības vienībā, iekļaujot augsni un veģetāciju). Atsauces zemes izmantojuma vērtība ir zemes izmantojums vai nu 2008. gada janvārī, vai 20 gadu pirms izejvielu ieguves (izmanto tā datuma vērtību, kurš ir vēlāk);

CS_A - ar faktisko zemes izmantojumu saistītā oglekļa koncentrācija vienā platības vienībā (izteikta kā oglekļa masa (tonnas) vienā platības vienībā, iekļaujot augsni un veģetāciju). Ja oglekļa koncentrācija uzkrājas laikposmā, kas ilgāks par gadu, CS_A piešķirto vērtību aprēķina pēc oglekļa koncentrācijas vienā platības vienībā pēc 20 gadiem vai tad, kad augi sasnieguši gatavību (atkarībā no tā, kurš nosacījums īstenojas agrāk);

P - kultūraugu ražība (biodegvielas vai cita bioloģiskā šķidrā kurināmā enerģija gadā vienā platības vienībā);

e_B - prēmija (29 grami oglekļa dioksīda ekvivalenta uz biodegvielas vai bioloģiskā šķidrā kurināmā enerģētisko vienību, izteiktu megadžoulos), ko saskaņā ar šā pielikuma 11. punktu piešķir par biodegvielu vai bioloģisko šķidro kurināmo, kura biomasu iegūst no atjaunotas noplicinātas zemes."

26. Svītrot 6. pielikumu.

27. Svītrot 7. pielikuma 1. tabulas 1.4. un 2.3. apakšpunktu.

28. Svītrot 7. pielikuma 2. tabulas 4. un 5. punktu.

29. Papildināt noteikumus ar 8., 9. un 10. pielikumu šādā redakcijā:

"8. pielikums
Ministru kabineta
2011. gada 5. jūlija
noteikumiem Nr. 545

Netiešās zemes izmantošanas maiņas emisijas no biodegvielas (izteiktas gramos CO₂ ekvivalenta uz megadžoulu)

1. Netiešās zemes izmantošanas maiņas emisijas vidējās vērtības (standartvērtības)

Izejvielu grupa	Vidējā vērtība*	No rezultātu ietekmes analīzes izrietoša starpprocentiļu amplitūda**
Labība un citi cieti saturoši augi	12	8 līdz 16
Cukuri	13	4 līdz 17
Eļļas augi	55	33 līdz 66

2. No turpmāk uzskaitītajām izejvielu kategorijām ražotu biodegvielu aptuvenās netiešās zemes izmantošanas maiņas emisijas ir nulle:

2.1. tās nav minētas šā pielikuma 1. punktā;

2.2. izejvielas, kuru ražošana ir izraisījusi tiešu zemes izmantošanas maiņu, proti, maiņu vienā no Ministru kabineta 2017. gada 12. decembra noteikumos Nr. 737 "Siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas un prognožu sagatavošanas nacionālās sistēmas izveidošanas un uzturēšanas noteikumi" minētajām kategorijām - meža zeme, zālājs, mitrājs, apdzīvota vieta vai cita veida zeme - līdz aramzemei vai ilggadīgiem stādījumiem, kas ir daudzgadīgas kultūras, kuru stumbrs parasti netiek katru gadu novākts (piemēram, īscirtmeta atvasāji un eļļas palmas). Šādā gadījumā tiešās zemes izmantošanas maiņas emisiju vērtības (e_l) aprēķinam vajadzētu atbilst šo noteikumu 1. pielikuma 3. punktam.

9. pielikums
Ministru kabineta
2011. gada 5. jūlija
noteikumiem Nr. 545

Nesummētās pastāvīgās emisiju vērtības (kopā) audzēšanai, pārstrādāšanai, transportēšanai un tirdzniecībai

Nr. p.k.	Biodegvielas vai bioloģiskā šķidrā kurināmā ražošanas paņēmiens	Tipiskās siltumnīcefekta gāzu emisijas (gCO2eq/MJ)	Standarta siltumnīcefekta gāzu emisijas (gCO2eq/MJ)
1.	Cukurbiešu etanols	33	40
2.	Kviešu etanols (izmantotais kurināmais nav norādīts)	57	70
3.	Kviešu etanols (koģenerācijas stacijās kā procesa kurināmais izmantots lignīts)	57	70
4.	Kviešu etanols (parastajā tvaika katlā kā procesa kurināmais izmantota dabasgāze)	46	55
5.	Kviešu etanols (koģenerācijas stacijās kā procesa kurināmais izmantota dabasgāze)	39	44
6.	Kviešu etanols (koģenerācijas stacijās kā procesa kurināmais izmantoti salmi)	26	26
7.	Kopienā audzētas kukurūzas etanols (koģenerācijas stacijās kā procesa kurināmais izmantota dabasgāze)	37	43
8.	Cukurniedru etanols	24	24
9.	No atjaunojamiem enerģijas avotiem iegūts ETBE	Tāds pats kā etanola ražošanas paņēmienam
10.	No atjaunojamiem enerģijas avotiem iegūts TAEE	Tāds pats kā etanola ražošanas paņēmienam
11.	Rapšu sēklu biodīzeļdegviela	46	52
12.	Saulespuķu biodīzeļdegviela	35	41
13.	Sojas pupu biodīzeļdegviela	50	58
14.	Palmu eļļas biodīzeļdegviela (procesa paņēmiens nav norādīts)	54	68
15.	Palmu eļļas biodīzeļdegviela (process eļļas spiestuvē ar metāna uztveršanu)	32	37
16.	Augu vai dzīvnieku izcelsmes atkritumeļļas biodīzeļdegviela	10	14
17.	Hidrogenēta augu eļļa no rapšu sēklām	41	44
18.	Hidrogenēta augu eļļa no saulespuķēm	29	32
19.	Hidrogenēta augu eļļa no palmu eļļas (process nav norādīts)	50	62
20.	Hidrogenēta augu eļļa no palmu eļļas (process eļļas spiestuvē ar metāna uztveršanu)	27	29
21.	Tīra augu eļļa no rapšu sēklām	35	36
22.	No organiskajiem sadzīves atkritumiem iegūta biogāze kā saspiesta dabasgāze	17	23
23.	No vircas iegūta biogāze kā saspiesta dabasgāze	13	16
24.	No sausajiem mēsliem iegūta biogāze kā saspiesta dabasgāze	12	15

10. pielikums
Ministru kabineta
2011. gada 5. jūlija
noteikumiem Nr. 545

Izejvielas, kuru energoietilpībai piemēro koeficientu 2

Izejvielas un degviela, kuru energoietilpībai piemēro koeficientu 2, lai noteiktu to ieguldījumu valsts mērķa sasniegšanā:

1. Aļģes, kuras audzētas sauszemes dīķos vai fotobioreaktoros.

2. Jauktu sadzīves atkritumu biomasas frakcija, izņemot šķirotus sadzīves atkritumus, uz kuriem attiecas sadzīves atkritumu savākšanas un pārstrādes pienākums.

3. Bioloģiskie atkritumi, kas noteikti Atkritumu apsaimniekošanas likuma 1. panta 4.¹ punktā un kuru izcelsme ir privātas mājsaimniecības, uz kurām attiecas dalītā savākšana, kas noteikta Atkritumu apsaimniekošanas likuma 1. panta 9. punktā.

4. Rūpniecības atkritumu biomasas frakcija, ko nevar izmantot pārtikas vai barības ķēdē, tostarp materiāli no mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības, lauksaimniecības pārtikas ražošanas, zvejniecības un akvakultūras nozares, izņemot izejvielas, kas minētas šā pielikuma 21. un 22. punktā.

5. Salmi.

6. Kūtsmēsli un notekūdeņu dūņas.

7. Palmu eļļas ražošanas šķidrās atliekas un tukši palmu augļu ķekari.

8. Taleļļas darva.

9. Jēlglicerīns.

10. Cukurniedru rauši.

11. Vīnogu čagas un vīna nogulsnes.

12. Riekstu čaumalas.

13. Sēnalas.

14. Kaceni, kas attīrīti no kukurūzas graudiem.

15. Mežsaimniecības un ar mežsaimniecību saistītu nozaru atkritumu un atlikumu biomasas frakcija - mizas, zari, pirms tirgū laišanas veiktas starpcirtes produkti, lapas, skujas, koku galotnes, zāģskaidas, ēveļskaidas, melnais atsārms, brūnais atsārms, šķiedru nogulsnes, lignīns un taleļļa.

16. Cits šo noteikumu 2.18. apakšpunktā noteiktais nepārtikas celulozes materiāls.

17. Cits šo noteikumu 2.17. apakšpunktā noteiktais lignocelulozes materiāls, izņemot zāģbaļķus un finierklučus.

18. No atjaunojamiem energoresursiem iegūta nebioloģiskas izcelsmes šķidrā vai gāzveida transporta degviela.

19. Likuma "Par piesārņojumu" 1. panta 4.² punktā minētā oglekļa dioksīda plūsma, kura iegūta no enerģijas avotiem, kas uzskatāmi par atjaunojamiem, un kura modificēta, lai to izmantotu transportā.

20. Baktērijas, kuras iegūtas no enerģijas avotiem, kas uzskatāmi par atjaunojamiem.

21. Lietota cepamā eļļa.

22. Dzīvnieku tauki, ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regulu (EK) Nr. 1069/2009, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1774/2002, klasificē 1. un 2. kategorijā."

Ministru prezidents A. K. Kariņš

Ekonomikas ministrs R. Nemiro