Darbības ar dokumentu

Kultūras ministrijas rīkojums Nr. 2.5.-1-214

Rīgā 2018. gada 13. novembrī

Grozījums Kultūras ministrijas 1998. gada 29. oktobra rīkojumā Nr. 128 "Par Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu"

Izdots saskaņā ar Ministru kabineta
2003. gada 29. aprīļa noteikumu Nr. 241
"Kultūras ministrijas nolikums" 9.11. punktu

Pamatojoties uz likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 14. panta devīto daļu un Ministru kabineta 2003. gada 26. augusta noteikumu Nr. 473 "Kārtība, kādā kultūras pieminekļi iekļaujami valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un izslēdzami no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta" (turpmāk - Noteikumi Nr. 473) 9. punktu un izvērtējot Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes (turpmāk - Pārvalde) iesniegto Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta (turpmāk - Pieminekļu saraksts) grozījumu projektu, Kultūras ministrija ir konstatējusi:

1. Pārvalde ir iesniegusi Kultūras ministrijā rīkojuma projektu par Latvijas pirmā Ministru prezidenta K. Ulmaņa dzimto māju vietu "Pikšas", Dobeles novadā, Bērzes pagastā, "Pikšu muzejs" (zemes vienības kadastra apzīmējums: 4652 002 0019) (turpmāk - Objekts) iekļaušanu Pieminekļu sarakstā. Rīkojuma projektam klāt pievienoti šādi dokumenti:

1.1. izraksts no Kultūras pieminekļu uzskaites komisijas 2018. gada 13. jūlija sanāksmes protokola Nr. 04-6.6/15;

1.2. informācija par Objekta nosaukumu;

1.3. informācija par Objekta atrašanās vietu;

1.4. Objekta atrašanās vietas shēma topogrāfiskajā plānā;

1.5. Objekta apraksts;

1.6. Objekta fotofiksācijas materiāli;

1.7. ziņas par Objekta īpašnieku;

1.8. pamatojums Objekta iekļaušanai Pieminekļu sarakstā.

2. Noteikumu Nr. 473 2. punktā noteiktajā kārtībā saņemts priekšlikums noteikt Objektam valsts aizsargājama kultūras pieminekļa statusu un iekļaut to Pieminekļu sarakstā. Saskaņā ar Noteikumu Nr. 473 3. punktu izvērtēta Objekta atbilstība kultūras pieminekļa statusam un pieņemts lēmums ierosināt iekļaut Objektu Pieminekļu sarakstā. Objekta īpašnieks - Zemkopības ministrija, un lietotājs - Valsts tehniskās uzraudzības aģentūra, saskaņā ar likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 14. panta pirmo daļu un Administratīvā procesa likuma 62. panta pirmo daļu, ar Pārvaldes 2018. gada 23. augusta vēstuli Nr. 04-06.2/4311 informēti par ierosinājumu. Ar 2018. gada 12. septembra vēstuli Nr. 2018/VTUA1-4e/449 Objekta lietotājs un ar 2018. gada 17. septembra vēstuli Nr. 8.7-6e/2061/2018 Objekta īpašnieks pauž piekrišanu ierosinājumam.

3. Saskaņā ar likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 1. pantu kultūras pieminekļi ir kultūrvēsturiskā mantojuma daļa - kultūrvēsturiskas ainavas un atsevišķas teritorijas, kā arī atsevišķi kapi, ēku grupas un atsevišķas ēkas, mākslas darbi, iekārtas un priekšmeti, kuriem ir vēsturiska, zinātniska, mākslinieciska vai citāda kultūras vērtība un kuru saglabāšana nākamajām paaudzēm atbilst Latvijas valsts un tautas, kā arī starptautiskajām interesēm. Saskaņā ar Ministru kabineta 2003. gada 26. augusta noteikumu Nr. 474 "Noteikumi par kultūras pieminekļu uzskaiti, aizsardzību, izmantošanu, restaurāciju un vidi degradējoša objekta statusa piešķiršanu" (turpmāk - Noteikumi Nr. 474) 10. punktā noteikto Pieminekļu sarakstā kā valsts nozīmes vēsturiska notikuma vietu var iekļaut teritorijas, ēkas un citus objektus, kas saistīti ar starptautiskā vai Latvijas mērogā nozīmīgiem vēsturiskiem notikumiem vai ievērojamām personām un kuriem ir izcila zinātniska, kultūrvēsturiska vai izglītojoša nozīme.

4. Objekta kultūrvēsturiskā vērtība atbilst Noteikumu Nr. 474 10. punktā noteiktajiem kritērijiem. Objekts ir saistīts ar starptautiskā un Latvijas mērogā nozīmīgas vēsturiskas personas - Latvijas Republikas pirmā Ministru prezidenta K. Ulmaņa (1877-1942), dzīvi, kā arī ar trešās atmodas laika notikumiem Latvijā. Objektā ir saglabātas liecības par Latvijas lauksaimniecības attīstības vēsturi, tam ir izcila, zinātniska, kultūrvēsturiska un izglītojoša nozīme.

Objekta saglabājamās vērtības: K. Ulmaņa dzimto māju vieta; māju atjaunošanas kustības materiālās liecības, bijušās Pikšu sētas plānojums no 19. gadsimta 70. gadiem līdz 1940. gadam; atjaunoto un rekonstruēto būvju telpiskais iekārtojums, izvietojums, apjoms un novietne esošajā kultūrvēsturiskajā ainavā, liecības par K. Ulmaņa un viņa dzimtas saistību ar Pikšām, ar lauksaimniecības vēsturi saistītās liecības un iekārtojums.

5. Pamatojoties uz likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 14. panta devīto daļu un Noteikumu Nr. 473 9. punktu, kā arī uz iepriekš minēto konstatējumu, Kultūras ministrija nolemj:

izdarīt ar Kultūras ministrijas 1998. gada 29. oktobra rīkojuma Nr. 128 "Par valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu" 2. punktu apstiprinātajā Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā grozījumus un iekļaut Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā šādu objektu:

6. Atbilstoši likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 23. panta pirmajai daļai ir apstiprināta Objekta individuālā aizsardzības zona, kas ir šā rīkojuma pielikums.

7. Lēmuma pamatojums: likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 1. pants un 14. panta devītā daļa, Administratīvā procesa likuma 13. pants, 62. panta pirmā daļa, 65. panta ceturtā daļa, 66. panta pirmā daļa, Ministru kabineta 2003. gada 26. augusta noteikumu Nr. 474 "Noteikumi par kultūras pieminekļu uzskaiti, aizsardzību, izmantošanu, restaurāciju un vidi degradējoša objekta statusa piešķiršanu" 10. punkts, Ministru kabineta 2003. gada 26. augusta noteikumu Nr. 473 "Kārtība, kādā kultūras pieminekļi iekļaujami valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un izslēdzami no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta" 3., 5. un 9. punkts, Ministru kabineta 2003. gada 29. aprīļa noteikumu Nr. 241 "Kultūras ministrijas nolikums" 9.11. punkts.

8. Rīkojums stājas spēkā nākamajā darba dienā pēc publicēšanas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Mēneša laikā no šī rīkojuma spēkā stāšanās to var pārsūdzēt saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 76. panta otro daļu un 188. panta pirmo daļu Administratīvās rajona tiesas Jelgavas tiesu namā (Atmodas iela 19, Jelgava, LV-3007).

Kultūras ministre D. Melbārde