Darbības ar dokumentu
Rīgā 2018. gada 17. oktobrī (prot. Nr. 48 22. §)
1. Apstiprināt un iekļaut informācijas un komunikācijas tehnoloģiju mērķarhitektūras 40.0 versijā projekta "Nodokļu informācijas pakalpojumu modernizācija (Maksājumu uzskaites un uzkrājuma princips)" (turpmāk – projekts) aprakstu un paredzēt projekta izmaksas 4 530 000 euro apmērā.
2. Centrālajai finanšu un līgumu aģentūrai uzaicināt Valsts ieņēmumu dienestu iesniegt projekta iesniegumu Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 2.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību" 2.2.1.1. pasākuma "Centralizētu publiskās pārvaldes IKT platformu izveide, publiskās pārvaldes procesu optimizēšana un attīstība" (turpmāk – 2.2.1.1. pasākums) ietvaros.
3. Finansēt projektu 2.2.1.1. pasākuma ietvaros, ja projekta iesniegums atbilst projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem un Ministru kabineta 2015. gada 17. novembra noteikumos Nr. 653 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 2.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību" 2.2.1.1. pasākuma "Centralizētu publiskās pārvaldes IKT platformu izveide, publiskās pārvaldes procesu optimizēšana un attīstība" īstenošanas noteikumi" iekļautajiem nosacījumiem.
4. Noteikt Valsts ieņēmumu dienestu par finansējuma saņēmēju un atbildīgo par projekta īstenošanu un projekta aprakstā plānoto rezultātu (tai skaitā finanšu, rezultāta un iznākuma rādītāju) sasniegšanu.
5. Pēc projekta pabeigšanas noteikt projekta uzturēšanas izmaksas ne vairāk kā 453 000 euro gadā, tai skaitā:
5.1. 271 800 euro segt no Finanšu ministrijas pamatbudžeta programmā 33.00.00 "Valsts ieņēmumu un muitas politikas nodrošināšana" pieejamiem resursiem;
5.2. 181 200 euro normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pieprasīt papildus.
6. Atbalstīt informācijas un komunikācijas tehnoloģiju mērķarhitektūras 40.0 versijā iekļautā projekta konsolidēto aprakstu (kopsavilkumu).
(MK 16.06.2022. rīkojuma Nr. 420 redakcijā)
Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola
Projekta apraksts (kopsavilkums)
Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) projekts "Nodokļu informācijas pakalpojumu modernizācija (Maksājumu uzskaite un uzkrājuma princips)" ir projekta "Nodokļu informācijas pakalpojumu modernizācija" otrais apakšprojekts. Projekta "Nodokļu informācijas pakalpojumu modernizācija" mērķis ir efektīva, mūsdienīga, uz modernām tehnoloģijām balstīta risinājuma izveide, kas:
• samazinās administratīvo slogu nodokļu maksātājiem;
• veicinās valsts pārvaldes efektivitāti;
• uzlabos VID sniegto pakalpojumu pieejamību.
Projekta "Nodokļu informācijas pakalpojumu modernizācija (Maksājumu uzskaite un uzkrājuma princips)" (turpmāk – projekts) mērķi iekļaujas projekta "Nodokļu informācijas pakalpojumu modernizācija" mērķu struktūrā.
Projektam ir izvirzīti šādi mērķi:
M1: ieviest uzkrājuma principu;
M2: ieviest vienoto nodokļu kontu;
M3: nodrošināt pilnīgu informāciju par faktiskajiem konkrētā perioda VID administrētajiem valsts budžeta ieņēmumiem.
Darbības projekta mērķu sasniegšanai:
Projekta mērķu sasniegšanai nepieciešams:
• izstrādāt mūsdienu tehnoloģijās balstītu ar iekšzemes nodokļiem un VID administrētajām nodevām saistīto maksājumu uzskaites un administrēšanas funkcionalitāti un nodokļu ieņēmumu grāmatvedības uzskaites funkcionalitāti;
• pilnveidot VID nodokļu administrēšanas un pakalpojumu sniegšanas procesus;
• nodrošināt informācijas sistēmu (turpmāk – IS) atbalstu VID administrēto nodokļu, nodevu un citu maksājumu valsts budžetā uzskaitei pēc uzkrājuma principa;
• nodrošināt IS atbalstu vienotajā nodokļu kontā veikto maksājumu administrēšanā VID administrētajiem valsts budžeta ieņēmumiem;
• publicēt VID datu kopas atkalizmantojamu datu formātos.
Projekta rezultāta rādītāji:
| Nr. p. k. | Rezultāta rādītājs | Mērvienība | Sākotnējā vērtība | Sasniedzamā vērtība | |
| 2 gadus pēc projekta beigām | 3 gadus pēc projekta beigām | ||||
| 1. | Nodokļu maksāšanai nepieciešamais laiks, salīdzinot ar sākotnējo vērtību 2016. gadā | stundas gadā | 168,5 | 120 | 100 |
| 2. | Nodokļu maksātāju apmierinātība ar VID sniegtajiem pakalpojumiem | % | 84 | 88 | 90 |
| 3. | Vidējais nodokļu maksājumu dokumentu skaita samazinājums vienai juridiskai personai attiecībā pret 2016. gada rādītājiem | % | 100 | –40 | –41 |
| 4. | Iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārmaksas novērtēšanas vidējais laiks | dienas | 85 | 55 | 55 |
Projekta iznākuma rādītāji:
| Nr. p. k. | Iznākuma rādītājs | Mērvienība | Sasniedzamā vērtība projekta beigās |
| 1. | Pilnveidoti darbības procesi | skaits | 13 |
| 2. | Pilnveidoti e-pakalpojumi | skaits | 21 |
| 3. | Izveidotas datu kopas publicēšanai atkalizmantojamo datu formātos | skaits | 11 |
| 4. | Ieviests uzkrājuma princips VID administrētajiem nodokļiem, nodevām un citiem maksājumiem valsts budžetā | skaits | 10 |
Atbilstoši projektā plānotajām izmaksām sistēmas izstrādes izmaksas ir 4 530 000 euro. Pēc projekta īstenošanas ikgadējās uzturēšanas izmaksas tiek plānotas 10 % apmērā no izstrādes izmaksām un ir 453 000 euro. Kopā izstrādes un 15 gadu laikā uzturēšanas izmaksas ir 11 325 000 euro.
Saistība ar iepriekšējā plānošanas perioda projektiem, projekta lietderība un ieguldījums SAM rezultāta rādītājos:
| Sociālekonomiskais ieguvums | Ekvivalents naudas izteiksmē | Aprēķins |
| Darba laika ietaupījums saimnieciskās darbības veicējiem nodokļu maksāšanai | 774 751 euro gadā | Ietaupītais darba laiks (T) – 57,44 slodzes gadā Vidējā darba alga privātā sektorā strādājošiem (A) – 1124 euro mēnesī Periods (P) – 12 mēneši T x A x P = 57,44 x 1 124 x 12 |
| Finanšu ietaupījums saimnieciskās darbības veicējiem nodokļu maksāšanai | 794 092 euro gadā | Maksājumu skaita samazinājums (M) – 2 205 810 maksājumi gadā Banku sniegtie pakalpojumi (B) – 0,36 euro/maksājums M x B = 2 205 810 x 0,36 |
| Darba laika ietaupījums saimnieciskās darbības veicējiem iesniegumu sagatavošanai par kļūdainu maksājumu novirzīšanu vai pārmaksu atmaksu | 107 230 euro gadā | Ietaupītais darba laiks (T) – 7,95 slodzes gadā Vidējā darba alga privātā sektorā strādājošiem (A) – 1124 euro mēnesī Periods (P) – 12 mēneši T x A x P = 7,95 x 1124 x 12 |
Aprēķini ir veikti saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem par vidējo darba samaksu un darbaspēka izmaksām 2017. gadā. Ņemot vērā, ka ekonomiskais ieguvums paredzams ar 2021. gadu, kopējā ieguvuma aprēķinos tika izmantots makroekonomiskais rādītājs "Darba algas (bruto) izmaiņas, salīdzināmās cenās (procentos)" un reālā sociālā diskonta likme 5 % (http://www.fm.gov.lv/lv/sadalas/ppp/tiesibu_akti/makroekonomiskie_ pienemumi_un_prognozes, publicēts 04.10.2017.).
Kopējais sociālekonomiskais ieguvums no projekta īstenošanas (finanšu ekonomija un laika ietaupījums naudas izteiksmē) 2021. gadā veidos 1 779 045 euro gadā, bet projekta dzīvescikla laikā (t. i., projekta ieviešana un 15 gadi pēc projekta noslēguma) – 31 207 569 euro (diskontēti 18 932 485 euro), kas pārsniedz projekta īstenošanas un uzturēšanas izmaksas 11 325 000 euro (diskontēti 8 606 855 euro – ar reālo finansiālā diskonta likmi 4 %).
| Sociālekonomiskais ieguvums | Ekvivalents naudas izteiksmē | Aprēķins |
| VID darba laika ietaupījums, ieviešot vienoto nodokļu kontu | 974 991 euro gadā | Ietaupītais darba laiks (T) – 46,46 slodzes gadā Vidējā vispārējās valdības sektorā strādājošo darba alga (A) – 1748,80 euro mēnesī Periods (P) – 12 mēneši T x A x P = 46,46 x 1748,8 x 12 |
Tā kā, ieviešot vienoto nodokļu kontu, nodokļu maksātājiem vairs nebūs jāraksta iesniegumi maksājumu novirzīšanai citu nodokļu un nodevu parādu segšanai, arī VID veidosies ietaupījums. Pieņemot, ka 2021. gadā veidosies 30 %, 2022. gadā 70 %, bet no 2023. gada 100 % no plānotajiem slodžu ietaupījumiem, kopējais ieguvums projekta dzīvescikla laikā (t. i., projekta ieviešana un 15 gadi pēc projekta noslēguma) būs 19 357 545 euro (diskontēti 11 366 986 euro) (arī šajos aprēķinos tika izmantots makroekonomiskais rādītājs "Darba algas (bruto) izmaiņas, salīdzināmās cenās (procentos)" un reālā sociālā diskonta likme 5 %).
 |
 |
 |
 |