Darbības ar dokumentu
Skatīt Ministru kabineta 2022. gada 9. augusta noteikumus Nr. 492 "Dabas lieguma "Vidzemes akmeņainā jūrmala" individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi".
Rīgā 2018. gada 14. augustā (prot. Nr. 38 31. §)
13. panta otro daļu, 14. panta otro daļu un 17. panta otro daļu
1. Noteikumi nosaka:
1.1. dabas lieguma "Vidzemes akmeņainā jūrmala" (turpmāk – liegums) individuālo aizsardzības un izmantošanas kārtību;
1.2. lieguma funkcionālo zonējumu;
1.3. lieguma apzīmēšanai dabā lietojamās speciālās informatīvās zīmes paraugu un tās lietošanas un izveidošanas kārtību;
1.4. liegumā esošos dabas pieminekļus – aizsargājamos kokus, kā arī aizsargājamo koku un aizsargājamo ģeoloģisko un ģeomorfoloģisko dabas pieminekļu – dižakmeņu – aizsardzības un izmantošanas kārtību.
2. Lieguma platība ir 1517 hektāri. Lieguma funkcionālo zonu shēma noteikta šo noteikumu 1. pielikumā.
3. Lieguma robežas dabā apzīmē ar speciālu informatīvo zīmi. Speciālās informatīvās zīmes paraugs un lietošanas kārtība noteikta šo noteikumu 2. pielikumā.
4. Liegumā ir noteiktas šādas funkcionālās zonas:
4.1. regulējamā režīma zona;
4.2. dabas lieguma zona;
4.3. ainavu aizsardzības zona;
4.4. neitrālā zona.
5. Zemes īpašniekiem, tiesiskajiem valdītājiem vai lietotājiem aizliegts savā īpašumā vai lietojumā ierobežot gājēju pārvietošanos pa takām, kas norādītas šo noteikumu 1. pielikumā un paredzētas lieguma apskatei.
6. Dabas aizsardzības pārvalde var noteikt ierobežotas pieejamības informācijas statusu informācijai par liegumā esošo īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu atrašanās vietu, ja tās atklāšana var kaitēt vides aizsardzībai. Šādu informāciju drīkst izplatīt tikai ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju.
7. Dabas aizsardzības pārvalde, izsniedzot rakstisku atļauju šajos noteikumos minētajām darbībām, izmanto lieguma dabas aizsardzības plānā ietverto informāciju un jaunāko pieejamo informāciju par īpaši aizsargājamām sugām un biotopiem lieguma teritorijā.
8. Dabas aizsardzības pārvaldes atļauja nav nepieciešama darbībām, kurām saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ietekmes uz vidi novērtējumu Valsts vides dienests izsniedz tehniskos noteikumus vai veic sākotnējo ietekmes uz vidi novērtējumu. Ja minēto darbību rezultātā tiek mainīta zemes lietošanas kategorija, Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja zemes lietošanas kategorijas maiņai nav nepieciešama. Vērtējot šādas darbības, Valsts vides dienests vienlaikus izvērtē zemes lietošanas kategorijas maiņas iespējamību.
9. Šo noteikumu 19., 22. un 29. punktā minētajā gadījumā Valsts meža dienests apliecinājumu izsniedz pēc Dabas aizsardzības pārvaldes atzinuma saņemšanas. Dabas aizsardzības pārvalde atzinumu sniedz 10 darbdienu laikā pēc Valsts meža dienesta pieprasījuma saņemšanas.
10. Visā lieguma teritorijā aizliegts:
10.1. degradēt dabas un kultūrvēsturiskās ainavas struktūru, ekoloģiski un estētiski vērtīgus ainavas elementus un kultūrvides īpatnības;
10.2. ierīkot jaunus atkritumu poligonus, kā arī piesārņot un piegružot vidi ar atkritumiem un uzglabāt atkritumus tam neparedzētās vietās;
10.3. pļaut pļavas virzienā no lauka malām uz centru;
10.4. dedzināt sauso zāli un niedres;
10.5. no 15. marta līdz 31. jūlijam veikt mežsaimniecisko darbību, izņemot:
10.5.1. meža nekoksnes vērtību ieguvi;
10.5.2. meža ugunsdrošības pasākumus;
10.5.3. meža atjaunošanu ar rokas darbarīkiem un bīstamo koku (koku, kas apdraud cilvēka dzīvību un veselību, tuvumā esošās ēkas vai infrastruktūras objektus) ciršanu un novākšanu;
10.6. atzarot augošus kokus mežaudzēs, izņemot koku atzarošanu skatu punktu ierīkošanai un uzturēšanai, elektrolīniju un citu lineāro komunikāciju uzturēšanai, kā arī satiksmes drošībai uz ceļiem;
10.7. pārvietoties ar mehāniskiem transportlīdzekļiem, tai skaitā automašīnām, traktortehniku, motocikliem, tricikliem, kvadricikliem, mopēdiem un sniega motocikliem, ārpus ceļiem un dabiskām brauktuvēm, kā arī pa pludmali, kāpām un purviem, izņemot pārvietošanos, kas saistīta ar šo teritoriju apsaimniekošanu, uzraudzību vai valsts aizsardzības uzdevumu veikšanu, glābšanas un meklēšanas darbiem;
10.8. ierīkot nometnes, atpūtas vietas un celt teltis ārpus īpaši norādītām vietām, izņemot pagalmus un neitrālo zonu;
10.9. kurināt ugunskurus ārpus īpaši norādītām vai speciāli ierīkotām vietām, izņemot ugunskurus pagalmos un ugunskurus ciršanas atlieku sadedzināšanai atbilstoši meža apsaimniekošanu regulējošiem normatīvajiem aktiem;
10.10. rīkot autosacensības, motosacensības, kā arī rallijus, treniņbraucienus un izmēģinājuma braucienus;
10.11. bojāt zemsedzi, vācot savvaļas ogas un sēnes;
10.12. uzstādīt vēja elektrostacijas;
10.13. iegūt derīgos izrakteņus, izņemot pazemes ūdens ieguvi personiskajām vajadzībām;
10.14. bojāt vai iznīcināt (arī uzarot vai kultivējot) meža pļavas un lauces, izņemot medījamo dzīvnieku piebarošanas lauces, kā arī neitrālo zonu;
10.15. sadalīt zemes īpašumus zemes vienībās, kas mazākas par 10 hektāriem (tai skaitā dalot kopīpašumu), kā arī noteikt lietošanas tiesības kopīpašumam, ja jebkura kopīpašnieka lietošanā paliek mazāk par 10 hektāriem (izņemot īpašumus neitrālajā zonā). Šis nosacījums neattiecas uz zemes vienībām ārpus krasta kāpu aizsargjoslas, kas tiek atdalītas šo noteikumu 10.19. apakšpunktā minētā ceļa un publiski pieejamu dabas tūrisma un izziņas infrastruktūras objektu būvniecībai, kā arī inženierbūvju atjaunošanai un uzturēšanai;
10.16. veikt darbības, kas izraisa augsnes eroziju;
10.17. ierīkot ierobežotā platībā turētu savvaļas sugu lauksaimniecības dzīvnieku audzētavas un iežogotas platības to turēšanai nebrīvē, izņemot minēto audzētavu un iežogoto platību ierīkošanu pagalmos un dārzos, kā arī ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju, ja tas nepieciešams īpaši aizsargājamo biotopu un īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu atjaunošanai un saglabāšanai;
10.18. medīt ūdensputnus;
10.19. ierīkot ceļus, kā arī mainīt esošo ceļu platumu un ceļa trases novietojumu, izņemot ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju, ja tas ir nepieciešams jūras krasta erozijas procesu dēļ vai saistīts ar ceļa būvniecību saskaņā ar šo noteikumu 1. pielikumu.
11. Visā lieguma teritorijā bez Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas aizliegts:
11.1. veikt darbības, kas izraisa pazemes ūdeņu, gruntsūdeņu un virszemes ūdeņu līmeņa maiņu;
11.2. celt un ierīkot jaunas hidrotehniskas būves un meliorācijas sistēmas;
11.3. organizēt brīvā dabā publiskus pasākumus, kuros piedalās vairāk nekā 50 cilvēku;
11.4. ierīkot publiski pieejamus dabas tūrisma un izziņas infrastruktūras objektus (piemēram, takas, maršrutus, informācijas stendus, skatu torņus, telšu vietas, stāvlaukumus, tualetes, atkritumu tvertnes, apmeklētāju centrus un informācijas centrus);
11.5. krasta kāpu aizsargjoslā cirst kokus kopšanas cirtē.
12. Lieguma pludmales teritorijā aizliegts bojāt, sadalīt un pārvietot akmeņus, kā arī vākt akmeņus (savāktais akmeņu daudzums nedrīkst pārsniegt vienu sauju).
13. Regulējamā režīma zona ir izveidota, lai nodrošinātu īpaši aizsargājamo sugu un biotopu saglabāšanu un jūras piekrastes ekosistēmu kompleksu dabiskos attīstības procesus.
14. Regulējamā režīma zonā aizliegta saimnieciskā un cita veida darbība, izņemot:
14.1. aizsardzības režīma ievērošanas kontroli;
14.2. meža ugunsdzēsības pasākumu īstenošanu, cilvēku glābšanu un meklēšanu;
14.3. ceļu uzturēšanu;
14.4. savvaļas sēņu, augu un to produktu vākšanu un iegūšanu personiskajām vajadzībām;
14.5. pārvietošanos pa ceļiem un šo noteikumu 1. pielikumā noteiktajiem un dabā īpaši norādītajiem maršrutiem;
14.6. kopšanas cirti baltalkšņu audzēs, saglabājot mežaudzēs augošu koku biezību pirmajā stāvā ne mazāku par 0,4;
14.7. meža monitoringu un meža inventarizācijas veikšanu.
15. Regulējamā režīma zonā aizliegta saimnieciskā un cita veida darbība, izņemot šādas darbības ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju:
15.1. tādu apsaimniekošanas pasākumu īstenošana, kuri nepieciešami īpaši aizsargājamo sugu un biotopu aizsardzībai, saglabāšanai vai atjaunošanai;
15.2. zinātnisko pētījumu veikšana;
15.3. vides monitoringa īstenošana;
15.4. dabas tūrisma organizēšana;
15.5. ceļu un elektrolīniju atjaunošana un pārbūve (izņemot darbus, kas saistīti ar meža, purva vai lauksaimniecībā izmantojamās zemes lietošanas kategorijas maiņu un ceļu paplašināšanu);
15.6. medības (ievērojot šo noteikumu 10.18. apakšpunktu);
15.7. publiski pieejamu dabas tūrisma un izziņas infrastruktūras objektu ierīkošana saskaņā ar šo noteikumu 1. pielikumu un tam nepieciešamā zemes lietošanas kategorijas maiņa.
16. Dabas lieguma zona ir izveidota, lai saglabātu jūras piekrastei raksturīgos dabiskos biotopus un sugas, kā arī vēsturiski izveidojušos ainavu.
17. Dabas lieguma zonā aizliegts:
17.1. būvēt jaunas būves, izņemot publiski pieejamu dabas tūrisma un izziņas infrastruktūras ierīkošanu saskaņā ar šo noteikumu 1. pielikumu, ja ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja;
17.2. pārvietoties pa stāvkrastiem ārpus īpaši ierīkotām noejām;
17.3. veikt darbības, kas maina lauksaimniecībā izmantojamās zemes, meža, krūmāja, purva, ūdensobjekta zemes vai pārējās zemes lietošanas kategorijas, izņemot:
17.3.1. dabiski apmežojušās, applūdušas vai pārpurvojušās zemes lietošanas kategorijas maiņu uz dabā konstatēto zemes lietošanas kategoriju;
17.3.2. darbības ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju:
17.3.2.1. šo noteikumu 18.1. apakšpunktā minētās darbības;
17.3.2.2. publiski pieejamas dabas tūrisma un izziņas infrastruktūras ierīkošana;
17.4. cirst kokus galvenajā cirtē un rekonstruktīvajā cirtē;
17.5. cirst kokus kopšanas cirtē (izņemot slimību inficētos, kaitēkļu invadētos vai citādi bojātos kokus), ja valdaudzes vecums pārsniedz:
17.5.1. priežu un ozolu audzēm – 60 gadu;
17.5.2. egļu, bērzu, melnalkšņu un ošu audzēm – 50 gadu;
17.5.3. apšu audzēm – 30 gadu;
17.6. mežaudzēs cirst nokaltušus kokus, kuru caurmērs 1,3 metru augstumā no sakņu kakla ir lielāks par 25 centimetriem, izņemot bīstamos kokus, kā arī esošajā īpašumā vai valdījumā ne vairāk kā piecus kubikmetrus no hektāra gadā, ja ir saņemts Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisks atzinums.
18. Dabas lieguma zonā bez Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas aizliegts:
18.1. veikt inženierbūvju, tai skaitā ceļu, atjaunošanu vai pārbūvi, ja tiek mainīts trases platums un novietojums;
18.2. atjaunot un ieaudzēt mežu stādot vai sējot;
18.3. veikt zinātniskos pētījumus;
18.4. ierīkot un paplašināt kuģošanas līdzekļu bāzes.
19. Dabas lieguma zonā bez Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atzinuma aizliegts:
19.1. cirst slimību inficētos, kaitēkļu invadētos vai citādi bojātos kokus kopšanas cirtē, sanitārajā cirtē un galvenajā cirtē pēc Valsts meža dienesta sanitārā atzinuma;
19.2. cirst kokus citā cirtē;
19.3. cirst uz jūras stāvkrasta augšējās krants esošus kokus, izņemot kokus:
19.3.1. kuru sakņu sistēma ir atsegta vairāk par 30 %;
19.3.2. kuri aizšķērso ceļus;
19.3.3. kuri apdraud cilvēku dzīvību un veselību;
19.3.4. kuru nociršana nepieciešama ārkārtas situācijas seku likvidēšanai.
20. Ainavu aizsardzības zona izveidota, lai saglabātu liegumam raksturīgo ainavu un piekrastes bioloģisko daudzveidību, vienlaikus pieļaujot ilgtspējīgu saimniecisko darbību.
21. Ainavu aizsardzības zonā aizliegts:
21.1. veikt jebkādas darbības, kas būtiski pārveido teritorijai raksturīgo ainavu;
21.2. veikt darbības, kas maina meža zemes lietošanas kategoriju, izņemot dabiski applūdušas, pārpurvojušās zemes lietošanas kategorijas maiņu uz dabā konstatēto zemes lietošanas kategoriju;
21.3. veicot kopšanas cirti, izcirst valdošās koku sugas valdaudzes kokus (izņemot kokus tehnoloģiskajos koridoros, augšanā atpalikušos, slimību inficētos, kaitēkļu invadētos vai citādi bojātos kokus saskaņā ar šo noteikumu 22.1. apakšpunktu), ja valdošās koku sugas vecums pārsniedz:
21.3.1. priežu un ozolu audzēm – 80 gadu;
21.3.2. egļu, bērzu, melnalkšņu un ošu audzēm – 60 gadu;
21.3.3. apšu audzēm – 35 gadus.
22. Ainavu aizsardzības zonā bez Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atzinuma aizliegts:
22.1. cirst slimību inficētos, kaitēkļu invadētos vai citādi bojātos kokus galvenajā cirtē, kokus kopšanas cirtē un sanitārajā cirtē pēc Valsts meža dienesta sanitārā atzinuma;
22.2. cirst kokus citā cirtē;
22.3. cirst uz jūras stāvkrasta augšējās krants esošus kokus, izņemot kokus:
22.3.1. kuru sakņu sistēma ir atsegta vairāk par 30 %;
22.3.2. kuri aizšķērso ceļus;
22.3.3. kuri apdraud cilvēku dzīvību un veselību;
22.3.4. kuru nociršana nepieciešama ārkārtas situācijas seku likvidēšanai.
23. Būvniecība ainavu aizsardzības zonā pieļaujama atbilstoši vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam, ievērojot šajos noteikumos, kā arī būvniecību un vides aizsardzību regulējošajos normatīvajos aktos noteikto kārtību un ierobežojumus.
24. Neitrālā zona izveidota, lai nodrošinātu pārējās lieguma teritorijas ilgtspējīgu saimniecisko izmantošanu un attīstību.
25. Būvniecība neitrālajā zonā pieļaujama atbilstoši vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam, ievērojot šajos noteikumos, kā arī būvniecību un vides aizsardzību regulējošajos normatīvajos aktos noteikto kārtību un ierobežojumus.
26. Liegumā esošie dabas pieminekļi ir aizsargājamie ģeoloģiskie un ģeomorfoloģiskie dabas pieminekļi, tai skaitā dižakmeņi (laukakmeņi, kuru virszemes tilpums ir 10 kubikmetri un vairāk) un 10 metru plata josla ap tiem (mērot no dižakmens ārējās malas) un aizsargājamie koki – vietējo un svešzemju sugu dižkoki (koki, kuru apkārtmērs 1,3 metru augstumā no koka sakņu kakla vai augstums nav mazāks par šo noteikumu 3. pielikumā noteiktajiem izmēriem, tai skaitā sausi koki un koku stumbeņi) un teritorija ap kokiem vainagu projekcijas platībā, kā arī 10 metru plata josla no tās (mērot no aizsargājamā koka vainaga projekcijas ārējās malas).
27. Dabas pieminekļu teritorijā aizliegts:
27.1. veikt jebkādu saimniecisko vai cita veida darbību, kas bojā, var bojāt vai iznīcināt dabas pieminekli, vai mazināt tā dabisko estētisko nozīmi;
27.2. rakstīt, zīmēt un gravēt uz dabas pieminekļiem un tos pārvietot;
27.3. cirst kokus kailcirtē.
28. Dabas pieminekļu teritorijā bez Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas aizliegts:
28.1. tīrīt dabas pieminekļus;
28.2. rīkot nodarbības un sacensības klinšu kāpšanā;
28.3. veikt darbības, kas maina zemes lietošanas kategoriju, izņemot dabiski apmežojušās vai dabiski applūdušas zemes lietošanas kategorijas maiņu uz dabā konstatēto zemes lietošanas kategoriju;
28.4. veikt dabas pieminekļu apsaimniekošanas pasākumus to turpmākai aizsardzībai un saglabāšanai;
28.5. būvēt pazemes būves.
29. Aizsargājamo ģeoloģisko un ģeomorfoloģisko dabas pieminekļu teritorijā un 10 metru rādiusā ap aizsargājamiem kokiem (mērot no aizsargājamā koka vainaga projekcijas ārējās malas) un akmeņiem bez Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atzinuma aizliegts cirst kokus galvenajā cirtē un galvenajā cirtē pēc Valsts meža dienesta sanitārā atzinuma.
30. Ja ģeoloģiskais vai ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis ir valsts aizsardzībā, jo tam piešķirts kultūras pieminekļa statuss, šo noteikumu 28. punktā minēto darbību veikšanai papildus nepieciešama Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas rakstiska atļauja.
31. Papildus šo noteikumu 27. un 28. punktā minētajām prasībām 10 metru rādiusā ap aizsargājamiem kokiem (mērot no aizsargājamā koka vainaga projekcijas ārējās malas) aizliegts:
31.1. veikt jebkādas darbības, kas var negatīvi ietekmēt aizsargājamo koku augšanu un dabisko attīstību;
31.2. novietot lietas (piemēram, būvmateriālus vai malku), kas aizsedz skatu uz koku, ierobežo piekļuvi tam vai mazina tā estētisko vērtību;
31.3. mainīt vides apstākļus – ūdens un koku barošanās režīmu;
31.4. iznīcināt dabisko zemsedzi;
31.5. cirst kokus bez Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas.
32. Ja aizsargājamo koku nomāc vai apēno jaunāki koki un krūmi, saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas regulē koku ciršanu meža zemēs vai ārpus tām, atļauta to izciršana kopšanas vai citā cirtē aizsargājamā koka vainaga projekcijā un tai piegulošā zonā, atbrīvojot no kokiem 10 metru platu joslu (mērot no aizsargājamā koka vainaga projekcijas līdz apkārtējo koku vainagu projekcijām).
33. Ja aizsargājamais koks ir nolūzis vai nozāģēts, koka stumbrs un zari, kuru diametrs ir lielāks par 50 centimetriem, meža zemēs ir saglabājami koka augšanas vietā vai tuvākajā apkārtnē.
34. Aizsargājamā koka nociršana (novākšana) pieļaujama tikai tad, ja tas kļuvis bīstams un nav citu iespēju novērst bīstamo situāciju (piemēram, apzāģēt zarus, izveidot atbalstus, uzstādīt atsaites), turklāt saņemts kokkopja (arborista) pozitīvs rakstisks atzinums, kura nepieciešamību nosaka Dabas aizsardzības pārvalde, un saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja.
35. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2008. gada 7. jūlija noteikumus Nr. 512 "Dabas lieguma "Vidzemes akmeņainā jūrmala" individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi" (Latvijas Vēstnesis, 2008, 106. nr.; 2009, 98. nr.).
Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards
1. Funkcionālo zonu robežas noteiktas Latvijas ģeodēzisko koordinātu sistēmā (LKS 92), kas noteikta kā Merkatora transversālās projekcijas plaknes koordinātas (LKS 92 TM), par kartogrāfisko pamatu izmantojot ortofotokarti mērogā 1: 10000, Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas datus un Meža valsts reģistra informācijas sistēmas datus. Robežas noteiktas, par pamatu izmantojot kartogrāfisko materiālu (ortofotokarti), neveicot robežu instrumentālu uzmērīšanu apvidū. Līdz robežu instrumentālai uzmērīšanai apvidū pieļaujamas robežu novirzes izmantotās kartes mēroga noteiktības robežās atbilstoši dabā esošajām faktiskajām robežām.
2. Funkcionālo zonu robežu ģeotelpiskie dati pieejami dabas datu pārvaldības sistēmā atbilstoši normatīvajiem aktiem par datu pārvaldības sistēmas uzturēšanas, datu aktualizācijas un informācijas aprites kārtību.
reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards
1. Speciālā informatīvā zīme dabas lieguma apzīmēšanai (turpmāk – zīme) ir zaļš kvadrātveida laukums baltā ietvarā ar stilizētu ozollapas piktogrammu.
2. Zīmes krāsas (krāsu prasības norādītas PANTONE, CMYK un ORACAL sistēmās) ir šādas:
2.1. kvadrātveida laukums (ozollapas piktogrammas fons) – gaiši zaļā krāsā (PANTONE 362C vai C70 M0 Y100 K0, vai ORACAL ECONOMY 064 (yellow green));
2.2. ozollapas piktogramma – baltā krāsā;
2.3. ozollapas piktogrammas kontūra un ozollapas dzīslojums – tumši zaļā krāsā (PANTONE 3425C vai C100 M0 Y78 K42, vai ORACAL ECONOMY 060 (dark green));
2.4. zīmes ietvars – baltā krāsā.
3. Zīmes lietošanas kārtība:
3.1. uzstādot zīmi dabā, izvēlas vienu no šādiem izmēriem:
3.1.1. 300 x 300 mm;
3.1.2. 150 x 150 mm;
3.1.3. 75 x 75 mm;
3.2. poligrāfiskajos izdevumos zīmes izmēru, saglabājot kvadrāta proporcijas, izvēlas atbilstoši lietotajam mērogam, bet ne mazāku kā 5 x 5 mm;
3.3. pārējos gadījumos, kas nav minēti šā pielikuma 3.1. un 3.2. apakšpunktā, var lietot dažādu izmēru zīmes, saglabājot kvadrāta proporcijas;
3.4. zīme nav uzstādāma uz ceļiem (arī sliežu ceļiem).
4. Zīmju izveidošanu (sagatavošanu) un izvietošanu nodrošina Dabas aizsardzības pārvalde sadarbībā ar attiecīgo pašvaldību.
reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards
| Nr. p.k. | Suga | Apkārtmērs 1,3 metru augstumā (metros) | Augstums (metros) |
| 1 | 2 | 3 | 4 |
| I. Vietējās sugas | |||
| 1. | Apse (Populus tremula L.) | 3,5 | 35 |
| 2. | Baltalksnis (Alnus incana (L.) Moench) | 1,6 | 25 |
| 3. | Āra bērzs (Betula pendula Roth) | 3,0 | 33 |
| 4. | Purva bērzs (Betula pubescens Ehrh.) | 3,0 | 32 |
| 5. | Pūpolvītols (Salix caprea L.) | 1,9 | 22 |
| 6. | Egle (Picea abies (L.) Karst.) | 3,0 | 37 |
| 7. | Hibrīdais alksnis (Alnus x pubescens Tausch) | 1,5 | 32 |
| 8. | Parastā goba (Ulmus glabra Huds.) | 4,0 | 28 |
| 9. | Parastā ieva (Padus avium Mill.) | 1,7 | 22 |
| 10. | Parastā kļava (Acer platanoides L.) | 3,5 | 27 |
| 11. | Parastā liepa (Tilia cordata Mill.) | 3,5 | 33 |
| 12. | Parastā vīksna (Ulmus laevis Pall.) | 4,0 | 30 |
| 13. | Melnalksnis (Alnus glutinosa (L.) Gaertn.) | 2,5 | 30 |
| 14. | Parastais osis (Fraxinus excelsior L.) | 3,5 | 34 |
| 15. | Parastais ozols (Quercus robur L.) | 4,0 | 32 |
| 16. | Parastais skābardis (Carpinus betulus L.) | 1,5 | 20 |
| 17. | Parastais pīlādzis (Sorbus aucuparia L.) | 1,5 | 21 |
| 18. | Parastā priede (Pinus sylvestris L.) | 2,5 | 38 |
| 19. | Šķetra (Salix pentandra L.) | 1,6 | 22 |
| 20. | Zviedrijas kadiķis (Juniperus communis L. var. Suecica Ait.) | 0,8 | 11 |
| II. Svešzemju sugas | |||
| 21. | Skujkoki | ||
| 21.1. | Balzama baltegle (Abies balsamea (L.) Mill.) | 1,5 | 24 |
| 21.2. | Eiropas baltegle (Abies alba Mill.) | 2,7 | 32 |
| 21.3. | Eiropas ciedrupriede (Pinus cembra L.) | 1,6 | 22 |
| 21.4. | Eiropas lapegle (Larix decidua Mill.) | 3,2 | 39 |
| 21.5. | Kanādas tsuga (hemlokegle) (Tsuga canadensis (L.) Carr.) | 1,3 | 15 |
| 21.6. | Krievijas lapegle (Larix ledebourii (Rupr.) Cin.) | 3,0 | 34 |
| 21.7. | Melnā priede (Pinus nigra Arnold) | 1,9 | 23 |
| 21.8. | Menzīsa duglāzija (Pseudotsuga menziesii (Mirb.) Franco) | 2,4 | – |
| 21.9. | Rietumu tūja (Thuja occidentalis L.) | 1,4 | 16 |
| 21.10. | Sibīrijas baltegle (Abies sibirica Ledeb.) | 1,8 | 30 |
| 21.11. | Sibīrijas ciedrupriede (Pinus sibirica Du Tour) | 1,9 | 22 |
| 21.12. | Veimutpriede (Pinus strobus L.) | 2,7 | 36 |
| 21.13. | Vienkrāsas baltegle (Abies concolor (Gord. & Glend) Lindl. ex Hildebr.) | 1,7 | 32 |
| 22. | Lapu koki | ||
| 22.1. | Ailantlapu riekstkoks (Juglans ailanthifolia Carr.) | 1,4 | 20 |
| 22.2. | Āra bērzs, šķeltlapu (Betula pendula ‘Crispa’) | 1,6 | 25 |
| 22.3. | Baltā robīnija (Robinia pseudoacacia L.) | 1,9 | 20 |
| 22.4. | Baltais vītols (Salix alba L.) | 4,5 | 20 |
| 22.5. | Britānijas goba (Ulmus glabra var. montana Lindquist) | 3,2 | 30 |
| 22.6. | Duglasa krustābele (Crataegus douglasii Lindl.) | 0,8 | 10 |
| 22.7. | Dzeltenais bērzs (Betula aleghaniensis Britt.) | 1,2 | 15 |
| 22.8. | Hibrīdpīlādzis (Sorbus hybrida (L.) L.) | 1,0 | 10 |
| 22.9. | Holandes liepa (Tilia x europaea L.) | 2,8 | 26 |
| 22.10. | Kalnu kļava (Acer pseudoplatanus L.) | 2,2 | 20 |
| 22.11. | Krimas liepa (Tilia x euchlora K. Koch) | 1,9 | 20 |
| 22.12. | Lauku kļava (Acer campestre L.) | 1,5 | 18 |
| 22.13. | Mandžūrijas riekstkoks (Juglans mandshurica Maxim.) | 1,6 | 18 |
| 22.14. | Papeles un to hibrīdi (Populus ģints) | 5,0 | 35 |
| 22.15. | Papīra bērzs (Betula papyrifera Marsh.) | 1,6 | 20 |
| 22.16. | Parastais dižskābardis (Fagus sylvatica L.) | 3,8 | – |
| 22.17. | Parastais dižskābardis, purpurlapu (Fagus sylvatica ‘Purpurea Latifolia’) | 3,1 | 30 |
| 22.18. | Parastais ozols, piramidālais (Quercus robur ‘Fastigiata’) | 2,4 | 24 |
| 22.19. | Parastā goba, lietussargveida (Ulmus glabra ‘Camperdown’) | 1,9 | – |
| 22.20. | Parastā zirgkastaņa (Aesculus hippocastanum L.) | 3,0 | 23 |
| 22.21. | Pelēkais riekstkoks (Juglans cinerea L.) | 2,8 | 20 |
| 22.22. | Pensilvānijas osis (Fraxinus pennsylvanica Marsh.) | 2,0 | 23 |
| 22.23. | Platlapu liepa (Tilia platyphyllos Scop.) | 3,1 | 27 |
| 22.24. | Punktainā krustābele (Crataegus punctata Jacq.) | 1,0 | 8 |
| 22.25. | Saldķirsis (Cerasus avium (L.) Moench) | 1,6 | 12 |
| 22.26. | Sarkanais ozols (Quercus rubra L.) | 1,9 | 27 |
| 22.27. | Sarkstošais vītols (Salix x rubens Schrank) | 3,1 | 25 |
| 22.28. | Stepju goba (Ulmus minor L.) | 2,2 | 20 |
| 22.29. | Sudraba kļava (Acer saccharinum L.) | 3,2 | 26 |
| 22.30. | Sudrabvītols (Salix alba ‘Sericea’) | 4,5 | 20 |
| 22.31. | Vācijas krustābele (Crataegus alemanniensis Cin.) | 0,7 | 10 |
| 22.32. | Zaļais osis (Fraxinus pennsylvanica var. Subintegerrima (Vahl) Fern.) | 2,0 | 23 |
| 22.33. | Zviedrijas pīlādzis (Sorbus intermedia (Ehrh.) Pers.) | 1,9 | 12 |
reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards
 |
 |
 |
 |