Darbības ar dokumentu

Tiesību akts: spēkā esošs

Ministru kabineta noteikumi Nr. 409

Rīgā 2018. gada 10. jūlijā (prot. Nr. 32 22. §)

Grozījumi Ministru kabineta 2004. gada 17. augusta noteikumos Nr. 725 "Transportlīdzekļu pārbūves noteikumi"

Izdoti saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma
15. panta sesto daļu

Izdarīt Ministru kabineta 2004. gada 17. augusta noteikumos Nr. 725 "Transportlīdzekļu pārbūves noteikumi" (Latvijas Vēstnesis, 2004, 136. nr.; 2015, 127. nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt 4.10. apakšpunktu šādā redakcijā:

"4.10. līdz 2001. gada 1. janvārim izgatavotam transportlīdzeklim - sēdekļu maiņu pret citas transportlīdzekļa markas un modeļa vai tās pašas transportlīdzekļa markas cita modeļa sēdekļiem, ja netiek mainītas sēdekļu stiprinājuma vietas;".

2. Papildināt noteikumus ar 4.16., 4.17. un 4.18. apakšpunktu šādā redakcijā:

"4.16. piekabēm, kuru pilna masa nepārsniedz 3500 kg, - sakabes ierīces maiņu un jūgstieņa konstrukcijas pastiprināšanu, ja nemainās jūgstieņa gabarītizmēri un stiprinājuma vietas;

4.17. blakusvāģa demontāžu motociklam;

4.18. pielāgošanu labās puses kustībai atbilstoši prasībām, kas noteiktas normatīvajā aktā par transportlīdzekļu valsts tehnisko apskati un tehnisko kontroli uz ceļa, nemainot vadības ierīču novietojumu."

3. Izteikt 13.3. apakšpunktu šādā redakcijā:

"13.3. veikt izmaiņas balstiekārtas konstrukcijā, ja piekabes (puspiekabes) pilna masa pārsniedz 3500 kg;".

4. Izteikt 24. punktu šādā redakcijā:

"24. Ja automobilim ir demontēta gāzes barošanas sistēma, mācību automobiļa dublējošā vadības sistēma vai personai ar invaliditāti speciāli paredzētā vadības sistēma, pārbūvi reģistrē bez ekspertīzes veikšanas un ekspertīzes akta iesniegšanas, ja netiek izdarītas izmaiņas automobiļa pamatvadības ierīču darbībā."

5. Izteikt 26.2. apakšpunktu šādā redakcijā:

"26.2. inspektors veic transportlīdzekļa vizuālo apskati un noformē pārbūves iesniegumu reģistrā tiešsaistes režīmā, norādot ziņas par transportlīdzekli un izvēlēto pārbūvi;".

6. Svītrot 35. punktā vārdus "pārbūves iesniegumu un".

7. Izteikt 36. punktu šādā redakcijā:

"36. Tehniskā ekspertīze netiek uzsākta šādos gadījumos:

36.1. likvidēts šasijas (identifikācijas) numurs vai veikta virsbūves maiņa bez pārbūves saskaņošanas šajos noteikumos noteiktajā kārtībā;

36.2. pārbūve veikta neatbilstoši pārbūves iesniegumā norādītajam pārbūves veidam un noteiktajām tehniskajām prasībām;

36.3. transportlīdzeklis aprīkots ar materiāliem vai elementiem (piemēram, motora aizsargi, dekoratīvas uzlikas, skaņu vai siltumu izolējoši materiāli), kas apgrūtina, traucē vai liedz veikt pārbūvētā transportlīdzekļa tehnisko kontroli;

36.4. transportlīdzeklim vai tā aprīkojumam ir acīmredzami trūkumi vai bojājumi, kas atbilstoši tehniskās apskates noteikumu prasībām novērtējami ar 2. vai 3. vērtējumu."

8. Papildināt noteikumus ar XIII nodaļu šādā redakcijā:

"XIII. Noslēguma jautājumi

70. Šo noteikumu 3. pielikuma 8., 9. un 13. punktā minētās prasības stājas spēkā 2018. gada 1. septembrī.

71. Šo noteikumu 4.18. apakšpunktā minētās prasības stājas spēkā 2018. gada 1. novembrī."

9. Izteikt 2. pielikumu šādā redakcijā:

"2. pielikums
Ministru kabineta
2004. gada 17. augusta
noteikumiem Nr. 725

Pirmās kategorijas pārbūves veidi

1. tabula

Pirmās kategorijas pārbūves veidi vieglajam automobilim

Nr.
p. k.

Transportlīdzekļa tips vai veids/pārbūves veids

Vieglais pasažieru automobilis

Plašlietojuma vieglais automobilis

Speciālais vieglais automobilis

1.

Pārbūve par kravas furgonu  

X

X

2.

Pielāgošana labās puses kustībai

X

X

X

3.

Pielāgošana personai ar invaliditāti

X

X

 

4.

Motora maiņa pret tās pašas transportlīdzekļa markas un modeļa cita veida motoru vai pret tā paša transportlīdzekļa tipa cita veida motoru

X

X

X

5.

Virsbūves maiņa

X

X

X

6.

Rāmja maiņa

X

X

X

7.

Jebkura pieļaujamā pārbūve sporta automobilim

X

X

 

8.

Sēdvietu demontāža, nemainot pārējo (atlikušo) sēdekļu izvietojumu

X

X

X

Apzīmējums.

X - pārbūve pieļaujama.

2. tabula

Pirmās kategorijas pārbūves veidi kravas automobilim

Nr.
p. k.

Transportlīdzekļa tips vai veids/pārbūves veids

Kravas šasija

Kravas transporta automobilis

Kravas seglu vilcējs

Universālais kravas automobilis

Speciālais kravas automobilis

1.

Pārbūve par kravas šasiju

X

X

X

X

X

2.

Pārbūve par kravas kasti

X

X

X

X

X

3.

Pārbūve par kravas furgonu

X

X

X

X

X

4.

Pārbūve par kravas cisternu

X

X

X

X

X

5.

Pārbūve par kravas platformu

X

X

X

X

X

6.

Kabīnes maiņa

X

X

X

X

X

7.

Rāmja maiņa

X

X

X

X

X

8.

Virsbūves maiņa  

X

X

 

X

9.

Kabīnes uzstādīšana

X

X

X

X

X

10.

Motora maiņa pret tās pašas transportlīdzekļa markas un modeļa cita veida motoru vai pret tā paša transportlīdzekļa tipa cita veida motoru

X

X

X

X

X

11.

Degvielas tvertnes maiņa

X

X

X

X

X

12.

Papildu degvielas tvertnes uzstādīšana/demontāža

X

X

X

X

X

13.

Hidromanipulatora demontāža

X

X

X

X

X

14.

Sēdvietu demontāža, nemainot pārējo (atlikušo) sēdekļu izvietojumu

X

X

X

X

X

15.

Pēc 2004. gada 1. septembra izgatavotam kravas automobilim - kravas liftu un paceļamo bortu demontāža  

X

 

X

X

Apzīmējums.

X - pārbūve pieļaujama.

3. tabula

Pirmās kategorijas pārbūves veidi autobusam

Nr.
p. k.

Transportlīdzekļa tips/pārbūves veids

Pasažieru
autobuss

Speciālais autobuss

1.

Pārbūve par kravas furgonu

X

X

2.

Pārbūve par plašlietojuma vieglo automobili (sēdvietu demontāža)

X

X

3.

Motora maiņa pret tās pašas transportlīdzekļa markas un modeļa cita veida motoru vai pret tā paša transportlīdzekļa tipa cita veida motoru

X

X

4.

Virsbūves maiņa

X

X

5.

Rāmja maiņa

X

X

6.

Sēdvietu demontāža, nemainot pārējo (atlikušo) sēdekļu izvietojumu

X

X

Apzīmējums.

X - pārbūve pieļaujama.

4. tabula

Pirmās kategorijas pārbūves veidi piekabei (puspiekabei)

Nr.
p. k.

Transportlīdzekļa tips vai veids/

pārbūves veids

Piekabe (puspiekabe) šasija

Transporta piekabe (puspiekabe)

Universālā piekabe (puspiekabe)

Speciālā piekabe (puspiekabe)

1.

Pārbūve par piekabi (puspiekabi) kravas kasti

X

X

X

X

2.

Pārbūve par piekabi (puspiekabi) furgonu

X

X

X

X

3.

Pārbūve par piekabi (puspiekabi) cisternu

X

X

X

X

4.

Pārbūve par piekabi (puspiekabi) platformu

X

X

X

X

5.

Rāmja maiņa

X

X

X

X

6.

Ass un balstiekārtas veida maiņa piekabēm, kuru pilna masa nepārsniedz 3500 kg

X

X

X

X

Apzīmējums.

X - pārbūve pieļaujama.

5. tabula

Pirmās kategorijas pārbūves veidi mopēdiem, motocikliem, tricikliem (kvadricikliem)

Nr.
p. k.

Transportlīdzekļa tips vai veids/pārbūves veids

Mopēds

Motocikls

Tricikls, kvadricikls

1.

Motora maiņa pret tās pašas markas un modeļa cita veida (dzirksteļaizdedzes/ kompresijas aizdedzes) motoru

X

X

X

2.

Rāmja maiņa

X

X

X

3.

Blakusvāģa uzstādīšana, ja to paredz transportlīdzekļa izgatavotājs  

X

 

Apzīmējums.

X - pārbūve pieļaujama."

10. Izteikt 3. pielikumu šādā redakcijā:

"3. pielikums
Ministru kabineta
2004. gada 17. augusta
noteikumiem Nr. 725

Būtiskās tehniskās prasības transportlīdzekļu pārbūvei

Nr.
p. k.

Prasības

1. Vispārīgās prasības
1.1. Pārbūvē ieteicams izmantot attiecīgās markas un modeļa transportlīdzekļa izgatavotāja ražotās detaļas, mezglus un agregātus
1.2. Transportlīdzekļa gabarīti pēc pārbūves nedrīkst pārsniegt ceļu satiksmes noteikumos noteiktās robežvērtības. Tas neattiecas uz speciālajiem transportlīdzekļiem un transportlīdzekļiem, kas pārbūvēti nedalāmu lielgabarīta kravu pārvadāšanai
1.3. Transportlīdzekļa pilna masa pēc pārbūves nedrīkst pārsniegt šādus lielumus:

1) transportlīdzekļa izgatavotāja noteikto tehniski pieļaujamo maksimālo masu;

2) ceļu satiksmes noteikumos noteiktās robežvērtības, izņemot gadījumus, ja transportlīdzeklis pārbūvēts nedalāmu smagsvara kravu pārvadāšanai

1.4. Vieglā automobiļa pilnas masas maiņa ir atļauta, ja to paredz transportlīdzekļa izgatavotājs un tiek mainīta izgatavotāja plāksnīte, kurā norādīta atbilstošā masa. Ja pēc virsbūves maiņas transportlīdzekļa izgatavotāja plāksnītē norādītā pilnā masa atšķiras no transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā norādītās pilnās masas, par automobiļa pilno masu tiek uzskatīta masa, kas norādīta uzstādītās virsbūves transportlīdzekļa izgatavotāja plāksnītē.

Vieglajam automobilim pašmasa tiek mainīta tikai tad, ja pārbūvējot mainīts sēdvietu skaits. Pašmasu nosaka, transportlīdzekli nosverot.

Piezīme. Vieglā automobiļa pašmasa ir pilnībā nokomplektēta transportlīdzekļa masa kopā ar vadītāju bez pasažieriem un kravas. Tajā ietilpst:

1) automobiļa masa;

2) vadītāja masa (75 kg);

3) dzesēšanas šķidruma masa;

4) eļļu masa;

5) degvielas masa* (degvielas tvertnei jābūt piepildītai 90 % apmērā no izgatavotāja noteiktā tilpuma);

6) instrumentu komplekta masa;

7) rezerves riteņa(-u) masa.

Piezīme. * Benzīna blīvums ρ = 0,74 g/cm3; dīzeļdegvielas blīvums ρ = 0,83 g/cm3; sašķidrinātās naftas gāzes blīvums ρ = 0,65 g/cm3

1.5. Kravas automobiļa, autobusa, piekabes un puspiekabes pilnas masas maiņa ir atļauta, ja to paredz transportlīdzekļa izgatavotājs un tiek mainīta izgatavotāja plāksnīte, kurā norādīta atbilstošā masa.

Kravas automobiļa, autobusa, piekabes un puspiekabes pašmasu pēc jebkura veida pārbūves nosaka, transportlīdzekli nosverot.

Piezīme. Kravas automobiļa un autobusa pašmasa ir pilnībā nokomplektēta transportlīdzekļa masa kopā ar vadītāju bez pasažieriem un kravas. Tajā ietilpst:

1) kravas automobiļa vai autobusa masa;

2) vadītāja masa (75 kg);

3) dzesēšanas šķidruma masa;

4) eļļu masa;

5) degvielas masa* (degvielas tvertnei jābūt piepildītai 90 % apmērā no izgatavotāja noteiktā tilpuma);

6) instrumentu komplekta masa;

7) rezerves riteņa(-u) masa.

Piekabes un puspiekabes pašmasā ietilpst:

1) piekabes (puspiekabes) masa;

2) degvielas masa* (degvielas tvertnei jābūt piepildītai 90 % apmērā no izgatavotāja noteiktā tilpuma);

3) instrumentu komplekta masa;

4) rezerves riteņa(-u) masa.

Piezīme. * Benzīna blīvums ρ = 0,74 g/cm3; dīzeļdegvielas blīvums ρ = 0,83 g/cm3; sašķidrinātās naftas gāzes blīvums ρ = 0,65 g/cm3

1.6. Ar pilnu masu slogotam kravas automobilim, autobusam, piekabei un puspiekabei ass slodze pēc pārbūves nedrīkst pārsniegt transportlīdzekļa izgatavotāja noteikto tehniski pieļaujamo maksimālo ass slodzi
1.7. Automobiļa pašmasas slodze uz stūrējamo asi pēc pārbūves nedrīkst būt mazāka par 20 % no automobiļa pašmasas
1.8. Nomainītie un/vai uzstādītie agregāti, mezgli, sistēmas, iekārtas un to tehniskais stāvoklis atbilst normatīvajiem aktiem par transportlīdzekļu valsts tehnisko apskati un tehnisko kontroli uz ceļa (turpmāk - tehniskās apskates noteikumi).

Bruņoto spēku, neatliekamās medicīniskās palīdzības, ugunsdzēsības, sabiedriskās kārtības uzturēšanas un tiesībaizsardzības dienestu transportlīdzekļiem, kas paredzēti speciālu funkciju veikšanai, var piemērot atkāpes no šajā punktā minētajām prasībām

1.9. Transportlīdzekļa tipam pēc pārbūves jāatbilst valsts standarta LVS 87:1997 "Transportlīdzekļu tipi un to definīcijas" prasībām
2. Kabīnes uzstādīšana
2.1. Kravas automobilim oriģinālās kabīnes vietā pieļaujams uzstādīt tās pašas markas cita modeļa kabīni
2.2. Uzstādāmās kabīnes stiprinājuma elementiem, to skaitam un izvietojumam jāatbilst oriģinālās kabīnes stiprinājuma elementiem, to skaitam un izvietojumam. Pretējā gadījumā šāds pārbūves veids tiek uzskatīts par otrās kategorijas pārbūvi
3. Motora maiņa
3.1. Automobilim, kas izgatavots līdz 2001. gada 1. janvārim, par pirmās kategorijas pārbūvi tiek uzskatīta motora maiņa pret tās pašas markas un modeļa cita veida (dzirksteļaizdedzes/kompresijas aizdedzes) motoru, turklāt tikai tad, ja šāda veida motoru automobilim paredz tā izgatavotājs un, veicot motora maiņu, nav nepieciešams mainīt motora stiprinājuma vietas un motora stiprināšanai nav nepieciešams lietot pašizgatavotus stiprinājuma elementus.

Automobilim, kas izgatavots pēc 2001. gada 1. janvāra, par pirmās kategorijas pārbūvi tiek uzskatīta motora maiņa pret tā paša transportlīdzekļa tipa cita veida (dzirksteļaizdedzes/kompresijas aizdedzes) motoru, turklāt tikai tad, ja, veicot motora maiņu, nav nepieciešams mainīt motora stiprinājuma vietas un motora stiprināšanai nav nepieciešams lietot pašizgatavotus stiprinājuma elementus.

Jebkura cita veida motora maiņa tiek uzskatīta par otrās kategorijas pārbūvi.

Transportlīdzeklim, kas izgatavots pēc 2001. gada 1. janvāra, mainot motoru, atļauts uzstādīt tikai tādus motorus, kuri sertificēti saskaņā ar normatīvajiem aktiem par riteņu transportlīdzekļu un to sastāvdaļu atbilstības novērtēšanu un atbilst tādai pašai vai augstākai emisijas klasei

3.2. Uzstādītā motora jaudas un griezes momenta izmaiņas ne tieši, ne netieši nedrīkst būtiski ietekmēt automobiļa iekārtu (piemēram, bremžu iekārtas, stūres iekārtas) un sistēmu darbību un efektivitāti.

Ja vieglajam vai kravas automobilim ar pilnu masu līdz 3500 kg uzstādītā motora jauda ir lielāka par tās pašas transportlīdzekļa markas un tipa izgatavotāja paredzēto motoru ar vislielāko motora jaudu, tad CSDD nepieciešams iesniegt akreditētas testēšanas laboratorijas vai tehniskā dienesta atzinumu par bremžu iekārtas darbību un efektivitāti un transportlīdzekļa trokšņu līmeni, stāvot un gaitā

3.3. Motora stiprinājuma vietu skaitam un izvietojumam jāatbilst uzstādītā motora izgatavotāja noteiktajām prasībām. Motora stiprināšanai pie automobiļa rāmja atļauts lietot pārejas kronšteinus. Pārejas kronšteinus metināt pie automobiļa rāmja ir aizliegts
3.4. Akumulatora baterijai jānodrošina motora palaišanai nepieciešamā palaišanas strāva un spriegums (12 V vai 24 V)
3.5. Ģeneratoram jānodrošina attiecīgs automobiļa elektroiekārtai nepieciešamais barošanas un akumulatora baterijas lādēšanas spriegums
3.6. Ja automobiļa salonā vai slēgtas virsbūves bagāžas nodalījumā tiek uzstādīta papildu akumulatora baterija, tai jāatrodas izolētā un vēdināmā akumulatora kastē
3.7. Ja automobiļa darba bremžu iekārta aprīkota ar vakuuma pastiprinātāju, mainot motoru pret kompresijas aizdedzes motoru, papildus jāuzstāda vakuumsūknis, kura ražībai jānodrošina bremžu pastiprinātāja efektīva darbība
3.8. Ja automobiļa stūres iekārta aprīkota ar stūres pastiprinātāju, eļļas sūkņa darbībai jānodrošina stūres pastiprinātāja efektīva darbība
3.9. Motora izplūdes gāzu sistēmai jābūt hermētiskai
3.10. Ja tiek mainītas transmisijas elementu (piemēram, pārnesumu kārbas, sadales kārbas, diferenciāļa) stiprinājuma vietas vai lietoti pašizgatavoti stiprinājuma elementi, vai tiek izmantoti speciāli savienojoši atloki, tā tiek uzskatīta par otrās kategorijas pārbūvi. Nav atļauts veikt konstruktīvas izmaiņas sajūga kartera korpusā
3.11. Mainot motoru, aizliegts pagarināt kardānpārvadu. Atļauts izmantot citu marku un modeļu attiecīga garuma un griezes momenta kardānpārvadu
3.12. Transportlīdzeklim, kas izgatavots pēc 2012. gada 1. janvāra, mainot motoru, jānodrošina izgatavotāja paredzētās pašdiagnostikas sistēmas (OBD) pareiza darbība
3.13. Transportlīdzeklim atļauts uzstādīt tikai tādu motoru, kas ir identificējams (piemēram, pēc motora koda, motora numura)
3.14. Transportlīdzeklim, kas izgatavots pēc 2008. gada 31. decembra, mainot motoru pret cita veida (dzirksteļaizdedzes/kompresijas aizdedzes) vai tā paša veida (dzirksteļaizdedzes/kompresijas aizdedzes) citas jaudas vai tilpuma motoru, ieraksts par transportlīdzekļa izgatavotāja noteikto oglekļa dioksīda (CO2) izmešu daudzumu reģistrā tiek dzēsts
4. Kravas tilpnes (kravas kastes, furgona, cisternas, platformas) maiņa vai uzstādīšana
4.1. Kravas tilpnes stiprinājuma elementu konstrukcijai un skaitam jāatbilst kravas tilpnes izgatavotāja noteiktajām prasībām un jānodrošina ar maksimālo tehniski pieļaujamo masu slogotas kravas tilpnes noturēšana garenvirzienā un šķērsvirzienā, automobili maksimāli paātrinot (palēninot), bez nobīdes
4.2. Ja kravas tilpne tiek stiprināta pie virsrāmja, pirmajam (aiz vadītāja kabīnes) virsrāmja stiprinājuma elementam pie automobiļa rāmja jābūt elastīgam, bet pēdējam - nekustīgam. Elastīgo stiprinājuma elementu skaita attiecībai pret nekustīgajiem visā virsrāmja sijas garumā jābūt 1:3. Ja virsrāmim ir tikai trīs stiprinājuma vietas visas virsrāmja sijas garumā, pieļaujamā attiecība ir 1:2.

Ja kravas tilpni stiprina tieši pie automobiļa rāmja, elastīgie savienojumi nav nepieciešami un ir pieļaujami nekustīgie kravas tilpnes stiprinājuma elementi visa automobiļa rāmja garumā

4.3. Ja kravas tilpnes pārkare pār pakaļējo asi pārsniedz vienu trešo daļu no automobiļa garenbāzes, pārbūve tiek uzskatīta par otrās kategorijas pārbūvi
4.4. Ja veikta otrās kategorijas pārbūve, kravas tilpnes pārkare pār pakaļējo asi nedrīkst pārsniegt lielumu, pie kura ar maksimālo tehniski pieļaujamo masu slogota transportlīdzekļa slodze uz stūrējamo asi būs mazāka par 25 % no transportlīdzekļa maksimālās tehniski pieļaujamās masas
4.5. Kravas cisternu uzstādīšana vai nomaiņa bīstamu kravu pārvadājumiem paredzētiem kravas automobiļiem un to piekabēm (puspiekabēm) uzskatāma par otrās kategorijas pārbūvi
4.6. Ja veikta otrās kategorijas pārbūve, kravas automobiļa šķērsstabilitātes koeficientam k jābūt ne mazākam par 0,45. To aprēķina, izmantojot šādu formulu:

k = B / 2Hsc, kur

B - automobiļa šķērsbāze;

Hsc - automobiļa smaguma centra augstums.

Bīstamu kravu pārvadājumiem paredzēta kravas automobiļa vai piekabes (puspiekabes) šķērsstabilitātes parametriem jāatbilst Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomiskās komisijas Iekšzemes transporta komitejas Ženēvā ANO Eiropas Ekonomiskās komisijas ietvaros 1958. gada 20. martā noslēgtajam nolīgumam "Par vienveida tehnisko priekšrakstu pieņemšanu riteņu transportlīdzekļiem, aprīkojumam un daļām, kuras var uzstādīt un/vai izmantot riteņu transportlīdzekļos, un saskaņā ar šiem priekšrakstiem piešķiramo atbilstības novērtēšanas apstiprinājumu savstarpējās atzīšanas nosacījumiem" pievienoto noteikumu (turpmāk - ANO EEK noteikumi) Nr. 111 prasībām

5. Pārbūve par kravas pašizgāzēju
5.1. Kravas tilpnes stiprinājuma elementu konstrukcijai un skaitam jāatbilst kravas tilpnes izgatavotāja noteiktām prasībām un jānodrošina ar pilnu masu slogotas kravas tilpnes noturēšana garenvirzienā un šķērsvirzienā, automobili maksimāli paātrinot (palēninot), bez nobīdes
5.2. Ja kravas tilpnes pārkare pār pakaļējo asi pārsniedz vienu trešo daļu no automobiļa garenbāzes, pārbūve tiek uzskatīta par otrās kategorijas pārbūvi
5.3. Ja veikta otrās kategorijas pārbūve, kravas tilpnes pārkare pār pakaļējo asi nedrīkst pārsniegt lielumu, pie kura ar maksimālo tehniski pieļaujamo masu slogota transportlīdzekļa slodze uz stūrējamo asi būs mazāka par 25 % no transportlīdzekļa pilnas masas
5.4. Pašizgāzēja kravas tilpnei jābūt droši nofiksējamai paceltā un nolaistā stāvoklī. Kravas tilpnes maksimālais pacelšanas augstums jāierobežo ar speciālu maksimālā pacelšanas augstuma ierobežotāju
5.5. Hidrosistēmas šļūtenēm un cauruļvadiem jābūt bez mehāniskiem bojājumiem. Hidraulisko šļūteņu un cauruļvadu savienojuma vietās eļļas noplūde nav pieļaujama
5.6. Darba cilindriem jābūt droši nostiprinātiem, bez korozijas un mehāniskiem bojājumiem
5.7. Kravas tilpnes pacelšanas (nolaišanas) vadības ierīcei jāatrodas vadītāja kabīnē viegli pieejamā vietā
5.8. Kravas tilpnes pacelšanas (nolaišanas) hidrosistēmai jābūt darba kārtībā
5.9. Kravas pašizgāzēja šķērsstabilitātes koeficientam k jābūt ne mazākam par 0,45. To aprēķina, izmantojot šādu formulu:

k = B / 2Hsc, kur

B - automobiļa šķērsbāze;

Hsc - automobiļa smaguma centra augstums

6. Pārbūve par kravas seglu vilcēju
6.1. Seglu ierīci atļauts montēt tikai pie virsrāmja, kuru attiecīgi stiprina pie automobiļa rāmja
6.2. Seglu ierīces stiprinājuma elementiem pie virsrāmja un to skaitam jāatbilst seglu ierīces izgatavotāja noteiktajām prasībām
6.3. Virsrāmja stiprinājuma elementiem un to skaitam jānodrošina ar pilnu masu slogotas seglu ierīces noturēšana garenvirzienā un šķērsvirzienā, automobili maksimāli paātrinot (palēninot), bez nobīdes
6.4. Virsrāmja stiprinājuma elementiem jābūt nekustīgiem
6.5. Seglu ierīces izvietojumam attiecībā pret automobiļa pakaļējo tiltu jāatbilst transportlīdzekļa izgatavotāja noteiktajām prasībām un jānodrošina vilcēja un puspiekabes pagrieziena leņķis ap pulkas asi horizontālā plaknē ne mazāk kā 90 grādi uz abām pusēm
6.6. Seglu ierīcei jānodrošina puspiekabes pulkas automātiska bloķēšana pēc puspiekabes un vilcēja sakabes. Atbloķēšana jāveic ar speciālas sviras palīdzību, kurai jāatrodas uz seglu ierīces
6.7. Automobilim, kas izgatavots pēc 2001. gada 1. janvāra, atļauts uzstādīt tikai tādu seglu ierīci, kas sertificēta un marķēta saskaņā ar normatīvajiem aktiem par riteņu transportlīdzekļu un to sastāvdaļu atbilstības novērtēšanu
7. Pārbūve par konteinervedēju
7.1. Konteinera stiprinājuma elementiem jābūt izgatavotiem un marķētiem atbilstoši tehnisko normatīvu un piemērojamo standartu prasībām
7.2. Konteineru stiprinājuma elementu izvietojumam jānodrošina standartveida konteineru stiprināšana uz transportlīdzekļa visās šim nolūkam paredzētajās konteineru stiprināšanas vietās
7.3. Konteinervedēja šķērssiju konstrukcijai jānodrošina ar pilnu masu slogota konteinera noturēšana garenvirzienā un šķērsvirzienā, automobili maksimāli paātrinot (palēninot), bez nobīdes
7.4. Konteinervedēja rāmim jābūt aprīkotam ar speciālām konteinera atbalsta virsmām. Tām jābūt izvirzītām par 12,5 mm virs konteinera stiprinājuma elementu atbalsta plaknes
7.5. Attāluma starpība starp konteinera stiprinājuma elementu centriem, mērot attālumu starp konteinera stiprinājuma elementiem pa diagonāli, nedrīkst pārsniegt 13 mm
8. Automobiļa pārbūve par kravas furgonu vai papildu sēdvietu rindas uzstādīšana kravas furgonā
8.1. Kravas furgona virsbūve ir slēgta (vienapjoma) - vadītāja un pasažieru telpa apvienota vienā apjomā ar slēgtu kravas telpu (sienas un jumts ir monolīts, cietas konstrukcijas, netiek izmantots tents vai viegli demontējams plastikāta vai cita materiāla pārsegums)
8.2. Kravas furgonā jābūt ne vairāk kā:

a) septiņām sēdvietām (ieskaitot vadītāju) - automobilim, kura pilna masa nepārsniedz 3500 kg;

b) deviņām sēdvietām (ieskaitot vadītāju) - automobilim, kura pilna masa pārsniedz 3500 kg

8.3. Pēc pārbūves automobiļa vestspējas sadalījumam jāatbilst šādiem nosacījumiem:

a) ja N = 0:

P - M ≥ 100 kg;

b) ja 0 < N ≤ 2:

P - (M + N x 68) ≥ 150 kg;

c) ja N > 2:

P - (M + N x 68) ≥ N x 68, kur

P - automobiļa pilna masa (kg);

M - automobiļa pašmasa pēc pārbūves (kg);

N - sēdvietu skaits, neskaitot vadītāja vietu;

68 - pasažiera masa (kg)

8.4. Sēdekļiem jābūt izvietotiem rindās. Sēdekļu izvietojuma pamatprasības norādītas 1. attēlā. Minimālais attālums starp sēdekļu rindām, kas vērstas:

a) vienā virzienā, ir 0,65 m (attālums starp divām vertikālām plaknēm, kas pieskaras sēdekļa atzveltnes priekšējai daļai un priekšā esošā sēdekļa atzveltnes aizmugures daļai, mērot horizontālā plaknē, jebkurā augstumā no sēdekļa spilvena augstākā punkta līdz punktam, kas atrodas 0,62 m virs grīdas līmeņa);

b) pretējā virzienā (viena sēdekļu rinda vērsta pret otru ar atzveltņu priekšpusēm), ir 1,3 m (attālums starp sēdekļu atzveltņu priekšējām daļām, mērot horizontālā plaknē, kas pieskaras sēdekļu spilvenu augstākajiem punktiem).

1. att. Sēdekļu izvietojuma minimālie attālumi

Sēdekļu izvietojumam jānodrošina droša un ērta pasažieru iekāpšana un izkāpšana. Ja automobilī nav paredzētas speciālas ejas, lai pasažieri varētu pārvietoties, un pretī sēdekļu rindai nav durvju iekāpšanai un izkāpšanai, tad priekšā esošajam sēdekļu rindas sēdeklim jābūt transformējamam (ielokāmam grīdā, pa sliedēm pārbīdāmam vai sagāžamam uz priekšu).

Sēdekļus pasažieru pārvadāšanai nedrīkst izvietot automobiļa kravas nodalījumā

8.5. Mērījumu veikšanas kritēriji sēdekļu izvietojumam:

a) pirmās rindas sēdekļi tiek noregulēti galējā aizmugurējā stāvoklī;

b) regulējama sēdekļa atzveltni noregulē ne mazāk kā 25 grādu leņķī virzienā uz automobiļa aizmuguri no vertikālas plaknes, kas ir perpendikulāra automobiļa garenasij, un sēdekļa augstumu iestata zemākajā stāvoklī;

c) neregulējama sēdekļa stāvoklim jāatbilst automobiļa izgatavotāja noteiktajam

8.6. Kravas nodalījums ir automobiļa daļa, kas atrodas aiz sēdekļu rindas(-ām) vai starpsienas, vai aiz vadītāja sēdekļa, ja automobilis ir aprīkots tikai ar vadītāja sēdekli.

Pēc pārbūves automobiļa kravas nodalījumam ir jāatbilst šādiem nosacījumiem:

a) ar vienu sēdekļu rindu, ieskaitot rindu, kurā izvietots vadītāja sēdeklis:

Y ≥ 0,6 m;

 ≥ 0,4;

b) ar divām vai vairāk sēdekļu rindām, ieskaitot rindu, kurā izvietots vadītāja sēdeklis:

Y ≥ 0,8 m;

Y x X ≥ 1,28 m2;

 ≥ 0,3, kur

Y - kravas nodalījuma durvju augstums (m) - vertikālais attālums starp divām horizontālām plaknēm, kas pieskaras attiecīgi durvju ailes apakšdaļas augstākajam punktam un durvju ailes augšdaļas zemākajam punktam (skat. 2. att.);

X - kravas nodalījuma durvju platums (m) - horizontālais attālums starp divām vertikālām plaknēm, kas pieskaras attiecīgi durvju ailes kreisās un labās puses visvairāk uz iekšpusi izvirzītajam punktam. (skat. 2. att.);

2. att. Kravas nodalījuma durvju augstums un platums

Z - kravas nodalījuma garums (m) - horizontālais attālums starp divām vertikālām plaknēm, kas pieskaras attiecīgi pēdējās sēdekļu rindas vai starpsienas visvairāk uz aizmuguri izvirzītajam punktam un aizvērta kravas nodalījuma durvju visvairāk uz iekšpusi (priekšu) izvirzītajam punktam. Ja pēdējā sēdekļu rinda ir transformējama (piemēram, sēdekļus ir iespējams ielocīt grīdā, pa sliedēm pārbīdīt vai sagāzt uz priekšu, tādējādi palielinot kravas nodalījuma garumu), tad kravas nodalījuma garumu nosaka, sēdekļus iestatot pasažieru pārvadāšanai paredzētā pozīcijā, atbilstoši šā pielikuma 8.4. un 8.5. punktā noteiktajām prasībām (skat. 3. att.);

L - automobiļa garenbāze (m) - divasu automobilim attālums starp priekšējā tilta ass centra līniju un otrā tilta ass centra līniju. Trīsasu automobilim - attālums starp priekšējā tilta ass centra līniju un līniju, kas atrodas vienādā attālumā starp otrā un trešā tilta ass centriem (skat. 3. att.)

3. att. Kravas nodalījuma garums un automobiļa garenbāze

8.7. Mērījumu veikšanas kritēriji kravas nodalījumam:

a) sēdekļu izvietojumam un regulējumam jāatbilst šā pielikuma 8.4. un 8.5. punktā noteiktajām prasībām;

b) ja pēdējās rindas sēdekļi ir vērsti pretēji braukšanas virzienam, tad kravas nodalījuma garumu mēra horizontālā plaknē, kas pieskaras sēdekļu spilvena augstākajam punktam, sākot no vertikālas plaknes, kas atrodas 0,65 m attālumā no sēdekļa atzveltnes priekšējās daļas (skat. 4. att.);

4. att. Mērījumu veikšanas kritēriji pretēji braukšanas virzienam vērstam sēdeklim

c) ja kravas nodalījums no pasažieru nodalījuma ir atdalīts ar starpsienu, tad kravas nodalījuma garums tiek mērīts no starpsienas

8.8. Automobilim, kas izgatavots līdz 2001. gada 1. janvārim, atļauts uzstādīt tikai rūpnieciski ražotus sēdekļus (sēdeklis sastāv no sēdekļa spilvena, atzveltnes, atbalsta kājām, regulēšanas, pārvietošanas un fiksēšanas mehānisma, savienotājelementiem, kas paredzēti sēdekļa sastāvdaļu savstarpējai stiprināšanai, un pagalvja, ja to ir paredzējis izgatavotājs). Sēdekļu uzstādīšana tiek uzskatīta par pirmās kategorijas pārbūvi, ja to stiprinājuma vietas pie automobiļa virsbūves (grīdas) atbilst sēdekļa izgatavotāja vai šādām prasībām:

a) tiek izmantotas grīdai caurejošas skrūves, kuru diametrs atbilst sēdekļa kājās esošajiem un stiprināšanai pie grīdas paredzētajiem urbumiem;

b) bultskrūves no automobiļa apakšas tiek pastiprinātas ar metāla leņķiem (minimālie izmēri 120 x 32 x 32 x 4 mm) vai ar paplāksnēm (četrstūrainas formas paplāksnes minimālie izmēri 60 x 60 x 4 mm, apaļas formas paplāksnes minimālais ārējais diametrs 70 mm, minimālais biezums 4 mm);

c) tiek izmantotas bultskrūves ar stiprības klasi, ne mazāku par 8.8.;

d) sēdekļu stiprinājuma elementiem jānodrošina drošs sēdekļu stiprinājums, automobili maksimāli paātrinot (palēninot), bez nobīdes.

Automobilim, kas izgatavots pēc 2001. gada 1. janvāra, sēdekļiem un to stiprinājuma vietām jābūt sertificētām saskaņā ar normatīvajiem aktiem par riteņu transportlīdzekļu un to sastāvdaļu atbilstības novērtēšanu

8.9. Sēdekļiem jābūt aprīkotiem ar drošības jostām atbilstoši tehniskās apskates noteikumu prasībām. Automobilim, kas izgatavots pēc 2001. gada 1. janvāra, drošības jostām un to stiprinājuma vietām jābūt sertificētām un marķētām saskaņā ar normatīvajiem aktiem par riteņu transportlīdzekļu un to sastāvdaļu atbilstības novērtēšanu
8.10. Demontēto sēdekļu stiprinājuma vietām jābūt likvidētām (aizmetinātām, aizkniedētām, nogrieztām, nosegtām ar cieta materiāla plāksni, kas nekustīgi nostiprināta pie automobiļa virsbūves, vai līdzvērtīgā veidā likvidētām) tā, lai ar vienkāršu instrumentu palīdzību sēdekļus nebūtu iespējams uzstādīt atpakaļ.

Kravas nodalījuma grīdai (slogošanas virsmai) ir jābūt līdzenai un paralēlai attiecībā pret automobiļa grīdu

8.11. Pasažieru nodalījumā pretī sēdekļu rindai jābūt sānu logiem. Logiem jābūt sertificētiem un marķētiem saskaņā ar normatīvajiem aktiem par riteņu transportlīdzekļu un to sastāvdaļu atbilstības novērtēšanu. Ja automobilis izgatavots līdz 2001. gada 1. janvārim, stikli var būt sertificēti un marķēti atbilstoši tehnisko normatīvu prasībām, kas piemēroti, veicot transportlīdzekļa izgatavošanu (sertificēšanu).

Kravas nodalījumā atļauts likvidēt logus un sānu durvis, izmantojot automobiļa izgatavotāja paredzētos materiālus un tehnoloģiju.

Pakaļējām durvīm jābūt aprīkotām ar ierīcēm to noturēšanai atvērtā stāvoklī

8.12. Ja pēdējā sēdekļu rinda ir vērsta pretēji braukšanas virzienam, tad automobilis jāaprīko ar starpsienu vai kravas stiprināšanas ierīcēm.

Starpsienai un kravas stiprināšanas ierīcēm ir jāatbilst Komisijas 2011. gada 14. jūlija Regulas (ES) Nr. 678/2011, ar kuru aizstāj II pielikumu un groza IV, IX un XI pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2007/46/EK, ar ko izveido sistēmu mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju, kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību apstiprināšanai (pamatdirektīva), 3.4. punktā noteiktajām prasībām

8.13. Šā pielikuma 8. punkta prasības netiek piemērotas nepārbūvētiem automobiļiem, kas ir rūpnieciski izgatavoti, sertificēti un marķēti kā kravas furgoni saskaņā ar normatīvajiem aktiem par riteņu transportlīdzekļu un to sastāvdaļu atbilstības novērtēšanu
9. Vienapjoma virsbūves tipa kravas furgona vai autobusa pārbūve par vieglo plašlietojuma automobili
9.1. Pieļaujamo pasažieru sēdvietu skaitu aprēķina, izmantojot šādu formulu:

N ≤ (P - M) / 68, kur

P - automobiļa pilna masa (kg);

M - automobiļa pašmasa pēc pārbūves (kg);

N - pasažieru vietu skaits, neskaitot vadītāja vietu;

68 - pasažiera masa (kg).

Kopējais sēdvietu skaits kopā ar vadītāju nav mazāks par četrām vietām, bet nedrīkst pārsniegt deviņas vietas

9.2. Pēc pārbūves automobiļa vestspējas sadalījumam jāatbilst šādiem nosacījumiem:

P - (M + N × 68) < N × 68, kur

P - automobiļa pilna masa (kg);

M - automobiļa pašmasa pēc pārbūves (kg);

N - sēdvietu skaits, neskaitot vadītāja vietu;

68 - pasažiera masa (kg)

9.3. Automobilim, kas izgatavots līdz 2001. gada 1. janvārim, atļauts uzstādīt tikai rūpnieciski ražotus sēdekļus (sēdeklis sastāv no sēdekļa spilvena, atzveltnes, atbalsta kājām, regulēšanas, pārvietošanas un fiksēšanas mehānisma, savienotājelementiem, kas paredzēti sēdekļa sastāvdaļu savstarpējai stiprināšanai, un pagalvja, ja to ir paredzējis izgatavotājs). Sēdekļu uzstādīšana tiek uzskatīta par pirmās kategorijas pārbūvi, ja to stiprinājuma vietas pie automobiļa virsbūves (grīdas) atbilst sēdekļa izgatavotāja vai šādām prasībām:

a) tiek izmantotas grīdai caurejošas skrūves, kuru diametrs atbilst sēdekļa kājās esošajiem un stiprināšanai pie grīdas paredzētajiem urbumiem;

b) bultskrūves no automobiļa apakšas tiek pastiprinātas ar metāla leņķiem (minimālie izmēri 120 x 32 x 32 x 4 mm) vai ar paplāksnēm (četrstūrainas formas paplāksnes minimālie izmēri 60 x 60 x 4 mm, apaļas formas paplāksnes minimālais ārējais diametrs 70 mm, minimālais biezums 4 mm);

c) tiek izmantotas bultskrūves ar stiprības klasi, ne mazāku par 8.8.;

d) sēdekļu stiprinājuma elementiem jānodrošina drošs sēdekļu stiprinājums, automobili maksimāli paātrinot (palēninot), bez nobīdes

9.4. Automobilim, kas izgatavots pēc 2001. gada 1. janvāra, sēdekļiem un to stiprinājuma vietām jābūt sertificētām saskaņā ar normatīvajiem aktiem par riteņu transportlīdzekļu un to sastāvdaļu atbilstības novērtēšanu
9.5. Sēdekļu izvietojumam jānodrošina droša un ērta pasažieru iekāpšana un izkāpšana. Ja transportlīdzeklī nav paredzētas speciālas ejas, lai pasažieri varētu pārvietoties, un pretī sēdekļu rindai nav durvju iekāpšanai un izkāpšanai, tad priekšā esošam sēdekļu rindas sēdeklim jābūt transformējamam (ielokāmam grīdā, pa sliedēm pārbīdāmam vai sagāžamam uz priekšu)
9.6. Sēdekļu stiprinājuma elementiem jānodrošina drošs sēdekļu stiprinājums
9.7. Sēdekļiem jābūt aprīkotiem ar drošības jostām atbilstoši tehniskās apskates noteikumu prasībām. Automobilim, kas izgatavots pēc 2001. gada 1. janvāra, drošības jostām un to stiprinājuma vietām jābūt sertificētām un marķētām saskaņā ar normatīvajiem aktiem par riteņu transportlīdzekļu un to sastāvdaļu atbilstības novērtēšanu
9.8. Pasažieru nodalījumā pretī sēdekļu rindai jābūt sānu logiem. Logiem jābūt sertificētiem un marķētiem saskaņā ar normatīvajiem aktiem par riteņu transportlīdzekļu un to sastāvdaļu atbilstības novērtēšanu. Ja transportlīdzeklis izgatavots līdz 2001. gada 1. janvārim, stikli var būt sertificēti un marķēti atbilstoši tehnisko normatīvu prasībām, kas piemēroti, veicot transportlīdzekļa izgatavošanu (sertificēšanu).

Izmantojot automobiļa izgatavotāja paredzētos materiālus un tehnoloģiju, atļauts likvidēt logus vietās, kur pretī neatrodas sēdvietu rinda

9.9. Sēdekļiem jābūt izvietotiem vismaz divās rindās. Sēdekļu izvietojuma pamatprasības norādītas šā pielikuma 8.4. punkta 1. attēlā. Minimālais attālums starp sēdekļu rindām, kas vērstas:

a) vienā virzienā, ir 0,65 m (attālums starp divām vertikālām plaknēm, kas pieskaras sēdekļa atzveltnes priekšējai daļai un priekšā esošā sēdekļa atzveltnes aizmugures daļai, mērot horizontālā plaknē, jebkurā augstumā no sēdekļa spilvena augstākā punkta līdz punktam, kas atrodas 0,62 m virs grīdas līmeņa);

b) pretējā virzienā (viena sēdekļu rinda vērsta pret otru ar atzveltņu priekšpusēm), ir 1,3 m (attālums starp sēdekļu atzveltņu priekšējām daļām, mērot horizontālā plaknē, kas pieskaras sēdekļu spilvenu augstākajiem punktiem).

Sēdekļu izvietojumam jānodrošina droša un ērta pasažieru iekāpšana un izkāpšana. Ja automobilī nav paredzētas speciālas ejas, lai pasažieri varētu pārvietoties, un pretī sēdekļu rindai nav durvis iekāpšanai un izkāpšanai, tad priekšā esošam sēdekļu rindas sēdeklim jābūt transformējamam (ielokāmam grīdā, pa sliedēm pārbīdāmam vai sagāžamam uz priekšu).

Sēdekļus pasažieru pārvadāšanai nedrīkst izvietot automobiļa kravas nodalījumā

9.10. Mērījumu veikšanas kritēriji sēdekļu izvietojumam:

a) pirmās rindas sēdekļi tiek noregulēti galējā aizmugurējā stāvoklī;

b) regulējama sēdekļa atzveltni noregulē ne mazāk kā 25 grādu leņķī virzienā uz automobiļa aizmuguri no vertikālas plaknes, kas ir perpendikulāra automobiļa garenasij, un sēdekļa augstumu iestata zemākajā stāvoklī;

c) neregulējama sēdekļa stāvoklim jāatbilst automobiļa izgatavotāja noteiktajam

9.11. Demontēto sēdekļu stiprinājuma vietām jābūt likvidētām (aizmetinātām, aizkniedētām, nogrieztām, nosegtām ar cieta materiāla plāksni, kas nekustīgi nostiprināta pie automobiļa virsbūves, vai līdzvērtīgā veidā likvidētām) tā, lai ar vienkāršu instrumentu palīdzību sēdvietas nebūtu iespējams uzstādīt atpakaļ
10. Vienapjoma virsbūves tipa kravas furgona un plašlietojuma vieglā automobiļa pārbūve par pasažieru autobusu
10.1. Pieļaujamo pasažieru sēdvietu un stāvvietu skaitu aprēķina, izmantojot šādu formulu:

N ≤ (P - M - K*) / Mpasažiera*, kur

P - automobiļa pilna masa (kg);

M - automobiļa pašmasa pēc pārbūves (kg);

N - pasažieru vietu skaits, neskaitot vadītāja vietu;

K - papildu masa (piemēram, bagāžas masa) (kg);

Mpasažiera - pasažiera masa (kg).

Piezīme. * Masa ir atkarīga no autobusa klases atbilstoši ANO EEK noteikumu Nr. 36 vai noteikumu Nr. 52, vai noteikumu Nr. 107 prasībām.

Sēdvietu skaitam kopā ar vadītāja vietu jābūt lielākam par deviņām vietām

10.2. Pēc pārbūves automobiļa vestspējas sadalījumam jāatbilst šādam nosacījumam:

P - (M + K* + N × Mpasažiera*) ≥ N × Mpasažiera*, kur

P - automobiļa pilna masa (kg);

M - automobiļa pašmasa pēc pārbūves (kg);

N - pasažieru vietu skaits, neskaitot vadītāja vietu;

K - papildu masa (piemēram, bagāžas masa) (kg);

Mpasažiera - pasažiera masa (kg).

Piezīme. * Masa ir atkarīga no autobusa klases atbilstoši ANO EEK noteikumu Nr. 36 vai noteikumu Nr. 52, vai noteikumu Nr. 107 prasībām

10.3. Autobusa konstrukcijai, aprīkojumam (piemēram, avārijas izejas un to skaits, durvju skaits un izvietojums, ugunsdzēšamo aparātu skaits un izvietojums, lūka) un sēdekļu izvietojumam jāatbilst ANO EEK noteikumu Nr. 36 vai noteikumu Nr. 52, vai noteikumu Nr. 107 prasībām
10.4. Atļauts uzstādīt tikai rūpnieciski ražotus sēdekļus kopā ar sēdekļu kronšteiniem un to stiprinājuma elementiem
10.5. Automobilim, kas izgatavots pēc 2001. gada 1. janvāra, sēdekļiem un to stiprinājuma vietām jābūt sertificētām saskaņā ar normatīvajiem aktiem par riteņu transportlīdzekļu un to sastāvdaļu atbilstības novērtēšanu
10.6. Automobiļa grīdai sēdekļu kronšteinu stiprinājuma vietās jābūt pastiprinātai (skavas, kronšteini, paplāksnes)
10.7. Sēdekļu stiprinājuma elementiem jānodrošina drošs sēdekļu stiprinājums
10.8. Sēdekļiem jābūt aprīkotiem ar drošības jostām atbilstoši tehniskās apskates noteikumu prasībām. Automobilim, kas izgatavots pēc 2001. gada 1. janvāra, drošības jostām un to stiprinājuma vietām jābūt sertificētām un marķētām saskaņā ar normatīvajiem aktiem par riteņu transportlīdzekļu un to sastāvdaļu atbilstības novērtēšanu
10.9. Automobilim, kas izgatavots pēc 2001. gada 1. janvāra, bremžu iekārtai jābūt sertificētai saskaņā ar normatīvajiem aktiem par riteņu transportlīdzekļu un to sastāvdaļu atbilstības novērtēšanu un jābūt aprīkotai ar bremžu antibloķēšanas (ABS) sistēmu
11. Automobiļa pielāgošana labās puses kustībai
11.1. Pārbūvi atļauts veikt tikai tad, ja izgatavotājs izgatavo arī tādus attiecīgās markas un modeļa automobiļus, kas paredzēti braukšanai pa ceļa labo pusi
11.2. Pārbūvei atļauts izmantot tikai tās pašas markas un modeļa sastāvdaļas
11.3. Stūres mehānismam jābūt piemērotam labās puses kustībai
11.4. Automobilis jāaprīko ar Eiropas tipa labās puses kustībai paredzētiem lukturiem. Tiem jābūt sertificētiem un marķētiem saskaņā ar normatīvajiem aktiem par riteņu transportlīdzekļu un to sastāvdaļu atbilstības novērtēšanu
11.5. Mēraparātu panelī izvietotajām mērīšanas un indikācijas ierīcēm jābūt izvietotām atbilstoši labās puses kustībai un jāveic paredzētās funkcijas
11.6. Stikla tīrītājiem jābūt izvietotiem atbilstoši labās puses kustībai
11.7. Kravas automobiļa kabīnes pacelšanas mehānismam jābūt izvietotam atbilstoši labās puses kustībai
12. Pārbūve par mācību automobili vai speciālā aprīkojuma demontāža
12.1. Par mācību automobili atļauts pārbūvēt jebkuru vieglo automobili, kravas automobili vai autobusu
12.2. Mācību automobili jāaprīko ar papildu (dublējošo) sajūga un bremžu pedāli braukšanas mācību instruktoram. Pieļaujams mācību automobiļa dublējošo vadību papildus aprīkot arī ar akseleratora pedāli. Papildu (dublējošām) vadības ierīcēm jābūt mehāniski (ar svirām, stiepņiem, trosēm) saistītām ar automobiļa pamatvadības ierīcēm un jānodrošina automobiļa pamatvadības un dublējošās vadības ierīču neatkarīga darbība
12.3. Bremžu iekārtas dublējošai vadībai jābūt saistītai ar bremzēšanas signāllukturu ieslēgšanas mehānismu un jānodrošina automobiļa bremzēšanas efektivitāte atbilstoši izgatavotāja noteiktajām prasībām
12.4. Nav pieļaujama palielināta brīvkustība dublējošās vadības ierīču mehānismu šarnīros
12.5. Dublējošās vadības iekārtas elementu savienojumiem jābūt nostiprinātiem, stiprinājuma elementiem jābūt atbilstoši nospriegotiem un nodrošinātiem pret atskrūvēšanos
12.6. Automobili jāaprīko ar normatīvajiem aktiem atbilstošu pazīšanas zīmi. Tai jābūt no iekšpuses apgaismotai un novietotai vertikālā plaknē perpendikulāri transportlīdzekļa garenasij uz transportlīdzekļa kabīnes vai salona jumta. Pazīšanas zīmei jābūt droši nostiprinātai. Vienā līmenī ar pazīšanas zīmi jebkurā plaknē aizliegts izvietot jebkuru papildu informāciju. Citu informāciju atļauts piestiprināt zem pazīšanas zīmes, šī informācijas bloka augstums no transportlīdzekļa kabīnes vai salona jumta nedrīkst pārsniegt 100 mm, un tas nedrīkst būt izgaismots
12.7. Mācību automobili, kas paredzēts BE, C1, C1E, C, CE, D1, D1E, D un DE kategorijas autovadītāju apliecības iegūšanai, jāaprīko ar vienu transportlīdzeklim paredzētu un regulējamu papildu ārējo atpakaļskata spoguli katrā pusē
12.8. Mācību automobili, kas paredzēts B kategorijas autovadītāja apliecības iegūšanai, jāaprīko ar vienu transportlīdzeklim paredzētu un regulējamu papildu ārējo atpakaļskata spoguli katrā pusē un vienu transportlīdzeklim paredzētu un regulējamu atpakaļskata spoguli salonā
12.9. Ja veikta demontāža, visiem dublējošās vadības ierīču elementiem, pazīšanas zīmei un dublējošiem atpakaļskata spoguļiem jābūt demontētiem. Demontēto ierīču dēļ nedrīkst būt traucēta automobiļa pamatvadības ierīču darbība
12.10. Ja transportlīdzeklis ir aprīkots ar citu netiešās redzamības ierīci (piemēram, videokameru ar monitoru), kas ir sertificēta un marķēta saskaņā ar normatīvajiem aktiem par riteņu transportlīdzekļu un to sastāvdaļu atbilstības novērtēšanu un nodrošina tai atbilstošu redzamību braukšanas apmācības instruktoram, papildu atpakaļskata spoguļa uzstādīšana nav obligāta
13. Pārbūve par katafalkautomobili
13.1. Pieļaujamo pasažieru sēdvietu skaitu aprēķina, izmantojot šādu formulu:

N ≤ (P - M - 150) / 68, kur

P - automobiļa pilna masa (kg);

M - automobiļa pašmasa pēc pārbūves (kg);

N - pasažieru vietu skaits, neskaitot vadītāja vietu;

150 - kravas masa (kg);

68 - pasažiera masa (kg)

13.2. Pēc pārbūves automobiļa vestspējas sadalījumam jāatbilst šādiem nosacījumiem:

P - (M + 150 + N × 68) ≥ N × 68, kur

P - automobiļa pilna masa (kg);

M - automobiļa pašmasa pēc pārbūves (kg);

N - sēdvietu skaits, neskaitot vadītāja vietu;

150 - kravas masa (kg);

68 - pasažiera masa (kg)

13.3. Pasažieru nodalījumam no speciālā nodalījuma jābūt hermētiski atdalītam ar starpsienu. Speciālajā nodalījumā jāizveido piespiedu ventilācijas sistēma
13.4. Cilvēka mirstīgo atlieku pārvadāšanai paredzētajam aprīkojumam ir jābūt stacionāri nostiprinātam, stiprinājuma elementiem jānodrošina aprīkojuma noturēšana garenvirzienā un šķērsvirzienā, automobili maksimāli paātrinot (palēninot) bez nobīdes
13.5. Automobilim, kas izgatavots līdz 2001. gada 1. janvārim, atļauts uzstādīt tikai rūpnieciski ražotus sēdekļus (sēdeklis sastāv no sēdekļa spilvena, atzveltnes, atbalsta kājām, regulēšanas, pārvietošanas un fiksēšanas mehānisma, savienotājelementiem, kas paredzēti sēdekļa sastāvdaļu savstarpējai stiprināšanai, un pagalvja, ja to ir paredzējis izgatavotājs). Sēdekļu stiprinājuma vietām pie automobiļa virsbūves (grīdas) ir jāatbilst sēdekļa izgatavotāja vai šādām prasībām:

a) tiek izmantotas grīdai caurejošas skrūves, kuru diametrs atbilst sēdekļa kājās esošajiem un stiprināšanai pie grīdas paredzētajiem urbumiem;

b) bultskrūves no automobiļa apakšas tiek pastiprinātas ar metāla leņķiem (minimālie izmēri 120 x 32 x 32 x 4 mm) vai ar paplāksnēm (četrstūrainas formas paplāksnes minimālie izmēri 60 x 60 x 4 mm, apaļas formas paplāksnes minimālais ārējais diametrs 70 mm, minimālais biezums 4 mm);

c) tiek izmantotas bultskrūves ar stiprības klasi, ne mazāku par 8.8.;

d) sēdekļu stiprinājuma elementiem jānodrošina drošs sēdekļu stiprinājums, automobili maksimāli paātrinot (palēninot), bez nobīdes.

Automobilim, kas izgatavots pēc 2001. gada 1. janvāra, sēdekļiem un to stiprinājuma vietām jābūt sertificētām saskaņā ar normatīvajiem aktiem par riteņu transportlīdzekļu un to sastāvdaļu atbilstības novērtēšanu

13.6. Sēdekļiem jābūt aprīkotiem ar drošības jostām atbilstoši tehniskās apskates noteikumu prasībām. Automobilim, kas izgatavots pēc 2001. gada 1. janvāra, drošības jostām un to stiprinājuma vietām jābūt sertificētām un marķētām saskaņā ar normatīvajiem aktiem par riteņu transportlīdzekļu un to sastāvdaļu atbilstības novērtēšanu
13.7. Sēdekļiem ir jābūt izvietotiem rindās. Sēdekļu izvietojuma pamatprasības norādītas šā pielikuma 8.4. punkta 1. attēlā. Minimālais attālums starp sēdekļu rindām, kas vērstas:

a) vienā virzienā, ir 0,65 m (attālums starp divām vertikālām plaknēm, kas pieskaras sēdekļa atzveltnes priekšējai daļai un priekšā esošā sēdekļa atzveltnes aizmugures daļai, mērot horizontālā plaknē, jebkurā augstumā no sēdekļa spilvena augstākā punkta līdz punktam, kas atrodas 0,62 m virs grīdas līmeņa);

b) pretējā virzienā (viena sēdekļu rinda vērsta pret otru ar atzveltņu priekšpusēm) ir 1,3 m (attālums starp sēdekļu atzveltņu priekšējām daļām, mērot horizontālā plaknē, kas pieskaras sēdekļu spilvenu augstākajiem punktiem).

Sēdekļu izvietojumam jānodrošina droša un ērta pasažieru iekāpšana un izkāpšana. Ja automobilī nav paredzētas speciālas ejas, lai pasažieri varētu pārvietoties, un pretī sēdekļu rindai nav durvju iekāpšanai un izkāpšanai, tad priekšā esošam sēdekļu rindas sēdeklim jābūt transformējamam (ielokāmam grīdā, pa sliedēm pārbīdāmam vai sagāžamam uz priekšu)

13.8. Mērījumu veikšanas kritēriji sēdekļu izvietojumam:

a) pirmās rindas sēdekļi tiek noregulēti galējā aizmugurējā stāvoklī;

b) regulējama sēdekļa atzveltni noregulē ne mazāk kā 25 grādu leņķī virzienā uz automobiļa aizmuguri no vertikālas plaknes, kas ir perpendikulāra automobiļa garenasij, un sēdekļa augstumu iestata zemākajā stāvoklī;

c) neregulējama sēdekļa stāvoklim jāatbilst automobiļa izgatavotāja noteiktajam

13.9. Demontēto sēdekļu stiprinājuma vietām jābūt likvidētām (aizmetinātām, aizkniedētām, nogrieztām, nosegtām ar cieta materiāla plāksni, kas nekustīgi nostiprināta pie automobiļa virsbūves, vai līdzvērtīgā veidā likvidētām) tā, lai ar vienkāršu instrumentu palīdzību sēdekļus nebūtu iespējams uzstādīt atpakaļ
13.10. Pasažieru nodalījumā pretī sēdekļu rindai jābūt sānu logiem. Logiem jābūt sertificētiem un marķētiem saskaņā ar normatīvajiem aktiem par riteņu transportlīdzekļu un to sastāvdaļu atbilstības novērtēšanu. Ja automobilis izgatavots līdz 2001. gada 1. janvārim, stikli var būt sertificēti un marķēti atbilstoši tehniskajiem normatīviem, kas piemēroti, veicot transportlīdzekļa izgatavošanu (sertificēšanu).

Speciālajā nodalījumā atļauts likvidēt logus un sānu durvis, izmantojot automobiļa izgatavotāja paredzētos materiālus un tehnoloģiju

14. Pielāgošana personai ar invaliditāti (personai ar invaliditāti paredzētās vadības sistēmas demontāža)
14.1. Personai ar invaliditāti pielāgoto vadības iekārtu atkarībā no kustību ierobežojuma veida veido uz sajūga, bremžu, ātrumu pārslēgšanas, stūres, barošanas un apgaismes sistēmām vai paralēli tām
14.2. Bremžu iekārtas alternatīvajai vadībai jābūt saistītai ar bremzēšanas signāllukturu ieslēgšanas mehānismu un jānodrošina automobiļa bremzēšanas efektivitāte atbilstoši izgatavotāja noteiktajām prasībām
14.3. Izslēgtai sajūga vadības ierīcei jābūt ar fiksējamu gala stāvokli
14.4. Nav pieļaujama palielināta brīvkustība vadības mehānismu šarnīros
14.5. Visiem vadības iekārtu elementu savienojumiem jābūt nostiprinātiem, stiprinājuma elementiem jābūt atbilstoši nospriegotiem un nodrošinātiem pret atskrūvēšanos
14.6. Vadības iekārtu sviras nedrīkst pieskarties citām automobiļa daļām, un to iekārtu elementi nedrīkst ierobežot automobiļa vadības pamatiekārtu darbību
14.7. Vadības iekārtu elementiem jābūt izveidotiem bez asiem izvirzījumiem un izvietotiem tā, lai ceļu satiksmes negadījumā iespējami mazāk traumētu vadītāju
14.8. Stūres ratam atļauts uzstādīt speciālu rokturi automobiļa vadīšanai ar vienu roku
14.9. Ja veikta demontāža, visiem alternatīvās vadības ierīču elementiem jābūt demontētiem. Demontēto ierīču dēļ nedrīkst būt traucēta automobiļa pamatvadības ierīču darbība
15. Pārbūve par kravas kokvedēju
15.1. Kravas kokvedēja statņu maksimālo augstumu aprēķina, izmantojot šādu formulu:

Hmax ≤ P / (L × B × k1 × k2), kur

Hmax - kravas statņu maksimālais augstums (m);

P - transportlīdzekļa kravnesība pēc pārbūves (t);

L - kravas garums (m);

B - kravas statņu iekšējais platums (m);

k1 - koksnes krāvuma koeficients (k1 = 0,52);

k2 - koksnes blīvuma koeficients (k2 = 0,58)

15.2. Statņu minimālais augstums Hmin = 180 cm
15.3. Kravas kokvedējam, izņemot piekabes, jābūt aprīkotam ar priekšējo aizsargsienu, kas pasargā vadītāja kabīni, ja notiek kravas nobīde. Priekšējās aizsargsienas augstums nedrīkst būt mazāks par kokvedēja statņu augstumu H mīnus 10 cm, un priekšējai aizsargsienai jānotur puse kravas maksimālā svara, ja notiek kravas nobīde. Tas attiecas arī uz puspiekabēm
15.4. Kravas kokvedēja virsrāmja stiprinājuma elementiem pie automobiļa rāmja un to skaitam jānodrošina ar pilnu masu slogota virsrāmja noturēšana garenvirzienā un šķērsvirzienā, transportlīdzekli maksimāli paātrinot (palēninot), bez nobīdes. Virsrāmja pirmajam (aiz vadītāja kabīnes) stiprinājuma elementam jābūt elastīgam, bet pēdējam - nekustīgam. Elastīgo stiprinājuma elementu skaita attiecībai pret nekustīgajiem stiprinājuma elementiem visā virsrāmja sijas garumā jābūt 1:3. Ja virsrāmim ir tikai trīs stiprinājuma vietas visas virsrāmja sijas garumā, pieļaujamā attiecība ir 1:2. Stiprinājuma elementiem jānodrošina kravas tilpnes noturēšana šķērsvirzienā
15.5. Kravas statņu siju maksimālajam pieļaujamam spriegumam σmax jābūt mazākam par siju materiāla pieļaujamo spriegumu σpieļ.

Slodzi, kas darbojas uz statņu vertikālo siju, aprēķina, izmantojot šādu formulu:

Qs = Qkr x sinβ / n, kur

Qkr = L x B x H1 x k1 x k2;

Qs - slodze, kas darbojas uz vertikālo siju;

Qkr - kravas maksimālais svars;

H1 - statņu konstruktīvais augstums;

n - kravas statņu skaits.

Maksimālo lieces momentu (Mmax), kas darbojas uz statnes vertikālo siju, aprēķina, izmantojot šādu formulu:

Mmax = qs x H12 / 2, kur

qs = Qs : H1 , kur qs - vienmērīgi izkliedēta slodze uz statņa vertikālo siju;

σmax = Mmax : Wx, < σpieļ , kur

σmax - statņu vertikālās sijas maksimāli pieļaujamais spriegums;

σpieļ - statņu vertikālās sijas materiāla pieļaujamais spriegums;

Wx - statņu vertikālās sijas pretestības moments

15.6. Kravas statņu stiprinājumam pie transportlīdzekļa pamatrāmja vai virsrāmja jābūt mehāniskam (skavas, bultskrūves). Kravas statnes pie transportlīdzekļa rāmja vai virsrāmja metināt aizliegts.

Statņu stiprinājuma skrūvju cirpes spriegumu aprēķina, izmantojot šādu formulu:

τs = N / As ≤ Rbs x yb x yc , kur

τs - skrūves cirpes spriegums;

N - spēks, kas darbojas uz skrūvi;

As - summārais skrūvju cirpes laukums;

yb - skrūvju nevienmērīgās darbības koeficients;

yc - daudzskrūvju savienojumu darbības koeficients

15.7. Kravas kokvedēja šķērsstabilitātes koeficientam k jābūt ne mazākam par 0,45. Šķērsstabilitātes koeficientu aprēķina, izmantojot šādu formulu:

k = B / 2Hsc , kur

B - automobiļa šķērsbāze;

Hsc - automobiļa smaguma centra augstums

16. Degvielas tvertnes maiņa
16.1. Oriģinālās degvielas tvertnes maiņa pret citu degvielas tvertni atļauta tikai tad, ja šādas degvielas tvertnes uzstādīšanu transportlīdzeklim paredz izgatavotājs un tā ir iekļauta transportlīdzekļa tipa apstiprinājumā
16.2. Degvielas tvertnei jābūt droši nostiprinātai ar izgatavotāja paredzētiem speciāliem stiprinājuma elementiem
16.3. Degvielas tvertnei jābūt izvietotai izgatavotāja paredzētajā vietā. Novietojumam jābūt tādam, lai tvertne ar transportlīdzekļa konstrukcijas elementiem iespējami vairāk būtu aizsargāta no ārējo faktoru (piemēram, akmeņu, ledus) nelabvēlīgās iedarbības transportlīdzekļa ekspluatācijas laikā un no tiešas sadursmes ceļu satiksmes negadījumā. Ja virsbūvei ir vienapjoma tips, degvielas tvertne nedrīkst atrasties transportlīdzekļa salonā
16.4. Degvielas tvertnes uzpildes kakliņam jāatrodas transportlīdzekļa ārpusē
17. Papildu degvielas tvertnes uzstādīšana (demontāža)
17.1. Automobiļa motora darbināšanai paredzētu papildu degvielas tvertni atļauts uzstādīt tikai tad, ja to paredz transportlīdzekļa izgatavotājs un šāda transportlīdzekļa modifikācija ir iekļauta transportlīdzekļa tipa apstiprinājumā
17.2. Kopējais transportlīdzekļa motora darbināšanai paredzēto degvielas tvertņu skaits transportlīdzekļiem, kuru pilna masa nepārsniedz 12 t, nedrīkst būt lielāks par divām vienībām, bet transportlīdzekļiem, kuru pilna masa ir 12 t un vairāk, nedrīkst būt lielāks par trim vienībām. Šī prasība neattiecas uz gāzes baloniem
17.3. Kopējais degvielas tvertņu tilpums nedrīkst pārsniegt šādus lielumus:

a) kravas automobilim, kura pilna masa nepārsniedz 3500 kg, - 150 l;

b) autobusam, kura pilna masa nepārsniedz 5000 kg, un kravas automobilim, kura pilna masa ir no 3501 kg līdz 7000 kg, - 500 l;

c) autobusam, kura pilna masa pārsniedz 5000 kg, un kravas automobilim, kura pilna masa ir no 7001 kg līdz 12000 kg, - 800 l;

d) kravas automobilim, kura pilna masa pārsniedz 12000 kg, - 1500 l

17.4. Degvielas tvertnei jābūt droši nostiprinātai ar izgatavotāja paredzētiem speciāliem stiprinājuma elementiem izgatavotāja paredzētajā vietā
17.5. Papildu degvielas tvertnes izvietojumam jābūt tādam, lai tvertne ar transportlīdzekļa konstrukcijas elementiem iespējami vairāk būtu aizsargāta no ārējo faktoru (piemēram, akmeņu, ledus) nelabvēlīgās iedarbības transportlīdzekļa ekspluatācijas laikā un no tiešas sadursmes ceļu satiksmes negadījumā. Ja virsbūvei ir vienapjoma tips, degvielas tvertne nedrīkst atrasties transportlīdzekļa salonā
17.6. Degvielas tvertnes uzpildes kakliņam jāatrodas transportlīdzekļa ārpusē
17.7. Demontējot papildu degvielas tvertni, jādemontē tvertnes stiprinājuma elementi, attiecīgās degvielas šļūtenes un cauruļvadi, papildus uzstādītie sūkņi, krāni u. tml.
18. Gāzes barošanas iekārtas uzstādīšana vai demontāža
18.1. Sašķidrinātās naftas gāzes (SNG) un saspiestās dabas gāzes (SDG) barošanas iekārtu atļauts uzstādīt jebkuram mehāniskajam transportlīdzeklim
18.2. Visām iekārtas sastāvdaļām jābūt sertificētām un marķētām atbilstoši ANO EEK noteikumu Nr. 67 un (vai) noteikumu Nr. 110 prasībām
18.3. Uzstādītājai iekārtai jāatbilst ANO EEK noteikumu Nr. 67 un (vai) noteikumu Nr. 110 prasībām un tehniskajam stāvoklim - tehniskās apskates noteikumu prasībām
18.4. Ja veikta demontāža, visiem iekārtas elementiem jābūt demontētiem. Demontēto ierīču dēļ nedrīkst būt traucēta automobiļa pamatvadības ierīču darbība
19. Hidromanipulatora uzstādīšana vai demontāža
19.1. Hidromanipulatora stiprinājumam pie automobiļa rāmja jāatbilst hidromanipulatora izgatavotāja noteiktajām prasībām
19.2. Hidromanipulatora hidrosistēmas šļūtenēm un cauruļvadiem jābūt bez mehāniskiem bojājumiem. Hidraulisko šļūteņu un cauruļvadu savienojuma vietās eļļas noplūde nav pieļaujama. Hidrosistēmai jābūt darba kārtībā
19.3. Šķērsstabilitātes koeficientam k jābūt ne mazākam par 0,5. Šķērsstabilitātes koeficientu aprēķina, izmantojot šādu formulu:

k = B / 2Hsc, kur

B - automobiļa šķērsbāze;

Hsc - automobiļa smaguma centra augstums

19.4. Demontējot hidromanipulatoru, jābūt demontētām hidromanipulatora stiprinājuma vietām, hidrosistēmas elementiem, sūkņiem, slēdžiem u. tml.
20. Rāmja pagarināšana vai saīsināšana
20.1. Rāmja pagarināšana (saīsināšana) jāveic saskaņā ar attiecīgās transportlīdzekļu markas izgatavotāja rekomendācijām par ieteicamām rāmja griezuma vietām un veidiem, pagarinājuma un pastiprinājumu materiāliem, metināšanas tehnoloģiju, stiprināšanai paredzēto bultskrūvju skaitu, izmēru un izvietojumu
20.2. Rāmja daļu stiprinājuma veidam un izpildījumam jābūt tādam, kas nodrošina stiprinājumu vietu izturību un drošību visā transportlīdzekļa ekspluatācijas laikā
20.3. Pagarinot transportlīdzekļa rāmi, transportlīdzekļa garums nedrīkst palielināties vairāk kā par 22 %
20.4. Ja, pagarinot (saīsinot) rāmi, mainās kardānpārvada garums, atļauts kārdānpārvadu saīsināt līdz nepieciešamajam izmēram. Ja nepieciešama kardānpārvada pagarināšana, atļauts izmantot citu marku un modeļu attiecīga garuma un griezes momenta kardānpārvadu
20.5. Nav pieļaujama bremžu cauruļvadu pagarināšana (saīsināšana), cauruļvadu metinot (lodējot). Pagarinot cauruļvadu, atļauts izmantot izgatavotājrūpnīcas paredzētos vai analogus cauruļvadus. Cauruļvadu savienojuma vietu konstrukcijai jānodrošina bremžu sistēmas hermētiskums
20.6. Pagarinot elektroinstalācijas vadus, atļauts izmantot izgatavotājrūpnīcas paredzētos vai analogus elektroinstalācijas vadus. Elektroinstalācijas vadu savienojuma vietām jābūt izolētām. Elektroinstalācijas vadiem jābūt attiecīgi nostiprinātiem
21. Priekšējās dakšas maiņa mopēdam, motociklam, triciklam vai kvadriciklam
21.1. Priekšējās dakšas stiprinājuma vietām pie rāmja jāatbilst izgatavotāja noteiktajām prasībām
21.2. Stiprinājuma elementiem jānodrošina drošs dakšas stiprinājums
21.3. Priekšējās dakšas sagāzuma leņķis pret horizontālo plakni nedrīkst pārsniegt lielumu, pie kura, iedarbojoties vertikālai dinamiskai slodzei uz priekšējo dakšu, amortizatoru darbība kļūst neefektīva
21.4. Atļauts mainīt priekšējo dakšu komplektā ar priekšējo riteni un esošo bremžu sistēmu
22. Pakaļējo amortizatoru maiņa mopēdam, motociklam, triciklam vai kvadriciklam
22.1. Mainot motocikla pakaļējo amortizatoru pret cita gabarītizmēra amortizatoru, tā stiprinājuma vietām jāatbilst izgatavotāja prasībām
22.2. Stiprinājuma elementiem jānodrošina drošs amortizatora stiprinājums
22.3. Mainot amortizatoru, jānodrošina atbilstoša riteņa piedziņas ķēdes vai siksnas spriegošana
23. Stūres maiņa mopēdam, motociklam, triciklam vai kvadriciklam
23.1. Atļauts stūri mainīt pret citas markas un modeļa motocikla stūri
23.2. Stūres stiprinājuma vietām jāatbilst izgatavotāja noteiktajām prasībām
23.3. Stiprinājuma elementiem jānodrošina drošs stūres stiprinājums
24. Motora maiņa mopēdam, motociklam, triciklam vai kvadriciklam
24.1. Mopēdam, motociklam, triciklam un kvadriciklam, kas izgatavots līdz 2001. gada 1. janvārim, par pirmās kategorijas pārbūvi tiek uzskatīta motora maiņa pret tās pašas markas un modeļa cita veida (dzirksteļaizdedzes/kompresijas aizdedzes) motoru, turklāt tikai tad, ja šāda veida motoru transportlīdzeklim paredz tā izgatavotājs un, veicot motora maiņu, nav nepieciešams mainīt motora stiprinājuma vietas un motora stiprināšanai nav nepieciešams lietot pašizgatavotus stiprinājuma elementus.

Mopēdam, motociklam, triciklam un kvadriciklam, kas izgatavots pēc 2001. gada 1. janvāra, par pirmās kategorijas pārbūvi tiek uzskatīta motora maiņa pret tā paša transportlīdzekļa tipa cita veida (dzirksteļaizdedzes/kompresijas aizdedzes) motoru, turklāt tikai tad, ja, veicot motora maiņu, nav nepieciešams mainīt motora stiprinājuma vietas un motora stiprināšanai nav nepieciešams lietot pašizgatavotus stiprinājuma elementus.

Mopēdam, motociklam, triciklam un kvadriciklam, kas izgatavots pēc 2001. gada 1. janvāra, mainot motoru, atļauts uzstādīt tikai tādus motorus, kuri sertificēti saskaņā ar normatīvajiem aktiem par riteņu transportlīdzekļu un to sastāvdaļu atbilstības novērtēšanu.

Jebkura cita veida motora maiņa mopēdam, motociklam, triciklam un kvadriciklam tiek uzskatīta par otrās kategorijas pārbūvi

24.2. Motora stiprinājuma vietu skaitam un izvietojumam jāatbilst uzstādītā motora izgatavotāja noteiktajām prasībām. Motora stiprināšanai pie transportlīdzekļa rāmja atļauts lietot pārejas kronšteinus. Pārejas kronšteinus metināt pie rāmja aizliegts
24.3. Ja mopēdam, motociklam, triciklam vai kvadriciklam uzstādītā motora jauda ir lielāka par transportlīdzekļa markas un tipa transportlīdzekļa izgatavotāja paredzēto motoru ar vislielāko motora jaudu, tad CSDD nepieciešams iesniegt akreditētas testēšanas laboratorijas vai tehniskā dienesta atzinumu par bremžu iekārtas darbību un efektivitāti un transportlīdzekļa trokšņu līmeni, stāvot un gaitā
24.4. Mopēdam, motociklam, triciklam vai kvadriciklam mainot motoru pret cita veida (dzirksteļaizdedzes/kompresijas aizdedzes) vai tā paša veida (dzirksteļaizdedzes/kompresijas aizdedzes) citas jaudas vai tilpuma motoru, ieraksts par transportlīdzekļa izgatavotāja noteikto oglekļa dioksīda (CO2) izmešu daudzumu reģistrā tiek dzēsts"

11. Svītrot 4. pielikuma 8. punktu.

12. Svītrot 4. pielikuma 14. punktu.

13. Aizstāt 4. pielikuma 16., 17., 18., 19., 20., 21., 22., 23. un 24. punktā vārdus "vadītājam invalīdam" ar vārdiem "personai ar invaliditāti".

14. Svītrot 5. pielikumu.

Ministru prezidents Māris Kučinskis

Satiksmes ministrs Uldis Augulis

13.07.2018