Darbības ar dokumentu
Latvijas Republikas VALDĪBAS
UN
Vjetnamas sociālistiskās Republikas VALDĪBAS
līgums
PAR NODOKĻU DUBULTĀS UZLIKŠANAS
UN NODOKĻU NEMAKSĀŠANAS NOVĒRŠANU ATTIECĪBĀ UZ
IENĀKUMA NODOKĻIEM
Latvijas Republikas valdība un Vjetnamas Sociālistiskās Republikas valdība,
Vēloties noslēgt Līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem,
ir vienojušās par turpmāko.
1.pants
PERSONAS, UZ KURĀM ATTIECAS LĪGUMS
Šis līgums attiecas uz personām, kuras ir vienas vai abu Līgumslēdzēju Valstu rezidenti.
2.pants
NODOKĻI, UZ KO ATTIECAS LĪGUMS
1. Šis līgums attiecas uz ienākuma nodokļiem, ko uzliek Līgumslēdzējas Valsts vai tās pašvaldību labā, neatkarīgi no šo nodokļu iekasēšanas veida.
2. Par ienākuma nodokļiem uzskatāmi visi nodokļi, ko uzliek kopējam ienākumam vai ienākuma daļai, tajā skaitā nodokļi, ko uzliek kapitāla pieaugumam no kustamā vai nekustamā īpašuma atsavināšanas, kā arī nodokļi, ko uzliek uzņēmumu izmaksātajai kopējai darba algas vai darba samaksas summai.
3. Esošie nodokļi, uz ko attiecas līgums, konkrēti ir:
a) Latvijā:
(i) uzņēmumu ienākuma nodoklis; un
(ii) iedzīvotāju ienākuma nodoklis;
(turpmāk saukti kā "Latvijas nodokļi");
b) Vjetnamā:
(i) iedzīvotāju ienākuma nodoklis; un
(ii) uzņēmējdarbības nodoklis;
(turpmāk saukti kā "Vjetnamas nodokļi").
4. Līgums attiecas arī uz jebkuriem identiskiem vai pēc būtības līdzīgiem nodokļiem, kas, papildinot vai aizstājot esošos nodokļus, tiek ieviesti pēc līguma parakstīšanas datuma. Līgumslēdzēju Valstu kompetentās iestādes savstarpēji informē viena otru par jebkuriem nozīmīgiem grozījumiem, kas veikti šo valstu attiecīgajos nodokļu normatīvajos aktos.
3.pants
VISPĀRĪGĀS DEFINĪCIJAS
1. Ja no konteksta nav izsecināms citādi, tad šajā līgumā:
a) termins "Latvija" nozīmē Latvijas Republiku, un, lietots ģeogrāfiskā nozīmē, tas apzīmē Latvijas Republikas teritoriju un jebkuru citu Latvijas Republikas teritoriālajiem ūdeņiem piegulošu teritoriju, kurā saskaņā ar Latvijas normatīvajiem aktiem un starptautiskajām tiesībām var tikt īstenotas Latvijas tiesības uz jūras un zemes dzīlēm un tur esošajiem dabas resursiem;
b) termins "Vjetnama" nozīmē Vjetnamas Sociālistisko Republiku; lietots ģeogrāfiskā nozīmē, tas apzīmē tās sauszemes teritoriju, salas, iekšējos ūdeņus, teritoriālo jūru un gaisa telpu virs tiem, jūras apgabalus aiz teritoriālās jūras, ietverot jūras un zemes dzīles, pār kurām Vjetnamas Sociālistiskā Republika īsteno suverenitāti, suverēnās tiesības un jurisdikciju saskaņā ar nacionālajiem normatīvajiem aktiem un starptautiskajām tiesībām.
c) termini "Līgumslēdzēja Valsts" un "otra Līgumslēdzēja Valsts", atkarībā no konteksta, nozīmē Latviju vai Vjetnamu;
d) termins "persona" nozīmē fizisko personu, sabiedrību un jebkuru citu personu apvienību;
e) termins "sabiedrība" nozīmē jebkuru korporatīvu apvienību vai jebkuru vienību, kas nodokļu uzlikšanas nolūkā tiek uzskatīta par korporatīvu apvienību;
f) termini "Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums" un "otras Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums" attiecīgi nozīmē uzņēmumu, ko vada Līgumslēdzējas Valsts rezidents, un uzņēmumu, ko vada otras Līgumslēdzējas Valsts rezidents;
g) termins "starptautiskā satiksme" nozīmē jebkurus pārvadājumus ar kuģi vai gaisa kuģi, ko veic Līgumslēdzējas Valsts rezidents, izņemot tos gadījumus, kad kuģis vai gaisa kuģis tiek ekspluatēts vienīgi otras Līgumslēdzējas Valsts iekšienē;
h) termins "kompetentā iestāde" nozīmē:
(i) Latvijā, Finanšu ministriju vai tās pilnvaroto pārstāvi;
(ii) Vjetnamā, Finanšu ministriju vai tās pilnvaroto pārstāvi;
i) termins "valsts piederīgais" attiecībā uz Līgumslēdzēju valsti nozīmē:
(i) ikvienu fizisku personu, kurai ir Līgumslēdzējas Valsts piederība; un
(ii) ikvienu juridisku personu, personālsabiedrību vai apvienību, kuras statuss kā tāds izriet no spēkā esošajiem Līgumslēdzējas Valsts normatīvajiem aktiem.
2. Līgumslēdzējām Valstīm jebkurā laikā, piemērojot šo līgumu, visiem tajā nedefinētajiem terminiem ir tāda nozīme, kāda tiem tajā laikā ir attiecīgās valsts normatīvajos aktos attiecībā uz nodokļiem, uz ko attiecas līgums, ja vien no konteksta nav izsecināms citādi, turklāt šīs valsts attiecīgajos nodokļu normatīvajos aktos paredzētā nozīme prevalē pār citos šīs valsts normatīvajos aktos paredzēto nozīmi.
4.pants
REZIDENTS
1. Šajā līgumā termins "Līgumslēdzējas Valsts rezidents" nozīmē jebkuru personu, kurai saskaņā ar šīs valsts normatīvajiem aktiem uzliek nodokļus, pamatojoties uz tās pastāvīgo dzīvesvietu, rezidenci, reģistrācijas vietu, vadības atrašanās vietu, nodibināšanas vietu vai jebkuru citu līdzīgu kritēriju, un ietver arī attiecīgo valsti un jebkuru tās pašvaldību. Tomēr šis termins neietver tās personas, kurām šajā valstī nodokļi tiek uzlikti tikai attiecībā uz to ienākumiem no šajā valstī esošajiem peļņas avotiem.
2. Ja saskaņā ar 1.daļas noteikumiem fiziskā persona ir abu Līgumslēdzēju Valstu rezidents, tās statuss nosakāms šādi:
a) šī persona tiek uzskatīta tikai par tās valsts rezidentu, kurā atrodas tās pastāvīgā dzīvesvieta, kas tai ir pieejama; ja tās pastāvīgā dzīvesvieta, kas tai ir pieejama, ir abās valstīs, šī persona tiek uzskatīta tikai par tās valsts rezidentu, ar kuru tai ir ciešākas personiskās un ekonomiskās attiecības (vitālo interešu centrs);
b) ja nav iespējams noteikt valsti, kurā šai personai ir vitālo interešu centrs, vai arī tai nav pastāvīgas dzīvesvietas, kas tai ir pieejama, nevienā no abām valstīm, šī persona tiek uzskatīta tikai par tās valsts rezidentu, kura ir tās ierastā mītnes zeme;
c) ja šai personai ierastā mītnes zeme ir abas valstis vai nav neviena no tām, tā tiek uzskatīta tikai par tās valsts rezidentu, kuras valsts piederīgais ir šī persona;
d) ja šī persona ir abu valstu piederīgais vai nav nevienas šīs valsts piederīgais, Līgumslēdzēju Valstu kompetentās iestādes izšķir šo jautājumu, savstarpēji vienojoties.
3. Ja saskaņā ar 1.daļas noteikumiem persona, kas nav fiziskā persona, ir abu Līgumslēdzēju Valstu rezidents, Līgumslēdzēju Valstu kompetentajām iestādēm ir jācenšas atrisināt šo jautājumu savstarpējas vienošanās ceļā un noteikt šī līguma piemērošanas veidu šādai personai.
5.pants
PASTĀVĪGĀ PĀRSTĀVNIECĪBA
1. Šajā līgumā termins "pastāvīgā pārstāvniecība" nozīmē noteiktu uzņēmējdarbības vietu, kur uzņēmums pilnīgi vai daļēji veic uzņēmējdarbību.
2. Termins "pastāvīgā pārstāvniecība" galvenokārt ietver:
a) vadības atrašanās vietu;
b) filiāli;
c) biroju;
d) fabriku;
e) darbnīcu;
f) noliktavu un
g) šahtu, naftas vai gāzes ieguves vietu, akmeņlauztuves vai jebkuru citu dabas resursu ieguves vietu.
3. Termins "pastāvīgā pārstāvniecība" arī ietver:
a) būvlaukumu vai celtniecības, instalācijas vai montāžas projektu, vai ar tiem saistītu uzraudzības darbību, bet tikai tad, ja šāds būvlaukums, projekts vai pasākums turpinās ilgāk par sešiem mēnešiem;
b) pakalpojumu, tai skaitā konsultatīvo pakalpojumu, sniegšanu, ko veic Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums, nodarbinot šī uzņēmuma darbiniekus vai citu personālu, ko uzņēmums šajā nolūkā piesaistījis, bet tikai tad, ja šādas darbības (tā paša vai saistītā projekta ietvaros) otrā Līgumslēdzējā Valstī tiek veiktas laika posmu vai laika posmus, kas kopumā pārsniedz sešus mēnešus jebkurā divpadsmit mēnešu periodā;
c) Līgumslēdzējas Valsts šelfa zonā veiktās darbības saistībā ar tur esošo jūras un zemes dzīļu un tur esošo dabas resursu izpēti vai izmantošanu.
4. Neatkarīgi no šī panta iepriekšējiem noteikumiem termins "pastāvīgā pārstāvniecība" neietver:
a) ēku un iekārtu izmantošanu tikai un vienīgi uzņēmumam piederošo preču vai izstrādājumu uzglabāšanai, demonstrēšanai vai piegādēm;
b) uzņēmumam piederošos preču vai izstrādājumu krājumus, kas paredzēti tikai un vienīgi uzglabāšanai, demonstrēšanai vai piegādēm;
c) uzņēmumam piederošos preču vai izstrādājumu krājumus, kas paredzēti tikai un vienīgi pārstrādei citā uzņēmumā;
d) noteiktu uzņēmējdarbības vietu, kas paredzēta tikai un vienīgi preču vai izstrādājumu iepirkšanai uzņēmuma vajadzībām vai informācijas vākšanai uzņēmuma vajadzībām;
e) noteiktu uzņēmējdarbības vietu, kas paredzēta tikai un vienīgi tam, lai veiktu uzņēmuma vajadzībām jebkuru citu sagatavošanas vai palīgdarbību; un
f) noteiktu uzņēmējdarbības vietu, kas paredzēta tikai un vienīgi, lai nodarbotos ar a) līdz e) punktā minētajām darbībām jebkādā to kombinācijā, ja darbību kombinācijai kopumā ir sagatavošanas vai palīgdarbības raksturs.
5. Neatkarīgi no 1. un 2.daļas noteikumiem, ja persona, kura nav 6.daļā minētais neatkarīga statusa aģents, Līgumslēdzējā Valstī darbojas otras Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma labā, tad attiecībā uz visām darbībām, ko šāda persona veic uzņēmuma labā, tiek uzskatīts, ka uzņēmumam ir pastāvīgā pārstāvniecība pirmajā minētajā Līgumslēdzējā Valstī, ja šai personai:
a) ir piešķirtas pilnvaras Līgumslēdzējā Valstī noslēgt līgumus uzņēmuma vārdā, un tā pastāvīgi izmanto šīs pilnvaras, izņemot, ja šāda persona veic tikai 4.daļā paredzētās darbības, kuras veicot noteiktā uzņēmējdarbības vietā, saskaņā ar minēto daļu nepadara šo noteikto darbības vietu par pastāvīgo pārstāvniecību, vai
b) nav šādu pilnvaru, tomēr tā pirmajā minētajā valstī pastāvīgi uzglabā preču vai izstrādājumu krājumus, no kuriem tā uzņēmuma vārdā regulāri piegādā preces vai izstrādājumus.
6. Tiek uzskatīts, ka Līgumslēdzējas Valsts uzņēmumam nav pastāvīgā pārstāvniecība otrā Līgumslēdzējā Valstī, ja uzņēmums veic uzņēmējdarbību šajā Līgumslēdzējā Valstī, izmantojot vienīgi brokeri, tirdzniecības aģentu vai jebkuru citu neatkarīga statusa aģentu, ar nosacījumu, ka šīs personas veic savu parasto uzņēmējdarbību. Tomēr, kad šāda aģenta darbība pilnīgi vai gandrīz pilnīgi tiek veikta uzņēmuma labā un šī uzņēmuma un aģenta komerciālās un finanšu attiecības tiek veidotas vai nodibinātas pēc noteikumiem, kas atšķiras no tādiem noteikumiem, kuri būtu spēkā starp neatkarīgiem uzņēmumiem, viņš netiek uzskatīts par neatkarīga statusa aģentu šajā daļā minētajā nozīmē.
7. Fakts, ka sabiedrība, kas ir Līgumslēdzējas Valsts rezidents, kontrolē sabiedrību, kura ir otras Līgumslēdzējas Valsts rezidents vai kura veic uzņēmējdarbību šajā otrā valstī (izmantojot pastāvīgo pārstāvniecību vai kādā citā veidā), vai ir pakļauta šādas sabiedrības kontrolei, pats par sevi nenozīmē, ka kāda no šīm sabiedrībām ir otras sabiedrības pastāvīgā pārstāvniecība.
6.pants
IENĀKUMS NO NEKUSTAMĀ ĪPAŠUMA
1. Ienākumam, ko Līgumslēdzējas Valsts rezidents gūst no nekustamā īpašuma (tajā skaitā ienākumam no lauksaimniecības vai mežsaimniecības), kas atrodas otrā Līgumslēdzējā Valstī, var uzlikt nodokļus šajā otrā valstī.
2. Terminam "nekustamais īpašums" ir tāda nozīme, kāda tam ir tās Līgumslēdzējas Valsts normatīvajos aktos, kurā atrodas attiecīgais īpašums. Jebkurā gadījumā šis termins ietver īpašumu, kas ir piederīgs nekustamajam īpašumam, tajā skaitā mājlopus un iekārtas, ko izmanto lauksaimniecībā un mežsaimniecībā, tiesības, uz kurām attiecas zemes īpašuma tiesību vispārīgie noteikumi, jebkuras tiesības attiecībā uz nekustamo īpašumu, nekustamā īpašuma lietojumu un tiesības uz mainīgiem vai nemainīgiem maksājumiem kā atlīdzību par derīgo izrakteņu iegulu, dabas atradņu un citu dabas resursu izmantošanu vai tiesībām tos izmantot. Kuģi un gaisa kuģi netiek uzskatīti par nekustamo īpašumu.
3. 1.daļas noteikumi tiek piemēroti attiecībā uz ienākumu no nekustamā īpašuma tiešas izmantošanas, izīrēšanas vai izmantošanas jebkādā citā veidā.
4. Ja sabiedrības akciju vai citu korporatīvo tiesību īpašumtiesības dod šo akciju vai korporatīvo tiesību īpašniekam tiesības uz sabiedrības turējumā esoša nekustamā īpašuma izmantošanu, tad ienākumam no šo tiesību tiešas izmantošanas, izīrēšanas vai izmantošanas citā veidā var uzlikt nodokļus tajā Līgumslēdzējā Valstī, kurā atrodas nekustamais īpašums.
5. 1., 3. un 4.daļas noteikumi tiek piemēroti arī attiecībā uz ienākumu no uzņēmuma nekustamā īpašuma, kā arī attiecībā uz ienākumu no nekustamā īpašuma, ko izmanto neatkarīgu individuālo pakalpojumu sniegšanai.
7.pants
UZŅĒMĒJDARBĪBAS PEĻŅA
1. Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma peļņai tiek uzlikti nodokļi tikai šajā valstī, izņemot, ja uzņēmums veic uzņēmējdarbību otrā Līgumslēdzējā Valstī, izmantojot tur esošu pastāvīgo pārstāvniecību. Ja uzņēmums veic uzņēmējdarbību minētajā veidā, uzņēmuma peļņai var uzlikt nodokļus otrā valstī, bet tikai tai peļņas daļai, ko var attiecināt uz šo pastāvīgo pārstāvniecību. Tomēr peļņa, kas gūta par tādu preču vai izstrādājumu pārdošanu, kuri ir tādi paši vai līdzīgi precēm vai izstrādājumiem, kas tiek pārdoti, izmantojot pastāvīgo pārstāvniecību, vai peļņa, kas tiek gūta par cita veida veikto uzņēmējdarbību, kura ir tāda pati vai ir līdzīga tai, kāda tiek veikta, izmantojot pastāvīgo pārstāvniecību, var tikt uzskatīta par attiecināmu uz šo pastāvīgo pārstāvniecību, ja ir noskaidrots, ka minētā pārdošana vai veiktā uzņēmējdarbība ir tikusi organizēta tādā veidā, lai izmantotu šajā līgumā noteiktās priekšrocības.
2. Saskaņā ar 3.daļas noteikumiem, ja Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums veic uzņēmējdarbību otrā Līgumslēdzējā Valstī, izmantojot tur esošo pastāvīgo pārstāvniecību, katrā Līgumslēdzējā Valstī uz šo pastāvīgo pārstāvniecību attiecināms tāds peļņas apmērs, kādu tā varētu gūt, ja tā būtu nodalīts un atsevišķs uzņēmums, kas veic tādu pašu vai līdzīgu uzņēmējdarbību tādos pašos vai līdzīgos apstākļos un pilnīgi neatkarīgi veiktu darījumus ar uzņēmumu, kura pastāvīgā pārstāvniecība tā ir.
3. Nosakot pastāvīgās pārstāvniecības peļņu, tiek atļauts atskaitīt izdevumus, kas radušies pastāvīgās pārstāvniecības vajadzībām tās atrašanās valstī vai citur, tajā skaitā operatīvos un vispārējos administratīvos izdevumus. Tomēr, šādi atskaitījumi netiek atļauti attiecībā uz maksājumiem (citādiem kā faktisko izdevumu atmaksa), ko pastāvīgā pārstāvniecība izmaksā galvenajam uzņēmuma birojam vai kādam citam tā birojam kā autoratlīdzību, atalgojumu vai cita veida līdzīgus maksājumus par patentu vai citu tiesību izmantošanu, vai kā komisijas maksu par vadības vai īpašu pakalpojumu sniegšanu, vai, izņemot banku pakalpojumu uzņēmuma gadījumus, kā procentu maksājumus par naudas summām, kuras ir aizdotas pastāvīgajai pārstāvniecībai. Tāpat, nosakot pastāvīgās pārstāvniecības peļņu, netiek ņemtas vērā summas (citādas kā faktisko izdevumu atmaksa), ko pastāvīgā pārstāvniecība saņem no galvenā uzņēmuma vai kāda cita tā biroja kā autoratlīdzību, atalgojumu vai cita veida līdzīgus maksājumus par patentu vai citu tiesību izmantošanu, vai kā komisijas maksu par vadības vai īpašu pakalpojumu sniegšanu, vai, izņemot banku pakalpojumu uzņēmuma gadījumus kā procentu maksājumus par naudas summām, kas ir aizdotas galvenajam uzņēmumam vai kādam citam no tā birojiem.
4. Ja Līgumslēdzējā Valstī peļņu, kas attiecināma uz pastāvīgo pārstāvniecību, nosaka, sadalot uzņēmuma kopīgo peļņu proporcionāli starp tā struktūrvienībām, 2.daļa neaizliedz Līgumslēdzējai Valstij, kā parasti pēc šī principa, noteikt peļņas daļu, kurai uzliek nodokļus; izmantotajai sadales metodei tomēr jābūt tādai, lai rezultāts atbilstu šajā pantā ietvertajiem principiem.
5. Lai piemērotu iepriekšējo daļu noteikumus, peļņu, ko attiecina uz pastāvīgo pārstāvniecību, katru gadu nosaka ar vienu un to pašu metodi, izņemot, ja ir pietiekams iemesls rīkoties citādi.
6. Ja peļņā ir ietverti citos šī līguma pantos atsevišķi aplūkotie ienākuma veidi, šī panta noteikumi neietekmē šo citu pantu noteikumus.
8.pants
KUĢNIECĪBA UN GAISA TRANSPORTS
1. Līgumslēdzējas Valsts rezidenta peļņai no kuģu vai gaisa kuģu izmantošanas starptautiskajā satiksmē uzliek nodokļus tikai šajā valstī.
2. Šī panta piemērošanai uzņēmuma peļņa no kuģu vai gaisa kuģu izmantošanas starptautiskajā satiksmē iekļauj arī:
a) peļņu no kuģu vai gaisa kuģu iznomāšanas, iznomājot tos bez apkalpes un apgādes; un
b) peļņu no konteineru (tajā skaitā piekabju un līdzīga konteineru pārvadāšanas aprīkojuma) lietošanas, uzturēšanas vai iznomāšanas preču vai izstrādājumu pārvadāšanai;
ja šādai iznomāšanai vai šādai lietošanai, uzturēšanai vai iznomāšanai ir gadījuma raksturs un tā notiek papildus uzņēmuma kuģu vai gaisa kuģu izmantošanai starptautiskajā satiksmē.
3. 1. un 2. daļas noteikumi attiecas arī uz peļņu no piedalīšanās pulā, kopējā uzņēmējdarbībā vai starptautiskās satiksmes transporta aģentūrā.
9.pants
SAISTĪTIE UZŅĒMUMI
1. Ja:
a) Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums tieši vai netieši piedalās otras Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma vadībā, kontrolē vai arī tam pieder daļa no šī uzņēmuma kapitāla, vai
b) vienas un tās pašas personas tieši vai netieši piedalās Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma un otras Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma vadībā, kontrolē vai arī tām pieder daļa no šo uzņēmumu kapitāla,
un jebkurā no šiem gadījumiem šo divu uzņēmumu komerciālās vai finanšu attiecības tiek veidotas vai nodibinātas pēc noteikumiem, kas atšķiras no tiem noteikumiem, kuri būtu spēkā starp diviem neatkarīgiem uzņēmumiem, tad jebkura peļņa, ko gūtu viens no uzņēmumiem, bet iepriekšminēto noteikumu ietekmē nav guvis, var tikt iekļauta šī uzņēmuma peļņā, un tai var atbilstoši uzlikt nodokļus.
2. Ja Līgumslēdzēja Valsts iekļauj šīs valsts uzņēmuma peļņā un attiecīgi uzliek nodokļus tai peļņai, attiecībā uz kuru otrā valstī otras Līgumslēdzējas Valsts uzņēmumam ir uzlikts nodoklis, un šī iekļautā peļņa ir tāda peļņa, kuru būtu guvis pirmās Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums, ja attiecības starp šiem diviem uzņēmumiem būtu bijušas tādas, kādas pastāvētu starp diviem neatkarīgiem uzņēmumiem, tad otra valsts veic atbilstošas korekcijas attiecībā uz nodokļa lielumu, kāds tiek uzlikts šai peļņai otrā valstī. Nosakot šīs korekcijas, ņem vērā citus šī līguma noteikumus un, ja nepieciešams, rīko Līgumslēdzēju Valstu kompetento iestāžu konsultācijas.
10.pants
DIVIDENDES
1. Dividendēm, ko sabiedrība - Līgumslēdzējas Valsts rezidents, izmaksā otras Līgumslēdzējas Valsts rezidentam, var uzlikt nodokļus šajā otrā valstī.
2. Tomēr šīm dividendēm var uzlikt nodokļus arī atbilstoši attiecīgās valsts normatīvajiem aktiem tajā Līgumslēdzējā Valstī, kuras rezidents ir sabiedrība, kas izmaksā dividendes, bet, ja šo dividenžu patiesais labuma guvējs ir otras Līgumslēdzējas Valsts rezidents, nodoklis nedrīkst pārsniegt:
a) 5 procentus no dividenžu kopapjoma, ja dividenžu patiesais labuma guvējs ir sabiedrība (kas nav personālsabiedrība), kura tieši pārvalda vismaz 70 procentus tās sabiedrības kapitāla, kura izmaksā dividendes;
b) 10 procentus no dividenžu kopapjoma visos pārējos gadījumos.
Šī daļa neietekmē nodokļu uzlikšanu sabiedrības peļņai, no kuras izmaksā dividendes.
3. Termins "dividendes" šajā pantā nozīmē ienākumu no akcijām, no kalnrūpniecības uzņēmuma akcijām, no dibinātāju akcijām vai citām no parādu saistībām neizrietošām tiesībām piedalīties sabiedrības peļņas sadalē, kā arī ienākumu no citām tiesībām, uz ko saskaņā ar tās valsts normatīvajiem aktiem, kuras rezidents ir sabiedrība, kas veic peļņas sadali, attiecas tāds pats nodokļu uzlikšanas režīms kā uz ienākumu no akcijām.
4. 1. un 2.daļas noteikumus nepiemēro, ja dividenžu patiesais labuma guvējs, kurš ir Līgumslēdzējas Valsts rezidents, veic uzņēmējdarbību otrā Līgumslēdzējā Valstī, kuras rezidents ir dividendes izmaksājošā sabiedrība, izmantojot tur esošo pastāvīgo pārstāvniecību, vai arī sniedz neatkarīgus individuālos pakalpojumus šajā otrā valstī, izmantojot tajā izvietoto pastāvīgo bāzi, un ja līdzdalība, par kuru tiek izmaksātas dividendes, ir faktiski saistīta ar šo pastāvīgo pārstāvniecību vai pastāvīgo bāzi. Šajā gadījumā atkarībā no apstākļiem piemēro 7. vai 14.panta noteikumus.
5. Ja sabiedrība, kas ir Līgumslēdzējas Valsts rezidents, gūst peļņu vai ienākumu otrā Līgumslēdzējā Valstī, šī otra valsts nedrīkst nedz uzlikt jebkādus nodokļus šīs sabiedrības izmaksātajām dividendēm, izņemot, ja dividendes tiek izmaksātas otras valsts rezidentam vai ja līdzdalība, par kuru tiek izmaksātas dividendes, ir faktiski saistīta ar pastāvīgo pārstāvniecību vai pastāvīgo bāzi šajā otrā valstī, nedz arī uzlikt nesadalītās peļņas nodokli sabiedrības nesadalītajai peļņai pat tad, ja izmaksātās dividendes vai nesadalītā peļņa pilnīgi vai daļēji sastāv no otrā valstī gūtās peļņas vai ienākuma.
11.pants
PROCENTI
1. Procentiem, kas rodas Līgumslēdzējā Valstī un tiek izmaksāti otras Līgumslēdzējas Valsts rezidentam, var uzlikt nodokļus šajā otrā valstī.
2. Tomēr šiem procentiem var uzlikt nodokļus atbilstoši attiecīgās valsts normatīvajiem aktiem tajā Līgumslēdzējā Valstī, kurā tie rodas, bet, ja šo procentu patiesais labuma guvējs ir otras Līgumslēdzējas Valsts rezidents, tad nodoklis nedrīkst pārsniegt 10 procentus no procentu kopapjoma.
3. Neatkarīgi no 2.daļas noteikumiem, procenti, kas rodas Līgumslēdzējā Valstī un ko saņem otras Līgumslēdzējas Valsts valdība, pašvaldība, centrālā banka vai jebkura finanšu iestāde, kas pilnībā pieder šai valdībai, vai jebkuram otras Līgumslēdzējas Valsts rezidentam attiecībā uz parāda prasībām, ko garantējusi, apdrošinājusi vai netieši finansējusi šīs otras Līgumslēdzējas Valsts valdība, pašvaldība, centrālā banka vai jebkura finanšu institūcija, kas pilnībā pieder šai valdībai, tiek atbrīvoti no nodokļu uzlikšanas pirmajā minētajā valstī.
4. Šajā pantā termins "procenti" nozīmē ienākumu no jebkāda veida parāda prasībām neatkarīgi no tā, vai tās ir vai nav nodrošinātas ar hipotēku un vai tām ir vai nav tiesības piedalīties parādnieka peļņas sadalē, un it īpaši ienākumu no valdības vērtspapīriem un ienākumu no obligācijām vai parādzīmēm, tajā skaitā prēmijas un balvas, kas piederīgas šiem vērtspapīriem, obligācijām vai parādzīmēm. Termins "procenti" neietver jebkādu ienākumu, kas saskaņā ar 10.panta noteikumiem tiek uzskatīts par dividendēm. Šī panta noteikumu piemērošanai soda naudas, kas saņemtas par laikā neveiktajiem maksājumiem, netiek uzskatītas par procentiem.
5. 1., 2. un 3.daļas noteikumi netiek piemēroti, ja procentu patiesais labuma guvējs, kas ir Līgumslēdzējas Valsts rezidents, veic uzņēmējdarbību otrā Līgumslēdzējā Valstī, kurā šie procenti rodas, izmantojot tur esošo pastāvīgo pārstāvniecību, vai arī sniedz neatkarīgus individuālos pakalpojumus šajā otrā valstī, izmantojot tajā izvietoto pastāvīgo bāzi, un parāda prasības, uz kuru pamata tiek maksāti procenti, ir faktiski saistītas ar šo pastāvīgo pārstāvniecību vai pastāvīgo bāzi. Šajā gadījumā atkarībā no apstākļiem piemēro 7. vai 14.panta noteikumus.
6. Ja procentu maksātājs ir Līgumslēdzējas Valsts rezidents, tiek uzskatīts, ka procenti rodas šajā valstī. Tomēr, ja persona, kura izmaksā procentus, neatkarīgi no tā, vai šī persona ir Līgumslēdzējas Valsts rezidents vai nav, izmanto Līgumslēdzējā Valstī esošo pastāvīgo pārstāvniecību vai tur izvietoto pastāvīgo bāzi, sakarā ar ko radušās parādu saistības, par kurām tiek maksāti procenti, un ja šos procentus izmaksā (sedz) pastāvīgā pārstāvniecība vai pastāvīgā bāze, tiek uzskatīts, ka šie procenti rodas tajā valstī, kurā atrodas pastāvīgā pārstāvniecība vai pastāvīgā bāze.
7. Ja, pamatojoties uz īpašām attiecībām starp procentu maksātāju un procentu patieso labuma guvēju vai starp viņiem abiem un kādu citu personu, procentu summa, kas attiecas uz parāda prasībām, par kurām tā tiek izmaksāta, pārsniedz summu, par kādu būtu varējuši vienoties procentu maksātājs un procentu patiesais labuma guvējs, ja starp viņiem nebūtu minēto īpašo attiecību, tad šī panta noteikumi tiek piemēroti tikai attiecībā uz pēdējo minēto summu. Šādā gadījumā maksājumu daļai, kas pārsniedz šo summu, nodokļus uzliek atbilstoši katras Līgumslēdzējas Valsts normatīvajiem aktiem, ņemot vērā šī līguma pārējos noteikumus.
12.pants
AUTORATLĪDZĪBA UN ATLĪDZĪBA PAR TEHNISKAJIEM PAKALPOJUMIEM
1. Autoratlīdzībai un atlīdzībai par tehniskajiem pakalpojumiem, kas rodas Līgumslēdzējā Valstī un ko izmaksā otras Līgumslēdzējas Valsts rezidentam, var uzlikt nodokļus šajā otrā valstī.
2. Tomēr šādai autoratlīdzībai un atlīdzībai par tehniskajiem pakalpojumiem var arī uzlikt nodokļus atbilstoši attiecīgās valsts normatīvajiem aktiem tajā Līgumslēdzējā Valstī, kurā tās rodas, bet, ja autoratlīdzības vai atlīdzības par tehniskajiem pakalpojumiem patiesais labuma guvējs ir otras Līgumslēdzējas Valsts rezidents, nodoklis nedrīkst pārsniegt:
a) autoratlīdzības gadījumā, 10 procentus no autoratlīdzības bruto summas;
b) atlīdzības par tehniskajiem pakalpojumiem gadījumā, 7,5 procentus no bruto summas.
3. a) Termins "autoratlīdzība" šajā pantā nozīmē jebkāda veida maksājumus, ko saņem kā kompensāciju par jebkura literāra, mākslas vai zinātniska darba, jebkura patenta, preču zīmes, dizaina vai parauga, plāna, slepenas formula vai tiesībām to izmantot, vai par rūpnieciskās, komerciālās vai zinātniskās iekārtas izmantošanu vai par tiesībām to izmantot, vai par informāciju saistībā ar rūpniecisko, komerciālo vai zinātnisko pieredzi.
b) Termins "atlīdzība par tehniskajiem pakalpojumiem" šajā pantā nozīmē jebkāda veida maksājumus, kas nav minēti šī līguma 14. un 15.pantā, ko saņem kā kompensāciju par vadības vai tehniskajiem vai konsultatīvajiem pakalpojumiem, tajā skaitā par tehniskā vai cita personāla sniegtajiem pakalpojumiem.
4. 1. un 2.daļas noteikumi netiek piemēroti, ja autoratlīdzības vai atlīdzības par tehniskajiem pakalpojumiem patiesais labuma guvējs, kas ir Līgumslēdzējas Valsts rezidents, veic uzņēmējdarbību otrā Līgumslēdzējā Valstī, kurā rodas autoratlīdzība vai atlīdzība par tehniskajiem pakalpojumiem, izmantojot tur esošo pastāvīgo pārstāvniecību, vai arī sniedz neatkarīgus individuālos pakalpojumus šajā otrā valstī, izmantojot tajā izvietoto pastāvīgo bāzi, un ja tiesības vai īpašums, par ko tiek maksāta autoratlīdzība vai atlīdzība par tehniskajiem pakalpojumiem, ir faktiski saistīti ar šo pastāvīgo pārstāvniecību vai pastāvīgo bāzi. Šajā gadījumā, atkarībā no apstākļiem, piemēro 7. vai 14.panta noteikumus.
5. Ja autoratlīdzības un atlīdzības par tehniskajiem pakalpojumiem maksātājs ir Līgumslēdzējas Valsts rezidents, tiek uzskatīts, ka autoratlīdzība vai atlīdzība par tehniskajiem pakalpojumiem rodas šajā valstī. Tomēr, ja persona, kas izmaksā autoratlīdzību vai atlīdzību par tehniskajiem pakalpojumiem, neatkarīgi no tā, vai šī persona ir Līgumslēdzējas Valsts rezidents vai nav, izmanto Līgumslēdzējā Valstī esošo pastāvīgo pārstāvniecību vai tur izvietoto pastāvīgo bāzi, sakarā ar ko radies pienākums izmaksāt autoratlīdzību vai atlīdzību par tehniskajiem pakalpojumiem, un ja šo autoratlīdzību vai atlīdzību par tehniskajiem pakalpojumiem izmaksā šī pastāvīgā pārstāvniecība vai pastāvīgā bāze, tiek uzskatīts, ka autoratlīdzība vai atlīdzība par tehniskajiem pakalpojumiem rodas tajā valstī, kurā atrodas pastāvīgā pārstāvniecība vai pastāvīgā bāze.
6. Ja, pamatojoties uz īpašām attiecībām starp maksātāju un patieso labuma guvēju vai starp viņiem abiem un kādu citu personu, autoratlīdzības vai atlīdzības par tehniskajiem pakalpojumiem summa, par kuru tā tiek maksāta, pārsniedz summu, par kādu būtu varējuši vienoties maksātājs un patiesais labuma guvējs, ja starp viņiem nebūtu minēto īpašo attiecību, tad šī panta noteikumi tiek piemēroti tikai attiecībā uz pēdējo minēto summu. Šajā gadījumā maksājuma daļai, kas pārsniedz šo summu, tiek uzlikti nodokļi atbilstoši katras Līgumslēdzējas Valsts normatīvajiem aktiem, ņemot vērā šī līguma pārējos noteikumus.
13.pants
IENĀKUMS NO ĪPAŠUMA ATSAVINĀŠANAS
1. Ienākumam vai kapitāla pieaugumam, ko Līgumslēdzējas Valsts rezidents gūst, atsavinot 6.pantā minēto otrā Līgumslēdzējā Valstī esošo nekustamo īpašumu, var uzlikt nodokļus šajā otrā valstī.
2. Kapitāla pieaugumam, ko Līgumslēdzējas Valsts rezidents gūst atsavinot sabiedrības akcijas vai tām pielīdzināmu līdzdalību personālsabiedrībā, trastā vai līdzīgā struktūrā, kas vairāk nekā 50 procentus no to vērtības tieši vai netieši gūst no otrā Līgumslēdzējā Valstī esoša nekustamā īpašuma, var uzlikt nodokļus šajā otrā valstī.
3. Kapitāla pieaugumam, kas gūts, atsavinot kustamo īpašumu, kas ir daļa no Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma pastāvīgās pārstāvniecības uzņēmējdarbības īpašuma otrā Līgumslēdzējā Valstī, vai, atsavinot kustamo īpašumu, kas ir piederīgs Līgumslēdzējas Valsts rezidenta pastāvīgajai bāzei otrā Līgumslēdzējā Valstī, kas izveidota neatkarīgu individuālo pakalpojumu sniegšanai, tajā skaitā kapitāla pieaugumam no šādas pastāvīgās pārstāvniecības atsavināšanas (atsevišķi vai kopā ar visu uzņēmumu) vai šādas pastāvīgās bāzes atsavināšanas, var uzlikt nodokļus šajā otrā valstī.
4. Kapitāla pieaugumam, ko Līgumslēdzējas Valsts rezidents gūst, izmantojot kuģus vai gaisa kuģus starptautiskajā satiksmē, atsavinot starptautiskajā satiksmē izmantotus kuģus vai gaisa kuģus vai kustamo īpašumu, kas ir piederīgs šādu kuģu vai gaisa kuģu izmantošanai, tiek uzlikti nodokļi tikai šajā Līgumslēdzējā Valstī.
5. Kapitāla pieaugumam, kas gūts, atsavinot ne mazāk kā 15 procentus no sabiedrības, kas ir Līgumslēdzējas Valsts rezidents, kopējā tādu akciju skaita, kas nav 2.daļā minētās akcijas, var uzlikt nodokļus šajā Līgumslēdzējā Valstī.
6. Kapitāla pieaugumam no jebkura tāda īpašuma atsavināšanas, kas nav 1., 2., 3., 4. un 5.daļā minētais īpašums, tiek uzlikti nodokļi tikai tajā Līgumslēdzējā Valstī, kuras rezidents ir šī īpašuma atsavinātājs.
14.pants
NEATKARĪGIE INDIVIDUĀLIE PAKALPOJUMI
1. Līgumslēdzējas Valsts rezidenta - fiziskās personas, ienākumam, kas gūts, sniedzot profesionālus pakalpojumus vai veicot cita veida neatkarīgu darbību, var uzlikt nodokļus tikai šajā valstī, izņemot turpmāk minētos gadījumus, kad šim ienākumam tiek uzlikti nodokļi arī otrā Līgumslēdzējā Valstī:
a) ja šai personai savas darbības veikšanai ir regulāri pieejama pastāvīgā bāze otrā Līgumslēdzējā Valstī; šādā gadījumā otrā Līgumslēdzējā Valstī ienākumam var uzlikt nodokļus, bet tikai tik lielā mērā, kādā tas ir attiecināms uz šo pastāvīgo bāzi; vai
b) ja šī persona uzturas otrā Līgumslēdzējā Valstī laika posmu vai laika posmus, kas kopumā sasniedz vai pārsniedz 183 dienas jebkurā 12 mēnešu periodā, kas sākas vai beidzas attiecīgajā taksācijas gadā; šādā gadījumā otrā Līgumslēdzējā Valstī var uzlikt nodokļus tai ienākumu daļai, kas gūta par šīs personas šajā otrā Līgumslēdzējā Valstī veiktajām darbībām.
2. Termins "profesionālie pakalpojumi" galvenokārt ietver neatkarīgu zinātnisko, literāro, māksliniecisko, izglītojošo vai pedagoģisko darbību, kā arī ārsta, jurista, inženiera, arhitekta, zobārsta un grāmatveža neatkarīgu darbību.
15.pants
Atkarīgie individuālie pakalpojumi
1. Saskaņā ar 16., 18. un 19.panta noteikumiem darba algai, samaksai un citai līdzīga veida atlīdzībai, ko Līgumslēdzējas Valsts rezidents saņem par algotu darbu, tiek uzlikti nodokļi tikai šajā valstī, ja vien algotais darbs netiek veikts otrā Līgumslēdzējā Valstī. Ja algotais darbs tiek veikts otrā Līgumslēdzējā Valstī, par to saņemtajai atlīdzībai var uzlikt nodokļus šajā otrā valstī.
2. Neatkarīgi no 1.daļas noteikumiem, atlīdzībai, ko Līgumslēdzējas Valsts rezidents saņem par algotu darbu, kas tiek veikts otrā Līgumslēdzējā Valstī, tiek uzlikti nodokļi tikai pirmajā minētajā valstī, ja:
a) atlīdzības saņēmējs ir atradies otrā valstī laika posmu vai laika posmus, kas kopumā nepārsniedz 183 dienas jebkurā divpadsmit mēnešu periodā, kas sākas vai beidzas attiecīgajā taksācijas gadā, un
b) atlīdzību maksā darba devējs, kas nav otras valsts rezidents, vai cita persona tāda darba devēja vārdā, un
c) atlīdzību neizmaksā pastāvīgā pārstāvniecība vai pastāvīgā bāze, kas darba devējam ir otrajā valstī.
3. Neatkarīgi no šī panta iepriekšējiem noteikumiem, atlīdzībai, ko saņem par algotu darbu, ko Līgumslēdzējas Valsts rezidents veic uz starptautiskajā satiksmē izmantota kuģa vai gaisa kuģa, uzliek nodokļus tikai šajā Līgumslēdzējā Valstī.
16.pants
DIREKTORU ATALGOJUMS
Direktoru atalgojumam un citiem līdzīgiem maksājumiem, ko saņem Līgumslēdzējas Valsts rezidents kā direktoru padomes vai jebkuras citas līdzīgas institūcijas loceklis sabiedrībā, kas ir otras Līgumslēdzējas Valsts rezidents, var uzlikt nodokļus šajā otrā valstī.
17.pants
MĀKSLINIEKI UN SPORTISTI
1. Neatkarīgi no 14. un 15.panta noteikumiem ienākumam, ko gūst Līgumslēdzējas Valsts rezidents kā izpildītājmākslinieks, piemēram, teātra, kino, radio vai televīzijas mākslinieks, vai mūziķis, vai arī kā sportists par savu individuālo darbību otrā Līgumslēdzējā Valstī, var uzlikt nodokļus šajā otrā valstī.
2. Ja izpildītājmākslinieka vai sportista ienākums par viņa individuālo darbību savā statusā tiek maksāts nevis pašam izpildītājmāksliniekam vai sportistam, bet citai personai, šādam ienākumam neatkarīgi no 7., 14. un 15.panta noteikumiem var uzlikt nodokļus tajā Līgumslēdzējā Valstī, kurā tiek veikta izpildītājmākslinieka vai sportista darbība.
3. 1. un 2.daļas noteikumi netiek piemēroti ienākumam, ko izpildītājmākslinieks vai sportists guvis par Līgumslēdzējā Valstī veiktu individuālo darbību, ja tā vizīte šajā valstī ir pilnībā vai daļēji atbalstīta no vienas vai abu Līgumslēdzēju Valstu vai pašvaldību publiskā finansējuma līdzekļiem kultūras apmaiņas starp Līgumslēdzējām Valstīm ietvaros. Šajā gadījumā ienākumam tiek uzlikti nodokļi tikai tajā Līgumslēdzējā Valstī, kuras rezidents ir izpildītājmākslinieks vai sportists.
18.pants
PENSIJAS
1. Saskaņā ar 19.panta 2.daļas noteikumiem pensijai un citai līdzīgai atlīdzībai, ko saņem Līgumslēdzējas Valsts rezidents par iepriekš veikto algoto darbu, tiek uzlikti nodokļi tikai šajā valstī.
2. Neatkarīgi no šī panta 1.daļas un 19.panta 2.daļas noteikumiem, pensijai un citai līdzīgai atlīdzībai, ko izmaksā saskaņā ar publisku shēmu, kas ir Līgumslēdzējas Valsts vai pašvaldības sociālās apdrošināšanas sistēmas daļa, tiek uzlikti nodokļi tikai šajā valstī.
19.pants
VALSTS DIENESTS
1. a) Darba algai, samaksai un citai līdzīgai atlīdzībai, kas nav pensija un ko fiziskajai personai izmaksā Līgumslēdzēja Valsts vai pašvaldība par šai valstij vai pašvaldībai sniegtajiem pakalpojumiem, tiek uzlikti nodokļi tikai šajā valstī.
b) Tomēr šādai darba algai, samaksai un citai līdzīgai atlīdzībai tiek uzlikti nodokļi tikai otrā Līgumslēdzējā Valstī, ja pakalpojumi ir sniegti šajā otrā valstī, un šī fiziskā persona ir tāds šīs valsts rezidents, kas:
(i) ir šīs valsts piederīgais; vai
(ii) nav kļuvis par šīs valsts rezidentu tikai un vienīgi, lai sniegtu šos pakalpojumus.
2. a) Jebkurai pensijai, ko fiziskajai personai izmaksā Līgumslēdzēja Valsts vai pašvaldība, vai kas tiek izmaksāta no to izveidotajiem fondiem par pakalpojumiem, ko šī persona sniegusi šai valstij vai pašvaldībai, tiek uzlikti nodokļi tikai šajā valstī.
b) Tomēr šādai pensijai tiek uzlikti nodokļi tikai otrā Līgumslēdzējā Valstī, ja šī fiziskā persona ir šīs valsts rezidents un valsts piederīgais.
3. 15., 16., 17. un 18.panta noteikumus piemēro darba algai, samaksai, pensijai un citai līdzīgai atlīdzībai, ko izmaksā par pakalpojumiem, kas sniegti saistībā ar Līgumslēdzējas Valsts vai pašvaldības veikto uzņēmējdarbību.
20.pants
STUDENTI
1. Maksājumiem, ko uzturēšanās, studiju vai stažēšanās vajadzībām saņem students, māceklis vai stažieris, kurš ir vai tieši pirms ierašanās Līgumslēdzējā Valstī bija otras Līgumslēdzējas Valsts rezidents un kurš pirmajā minētajā valstī ir ieradies vienīgi studiju vai stažēšanās nolūkā, šajā valstī netiek uzlikti nodokļi, ja šādi maksājumi ir no avotiem, kas neatrodas šajā valstī.
2. Attiecībā uz maksājumiem, kas nav norādīti šī panta 1.daļā, un attiecībā uz atlīdzību par atkarīgiem individuāliem pakalpojumiem, kas sniegti studiju vai stažēšanās laikā, studentam, māceklim vai stažierim ir tiesības uz tādiem pašiem ienākuma nodokļu atbrīvojumiem, atvieglojumiem vai samazinājumiem, kādi ir pieejami tās Līgumslēdzējas Valsts, kuru viņš apmeklē, rezidentiem.
21.pants
CITS IENĀKUMS
1. Citiem Līgumslēdzējas Valsts rezidenta ienākumiem, kas nav atrunāti šī Līguma iepriekšējos pantos, neatkarīgi no to rašanās vietas, tiek uzlikti nodokļi tikai šajā valstī.
2. 1.daļas noteikumi netiek piemēroti ienākumam, kas nav ienākums no 6.panta 2.daļā definētā nekustamā īpašuma, ja šī ienākuma saņēmējs, kurš ir Līgumslēdzējas Valsts rezidents, veic uzņēmējdarbību otrā Līgumslēdzējā Valstī, izmantojot tur esošo pastāvīgo pārstāvniecību, vai sniedz neatkarīgus individuālos pakalpojumus šajā otrā valstī, izmantojot tur izvietoto pastāvīgo bāzi, un ja tiesības vai īpašums, par ko tiek saņemts šis ienākums, ir faktiski saistīti ar šo pastāvīgo pārstāvniecību vai pastāvīgo bāzi. Šajā gadījumā, atkarībā no apstākļiem, piemēro 7. vai 14.panta noteikumus.
3. Neatkarīgi no 1.un 2.daļas noteikumiem, ja Līgumslēdzējas Valsts rezidents otrā Līgumslēdzējā Valstī gūst ienākumus loteriju, krustvārdu mīklu, sacīkšu, ieskaitot zirgu skriešanās sacīkstes, kāršu spēļu un cita veida spēļu vai azartspēļu vai dažāda veida derību laimestu veidā, šādiem ienākumiem var uzlikt nodokļus otrā Līgumslēdzējā Valstī.
22.pants
NODOKĻU DUBULTĀS UZLIKŠANAS NOVĒRŠANA
1. Latvijā nodokļu dubultā uzlikšana tiek novērsta šādi:
a) ja Latvijas rezidents gūst ienākumu, kam saskaņā ar šī līguma noteikumiem ir uzlikti nodokļi Vjetnamā, Latvija, ņemot vērā b) un c) punkta noteikumus, atbrīvo šādu ienākumu no nodokļu uzlikšanas; un
b) ja Latvijas rezidents gūst ienākumu, kam saskaņā ar 10.panta 2.daļas b) punktu vai 11.panta 2.daļas vai 12.panta 2.daļas noteikumiem var uzlikt nodokļus Vjetnamā, Latvija atļauj samazināt šī rezidenta ienākuma nodokli par summu, kas ir vienāda ar Vjetnamā samaksāto ienākuma nodokli.
Šāds samazinājums tomēr nedrīkst pārsniegt ienākuma nodokļa daļu, kāda ir aprēķināta pirms šī samazinājuma piemērošanas un kas ir attiecināma uz ienākumu, kam var uzlikt nodokļus Vjetnamā.
c) 1.daļas a) un b) punktu piemērošanai, tiek uzskatīts, ka Vjetnamā samaksātie nodokļi iekļauj jebkuru summu, kas būtu jāmaksā kā Vjetnamas nodoklis par jebkuru gadu, bet attiecībā uz kuru tiek piešķirts atbrīvojums vai nodokļa samazinājums par attiecīgo gadu vai jebkuru tā daļu, saskaņā ar jebkuru no šādiem Vjetnamas normatīvo aktu noteikumiem:
(i) Vjetnamas 2008.gada Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 13., 14., 15. un 17.panta un no tā izrietošo noteikumu, kā grozīts, un ciktāl tie bija spēkā un nav tikuši grozīti kopš šī līguma parakstīšanas datuma vai arī ir tikuši grozīti pēc šī datuma tikai nebūtiskos aspektos, neietekmējot to vispārīgo raksturu, un ar nosacījumu, ka Vjetnamas kompetentā iestāde ir apliecinājusi, ka jebkurš šāds atbrīvojums no Vjetnamas nodokļa vai nodokļa samazinājums saskaņā ar šiem pantiem tiek piešķirts, lai veicinātu industriālo, komerciālo, zinātnisko vai izglītības attīstību Vjetnamā, un Latvijas kompetentā iestāde ir akceptējusi, ka šāds atbrīvojums vai samazinājums ir piešķirts šādam mērķim; vai
(ii) jebkuri citi Vjetnamas normatīvo aktu noteikumi, ar ko piešķir tādu Vjetnamas nodokļa atbrīvojumu vai samazinājumu, ko var vēlāk ieviest, lai veicinātu ekonomikas attīstību Vjetnamā un par ko Līgumslēdzēju Valstu kompetentās iestādes vienojas un kam pēc būtības ir līdzīgs raksturs kā noteikumiem, kas minēti (i) apakšpunktā, ja tie nav vēlāk grozīti vai arī grozīti tikai attiecībā uz nebūtiskiem aspektiem un neietekmē to vispārējo raksturu un vienmēr tiek apliecināti un akceptēti (i) apakšpunktā noteiktajā kārtībā.
d) Latvijas nodokļu atvieglojums saskaņā ar c) punktu tiek piemērots tikai 10 gadu periodā, sākot no datuma, kurā šis līgums stājas spēkā.
2. Vjetnamā nodokļu dubultā uzlikšana tiek novērsta šādi:
a) Ja Vjetnamas rezidents gūst ienākumu, peļņu vai kapitāla pieaugumu, kam saskaņā ar Latvijas normatīvajiem aktiem un šo līgumu var uzlikt nodokļus Latvijā, Vjetnama atļauj samazināt ienākuma nodokli par summu, kas ir vienāda ar Latvijā samaksāto ienākuma nodokli. Šī samazinājuma summa tomēr nedrīkst pārsniegt tādu Vjetnamas ienākuma, peļņas vai kapitāla pieauguma nodokļa apmēru, kāda, saskaņā ar nodokļu normatīvajiem aktiem un noteikumiem, par šo ienākumu ir aprēķināta Vjetnamā.
b) Ja Vjetnamas rezidents gūst ienākumu, kam saskaņā ar šī līguma jebkuru noteikumu tiek uzlikti nodokļi tikai Latvijā, Vjetnama, aprēķinot nodokļa summu attiecībā uz šī rezidenta pārējo ienākumu, var ņemt vērā atbrīvoto ienākumu.
23.pants
DISKRIMINĀCIJAS NEPIEĻAUŠANA
1. Uz Līgumslēdzējas Valsts piederīgajiem otrā Līgumslēdzējā Valstī netiek attiecināta nodokļu uzlikšana vai ar to saistītas prasības, kas ir citādākas vai apgrūtinošākas nekā nodokļu uzlikšana vai ar to saistītās prasības, kas tādos pašos apstākļos, jo īpaši sakarā ar rezidenci, attiecas vai var tikt attiecinātas uz šīs otras valsts piederīgajiem.
2. Nodokļu uzlikšana Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma pastāvīgajai pārstāvniecībai otrā Līgumslēdzējā Valstī nevar būt nelabvēlīgāka nekā nodokļu uzlikšana šīs otras valsts uzņēmumiem, kas veic tādu pašu darbību. Šo noteikumu nedrīkst iztulkot tā, ka tas uzliek Līgumslēdzējai Valstij pienākumu piešķirt otras Līgumslēdzējas Valsts rezidentiem jebkādu personisku atvieglojumu, atlaidi un samazinājumu attiecībā uz nodokļu uzlikšanu, kādus šī valsts piešķir tās rezidentiem, ņemot vērā viņu civilstāvokli vai ģimenes saistības.
3. Izņemot gadījumus, kad piemērojami 9.panta 1.daļas, 11.panta 7.daļas vai 12.panta 6.daļas noteikumi, procenti, autoratlīdzība, atlīdzība par tehniskajiem pakalpojumiem un citi maksājumi, ko Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums izmaksā otras Līgumslēdzējas Valsts rezidentam, nosakot šī uzņēmuma ar nodokli apliekamo peļņu, ir jāatskaita pēc tādiem pašiem noteikumiem kā tad, ja tie tiktu izmaksāti pirmās minētās valsts rezidentam.
4. Līgumslēdzējas Valsts uzņēmumus, kuru kapitāls pilnīgi vai daļēji, tieši vai netieši pieder vienam vai vairākiem otras Līgumslēdzējas Valsts rezidentiem vai to pilnīgi vai daļēji, tieši vai netieši kontrolē minētie rezidenti, pirmajā minētajā valstī nevar pakļaut jebkādai nodokļu uzlikšanai vai jebkādām ar to saistītām prasībām, kas atšķiras no nodokļu uzlikšanas un ar to saistītām prasībām, kādām tiek vai var tikt pakļauti līdzīgi pirmās minētās valsts uzņēmumi, vai kas ir apgrūtinošākas par tām.
5. Šī panta noteikumi neatkarīgi no 2.panta noteikumiem attiecas uz visu veidu un nosaukumu nodokļiem.
24.pants
SAVSTARPĒJĀS SASKAŅOŠANAS PROCEDŪRA
1. Ja persona, kura ir Līgumslēdzējas Valsts rezidents, uzskata, ka vienas vai abu Līgumslēdzēju Valstu kompetentās iestādes rīcība attiecībā uz šo personu izraisa vai var izraisīt nodokļu uzlikšanu, kas neatbilst šī līguma noteikumiem, šī persona var, neatkarīgi no šo valstu nacionālajos normatīvajos aktos paredzētajiem tiesiskajiem līdzekļiem, iesniegt sūdzību izskatīšanai tās Līgumslēdzējas Valsts kompetentajai iestādei, kuras rezidents ir šī persona. Sūdzība jāiesniedz triju gadu laikā pēc pirmā paziņojuma par rīcību, kas izraisījusi šī līguma noteikumiem neatbilstošu nodokļu uzlikšanu.
2. Kompetentā iestāde izvērtē, vai sūdzība ir pamatota, un, ja pati nespēj panākt apmierinošu risinājumu, tā cenšas savstarpēji vienoties ar otras Līgumslēdzējas Valsts kompetento iestādi, lai novērstu šim līgumam neatbilstošu nodokļu uzlikšanu. Jebkura šāda panāktā vienošanās ir jāizpilda neatkarīgi no Līgumslēdzēju Valstu nacionālajos normatīvajos aktos noteiktajiem laika ierobežojumiem.
3. Līgumslēdzēju Valstu kompetentajām iestādēm ir jācenšas savstarpējas vienošanās ceļā atrisināt jebkurus sarežģījumus vai šaubas, kas var rasties, interpretējot vai piemērojot šo līgumu. Tās var arī savstarpēji konsultēties, lai novērstu nodokļu dubulto uzlikšanu šajā līgumā neparedzētos gadījumos.
4. Lai panāktu vienošanos iepriekšējās daļās minētajos jautājumos, Līgumslēdzēju Valstu kompetentās iestādes var sazināties tieši viena ar otru vai arī izmantot apvienotu komisiju, kas sastāv no tām vai to pārstāvjiem.
25.pants
INFORMĀCIJAS APMAIŅA
1. Līgumslēdzēju Valstu kompetentajām iestādēm ir jāveic tādas informācijas apmaiņa, kas ir paredzami svarīga šī līguma noteikumu piemērošanai vai nacionālo normatīvo aktu administrēšanai vai izpildīšanai attiecībā uz visu veidu un nosaukumu nodokļiem, kas uzlikti Līgumslēdzēju Valstu vai pašvaldību labā, ciktāl šāda nodokļu uzlikšana nav pretrunā ar šo līgumu. Līguma 1.un 2.pants neierobežo informācijas apmaiņu.
2. Jebkura informācija, ko, saskaņā ar 1.daļu, saņem Līgumslēdzēja Valsts, ir jāuzskata par tikpat slepenu kā informāciju, kas tiek iegūta saskaņā ar šīs valsts nacionālajiem normatīvajiem aktiem, un var tikt izpausta tikai tām personām vai iestādēm (tajā skaitā tiesām un administratīvajām iestādēm), kas ir iesaistītas 1.daļā minēto nodokļu aprēķināšanā vai iekasēšanā, piespiedu līdzekļu lietošanā vai lietu iztiesāšanā, apelāciju izskatīšanā, vai iepriekšminēto procesu uzraudzībā. Šīm personām vai iestādēm šī informācija jāizmanto vienīgi iepriekšminētajos nolūkos. Tās drīkst izpaust šo informāciju atklātās tiesas sēdēs vai tiesas nolēmumos.
3. Nekādā gadījumā 1. un 2.daļas noteikumus nedrīkst izskaidrot tādējādi, ka tie uzliktu Līgumslēdzējai Valstij pienākumu:
a) veikt administratīvos pasākumus, kas neatbilst vienas vai otras Līgumslēdzējas Valsts normatīvajiem aktiem un administratīvajai praksei;
b) sniegt informāciju, kas nav pieejama saskaņā ar vienas vai otras Līgumslēdzējas Valsts normatīvajiem aktiem vai parasti piemērojamo administratīvo praksi;
c) sniegt informāciju, kas var atklāt jebkuru tirdzniecības, uzņēmējdarbības, rūpniecisko, komerciālo vai profesionālo noslēpumu vai darījuma procesu, vai informāciju, kuras izpaušana būtu pretrunā ar sabiedrisko kārtību (ordre public).
4. Ja Līgumslēdzēja Valsts saskaņā ar šo pantu pieprasa sniegt informāciju, otrai Līgumslēdzējai Valstij ir jāizmanto tās informācijas apkopošanas pasākumi, lai iegūtu pieprasīto informāciju, pat ja pieprasītā informācija otrai valstij var nebūt nepieciešama savām nodokļu uzlikšanas vajadzībām. Uz iepriekšējā teikumā minēto pienākumu attiecas 3.daļas ierobežojumi, bet nekādā gadījumā šos ierobežojumus nedrīkst izskaidrot tādējādi, ka tie Līgumslēdzējai Valstij atļauj atteikties sniegt informāciju vienīgi tādēļ, ka tai nav nacionālās intereses attiecībā uz šo informāciju.
5. Nekādā gadījumā 3.daļas noteikumus nedrīkst izskaidrot tādējādi, ka tie Līgumslēdzējai Valstij atļautu atteikties sniegt informāciju vienīgi tādēļ, ka informācijas turētāja ir banka, cita finanšu institūcija, tās pārstāvis vai persona, kura darbojas uz pilnvarojuma vai uzticības pamata, vai tādēļ, ka tas saistīts ar īpašumtiesībām otrā personā.
26.pants
DIPLOMĀTISKO MISIJU UN KONSULĀRO PĀRSTĀVNIECĪBU PERSONĀLS
Šī līguma noteikumi neietekmē diplomātisko misiju vai konsulāro pārstāvniecību personāla fiskālās privilēģijas, kuras tam piemērojamas saskaņā ar starptautisko tiesību vispārējiem noteikumiem vai īpašu nolīgumu noteikumiem.
27.pants
STĀŠANĀS SPĒKĀ
Katra Līgumslēdzēja Valsts pa diplomātiskajiem kanāliem rakstiski informē viena otru par to, ka ir izpildītas to likumdošanas prasības, lai šis līgums stātos spēkā. Šis līgums stājas spēkā pēdējā šāda paziņojuma saņemšanas datumā, un tā noteikumi tiek piemēroti abās Līgumslēdzējās Valstīs:
a) attiecībā uz nodokļiem, ko ietur ienākuma izmaksas brīdī - ienākumam, kas gūts janvāra pirmajā dienā vai pēc tās kalendārajā gadā, kas seko gadam, kurā līgums stājās spēkā;
b) attiecībā uz pārējiem ienākuma nodokļiem - nodokļiem, kas maksājami par jebkuru taksācijas gadu, kas sākas janvāra pirmajā dienā vai pēc tās kalendārajā gadā, kas seko gadam, kurā līgums stājās spēkā.
28.pants
DARBĪBAS IZBEIGŠANA
Šis līgums ir spēkā līdz kāda no Līgumslēdzējām Valstīm izbeidz tā darbību. Katra Līgumslēdzēja Valsts var izbeigt Līguma darbību, rakstiski pa diplomātiskajiem kanāliem iesniedzot otrai Līgumslēdzējai Valstij paziņojumu par izbeigšanu vismaz sešus mēnešus pirms jebkura kalendārā gada beigām, kas seko piecu gadu periodam pēc līguma spēkā stāšanās datuma. Šajā gadījumā līguma darbība abās Līgumslēdzējās Valstīs tiek izbeigta:
a) attiecībā uz nodokļiem, ko ietur ienākuma izmaksas brīdī - ienākumam, kas gūts janvāra pirmajā dienā vai pēc tās kalendārajā gadā, kas seko gadam, kurā iesniegts paziņojums;
b) attiecībā uz pārējiem ienākuma nodokļiem - nodokļiem, kas maksājami par jebkuru taksācijas gadu, kas sākas janvāra pirmajā dienā vai pēc tās kalendārajā gadā, kas seko gadam, kurā iesniegts paziņojums.
To apliecinot, būdami pienācīgi pilnvaroti, šo līgumu ir parakstījuši.
Parakstīts Rīgā divos eksemplāros 2017.gada 19.oktobrī, katrs
latviešu, vjetnamiešu un angļu valodā, turklāt visi trīs teksti
ir vienlīdz autentiski. Atšķirīgas interpretācijas gadījumā
noteicošais ir teksts angļu valodā.
|
Latvijas Republikas valdības
vārdā |
Vjetnamas Sociālistiskās
Republikas valdības vārdā |
Protokols
Parakstot Latvijas Republikas valdības un Vjetnamas Sociālistiskās Republikas valdības līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem, Līgumslēdzējas Valstis ir vienojušās par tālāk minētajiem noteikumiem, kas ir Līguma neatņemama sastāvdaļa.
1. Attiecībā uz 10., 11. un 13. pantu:
10.panta 2.daļas, 11.panta 2.daļas un 13.panta piemērošanai, pensiju fonds vai pensiju shēma, kas ir izveidota un atzīta Līgumslēdzējā Valstī, tiek uzskatīta par šīs valsts rezidentu un saņemtā ienākuma patieso labuma guvēju.
2. Attiecībā uz 13.panta 5.daļu:
Ja pēc šī līguma parakstīšanas datuma, Līgumslēdzēja Valsts paraksta Līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu vai grozījumu šādā līgumā ar citu valsti, kas ir Eiropas Savienības vai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalsts, kas paredz, ka Līgumslēdzēja Valsts uzliek nodokļus kapitāla pieaugumam no sabiedrības - šīs valsts rezidenta akciju netiešas atsavināšanas, tad šāds noteikums tiek piemērots saskaņā ar šo līgumu, sākot ar datumu, ar kuru tiek uzsākta līguma ar citu valsti vai grozījuma līgumā ar citu valsti piemērošana; un ar šo datumu 13.panta 5.daļa tiek izteikta šādi:
"5. Kapitāla pieaugumam, kas gūts, tieši vai netieši atsavinot ne mazāk kā 15 procentus no sabiedrības, kas ir Līgumslēdzējas Valsts rezidents, kopējā tādu akciju skaita, kas nav 2.daļā minētās akcijas, var uzlikt nodokļus šajā Līgumslēdzējā Valstī."
To apliecinot, būdami pienācīgi pilnvaroti, šo Protokolu ir parakstījuši.
Parakstīts Rīgā, divos eksemplāros 2017.gada 19.oktobrī, katrs
latviešu, vjetnamiešu un angļu valodā, turklāt visi trīs teksti
ir vienlīdz autentiski. Atšķirīgas interpretācijas gadījumā
noteicošais ir teksts angļu valodā.
|
Latvijas Republikas valdības
vārdā |
Vjetnamas Sociālistiskās
Republikas valdības vārdā |
 |
 |
 |
 |