Darbības ar dokumentu

Ministru kabineta noteikumi Nr. 310

Rīgā 2018. gada 29. maijā (prot. Nr. 26 31. §)

Grozījumi Ministru kabineta 2015. gada 13. janvāra noteikumos Nr. 18 "Kārtība, kādā novērtē paredzētās darbības ietekmi uz vidi un akceptē paredzēto darbību"

Izdoti saskaņā ar likuma
"Par ietekmes uz vidi novērtējumu"
9. pantu, 12. panta otro daļu, 15. panta trešo daļu,
16. panta otro daļu, 17. panta piekto daļu,
20. panta piekto daļu un 22. panta sesto daļu

Izdarīt Ministru kabineta 2015. gada 13. janvāra noteikumos Nr. 18 "Kārtība, kādā novērtē paredzētās darbības ietekmi uz vidi un akceptē paredzēto darbību" (Latvijas Vēstnesis, 2015, 14. nr.; 2016, 251. nr.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt norādē, uz kāda likuma pamata noteikumi izdoti, skaitļus un vārdus "9. un 12. panta otro daļu" ar skaitļiem un vārdiem "9. pantu, 12. panta otro daļu".

2. Izteikt 34. punktu šādā redakcijā:

"34. Ziņojumā iekļauj šo noteikumu 2. pielikumā un likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" 17. panta trešajā daļā minēto informāciju."

3. Aizstāt 58. un 59. punktā vārdu "pielikumā" ar skaitli un vārdu "1. pielikumā".

4. Aizstāt pielikumā vārdu "Pielikums" ar skaitli un vārdu "1. pielikums".

5. Papildināt noteikumus ar 2. pielikumu šādā redakcijā:

"2. pielikums
Ministru kabineta
2015. gada 13. janvāra
noteikumiem Nr. 18

Informācija, kas iekļaujama
paredzētās darbības ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumā

1. Paredzētās darbības un darbības vietas izvēles argumentēts pamatojums.

2. Paredzētās darbības atbilstības izvērtējums atbilstoši vides, dabas aizsardzības un citiem normatīvajiem aktiem, kuros ietvertas prasības konkrētajai paredzētajai darbībai.

3. Paredzētās darbības vietas apraksts un tās vides stāvokļa novērtējums.

4. Paredzētās darbības alternatīvu apraksts (piemēram, attiecībā uz tās īstenošanas vietu vai izmantojamo tehnoloģiju, apjomu un mērogu), kas ir piemērotas paredzētās darbības veidam un tās specifiskajām īpašībām.

5. Paredzētās darbības un tās alternatīvu raksturojums un ietekmes uz vidi novērtējums, sniedzot ziņas atbilstoši paredzētās darbības veidam:

5.1. fizikālo raksturlielumu (arī nepieciešamo nojaukšanas darbu) apraksts, zemes izmantošanas prasības būvniecības un ekspluatācijas laikā;

5.2. ekspluatācijas fāzes galveno raksturlielumu (īpaši - ražošanas procesu) apraksts (ietverot informāciju par nepieciešamo enerģiju), kā arī izlietoto materiālu un dabas resursu (tostarp ūdens, zemes, augsnes un bioloģiskās daudzveidības) raksturojums un daudzums;

5.3. prognozējamo blakusproduktu un emisiju aprēķins pēc veida un daudzuma (piemēram, ūdens, gaisa un augsnes piesārņojums, troksnis, vibrācija, gaisma, siltums, jonizējošais un elektromagnētiskais starojums), būvniecības un ekspluatācijas fāzē radīto atkritumu (arī bīstamo) apjoms un veids;

5.4. informācija par avāriju risku un avārijas situāciju prognozi;

5.5. informācija par ietekmi uz klimata pārmaiņām (tai skaitā siltumnīcefekta gāzu emisijām un oglekļa dioksīda piesaisti), ņemot vērā normatīvos aktus par siltumnīcefekta gāzu emisiju aprēķina metodiku. Ja paredzētā darbība nav iekļauta normatīvajos aktos par siltumnīcefekta gāzu emisiju aprēķina metodiku, tad informāciju par ietekmi uz klimata pārmaiņām sniedz, ņemot vērā siltumnīcefekta gāzu emisiju un oglekļa dioksīda piesaistes aprēķina metodoloģiju, kas noteikta Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 21. maija Regulā Nr. 525/2013 par mehānismu siltumnīcefekta gāzu emisiju pārraudzībai un ziņošanai un citas informācijas ziņošanai valstu un Savienības līmenī saistībā ar klimata pārmaiņām un par Lēmuma Nr. 280/2004/EK atcelšanu, vai siltumnīcefekta gāzu emisiju aprēķina metodoloģiju, kas noteikta Eiropas Komisijas 2012. gada 21. jūnija Regulā Nr. 601/2012 par siltumnīcefekta gāzu emisiju monitoringu un ziņošanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK;

5.6. informāciju par paredzētās darbības klimatnoturību un klimata pārmaiņu iespējamo ietekmi uz paredzēto darbību.

6. Esošā vides stāvokļa novērtējums teritorijā, kuru paredzētā darbība var ietekmēt, un tā iespējamās attīstības novērtējums, ja paredzētā darbība netiek īstenota. Vides stāvokļa iespējamās attīstības novērtējumu veic saskaņā ar vides informācijas un zinātnisku atziņu pieejamību, kā arī tas jāpamato un ar atbilstīgiem paņēmieniem jāprognozē izmaiņas, ko varētu izraisīt dabas vai sociālie apstākļi. 

7. To vides jomu raksturojums, kuras paredzētā darbība un tās iespējamās alternatīvas var būtiski ietekmēt, ja tas ir attiecināms uz:

7.1. iedzīvotājiem, cilvēku veselību un drošību;

7.2. bioloģisko daudzveidību (piemēram, uz īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, īpaši aizsargājamām sugām un to dzīvotnēm, īpaši aizsargājamiem un Eiropas Savienības nozīmes biotopiem un mikroliegumiem);

7.3. zemi (piemēram, aizņemtā zemes platība) un augsni (piemēram, organiskās vielas, erozija, sēšanās un sablīvēšanās);

7.4. ūdeni (piemēram, hidromorfoloģiskās izmaiņas, daudzums un kvalitāte);

7.5. gaisa kvalitāti;

7.6. klimata pārmaiņām (siltumnīcefekta gāzu emisijas, oglekļa dioksīda piesaiste, pielāgošanās klimata pārmaiņām);

7.7. ainavu, materiālām vērtībām, kultūras un dabas mantojumu (ietverot arhitektūras un arheoloģisko mantojumu);

7.8. paredzamām pārmaiņām vidē, kuras var izraisīt paredzētās darbības iespējama pakļautība avāriju vai būtisku katastrofu riskiem;

7.9. minēto jomu mijiedarbību.

8. Paredzētās darbības un tās iespējamo alternatīvu būtiskās ietekmes uz vidi novērtējums (tostarp ņemot vērā nacionālajā, Eiropas Savienības un starptautiskajā līmenī izvirzītos vides aizsardzības un klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās klimata pārmaiņām mērķus un nosacījumus). Novērtējums ietver tiešo, netiešo un sekundāro ietekmi, paredzētās darbības un citu darbību savstarpējo un kopējo ietekmi, pārrobežu, īstermiņa, vidēji ilga termiņa un ilglaicīgo ietekmi, kā arī pastāvīgo un pagaidu, pozitīvo un negatīvo ietekmi, un tam cita starpā jāaptver ietekme, ko izraisa:

8.1. būvniecība un, ja attiecināms, nojaukšanas darbi;

8.2. paredzētās darbības norise (ražošanas process) vai rezultāts;

8.3. dabas resursu ieguve un izmantošana (īpaši - zemes, augsnes, ūdens un bioloģiskās daudzveidības izmantošana), īpaši ņemot vērā to ilgtspējīgu pieejamību;

8.4. piesārņojošo vielu emisijas, troksnis, vibrācija, gaisma, siltums, jonizējošais un elektromagnētiskais starojums, traucējumu radīšana, paredzētā atkritumu apsaimniekošana (tai skaitā apglabāšana un reģenerācija);

8.5. riski cilvēka veselībai, kultūras mantojumam vai videi (piemēram, notiekot katastrofām, arī tādām, kuras, pēc zinātnes atziņām, var izraisīt klimata pārmaiņas);

8.6. paredzētās darbības ietekmes kumulācija ar citām esošām un apstiprinātām paredzētajām darbībām vai paredzētās darbības ietekmes kumulācija ar citām esošām vai apstiprinātām paredzētajām darbībām, ņemot vērā esošās vides problēmas teritorijās, kuras varētu tikt ietekmētas, un dabas resursu izmantošanu;

8.7. paredzētās darbības ietekme uz klimatu (siltumnīcefekta gāzu emisijas veids un apjomi, oglekļa dioksīda piesaistes apjomi) un neaizsargātība pret klimata pārmaiņām;

8.8. izmantotās tehnoloģijas un vielas.

9. Gaisu piesārņojošo vielu emisiju aprēķins un ietekmes uz gaisa kvalitāti novērtējums, ņemot vērā normatīvo aktu prasības par stacionāru piesārņojuma avotu emisijas limita projektu izstrādi.

10. Avāriju risku novērtējums, ņemot vērā negatīvo ietekmi uz vidi, kas var rasties sakarā ar to, ka paredzētā darbība ir pakļauta iespējamam ar paredzēto darbību saistītu avāriju un katastrofu riskam vai rūpniecisko avāriju vai katastrofu riskam. Šim nolūkam var izmantot informāciju, kas iegūta, veicot citus riska novērtējumus (piemēram, saskaņā ar normatīvo aktu prasībām radiācijas drošības un kodoldrošības vai rūpniecisko avāriju riska novērtēšanas kārtības un riska samazināšanas pasākumu jomā). Ja nepieciešams, izvērtējumā iekļauj pasākumus, kas paredzēti, lai nepieļautu vai samazinātu šādu notikumu būtisku un negatīvu ietekmi uz vidi (tostarp pasākumus avāriju novēršanai vai to iespējamības un nevēlamo seku samazināšanai, avārijgatavībai, glābšanai, nevēlamo seku ierobežošanai un likvidēšanai).

11. Izvēlētās alternatīvas pamatojums, ņemot vērā ietekmes uz vidi salīdzinājumu. 

12. Informācija par ierosinātāja izmantotajām prognozēšanas metodēm vai pierādījumiem, kas izmantoti, lai noteiktu un novērtētu paredzētās darbības būtisku ietekmi uz vidi.

13. Informācija par to, vai bijušas problēmas (tai skaitā atzītu tehnoloģisku risinājumu nepieejamība vai zināšanu nepietiekamība), sagatavojot ziņojumā iekļaujamo informāciju, kā arī par ziņojumā iekļautās informācijas un novērtējuma nenoteiktību, kas izriet no konstatētajām problēmām.

14. Risinājumu veidi un pasākumi, kas paredzēti, lai novērstu, nepieļautu vai mazinātu un, ja iespējams, atlīdzinātu paredzētās darbības būtisku nelabvēlīgu ietekmi uz vidi. Risinājumu veidiem un pasākumiem jāaptver ietekme uz vidi, ko rada gan būvniecības, gan ekspluatācijas fāze, paskaidrojot un novērtējot, kādā mērā tie nodrošina ietekmes novēršanu, nepieļaušanu, samazināšanu vai atlīdzināšanu. 

15. Pasākumi vides kvalitātes monitoringam un siltumnīcefekta gāzu apjoma novērtēšanai, ja nepieciešams (piemēram, pēcprojekta analīzes sagatavošana). Pasākumus vides kvalitātes monitoringam un siltumnīcefekta gāzu apjoma novērtēšanai, kā arī to ilgumu nosaka proporcionāli paredzētās darbības raksturam, sarežģītībai, atrašanās vietai, apjomam un ietekmes uz vidi būtiskumam.

16. Sabiedrības iesniegto rakstisko priekšlikumu un sabiedriskās apspriešanas (arī sākotnējās sabiedriskās apspriešanas) rezultātu apkopojums un izvērtējums, kā arī iedzīvotāju aptaujas (ja tāda veikta) rezultātu novērtējums.

17. Paredzētās darbības ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumā minētās informācijas kopsavilkums sabiedrībai viegli uztveramā un saprotamā izteiksmē, izvairoties lietot specifiskus tehniskos aprakstus un terminus.

18. Citu novērtējumu, ja tādi veikti (piemēram, stratēģisko ietekmes uz vidi novērtējumu), rezultāti.

19. Paredzētās darbības ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojuma sagatavošanā izmantotās informācijas avotu un literatūras saraksts."

Ministru prezidents Māris Kučinskis

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards