Darbības ar dokumentu
Rīgā 2018. gada 29. maijā (prot. Nr. 26 8. §)
8. panta pirmo daļu, 9. panta piekto daļu un 10. panta ceturto daļu
1. Noteikumi nosaka:
1.1. kārtību, kādā psihologi un psihologi–pārraugi reģistrējami, pārreģistrējami un izslēdzami no Psihologu reģistra (turpmāk – reģistrs), kā arī apstrādājamo datu veidus un apjomu, datu glabāšanas termiņus un apstrādes kārtību;
1.2. psihologu sertifikācijas komisiju skaitu, ņemot vērā psihologu profesionālās darbības jomu sadalījumu, un tajās strādājošo psihologu skaitu;
1.3. psihologu sertifikācijas, resertifikācijas, psihologa profesionālās darbības apturēšanas, izbeigšanas, atjaunošanas un psihologa sertifikāta apturēšanas, anulēšanas un atjaunošanas kārtību;
1.4. prasības attiecībā uz psihologa profesionālās darbības apjomu un psihologa pārraudzības apjomu, kas nepieciešams psihologa sertifikāta iegūšanai;
1.5. prasības attiecībā uz psihologa profesionālās darbības apjomu, sadarbības ar psihologu–pārraugu apjomu un profesionālo prasmju un kompetences pilnveidošanas apjomu, kas nepieciešams resertifikācijai;
1.6. psihologa sertifikācijas pārbaudījuma norises kārtību un minimālo zināšanu apjomu;
1.7. psihologa sertifikācijas pārbaudījuma maksas apmēru un maksājuma iekasēšanas kārtību;
1.8. psihologa kompetences un profesionālās darbības atbilstības kritērijus noteiktām darbības jomām, kā arī šīs atbilstības noteikšanas kārtību;
1.9. psihologa sertifikāta paraugu;
1.10. valsts nodevas apmēru par psihologa reģistrēšanu reģistrā un psihologa sertifikāta izsniegšanu, kā arī valsts nodevas iekasēšanas kārtību;
1.11. psihologa–pārrauga tiesību piešķiršanas, apturēšanas, anulēšanas un atjaunošanas kārtību;
1.12. prasības attiecībā uz psihologa profesionālās darbības apjomu, kas nepieciešams psihologa–pārrauga tiesību iegūšanai;
1.13. psihologa–pārrauga pārbaudījuma norises kārtību un minimālo zināšanu apjomu;
1.14. psihologa–pārrauga pārbaudījuma maksas apmēru un maksājuma iekasēšanas kārtību;
1.15. valsts nodevas apmēru par psihologa–pārrauga tiesību piešķiršanu un psihologa–pārrauga reģistrēšanu reģistrā, kā arī valsts nodevas iekasēšanas kārtību.
2. Lai tiktu reģistrēta reģistrā, persona iesniedz Psihologu sertifikācijas padomei (turpmāk – padome) iesniegumu un pievieno Psihologu likuma 3. panta pirmajā daļā minēto izglītību apliecinošo dokumentu kopijas un ar psihologu–pārraugu noslēgto līgumu par psihologa pārraudzības īstenošanu.
3. Padome, izvērtējot šo noteikumu 2. vai 7. punktā minēto iesniegumu un tam pievienotos dokumentus, pieņem lēmumu:
3.1. par psihologa reģistrāciju reģistrā;
3.2. par grozījumu izdarīšanu reģistrā;
3.3. par psihologa reģistrācijas atteikumu;
3.4. par atteikumu izdarīt grozījumus reģistrā;
3.5. par iesnieguma atstāšanu bez virzības.
4. Padome pirms šo noteikumu 3. punktā minētā lēmuma pieņemšanas pieprasa un iegūst ziņas no kompetentajām institūcijām, amatpersonām, tai skaitā Sodu reģistra un Iedzīvotāju reģistra, izmeklēšanas iestādēm, prokuratūras, tiesām, lai pārliecinātos, ka uz personu neattiecas Psihologu likuma 6. pantā noteiktie psihologa profesionālās darbības aizliegumi.
5. Reģistrs ir Valsts izglītības informācijas sistēmas (turpmāk – sistēma) sastāvdaļa. Ierakstu reģistrā, pamatojoties uz šo noteikumu 3.1. un 3.2. apakšpunktā minēto lēmumu, Izglītības kvalitātes valsts dienesta (turpmāk – dienests) amatpersona (turpmāk – amatpersona) veic triju darbdienu laikā pēc attiecīgā lēmuma pieņemšanas. Pēc personas pieprasījuma amatpersona 10 darbdienu laikā izsniedz psihologa reģistrācijas apliecību (1. pielikums).
6. Reģistrā par psihologu iekļaujamas šādas ziņas:
6.1. vārds un uzvārds;
6.2. personas kods;
6.3. kontaktinformācija (tālruņa numurs un elektroniskā pasta adrese, ja tāda ir);
6.4. deklarētās, reģistrētās vai personas norādītās dzīvesvietas adrese;
6.5. datums, kurā psihologs reģistrēts reģistrā, reģistrācijas numurs, lēmuma pieņemšanas datums un numurs;
6.6. datums, kurā izsniegts psihologa sertifikāts, sertifikāta numurs un derīguma termiņš, lēmuma pieņemšanas datums un numurs;
6.7. profesionālās darbības joma, kurā piešķirts psihologa sertifikāts;
6.8. norāde, vai informācija par personu pieejama Sodu reģistrā;
6.9. norāde, ja ir pieņemts lēmums par psihologa profesionālās darbības apturēšanu, psihologa sertifikāta apturēšanu vai anulēšanu, kā arī lēmuma pieņemšanas datums un numurs;
6.10. norāde, ja ir pieņemts lēmums par psihologa profesionālās darbības izbeigšanu, kā arī lēmuma pieņemšanas datums un numurs;
6.11. datums, kurā psihologs izslēgts no reģistra, lēmuma pieņemšanas datums un numurs;
6.12. norāde, ja atjaunota psihologa profesionālā darbība, lēmuma pieņemšanas datums un numurs;
6.13. norāde, ja atjaunots psihologa sertifikāts, lēmuma pieņemšanas datums un numurs;
6.14. informācija par izglītību (izglītības iestāde, studiju programma, piešķirtais grāds un iegūtā kvalifikācija, ja tāda ir iegūta, diploma numurs un izdošanas gads);
6.15. norāde, ka profesionālā darbība tiek veikta psihologa–pārrauga pārraudzībā, ar psihologu–pārraugu par psihologa pārraudzības īstenošanu noslēgtā līguma termiņš;
6.16. informācija par personas rīcībspēju vai tās ierobežojumiem;
6.17. personas miršanas datums.
7. Ja ir mainījušās šo noteikumu 6.1., 6.2., 6.3., 6.4., 6.14. vai 6.15. apakšpunktā minētās ziņas, personai ir pienākums 10 darbdienu laikā par to rakstiski informēt padomi, iesniedzot iesniegumu par grozījumu izdarīšanu reģistrā un attiecīgās izmaiņas apliecinošos dokumentus. Padome mēneša laikā pēc informācijas saņemšanas pieņem šo noteikumu 3.2. vai 3.4. apakšpunktā minēto lēmumu un, ja nepieciešams, pēc personas pieprasījuma izsniedz jaunu psihologa sertifikātu (2. pielikums).
8. Amatpersona triju darbdienu laikā pēc šo noteikumu 7. punktā minētā lēmuma pieņemšanas izdara grozījumus reģistrā saskaņā ar šo noteikumu 5. punktu un, ja nepieciešams, pēc personas pieprasījuma izsniedz jaunu psihologa reģistrācijas apliecību.
9. Padome 10 darbdienu laikā pieņem lēmumu par psihologa izslēgšanu no reģistra, ja ir saņemta šāda informācija:
9.1. psihologs iesniedzis padomei iesniegumu par izslēgšanu no reģistra;
9.2. padome ir pieņēmusi lēmumu par psihologa profesionālās darbības izbeigšanu un visu psihologa iegūto sertifikātu anulēšanu atbilstoši Psihologu likuma 20. pantam;
9.3. psihologs ir miris.
10. Triju darbdienu laikā pēc šo noteikumu 9. punktā minētā lēmuma pieņemšanas amatpersona iekļauj reģistrā šo noteikumu 6.11. apakšpunktā minēto informāciju.
11. Atbilstoši reģistrā ievadītajam personas kodam sistēma tiešsaistes datu pārraides režīmā no Sodu reģistra iegūst un sistēmā saglabā šo noteikumu 6.8. apakšpunktā minēto informāciju, bet no Iedzīvotāju reģistra iegūst un sistēmā saglabā šo noteikumu 6.1., 6.2., 6.4., 6.16. un 6.17. apakšpunktā minēto informāciju. Informācija no Sodu reģistra un Iedzīvotāju reģistra par reģistrā iekļautajām personām tiek aktualizēta ne retāk kā reizi gadā.
12. Papildus šo noteikumu 6. punktā minētajām ziņām par psihologu–pārraugu reģistrā norāda šādu informāciju:
12.1. psihologa–pārrauga tiesību piešķiršanas datums un termiņš, profesionālās darbības joma, kurā piešķirtas psihologa–pārrauga tiesības, vai lēmums par psihologa–pārrauga tiesību piešķiršanas atteikumu, kā arī lēmuma pieņemšanas datums un numurs;
12.2. norāde, ja ir pieņemts lēmums par psihologa–pārrauga tiesību apturēšanu vai anulēšanu, kā arī lēmuma pieņemšanas datums un numurs;
12.3. norāde, ja atjaunotas psihologa–pārrauga tiesības, kā arī lēmuma pieņemšanas datums un numurs.
13. Šo noteikumu 6.1., 6.5., 6.6., 6.7., 6.9., 6.10., 6.11., 6.12., 6.13., 6.15., 12.1., 12.2. un 12.3. apakšpunktā minētās ziņas ir publiski pieejamas.
14. Ja ir pieņemts lēmums par psihologa–pārrauga tiesību piešķiršanu, amatpersona veic reģistrā ierakstu, pamatojoties uz šo noteikumu 12.1. apakšpunktā minēto informāciju. Pēc personas pieprasījuma amatpersona 10 darbdienu laikā izsniedz psihologa–pārrauga apliecību (3. pielikums).
15. Ierakstus reģistrā, ievērojot šo noteikumu 54. punktā minēto lēmumu, amatpersona veic triju darbdienu laikā pēc attiecīgā lēmuma pieņemšanas.
16. Psihologu un psihologu–pārraugu pārreģistrācijai piemērojamas tādas pašas prasības kā sākotnējai reģistrācijai.
17. Ieraksti reģistrā, padomei iesniegtie dokumenti un padomes pieņemtie lēmumi, kas attiecas uz šiem ierakstiem, tiek glabāti līdz brīdim, kad ir pilnībā sasniegts šo ierakstu, dokumentu un padomes lēmumu izmantošanas mērķis. Ieraksti reģistrā, kas ievietoti sistēmas arhīvā, dokumenti un padomes pieņemtie lēmumi, kas attiecas uz šiem ierakstiem, tiek glabāti 10 gadus pēc ierakstu ievietošanas sistēmas arhīvā.
18. Ievērojot psihologu profesionālās darbības jomu sadalījumu un tajās strādājošo psihologu skaitu, ir šādas psihologu sertifikācijas komisijas (turpmāk – komisija):
18.1. Izglītības un skolu psihologu sertifikācijas komisija;
18.2. Darba un organizāciju psihologu sertifikācijas komisija;
18.3. Klīnisko un veselības psihologu sertifikācijas komisija;
18.4. Juridisko psihologu sertifikācijas komisija;
18.5. Konsultatīvo psihologu sertifikācijas komisija;
18.6. Militāro psihologu sertifikācijas komisija.
19. Attiecīgā komisija izstrādā psihologu sertifikācijas pārbaudījuma un resertifikācijas programmu, ievērojot šo noteikumu 32. punktā norādīto psihologu zināšanu apjomu un saturu, kā arī psihologa profesionālās darbības jomu un prakses jaunākās atziņas. Sertifikācijas pārbaudījuma un resertifikācijas programmu apstiprina padome.
20. Komisijas sēžu norisi protokolē un personas par komisijas sēdēm informē komisijas sekretārs, kas nav komisijas loceklis. Komisijas sekretārs nodrošina sertifikācijas pārbaudījuma un resertifikācijas dokumentu apriti, glabāšanu un noformēšanu atbilstoši normatīvajiem aktiem par dokumentu apriti, glabāšanu, izstrādāšanu un noformēšanu, kā arī nodrošina šo dokumentu iesniegšanu padomei.
21. Lai iegūtu psihologa sertifikātu izvēlētajā profesionālās darbības jomā, persona iesniedz komisijai šo noteikumu 39. vai 42. punktā minētos dokumentus. Komisija pārliecinās, vai ir iesniegti visi nepieciešamie dokumenti un persona atbilst Psihologu likuma 9. pantā noteiktajām prasībām sertifikācijas pārbaudījuma kārtošanai vai resertifikācijai.
22. Ja persona atbilst šo noteikumu 21. punktā minētajām prasībām, komisija ne vēlāk kā divas nedēļas pirms sertifikācijas pārbaudījuma vai resertifikācijas dienas informē personu par sertifikācijas pārbaudījuma vai resertifikācijas norises laiku un vietu, kā arī sertifikācijas pārbaudījuma vai resertifikācijas programmas saturu. Ja persona nav iesniegusi visus nepieciešamos dokumentus vai iesniegtie dokumenti ir nepilnīgi, komisija uzdod personai noteiktā termiņā novērst trūkumus un atliek jautājuma izskatīšanu par atļauju kārtot sertifikācijas pārbaudījumu vai resertifikāciju uz laiku, kas nav mazāks par divām nedēļām.
23. Komisija sagatavo atzinumu par atteikumu izsniegt psihologa sertifikātu, ja persona netiek pielaista pie sertifikācijas pārbaudījuma vai resertifikācijas, jo tā:
23.1. neatbilst kādai no Psihologu likuma 9. panta pirmajā vai trešajā daļā noteiktajām prasībām;
23.2. nav novērsusi konstatētos trūkumus iesniegtajos dokumentos.
24. Padome septiņu darbdienu laikā pēc šo noteikumu 23. punktā minētā atzinuma saņemšanas pieņem lēmumu par atteikumu piešķirt psihologa sertifikātu.
25. Pirms sertifikācijas pārbaudījuma persona komisijai uzrāda personu apliecinošu dokumentu un komisija personu iepazīstina ar komisijas sastāvu un sertifikācijas pārbaudījuma norises kārtību, izpildes laiku un vērtēšanas kārtību.
26. Ja persona nokavē sertifikācijas pārbaudījuma sākumu, viņai ir tiesības kārtot sertifikācijas pārbaudījumu. Sertifikācijas pārbaudījuma izpildes laiks šādā gadījumā netiek pagarināts.
27. Ja persona attaisnojošu iemeslu dēļ neierodas uz sertifikācijas pārbaudījumu, viņai ir tiesības kārtot sertifikācijas pārbaudījumu citā komisijas norādītajā laikā. Maksa par sertifikāciju atkārtoti nav jāmaksā. To, vai neierašanās iemesli ir atzīstami par attaisnojošiem, pēc personas rakstiska lūguma un atbilstošu dokumentu saņemšanas izvērtē komisija.
28. Ja persona neierodas uz sertifikācijas pārbaudījumu bez attaisnojoša iemesla, maksa par sertifikācijas pārbaudījumu netiek atmaksāta. Laikposmā, kas nav ilgāks par trim mēnešiem no tās sertifikācijas pārbaudījuma dienas, uz kuru persona neieradās bez attaisnojoša iemesla, persona var pretendēt uz psihologa sertifikāta iegūšanu, iesniedzot lūgumu komisijai. Pretendēt uz psihologa sertifikāta iegūšanu vēlāk nekā pēc trim mēnešiem no tās sertifikācijas pārbaudījuma dienas, uz kuru persona neieradās, persona var atbilstoši šajos noteikumos noteiktajām prasībām, iesniedzot šo noteikumu 39. punktā minētos dokumentus.
29. Komisijas sekretārs protokolē sertifikācijas pārbaudījuma vai resertifikācijas gaitu. Protokolā norāda sertifikācijas pārbaudījuma vai resertifikācijas norises vietu, laiku, komisijas sastāvu un padomei sniegto atzinumu, kā arī personas vārdu, uzvārdu un reģistrācijas numuru reģistrā. Protokolu paraksta komisijas vadītājs un komisijas sekretārs.
30. Sertifikācijas pārbaudījums ietver psihologa kompetences izvērtēšanu un profesionālās darbības izvērtēšanu, pamatojoties uz noteiktām darbības jomām izstrādātiem atbilstības kritērijiem, kā arī personas iesniegto prakses gadījumu analīzi.
31. Ir šādi psihologa kompetences un profesionālās darbības atbilstības kritēriji:
31.1. kompetence veidot kontaktu ar klientu;
31.2. kompetence izvirzīt mērķi atbilstoši klienta vajadzībām, grūtībām un resursiem;
31.3. kompetence izvēlēties un lietot klientam atbilstošu pieeju un metodes;
31.4. kompetence veikt indivīda, grupas vai organizācijas psiholoģisko izpēti (novērtēšanu);
31.5. kompetence sniegt psiholoģisku konsultāciju noteiktā profesionālās darbības jomā;
31.6. kompetence sniegt atgriezenisko saikni klientam un pasūtītājam atbilstoši izvirzītajiem sadarbības mērķiem;
31.7. kompetence ievērot profesionālo ētiku un orientēties ārējos un iekšējos normatīvajos aktos, kā arī to piemērošanā tajā psihologa profesionālās darbības jomā, kurā psihologs tiks sertificēts;
31.8. kompetence kritiski analizēt un novērtēt savu profesionālo darbību un attīstību;
31.9. kompetence sagatavot psihologa atzinumu vai novērtēšanas kopsavilkumu;
31.10. kompetence orientēties psihologa profesionālās darbības jomā, kurā psihologs tiks sertificēts, tai skaitā ievērojot attiecīgās profesionālās darbības jomā izvirzītās prasības darbā ar klientiem.
32. Sertifikācijas pārbaudījuma programmā iekļauj jautājumus, ievērojot psiholoģijas prakses jaunākās atziņas, psihologu profesionālās ētikas un tiesiskā regulējuma principus un bērnu tiesību aizsardzības jautājumus, kā arī jautājumus šādās psiholoģijas zinātnēs un jomās:
32.1. vispārīgā psiholoģija;
32.2. psihofizioloģija;
32.3. neiropsiholoģija;
32.4. kognitīvā psiholoģija;
32.5. sociālā psiholoģija;
32.6. personības psiholoģija;
32.7. attīstības psiholoģija;
32.8. darba un organizāciju psiholoģija;
32.9. patopsiholoģija;
32.10. klīniskā un veselības psiholoģija;
32.11. izglītības un skolu psiholoģija;
32.12. militārā psiholoģija;
32.13. juridiskā psiholoģija;
32.14. konsultatīvā psiholoģija;
32.15. psiholoģiskās izpētes (novērtēšanas) metodes;
32.16. psiholoģiskās konsultēšanas metodes.
33. Resertifikācija atbilstoši padomes apstiprinātajai resertifikācijas programmai ietver personas izpratnes izvērtēšanu par psiholoģijas zinātnes un profesionālās darbības aktualitātēm attiecīgajā profesionālās darbības jomā, pamatojoties uz šo noteikumu 42. punktā minēto informāciju.
34. Komisija divu darbdienu laikā pēc sertifikācijas pārbaudījuma vai resertifikācijas izvērtē sertifikācijas pārbaudījuma vai resertifikācijas rezultātus atbilstoši šo noteikumu 4. pielikumā minētajiem vērtēšanas kritērijiem 10 ballu sistēmā un sagatavo atzinumu par psihologa sertifikāta piešķiršanu vai par atteikumu piešķirt psihologa sertifikātu. Sertifikācijas pārbaudījums vai resertifikācija ir nokārtota, ja pēc visu komisijas locekļu (kas piedalās vērtēšanā) piešķirto vērtējumu kopsummas izdalīšanas ar komisijas locekļu skaitu (kas piedalās vērtēšanā) persona ir saņēmusi vismaz sešas balles. Iegūto aritmētisko rezultātu, ja nepieciešams, noapaļo līdz veselam skaitlim (decimāldaļskaitli, kuram aiz komata ir cipars "5", noapaļo uz augšu).
35. Komisija piecu darbdienu laikā pēc sertifikācijas pārbaudījuma vai resertifikācijas norises dienas sertifikācijas pārbaudījuma vai resertifikācijas protokolu iesniedz padomei. Padome septiņu darbdienu laikā pēc šo noteikumu 34. punktā minētā komisijas atzinuma saņemšanas pieņem lēmumu par psihologa sertifikāta piešķiršanu personai vai par atteikumu piešķirt psihologa sertifikātu.
36. Psihologa sertifikātu vai lēmumu par atteikumu piešķirt psihologa sertifikātu paraksta padomes priekšsēdētājs.
37. Personas iesniegtos dokumentus, kā arī sertifikācijas pārbaudījuma un resertifikācijas materiālus komisija glabā 10 gadus.
38. Lai iegūtu psihologa sertifikātu, personai ir jāveic psihologa profesionālā darbība psihologa–pārrauga pārraudzībā kādā no psihologa profesionālās darbības jomām vismaz vienu gadu ar darba noslogojumu vismaz 500 stundas gadā (līdz pieteikuma iesniegšanai sertifikācijai). Lai iegūtu psihologa sertifikātu citā profesionālās darbības jomā, personai ir jāveic psihologa profesionālā darbība psihologa–pārrauga pārraudzībā attiecīgajā psihologa profesionālās darbības jomā vismaz vienu gadu ar darba noslogojumu vismaz 250 stundas gadā (līdz pieteikuma iesniegšanai sertifikācijai).
39. Lai kārtotu sertifikācijas pārbaudījumu, persona iesniedz komisijai šādus dokumentus:
39.1. iesniegumu psihologa sertifikāta iegūšanai;
39.2. izglītību apliecinošus dokumentus, izņemot gadījumu, ja reģistrā ir ziņas par personas izglītību;
39.3. profesionālās darbības aprakstu un dokumentus, kas apliecina ziņas par personas profesionālo darbību (piemēram, ziņas par personas darbavietu, darba pieredzi un darba slodzes apjomu);
39.4. psihologa–pārrauga apliecinājumu par personas pārraudzību (ne mazāk kā 25 akadēmiskās stundas gadā individuāli vai ne mazāk kā 50 akadēmiskās stundas gadā, ja psihologa pārraudzība notiek grupā), iekļaujot savstarpējās sadarbības raksturojumu un atbilstības izvērtējumu psihologa profesionālās darbības veikšanai, kā arī pārraudzības procesa aprakstu;
39.5. psihologa–pārrauga apliecinājumu par personas pārraudzību (ne mazāk kā 20 akadēmiskās stundas gadā individuāli vai ne mazāk kā 40 akadēmiskās stundas gadā, ja personas pārraudzība notiek grupā), lai iegūtu psihologa sertifikātu citā profesionālās darbības jomā;
39.6. divu profesionālās prakses gadījumu analīzi, apliecinot kompetenci psiholoģijas zinātnes un prakses jaunākajās atziņās, ievērojot paredzamo psihologa profesionālās darbības jomu.
40. Lai persona tiktu resertificēta, tai jāveic psihologa profesionālā darbība tajā profesionālās darbības jomā, kurā tā ir sertificēta, vismaz 700 stundas psihologa sertifikāta spēkā esības laikā un jāpilnveido profesionālā kompetence un profesionālās prasmes vismaz 100 akadēmiskās stundas psihologa sertifikāta spēkā esības laikā, kā arī jāsadarbojas ar psihologu–pārraugu vismaz 35 akadēmiskās stundas individuāli vai 70 akadēmiskās stundas, ja personas pārraudzība notiek grupā, psihologa sertifikāta spēkā esības laikā.
41. Ja persona ir ieguvusi psihologa–pārrauga tiesības un veic psihologa–pārrauga pienākumus kādā no profesionālās darbības jomām, profesionālajā darbībā var ieskaitīt psihologa–pārrauga pienākumu veikšanu, bet ne vairāk kā 200 akadēmiskās stundas psihologa sertifikāta spēkā esības laikā.
42. Persona ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms psihologa sertifikāta darbības termiņa beigām iesniedz komisijai šādus dokumentus:
42.1. iesniegumu resertifikācijai;
42.2. dokumentus, kas apliecina psihologa profesionālās kompetences un profesionālo prasmju pilnveidi;
42.3. profesionālās darbības aprakstu un dokumentus, kas apliecina ziņas par psihologa profesionālo darbību (piemēram, ziņas par psihologa darbavietu, darba pieredzi un darba slodzes apjomu);
42.4. informāciju par aktivitātēm atbilstošajā profesionālās darbības jomā;
42.5. psihologa–pārrauga apliecinājumu par psihologa pārraudzību vismaz 35 akadēmiskās stundas individuāli vai 70 akadēmiskās stundas, ja psihologa pārraudzība notiek grupā, psihologa sertifikāta spēkā esības laikā.
43. Lai iegūtu psihologa–pārrauga tiesības, personai jāapliecina vismaz piecu gadu patstāvīga darba pieredze attiecīgajā psihologa profesionālās darbības jomā ne mazāk kā 1000 stundu apjomā. Lai iegūtu psihologa–pārrauga tiesības citā psihologa profesionālās darbības jomā, personai jāapliecina vismaz piecu gadu patstāvīga darba pieredze attiecīgajā psihologa profesionālās darbības jomā ne mazāk kā 700 stundu apjomā.
44. Lai iegūtu psihologa–pārrauga tiesības, persona iesniedz padomei iesniegumu un pievieno dokumentus, kas apliecina šo noteikumu 43. punktā minēto profesionālās darbības pieredzi.
45. Ja persona izpildījusi šo noteikumu 44. punktā minētās prasības, padome pieprasa šo noteikumu 4. punktā minētās ziņas un ne vēlāk kā divas nedēļas pirms psihologa–pārrauga pārbaudījuma dienas informē personu par psihologa–pārrauga pārbaudījuma norises laiku un vietu, kā arī psihologa–pārrauga pārbaudījuma programmas saturu. Ja persona nav iesniegusi visus nepieciešamos dokumentus vai iesniegtie dokumenti ir nepilnīgi, padome uzdod personai noteiktā termiņā novērst trūkumus un atliek jautājuma izskatīšanu par atļauju kārtot psihologa–pārrauga pārbaudījumu uz laiku, kas nav mazāks par divām nedēļām.
46. Psihologa–pārrauga pārbaudījuma programmu apstiprina padome. Psihologa–pārrauga pārbaudījuma programmas saturu atbilstoši šo noteikumu 47. punktam izstrādā un pārbaudījumu organizē attiecīgā komisija.
47. Psihologa–pārrauga pārbaudījumā, ievērojot psihologa profesionālās darbības jomu, iekļauj šādu psihologa–pārrauga minimālo zināšanu un kompetenču apjomu un saturu:
47.1. pārraudzības veidi;
47.2. pārraudzības vadīšana, organizēšana un dokumentēšana;
47.3. profesionālās prakses gadījumu apraksta izveide un analīze;
47.4. psihologa–pārrauga un pārraugāmā tiesības un pienākumi, tai skaitā atbalsta sniegšana pārraugāmajam psihologam, tiesiskā un ētiskā atbildība;
47.5. sadarbība ar pārraugāmo psihologu un pārraugāmā psihologa profesionālo kompetenču un zināšanu attīstība un izvērtējums.
48. Pirms psihologa–pārrauga pārbaudījuma persona komisijai uzrāda personu apliecinošu dokumentu un komisija personu iepazīstina ar psihologa–pārrauga pārbaudījuma norises kārtību, izpildes laiku un vērtēšanas kārtību.
49. Ja persona nokavē psihologa–pārrauga pārbaudījuma sākumu, viņai ir tiesības kārtot psihologa–pārrauga pārbaudījumu. Psihologa–pārrauga pārbaudījuma izpildes laiks šādā gadījumā netiek pagarināts.
50. Ja persona attaisnojošu iemeslu dēļ neierodas uz psihologa–pārrauga pārbaudījumu, tai ir tiesības kārtot to citā komisijas norādītajā laikā. Maksa par psihologa–pārrauga pārbaudījumu atkārtoti nav jāmaksā. To, vai neierašanās iemesli ir atzīstami par attaisnojošiem, pēc personas rakstiska lūguma un atbilstošu dokumentu saņemšanas izvērtē komisija.
51. Ja persona neierodas uz psihologa–pārrauga pārbaudījumu bez attaisnojoša iemesla, maksa par psihologa–pārrauga pārbaudījumu netiek atmaksāta. Laikposmā, kas nav ilgāks par trim mēnešiem no tās psihologa–pārrauga pārbaudījuma dienas, uz kuru persona neieradās, persona var pretendēt uz psihologa–pārrauga tiesību iegūšanu, iesniedzot lūgumu komisijai. Pretendēt uz psihologa–pārrauga tiesību iegūšanu vēlāk nekā pēc trim mēnešiem no tās psihologa–pārrauga pārbaudījuma dienas, uz kuru persona neieradās, persona var atbilstoši šajos noteikumos noteiktajām prasībām, iesniedzot šo noteikumu 44. punktā minētos dokumentus.
52. Komisijas sēžu norisi un psihologa–pārrauga pārbaudījuma gaitu protokolē un par komisijas lēmumu personu informē komisijas sekretārs.
53. Protokolā norāda psihologa–pārrauga pārbaudījuma norises vietu, laiku, komisijas sastāvu un padomei sniegto atzinumu par psihologa–pārrauga tiesību piešķiršanu, kā arī personas vārdu un uzvārdu. Protokolu paraksta komisijas priekšsēdētājs un komisijas sekretārs. Komisijas sekretārs nodrošina psihologa–pārrauga pārbaudījuma dokumentu apriti, glabāšanu un noformēšanu atbilstoši normatīvajiem aktiem par dokumentu apriti, glabāšanu, izstrādāšanu un noformēšanu.
54. Padome divu darbdienu laikā pēc psihologa–pārrauga pārbaudījuma izvērtē pārbaudījuma rezultātus un šo noteikumu 53. punktā minēto komisijas atzinumu un pieņem lēmumu par psihologa–pārrauga tiesību piešķiršanu vai par atteikumu piešķirt psihologa–pārrauga tiesības.
55. Psihologa–pārrauga tiesību termiņš sākas ar dienu, kad lēmums par to piešķiršanu ir paziņots personai.
56. Personas iesniegtos dokumentus, kā arī psihologa–pārrauga pārbaudījuma materiālus komisija glabā 10 gadus.
57. Lēmumu par psihologa profesionālās darbības apturēšanu, izbeigšanu vai psihologa sertifikāta apturēšanu vai anulēšanu padome pieņem mēneša laikā pēc tam, kad saņemta informācija, kas apliecina Psihologu likuma 20. pantā minētos apstākļus. Amatpersona triju darbdienu laikā pēc minētā lēmuma pieņemšanas iekļauj reģistrā šo noteikumu 6.9. un 6.10. apakšpunktā minēto informāciju.
58. Lēmumu par psihologa profesionālās darbības vai psihologa sertifikāta atjaunošanu padome pieņem mēneša laikā pēc attiecīga personas iesnieguma saņemšanas Psihologu likuma 22. pantā noteiktajā kārtībā (ja ir saņemta informācija vai ir mainījušies apstākļi, kuru dēļ ir zudis pamats šo noteikumu 57. punktā minētajam lēmumam). Amatpersona triju darbdienu laikā pēc minētā lēmuma pieņemšanas atjauno psihologa reģistrāciju reģistrā vai atjauno psihologa reģistrāciju reģistrā un psihologa sertifikātu uz atlikušo termiņu, iekļaujot arī šo noteikumu 6.12. un 6.13. apakšpunktā minēto informāciju.
59. Lēmumu par psihologa–pārrauga tiesību apturēšanu un anulēšanu padome pieņem mēneša laikā pēc tam, kad saņemta informācija, kas apliecina Psihologu likuma 21. pantā minētos apstākļus. Amatpersona triju darbdienu laikā pēc minētā lēmuma pieņemšanas iekļauj reģistrā šo noteikumu 12.2. apakšpunktā minēto informāciju.
60. Lēmumu par psihologa–pārrauga tiesību atjaunošanu padome pieņem mēneša laikā pēc tam, kad saņemta informācija, kas apliecina, ka ir zudis pamats šo noteikumu 59. punktā minētajam lēmumam. Amatpersona triju darbdienu laikā pēc šā lēmuma pieņemšanas atjauno šo noteikumu 12.1. apakšpunktā minēto informāciju, iekļaujot arī šo noteikumu 12.3. apakšpunktā minēto informāciju.
61. Valsts nodevas apmērs ir šāds:
61.1. par psihologa reģistrēšanu reģistrā – 10 euro;
61.2. par psihologa sertifikāta izsniegšanu (tai skaitā veicot resertifikāciju) – 10 euro;
61.3. par psihologa–pārrauga tiesību piešķiršanu un psihologa–pārrauga reģistrēšanu reģistrā – 10 euro.
64. Valsts nodeva, sertifikācijas pārbaudījuma maksa vai psihologa–pārrauga pārbaudījuma maksa iemaksājama dienesta kontā attiecīgi pirms personas (psihologa) reģistrēšanas reģistrā, psihologa sertifikāta iegūšanas, psihologa–pārrauga tiesību piešķiršanas, psihologa sertifikācijas pārbaudījuma vai psihologa–pārrauga pārbaudījuma.
65. Šo noteikumu 64. punktā minēto maksājumu veic ar tāda pakalpojumu sniedzēja starpniecību, kuram Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma izpratnē ir tiesības sniegt pakalpojumu.
66. Reģistrs ar 2019. gada 1. janvāri ir sistēmas sastāvdaļa. Datu pārraide no Sodu reģistra un Iedzīvotāju reģistra (šo noteikumu 11. punkts) notiek ar 2019. gada 1. janvāri. Lēmumu par psihologa reģistrēšanu vai reģistrēšanas atteikumu, psihologa sertifikāta piešķiršanu vai psihologa sertifikāta piešķiršanas atteikumu, psihologa–pārrauga tiesību piešķiršanu vai šo tiesību piešķiršanas atteikumu, psihologa profesionālās darbības apturēšanu, izbeigšanu, atjaunošanu un psihologa sertifikāta apturēšanu, anulēšanu, atjaunošanu, kā arī psihologa–pārrauga tiesību apturēšanu, anulēšanu un atjaunošanu līdz 2018. gada 31. decembrim publicē dienesta tīmekļvietnē. Līdz attiecīgas funkcionalitātes nodrošināšanai sistēmā padome šo noteikumu 4. un 45. punktā minēto informāciju iegūst, sadarbojoties ar personu (psihologu) un kompetentajām institūcijām (attiecībā uz Iedzīvotāju reģistru dienests saņem datus tiešsaistes datu pārraides režīmā).
Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis
(papildinātais mazais Latvijas valsts ģerbonis)
Latvijas Republika
Izglītības kvalitātes valsts dienests
Psihologa reģistrācijas apliecība
Nr. | Rīga | |||
| (izsniegšanas datums) | (reģistrācijas numurs) |
| (vārds, uzvārds) |
| (personas kods) |
| (profesionālās darbības joma) |
| Izglītības kvalitātes valsts dienesta amatpersona | |||
| (paraksts) | (vārds, uzvārds) |
Z. v.
Piezīme. Dokumenta rekvizītus "paraksts" un "Z. v." neaizpilda, ja elektroniskais dokuments ir sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.
(papildinātais mazais Latvijas valsts ģerbonis)
Latvijas Republika
Psihologu sertifikācijas padome
Psihologa sertifikāts
| Nr. | ||||||
| (izdošanas vieta) | ||||||
| (datums) | ||||||
| (vārds, uzvārds) | ||||||
| (personas kods) | ||||||
ir ieguvis(-usi) tiesības patstāvīgi veikt psihologa profesionālo darbību
| jomā |
| Sertifikāts derīgs līdz | ||||||||
| (datums) | ||||||||
| Psihologu sertifikācijas padomes priekšsēdētājs | ||||||||
| (paraksts) | (vārds, uzvārds) | |||||||
Piezīme. Dokumenta rekvizītus "datums" un "paraksts" neaizpilda, ja elektroniskais dokuments ir sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.
(papildinātais mazais Latvijas valsts ģerbonis)
Latvijas Republika
Psihologu sertifikācijas padome
Psihologa–pārrauga apliecība
Nr. | Rīga | |||
| (izsniegšanas datums) | (reģistrācijas numurs) |
| (vārds, uzvārds) |
| (personas kods) |
ieguvis psihologa–pārrauga tiesības
| (pārraudzības profesionālās darbības joma) |
| Psihologu sertifikācijas padomes priekšsēdētājs | |||
| (paraksts) | (vārds, uzvārds) |
Z. v.
Piezīme. Dokumenta rekvizītus "paraksts" un "Z. v." neaizpilda, ja elektroniskais dokuments ir sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.
Vērtējums (balles) | Skaidrojums | Apguves līmenis |
10 | Zināšanas par psihologa pienākumiem un uzdevumiem, t. sk. profesionālajā darbībā izvēlētajām metodēm atbilstoši psiholoģijas nozares teorijai un praksei, izpētes priekšmetiem (personības iezīmes, intelektuālās spējas u. c.), objektiem (indivīds, grupa vai organizācija) un ētikas normām pārsniedz noteikto nepieciešamo zināšanu apjomu un liecina par psihologa profesionālās darbības dziļu izpratni. Ir prasme patstāvīgi izmantot iegūtās zināšanas problēmjautājumu un konfliktsituāciju risināšanā | Izcili |
9 | Pilnīga izpratne par psihologa pienākumiem un uzdevumiem, t. sk. profesionālajā darbībā izvēlētajām metodēm atbilstoši psiholoģijas nozares teorijai un praksei, izpētes priekšmetiem (personības iezīmes, intelektuālās spējas u. c.), objektiem (indivīds, grupa vai organizācija) un ētikas normām. Ir prasme patstāvīgi izmantot iegūtās zināšanas. Spēj iegūtās zināšanas un prasmes izmantot pilnībā vai gandrīz pilnībā | Teicami |
8 | Apgūti psihologa profesionālās darbības principi un metodes atbilstoši psiholoģijas nozares teorijai un praksei (pienākumi, uzdevumi) un ētikas normas. Spēj iegūtās zināšanas un prasmes izmantot standartsituācijās, taču konstatējama atsevišķu sarežģītu problēmjautājumu nepietiekama izpratne | Ļoti labi |
7 | Apgūti psihologa profesionālās darbības principi un metodes atbilstoši psiholoģijas nozares teorijai un praksei (pienākumi, uzdevumi) un ētikas normas. Spēj izmantot iegūtās zināšanas un prasmes, taču konstatējama atsevišķu problēmjautājumu nepietiekami dziļa izpratne | Labi |
6 | Apmierinoša izpratne par psihologa profesionālās darbības principiem un metodēm atbilstoši psiholoģijas nozares teorijai un praksei (pienākumi, uzdevumi) un ētikas normām, taču konstatējama atsevišķu jautājumu nepietiekami dziļa izpratne un nespēja iegūtās zināšanas izmantot atsevišķu problēmjautājumu risināšanā | Gandrīz labi |
5 | Kopumā apmierinoša izpratne par psihologa profesionālās darbības principiem un metodēm atbilstoši psiholoģijas nozares teorijai un praksei (pienākumi, uzdevumi), ētikas normām, taču konstatējami būtiski trūkumi spējā izmantot iegūtās zināšanas praksē atsevišķu problēmjautājumu risināšanā | Viduvēji |
4 | Apgūtas virspusīgas zināšanas par psihologa profesionālās darbības principiem un metodēm atbilstoši psiholoģijas nozares teorijai un praksei (pienākumi, uzdevumi) un ētikas normām, taču nespēj iegūtās zināšanas un prasmes izmantot | Gandrīz viduvēji |
3 | Vājas zināšanas par biežāk lietotajiem psihologa profesionālās darbības principiem un metodēm atbilstoši psiholoģijas nozares teorijai un praksei (pienākumi, uzdevumi) un ētikas normām un nav prasmes tās praktiski izmantot | Vāji |
2 | Ļoti vājas zināšanas par biežāk lietotajiem psihologa profesionālās darbības principiem un metodēm atbilstoši psiholoģijas nozares teorijai un praksei (pienākumi, uzdevumi) un ētikas normām un nav prasmes tās praktiski izmantot | Ļoti vāji |
1 | Nav izpratnes par biežāk lietotajiem psihologa profesionālās darbības principiem un metodēm atbilstoši psiholoģijas nozares teorijai un praksei (pienākumi, uzdevumi) un ētikas normām. Nav psihologa profesionālajā darbībā nepieciešamo zināšanu un prasmju | Neapmierinoši |
 |
 |
 |
 |