Ministru kabineta rīkojums Nr. 211
Rīgā 2018. gada 14. maijā (prot. Nr. 23 22. §)
1. Izdarīt Finanšu sektora attīstības plānā 2017.-2019. gadam (apstiprināts ar Ministru kabineta 2017. gada 21. marta rīkojumu Nr. 126 "Par Finanšu sektora attīstības plānu 2017.-2019. gadam") šādus grozījumus:
1.1. aizstāt 2. sadaļas 1. punkta 1.1. apakšpunkta 1.1.1. uzdevuma ailē "Izpildes termiņš" skaitļus un vārdus "2018. gada 30. jūnijs" ar skaitļiem un vārdiem "2020. gada 1. septembris";
1.2. izteikt 2. sadaļas 1. punkta 1.1. apakšpunkta 1.1.4. uzdevumu šādā redakcijā:
"1.1.4. | Klientu videoidentifikācijas regulējuma izstrāde, vērtējot citu valstu pieredzi, lai noteiktu videoidentifikāciju kā klienta identifikācijas veidu, kurā klients personīgi piedalās identifikācijas procedūrā. Pasākums īstenojams saskaņā ar apstiprinātu 1.2.1. pasākumā paredzēto visaptverošo politikas plānošanas dokumentu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā. | Izstrādāts Ministru kabineta noteikumu projekts. | Ministru kabineta noteikumu projekta izstrāde saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma 22. panta trešo daļu. | FM | FKTK, LKA, LMENA, VARAM, LTRK |
2018. gada 1. aprīlis" |
1.3. aizstāt 2. sadaļas 1. punkta 1.1. apakšpunkta 1.1.5. uzdevuma ailē "Izpildes termiņš" skaitļus un vārdus "2017. gada 31. decembris" ar skaitļiem un vārdiem "2018. gada 1. aprīlis";
1.4. izteikt 2. sadaļas 1. punkta 1.1. apakšpunkta 1.1.6. uzdevumu šādā redakcijā:
"1.1.6. | Ieviest regulācijas smilšukastes (regulatory sandbox) risinājumu. Pasākums īstenojams saskaņā ar apstiprinātu 1.2.1. pasākumā paredzēto visaptverošo politikas plānošanas dokumentu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā. | Pilnveidota vide jaunu inovatīvu finanšu pakalpojumu attīstības nodrošināšanai. | 1. Ieviests regulācijas smilšukastes (regulatory sandbox) risinājums inovatīvu finanšu pakalpojumu attīstības nodrošināšanai un starptautiskai FinTech nozares konkurētspējai. | FKTK | FM, PTAC, LAFPA, LKA, LMENA, STARTin | 1. 2017. gada 31. decembris |
2. Iesniegts izvērtējums par sagatavotā regulācijas smilšukastes risinājuma darbības modeli un iesniegti priekšlikumi turpmākai darbībai. | 2. 2018. gada 31. decembris" |
1.5. papildināt 2. sadaļas 1. punkta 1.1. apakšpunktu ar 1.1.7. uzdevumu šādā redakcijā:
"1.1.7. | Izstrādāt koncepciju par datos balstītu pārvaldes organizēšanu, kas ietvertu arī arhitektūras izstrādi finanšu industrijas uzturētam tehnoloģiskam risinājumam (sistēmai), kas bez informācijas (datu) nodrošināšanas valsts funkciju veikšanai kalpotu arī par efektīvu līdzekli nozarē identificēto risku mazināšanai (piemēram, automatizētai datu apmaiņai, transakciju monitoringam) un nākotnes pārmaiņu ieviešanai, vienlaikus nepaaugstinot riskus personas datus saturošas informācijas prettiesiskai apstrādei un izmantošanai. | Izstrādāta koncepcija par datos balstītu pārvaldes organizēšanu. | Efektīvāka publiskās-privātās un privātās-privātās informācijas apmaiņa. | LKA | FKTK, FM, TM, KD | 2019. gada 31. decembris" |
1.6. aizstāt 2. sadaļas 1. punkta 1.2. apakšpunkta 1.2.3. uzdevuma ailē "Izpildes termiņš" skaitļus un vārdus "2017. gada 1. oktobris" ar skaitļiem un vārdiem "2018. gada 1. oktobris";
1.7. aizstāt 2. sadaļas 1. punkta 1.2. apakšpunkta 1.2.4. uzdevuma ailē "Izpildes termiņš" skaitļus un vārdus "2017. gada 31. decembris" ar skaitļiem un vārdiem "2018. gada 31. decembris";
1.8. izteikt 2. sadaļas 2. punkta 2.1. apakšpunkta 2.1.1.1. uzdevumu šādā redakcijā:
"2.1.1.1. | Valsts atbalsta programmas mājokļa iegādei garantiju saņēmēju loka paplašināšana, paredzot iespēju garantiju piešķirt ne tikai ģimenēm ar bērniem, bet arī jaunajiem speciālistiem mājokļa iegādei. |
Sniegts atbalsts:
2018. gadā - 5062 ģimenēm ar bērniem un jaunajiem speciālistiem. 2019. gadā - 5568 ģimenēm ar bērniem un jaunajiem speciālistiem. |
Sniegts atbalsts:
2018. gadā - 5062 ģimenēm ar bērniem un jaunajiem speciālistiem. 2019. gadā - 5568 ģimenēm ar bērniem un jaunajiem speciālistiem. |
EM | FM, ALTUM | Ik gadu laika periodā no 2017. līdz 2019. gadam" |
1.9. aizstāt 2. sadaļas 2. punkta 2.1. apakšpunkta 2.1.1.3. uzdevuma ailē "Izpildes termiņš" skaitļus un vārdus "2017. gada 1. aprīlis" ar skaitļiem un vārdiem "2018. gada 1. aprīlis";
1.10. papildināt 2. sadaļas 2. punkta 2.1. apakšpunktu ar 2.1.1.6. uzdevumu šādā redakcijā:
"2.1.1.6. | Izveidot kopīgu Finanšu sektora ombudu. | Izveidots kopīgs Finanšu sektora ombuds. | Sekmēta finanšu nozares pašregulācijas tālāka attīstība, kvalitatīvāk un vispusīgāk tiek izskatītas finanšu sektora klientu sūdzības. | LKA | LAA, LMENA | 2018. gada 31. decembris" |
1.11. aizstāt 2. sadaļas 2. punkta 2.1. apakšpunkta 2.1.2.1. uzdevuma ailē "Izpildes termiņš" skaitļus un vārdus "2. 2017. gada 30. septembris" ar skaitļiem un vārdiem "2. 2018. gada 1. maijs";
1.12. aizstāt 2. sadaļas 2. punkta 2.1. apakšpunkta 2.1.2.2. uzdevuma ailē "Izpildes termiņš" skaitļus un vārdus "2017. gada 30. septembris" ar skaitļiem un vārdiem "2018. gada 1. maijs";
1.13. aizstāt 2. sadaļas 3. punkta 3.1. apakšpunkta 3.1.1. uzdevuma ailē "Izpildes termiņš" skaitļus un vārdus "2017. gada 31. decembris" ar skaitļiem un vārdiem "2018. gada 31. decembris";
1.14. aizstāt 2. sadaļas 3. punkta 3.1. apakšpunkta 3.1.2. uzdevuma ailē "Izpildes termiņš" skaitļus un vārdus "2017. gada 31. decembris" ar skaitļiem un vārdiem "2018. gada 31. decembris";
1.15. aizstāt 2. sadaļas 3. punkta 3.1. apakšpunkta 3.1.3. uzdevuma ailē "Izpildes termiņš" skaitļus un vārdus "2017. gada 31. decembris" ar skaitļiem un vārdiem "2019. gada 31. decembris";
1.16. aizstāt 2. sadaļas 3. punkta 3.2. apakšpunkta 3.2.3. uzdevuma ailē "Izpildes termiņš" skaitļus un vārdus "2018. gada 1. jūlijs" ar skaitļiem un vārdiem "2018. gada 31. decembris";
1.17. aizstāt 2. sadaļas 3. punkta 3.2. apakšpunkta 3.2.4. uzdevuma ailē "Izpildes termiņš" skaitļus un vārdus "2017. gada 31. decembris" ar skaitļiem un vārdiem "2018. gada 31. decembris";
1.18. papildināt 2. sadaļas 3. punkta 3.3. apakšpunktu ar 3.3.5. uzdevumu šādā redakcijā:
"3.3.5. | Mazākuma akcionāru tiesību aizsardzības pilnveidošana. | Sagatavots izvērtējums par grozījumiem normatīvajos aktos. | Sagatavots informatīvais ziņojums par grozījumu normatīvajos aktos izvērtējumu. | FM | TM, FKTK | 2018. gada 31. decembris" |
1.19. aizstāt 2. sadaļas 4. punkta 4.4. uzdevuma ailē "Izpildes termiņš" skaitļus un vārdus "2017. gada 30. oktobris" ar skaitļiem un vārdiem "2018. gada 1. maijs";
1.20. aizstāt 2. sadaļas 4. punkta 4.5. uzdevuma ailē "Izpildes termiņš" skaitļus un vārdus "2017. gada 31. decembris" ar skaitļiem un vārdiem "2018. gada 1. maijs";
1.21. svītrot 2. sadaļas 4. punkta 4.8. uzdevumu;
1.22. aizstāt 2. sadaļas 4. punkta 4.10. uzdevuma ailē "Izpildes termiņš" skaitļus un vārdus "2017. gada 30. septembris" ar skaitļiem un vārdiem "2018. gada 30. septembris";
1.23. aizstāt 2. sadaļas 4. punkta 4.11. uzdevuma ailē "Izpildes termiņš" skaitļus un vārdus "2017. gada 1. septembris" ar skaitļiem un vārdiem "2018. gada 31. decembris";
1.24. aizstāt 2. sadaļas 4. punkta 4.12. uzdevuma ailē "Izpildes termiņš" skaitļus un vārdus "2017. gada 3. jūlijs" ar skaitļiem un vārdiem "2018. gada 1. maijs";
1.25. papildināt 2. sadaļas 4. punktu ar 4.13. uzdevumu šādā redakcijā:
"4.13. | Izvērtēt iespējas noslēgt vienošanos ar Eiropas Investīciju fondu un Lietuvas un Igaunijas atbildīgajām institūcijām par Baltijas Inovāciju fonda pēcteča - Baltijas Inovāciju fonda II - izveidi. | Sagatavots izvērtējums un veiktas pārrunas ar Eiropas Investīciju fondu un Lietuvas un Igaunijas atbildīgajām institūcijām. | Papildu finansējuma avota nodrošinājums Latvijas uzņēmumiem un potenciāli augsta ienesīguma līmeņa investīciju iespējas Latvijas pensiju fondiem. | FM | EM, ALTUM, LVCA | 2018. gada 30. jūnijs" |
1.26. papildināt plānu ar 2.1 sadaļu šādā redakcijā (pielikums).
2. Finanšu ministrijai nedēļas laikā iesniegt precizēto plānu Valsts kancelejā.
Ministru prezidents Māris Kučinskis
Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola
Finanšu ministrijas iesniegtajā redakcijā
Pielikums
Ministru kabineta
2018. gada 14. maija
rīkojumam Nr. 211
"2.1 Plāna papildus paredzētie uzdevumi un pasākumi
Finanšu sektora attīstības plāna 2017.-2019. gadam horizontālā prioritāte - finanšu sektora noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas atbilstības un valsts reputācijas paaugstināšana1 Ņemot vērā to, ka Latvijas finanšu sektora paaugstinātā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riska ekspozīcija rada draudus valsts reputācijai un Latvijas finanšu sektora stabilai ilgtermiņa attīstībai, tādējādi Finanšu sektora attīstības plānā 2017.-2019. gadam ietvertie pasākumi tiek plānoti ar nosacījumu, ka tie nepalielina esošo noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riska līmeni, bet vērsti uz tā kontrolētu plānveidīgu pazeminājumu. |
|||||
Steidzamības kārtā īstenojami pasākumi uz risku balstītas uzraudzības pasākumu pilnveidošanai un augsta riska biznesa modeļu straujākai pārskatīšanai | |||||
Nr. p. k. | Pasākums | Uzdevums | Uzdevuma izpilde | Atbildīgā institūcija | Termiņš |
1. | Kredītiestāžu biznesa modeļu maiņa |
Visām Latvijas kredītiestādēm, kuras specializējas ārvalstu
klientu apkalpošanā, ir sniegta sākotnējā informācija par
nepieciešamību nodrošināt bankas biznesa modeļa ātrākas
izmaiņas, lai novērstu un mazinātu riskantu darījumu
īpatsvaru bankas biznesā.
Uzraudzīt kredītiestāžu biznesa modeļu maiņu, samazinot augsta riska klientu īpatsvaru, sasniedzot FKTK noteiktos mērķa lielumus nozarei kopumā. |
Regulāri (tuvākajos 6 mēnešos vismaz 2 reizes mēnesī) par rezultātiem bankas biznesa modeļu maiņas procesu un ABLV likvidācijas procesa gaitu informēt Finanšu sektora attīstības padomi (turpmāk - FSAP) | FKTK | Pastāvīgi |
2. | Augsta riska klientu finanšu operāciju pārtraukšana un ierobežošana |
2.1. Gadījumā, ja čaulas veidojums atbilst Noziedzīgi
iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas
novēršanas likuma 1. panta 15.1 punkta
kritērijiem, tad sadarbībai ar to būtu jābūt aizliegtai ar
likumu. Šāds risinājums ļaus efektīvi mazināt un novērst
nevēlamo klientu klātbūtni Latvijas finanšu sistēmā un
skaidri paust Latvijas nostāju.
2.2. Vienlaikus ar regulējumu čaulu kompāniju kredīta apgrozījuma aizliegšanai, nepieciešams izstrādāt tiesību aktu, kas noteiktu pasākumus riska ierobežošanai augsta riska pakalpojumos, piemēram, pakalpojumos, kuri saistīti ar fiduciārajiem trasta darījumiem, privātbanķiera pakalpojumiem. 2.3. Izstrādājot regulējumu jāievēro Ministru kabineta 2018. gada 6. martā lēmumu, paredzot nodevas ieviešanas riskantajiem darījumiem (sākotnēji - tikai čaulu veidojumiem) pakāpenisku valsts nodevas likmes pieaugumu ar nākamo gadu un paredzot, ka finanšu ministram ir tiesības palielināt likumā "Par valsts budžetu 2018. gadam" noteikto apropriāciju budžeta programmā 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" atbilstoši papildu ieskaitītajiem šīs nodevas ieņēmumiem, kas pamatojoties uz Ministru kabineta lēmumu tiks novirzīti kontrolējošo, uzraugošo un finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklējošo iestāžu kapacitātes stiprināšanas pasākumiem. |
2.1. FKTK un FM ir izstrādājuši likumprojektu
"Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un
terorisma finansēšanas novēršanas likumā", kas precizē
čaulas veidojumu definīciju un paredz aizliegumu
sadarboties, ja čaulas veidojums atbilst trīs minētajā
likumā noteiktajām pazīmēm.
2.2., 2.3. FKTK, FM un LKA izstrādāt priekšlikumus normatīvo aktu grozījumiem augsta riska klientu finanšu pakalpojumu ierobežošanai. |
FKTK, FM |
Likumprojekti iesniegts izskatīšanai Ministru kabinetā -
2018. gada 3. aprīlī;
Izskatīts Saeimā -2018. gada 26. aprīlī |
3. | Finanšu noziegumu atklāšanas SUV |
Ieviest publisko un privāto partnerību informācijas apmaiņā
un cīņā ar finanšu noziegumiem pēc Apvienotās Karalistes
"JMLIT operatīvā grupas" parauga.
Kredītiestādēm šāda sadarbība sākotnēji būtu brīvprātīga. |
LKA ir sagatavojusi priekšlikumus konkrētiem grozījumiem
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma
finansēšanas novēršanas likumā, lai risinātu jautājumus par
sadarbības modeļa un informācijas apmaiņas pilnveidi.
Pārrunāts ar FM un sagatavots virzībai. |
FM sadarbībā ar LKA, TM un IeM | Likumprojekts iesniegts izskatīšanai Ministru kabinetā -2018. gada 3. maijs |
4. | Informācijas apmaiņa ar Krieviju atbilstoši Globālajam standartam par automātisko informācijas apmaiņu par finanšu kontiem nodokļu jomā (CRS) | Nodrošināt automātisko informācijas apmaiņu par finanšu kontiem ar Krieviju, lai iegūtu informāciju, kas ir būtiska abu valstu nodokļu administrēšanai. | FM izstrādā attiecīgus grozījumus Ministru kabineta 2016. gada 5. janvāra noteikumos Nr. 20 "Kārtība, kādā finanšu iestāde izpilda finanšu kontu pienācīgas pārbaudes procedūras un sniedz Valsts ieņēmumu dienestam informāciju par finanšu kontiem". | FM | 2018. gada 1. aprīlis - iesniegšana Ministru kabinetā. |
5. | Kontroles dienesta vadītāja atlase | Tā kā esošajam Kontroles dienesta priekšsēdētājam, pilnvaru termiņš beidzas 2018. gada 31. maijā, Valsts kancelejai veikt Kontroles dienesta priekšsēdētāja atlases procesu. | Veikta Kontroles dienesta vadītāja atlase | Valsts kanceleja | Valsts kancelejai pabeigt Kontroles dienesta vadītāja atlasi līdz 2018. gada 9. aprīlim. |
Uzraugošo, kontrolējošo un izmeklējošo iestāžu kapacitātes stiprināšana | |||||
6. | MONEYVAL novērtēšanas procesā konstatēto trūkumu proaktīva novēršana | Visas MONEYVAL novērtēšanas procesā iesaistītās institūcijas iesniedz priekšlikumus papildu pasākumiem vai esošo pasākumu pilnveidojumiem, lai novērstu MONEYVAL novērtēšanas procesā konstatētos trūkumus, pilnveidojot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas sistēmas efektivitāti. | Visas MONEYVAL novērtēšanas procesā iesaistītās institūcijas līdz 2018. gada 25. maijam iesniedz FM priekšlikumus | FM | Finanšu ministrija līdz 2018. gada 13. jūnijam iesniedz izskatīšanai FSAP apkopotus priekšlikumus par papildu veicamajiem pasākumiem. |
7. | FKTK un Kontroles dienesta papildus funkcionalitātes pārbaude |
7.1. Atbalstīt Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu)
komisijas uzraudzītu FKTK un Kontroles dienesta papildus
pārbaudi par uzraudzības un kontroles mehānisma
efektivitāti nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas un
terorisma finansēšanas, sankciju pārkāpumu un korupcijas
novēršanu finanšu sektorā.
7.2. Uzsākt sarunas ar OECD, SVF un Pasaules Banku un par sarunu rezultātiem informēt Ministru kabinetu un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju. |
Uzsāktas sarunas ar OECD, SVF un PB un izstrādāti papildus pārbaudes nosacījumi. | ĀM, FM | Sadarbībā ar OECD, PB vai SVF izstrādāti pārbaudes nosacījumi un informācija iesniegta MK un Saeimas budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā - 2018. gada 7. maijs. |
8. | Kontroles dienesta institucionālās padotības maiņa | Veikts izvērtējumu par Kontroles dienesta institucionālo modeli, ievērojot LKA ieteikumus | Veikts izvērtējums par Kontroles dienesta institucionālo modeli, ņemot vērā papildus pārbaudes un MONEYVAL ietvaros secināto. | FM, TM, IeM, ĢP | Līdz 2019. gada 1. janvārim izvērtējums iesniegts izskatīšanai FSAP. |
9. | FKTK padomes locekļu izvirzīšanas un iecelšanas kārtība | Nepieciešams izvērtēt, vai FKTK likumā būtu nosakāms, ka FKTK trīs padomes locekļus (tāpat kā FKTK priekšsēdētāju un viņa vietnieku) amatā ieceļ Saeima pēc Latvijas Bankas prezidenta un finanšu ministra kopīga priekšlikuma, nevis FKTK priekšsēdētājs, jo šāda padomes locekļu iecelšana amatā praktiski ir vienpersoniski atkarīga no FKTK priekšsēdētāja, kas neliecina par šīs procedūras caurspīdīgumu un rada draudus padomes locekļu neitralitātei. | Veikt izvērtējumu par pilnveidojumiem padomes locekļu izvirzīšanas un iecelšanas kārtības maiņai, vienlaikus izvērtējot iespēju departamentu vadītāju funkcijas nodalīt no padomes locekļa funkcijām | FM sadarbībā ar FKTK | FM izvērtējumu un priekšlikumus tālākai rīcībai līdz 2018. gada 15. septembrim iesniegt izskatīšanai FSAP sēdē. |
Papildu pasākumi uz risku balstītas uzraudzības pasākumu pilnveidošanai un augsta riska biznesa modeļu straujākai pārskatīšanai | |||||
10. | Pasākumi deklarētas skaidras naudas aizturēšanai uz robežas šaubu gadījumā par šo līdzekļu izcelsmi | Lai nodrošinātu tiesībsargājošo iestāžu efektīvu rīcību nedeklarētas vai nepatiesi deklarētas skaidras naudas izcelsmes noskaidrošanā, ar mērķi novērst noziedzīgi iegūtu līdzekļu pārvietošanu Eiropas kopienas muitas teritorijā, kā arī, lai veiktu citus pasākumus noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošanai, sagatavot izvērtējumu par Krimināllikuma 195. panta un 195.²pantā paredzētās atbildības piemērošanu praksē un priekšlikumus tālākai rīcībai iesniegt izskatīšanai FSAP. | Veikts izvērtējums un priekšlikumi tālākai rīcībai iesniegti izskatīšanai FSAP sēdē | FM, TM, IeM un ĢP | FM līdz 2018. gada 7. maijam iesniedz izvērtējums ar priekšlikumiem tālākai rīcībai izskatīšanai FSAP sēdē. |
11. | Starptautisko sankciju regulējuma pilnveidošana | Aicināt FKTK aktualizēt jautājumu par normatīvo aktu grozījumiem starptautisko sankciju piemērošanas efektivitātes paaugstināšanai un sadarbībā ar Ārlietu ministriju izstrādāt nepieciešamos grozījumus vismaz attiecībā uz iekšējās kontroles sistēmu. | Veikt izvērtējumu un nepieciešamības gadījumā sagatavot grozījumus normatīvajos aktos, cita starpā, izvērtējot iespēju FKTK kā uzraugam izdot normatīvos noteikumus par sankciju piemērošanu. | ĀM sadarbībā ar FKTK | Līdz 2018. gada 15. aprīlim veikts izvērtējams un priekšlikumi iesniegti izskatīšanai FSAP sēdē. |
12. |
Iemaksu Noguldījumu garantiju fondā noteikšanas principu
pārskatīšana
Izvērtēt iespēju uz riska balstītu iemaksu apjoma noteikšanai |
Finanšu ministrijai izstrādāt un iesniegt izskatīšanai Ministru kabineta sēdē likumprojektu "Grozījumi Noguldījumu garantiju likumā", paredzot, ka iemaksas noguldījumu garantiju fondā aprēķina, ņemot vērā vidējo svērto katras dienas atlikumu noguldījumu piesaistītājā iepriekšējā ceturksnī. | Jāsagatavo ietekmes izvērtējums un uz tā pamata priekšlikumi izmaiņām Noguldījumu garantiju fonda likumā. | FKTK sadarbībā ar FM | FKTK līdz 2018. gada 15. aprīlim veic ietekmes izvērtējumu par iespējamo aprēķina metodikas maiņu. |
13. | Prasības kredītiestāžu darbiniekiem | Lai pārbaudītu kredītiestādēs strādāt gribošo un strādājošo personu atbilstību darba pienākumiem un nodrošinātu sabiedrības uzticību finanšu sektoram, kā arī mazinātu riskus, ka negodprātīgi darbinieki iesaistītu kredītiestādi noziedzīgās darbībās, LKA ieskatā, Kredītiestāžu likumā jānosaka, ka finanšu pakalpojumu sniegšanā tieši iesaistītas personas nedrīkstētu būt sodītas par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu (kamēr sodāmība nav dzēsta vai noņemta) vai tādas personas, kurām ir aktīvs maksātnespējas process. | Jāveic izvērtējums par LKA piedāvātajiem normatīvo aktu grozījumiem un nepieciešamības gadījumā sagatavoti atbilstoši normatīvo aktu grozījumu projekti. | FM sadarbībā ar LKA, FKTK un IeM (Informācijas centrs) | Līdz 2018. gada 1. jūlijam sagatavoti grozījumi normatīvajos aktos un iesniegti izskatīšanai Ministru kabinetā. |
14. | Ierobežojumi kļūt par kredītiestādes valdes locekli, valdes priekšsēdētaju vai padomes priekšsēdētaju | LKA ieskatā no korporatīvās pārvaldības un risku uzņemšanās viedokļa būtu izvērtējams, vai kredītiestādes akcionārs - fiziska persona ar būtisku līdzdalību (10% un vairāk) drīkstētu būt šīs pašas kredītiestādes valdes loceklis, valdes priekšsēdētājs vai padomes priekšsēdētājs. Aicinām diskutēt par šo priekšlikumu un vērtēt tā turpmāku virzību. | Jāveic izvērtējums par LKA piedāvātajiem normatīvo aktu grozījumiem un nepieciešamības gadījumā sagatavoti atbilstoši normatīvo aktu grozījumu projekti | FM sadarbībā ar LKA un FKTK | Līdz 2018. gada 1. jūlijam sagatavoti grozījumi normatīvajos aktos un iesniegti izskatīšanai Ministru kabinetā |
15. | Patiesā labuma guvēju sliekšņa samazinājums no 25 % līdz 10 % vai sektoram pielāgota sliekšņa ieviešana, atsevišķa sliekšņa noteikšana politiski nozīmīgām personām | Mazinot slieksni, atklāšanas pienākums attieksies uz katru fizisku personu, kurai tiešas vai netiešas līdzdalības veidā pieder 10 % kapitāldaļu vai akciju. Eiropas Komisijas 2016. gada atzinumā2 novērtēts, ka 25 % slieksnis ir pārāk augsts un viegli apejams personām, kas vēlas paslēpties. Pie šāda sliekšņa teju 1 no 10 Lielbritānijas kompānijām norādīja, ka tai nav patiesā labuma guvēju. Sliekšņa samazinājums apgrūtinās radinieku, draugu un citu uzticamības personu nozīmēšanu par īpašniekiem. ASV ir noteikts 10 % slieksnis, vairākās Ieguves rūpniecības pārredzamības iniciatīvas valstīs (EITI) tas noteikts pat 5 % apmērā. Lielbritānijas pieredze rāda, ka pazeminot slieksni, grūtības ar patiesā labuma guvēju identificēšanu piedzīvo tikai 2 % uzņēmumu. Latvija var noteikt jūtīgos sektorus, kam piemērot samazinātus sliekšņus. | Sagatavots izvērtējums | FM sadarbībā ar TM, FKTK | Izvērtējums iesniegts izskatīšanai FSAP sēdē līdz 2018. gada 31. decembrim |
16. | Mehānisma ieviešana nominālo direktoru identificēšanai patiesā labuma guvēju reģistrā | NILLTFNL pieļauj par uzņēmuma patiesā labuma guvēju uzskatīt personu, kura ieņem amatu augstākās pārvaldības institūcijā, ja patiesā labuma guvēju nav iespējams noskaidrot. Šādas personas var būt ārzonu uzņēmumu iecelti nominālie direktori bez reālas kontroles pār uzņēmumu. Tas apgrūtina naudas atmazgāšanas risku novērtēšanu, tāpēc nominālie direktori būtu uzskatāmi norādāmi uzņēmumu reģistrā. Par to panākta vienošanās arī sarunās par jauno Eiropas direktīvu naudas atmazgāšanas novēršanas jomā (5AMLD) 2017. gada decembrī. | Sagatavots izvērtējums | FM sadarbība ar TM un FKTK | Iesniegts izskatīšanai FSAP sēdē līdz 31.12.2018. |
17. | Licencēšanas noteikumu izstrāde pakalpojumu sniedzējiem nefinanšu sektorā | Licencēšanas noteikumu izstrāde pakalpojumu sniedzējiem nefinanšu sektorā, kas piesaista klientus bankām (galvenokārt NILLTFNL 3. panta 3., 4., 5. daļas subjektiem). Šiem uzņēmumiem licencēšanas un licences derīguma perioda laikā jāpiemēro t. s. atbilstības un piemērotības jeb fit and proper tests (pārbaužu kopums, lai pārliecinātos, ka uzņēmums atbilst NILLTFNL prasībām), izmantojot līdzīgus standartus kā finanšu iestādēm. Šādas pārbaudes jāveic arī pakalpojumu sniedzēju filiālēs un meitasuzņēmumos. Noteikumi stiprinātu sektora pārraudzību un veicinātu izpratni par naudas atmazgāšanas regulējumu un iespējamajiem riskiem. | Sagatavots izvērtējums | FM sadarbībā ar EM | Pasākumu plānā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku ierobežošanai paredzētā pasākuma ietvaros |
18. | Aizliegums pakalpojumu sniedzējiem nefinanšu sektorā sadarboties ar juridiskiem veidojumiem, kas veicina patiesā labuma guvēju slēpšanu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju | Sankcijas par aizlieguma pārkāpumu var iekļaut licences zaudēšanu. | Sagatavoti priekšlikumi grozījumiem normatīvajos aktos | FM sadarbībā ar TM un EM | Līdz 2018. gada 31. decembrim priekšlikumi grozījumiem normatīvajos aktos iesniegti izskatīšanai FSAP. |
Informācijas apmaiņas mehānismu uzlabošana starp finanšu sektoru un valsti | |||||
19. | Informācijas apmaiņa starp kredītiestādēm | Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma 44. panta ceturtā daļa noteic, ka kredītiestādes var apmainīties ar personas datiem par personām, ar kurām šajā likumā noteiktajā kārtībā nav uzsāktas vai ir izbeigtas darījuma attiecības, šo personu patiesajiem labuma guvējiem un pilnvarotajām personām. Tomēr datu apstrādes tiesiskuma riski un vienotas formas neesamība attur kredītiestādes no šīs progresīvās tiesību normas praktiskas īstenošanas pilnā apjomā. | Uzdevuma izpildi veikt atbilstoši Finanšu sektora attīstības plāna 2017.-2019. gadam iekļauto pasākumu ieviešanas ietvaros | FM sadarbībā ar VARAM, LKA | Uzdevuma izpildi veikt atbilstoši Finanšu sektora attīstības plāna 2017.-2019. gadam iekļauto pasākumu ieviešanas ietvaros |
20. | Informācijas apmaiņa starp kredītiestādēm un Valsts ieņēmumu dienestu |
Piedāvājam uzsākt vismaz pilotprojektu, kas ļautu VID un
bankām operatīvāk apmainīties ar konkrētiem analizētiem
klientu datiem, lai precīzāk ziņotu VID un nepārslogotu gan
VID, gan bankas ar tehniskas informācijas apstrādi.
Lai nodrošinātu efektīvāku informācijas apmaiņu cīņai ar ēnu ekonomiku, Kredītiestāžu likuma 63. pantā būtu paredzama VID un kredītiestāžu operatīva sadarbība "nolūkā analizēt klientu rīcību, lai identificētu aizdomīgus darījumus nodokļu jomā". Kredītiestādēm šāda sadarbība sākotnēji būtu brīvprātīga (iespējams, sākotnēji terminēta pārejas noteikumos). Šāda mehānisma iedzīvināšana būtiski uzlabotu cīņu ar ēnu ekonomiku un mazinātu finanšu sektora izmantošanu, lai izvairītos no nodokļu nomaksas. |
Jāveic izvērtējums par LKA piedāvātajiem normatīvo aktu grozījumiem un nepieciešamības gadījumā sagatavoti atbilstoši normatīvo aktu grozījumu projekti | FM sadarbībā ar VID, LKA un FKTK | Līdz 2018. gada 1. jūlijam sagatavoti grozījumi normatīvajos aktos un iesniegti izskatīšanai Ministru kabinetā |
21. | Politiski nozīmīgu personu saraksts |
Šobrīd daļu no valsts amatpersonām, par kurām un kuru
radiniekiem ir ziņas Valsts ieņēmumu dienestam, iespējams
bez papildu darbībām identificēt kā politiski nozīmīgas
personas. Šīs personas, pamatojoties uz iesniegtajām valsts
amatpersonu deklarācijām, ir uzskatāmas par politiski
nozīmīgām personām.
Neapšaubāmi, ka katra likuma subjekta atbildība ir identificēt šādas personas. Tomēr ir grūti rast skaidrojumu, ka par Latvijas politiski nozīmīgām personām dati jāiegūst no ārvalstu datu bāzēm (atsevišķiem likuma subjektiem (ne bankām) nemaz to izmaksu dēļ nav viegli pieejamas). Savukārt šo personu radinieku noskaidrošanai jāiegūst plašs datu apjoms no daudzām nesaistītām personām un dažādiem reģistriem, ko Datu valsts inspekcija jau rakstveidā atzinusi par nesamērīgu datu apstrādi. Veidot politiski nozīmīgu personu sarakstu, kas satur tipiskākās un galvenās šādas personas (tas nekad nebūs pilnīgs un izsmeļošs), kā arī ir tikai informācijas avots un neatbrīvo likuma subjektus no atbildības. Tam uzreiz nav jāievieš dārgi IT risinājumi, piemēram, Dānijā tas ir publiski pieejams saraksts Excel formātā.3 |
Uzdevuma izpildi veikt atbilstoši Finanšu sektora attīstības plāna 2017.-2019. gadam iekļauto pasākumu ieviešanas ietvaros | FM sadarbībā ar VID, TM un IeM. | Uzdevuma izpildi veikt atbilstoši Finanšu sektora attīstības plāna 2017.-2019. gadam iekļauto pasākumu ieviešanas ietvaros |
22. | Bezmaksas piekļuve Latvijas patiesā labuma guvēju reģistram | Jebkura maksa, neatkarīgi no tās apjoma, rada barjeru sabiedrības tiesībām un iespējām saņemt informāciju. Lielbritānija 2016. gadā atcēla maksu par piekļuvi uzņēmumu reģistram. Rezultātā meklējumu skaits reģistrā pieaudzis no 6 miljoniem līdz 2 miljardiem gadā. | Sagatavots izvērtējums | TM sadarbībā ar FM | Iesniegts izskatīšanai FSAP sēdē līdz 2018. gada 31. decembrim" |
1 Konkrēti pasākumi iekļauti Finanšu sektora attīstības plānā 2017.-2019.gadam https://likumi.lv/ta/id/289590-par-finansu-sektora-attistibas-planu-2017-2019-gadam un Pasākumu plānā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku ierobežošanai https://likumi.lv/ta/id/291014-par-pasakumu-planu-noziedzigi-iegutu-lidzeklu-legalizacijas-un-terorisma-finansesanas-risku-ierobezosanai-2017-2019
2 http://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/%20TXT/?uri=CELEX%3A52016SC0223
3 Sk.: https://www.finanstilsynet.dk/da/Tal-og-Fakta/PEP-liste
Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola