Darbības ar dokumentu
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
Grozījumi likumā "Par piesārņojumu"
Izdarīt likumā "Par piesārņojumu" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2001, 9. nr.; 2002, 16. nr.; 2004, 2. nr.; 2005, 5. nr.; 2006, 9. nr.; 2007, 21., 23. nr.; 2009, 12. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 205. nr.; 2010, 104., 206. nr.; 2011, 120. nr.; 2013, 36. nr.; 2014, 38. nr.; 2016, 123. nr.) šādus grozījumus:
1. Aizstāt visā likumā vārdus "siltumnīcefekta gāzu emisijas vienību reģistrs" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "Kioto vienību un emisijas kvotu reģistrs" (attiecīgā locījumā).
2. 1. pantā:
papildināt pantu ar 3.6 un 3.7 punktu šādā redakcijā:
"36) kuģošanas sabiedrība - šā likuma izpratnē Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 29. aprīļa regulas (ES) 2015/757 par jūras transporta oglekļa dioksīda emisiju monitoringu, ziņošanu un verifikāciju un ar ko groza direktīvu 2009/16/EK (turpmāk - Regula Nr. 2015/757) 3. panta "d" punktā minētais uzņēmums;
37) emisijas kvotu izsolīšanas instruments - līdzekļi, kas iegūti, izsolot šā likuma 32.2 panta trešajā daļā minētās emisijas kvotas;";
papildināt pantu ar 22., 23., 24., 25., 26. un 27. punktu šādā redakcijā:
"22) transporta enerģijas aprites cikla siltumnīcefekta gāzu emisijas - visas oglekļa dioksīda (CO2), metāna (CH4) un vienvērtīgā slāpekļa oksīda (N2O) neto emisijas, ko var attiecināt uz transporta enerģiju, ietverot visas attiecīgās stadijas, sākot ar ieguvi vai audzēšanu un ražošanu, tostarp zemes izmantošanas maiņu, pārvadāšanu, ievešanu, izvešanu, izplatīšanu, apstrādi un sadedzināšanu, neatkarīgi no tā, kurā valstī tās tiek radītas;
23) augšposma emisijas - visas siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas rodas pirms jēlmateriāla nokļūšanas rafinēšanas vai pārstrādes rūpnīcā, kur ražo benzīnu, dīzeļdegvielu vai gāzeļļu, sašķidrināto naftas gāzi, saspiesto dabasgāzi, sašķidrināto dabasgāzi, saspiesto sintētisko metānu un saspiesto ūdeņradi;
24) transporta enerģijas siltumnīcefekta gāzu emisijas uz vienu enerģijas vienību - uz transporta enerģiju attiecināmo siltumnīcefekta gāzu emisiju (izteikta oglekļa dioksīda ekvivalentos) kopējās masas dalījums ar transporta enerģijas kopējo energoietilpību, kas degvielai ir izteikta kā tās zemākā siltumspēja;
25) degvielas piegādātājs - persona, kurai likumā "Par akcīzes nodokli" noteiktajos gadījumos ir pienākums samaksāt akcīzes nodokli par degvielu;
26) kravas izgarojumu emisijas kontroles sistēma - Starptautiskās Jūrniecības organizācijas Kuģošanas drošības komitejas cirkulāra Nr. 585 "Izgarojumu emisiju kontroles sistēmu standarti" 1.2.13. apakšpunktā noteiktā sistēma;
27) transporta enerģija - šā likuma izpratnē prece ar noteiktu vērtību, ar ko nodrošina transportlīdzekļa kustību un uzstādīto agregātu darbību."
3. Papildināt 2. pantu ar 10. punktu šādā redakcijā:
"10) novērst vai, ja tas nav iespējams, ierobežot piesārņojošo darbību radītās smakas."
4. Papildināt 3. pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:
"(5) Šis likums nosaka prasības jūras transporta oglekļa dioksīda emisiju monitoringam, ziņošanai un verifikācijai, ko veic saskaņā ar Regulu Nr. 2015/757."
5. Papildināt III nodaļu ar 18.2 pantu šādā redakcijā:
"18.2 pants. Elektromagnētisko lauku starojuma novērtēšana un ierobežošana
(1) Prasības elektromagnētisko lauku starojuma novērtēšanai attiecas uz ierīcēm - mehāniskām, elektriskām vai elektroniskām konstrukcijām, kā arī to apvienojumiem -, kas paredzētas speciālu funkciju izpildei:
1) zemas frekvences ierīcēm elektrības ražošanai un elektriskās strāvas pārvadei, tostarp sliežu ceļu strāvas pārvadei, ar nominālo spriegumu no viena kilovolta (kV) un vairāk, ieskaitot citas līdzīgas ierīces frekvenču diapazonā no viena herca (Hz) līdz deviņiem kiloherciem (kHz);
2) līdzstrāvas tālās pārvades un pārdales fiksētām ierīcēm, ieskaitot iekārtu darbību ar nominālo spriegumu no diviem kilovoltiem (kV);
3) augstfrekvenču jeb radiofrekvenču ierīcēm, tostarp fiksētām instalācijām, kas rada elektromagnētiskos laukus frekvenču diapazonā no deviņiem kiloherciem (kHz) līdz 300 gigaherciem (GHz).
(2) Ministru kabinets nosaka:
1) elektromagnētisko lauku starojuma robežlielumus un mērķlielumus, to piemērošanas kārtību un novērtēšanas metodes;
2) prasības elektromagnētisko lauku radītā riska novēršanai vai samazināšanai;
3) kompetento iestādi ierīču radītā elektromagnētisko lauku starojuma kontrolei."
6. 24.1 pantā:
izslēgt 2.1 daļas 1. punktā vārdu "ievadītā";
izslēgt 3.1 daļas otro teikumu;
aizstāt piektās daļas 3. punktā vārdus "un turpmākie periodi" ar vārdu "periods";
papildināt piekto daļu ar 4. punktu šādā redakcijā:
"4) ceturtais un turpmākie periodi - 10 kalendāra gadi, sākot ar 2021. gada 1. janvāri."
7. Papildināt 24.2 pantu ar trešo, ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:
"(3) Lai ierobežotu gaistošo organisko savienojumu emisiju, tai skaitā piesārņojošās darbības izraisīto smaku izplatīšanos, kas rodas, veicot naftas produktu un bīstamu ķīmisko vielu un maisījumu kravu iekraušanu tankkuģos, pašvaldības izdod saistošos noteikumus, kuros piesārņojošās darbības operatoriem, kas ostu teritorijās pārkrauj naftas produktus un bīstamas ķīmiskās vielas un maisījumus, kuru tvaika spiediens, mērot pēc Reida metodes, ir 27,6 kilopaskāli (kPa) vai vairāk, vai arī mazutu, jēlnaftu vai benzolu, ja šādu produktu, vielu un maisījumu kopējais piesārņojošās darbības atļaujā noteiktais apgrozījums operatora īpašumā vai lietošanā esošajā ostas teritorijā ir 200 000 tonnu gadā vai vairāk, tiek noteiktas prasības kravas izgarojumu emisijas kontroles sistēmu uzstādīšanai, darbībai un monitoringam.
(4) Pašvaldības saistošajos noteikumos, kas pieņemti saskaņā ar šā panta trešo daļu, pašvaldības ir tiesīgas noteikt smakas mērķlieluma pārsnieguma laika ierobežojumu, kas ir zemāks par 168 stundām kalendāra gadā, un paredzēt, ka atbilstība smakas mērķlielumam ir nodrošināma uz operatora lietošanā vai īpašumā esošās teritorijas robežas, kā arī noteikt kārtību, kādā par mērījumu rezultātiem informē institūciju, kas kontrolē ostas teritorijas aizsardzību pret piesārņojumu.
(5) Kravas izgarojumu emisijas kontroles sistēmas piesārņojošās darbības operators, kas ostas teritorijā pārkrauj naftas produktus un bīstamas ķīmiskās vielas, kuru tvaika spiediens, mērot pēc Reida metodes, ir 27,6 kilopaskāli (kPa) vai vairāk, vai arī mazutu, jēlnaftu vai benzolu, un ja šādu produktu un vielu apgrozījums operatora īpašumā vai lietošanā esošajā ostas teritorijā ir lielāks par 200 000 tonnu gadā, uzstāda līdz 2021. gada 31. decembrim, ja pašvaldība nav izdevusi saistošos noteikumus saskaņā ar šā panta trešo daļu vai ir izdevusi saistošos noteikumus, bet tajos nav noteikusi citu, agrāku termiņu kravas izgarojumu emisijas kontroles sistēmas uzstādīšanai ostas teritorijā. Pēc kravas izgarojumu emisijas kontroles sistēmu uzstādīšanas piesārņojošās darbības operators nodrošina to darbību un monitoringu, kā arī veic smakas mērķlielumu mērījumus uz savā lietošanā vai īpašumā esošās teritorijas robežas."
8. 28.1 pantā:
izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:
"28.1 pants. Siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujas pieteikšana, izsniegšana, grozīšana un atcelšana";
papildināt pirmo daļu pēc vārdiem "Iesniegumu atļaujas saņemšanai" ar vārdiem "vai grozīšanai";
papildināt pantu ar 3.1 daļu šādā redakcijā:
"(31) Iesniegumu atļaujas saņemšanai un tam pievienotos pielikumus un dokumentus iesniedz elektroniski, pēc elektroniskas reģistrēšanās sniedzot informāciju tiešsaistes režīmā Valsts vides dienesta vienotās vides informācijas sistēmas "TULPE" tīmekļvietnē. Iesniegumu atļaujas grozīšanai un tam pievienotos pielikumus un dokumentus iesniedz elektroniski, izmantojot Eiropas Komisijas izveidoto un uzturēto vienoto Eiropas Savienības Emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas informācijas apmaiņas sistēmu "DECLARE" (turpmāk - ES ETS informācijas apmaiņas sistēma "DECLARE"), kas sabiedrībai ir nepārtraukti pieejama tiešsaistes režīmā.";
papildināt ceturto daļu pēc vārda "Atļauju" ar vārdiem "vai tās grozījumus";
papildināt pantu ar 4.1 daļu šādā redakcijā:
"(41) Atļauju izsniedz A un B kategorijas atļauju izsniegšanas termiņā, ņemot vērā to, vai konkrētajam operatoram ir piešķirama A vai B kategorijas atļauja piesārņojošās darbības veikšanai vai C kategorijas apliecinājums.";
papildināt pantu ar septīto daļu šādā redakcijā:
"(7) Operators iesniedz attiecīgajai reģionālajai vides pārvaldei iesniegumu ar lūgumu atcelt izsniegto siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauju, ja tas vairs neveic kādu no šā likuma 2. pielikumā minētajām darbībām un nevēlas iesniegt šā likuma 24.1 panta trešajā daļā minēto iesniegumu."
9. Izslēgt 30. panta ceturtās daļas trešo teikumu.
10. 32.1 pantā:
izslēgt piektajā daļā vārdu "katram";
papildināt pantu ar 5.1 daļu šādā redakcijā:
"(51) Katram šā likuma 24.1 panta piektās daļas 4. punktā minētajam periodam Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija iekārtu sarakstu izstrādā un Ministru kabinets apstiprina reizi piecos gados.";
papildināt astotās daļas pirmo teikumu pēc vārdiem "iekārtu sarakstu" ar vārdiem un skaitļiem "šā likuma 24.1 panta piektās daļas 3. punktā minētajam periodam";
papildināt pantu ar 8.1 daļu šādā redakcijā:
"(81) Lai sagatavotu iekārtu sarakstu katra šā likuma 24.1 panta piektās daļas 4. punktā minētā 10 gadu perioda katram piecu gadu periodam, operators atbilstoši Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pieprasījumam iesniedz attiecīgajai reģionālajai vides pārvaldei pilnīgu un pārbaudītu informāciju un datus, kas nepieciešami, lai noteiktu emisijas kvotu piešķīruma apjomu attiecīgajai iekārtai. Šā likuma 24.1 panta piektās daļas 4. punktā minētā pirmā 10 gadu perioda, kas sākas 2021. gada 1. janvārī, pirmajam piecu gadu periodam operatori šo informāciju iesniedz par laika periodu no 2014. gada 1. janvāra līdz 2018. gada 31. decembrim. Reģionālā vides pārvalde pieņem lēmumu par iesniegtās informācijas apstiprināšanu."
11. 32.2 pantā:
aizstāt 1.1 daļas 4. punktā vārdu "astoņi" ar skaitli "10";
papildināt 4.6 daļu ar teikumu šādā redakcijā:
"Izsoļu ieņēmumus no Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības šā panta 4.4 daļas 1. un 2. punktā minētajiem mērķiem var turpināt piešķirt piecus gadus pēc Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbības termiņa beigām."
12. Aizstāt 32.4 panta otrajā daļā vārdus "siltumnīcefekta gāzu emisijas vienības" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "Kioto vienības" (attiecīgā locījumā).
13. Izteikt 32.6 pantu šādā redakcijā:
"32.6 pants. Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta konsultatīvā padome
(1) Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta (turpmāk - EKII) konsultatīvās padomes (turpmāk - konsultatīvā padome) darbības mērķis ir sekmēt EKII līdzekļu izlietojuma caurredzamību un atbilstību šā likuma 32.2 panta 4.4, 4.5 un 4.6 daļā minētajiem mērķiem un prasībām, kā arī iesaistīt sabiedrības pārstāvjus EKII vadības un īstenošanas uzraudzībā.
(2) Lai uzlabotu EKII ieviešanas efektivitāti, konsultatīvā padome izskata tā kārtējā gada finanšu un darba plānu un sniedz priekšlikumus Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai.
(3) Konsultatīvā padome pēc savas vai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas iniciatīvas izskata arī citus jautājumus, kas saistīti ar EKII vadību vai īstenošanu.
(4) Konsultatīvās padomes priekšsēdētājs ir vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs vai vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra iecelts pārstāvis. Konsultatīvajā padomē iekļauj:
1) pa vienam pārstāvim no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Zemkopības ministrijas, Satiksmes ministrijas un Izglītības un zinātnes ministrijas;
2) divus pārstāvjus, kurus rotācijas kārtībā uz vienu gadu deleģē biedrības un nodibinājumi, kas darbojas šā likuma 32.2 panta 4.4 daļā minētajās nozarēs;
3) divus Vides konsultatīvās padomes deleģētus tādu biedrību vai nodibinājumu pārstāvjus, kuru mērķis saskaņā ar statūtiem ir vides aizsardzība.
(5) Konsultatīvās padomes locekļi par dalību šīs padomes darbā atalgojumu nesaņem.
(6) Konsultatīvās padomes personālsastāvu apstiprina vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs. Konsultatīvās padomes sekretariāta funkcijas nodrošina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.
(7) Ministru kabinets apstiprina konsultatīvās padomes nolikumu."
14. Izslēgt 32.7 panta trešajā daļā vārdus un skaitli "šā likuma 45. panta septītajā daļā minētie pārbaudītie ikgadējie emisiju ziņojumi".
15. Papildināt 32.9 pantu ar 5.2 daļu šādā redakcijā:
"(52) Ja šā likuma 24.2 panta trešās vai piektās daļas prasību neievērošana ir konstatēta šā likuma 49. panta piektās daļas kārtībā un tas rada tiešus draudus cilvēku veselībai vai var radīt neatgriezenisku kaitējumu videi, pārvalde aptur iekārtas vai tās daļas darbību līdz brīdim, kad saskaņā ar šā likuma 32.11 pantu pieļaujama iekārtas darbības atjaunošana."
16. Papildināt 45. pantu ar devīto daļu šādā redakcijā:
"(9) Ikgadējo emisiju ziņojumu, Komisijas 2012. gada 21. jūnija regulas (ES) Nr. 600/2012 par siltumnīcefekta gāzu ziņojumu un tonnkilometru ziņojumu verifikāciju un par verificētāju akreditāciju saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2003/87/EK 27. pantā minēto verifikācijas ziņojumu, informāciju par veiktajiem siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas pasākumiem un to finanšu līdzekļu izlietojumu, kā arī tiem pievienotos pielikumus un dokumentus iesniedz elektroniski ES ETS informācijas apmaiņas sistēmā "DECLARE", kas sabiedrībai ir nepārtraukti pieejama tiešsaistes režīmā."
17. Papildināt likumu ar 45.1 pantu šādā redakcijā:
"45.1 pants. Jūras transporta oglekļa dioksīda emisiju monitorings
(1) Kuģošanas sabiedrība katru gadu veic oglekļa dioksīda emisiju monitoringu un Eiropas Komisijai un Valsts vides dienestam sniedz informāciju Regulas Nr. 2015/757 4., 5., 6., 7., 8., 9., 10., 11. un 12. pantā un šajā likumā noteiktajā kārtībā.
(2) Kuģošanas sabiedrība par kuģi, kura karoga valsts ir Latvija, katru gadu sagatavo un līdz 30. aprīlim Regulā Nr. 2015/757 noteiktajā formātā un kārtībā Eiropas Komisijai un Valsts vides dienestam iesniedz pārbaudītu ziņojumu par oglekļa dioksīda emisijām.
(3) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā tiek sagatavots, pārbaudīts un iesniegts ziņojums par oglekļa dioksīda emisijām, kādā tiek akreditēts pārbaudes veicējs, kā arī notiek informācijas aprite."
18. Papildināt 47. pantu ar ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:
"(4) Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un Valsts vides dienests savas kompetences ietvaros uzrauga un kontrolē Regulā Nr. 2015/757 kuģošanas sabiedrībai noteikto prasību izpildi.
(5) Valsts vides dienests, sadarbojoties ar ostu pārvaldēm to kompetences ietvaros, uzrauga šā likuma 24.2 panta trešajā un piektajā daļā noteikto prasību izpildi."
19. Papildināt 49. pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:
"(5) Ja tiek konstatēts, ka pašvaldības saistošajos noteikumos, kas izdoti saskaņā ar šā likuma 24.2 panta trešo daļu, vai šā likuma 24.2 panta piektajā daļā ietvertās prasības nav ievērotas, Valsts vides dienests lemj par piesārņojošās darbības izraisīto smaku ierobežošanu."
20. Papildināt likumu ar XI nodaļu šādā redakcijā:
"XI nodaļa
Nosacījumi degvielas piegādātājam attiecībā uz transporta enerģijas siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu
55. pants. Transporta enerģijas siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana un degvielas piegādātāja ziņojuma iesniegšana
(1) Degvielas piegādātājs līdz 2020. gada 31. decembrim nodrošina transporta enerģijas, izņemot elektroenerģijas, aprites cikla siltumnīcefekta gāzu emisiju uz vienu enerģijas vienību samazinājumu vismaz par sešiem procentiem attiecībā pret 2010. gadā tā paša degvielas piegādātāja galapatēriņam transportā Latvijā piegādātās transporta enerģijas aprites cikla siltumnīcefekta gāzu emisijām uz vienu enerģijas vienību.
(2) Degvielas piegādātājs šā panta pirmajā daļā minētā transporta enerģijas aprites cikla siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājuma panākšanai var iekļaut arī elektroenerģiju, ko degvielas piegādātājs kā transporta enerģiju piegādā galapatēriņam transportā Latvijā.
(3) Degvielas piegādātājs šā panta pirmajā daļā noteiktā pienākuma izpildei, noslēdzot sadarbības līgumu ar citu degvielas piegādātāju, var izveidot degvielas piegādātāju grupu.
(4) Degvielas piegādātājs vai degvielas piegādātāju grupa katru gadu līdz 15. maijam sniedz Valsts vides dienestam degvielas piegādātāja ziņojumu, kas ietver datus par iepriekšējā kalendāra gadā galapatēriņam transportā Latvijā piegādātās transporta enerģijas daudzumu un siltumnīcefekta gāzu emisiju intensitāti tajā.
(5) Valsts vides dienests, ņemot vērā šā panta ceturtajā daļā minēto degvielas piegādātāja ziņojumu, sagatavo un iesniedz Eiropas Komisijai apkopotu informāciju par degvielas piegādātāju galapatēriņam transportā Latvijā piegādātās transporta enerģijas daudzumu, transporta enerģijas siltumnīcefekta gāzu emisiju intensitāti un augšposma emisiju samazinājumu.
(6) Šā panta pirmajā un ceturtajā daļā minēto prasību īstenošanai Ministru kabinets nosaka:
1) kārtību, kādā aprēķina transporta enerģijas aprites cikla siltumnīcefekta gāzu emisiju daudzumu un to samazinājumu un augšposma emisiju samazinājumu;
2) metodes augšposma emisiju samazinājuma panākšanai;
3) kārtību, kādā degvielas piegādātājs sniedz datus par transporta enerģijas aprites cikla siltumnīcefekta gāzu emisiju intensitāti;
4) degvielas piegādātāja ziņojuma veidlapas paraugu un ziņojuma pārbaudes kārtību, kā arī informācijas aprites kārtību.
56. pants. Transporta enerģijas siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas nodrošināšana
(1) Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Valsts vides dienestu savas kompetences ietvaros uzrauga un kontrolē degvielas piegādātājam šā likuma 55. pantā noteiktā pienākuma izpildi.
(2) Ja Valsts vides dienests pēc šā likuma 55. panta ceturtajā daļā minēto datu saņemšanas konstatē, ka degvielas piegādātājs nav izpildījis šā likuma 55. panta pirmajā daļā noteikto pienākumu nodrošināt transporta enerģijas aprites cikla siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumu, Ekonomikas ministrija pieņem lēmumu, kurā nosaka degvielas piegādātājam veikt maksājumu valsts budžetā 0,01 procenta apmērā no degvielas piegādātāja pēdējā finanšu gada neto apgrozījuma, kas attiecas uz degvielas apriti, tai skaitā piegādi un tirdzniecību. Veiktais maksājums neatbrīvo degvielas piegādātāju no šā likuma 55. pantā noteiktā pienākuma izpildes."
21. Pārejas noteikumos:
papildināt 41. punktu ar teikumu šādā redakcijā:
"Katram šā likuma 52. panta pirmajā daļā minētajam konkrēto saistību izpildes termiņam ilgtermiņa stratēģiju izstrādā līdz minētā saistību perioda pirmā gada beigām.";
papildināt pārejas noteikumus ar 45., 46., 47., 48., 49., 50., 51., 52., 53., 54., 55. un 56. punktu šādā redakcijā:
"45. Ministru kabinets līdz 2018. gada 30. maijam izdod šā likuma 32.6 panta septītajā daļā minētos noteikumus.
46. Šā likuma 45.1 panta otrā daļa stājas spēkā 2019. gada 1. janvārī.
47. Ministru kabinets līdz 2018. gada 30. maijam izdod šā likuma 45.1 panta trešajā daļā minētos noteikumus.
48. Ministru kabinets līdz 2018. gada 31. maijam izdod šā likuma 55. panta sestajā daļā minētos noteikumus.
49. Šā likuma 18.2 pants stājas spēkā 2018. gada 1. novembrī. Ministru kabinets līdz 2018. gada 30. septembrim izdod šā likuma 18.2 panta otrajā daļā minētos noteikumus.
50. Attiecībā uz šā likuma 32.1 panta 5.1 daļā minēto 10 gadu periodu, kas sākas ar 2021. gada 1. janvāri, Ministru kabinets līdz 2018. gada 31. decembrim pieņem lēmumu atbalstīt bezmaksas emisijas kvotu piešķiršanu elektroenerģijas ražošanai vai lēmumu šādu piešķiršanu neatbalstīt. Ja Ministru kabinets pieņem lēmumu atbalstīt bezmaksas emisijas kvotu piešķiršanu elektroenerģijas ražošanai, tas līdz 2019. gada 30. jūnijam izdod šā likuma 32.1 panta septītajā daļā minētos noteikumus, tajos iekļaujot nolikumu, kurā noteikts konkursa process un atlases kritēriji.
51. Šā likuma 32.1 panta 8.1 daļā minēto informāciju par šā likuma 24.1 panta piektās daļas 4. punktā minētā pirmā 10 gadu perioda, kas sākas 2021. gada 1. janvārī, pirmo piecu gadu periodu iesniedz:
1) operators - līdz 2019. gada 15. jūnijam;
2) reģionālā vides pārvalde - līdz 2019. gada 30. jūnijam.
52. Šā likuma 32.1 panta 5.1 daļā minēto iekārtu sarakstu pēc apstiprināšanas Ministru kabinetā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija iesniedz Eiropas Komisijai reizi piecos gados. Par 10 gadu perioda, kas sākas 2021. gada 1. janvārī, pirmo piecu gadu periodu iekārtu sarakstu iesniedz līdz 2019. gada 30. septembrim.
53. Šā likuma 32.3 panta pirmajā daļā noteiktais pienākums katru gadu līdz 30. aprīlim nodot emisijas kvotas, 45. panta pirmajā daļā noteiktais pienākums veikt emisiju monitoringu un sniegt informāciju un 45. panta septītajā daļā noteiktais pienākums sagatavot ikgadējo emisiju ziņojumu netiek piemērots aviācijas darbībām un siltumnīcefekta gāzu emisijām no lidojumiem, kas tiek uzsākti:
1) Latvijas teritorijā esošā lidlaukā un tiek pabeigti lidlaukā, kurš atrodas valstī ārpus Eiropas Ekonomikas zonas;
2) lidlaukā, kurš atrodas valstī ārpus Eiropas Ekonomikas zonas, un tiek pabeigti Latvijas teritorijā esošā lidlaukā;
3) Latvijas teritorijā esošā lidlaukā un pabeigti lidlaukā, kurš atrodas tālākajā reģionā Līguma par Eiropas Savienības darbību 349. panta nozīmē;
4) lidlaukā, kurš atrodas tālākajā reģionā Līguma par Eiropas Savienības darbību 349. panta nozīmē, un tiek pabeigti Latvijas teritorijā esošā lidlaukā;
5) lidlaukā, kurš atrodas valstī ārpus Eiropas Ekonomikas zonas, un tiek pabeigti lidlaukā, kurš atrodas valstī ārpus Eiropas Ekonomikas zonas;
6) lidlaukā, kurš atrodas tālākajā reģionā Līguma par Eiropas Savienības darbību 349. panta nozīmē, un tiek pabeigti lidlaukā, kurš atrodas citā tālākajā reģionā Līguma par Eiropas Savienības darbību 349. panta nozīmē.
54. Šā likuma 45. panta pirmajā daļā noteikto pienākumu regulāri kontrolēt emisiju apjomu, veikt monitoringu un sniegt informāciju (iesniegt monitoringa plānus) nepilda tāds gaisa kuģa operators, kurš veic tikai šo pārejas noteikumu 53. punktā minētos lidojumus.
55. Šā likuma 28.1 panta 3.1 daļa un 45. panta devītā daļa stājas spēkā 2018. gada 1. jūnijā.
56. Šā likuma 55. panta ceturtā daļa stājas spēkā 2018. gada 1. jūnijā."
22. Papildināt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām ar 17., 18. un 19. punktu šādā redakcijā:
"17) Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 13. oktobra direktīvas 98/70/EK, kas attiecas uz benzīna un dīzeļdegvielu kvalitāti un ar ko groza Padomes direktīvu 93/12/EEK;
18) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa direktīvas 2009/30/EK, ar ko groza direktīvu 98/70/EK attiecībā uz benzīna, dīzeļdegvielas un gāzeļļas specifikācijām un ievieš mehānismu autotransporta līdzekļos lietojamās degvielas radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas kontrolei un samazināšanai, groza Padomes direktīvu 1999/32/EK attiecībā uz tās degvielas specifikācijām, kuru lieto iekšējo ūdensceļu kuģos, un atceļ direktīvu 93/12/EEK;
19) Padomes 2015. gada 20. aprīļa direktīvas (ES) 2015/652, ar ko nosaka aprēķina metodes un ziņošanas prasības, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 98/70/EK, attiecībā uz benzīna un dīzeļdegvielu kvalitāti."
23. 2. pielikumā:
izslēgt I sadaļas 1., 6., 8., 9., 15. un 18. rindā vārdu "ievadītā";
aizstāt II sadaļas 11. punktā vārdus un skaitļus "līdz 2020. gada 31. decembrim" ar vārdiem un skaitļiem "līdz 2030. gada 31. decembrim".
Likums Saeimā pieņemts 2018. gada 1. februārī.
Valsts prezidents R. Vējonis
Rīgā 2018. gada 20. februārī
 |
 |
 |
 |