Darbības ar dokumentu

Nozaru dokumenti

Izglītības un zinātnes ministrija

Vispārizglītojošo skolu direktoru atestācijas nolikums

Izdots saskaņā ar LR Ministru kabineta 1997.gada 21.janvāra

noteikumiem Nr.38 "Vispārizglītojošo skolu

direktoru atestācijas noteikumi"

Apstiprināts ar izglītības un zinātnes ministra

1997.gada 7.marta rīkojumu Nr.158

I. Atestācijas mērķis un galvenie uzdevumi

1. Vispārizglītojošo skolu - sākumskolu, pamatskolu, vidusskolu un speciālo skolu - direktoru atestācijas mērķis ir paaugstināt skolvadības efektivitāti.

2. Atestācijas galvenie uzdevumi ir:

2.1. analizēt un izvērtēt vispārizglītojošo skolu direktoru (turpmāk tekstā - direktors) profesionālo sagatavotību un praktisko skolvadības darbību, kā arī viņu speciālās, cilvēciskās un konceptuālās prasmes;

2.2. izstrādāt prasības un ieteikumus direktoru profesionālās sagatavotības pilnveidei, ievērojot Latvijas Republikas vispārizglītojošās skolas attīstības perspektīvas;

2.3. ieviest vienotu direktoru darba kvalitātes materiālās stimulēšanas sistēmu atkarībā no noteiktās profesionālās kvalifikācijas kategorijas.

II. Atestācijas pamatnoteikumi

3. Direktoru atestācija ir viņu profesionālās kvalifikācijas novērtēšana, lēmuma pieņemšana par atestējamā atbilstību amatam un profesionālās kvalifikācijas kategorijas piešķiršana skolas vadīšanai.

4. Lēmumu par direktora profesionālās kvalifikācijas kategoriju pieņem, izvērtējot direktora skolvadības darbību, pašnovērtējumu, kā arī izglītību un tālākizglītību.

5. Ir trīs direktoru profesionālās kvalifikācijas kategorijas:

5.1. augstākā profesionālās kvalifikācijas kategorija;

5.2. vidējā profesionālās kvalifikācijas kategorija;

5.3. pamata profesionālās kvalifikācijas kategorija.

6. Direktoriem, kuriem noteikta vidējā vai augstākā profesionālās kvalifikācijas kategorija, tiek noteikta piemaksa pie viņa amata algas likmes atbilstoši Ministru kabineta 1997.gada 21.janvāra noteikumu nr.38 prasībām. Piemaksu nosaka ar to dienu, kad Valsts atestācijas komisija pieņēmusi lēmumu par direktora atestāciju.

7. Direktoru var atestēt, ja viņš nostrādājis amatā ne mazāk kā gadu.

8. Atestācija notiek reizi piecos gados, izņemot šī nolikuma 13.7.apakšpunktā noteiktajos gadījumos. Direktoru atestācija notiek pēc novadu atestācijas komisiju plāna.

9. Gadījumos, kad direktora atestācijai un skolas akreditācijai noteiktie termiņi ir vienā kalendārajā gadā, novada atestācijas komisija var organizēt direktora atestāciju vienlaicīgi ar skolas akreditāciju, to iepriekš saskaņojot ar rajona vai republikas pilsētas vispārizglītojošo skolu akreditācijas komisijas priekšsēdētāju.

10. Ja atestācijas rezultātā direktors nav ieguvis profesionālās kvalifikācijas kategoriju, viņš tiek atbrīvots no amata atbilstoši spēkā esošajai likumdošanai.

III. Atestācijas organizācija

11. Atestāciju organizē un atestācijas apliecības izsniedz izglītības un zinātnes ministra apstiprināta Valsts atestācijas komisija .

12. Valsts atestācijas komisiju vada Izglītības un zinātnes ministrijas Tālākizglītības departamenta direktors, tās sastāvā tiek iekļauts Vispārējās izglītības departamenta direktors, Administratīvā departamenta Juridiskās nodaļas vadītājs, Izglītības valsts inspekcijas vadītājs, Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas pārstāvis, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības pārstāvis, Latvijas Pedagogu domes pārstāvis, Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvis un Rīgas Skolu valdes pārstāvis. Komisijas sekretāra pienākumus veic Tālākizglītības departamenta darbinieks.

13. Valsts atestācijas komisija:

13.1. izstrādā un apstiprina direktoru atestācijas metodiku;

13.2. apstiprina direktoru profesionālās kvalifikācijas kategoriju raksturojumu;

13.3. izveido piecas novadu atestācijas komisijas:

Rīgas atestācijas komisija (Centra rajons, Kurzemes rajons, Latgales priekšpilsēta, Vidzemes priekšpilsēta, Zemgales priekšpilsēta un Ziemeļu rajons);

Kurzemes novada atestācijas komisija (Kuldīgas rajons, Liepājas rajons, Saldus rajons, Talsu rajons, Ventspils rajons, Liepājas pilsēta, Ventspils pilsēta);

Zemgales novada atestācijas komisija (Aizkraukles rajons, Bauskas rajons, Dobeles rajons, Jelgavas rajons, Ogres rajons, Tukuma rajons, Jelgavas pilsēta, Jūrmalas pilsēta);

Vidzemes novada atestācijas komisija (Alūksnes rajons, Cēsu rajons, Gulbenes rajons, Limbažu rajons, Madonas rajons, Rīgas rajons, Valkas rajons, Valmieras rajons);

Latgales novada atestācijas komisija (Balvu rajons, Daugavpils rajons, Jēkabpils rajons, Krāslavas rajons, Ludzas rajons, Preiļu rajons, Rēzeknes rajons, Daugavpils pilsēta, Rēzeknes pilsēta);

13.4. apstiprina novadu atestācijas komisiju nolikumus un konsultē novadu atestācijas komisijas;

13.5. apstiprina novadu atestācijas komisiju lēmumus par atestācijas rezultātiem un izsniedz atestācijas apliecības;

13.6. izskata atestējamo pretenzijas par novada atestācijas komisijas lēmumiem un pieņem galīgo lēmumu par atestācijas rezultātu, nosūtot, ja nepieciešams citus ekspertus novada atestācijas komisijas lēmuma pārbaudei;

13.7. pēc darba devēja, attiecīgā rajona vai republikas pilsētas izglītības valsts inspektora vai direktora motivēta rakstiska iesnieguma par profesionālās kvalifikācijas kategorijas pārskatīšanu lemj par ārkārtas atestāciju vai tās atteikumu, par to rakstiski informējot iesniedzēju;

13.8. apkopo un analizē atestācijas rezultātus, izstrādā ieteikumus direktoru izglītošanas un profesionalitātes pilnveides organizācijai, izvērtē iesniegtās skolvadības tālākizglītības programmas un rekomendē tās apstiprināšanai Izglītības un zinātnes ministrijā.

14. Valsts atestācijas komisijas sēdes notiek ne retāk kā reizi trīs mēnešos.

15. Valsts atestācijas komisijas sēdes tiek protokolētas; potokoli, lēmumi un izsniegto atestācijas apliecību uzskaites dokumenti glabājas Izglītības un zinātnes ministrijā. Valsts atestācijas komisijas lēmumi par direktoru atestāciju tiek izsūtīti attiecīgā novada atestācijas komisijai, attiecīgo rajonu un republikas pilsētu skolu valdēm un attiecīgajai pašvaldībai. Ar Valsts atestācijas komisijas darba materiāliem ir tiesīgi iepazīties attiecīgās novada atestācijas komisijas locekļi, attiecīgā novada rajona vai republikas pilsētas izglītības valsts inspektors, skolu valdes priekšsēdētājs un atestējamais direktors.

16. Novada atestācijas komisiju vada Izglītības valsts inspekcijas daļas vadītājs attiecīgajā novadā, tās amatā ir divi attiecīgā novada skolu valžu priekšsēdētāji, no kuriem viens ir atestējamā direktora rajona vai republikas pilsētu skolu valdes priekšsēdētājs, divi - attiecīgā novada izglītības valsts inspektori (viens no inspektoriem ir atestējamā direktora rajona vai republikas pilsētas izglītības valsts inspektors), atestējamā direktora rajona vai republikas pilsētas pašvaldības pārstāvis un atestējamā direktora rajona vai republikas pilsētas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības pārstāvis.

17. Novada atestācijas komisija:

17.1. izstrādā novada direktoru atestācijas plānu un rakstiski paziņo to direktoriem ne vēlāk kā 3 mēnešus pirms atestācijas sākuma;

17.2. izrauga ekspertus no novada direktoriem, kuriem ir piešķirta augstākās profesionālās kvalifikācijas kategorija vai citiem augsti kvalificētiem skolvadības speciālistiem, konsultē un sniedz viņiem norādījumus;

17.3. ar ekspertu palīdzību izvērtē direktoru skolvadības darbību, komisijas atklātā sēdē izvērtē direktora pašnovērtējumu, kā arī izglītību un tālākizglītību apliecinošus dokumentus un komisijas slēgtā sēdē pieņem lēmumu par viņa atbilstību amatam un profesionālās kvalifikācijas kategorijas piešķiršanu;

17.4. divu nedēļu laikā iesniedz Valsts atestācijas komisijas sekretāram sēdes lēmumus apstiprināšanai.

18. Novada atestācijas komisijas sēdes tiek protokolētas, protokoli un lēmumi glabājas pie novada atestācijas komisijas priekšsēdētāja. Ar novada atestācijas komisijas darba materiāliem ir tiesīgi iepazīties Valsts atestācijas komisijas locekļi, attiecīgā novada rajona vai republikas pilsētas izglītības valsts inspektors, skolu valdes priekšsēdētājs un atestējamais direktors.

IV. Direktoru profesionālās kvalifikācijas kategoriju noteikšana

19. Direktora profesionālo darbību izvērtē un profesionālās kvalifikācijas kategoriju nosaka novada atestācijas komisija kopā ar pieaicinātajiem ekspertiem, kuri nestrādā atestējamā direktora rajonā vai republikas pilsētā. Direktora darbības vērtēšanā var piedalīties arī Valsts atestācijas komisijas locekļi.

20. Atestācijas komisija, lemjot par direktora profesionālās kvalifikācijas kategorijas piešķiršanu, vērtē:

20.1. direktora skolvadības darbību atbilstoši 24.punktā minētajiem raksturlielumiem un ievērojot ekspertu vērtējumu;

20.2. direktora pašnovērtējumu;

20.3. direktora izglītību, kvalifikāciju un tālākizglītību apliecinošus dokumentus.

21. Eksperti un atestācijas komisija katru 20.punktā minēto vērtējuma kritēriju novērtē ar vienu no četriem šādiem vērtējumiem:

21.1. augsts līmenis;

21.2. labs līmenis;

21.3. pietiekams līmenis;

21.4. nepietiekams līmenis.

22. Pēc 21.punktā minētās vērtējuma sistēmas tiek vērtēts arī katrs no 30 24.punktā minētajiem direktora skolvadības darbības raksturlielumiem.

23. Eksperti direktora skolvadības darbību vērtē, ievērojot 24.punktā minētos raksturlielumus, pārrunās ar direktoru, pašvaldības vadību, skolas padomes (vecāku padomes), skolēnu pašpārvaldes un arodbiedrības pārstāvjiem un citiem (pārstāvjus pārrunām izvēlas eksperti), kā arī iepazīstot skolas dokumentāciju (skolas akreditācijas materiālus, skolas perspektīvās attīstības projektu, mācību gada darba plānu, iekšējās kontroles dokumentāciju un citus dokumentus).

24. Eksperti vērtē direktora skolvadības darbību pēc šādiem raksturlielumiem:

24.1. projektējošā funkcija:

24.1.1. skolas darbību reglamentējošu dokumentu: skolas nolikuma, iekšējās kārtības noteikumu, pienākumu sadales u.c. izstrāde un kvalitāte;

24.1.2. skolas informatīvā datu bāze un darba analīze;

24.1.3. perspektīvās attīstības programmas (projekta) izstrāde un kvalitāte, saistība ar reālajām problēmām;

24.1.4. mācību gada un operatīvā darba, tai skaitā finansiāli saimnieciskās darbības, plānošana un kvalitāte;

24.1.5. skolas mācību plāna izveide un mācību priekšmetu valsts standarta īstenošanas projektēšana atbilstoši skolas iespējām;

24.1.6. skolas pašpārvaldes un iekšējās demokrātijas attīstība, saikne ar sabiedrību un pašvaldību;

24.2. organizatoriskā funkcija:

24.2.1. likumu un normatīvo dokumentu izpildes nodrošināšana un likumdošanas iniciatīva;

24.2.2. skolas nodrošināšana ar amatam atbilstošas kvalifikācijas darbiniekiem;

24.2.3. administrācijas un pedagoģiskā kolektīva darbības organizācija;

24.2.4. skolas darba organizēšana atbilstoši skolas nolikumam, iekšējās kārtības noteikumiem u.c. skolas iekšējo darbību reglamentējošiem dokumentiem;

24.2.5. skolas mācību plāna, izglītības standartu izpildes, izglītības procesa un rezultāta kvalitātes nodrošināšana;

24.2.6. sadarbība ar pašvaldību, skolēniem, vecākiem, skolas padomes u.c. pašpārvaldes institūciju darbības nodrošināšana;

24.2.7. skolas saimnieciskās darbības organizācija, skolēnu ēdināšanas, sanitāri higiēnisko prasību, darba aizsardzības normu un medicīniskās aprūpes nodrošināšana;

24.2.8. skolas un tās apkārtnes estētiskās sakārtotības nodrošināšana;

24.3. vērtējošā funkcija:

24.3.1. skolas attīstības programmas, mācību gada un operatīvo plānu izpildes izvērtējums, korekcija un saistība ar skolas darba rezultātiem;

24.3.2. mācību plāna un valsts standartu izpildes un sasniegtās kvalitātes izvērtējums;

24.3.3. skolas pašpārvaldes institūciju un pedagoģiskās padomes lēmumu īstenošanas efektivitāte, sadarbība ar sabiedrību un pašvaldību;

24.3.4. mācību un audzināšanas darba kvalitātes un rezultātu analīze un izvērtējums, absolventu tālākizglītība un iesaistīšanās darba tirgū;

24.3.5. pedagogu profesionālās, intelektuālās, kulturālās izaugsmes un pašaktivitātes izvērtējums;

24.4. inovatīvā funkcija:

24.4.1. direktora profesionālās meistarības paaugstināšana skolvadībā, pedagoģijā un psiholoģijā;

24.4.2. direktora darbība personības pilnveidošanā, intelektuālā un kultūras līmena uzturēšanā, svešvalodu apguvē, iemaņas darbam ar datoru;

24.4.3. skolas kolektīvam aktuālu ideju izvirzīšana, to īstenošana un mūsdienīgu pedagoģisko tehnoloģiju ieviešana;

24.4.4. pedagogu radošās darbības plānošana, stimulēšana un diferencēta pieeja viņu vispusīgai pilnveidei;

24.4.5. darbība sabiedrības un vecāku pedagoģiskās kompetences paaugstināšanā un pedagoģisko ideju popularizēšanā;

24.5. saskarsmes funkcija:

24.5.1. direktora sabiedriskā darbība un sadarbība ar vietējo sabiedrību;

24.5.2. direktora saskarsmes kultūra, motivācija, erudīcija un stils;

24.5.3. prasme sadarboties ar vietniekiem, pedagogiem, vecākiem un sabiedriskām organizācijām;

24.5.4. prasme sadarboties ar skolēniem un skolēnu pašpārvaldes atbalstīšana un veicināšna;

24.5.5. sadarbība ar pašvaldību, skolu valdi, valsts izglītības inspektoru, skolas padomi, ārpusskolas u.c. iestādēm;

24.5.6. prasme sadarboties ar iestādēm, organizācijām, uzņēmējiem skolas materiāli tehniskā nodrošinājuma, izglītības kvalitātes paaugstināšanai un skolēnu karjeras izpētei un virzīšanai.

25. Eksperti kopējo vērtējumu par direktora skolvadības darbību veic, summējot 24.punktā minēto 30 raksturlielumu vērtējumus, un ierosina novada atestācijas komisijai piešķirt direktoram atbilstīgu profesionālās kvalifikācijas kategoriju, ievērojot šādu vērtēšanas sistēmu:

25.1. augstākā profesionālās kvalifikācijas kategorija - ne mazāk kā 20 raksturlielumi ieguvuši vērtējumu "augsts līmenis" un neviens raksturlielums nav novērtēts zemāk par" pietiekams līmenis";

25.2. vidējā profesionālās kvalifikācijas kategorija - ne mazāk kā 15 raksturlielumi ieguvuši vērtējumu "augsts līmenis" un neviens raksturlielums nav novērtēts zemāk par "pietiekams līmenis";

25.3. pamata profesionālā kvalifikācijas kategorija - neviens raksturlielums nav novērtēts ar "nepietiekams līmenis".

26. Eksperti ierosina novada atestācijas komisijai piešķirt profesionālās kvalifikācijas kategoriju, argumentējot ar faktiem, kurus rakstiski noformētus uz atbilstīgas veidlapas iesniedz novada atestācijas komisijai ne vēlāk kā nedēļu pēc atstācijas.

V. Direktoru atestācijas norise

27. Ne vēlāk kā divus mēnešus pirms atestācijas sākuma direktoram tiek paziņots par atestācijas laiku, kārtību un profesionālās kvalifikācijas kategoriju noteikšanas kritērijiem.

Ne vēlāk kā divas nedēļas pirms atestācijas sākuma vai reizē ar iesniegumu par pieteikumu atestācijai direktors iesniedz novada atestācijas komisijai savu izglītību, kvalifikāciju un tālākizglītību apliecinošu dokumentu kopijas un rakstisku pašnovērtējumu, ievērojot 24.punktā minētos raksturlielumus.

28. Direktora atestācijas ilgumu skolā nosaka novada atestācijas komisija.

29. Atestējamais direktors par novada atestācijas komisijas sēdi tiek informēts ne vēlāk kā nedēļu pirms tās.

30. Novada atestācijas komisija uzklausa atestējamā direktora ziņojumu par savu skolvadības darbību. Komisijas locekļi pēc direktora ziņojuma var uzdot atestējamajam jautājumus par viņa skolvadības darbību, izglītību, kvalifikāciju, tālākizglītību, darba stāžu u.tml.

31. Pēc direktora ziņojuma un atbildēm uz jautājumiem komisija pēc vajadzības var uzklausīt ekspertus, atestējamā direktora pašvaldības, skolas padomes (vecāku padomes), rajona skolu direktoru metodiskās apvienības vadītāju u.c. ieinteresēto institūciju pārstāvjus, kuri ir kompetenti izteikt viedokli par atestējamā darbību.

32. Pēc atklātās sēdes novada atestācijas komisija slēgtā sēdē lemj par direktora atestāciju un profesionālās kvalifikācijas kategorijas piešķiršanu, ņemot vērā viņa skolvadības darbību, pašnovērtējumu , kā arī izglītību, kvalifikāciju un tālākizglītību apliecinošus dokumentus . Komisija lēmumu pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu. Balsīm daloties, noteicošā ir komisijas priekšsēdētāja balss. Lēmums fiksējams noteiktas formas protokolā, kuru paraksta visi komisijas locekļi. Protokolu iesniedz Valsts atestācijas komisijai apstiprināšanai ne vēlāk kā trīs dienas pēc sēdes. Ar novada atestācijas komisijas lēmumu un priekšlikumiem darba pilnveidei atestējamais direktors tiek iepazīstināts ne vēlāk kā trīs dienu laikā pēc sēdes.

33. Novada atestācijas komisijas lēmumu izskata Valsts atestācijas komisija, ja nepieciešams, pieaicina novada atestācijas komisijas priekšsēdētāju vai atestējamo direktoru un attiecīgās pašvaldības pārstāvi. Valsts atestācijas komisija pieņem galīgo lēmumu par direktora atestāciju un profesionālās kvalifikācijas kategoriju.

34. Valsts atestācijas komisijas sekretārs, pamatojoties uz komisijas lēmumu, mēneša laikā sagatavo atestācijas apliecību (pielikums) pasniegšanai atestētajam direktoram. Gadījumos, kad atestācijas rezultātā direktoram nav piešķirta profesionālās kvalifikācijas kategorija, 15 dienu laikā pēc Valsts atestācijas komisijas sēdes par to rakstiski paziņo novada atestācijas komisijai un attiecīgās pašvaldības vadītājam un direktoram.

35. Direktoram pēc lēmuma saņemšanas par profesionālās kvalifikācijas kategorijas piešķiršanu vai nepiešķiršanu 15 dienu laikā ir tiesības iesniegt Valsts atestācijas komisijai motivētu rakstisku iesniegumu, ja viņš nepiekrīt novada atestācijas komisijas lēmumam par atestācijas rezultātu.

VI. Pārejas noteikumi

36. Atestāciju uzsāk ar direktoru ekspertu atestāciju.

37. Direktoriem ir tiesības pašiem izvirzīt savas kandidatūras atestācijai. Kandidātu sarakstu un direktoru atestācijas plānu apstiprina Valsts atestācijas komisija.

38. Līdz grozījuma par direktoru atestāciju izdarīšanai Latvijas Republikas Izglītības likumā Valsts atestācijas komisija gadījumos, kad direktoram nav piešķirta profesionālās kvalifikācijas kategorija, par to informē attiecīgā pagasta vai pilsētas pašvaldības vadītāju, vienlaicīgi ierosinot ar minēto direktoru pārtraukt darba attiecības saskaņā ar Latvijas Republikas Izglītības likuma 1995.gada 17.augusta grozījumu 16.punktu un Darba likumu kodeksa 33.panta 2.punktu.