Darbības ar dokumentu

Ministru kabineta noteikumi Nr. 66

Rīgā 2018. gada 30. janvārī (prot. Nr. 6 19. §)

Grozījumi Ministru kabineta 2015. gada 10. marta noteikumos Nr. 126 "Tiešo maksājumu piešķiršanas kārtība lauksaimniekiem"

Izdoti saskaņā ar Lauksaimniecības un
lauku attīstības likuma 5. panta ceturto daļu

Izdarīt Ministru kabineta 2015. gada 10. marta noteikumos Nr. 126 "Tiešo maksājumu piešķiršanas kārtība lauksaimniekiem" (Latvijas Vēstnesis, 2015, 62., 87., 217. nr.; 2016, 59., 209. nr.; 2017, 62., 98. nr.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt 65.3. apakšpunktā vārdus "par trim vai vairāk" ar vārdiem "vairāk nekā par pieciem".

2. Papildināt noteikumus ar 67.¹ punktu šādā redakcijā:

"67.¹ Platība, kurā dabiski iesējušos augu īpatsvars līdz kārtējā gada 31. augustam pārsniedz 40 procentu, ir uzturēta kultūraugu audzēšanai piemērotā stāvoklī, ja tajā augošie kultūraugi vai kultūraugu maisījums ir nokults vai nopļauts un novākts vai iestrādāts augsnē līdz kārtējā gada 15. septembrim."

3. Izteikt 76.3. apakšpunktu šādā redakcijā:

"76.3. tieši vai netieši neievada pazemes ūdeņos piesārņojošās vielas, kas minētas normatīvajos aktos par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī, un šīs vielas saturošus produktus, tostarp degvielu, eļļu un smērvielas, notekūdeņus, mēslošanas līdzekļus, augu aizsardzības līdzekļus, mazgāšanas un dezinfekcijas līdzekļus un biocīdus. Minētās vielas un tās saturošie produkti ir lietojami vai uzglabājami veidā, kas nepieļauj šo vielu netiešu noplūdi pazemes ūdeņos. To tvertnes, konteineri un iepakojums ir cieši noslēgts, bez sūces vai mehāniskiem bojājumiem, un tos uzglabā tā, lai nepieļautu šo vielu nonākšanu zemē un izsūkšanos cauri augsnei vai nogulumiežiem;".

4.  Aizstāt 106.⁴ punktā vārdus "par trim vai vairāk" ar vārdiem "vairāk nekā par pieciem".

5. Izteikt 116. punktu šādā redakcijā:

"116. Atbilstoši regulas Nr. 1307/2013 46. panta 2. punkta pirmajai daļai un regulas Nr. 639/2014 45. pantam ekoloģiski nozīmīga platība ir:

116.1. papuvē esoša zeme, kura kārtējā gadā no 15. janvāra līdz 15. jūlijam netiek izmantota lauksaimniecības produktu ražošanai vai dzīvnieku ganīšanai un kurā netiek lietoti augu aizsardzības līdzekļi;

116.2. zeme zem dižkokiem, alejām un dižakmeņiem, kuri aizsargājami saskaņā ar normatīvajiem aktiem par īpaši aizsargājamo dabas teritoriju aizsardzību un izmantošanu un kuru robežas noteiktas dabas datu pārvaldības sistēmā "Ozols";

116.3. zeme vismaz 0,01 hektāra platībā, ko aizņem koku vai krūmu puduri vai akmeņu kaudzes, ja attiecīgā platība nav iekļauta Valsts meža dienesta Meža valsts reģistrā kā mežs. Aramzemei blakus esošo vienlaidu platību, ko aizņem koku vai krūmu puduri vai akmeņu kaudzes, uzskata par ekoloģiski nozīmīgu platību, ja tā nav lielāka par 1,5 hektāriem;

116.4.  1-20 metru platas laukmales vai buferjoslas, kurās nav koku un krūmu dzinumu, kas vecāki par vienu gadu. Laukmales vai buferjoslas augu segums ir atšķirīgs no blakus esošās lauksaimniecības zemes augu seguma, un to var noganīt vai appļaut. Laukmali uzskata par ekoloģiski nozīmīgu platību, ja tā nav klāta ar augu segumu vai augu segumu veido pašiesējušies augi, vai tiek audzēts stiebrzāļu vai tauriņziežu, vai savvaļas puķu maisījums. Ja laukmali vai buferjoslu aizņem stiebrzāļu vai tauriņziežu augi un tā izveidota gar aramzemē sēto zālāju lauku vai papuvi, tai ir atšķirīgs zālaugu botāniskais sastāvs;

116.5. dīķi 0,01-1,5 hektāra platībā, ietverot arī piekrastes veģetāciju ne vairāk kā 10 metru platā joslā;

116.6. zeme, ko aizņem zem virsauga (labības vai proteīnaugu pasējā) tīrsējā vai savstarpējos maisījumos sēti šādi zālaugi:

116.6.1. stiebrzāles - daudzziedu viengadīgā airene, ganību airene, hibrīdā airene, auzeņairene, pļavas timotiņš, kamolzāle, pļavas auzene, niedru auzene, sarkanā auzene, aitu auzene, rupjā auzene, bezakotu lāčauza, mīkstā lāčauza, pļavas lapsaste, pļavas skarene, purva skarene, parastā skarene, parastā smilga, baltā smilga vai ložņu smilga;

116.6.2. tauriņzieži, tostarp lucerna, ragainais vanagnadziņš, āboliņš, vīķi, amoliņš vai esparsete. Platībā ar stiebrzāļu vai tauriņziežu pasēju aizliegts lietot augu aizsardzības līdzekļus vismaz astoņas nedēļas pēc galvenā kultūrauga ražas novākšanas vai līdz kārtējā gada 15. oktobrim, ja astoņu nedēļu periods beidzas pirms šī datuma, vai līdz nākamā galvenā kultūrauga iesēšanai;

116.7. platība, ko aizņem slāpekli piesaistoši kultūraugi - lucerna, ragainais vanagnadziņš, āboliņš, lauka pupas, vīķi, zirņi, amoliņš, austrumu galega, lupīna, esparsete vai soja. Slāpekli piesaistoši kultūraugi audzējami tīrsējā vai maisījumos, kas veidoti tikai no slāpekli piesaistošiem kultūraugiem vai to maisījuma ar graudaugiem vai stiebrzālēm, ja slāpekli piesaistošo kultūraugu īpatsvars pēc sēklas masas, augu skaita vai to zaļmasas ir lielāks par 50 procentiem. Ja slāpekli piesaistošos kultūraugus sēj maisījumā ar graudaugiem vai stiebrzālēm, lauksaimnieks pēc Lauku atbalsta dienesta pieprasījuma iesniedz apliecinājumu par izmantoto sēklas daudzumu. Ja attiecīgā informācija nav iesniegta, Lauku atbalsta dienests pārbaudē saimniecībā nosaka slāpekli piesaistošo kultūraugu skaitu vai zaļmasas īpatsvaru. Slāpekli piesaistošo kultūraugu platībā no kultūraugu iesēšanas brīža līdz ražas novākšanai aizliegts lietot augu aizsardzības līdzekļus. Ja slāpekli piesaistošos kultūraugus audzē laukā, kas piekļaujas ūdens objektam, kurš noteikts saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ūdens saimniecisko iecirkņu klasifikatoru, gar attiecīgo ūdens objektu izveido vismaz divus metrus platu joslu, ko neizmanto lauksaimniecības produktu ražošanā;

116.8. platība, ko aizņem maisījumā sēti vismaz divi starpkultūru augi - vasaras rapsis, viengadīgā airene, baltās sinepes, eļļas rutks, auzas, facēlija, griķi, vasaras vīķi, ziemas vīķi, rudzi, pupas, zirņi vai lopbarības redīsi, kuri iesēti ne vēlāk kā līdz kārtējā gada 1. septembrim un kuru sējums saglabāts vismaz līdz kārtējā gada 31. oktobrim. Platība uzskatāma par ekoloģiski nozīmīgu, ja šajā periodā netiek lietoti augu aizsardzības līdzekļi un vienotajā iesniegumā par kārtējo gadu un nākamo gadu attiecīgajā laukā deklarētais galvenais kultūraugs ir atšķirīgas sugas augs. Ja ir divu kultūraugu maisījums, vienā kvadrātmetrā ir vismaz pieci mazākumā esošie kultūraugi;

116.9. Lauku atbalsta dienesta lauku reģistrā līdz kārtējā gada 1. martam iekļautie valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi" meliorācijas kadastrā esošie valsts nozīmes ūdensnotekas posmi, novadgrāvji, kontūrgrāvji vai susinātājgrāvji. Šo ūdensnoteku un grāvju ekoloģiski nozīmīgo platību, kas attiecināma uz blakus esošo aramzemes platību, nosaka kā pusi no platības, kas aprēķināta, izmantojot šo noteikumu 10. pielikumā minētos svēruma un pārrēķina koeficientus."

6. Izteikt 118. un 119. punktu šādā redakcijā:

"118. Saskaņā ar regulas Nr. 1307/2013 46. panta 7. punktu regulas Nr. 1307/2013 46. panta 1. punktā minēto prasību 2018., 2019. un 2020. gadā nepiemēro lauksaimniekiem, kuru īpašumā vai lietošanā esošā aramzeme vairāk nekā 50 procentu platībā atrodas kādā no šo noteikumu 11. pielikumā minētajiem pagastiem vai novadiem.

119. Mākslīgi veidotas sētas, kas atrodas starp aramzemi un ainavas elementiem - laukmali, buferjoslu, dīķi, ūdensnotekām un grāvi, koku, krūmu puduri vai akmeņu kaudzi -, neuzskata par šķērsli šo ainavas elementu un aramzemes fiziskai saskarei un deklarēšanai ekoloģiski nozīmīgas platības statusā."

7. Izteikt 121. punktu šādā redakcijā:

"121. Dīķus un koku vai krūmu pudurus vai akmeņu kaudzes uzskata par ekoloģiski nozīmīgu platību, ja:

121.1. tos pilnībā ieskauj lauksaimnieka rīcībā esošā aramzeme vai tie robežojas ar aramzemi, vai atrodas ne vairāk kā piecu metru attālumā no aramzemes un josla starp aramzemi un šiem ainavas elementiem nav ilggadīgais zālājs vai ilggadīgais stādījums;

121.2. starp aramzemi un dīķi vai koku vai krūmu puduri, vai akmeņu kaudzi ir izvietota laukmale, kas ietverta atbalsttiesīgajā lauksaimniecības zemes platībā."

8. Papildināt noteikumus ar 122.¹ punktu šādā redakcijā:

"122.¹ Ja ekoloģiski nozīmīgā platība, ko aizņem koku vai krūmu puduri vai akmeņu kaudzes, dīķi, aizsargājamie dižkoki, koku alejas vai dižakmeņi, atrodas vairāku lauksaimnieku valdījumā, katram lauksaimniekam piekritīgo ekoloģiski nozīmīgo platību nosaka proporcionāli tā valdījumā esošajai ainavas elementa platībai."

9. Izteikt 124.¹ punktu šādā redakcijā:

"124.¹ Ja pārbaudē saimniecībā konstatē, ka vienotajā iesniegumā deklarētais ekoloģiski nozīmīgās platības veids neatbilst situācijai dabā, vai netiek izpildīti nosacījumi, lai to klasificētu par ekoloģiski nozīmīgu platību, vai deklarētā platība ir lielāka par dabā uzmērīto platību, tad platību, kas vienotajā iesniegumā nav deklarēta kā ekoloģiski nozīmīga platība, bet atbilst ekoloģiski nozīmīgas platības kritērijiem un atrodas uz lauksaimnieka vienotajā iesniegumā deklarētās lauksaimniecības zemes, var izmantot, lai kompensētu trūkstošo deklarētās ekoloģiski nozīmīgas platības lielumu. Koku vai krūmu pudurus vai akmeņu kaudzes, dīķus, kā arī zemi zem dižkokiem, alejām un dižakmeņiem var izmantot trūkstošās ekoloģiski nozīmīgās platības kompensēšanai, ja šie objekti pārbaudes laikā ir identificējami saimniecībā un lauksaimnieks pierāda, ka attiecīgais ainavas elements atrodas tā īpašumā vai lietošanā."

10. Izteikt 127.3. apakšpunktu šādā redakcijā:

"127.3. vairāki jaunie lauksaimnieki reāli un ilgstoši kontrolē kapitālsabiedrības lēmumus, ja gadā, kad iesniegts iesniegums gados jaunu lauksaimnieku atbalstam, no 22. maija līdz 31. decembrim tiem kopā pieder vairāk nekā 50 procenti kapitāldaļu un katram atsevišķi - vismaz 20 procenti kapitāldaļu, kā arī ir paraksta tiesības. Ja kāds no gados jauniem lauksaimniekiem vairs nekontrolē kapitālsabiedrības lēmumus, uzskatāms, ka tos kontrolē pārējie gados jaunie lauksaimnieki, ja tiem gadā, kad iesniegts iesniegums gados jaunu lauksaimnieku atbalstam, no 22. maija līdz 31. decembrim kopā pieder vairāk nekā 50 procenti kapitāldaļu un katram atsevišķi - vismaz 20 procenti kapitāldaļu, kā arī saglabājas paraksta tiesības."

11. Papildināt 127.⁴ punkta otro teikumu aiz vārda "decembrim" ar vārdu "kopā".

12. Izteikt 133.3. apakšpunktu šādā redakcijā:

"133.3. pārraudzības gadā no iepriekšējā gada 1. oktobra līdz kārtējā gada 30. septembrim noslēgtas pēdējās standarta laktācijas laikā ir veikta govju pārraudzība atbilstoši normatīvajiem aktiem par dzīvnieku pārraudzību, un izslaukums no govs attiecīgajā standarta laktācijā ir vismaz 5500 kilogramu, bet govij bioloģiskajā saimniecībā vai Latvijas brūnās un zilās šķirnes govij, ko izmanto lauksaimniecības ģenētisko resursu saglabāšanai, - 4500 kilogramu. Prasību par izslaukumu neattiecina uz slaucamām govīm, kuru pirmā standarta laktācija uzsākta pārraudzības gadā no iepriekšējā gada 1. oktobra līdz kārtējā gada 30. septembrim un turpinājusies vismaz līdz kārtējā gada 30. septembrim atbilstoši normatīvajiem aktiem par dzīvnieku pārraudzību."

13. Izteikt 184.2. apakšpunktu šādā redakcijā:

"184.2. tiek izpildītas kartupeļu sēklaudzēšanas prasības saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kartupeļu sēklaudzēšanu, tostarp līdz nākamā gada 15. maijam iegūta pirmsbāzes, bāzes vai sertificētas kategorijas sēkla;".

14. Izteikt 191.2. apakšpunktu šādā redakcijā:

"191.2. tiek izpildītas stiebrzāļu un lopbarības augu sēklaudzēšanas prasības saskaņā ar normatīvajiem aktiem par lopbarības augu sēklaudzēšanu, tostarp līdz nākamā gada 15. maijam iegūta PB, B un C kategorijas sēkla;".

15. Izteikt 198.2. apakšpunktu šādā redakcijā:

"198.2. tiek izpildītas labības sēklaudzēšanas prasības saskaņā ar normatīvajiem aktiem par labības sēklaudzēšanu, tostarp līdz nākamā gada 15. maijam iegūta PB, B un C kategorijas sēkla;".

16. Svītrot 213.1. apakšpunktā vārdus "parastās jeb dārza pupiņas".

17. Izteikt 2. pielikumu šādā redakcijā:

"2. pielikums
Ministru kabineta
2015. gada 10. marta
noteikumiem Nr. 126

Kultūraugu un zemes izmantošanas veidu kodu saraksts

Nr. p. k.

Kultūraugi, zemes izmantošanas veids

Kods1

Tiešo maksājumu pasākumi, kuros var izmantot attiecīgos veidus2, 3

Lauku attīstības platībmaksājumi

ENP slāpekli piesais- toši kultūr- augi

BSA par proteīn- augiem

BSA par vasaras rapsi un vasaras ripsi

BSA par sertificētu labības sēklu

BSA par sertificētu stiebrzāļu, lopbarības augu sēklu

BSA par dārzeņiem

BSA par augļiem un ogām

biolo- ģiskās daudz- veidības uztu- rēšana zālājos

vidi saudzējošu metožu lietošana dārzkopībā

saudzē- jošas vides izveide, audzējot augus nektāra ieguvei

rugāju lauks ziemas periodā

bioloģiskā lauk- saim- niecība

maksājumi apga- baliem, kuros ir dabas vai citi specifiski ierobe- žojumi

1.

Graudaugi

1.1.

Auzas

140

x

x

x

x

1.2.

Auzas ar stiebrzāļu vai tauriņziežu pasēju

141

x

x

x

1.3.

Kvieši, vasaras

111

x

x

x

x

1.4.

Kvieši, vasaras, ar stiebrzāļu vai tauriņziežu pasēju

113

x

x

x

1.5.

Kvieši, ziemas

112

x

x

x

x

1.6.

Mieži, vasaras

131

x

x

x

x

1.7.

Mieži, vasaras, ar stiebrzāļu vai tauriņziežu pasēju

133

x

x

x

1.8.

Mieži, ziemas

132

x

x

x

x

1.9.

Rudzi

121

x

x

x

x

1.10.

Tritikāle, vasaras

150

x

x

x

x

1.11.

Tritikāle, vasaras, ar stiebrzāļu vai tauriņziežu pasēju

152

x

x

x

1.12.

Tritikāle, ziemas

151

x

x

x

x

1.13.

Griķi

160

x

x

x

x

x

1.14.

Griķi ar tauriņziežu pasēju

161

x

x

x

x

x

1.15.

Graudaugu un zirņu vai vīķu maisījums ar stiebrzāļu vai tauriņziežu pasēju, kur proteīnaugi ir > 50 %

446

x

x

x

x

1.16.

Graudaugu un zirņu vai vīķu maisījums, kur proteīnaugi ir > 50 %

445

x

x

x

x

x

2.

Zālāji

2.1.

Stiebrzāļu un lopbarības zālaugu maisījumi

2.1.1.

Ilggadīgie zālāji4

710

x

x

x

2.1.2.

Aramzemē sētu stiebrzāļu vai lopbarības zālaugu maisījums

720

x

x

2.1.3.

Aramzemē sētu stiebrzāļu vai tauriņziežu maisījums, kur tauriņzieži > 50%5

760

x

x

x

2.2.

Stiebrzāles tīrsējā

2.2.1.

Pļavas timotiņš sēklas ieguvei

731

x

x

x

2.2.2.

Pļavas auzene sēklas ieguvei

732

x

x

x

2.2.3.

Hibrīdā airene sēklas ieguvei

733

x

x

x

2.2.4.

Daudzziedu viengadīgā airene sēklas ieguvei

734

x

x

x

2.2.5.

Sarkanā auzene sēklas ieguvei

735

x

x

x

2.2.6.

Ganību airene sēklas ieguvei

736

x

x

x

2.2.7.

Niedru auzene sēklas ieguvei

737

x

x

x

2.2.8.

Pļavas skarene sēklas ieguvei

738

x

x

x

2.2.9.

Kamolzāle sēklas ieguvei

739

x

x

x

2.2.10.

Citur neminētas stiebrzāles

713

x

x

2.2.11.

Auzeņairene sēklas ieguvei

761

x

x

x

3.

Tauriņzieži, tajā skaitā pākšaugi tīrsējā

3.1.

Sarkanais āboliņš

723

x

x

x

x

x

x

3.2.

Baltais āboliņš

724

x

x

x

x

x

x

3.3.

Bastarda āboliņš

725

x

x

x

x

x

x

3.4.

Lucerna

726

x

x

x

x

x

3.5.

Austrumu galega

727

x

x

x

x

x

3.6.

Ragainais vanagnadziņš

728

x

x

x

x

x

3.7.

Amoliņš

729

x

x

x

x

x

3.8.

Esparsete

714

x

x

x

x

x

3.9.

Lauka pupas

410

x

x

x

x

x

x

3.10.

Zirņi

420

x

x

x

x

x

x

3.11.

Lupīna (saldā jeb dzeltenā, baltā, šaurlapu)

430

x

x

x

x

x

x

3.12.

Vīķi, vasaras

441

x

x

x

x

x

x

3.13.

Vīķi, ziemas

442

x

x

x

x

x

x

3.14.

Soja

443

x

x

x

x

4.

Zaļmasas augi un lopbarības sakņaugi

4.1.

Kukurūza biogāzes ieguvei

791

x

4.2.

Citur neminēta kukurūza

741

x

x

x

4.3.

Lopbarības bietes, cukurbietes

831

x

x

5.

Eļļas augi un šķiedraugi

5.1.

Kaņepes

170

x

x

x

x

5.2.

Lini, šķiedras

310

x

x

x

5.3.

Lini, eļļas

330

x

x

x

5.4.

Rapsis, vasaras

211

x

x

x

x

5.5.

Rapsis, ziemas

212

x

x

x

5.6.

Ripsis, vasaras

213

x

x

x

x

5.7.

Ripsis, ziemas

214

x

x

x

6.

Dārzeņi

6.1.

Sēklas kartupeļi

821

x

x

x

6.2.

Cietes kartupeļi

825

x

x

x

6.3.

Kartupeļi, kas citur nav minēti

820

x

x

x

6.4.

Tomāti

826

x

x

x

x

6.5.

Ziedkāposti

842

x

x

x

x

6.6.

Citur neminēti kāposti (baltie vai sarkanie galviņkāposti, rožu jeb Briseles kāposti, galda kolrābji, sparģeļkāposti, virziņkāposti jeb Savojas kāposti, lapu kāposti, brokoļi, Pekinas kāposti), izņemot lopbarības kāpostus

870

x

x

x

x

6.7.

Burkāni

843

x

x

x

x

6.8.

Galda bietes, mangolds (lapu bietes)

844

x

x

x

x

6.9.

Gurķi un kornišoni

845

x

x

x

x

6.10.

Sīpoli, šalotes sīpoli, maurloki, lielloku sīpoli un batūni

846

x

x

x

x

6.11.

Ķiploki

847

x

x

x

x

6.12.

Puravi

849

x

x

x

x

6.13.

Galda rāceņi, turnepši

851

x

x

x

x

6.14.

Galda kāļi

856

x

x

x

x

6.15.

Selerijas

852

x

x

x

x

6.16.

Redīsi un melnie rutki

853

x

x

x

x

6.17.

Pētersīļi

854

x

x

x

x

6.18.

Pastinaki

855

x

x

x

x

6.19.

Dārza ķirbji, cukīni, kabači, patisoni

857

x

x

x

x

6.20.

Vīģlapu, lielaugļu, muskata ķirbji

858

x

x

x

x

6.21.

Parastās jeb dārza pupiņas

859

x

x

x

6.22.

Skābenes

860

x

x

x

x

6.23.

Spināti

862

x

x

x

x

6.24.

Mārrutki

863

x

x

x

x

6.25.

Salāti

864

x

x

x

x

6.26.

Parastās dilles

874

x

x

x

x

6.27.

Topinambūri

865

x

x

x

6.28.

Paprika

867

x

x

x

6.29.

Baklažāni

868

x

x

x

6.30.

Sparģeļi

869

x

x

x

6.31.

Dārzeņi, ja vienlaidu platībā augošas BSA3 atbalsttiesīgās dārzeņu kultūraugu sugas katra aizņem mazāk par 0,3 ha un kopējā saimniecības aramzemes platība nav lielāka par 10 ha

871

x

x

x

x

7.

Augļi un ogas

7.1.

Zemenes

926

x

x

x

x

7.2.

Arbūzi un melones

937

x

x

x

8.

Ilggadīgie stādījumi

8.1.

Ābeles

911

x

x

x

x

8.2.

Bumbieres

912

x

x

x

x

8.3.

Saldie un skābie ķirši

932

x

x

x

x

8.4.

Plūmes

914

x

x

x

x

8.5.

Aronijas

918

x

x

x

x

8.6.

Smiltsērkšķi

919

x

x

x

x

8.7.

Avenes

921

x

x

x

x

8.8.

Upenes

922

x

x

x

x

8.9.

Sarkanās un baltās jāņogas

933

x

x

x

x

8.10.

Krūmmellenes (zilenes)

924

x

x

x

x

8.11.

Lielogu dzērvenes

934

x

x

x

x

8.12.

Ērkšķogas

927

x

x

x

x

8.13.

Krūmcidonijas

928

x

x

x

x

8.14.

Kazenes

929

x

x

x

x

8.15.

Dārza pīlādži

931

x

x

x

x

8.16.

Vīnogas

935

x

x

x

x

8.17.

Augļu koki un ogulāji (izņemot zemenes), ja vienlaidu platībā augošas BSA3 atbalsttiesīgās augļu koku un ogulāju sugas katra aizņem mazāk par 0,3 ha

950

x

x

x

x

8.18.

Citur neminēti ilggadīgie stādījumi6

952

x

x

x

8.19.

Kokaugu stādaudzētavas lauksaimniecības zemē

640

x

8.20.

Rabarberi

861

x

x

x

x

9.

Īscirtmeta atvasāji, enerģijas augi

9.1.

Apse

644

x

9.2.

Kārkli

645

x

9.3.

Baltalksnis

646

x

9.4.

Miežabrālis

641

x

9.5.

Klūdziņprosa

642

x

10.

Pārējie

10.1.

Garšaugi un kultivēti ārstniecības augi (fenhelis, baziliks, timiāns, estragons, anīss, majorāns, oregano jeb raudene, salvija, izops, piparmētra, pupumētra, vērmele, lofants, naktssvece, deviņvīru spēks, ābolmētra, citronmelisa, tauksakne, ehinācija, ārstniecības lupstājs, dižzirdzene, raspodiņš, sirds mātere)

848

x

x

x

10.2.

Sierāboliņš

880

x

x

x

10.3.

Kumelīte

881

x

x

x

10.4.

Kliņģerīte

882

x

x

x

10.5.

Cigoriņš

883

x

x

x

10.6.

Ārstniecības gurķene

884

x

x

x

10.7.

Sējas koriandrs jeb kinza

877

x

x

x

10.8.

Ķimene

878

x

x

x

10.9.

Mārdadzis

879

x

x

x

10.10.

Sinepe

215

x

x

x

10.11.

Sinepe ar tauriņziežu pasēju

216

x

x

x

10.12.

Facēlija

715

x

x

x

x

x

10.13.

Facēlija ar tauriņziežu pasēju

716

x

x

x

x

10.14.

Citi kultivēti nektāraugi (ežziede, biškrēsliņš, pūķgalve, melisa, daglītis, dedestiņa, kaķumētra)

930

x

x

x

x

10.15.

Papuve

610

x

x

10.16.

Dažādi kultūraugi nelielā aramzemes platībā vai vairāki kultūraugi, audzēti vienlaidu laukā, ja katrs no kultūraugiem attiecīgajā laukā aizņem mazāk par 0,3 ha7

811

x

x

10.17.

Pārējie citur neminētie kultūraugi, sēti tīrsējā aramzemē6

872

x

x

10.18.

Pārējie citur neminētie kultūraugi, sēti kā kultūraugu maisījums aramzemē

873

x

x

10.19.

Platības, kurās dabiski iesējušos augu īpatsvars pārsniedz 40 %8

792

x

10.20.

Lauksaimniecībā izmantojamā zeme, par kuru kārtējā gadā nevar saņemt atbalstu9

620

10.21.

Ilggadīgie stādījumi vai aramzeme, izņemot aramzemē sētus zālājus10, ko lauksaimnieks deklarē, piesakoties mazo lauksaimnieku atbalsta shēmas maksājumam

101

x

18. Izteikt 10. un 11. pielikumu šādā redakcijā:

"10. pielikums
Ministru kabineta
2015. gada 10. marta
noteikumiem Nr. 126

Svēruma un pārrēķina koeficienti

Nr. p. k.	Elements	Pārrēķina koeficients (m/koki uz m2)	Svēruma koeficients	Ekoloģiski nozīmīga platība (ja piemēro abus koeficientus)
1.	Papuvē esoša zeme (uz 1 m2)	nepiemēro	1	1 m2
2.	Platības, ko veido stiebrzāļu vai tauriņziežu pasējs vai starpkultūras (uz 1 m2)	nepiemēro	0,3	0,3 m2
3.	Platības, ko aizņem slāpekli piesaistoši kultūraugi (uz 1 m2)	nepiemēro	0,7	0,7 m2
4.	Ainavas elementi:
4.1.	aizsargājamie dižkoki (uz vienu koku)	nepiemēro	1,5	1,5 m2
4.2.	aizsargājamās koku alejas (uz 1 m)	nepiemēro	2	2 m2
4.3.	koku vai krūmu puduri vai akmeņu kaudzes (uz 1 m2)	nepiemēro	1,5	1,5 m2
4.4.	dižakmeņi (uz 1 m2)	nepiemēro	1	1 m2
4.5.	grāvji (uz 1 m)	5	2	10 m2
4.6.	dīķi (uz 1 m2)	nepiemēro	1,5	1,5 m2
5.	Laukmale vai buferjosla (uz 1 m)	6	1,5	9 m2

11. pielikums
Ministru kabineta
2015. gada 10. marta
noteikumiem Nr. 126

Pagasti un novadi, kuros piemērojams atbrīvojums no ekoloģiski nozīmīgas platības prasības izpildes

1.	Ainažu pagasts	31.	Launkalnes pagasts	61.	Stradu pagasts
2.	Aiviekstes pagasts	32.	Lauderu pagasts	62.	Sunākstes pagasts
3.	Allažu pagasts	33.	Lazdonas pagasts	63.	Susāju pagasts
4.	Alsviķu pagasts	34.	Lejasciema pagasts	64.	Tārgales pagasts
5.	Amatas pagasts	35.	Liepnas pagasts	65.	Tomes pagasts
6.	Ances pagasts	36.	Mazzalves pagasts	66.	Ugāles pagasts
7.	Bērzaunes pagasts	37.	Mākoņkalna pagasts	67.	Usmas pagasts
8.	Birzgales pagasts	38.	Mālupes pagasts	68.	Valgundes pagasts
9.	Daudzeses pagasts	39.	Mārkalnes pagasts	69.	Valkas pagasts
10.	Drabešu pagasts	40.	Nītaures pagasts	70.	Valles pagasts
11.	Dundagas pagasts	41.	Pasienes pagasts	71.	Veclaicenes pagasts
12.	Dunikas pagasts	42.	Piltenes pagasts	72.	Viesītes pagasts
13.	Dzērbenes pagasts	43.	Plāņu pagasts	73.	Vijciema pagasts
14.	Engures pagasts	44.	Popes pagasts	74.	Virešu pagasts
15.	Ēdoles pagasts	45.	Puzes pagasts	75.	Zalves pagasts
16.	Goliševas pagasts	46.	Ramatas pagasts	76.	Zaubes pagasts
17.	Inčukalna pagasts	47.	Rankas pagasts	77.	Zentenes pagasts
18.	Indrānu pagasts	48.	Rendas pagasts	78.	Ziemera pagasts
19.	Istras pagasts	49.	Rugāju pagasts	79.	Zlēku pagasts
20.	Īvandes pagasts	50.	Rumbas pagasts	80.	Zvārdes pagasts
21.	Jaunalūksnes pagasts	51.	Rundēnu pagasts	81.	Zvārtavas pagasts
22.	Jaunannas pagasts	52.	Sakas pagasts	82.	Žīguru pagasts
23.	Jumurdas pagasts	53.	Salacgrīvas pagasts	83.	Carnikavas novads
24.	Jūrkalnes pagasts	54.	Saulkrastu pagasts	84.	Mērsraga novads
25.	Kaives pagasts	55.	Sērenes pagasts	85.	Rojas novads
26.	Kalna pagasts	56.	Skaņkalnes pagasts	86.	Ropažu novads
27.	Kaplavas pagasts	57.	Skrundas pagasts	87.	Sējas novads"
28.	Klintaines pagasts	58.	Skujenes pagasts
29.	Kolkas pagasts	59.	Smārdes pagasts
30.	Ķūļciema pagasts	60.	Staiceles pagasts

Ministru prezidents,
veselības ministra pienākumu izpildītājs Māris Kučinskis

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs