Darbības ar dokumentu
Rīgā 2018. gada 9. janvārī (prot. Nr. 2 24. §)
un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda
vadības likuma 20. panta 6. un 13. punktu
1. Noteikumi nosaka:
1.1. kārtību, kādā īsteno darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" prioritārā virziena "Izglītība, prasmes un mūžizglītība" 8.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Samazināt studiju programmu fragmentāciju un stiprināt resursu koplietošanu" (turpmāk – specifiskais atbalsts) pirmo un otro projektu iesniegumu atlases kārtu;
1.2. specifiskā atbalsta mērķi;
1.3. specifiskajam atbalstam un tā atlases kārtām pieejamo finansējumu;
1.4. prasības Eiropas Sociālā fonda projekta (turpmāk – projekts) iesniedzējam un projekta sadarbības partneriem;
1.5. atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmības nosacījumus;
1.6. vienkāršoto izmaksu piemērošanas nosacījumus un kārtību;
1.7. vienošanās un līguma par projekta īstenošanu vienpusēja uzteikuma nosacījumus.
2. Noteikumos lietoti šādi termini:
2.1. augstākās izglītības institūcija – valsts vai privātpersonas dibināta un noteiktā kārtībā Latvijas Republikā reģistrēta un akreditēta augstskola vai koledža;
2.2. komunikācijas un publicitātes plāns – projekta iesniedzēja izstrādāts pasākumu plāns, kurā noteikts, kā projekta iesniedzējs un sadarbības partneris (ja attiecināms) nodrošinās specifiskā atbalsta projekta ietvaros radīto rezultātu izplatīšanu projekta iesniedzēja un sadarbības partnera (ja attiecināms) institūcijās un pārējām ieinteresētajām pusēm, kā arī aprakstīti paredzētie mērķauditorijas sasniegšanas, iesaistīšanas un informēšanas pasākumi projekta īstenošanas laikā un pēc projekta pabeigšanas;
2.3. kopīgā doktorantūras studiju programma – doktora studiju programma, kas atbilst Augstskolu likuma 55.1 pantā noteiktajām prasībām;
2.4. pedagogu izglītības attīstības plāns – pasākumu kopums atbilstoši Izglītības un zinātnes ministrijas izveidotās darba grupas priekšlikumiem konceptuāli jaunas skolotāju izglītības sistēmas izveidošanai, lai nodrošinātu kompetencēs balstītas izglītības prasībām atbilstošu pedagogu izglītību. Pedagogu izglītības attīstības plānu izstrādā projekta iesniedzējs, kas īsteno jebkura līmeņa augstākās izglītības studiju programmas studiju virzienā "Izglītība un pedagoģija", un saskaņo to ar Pedagogu izglītības jaunveides konsultatīvo padomi. Plānā iekļauj pasākumus augstākās izglītības institūcijas pedagoģijas studiju programmu izstrādei, aprobācijai un akreditācijai un pedagogu izglītības pārvaldības pilnveidei, kā arī nosaka pasākumu īstenošanas kārtību un atbildīgās personas;
2.5. Pedagogu izglītības jaunveides konsultatīvā padome – Izglītības un zinātnes ministrijas izveidota padome, kuras sastāvā ir iekļauti Izglītības un zinātnes ministrijas, Latvijas Nacionālā kultūras centra, Latvijas Studentu apvienības, nodibinājuma "Iespējamā misija" pārstāvji, kā arī darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 8.3.1. specifiskā atbalsta mērķa "Attīstīt kompetenču pieejā balstītu vispārējās izglītības saturu" 8.3.1.1. pasākuma "Kompetenču pieejā balstīta vispārējās izglītības satura aprobācija un ieviešana" ietvaros īstenotā Valsts izglītības satura centra projekta "Kompetenču pieeja mācību saturā" un nozares eksperti. Padomes darbību nosaka Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādāts un apstiprināts nolikums;
2.6. pedagogu izglītības komunikācijas un publicitātes plāns – projekta iesniedzēja izstrādāts pasākumu plāns, kurā noteikts, kā projekta iesniedzējs un sadarbības partneris nodrošinās specifiskā atbalsta projekta ietvaros radīto rezultātu izplatīšanu projekta iesniedzēja un sadarbības partnera institūcijā un pārējām ieinteresētajām pusēm, kā arī aprakstīti paredzētie mērķauditorijas sasniegšanas, iesaistīšanas un informēšanas pasākumi projekta īstenošanas laikā un pēc projekta pabeigšanas. Projekta iesniedzējs plānu saskaņo ar Pedagogu izglītības jaunveides konsultatīvo padomi;
2.7. pedagoģijas studiju programma – jebkura līmeņa augstākās izglītības studiju programma studiju virzienā "Izglītība un pedagoģija";
2.8. publiskā finansējuma intensitāte – kopējais Eiropas Sociālā fonda finansējuma un valsts budžeta finansējuma apmērs procentos no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām;
2.9. studiju programma Eiropas Savienības valodā – jebkura līmeņa augstākās izglītības studiju programma, kuru pilnībā īsteno kādā no Eiropas Savienības valodām, kas nav latviešu valoda, saskaņā ar Augstskolu likuma 56. panta trešajā daļā noteiktajām prasībām. Šādu studiju programmu var īstenot arī kā kopīgo studiju programmu, izņemot doktorantūras studiju programmu;
2.10. studiju programmu attīstības un konsolidācijas plāns – projekta iesniedzēja izstrādāts studiju programmu attīstības redzējums, kas dalījumā pa studiju virzieniem ietver no jauna izveidojamo un slēdzamo studiju programmu uzskaitījumu, pamatojumu, laika grafiku plānotajām darbībām, sadarbības institūcijas (ja attiecināms), kā arī attiecīgo nozares profesionālo organizāciju viedokli. Projekta iesniedzējs plānu saskaņo ar Izglītības un zinātnes ministrijas izveidotu komisiju, kuras sastāvā iekļauj Izglītības un zinātnes ministrijas, nozares ministriju un nozares profesionālo organizāciju pārstāvjus, un iesniedz to Izglītības un zinātnes ministrijā līdz 2018. gada 1. martam;
2.11. zinātniskā institūcija – Latvijas Republikas Zinātnisko institūciju reģistrā reģistrēts zinātniskais institūts (publiska aģentūra, atvasināta publiska persona, privāto tiesību juridiskā persona) vai augstskola.
(Grozīts ar MK 14.07.2020. noteikumiem Nr. 436)
3. Specifiskā atbalsta mērķis ir samazināt studiju programmu fragmentāciju un stiprināt resursu koplietošanu.
5. Specifiskā atbalsta ietvaros ir sasniedzami šādi uzraudzības rādītāji:
5.1. iznākuma rādītāji:
5.1.1. līdz 2023. gada 31. decembrim kopīgo doktorantūras studiju programmu skaits, kuru izstrādei un ieviešanai piešķirts Eiropas Sociālā fonda atbalsts, – 11, tai skaitā pirmās kārtas ietvaros – viena un otrās kārtas ietvaros – 10;
5.1.2. pirmās kārtas ietvaros līdz 2023. gada 31. decembrim jauno pedagoģijas studiju programmu skaits, kuru izstrādei un ieviešanai piešķirts Eiropas Sociālā fonda atbalsts, – 22, tai skaitā līdz 2018. gada 31. decembrim – 16;
5.1.3. otrās kārtas ietvaros līdz 2023. gada 31. decembrim Eiropas Savienības valodās īstenoto studiju programmu skaits, kuru izstrādei un ieviešanai piešķirts Eiropas Sociālā fonda atbalsts, – 62;
5.2. rezultāta rādītāji:
5.2.1. līdz 2023. gada 31. decembrim slēgto studiju programmu skaits, uz kuru bāzes izveidotas atbalstītās jaunās studiju programmas, – 220, tai skaitā pirmās kārtas ietvaros – 50 un otrās kārtas ietvaros – 170;
5.2.2. līdz 2023. gada 31. decembrim atbalstīto jauno kopīgo doktorantūras studiju programmu skaits, kas saņēmušas Eiropas augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas reģistra (European Quality Assurance Register for Higher Education) (turpmāk – EQAR) aģentūras akreditāciju, – 11, tai skaitā pirmās kārtas ietvaros – viena un otrās kārtas ietvaros – 10;
5.2.3. pirmās kārtas ietvaros līdz 2023. gada 31. decembrim atbalstīto jauno pedagoģijas studiju programmu skaits, kas saņēmušas EQAR aģentūras akreditāciju, – 22;
5.2.4. otrās kārtas ietvaros līdz 2023. gada 31. decembrim atbalstīto jauno studiju programmu skaits Eiropas Savienības valodās, kas saņēmušas EQAR aģentūras akreditāciju, – 62;
5.3. finanšu rādītājs – līdz 2018. gada 31. decembrim sertificēti izdevumi 350 000 euro apmērā.
6. Specifiskā atbalsta ietvaros atbildīgās iestādes funkcijas pilda Izglītības un zinātnes ministrija.
7. Specifiskajam atbalstam pieejamais kopējais attiecināmais finansējums ir 12 655 508 euro, ko veido Eiropas Sociālā fonda finansējums – 10 757 181 euro un valsts budžeta līdzfinansējums – 1 898 327 euro.
(MK 14.07.2022. noteikumu Nr. 462 redakcijā)
9. Sadarbības iestādei ne vēlāk kā līdz 2019. gada 31. decembrim ir tiesības atkārtoti izsludināt atklātas projektu iesniegumu atlases kārtu atbilstoši otrās kārtas projektu īstenošanas nosacījumiem, ja nav apgūts viss specifiskā atbalsta pirmajā un otrajā kārtā pieejamais finansējums.
10. Specifiskā atbalsta ietvaros projektu maksimālā publiskā finansējuma intensitāte ir 100 procenti, ko veido:
10.1. valsts budžeta atbalsta intensitāte – 15 procenti;
10.2. Eiropas Sociālā fonda atbalsta intensitāte – 85 procenti.
11. Šo noteikumu 14. un 22. punktā minētais atlases kārtas projekta iesniedzējs, kas pēc tam, kad ir apstiprināts projekta iesniegums un noslēgta vienošanās vai līgums par projekta īstenošanu, ir arī Eiropas Sociālā fonda finansējuma saņēmējs (turpmāk – finansējuma saņēmējs), sagatavo projekta iesniegumu atbilstoši projekta iesniegumu atlases kārtas nolikumā noteiktajām prasībām un elektroniski iesniedz to sadarbības iestādē, izmantojot Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmu 2014.–2020. gadam.
12. Lai izvērtētu projektu iesniegumu atbilstību kvalitātes kritērijiem saskaņā ar atlases kārtas nolikuma prasībām, sadarbības iestāde nodrošina atbilstošu Eiropas Komisijas ekspertu datubāzē iekļautu ekspertu atlasi, izmantojot šādus atlases kritērijus:
12.1. ekspertam ir doktora zinātniskais grāds;
12.2. ekspertam ir augstākās izglītības studiju satura izstrādes, inovāciju un pārvaldības vai izglītības tehnoloģiju praktiskā vai pētnieciskā pieredze pēdējo četru gadu laikā;
12.3. ir vēlams, lai ekspertam būtu pieredze Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas vai citos līdzvērtīgos starptautiska līmeņa pētījumos augstākajā izglītībā.
14. Projektu iesniedzēji pirmajā kārtā ir:
14.1. Daugavpils Universitāte;
14.2. Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija;
14.3. Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija;
14.4. Latvijas Universitāte;
14.5. Liepājas Universitāte;
14.6. Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija.
15. Pirmajā kārtā katrs projekta iesniedzējs iesniedz vienu projekta iesniegumu, ietverot tajā visas studiju virzienā "Izglītība un pedagoģija" plānotās jaunās pedagoģijas studiju programmas, un projektu īsteno sadarbībā ar tām augstskolām, kas ir noteiktas pedagogu izglītības attīstības plānā. Latvijas Universitāte, Daugavpils Universitāte un Liepājas Universitāte projektu īsteno arī sadarbībā ar nevalstisko organizāciju, kura ir reģistrēta izglītības iestāžu reģistrā un kurai ir vismaz divu gadu pieredze, īstenojot pedagogu profesionālās kompetences pilnveides programmu ne mazāk kā 650 stundu apjomā.
(Grozīts ar MK 28.01.2020. noteikumiem Nr. 52; MK 14.07.2020. noteikumiem Nr. 436)
16. Pirmajai kārtai pieejamais kopējais attiecināmais finansējums ir 5 990 078 euro, ko veido Eiropas Sociālā fonda finansējums – 5 091 566 euro un valsts budžeta līdzfinansējums – 898 512 euro.
(MK 14.07.2022. noteikumu Nr. 462 redakcijā)
17. Pirmās kārtas ietvaros katram projekta iesniedzējam pieejamais kopējais attiecināmais finansējums, lai slēgtu vienošanos par projekta īstenošanu, nepārsniedz:
17.1. Daugavpils Universitātei – 670 115,23 euro (Eiropas Sociālā fonda finansējums – 569 597,94 euro un valsts budžeta līdzfinansējums – 100 517,29 euro);
17.2. Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijai – 305 006 euro (Eiropas Sociālā fonda finansējums – 259 255,10 euro un valsts budžeta līdzfinansējums – 45 750,90 euro);
17.3. Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijai – 305 561 euro (Eiropas Sociālā fonda finansējums – 259 726,85 euro un valsts budžeta līdzfinansējums – 45 834,15 euro);
17.4. Latvijas Universitātei – 3 940 472,33 euro (Eiropas Sociālā fonda finansējums – 3 349 401,47 euro un valsts budžeta līdzfinansējums – 591 070,86 euro);
17.5. Liepājas Universitātei – 530 450,33 euro (Eiropas Sociālā fonda finansējums – 450 882,78 euro un valsts budžeta līdzfinansējums – 79 567,55 euro);
17.6. Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijai – 238 472 euro (Eiropas Sociālā fonda finansējums – 202 701,20 euro un valsts budžeta līdzfinansējums – 35 770,80 euro).
(Grozīts ar MK 28.01.2020. noteikumiem Nr. 52; MK 14.07.2020. noteikumiem Nr. 436; MK 06.07.2021. noteikumiem Nr. 492; MK 14.07.2022. noteikumiem Nr. 462)
18. Projekta iesniedzējs sagatavo un sadarbības iestādē iesniedz projekta iesniegumu atbilstoši projekta iesniegumu atlases kārtas nolikumā noteiktajām prasībām. Papildus atlases nolikumā noteiktajām prasībām projekta iesniedzējs pielikumā pievieno šādus dokumentus:
18.1. pedagogu izglītības attīstības plānu;
18.2. pedagogu izglītības komunikācijas un publicitātes plānu;
18.3. projekta iesnieguma un tā pielikumu tulkojumu angļu valodā atbilstoši atlases nolikumā noteiktajam.
19. Pirmajā kārtā atbalstāmas ir šādas darbības:
19.1. jaunu pedagoģijas studiju programmu izstrāde un licencēšana;
19.2. jauno pedagoģijas studiju programmu aprobācija, tai skaitā pieredzes apmaiņas pasākumi un mērķstipendijas studējošajiem otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības, maģistra vai doktora studiju programmās, kā arī papildu atbalsta pasākumi studiju laikā otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmā studējošajiem un gadu pēc studiju pabeigšanas – šīs programmas absolventiem;
19.3. studiju virziena "Izglītība un pedagoģija" akreditācija EQAR aģentūrā, tai skaitā licencētas studiju programmas iekļaušana studiju virziena akreditācijas lapā;
19.4. specifiskā atbalsta ietvaros izstrādāto jauno pedagoģijas studiju programmu publicitāte, tai skaitā vienota komunikācija par otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmu, centralizēta studējošo un izglītības iestāžu piesaiste un atlase visām augstskolām, kas īstenos šo programmu;
19.5. projekta vadība un projekta īstenošanas nodrošināšana;
19.6. informācijas un publicitātes pasākumi par projekta īstenošanu.
(Grozīts ar MK 28.01.2020. noteikumiem Nr. 52; MK 14.07.2020. noteikumiem Nr. 436; MK 06.07.2021. noteikumiem Nr. 492)
20. Pirmajā kārtā attiecināmas ir šādas izmaksu pozīcijas:
20.1. projekta tiešās attiecināmās izmaksas šo noteikumu 19. punktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai:
20.1.1. tiešās attiecināmās personāla izmaksas:
20.1.1.1. projekta vadības personāla atlīdzības izmaksas (izņemot virsstundas) šo noteikumu 19.5. un 19.6. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai;
20.1.1.2. projekta īstenošanas personāla (konsultanti, eksperti un citi speciālisti, tai skaitā ārvalstu) atlīdzības izmaksas (izņemot virsstundas) šo noteikumu 19.1., 19.2., 19.3. un 19.4. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai;
20.1.2. mērķstipendijas studentiem, kas ir uzņemti specifiskā atbalsta ietvaros izstrādātajās studiju programmās un sniedz ieguldījumu to aprobācijas īstenošanā:
20.1.2.1. otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmas studentam – līdz 280 euro mēnesī;
20.1.2.2. maģistra studiju programmas studentam – līdz 199,2 euro mēnesī saskaņā ar finansējuma saņēmēja nolikumā noteiktajiem kritērijiem un nosacījumiem;
20.1.2.3. doktora studiju programmas studentam – līdz 227,6 euro mēnesī saskaņā ar finansējuma saņēmēja nolikumā noteiktajiem kritērijiem un nosacījumiem;
20.1.3. jaunradītu darba vietu aprīkojuma, biroja mēbeļu un tehnikas, datorprogrammu un licences iegādes vai īres izmaksas, tai skaitā aprīkojuma uzturēšanas un remonta izmaksas, ne vairāk kā 3 000 euro vienai darba vietai visā projekta īstenošanas laikā, ja projekta vadības vai īstenošanas personāls ir nodarbināts projektā vismaz 30 procentu apmērā no normālā darba laika uz darba līguma pamata. Ja projekta vadības vai īstenošanas personāls ir nodarbināts nepilnu darba laiku vai daļlaiku, jaunradītas darba vietas aprīkojuma iegādes vai īres izmaksas ir attiecināmas proporcionāli darba slodzes procentuālajam sadalījumam;
20.1.4. iekšzemes komandējumu un darba braucienu izmaksas projekta vadības un īstenošanas personālam šo noteikumu 19.1., 19.2., 19.3. un 19.4. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi, ja tās ir pamatotas un saistītas ar projekta īstenošanu;
20.1.5. ārvalstu komandējumu izmaksas projekta īstenošanas personālam šo noteikumu 19.1., 19.2. un 19.3. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi, ja tās ir pamatotas un saistītas ar projekta īstenošanu;
20.1.6. transporta izmaksas (maksa par degvielu, transportlīdzekļu noma, transporta pakalpojumu pirkšana, maksa par sabiedriskā transporta izmantošanu) šo noteikumu 19.1., 19.2., 19.3. un 19.4. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai;
20.1.7. pakalpojumu izmaksas šo noteikumu 19.1., 19.2., 19.3. un 19.4. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai, tai skaitā tulkošanas izmaksas šo noteikumu 19.1., 19.2. un 19.3. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai, juridisko pakalpojumu izmaksas šo noteikumu 19.1. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai, ekspertu, konsultantu un citu speciālistu (tai skaitā ārvalstu) izmaksas šo noteikumu 19.1., 19.2. un 19.4. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai un projekta vadības personāla izmaksas šo noteikumu 19.5. un 19.6. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai;
20.1.8. ar diskusiju un pieredzes apmaiņas pasākumu organizēšanu un īstenošanu saistītās izmaksas šo noteikumu 19.1., 19.2. un 19.4. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai;
20.1.9. studiju programmu licencēšanas izmaksas, tai skaitā sadarbības partnerim, ja tas arī īstenos projekta ietvaros izstrādāto studiju programmu, šo noteikumu 19.1. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanai;
20.1.10. studiju virziena "Izglītība un pedagoģija" akreditācijas izmaksas EQAR aģentūrā un izmaksas licencētas studiju programmas iekļaušanai studiju virziena akreditācijas lapā, tai skaitā ekspertu vizītes (ceļa izdevumi un viesnīca atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi, vai tās EQAR aģentūras maksas pakalpojumu cenrādim, kura nodrošina akreditācijas ekspertu vizītes), šo noteikumu 19.3. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanai;
20.1.11. specifiskā atbalsta ietvaros izstrādāto jauno studiju programmu publicitātes izmaksas šo noteikumu 19.4. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanai;
20.1.12. projekta informācijas un publicitātes pasākumu izmaksas atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda ieviešanā 2014.–2020. gada plānošanas periodā nodrošināma komunikācijas un vizuālās identitātes prasību ievērošana šo noteikumu 19.6. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanai;
20.1.13. mērķstipendijas otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmas absolventiem – līdz 120 euro mēnesī;
20.2. projekta netiešās attiecināmās izmaksas šo noteikumu 19. punktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai. Tās plāno kā vienu izmaksu pozīciju, piemērojot netiešo izmaksu vienoto likmi 15 procentu apmērā no šo noteikumu 20.1.1.1. un 20.1.1.2. apakšpunktā minētajām tiešajām attiecināmajām personāla izmaksām. Netiešo izmaksu vienoto likmi piemēro personāla izmaksām, kuras radušās uz darba līguma pamata.
(Grozīts ar MK 03.05.2018. noteikumiem Nr. 257; MK 28.01.2020. noteikumiem Nr. 52; MK 14.07.2020. noteikumiem Nr. 436; MK 06.07.2021. noteikumiem Nr. 492; MK 14.07.2022. noteikumiem Nr. 462, 20.1.2.1. apakšpunkts piemērojams ar 01.07.2022., sk. 51. punktu)
22. Projektu iesniedzēji otrajā kārtā ir augstākās izglītības institūcijas, izņemot valsts dibinātas augstskolas aģentūras – koledžas. Valsts dibinātas augstskolas aģentūra – koledža – ir labuma guvējs augstskolas īstenotā projektā, ja tā ietvaros ir plānots izstrādāt studiju programmas augstskolas aģentūrā – koledžā.
23. Projekta iesniedzējs projekta iesniegumu iesniedz un projektu īsteno individuāli vai sadarbībā ar augstākās izglītības institūciju, tai skaitā ārvalstu, vai zinātnisko institūciju.
24. Otrajā kārtā projekta iesniedzējs iesniedz vienu projekta iesniegumu. Projekta iesniegumā iekļauj visas specifiskā atbalsta otrās kārtas ietvaros plānotās studiju programmas, izņemot studiju programmas studiju virzienā "Izglītība un pedagoģija".
(Grozīts ar MK 14.07.2020. noteikumiem Nr. 436)
25. Otrajai kārtai pieejamais kopējais attiecināmais finansējums ir 6 665 430 euro, ko veido Eiropas Sociālā fonda finansējums – 5 665 615 euro un valsts budžeta līdzfinansējums – 999 815 euro.
(MK 14.07.2022. noteikumu Nr. 462 redakcijā)
26. Projekta iesniedzējs sagatavo un sadarbības iestādē iesniedz projekta iesniegumu atbilstoši projekta iesniegumu atlases kārtas nolikumā noteiktajām prasībām. Papildus atlases nolikumā noteiktajām prasībām projekta iesniedzējs pielikumā pievieno šādus dokumentus:
26.1. studiju programmu attīstības un konsolidācijas plānu;
26.2. komunikācijas un publicitātes plānu;
26.3. projekta iesnieguma un tā pielikumu tulkojumu angļu valodā atbilstoši atlases nolikumā noteiktajam.
27. Otrajā kārtā atbalstāmas ir šādas darbības:
27.1. jaunu Eiropas Savienības valodās īstenotu studiju programmu un kopīgo doktorantūras studiju programmu izstrāde un licencēšana;
27.2. jauno Eiropas Savienības valodās īstenotu studiju programmu un kopīgo doktorantūras studiju programmu aprobācija, tai skaitā pieredzes apmaiņas pasākumi;
27.3. projekta ietvaros izstrādātajai studiju programmai atbilstošā studiju virziena akreditācija EQAR aģentūrā, tai skaitā licencētas studiju programmas iekļaušana studiju virziena akreditācijas lapā;
27.4. projekta ietvaros izstrādātās studiju programmas akreditācija starptautiskā profesionālā organizācijā (ja attiecināms);
27.5. projekta ietvaros izstrādāto jauno studiju programmu starptautiskā publicitāte;
27.6. projekta vadība un projekta īstenošanas nodrošināšana;
27.7. informācijas un publicitātes pasākumi par projekta īstenošanu.
(Grozīts ar MK 06.07.2021. noteikumiem Nr. 492)
28. Otrajā kārtā attiecināmas ir šādas izmaksu pozīcijas:
28.1. projekta tiešās attiecināmās izmaksas šo noteikumu 27. punktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai:
28.1.1. tiešās attiecināmās personāla izmaksas:
28.1.1.1. projekta vadības personāla atlīdzības izmaksas (izņemot virsstundas) šo noteikumu 27.6. un 27.7. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai;
28.1.1.2. projekta īstenošanas personāla (konsultanti, eksperti un citi speciālisti, tai skaitā ārvalstu) atlīdzības izmaksas (izņemot virsstundas) šo noteikumu 27.1., 27.2., 27.3. un 27.5. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai;
28.1.2. jaunradītu darba vietu aprīkojuma, biroja mēbeļu un tehnikas, datorprogrammu un licences iegādes vai īres izmaksas, tai skaitā aprīkojuma uzturēšanas un remonta izmaksas, ne vairāk kā 3 000 euro vienai darba vietai visā projekta īstenošanas laikā, ja projekta vadības vai īstenošanas personāls ir nodarbināts projektā vismaz 30 procentu apmērā no normālā darba laika uz darba līguma pamata. Ja projekta vadības vai īstenošanas personāls ir nodarbināts nepilnu darba laiku vai daļlaiku, jaunradītas darba vietas aprīkojuma iegādes vai īres izmaksas ir attiecināmas proporcionāli darba slodzes procentuālajam sadalījumam;
28.1.3. iekšzemes komandējumu un darba braucienu izmaksas projekta vadības un īstenošanas personālam šo noteikumu 27.1., 27.2. un 27.3. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi, ja tās ir pamatotas un saistītas ar projekta īstenošanu;
28.1.4. ārvalstu komandējumu izmaksas atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi, ja tās ir pamatotas un saistītas ar projekta īstenošanu:
28.1.4.1. projekta vadītājam šo noteikumu 27.5. un 27.6. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai;
28.1.4.2. projekta īstenošanas personālam šo noteikumu 27.1., 27.2., 27.3., 27.4. un 27.5. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai;
28.1.5. transporta izmaksas (maksa par degvielu, transportlīdzekļu noma, transporta pakalpojumu pirkšana, maksa par sabiedriskā transporta izmantošanu) šo noteikumu 27.1., 27.2. un 27.3. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai;
28.1.6. pakalpojumu izmaksas, tai skaitā tulkošanas izmaksas, šo noteikumu 27.1., 27.2., 27.3., 27.4. un 27.5. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai, juridisko pakalpojumu izmaksas šo noteikumu 27.1. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai, ekspertu, konsultantu un citu speciālistu, tai skaitā ārvalstu, izmaksas šo noteikumu 27.1., 27.2. un 27.5. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai, projekta vadības personāla izmaksas šo noteikumu 27.6. un 27.7. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai;
28.1.7. ar diskusiju un pieredzes apmaiņas pasākumu organizēšanu un īstenošanu saistītās izmaksas šo noteikumu 27.1., 27.2. un 27.5. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai;
28.1.8. studiju programmas licencēšanas izmaksas šo noteikumu 27.1. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanai;
28.1.9. studiju virziena akreditācijas izmaksas EQAR aģentūrā un izmaksas licencētas studiju programmas iekļaušanai studiju virziena akreditācijas lapā, tai skaitā ekspertu vizītes (ceļa izdevumi un viesnīca atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi, vai tās EQAR aģentūras maksas pakalpojumu cenrādim, kura nodrošina akreditācijas ekspertu vizītes), šo noteikumu 27.3. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanai;
28.1.10. studiju programmas akreditācijas izmaksas starptautiskā profesionālā organizācijā, tai skaitā ekspertu vizītes (ceļa izdevumi un viesnīca atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi, vai tās starptautiskās profesionālās organizācijas maksas pakalpojumu cenrādim, kura nodrošina akreditācijas ekspertu vizītes), šo noteikumu 27.4. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanai;
28.1.11. dalības maksa starptautiskajās profesionālajās organizācijās projekta īstenošanas laikā šo noteikumu 27.4. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanai;
28.1.12. jaunās studiju programmas starptautiskās publicitātes izmaksas šo noteikumu 27.5. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanai;
28.1.13. projekta informācijas un publicitātes pasākumu izmaksas atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda ieviešanā 2014.–2020. gada plānošanas periodā nodrošināma komunikācijas un vizuālās identitātes prasību ievērošana šo noteikumu 27.7. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanai;
28.2. projekta netiešās attiecināmās izmaksas šo noteikumu 27. punktā minēto darbību veikšanai. Tās plāno kā vienu izmaksu pozīciju, piemērojot netiešo izmaksu vienoto likmi 15 procentu apmērā no šo noteikumu 28.1.1.1. un 28.1.1.2. apakšpunktā minētajām tiešajām attiecināmajām personāla izmaksām. Netiešo izmaksu vienoto likmi piemēro personāla izmaksām, kuras radušās uz darba līguma pamata.
(Grozīts ar MK 06.07.2021. noteikumiem Nr. 492)
29. Otrās kārtas ietvaros projekta maksimālo attiecināmo izmaksu kopsummu nosaka pēc projektā plānoto studiju programmu skaita, ievērojot, ka projekta kopējais attiecināmais finansējums vienas studiju programmas izstrādei un pārējām šo noteikumu 27. punktā minētajām atbalstāmajām darbībām nepārsniedz 100 000 euro.
30. Finansējuma saņēmējs specifiskā atbalsta ietvaros īsteno projektus, kas nav saistīti ar saimnieciskās darbības veikšanu vai nav kvalificējami kā komercdarbības atbalsts.
31. Projektu īsteno saskaņā ar noslēgto vienošanos vai līgumu par projekta īstenošanu, bet ne ilgāk kā līdz 2023. gada 30. novembrim.
32. Finansējuma saņēmējs pēc projekta iesnieguma apstiprināšanas ar katru sadarbības partneri (ja attiecināms) slēdz sadarbības līgumu. Sadarbības līgumā papildus informācijai, kas noteikta normatīvajos aktos par kārtību, kādā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina plānošanas dokumentu sagatavošanu un šo fondu ieviešanu 2014.–2020. gada plānošanas periodā, iekļauj vismaz šādu informāciju:
32.1. sadarbības partnera īstenojamās atbalstāmās darbības un to apjoms;
32.2. maksājumu veikšanas kārtība šo noteikumu 19. vai 27. punktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai un attiecināmo tiešo un netiešo izmaksu, kā arī neattiecināmo izmaksu (ja attiecināms) segšanai;
32.3. pārskatu un citas informācijas iesniegšanas kārtība un termiņi.
33. Finansējuma saņēmējs ir atbildīgs par sadarbības partneru pienākumu un funkciju izpildi projekta īstenošanā, tai skaitā novēršot dubultā finansējuma risku un nodrošinot demarkāciju ar citiem līdzīgiem vai saistītiem projektiem.
34. Finansējuma saņēmējs un sadarbības partneri (ja attiecināms) projekta īstenošanai nepieciešamo preču un pakalpojumu iegādi veic saskaņā ar publisko iepirkumu reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem.
35. Plānojot šo noteikumu 20.1.1. un 28.1.1. apakšpunktā minētās tiešās attiecināmās personāla izmaksas, finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris (ja attiecināms) veic darba laika uzskaiti par projekta vadības un īstenošanas personāla projekta ietvaros veiktajām funkcijām un nostrādāto laiku un nodrošina, ka personālam, kas nodarbināts:
35.1. pilnu darba laiku, nepilnu darba laiku vai daļlaiku ne mazāk kā 30 procentu apmērā no normālā darba laika, tiešajās attiecināmajās personāla izmaksās iekļauj darba algu, valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas no apliekamajām attiecināmajām izmaksām, normatīvajos aktos darba tiesību un atlīdzības jomā noteiktās piemaksas un sociālo garantiju izmaksas;
35.2. daļlaiku mazāk nekā 30 procentu apmērā no normālā darba laika, atlīdzības izmaksas tiek veiktas saskaņā ar finansējuma saņēmēja un sadarbības partnera (ja attiecināms) atalgojuma nosacījumus regulējošā dokumentā noteikto stundas algas likmi, ņemot vērā projektā nostrādāto stundu skaitu. Tiešajās attiecināmajās personāla atlīdzības izmaksās iekļauj darbinieka darba algu un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas no apliekamajām attiecināmajām izmaksām, bet neiekļauj normatīvajos aktos darba tiesību un atlīdzības jomā noteiktās piemaksas un sociālo garantiju izmaksas.
(MK 28.01.2020. noteikumu Nr. 52 redakcijā; grozījumi punktā par tiešajām attiecināmajām personāla izmaksām piemērojami ar 19.01.2018., sk. 48. punktu)
36. Šo noteikumu 20.1.8. un 28.1.7. apakšpunktā minētās izmaksas nepārsniedz septiņus procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām. Šo noteikumu 28.1.12. apakšpunktā minētās izmaksas nepārsniedz piecus procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām.
(MK 28.01.2020. noteikumu Nr. 52 redakcijā)
37. Finansējuma saņēmējs izmaksas, kas, īstenojot projektu, pārsniedz šo noteikumu 17. vai 29. punktā minēto projekta maksimālo attiecināmo izmaksu kopsummu vai 36. punktā minētos izmaksu ierobežojumus, var iekļaut projekta kopējās izmaksās kā neattiecināmās izmaksas un segt tās no saviem līdzekļiem.
38. Ja šo noteikumu 20.1.7. un 28.1.6. apakšpunktā minētais pakalpojumu sniedzējs ir fiziska persona un tā nav reģistrējusies Valsts ieņēmumu dienestā kā pašnodarbināta persona, attiecināmas ir arī darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.
39. Pievienotās vērtības nodoklis ir attiecināmās izmaksas, ja tas nav atgūstams atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem nodokļu politikas jomā.
40. Finansējuma saņēmējam izmaksas ir attiecināmas, ja tās atbilst šajos noteikumos minētajām izmaksu pozīcijām un ir radušās:
40.1. pirmās kārtas ietvaros – no grozījumu darbības programmā "Izaugsme un nodarbinātība" iesniegšanas dienas Eiropas Komisijai;
40.2. otrās kārtas ietvaros – no šo noteikumu spēkā stāšanās dienas, izņemot valsts koledžas, kurām izmaksas ir attiecināmas no dienas, kad noslēgta vienošanās par projekta īstenošanu.
41. Sadarbības partneriem izmaksas ir attiecināmas pēc šo noteikumu 32. punktā minēto sadarbības līgumu noslēgšanas, bet ne agrāk kā no vienošanās vai līguma par projekta īstenošanu noslēgšanas dienas. Šo noteikumu 15. punktā minētajam sadarbības partnerim – nevalstiskajai organizācijai – izmaksas šo noteikumu 19.4. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanai ir attiecināmas no 2020. gada 31. janvāra, bet šo noteikumu 19.2. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanai – no 2020. gada 1. jūlija.
(Grozīts ar MK 28.01.2020. noteikumiem Nr. 52; MK 14.07.2020. noteikumiem Nr. 436)
42. Ja projekta īstenošanas laikā finansējuma saņēmējam ir paredzēts avanss, to var izmaksāt pa daļām. Viens avansa maksājums nepārsniedz 30 procentus no projektam piešķirtā Eiropas Sociālā fonda finansējuma un valsts budžeta līdzfinansējuma kopsummas. Finansējuma saņēmējiem, kam ir valsts budžeta daļēji finansētas atvasinātas publiskas personas statuss, kura projektu īsteno tai deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu ietvaros, avansa un starpposma maksājumu kopsumma var būt 100 procenti no projektam piešķirtā Eiropas Sociālā fonda finansējuma un valsts budžeta līdzfinansējuma kopsummas. Finansējuma saņēmējiem, kas ir privātpersonu dibinātas augstākās izglītības institūcijas, avansa un starpposma maksājumu kopsumma var būt 90 procenti no projektā paredzētā Eiropas Sociālā fonda finansējuma un valsts budžeta līdzfinansējuma kopsummas.
43. Īstenojot projektu, finansējuma saņēmējs nodrošina informācijas un publicitātes pasākumus, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulas (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006, XII pielikuma 2.2. apakšpunktā un normatīvajos aktos par kārtību, kādā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda ieviešanā 2014.–2020. gada plānošanas periodā nodrošināma komunikācijas un vizuālās identitātes prasību ievērošana.
44. Finansējuma saņēmējs ne retāk kā reizi trijos mēnešos ievieto savā tīmekļvietnē aktuālo informāciju par projekta īstenošanas gaitu.
45. Projekta īstenošanas gaitā radušos izmaksu sadārdzinājumu finansējuma saņēmējs sedz no saviem līdzekļiem.
46. Sadarbības iestādei ir tiesības vienpusēji atkāpties no vienošanās vai līguma par projekta īstenošanu jebkurā no šādiem gadījumiem:
46.1. finansējuma saņēmējs nepilda vienošanos vai līgumu par projekta īstenošanu, tai skaitā projekta īstenošanā netiek ievēroti noteiktie termiņi vai ir iestājušies citi apstākļi, kas negatīvi ietekmē vai var ietekmēt šo noteikumu 3. punktā minētā specifiskā atbalsta mērķa sasniegšanu un šo noteikumu 5. punktā minēto uzraudzības rādītāju sasniegšanu;
46.2. citos gadījumos, ko nosaka vienošanās vai līgums par projekta īstenošanu.
48. Grozījumi šo noteikumu 35. punktā par tiešajām attiecināmajām personāla izmaksām piemērojami ar 2018. gada 19. janvāri.
(MK 28.01.2020. noteikumu Nr. 52 redakcijā)
49. Šo noteikumu 17.1., 17.4. un 17.5. apakšpunktā minētajiem finansējuma saņēmējiem šo noteikumu 19.2. apakšpunktā minēto papildu atbalsta pasākumu izmaksas studiju laikā otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmā studējošajiem ir attiecināmas no 2020. gada 1. jūlija.
(MK 14.07.2020. noteikumu Nr. 436 redakcijā)
50. Šo noteikumu 17.4. apakšpunktā minētajam finansējuma saņēmējam un šo noteikumu 15. punktā minētajam sadarbības partnerim – nevalstiskajai organizācijai – šo noteikumu 19.2. apakšpunktā minēto papildu atbalsta pasākumu izmaksas otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmas absolventiem ir attiecināmas no 2021. gada 1. jūlija.
(MK 06.07.2021. noteikumu Nr. 492 redakcijā)
51. Grozījums šo noteikumu 20.1.2.1. apakšpunktā par mērķstipendijas apmēru līdz 280 euro mēnesī piemērojams ar 2022. gada 1. jūliju.
(MK 14.07.2022. noteikumu Nr. 462 redakcijā)
veselības ministra pienākumu izpildītājs Māris Kučinskis
Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis
 |
 |
 |
 |