Darbības ar dokumentu

1. pants. Ar gadskārtējā valsts budžeta likuma projekta sagatavošanu, vidēja termiņa budžeta ietvara likuma projekta sagatavošanu, ar valsts budžetu saistīto lēmumu pieņemšanu un rīcību īsteno Fiskālās disciplīnas likumā noteiktos fiskālās politikas principus un šādus vidēja termiņa budžeta politikas prioritāros attīstības virzienus:

1) valsts aizsardzības spēju palielināšana, nodrošinot valsts aizsardzības finansējumu pret iekšzemes kopproduktu (turpmāk — IKP) divu procentu apmērā;

2) ilgtspējīgas un sabalansētas valsts ekonomiskās attīstības veicināšana, ieviešot uzņēmumu ienākuma nodokļa 0 procentu likmi reinvestētai peļņai, samazinot darbaspēka nodokļu slogu un valsts budžeta iespēju robežās primāri nodrošinot finansējuma pieaugumu aizsardzībai, veselības aprūpei, demogrāfiskās situācijas uzlabošanai un autoceļu uzturēšanai;

3) iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzības mazināšana, palielinot minimālo mēneša darba algu, ieviešot iedzīvotāju ienākuma nodokļa gada diferencēto neapliekamo minimumu un diferencējot iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi;

4) nodokļu ieņēmumu apjoma pret IKP pakāpeniska palielināšana līdz 1/3 no IKP, pamatā uzlabojot nodokļu iekasējamību.

2. pants. Šā likuma sagatavošanā izmantota IKP prognoze 2010. gada salīdzināmajās cenās 2018. gadam 23 358 000 000 euro apmērā, 2019. gadam 24 108 000 000 euro apmērā un 2020. gadam 24 880 000 000 euro apmērā. Šā likuma sagatavošanā izmantota IKP prognoze faktiskajās cenās 2018. gadam 28 359 000 000 euro apmērā, 2019. gadam 29 977 000 000 euro apmērā un 2020. gadam 31 663 000 000 euro apmērā.

3. pants. Šā likuma sagatavošanā izmantota potenciālā IKP prognoze 2010. gada salīdzināmajās cenās 2018. gadam 23 283 000 000 euro apmērā, 2019. gadam 23 981 000 000 euro apmērā un 2020. gadam 24 688 000 000 euro apmērā. Šā likuma sagatavošanā izmantota potenciālā IKP pieauguma tempa prognoze 2018. gadam 3,0 procenti, 2019. gadam 3,0 procenti, 2020. gadam 3,0 procenti, 2021. gadam 3,0 procenti un 2022. gadam 3,0 procenti.

4. pants. Vispārējās valdības budžeta strukturālās bilances mērķis atbilstoši Eiropas Kontu sistēmas metodoloģijai, kas noteikta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 21. maija regulu (ES) Nr. 549/2013 par Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Eiropas Savienībā (Dokuments attiecas uz EEZ) (turpmāk — Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēma Eiropas Savienībā), 2018. gadā ir -1,2 procenti no IKP, 2019. gadā -0,6 procenti no IKP un 2020. gadā -0,4 procenti no IKP.

5. pants. Vispārējās valdības budžeta bilances prognoze atbilstoši Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmai Eiropas Savienībā 2018. gadā ir -1,0 procents no IKP, 2019. gadā -0,9 procenti no IKP un 2020. gadā -0,4 procenti no IKP.

6. pants. Noteikt valsts budžeta finansiālās bilances apjomu un maksimāli pieļaujamo valsts budžeta izdevumu kopapjomu 2018., 2019. un 2020. gadam saskaņā ar šā likuma 1. pielikumu.

7. pants. Noteikt valsts budžeta ieņēmumu prognozes 2018., 2019. un 2020. gadam saskaņā ar šā likuma 1. un 2. pielikumu.

8. pants. Noteikt izlīdzinātos izdevumus 2018. gadā 1 395 215 949 euro, tajā skaitā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda izlīdzinātos izdevumus 610 205 048 euro, kopējās lauksaimniecības politikas un kopējās zivsaimniecības politikas izlīdzinātos izdevumus 550 866 019 euro un valsts parāda apkalpošanas izlīdzinātos izdevumus 234 144 882 euro.

9. pants. Noteikt izlīdzinātos izdevumus 2019. gadā 1 460 525 878 euro, tajā skaitā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda izlīdzinātos izdevumus 650 100 914 euro, kopējās lauksaimniecības politikas un kopējās zivsaimniecības politikas izlīdzinātos izdevumus 570 548 280 euro un valsts parāda apkalpošanas izlīdzinātos izdevumus 239 876 684 euro.

10. pants. Noteikt izlīdzinātos izdevumus 2020. gadā 1 581 722 713 euro, tajā skaitā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda izlīdzinātos izdevumus 720 085 607 euro, kopējās lauksaimniecības politikas un kopējās zivsaimniecības politikas izlīdzinātos izdevumus 586 760 422 euro un valsts parāda apkalpošanas izlīdzinātos izdevumus 274 876 684 euro.

11. pants. Noteikt, ka fiskālā nodrošinājuma rezerve 2018. gadam ir 0,1 procents no IKP.

12. pants. Noteikt, ka fiskālā nodrošinājuma rezerve 2019. gadam netiek veidota.

13. pants. Noteikt, ka fiskālā nodrošinājuma rezerve 2020. gadam ir 0,1 procents no IKP.

14. pants. Noteikt koriģētos maksimāli pieļaujamos valsts budžeta izdevumus 2018. gadā 7 582 096 549 euro, 2019. gadā 7 895 168 266 euro un 2020. gadā 8 327 873 761 euro.

15. pants. Noteikt maksimāli pieļaujamo valsts budžeta kopējo izdevumu apjomu katrai ministrijai un citai centrālajai valsts iestādei 2018., 2019. un 2020. gadam saskaņā ar šā likuma 3. pielikumu.

16. pants. Noteikt, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu sadalījums starp pašvaldību budžetiem un valsts budžetu 2018., 2019. un 2020. gadā ir attiecīgi 80 procenti un 20 procenti.

17. pants. Noteikt, ka pašvaldību budžetu nodokļu ieņēmumi kopā ar speciālo dotāciju 2018., 2019. un 2020. gadā ir 19,6 procenti no kopbudžeta nodokļu ieņēmumiem, neieskaitot valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas valsts pamatbudžetā veselības aprūpes finansēšanai.

18. pants. Ikgadējais pašvaldību kopējais aizņēmumu pieļaujamais palielinājums vidējā termiņā 2018., 2019. un 2020. gadam tiek noteikts 118 138 258 euro.

19. pants. Ja no uzņemtajām virssaistībām 2014.—2020. gada plānošanas perioda Eiropas Savienības fondu ietvaros rodas negatīva ietekme uz vispārējās valdības budžeta bilanci, to kompensē pēc 2018. gada vidusposma izvērtējuma, tajā skaitā veicot Eiropas Savienības fondu finansējuma pārdales starp specifiskiem atbalsta mērķiem.

20. pants. Noteikt, ka akciju sabiedrības "Latvijas valsts meži" dividendēs izmaksājamā peļņas daļa par 2017. pārskata gadu ir 38 220 000 euro, par 2018. pārskata gadu ir 32 200 000 euro (tajā skaitā 25 760 000 euro maksājums par valsts kapitāla izmantošanu un 6 440 000 euro uzņēmumu ienākuma nodoklis) un par 2019. pārskata gadu ir 21 065 500 euro (tajā skaitā 16 852 400 euro maksājums par valsts kapitāla izmantošanu un 4 213 100 euro uzņēmumu ienākuma nodoklis) no akciju sabiedrības "Latvijas valsts meži" attiecīgā pārskata gada peļņas.

21. pants. Noteikt, ka valsts akciju sabiedrības "Latvijas Loto" dividendēs izmaksājamā peļņas daļa nosakāma atbilstoši šā likuma 24. panta pirmajā daļā noteiktajam, bet ne mazāk kā 2 806 500 euro par 2017. pārskata gadu un ne mazāk kā 2 606 500 euro (tajā skaitā 2 085 200 euro maksājums par valsts kapitāla izmantošanu un 521 300 euro uzņēmumu ienākuma nodoklis) par 2018. pārskata gadu no valsts akciju sabiedrības "Latvijas Loto" attiecīgā pārskata gada peļņas.

22. pants. Noteikt, ka akciju sabiedrības "Latvenergo" dividendēs izmaksājamā peļņas daļa par 2017. pārskata gadu ir 94 217 866 euro, par 2018. pārskata gadu ir 132 936 416 euro (tajā skaitā, 106 349 133 euro maksājums par valsts kapitāla izmantošanu un 26 587 283 euro uzņēmumu ienākuma nodoklis) un par 2019. pārskata gadu ir 127 070 731 euro (tajā skaitā 101 656 585 euro maksājums par valsts kapitāla izmantošanu un 25 414 146 euro uzņēmumu ienākuma nodoklis) no akciju sabiedrības "Latvenergo" attiecīgā pārskata gada peļņas.

23. pants. Noteikt, ka Ekonomikas ministrijas budžetā izdevumu segšanai kompleksā risinājuma elektroenerģijas tirgus attīstībai nodrošināšanai no akciju sabiedrības "Latvenergo" ikgadējām dividendēm tiek novirzīti resursi (resursu apjoms norādīts saskaņā ar Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Eiropas Savienībā): 2018. gadā 37 987 866 euro, 2019. gadā 49 406 416 euro, 2020. gadā 53 684 672 euro apmērā, tajā skaitā 2 000 000 euro apmērā ik gadu valsts pētījumu programmai enerģētikā.

24. pants. (1) Noteikt, ka minimālo dividendēs izmaksājamo peļņas daļu par 2017. un 2018. gada pārskata gadu valsts izšķirošajā ietekmē esošām kapitālsabiedrībām (tajā skaitā netiešā izšķirošajā ietekmē esošām kapitālsabiedrībām) nosaka un aprēķina 50 procentu apmērā, bet kapitālsabiedrībām, kurās visas kapitāla daļas tieši vai pastarpināti pieder valstij, 2018. gadā (par 2017. gada pārskata gadu) nosaka un aprēķina 80 procentu apmērā un 2019. gadā (par 2018. gada pārskata gadu) 85 procentu apmērā no attiecīgās kapitālsabiedrības peļņas, ja šajā likumā nav noteikts citādi.

(2) Valsts kapitālsabiedrībām minimālā dividendēs izmaksājamā peļņas daļa par 2018. un 2019. gada pārskata gadu ietver maksājumu par valsts kapitāla izmantošanu un uzņēmumu ienākuma nodokli.

(3) Ministru kabinets normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos un kārtībā var pieņemt lēmumu par atšķirīgu minimālo dividendēs izmaksājamo peļņas daļu.

25. pants. Personām, kurām laikā no 2010. gada 1. janvāra līdz 2015. gada 31. decembrim saskaņā ar likumu "Par valsts pensijām" piešķirtas vai pārrēķinātas vecuma, izdienas vai apgādnieka zaudējuma pensijas, tās pārskata atbilstoši likuma "Par valsts pensijām" 12. panta ceturtās daļas un pārejas noteikumu 65. punkta 3. un 4. apakšpunkta noteikumiem ar 2018. gada 1. janvāri — 2012., 2013., 2014. un 2015. gadā piešķirtās vai pārrēķinātās pensijas.