Darbības ar dokumentu
Kultūras ministrijas rīkojums Nr. 2.5.-1-271
Rīgā 2017. gada 24. novembrī
Grozījums Kultūras ministrijas 1998. gada 29. oktobra rīkojumā Nr. 128 "Par Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu"
Izdots saskaņā ar
Ministru kabineta 2003. gada 29. aprīļa
noteikumu Nr. 241 "Kultūras ministrijas nolikums"
9.11. punktu
Pamatojoties uz likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 14. panta otro daļu, kā arī izvērtējot Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (turpmāk - Inspekcija) iesniegto Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta (turpmāk - Pieminekļu saraksts) grozījumu projektu, Kultūras ministrija ir konstatējusi:
1. Inspekcija ir iesniegusi Kultūras ministrijā rīkojuma projektu par valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa "Cēsu pilsētas vēsturiskais centrs" (valsts aizsardzības Nr. 7426) (turpmāk - Objekts) teritorijas izmaiņām, precizējot kultūras pieminekļa atrašanās vietu. Rīkojuma projektam pievienoti šādi dokumenti:
1.1. izraksti no Inspekcijas Kultūras pieminekļu uzskaites komisijas 2015. gada 10. aprīļa sanāksmes protokola Nr. 04-6.6/7;
1.2. informācija par Objekta atrašanās vietu;
1.3. Objekta atrašanās vietas shēma topogrāfiskajā plānā;
1.4. Objekta apraksts;
1.5. Objekta fotofiksācijas materiāli;
1.6. pamatojums Objekta atrašanās vietas izmaiņām.
2. Saskaņā ar Ministru kabineta 2003. gada 26. augusta noteikumu Nr. 474 "Noteikumi par kultūras pieminekļu uzskaiti, aizsardzību, izmantošanu, restaurāciju un vidi degradējoša objekta statusa piešķiršanu" 16.5. punktu Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu reģistrs ir valsts informācijas sistēma, kurā tiek iekļauta informācija par kultūras pieminekļa atrašanās vietu (nekustamam kultūras piemineklim - adrese, grupa, grunts, liters, zemes kadastra vienības apzīmējums, kustamam kultūras piemineklim - adrese).
3. Objekts iekļauts Pieminekļu sarakstā ar Kultūras ministrijas 1998. gada 29. oktobra rīkojumu Nr. 128 "Par valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu" (publicēts laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" 1998. gada 15. decembrī), kā valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis ar atrašanās vietu "Cēsu rajons, Cēsis, Vaļņu ielas nepāra numuru puses apbūve, Gaujas iela, Gaujas ielas 6. nams, Palasta ielas nepāra numuru puses apbūve līdz 25. namam, Palasta iela, Lenču iela, Lenču ielas 6. nams, Maija parka Z, A un D robeža, Vienības laukuma 1. nams, Raunas ielas 14. nams, Rauna ielas nepāra numuru puses apbūves no 15. nama".
4. Priekšlikums Objekta atrašanās vietas izmaiņām izvērtēts Inspekcijā 2013. gada 10. aprīlī un, ņemot vērā Cēsu pilsētas centra arhitektoniskās vērtības un apbūves autentiskumu, konstatēts, ka Objekta teritorija precizējama atbilstoši nekustamo īpašumu kadastra robežām un dabā esošajām robežām. Līdz ar minēto Pieminekļu sarakstā ir precizējama Objekta atrašanās vieta.
5. Likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 14. panta pirmajā daļā noteikts, ka kultūras pieminekļus atbilstoši to vēsturiskajai, zinātniskajai, mākslinieciskajai vai citādai kultūras vērtībai iedala valsts un vietējās nozīmes kultūras pieminekļos, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, iekļaujot tos kā valsts vai vietējās nozīmes kultūras pieminekļus Pieminekļu sarakstā. Saskaņā ar Ministru kabineta 2003. gada 26. augusta noteikumu Nr. 473 "Kārtība, kādā kultūras pieminekļi iekļaujami valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un izslēdzami no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta" 7. punktu, lai kultūras pieminekļa statusu noteiktu pilsētbūvniecības piemineklim, nepieciešams pašvaldības saskaņojums, izņemot gadījumu, ja priekšlikums par kultūras pieminekļa statusa noteikšanu pilsētbūvniecības piemineklim ir iekļauts teritorijas plānojumā.
6. Saskaņā ar likuma "Par pašvaldībām" 15. panta pirmās daļas 5. punktu, pašvaldībām noteikta autonomā funkcija - rūpēties par kultūru un sekmēt tradicionālo kultūras vērtību saglabāšanu un tautas jaunrades attīstību (organizatoriska un finansiāla palīdzība kultūras iestādēm un pasākumiem, atbalsts kultūras pieminekļu saglabāšanai u.c.). Saskaņā ar šā likuma 21. panta pirmās daļas 3. punktu, kā arī Teritorijas attīstības plānošanas likuma 12. panta pirmo daļu pašvaldības kompetencē ir izstrādāt un apstiprināt vietējās pašvaldības attīstības stratēģiju, attīstības programmu, teritorijas plānojumu, lokālplānojumus, detālplānojumus un tematiskos plānojumus. Saskaņā ar likuma "Par pašvaldībām" 61.1 panta otrās daļas 2. punktu, par pašvaldības teritorijas plānojumu jārīko publiskā paspriešana. Saskaņā ar minētā likuma 61.2 pantu publiskās apspriešanas gaitā tiek garantēta ne vien apspriešanai nodotā dokumenta, bet arī visu ar šo dokumentu saistīto pašvaldības lēmumu pieejamība. Katram ir tiesības mutvārdos un rakstveidā paust savu viedokli publiskās apspriešanas jautājumā. Pašvaldībai ir pienākums apkopot paustos viedokļus un publicēt informatīvu ziņojumu (kopsavilkumu) par apspriešanas rezultātiem pašvaldības domes mājaslapā internetā un vietējā laikrakstā vai bezmaksas izdevumā. Pašvaldībai ir pienākums publicēt domes pieņemto lēmumu, kurā izmantoti publiskās apspriešanas rezultāti, pašvaldības domes mājaslapā internetā un vietējā laikrakstā vai bezmaksas izdevumā.
Ministru kabineta 2013. gada 30. aprīļa noteikumu Nr. 240 "Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi" 231. punktā noteikts, ka teritorijas plānojumā grafiski attēlo Valsts aizsargājamos kultūras pieminekļus. Saskaņā ar Ministru kabineta 2014. gada 14. oktobra noteikumu Nr. 628 "Noteikumi par pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem" 31.2.5. punktu, teritorijas plānojuma grafiskajā daļā attēlo apgrūtinātās teritorijas un objektus, kuriem nosaka aizsargjoslas saskaņā ar normatīvajiem aktiem par apgrūtinātajām teritorijām.
7. Cēsu novada teritorijas plānojumā 2016.-2026. gadam (turpmāk - Teritorijas plānojums) ietverts Objekta precizētās teritorijas priekšlikums atbilstoši tam, kādu Cēsu novada pašvaldība saskaņojusi Inspekcijā. Teritorijas plānojuma pirmā redakcija nodota sabiedriskai apspriešanai ar Cēsu novada pašvaldības 18.02.2016. lēmumu Nr. 37 (protokols Nr. 2, 3. §) (http://www.cesis.lv/lv/pasvaldiba/domes-sedes/pienemtie-lemumi/2016--gads/?lid=322#). Pirmās redakcijas sabiedriskā apspriešana notika no 24.03.2016. līdz 25.04.2016. Cēsu novada pašvaldības 30.06.2016. sēdē (protokols Nr. 8, 4. §) (http://www.cesis.lv/lv/pasvaldiba/domes-sedes/pienemtie-lemumi/2016--gads/?lid=334) pieņemts lēmums Nr. 181 pilnveidot Teritorijas plānojuma pirmo redakciju atbilstoši publiskās apspriešanas laikā saņemto priekšlikumu un institūciju atzinumu izskatīšanas sanāksmes protokolam un priekšlikumiem par izmaiņām pirmajā redakcijā. Pilnveidotā redakcija nodota sabiedriskai apspriešanai ar Cēsu novada pašvaldības 21.07.2016. lēmumu Nr. 202 (protokols Nr. 10, 3. §) (http://www.cesis.lv/lv/pasvaldiba/domes-sedes/pienemtie-lemumi/2016--gads/?lid=336). Pilnveidotās redakcijas sabiedriskā apspriešana notika no 02.09.2016. līdz 23.09.2016. Ņemot vērā pilnveidotās redakcijas sabiedriskās apriešanas rezultātus, ar Cēsu novada pašvaldības 24.11.2016. lēmumu Nr. 301 (protokols Nr. 17, 5. §) (http://www.cesis.lv/lv/pasvaldiba/domes-sedes/pienemtie-lemumi/2016--gads/) apstiprināt galīgo redakciju, iepazīstināt ar to sabiedrību un nodrošināt teritorijas plānojuma galīgās redakcijas publiskošanu. Teritorijas plānojuma galīgajā redakcijā noteikta Objekta precizētā teritorija atbilstoši Inspekcijā izskatītajam un Kultūras ministrijā iesniegtajam rīkojuma projektam.
8. Pamatojoties uz likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 14. panta otro daļu un Ministru kabineta 2003. gada 26. augusta noteikumu Nr. 473 "Kārtība, kādā kultūras pieminekļi iekļaujami valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un izslēdzami no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta" 9. punktu, kā arī uz iepriekš minēto konstatējumu, Kultūras ministrija nolemj:
izdarīt ar Kultūras ministrijas 1998. gada 29. oktobra rīkojumu Nr. 128 "Par valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu" 2. punktu apstiprinātajā Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā šādus grozījumus:
aizstāt valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa "Cēsu pilsētas vēsturiskais centrs" (valsts aizsardzības Nr. 7426) daļā "Atrašanās vieta" vārdus un skaitļus "Cēsu rajons, Cēsis, Vaļņu ielas nepāra numuru puses apbūve, Gaujas iela, Gaujas ielas 6. nams, Palasta ielas nepāra numuru puses apbūve līdz 25. namam, Palasta iela, Lenču iela, Lenču ielas 6. nams, Maija parka Z, A un D robeža, Vienības laukuma 1. nams, Raunas ielas 14. nams, Rauna ielas nepāra numuru puses apbūves no 15. nama" ar vārdiem "Cēsu novads, Cēsis, pilsētas senākā daļa, kas veidojusies attīstoties apbūvei ap Livonijas ordeņa pili un apbūvei gar Vaļņu ielu, Palasta ielu, Lenču ielu, Vienības laukumu un Raunas ielu".
9. Lēmuma pamatojums: likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 14. panta pirmā un otrā daļa, Administratīvā procesa likuma 5., 6., 7., 8., 9., 65. panta trešā daļa, 66. panta pirmā daļa, 67. pants, Ministru kabineta 2003. gada 26. augusta noteikumu Nr. 474 "Noteikumi par kultūras pieminekļu uzskaiti, aizsardzību, izmantošanu, restaurāciju un vidi degradējoša objekta statusa piešķiršanu" 16.5. punkts, Ministru kabineta 2003. gada 26. augusta noteikumu Nr. 473 "Kārtība, kādā kultūras pieminekļi iekļaujami valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un izslēdzami no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta" 7. un 9. punkts, Ministru kabineta 2003. gada 29. aprīļa noteikumu Nr. 241 "Kultūras ministrijas nolikums" 9.11. punkts.
10. Rīkojums stājas spēkā nākamajā darba dienā pēc publicēšanas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Mēneša laikā no šī rīkojuma spēkā stāšanās to var pārsūdzēt saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 76. panta otro daļu un 188. panta pirmo daļu Administratīvās rajona tiesas Valmieras tiesu namā (Voldemāra Baloža iela 13a, Valmiera, LV-4201).
Pielikumā: valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa "Cēsu pilsētas vēsturiskais centrs" (valsts aizsardzības Nr. 7426) grafiskais plāns.
Kultūras ministre D. Melbārde
Pielikums
 |
 |
 |
 |