Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
Izdarīt Tūrisma likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 21. nr.; 1999, 22. nr.; 2002, 4. nr.; 2003, 6. nr.; 2006, 7. nr.; 2009, 14. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 97., 205. nr.; 2012, 105. nr.; 2015, 251. nr.) šādus grozījumus:
1. 1. pantā:
izslēgt 4. punktu;
izteikt 5. punktu šādā redakcijā:
"5) komplekss tūrisma pakalpojums - vismaz divu dažādu tūrisma pakalpojumu apvienojums viena ceļojuma ietvaros, kas atbilst vienai no šādām prasībām:
a) to apvieno viens pakalpojuma sniedzējs, tai skaitā pēc ceļotāja pieprasījuma vai saskaņā ar ceļotāja izdarītu izvēli, pirms tiek noslēgts viens līgums par visiem pakalpojumiem,
b) neatkarīgi no tā, vai ar pakalpojumu sniedzējiem tiek noslēgti atsevišķi līgumi, tūrisma pakalpojumi tiek: iegādāti vienā tūrisma pakalpojumu tirdzniecības vietā un ceļotājs šos pakalpojumus ir izvēlējies, pirms piekrita veikt samaksu; piedāvāti, pārdoti vai par tiem pieprasīta viena iekļaujoša vai kopīga cena; reklamēti vai pārdoti, lietojot vārdus "komplekss tūrisma pakalpojums" vai citus līdzīgus vārdus; apvienoti pēc tāda līguma noslēgšanas, ar kuru pakalpojuma sniedzējs piešķir ceļotājam tiesības izvēlēties no dažādu veidu tūrisma pakalpojumu piedāvājuma; iegādāti no atsevišķiem pakalpojuma sniedzējiem, izmantojot saistītus tiešsaistes rezervācijas procesus, ja pakalpojuma sniedzējs, ar kuru noslēgts pirmais līgums, nosūta informāciju par ceļotāja vārdu un uzvārdu, maksājuma detaļām un elektroniskā pasta adresi vienam vai vairākiem pakalpojumu sniedzējiem un līgums ar pēdējo pakalpojuma sniedzēju vai pakalpojumu sniedzējiem tiek noslēgts ne vēlāk kā 24 stundu laikā pēc pirmā tūrisma pakalpojuma rezervācijas apstiprinājuma;";
izteikt 14. punktu šādā redakcijā:
"14) tūrisma aģents - persona, kas nav tūrisma operators, bet tūrisma operatora vārdā vai uzdevumā piedāvā pārdošanai vai pārdod tūrisma operatora apvienotus kompleksus tūrisma pakalpojumus;";
izteikt 19. un 20. punktu šādā redakcijā:
"19) tūrisma operators - persona, kas apvieno un piedāvā pārdošanai vai pārdod ceļotājiem kompleksus tūrisma pakalpojumus tieši vai ar cita pakalpojuma sniedzēja starpniecību, vai kopā ar citu pakalpojuma sniedzēju, kā arī pakalpojuma sniedzējs, kurš nosūta ceļotāja datus citam pakalpojuma sniedzējam saskaņā ar 5. punkta "b" apakšpunktu;
20) tūrisma pakalpojums - mērķtiecīga darbība tūristu interešu un vajadzību apmierināšanai, kas ir:
a) pasažieru pārvadāšana,
b) izmitināšana, kura nav pasažieru pārvadāšanas neatņemama sastāvdaļa un kuras nolūks nav pastāvīgas dzīvesvietas nodrošināšana,
c) mehānisko transportlīdzekļu noma,
d) jebkurš cits tūrisma pakalpojums, kas nav šā punkta "a", "b" vai "c" apakšpunktā minētā pakalpojuma neatņemama sastāvdaļa;";
papildināt pantu ar 29., 30., 31., 32. un 33. punktu šādā redakcijā:
"29) kompleksa tūrisma pakalpojuma līgums - līgums par kompleksu tūrisma pakalpojumu kopumā vai, ja kompleksu tūrisma pakalpojumu piedāvā sniegt saskaņā ar atsevišķiem līgumiem, visi līgumi, kas attiecas uz kompleksajā tūrisma pakalpojumā ietvertajiem tūrisma pakalpojumiem;
30) ceļotājs - fiziskā vai juridiskā persona, kura vēlas noslēgt līgumu par kompleksa tūrisma pakalpojuma vai saistīta tūrisma pakalpojuma sniegšanu vai kurai ir tiesības ceļot, pamatojoties uz līgumu par kompleksa tūrisma pakalpojuma vai saistīta tūrisma pakalpojuma sniegšanu;
31) tūrisma pakalpojuma tirdzniecības vieta - jebkuras gan pārvietojamas, gan nepārvietojamas mazumtirdzniecības telpas vai tīmekļvietne vai līdzīgs tiešsaistes tirdzniecības mehānisms, arī tad, ja mazumtirdzniecības tīmekļvietnes vai tiešsaistes tirdzniecības mehānismi ceļotājam tiek piedāvāti kā vienots mehānisms, tai skaitā kā balss telefonijas pakalpojums;
32) saistīts tūrisma pakalpojums - viena ceļojuma ietvaros iegādāti vismaz divi dažādi tūrisma pakalpojumi, kas neveido kompleksu tūrisma pakalpojumu, un par tiem ar pakalpojumu sniedzējiem ir noslēgti atsevišķi līgumi, un pakalpojuma sniedzējs veicina to, lai ceļotājs vienā tūrisma pakalpojuma tirdzniecības vietas apmeklējuma vai vienā sazināšanās reizē atsevišķi izvēlētos un atsevišķi maksātu par katru tūrisma pakalpojumu, vai mērķtiecīgi veicina vismaz viena papildu tūrisma pakalpojuma iegādi no cita pakalpojuma sniedzēja, ja līgums ar minēto pakalpojuma sniedzēju tiek noslēgts ne vēlāk kā 24 stundas pēc pirmā tūrisma pakalpojuma rezervācijas apstiprināšanas;
33) ceļotāja repatriācija - ceļotāja nogādāšana atpakaļ izbraukšanas vietā vai citā vietā, par kuru līgumslēdzējas puses vienojas.";
papildināt pantu ar otro un trešo daļu šādā redakcijā:
"(2) Par kompleksu tūrisma pakalpojumu šā likuma izpratnē netiek uzskatīts tūrisma pakalpojumu apvienojums, kurā ietilpst ne vairāk kā viens no šā panta pirmās daļas 20. punkta "a", "b" vai "c" apakšpunktā minētajiem tūrisma pakalpojumiem un viens vai vairāki "d" apakšpunktā minētie tūrisma pakalpojumi, ja "d" apakšpunktā minētie tūrisma pakalpojumi neveido nozīmīgu daļu no tūrisma pakalpojumu apvienojuma vērtības, kā arī netiek reklamēti vai citādā veidā parādīti kā tūrisma pakalpojumu apvienojuma būtiska pazīme vai ir izraudzīti un iegādāti tikai pēc tam, kad sākta "a", "b" vai "c" apakšpunktā minētā tūrisma pakalpojuma sniegšana.
(3) Par saistītu tūrisma pakalpojumu šā likuma izpratnē netiek uzskatīts iegādātais viens no šā panta pirmās daļas 20. punkta "a", "b" vai "c" apakšpunktā minētajiem tūrisma pakalpojumiem un papildus tam iegādāts viens vai vairāki "d" apakšpunktā minētie tūrisma pakalpojumi, ja "d" apakšpunktā minētie tūrisma pakalpojumi neveido nozīmīgu daļu no tūrisma pakalpojumu apvienojuma vērtības, kā arī netiek reklamēti vai citādā veidā parādīti kā tūrisma pakalpojumu apvienojuma būtiska pazīme.";
uzskatīt līdzšinējo panta tekstu par pirmo daļu.
2. Papildināt likumu ar 8.1 pantu šādā redakcijā:
"8.1 pants. Patērētāju tiesību aizsardzības centra kompetence kompleksu un saistītu tūrisma pakalpojumu jomā
(1) Patērētāju tiesību aizsardzības centrs veic šādas funkcijas:
1) izsniedz speciālo atļauju (licenci) tūrisma aģentam un tūrisma operatoram, kā arī aptur un atjauno izsniegtās speciālās atļaujas (licences) darbību vai atceļ to;
2) nodrošina tūrisma aģentu, tūrisma operatoru un tūrisma pakalpojumu sniedzēju, kas sekmē saistītus tūrisma pakalpojumus, datubāzes izveidošanu, uzturēšanu un ziņu aktualizāciju tajā;
3) veic Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas (ES) 2015/2302 (2015. gada 25. novembris) par kompleksiem ceļojumiem un saistītiem ceļojumu pakalpojumiem, ar ko groza regulu (EK) Nr. 2006/2004 un Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2011/83/ES un atceļ Padomes direktīvu 90/314/EEK 18. panta 2. punktā noteiktos centrālajam kontaktpunktam paredzētos uzdevumus;
4) veic uzraudzību attiecībā uz tūrisma operatora, tūrisma aģenta un tūrisma pakalpojuma sniedzēja, kas sekmē saistītus tūrisma pakalpojumus, nodrošinājumu par saistību neizpildi vai nepienācīgu to izpildi likviditātes problēmu dēļ.
(2) Kārtību, kādā Patērētāju tiesību aizsardzības centrs īsteno šajā pantā noteiktās funkcijas, prasības tūrisma aģentam un tūrisma operatoram, lai tas varētu saņemt speciālo atļauju (licenci), gadījumus, kādos aptur, atjauno vai atceļ speciālo atļauju (licenci), kārtību, kādā datubāzē reģistrē un aptur tūrisma aģentu, tūrisma operatoru un tūrisma pakalpojuma sniedzēju, kas sekmē saistītus tūrisma pakalpojumus, darbību, nosaka Ministru kabinets."
3. Izslēgt 11. panta pirmo, piekto, 5.1, 5.2 un 5.3 daļu.
4. Izteikt 16. pantu šādā redakcijā:
"16. pants. Kompleksu un saistītu tūrisma pakalpojumu sniegšana
(1) Kompleksus tūrisma pakalpojumus organizēt un sniegt drīkst tūrisma operators, bet piedāvāt pārdošanai vai pārdot drīkst tūrisma operators un tūrisma aģents, ja tas ir reģistrēts komercreģistrā, biedrību un nodibinājumu reģistrā vai nodokļu maksātāju reģistrā un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir saņēmis speciālo atļauju (licenci). Speciālo atļauju (licenci) izsniedz uz nenoteiktu laiku. Par speciālo atļauju (licenci) tūrisma operators un tūrisma aģents maksā ikgadēju valsts nodevu.
(2) Tūrisma operatoram ir jāreģistrējas šā likuma 8.1 panta pirmās daļas 2. punktā minētajā datubāzē un jāsniedz nodrošinājums visu to maksājumu atmaksāšanai, kurus veikuši ceļotāji vai kuri veikti ceļotāju vārdā, ciktāl operators nespēj pilnībā vai daļēji pildīt savas saistības un sniegt attiecīgos pakalpojumus savu likviditātes problēmu dēļ. Ceļotāja repatriācijas nepieciešamības gadījumā ceļotājam var piedāvāt kompleksa tūrisma pakalpojuma turpinājumu saskaņā ar noslēgto līgumu.
(3) Tūrisma pakalpojuma sniedzējam, kas sekmē saistītus tūrisma pakalpojumus, ir jāreģistrējas šā likuma 8.1 panta pirmās daļas 2. punktā minētajā datubāzē un jāsniedz nodrošinājums visu to maksājumu atmaksāšanai, kuri saņemti no ceļotājiem, ciktāl tūrisma pakalpojuma sniedzējs, kas sekmē saistītus tūrisma pakalpojumus, nespēj pilnībā vai daļēji pildīt savas saistības un sniegt tūrisma pakalpojumu, kas ietilpst saistītā tūrisma pakalpojumā, savu likviditātes problēmu dēļ. Ja šāds tūrisma pakalpojuma sniedzējs veic pasažieru pārvadāšanu, tam ir jāsniedz nodrošinājums arī attiecībā uz ceļotāju repatriāciju.
(4) Tūrisma aģentam ir jāreģistrējas šā likuma 8.1 panta pirmās daļas 2. punktā minētajā datubāzē. Tas drīkst piedāvāt pārdošanai vai pārdot tikai tādu kompleksu tūrisma pakalpojumu, kurš ir nodrošināts saistību neizpildes vai nepienācīgas izpildes gadījumā tūrisma operatora likviditātes problēmu dēļ.
(5) Tūrisma operatora un tūrisma pakalpojuma sniedzēja, kas sekmē saistītus tūrisma pakalpojumus, nodrošinājums ir apdrošinātāja izsniegta apdrošināšanas polise vai kredītiestādes izsniegta garantija.
(6) Ceļotāju repatriācijas nodrošināšanai nepieciešamos izdevumus un ceļotāju izdevumus, kas radušies tūrisma pakalpojuma sniedzēja saistību neizpildes vai nepienācīgas izpildes dēļ, Ministru kabineta noteiktajos gadījumos sedz no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā no tūrisma operatora, tūrisma aģenta un tūrisma pakalpojuma sniedzēja, kas sekmē saistītus tūrisma pakalpojumus, atgūst ceļotāju repatriācijas nodrošināšanai un tūrisma pakalpojuma sniedzēja saistību neizpildes vai nepienācīgas izpildes dēļ izlietotos līdzekļus.
(7) Tūrisma pakalpojumu sniedzējam, kas sekmē saistītus tūrisma pakalpojumus, tūrisma aģentam un tūrisma operatoram, kas nav reģistrēts Eiropas Savienības teritorijā, bet piedāvā pārdošanai vai pārdod kompleksus vai saistītus tūrisma pakalpojumus Latvijā vai kas jebkādā veidā šādu darbību vērš uz Latviju, ir jāreģistrējas šā likuma 8.1 panta pirmās daļas 2. punktā minētajā datubāzē un jāsniedz nodrošinājums visu to maksājumu atmaksāšanai, kurus veikuši ceļotāji vai kuri veikti ceļotāju vārdā, ciktāl tūrisma pakalpojuma sniedzējs nespēj pilnībā vai daļēji pildīt savas saistības un sniegt attiecīgos pakalpojumus. Ja kompleksā vai saistītā tūrisma pakalpojumā ir iekļauta pasažieru pārvadāšana, tūrisma operators vai tūrisma pakalpojuma sniedzējs, kas sekmē saistītus tūrisma pakalpojumus, sniedz nodrošinājumu attiecībā uz ceļotāju repatriāciju.
(8) Šajā pantā noteiktās prasības neattiecina uz:
1) kompleksu vai saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzēju, kurš sniedz kompleksu vai saistītu tūrisma pakalpojumu, kas aptver mazāku laikposmu nekā 24 stundas, ja vien tajā nav iekļauta naktsmītne;
2) kompleksu vai saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzēju, kurš piedāvā vai sekmē pakalpojumu pārdošanu tikai atsevišķos gadījumos, bez peļņas gūšanas nolūka un tikai ierobežotai ceļotāju grupai;
3) kompleksu vai saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzēju, kurš sniedz pakalpojumus, pamatojoties uz vispārēju līgumu par darījumu braucienu rīkošanu, kas noslēgts starp pakalpojuma sniedzēju un kādu citu fizisko vai juridisko personu, kura rīkojas tās saimnieciskās vai profesionālās darbības ietvaros;
4) citā Eiropas Savienības dalībvalstī reģistrētu kompleksu vai saistītu tūrisma pakalpojuma sniedzēju, ja tam ir nodrošinājums par saistību neizpildi vai nepienācīgu to izpildi atbilstoši attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem.
(9) Kompleksa un saistīta tūrisma pakalpojuma sagatavošanas un sniegšanas kārtību, kompleksu un saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzēju un ceļotāju tiesības un pienākumus, valsts nodevas apmēru par speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu un maksāšanas kārtību, kā arī tūrisma pakalpojuma sniedzēja nodrošinājuma par saistību neizpildi vai nepienācīgu to izpildi aprēķināšanas, iemaksas un izmaksas kārtību nosaka Ministru kabinets."
5. Papildināt likumu ar 16.2 pantu šādā redakcijā:
"16.2 pants. Kompleksu un saistītu tūrisma pakalpojumu sniegšanas ierobežojumi
(1) Tūrisma operatoram ir aizliegts organizēt, sniegt, piedāvāt pārdošanai vai pārdot kompleksus tūrisma pakalpojumus, ja tas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā:
1) nav saņēmis speciālo atļauju (licenci);
2) nav nomaksājis ikgadējo valsts nodevu par speciālo atļauju (licenci);
3) nav nodrošinājis šā likuma 16. panta otrajā daļā un piektās daļas 1. punktā noteikto nodrošinājumu par saistību neizpildi vai nepienācīgu to izpildi likviditātes problēmu dēļ.
(2) Tūrisma aģentam ir aizliegts piedāvāt pārdošanai vai pārdot kompleksus tūrisma pakalpojumus, ja tas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā:
1) nav saņēmis speciālo atļauju (licenci);
2) nav nomaksājis ikgadējo valsts nodevu par speciālo atļauju (licenci).
(3) Tūrisma pakalpojuma sniedzējam, kas sekmē saistītus tūrisma pakalpojumus, ir aizliegts organizēt, sniegt, piedāvāt pārdošanai vai pārdot saistītus tūrisma pakalpojumus, ja tas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā:
1) nav reģistrējies šā likuma 8.1 panta pirmās daļas 2. punktā minētajā datubāzē;
2) nav nodrošinājis šā likuma 16. panta trešajā daļā un piektās daļas 3. punktā noteikto nodrošinājumu par saistību neizpildi vai nepienācīgu to izpildi likviditātes problēmu dēļ."
6. Izslēgt 17. panta otrās daļas 4. punktu.
7. Papildināt pārejas noteikumus ar 9., 10., 11., 12., 13., 14., 15., 16., 17., 18. un 19. punktu šādā redakcijā:
"9. Šā likuma 8.1 panta pirmajā daļā noteiktās funkcijas Patērētāju tiesību aizsardzības centrs pilda no 2018. gada 1. jūlija.
10. Šā likuma 16. panta pirmajā daļā noteiktās prasības tūrisma operators un tūrisma aģents pilda no 2018. gada 1. jūlija.
11. Šā likuma 16. panta piektajā daļā paredzēto nodrošinājumu tūrisma pakalpojuma sniedzējs, kas sekmē saistītus tūrisma pakalpojumus, nodrošina no 2018. gada 1. jūlija.
12. Ceļotāju repatriāciju atbilstoši šā likuma 16. panta sestajai daļai nodrošina no 2018. gada 1. jūlija.
13. Tūrisma operators un tūrisma aģents, kas kompleksu vai saistītu tūrisma pakalpojumu sniegšanu uzsācis līdz 2018. gada 30. jūnijam, ir tiesīgs bez šajā likumā noteiktās speciālās atļaujas (licences) attiecīgo pakalpojumu organizēt un sniegt vai piedāvāt pārdošanā ne ilgāk kā līdz 2019. gada 30. jūnijam.
14. Tūrisma operatoram, kas savu darbību uzsācis līdz 2018. gada 30. jūnijam, ir pienākums uzturēt spēkā esošu apdrošināšanas līgumu vai kredītiestādes garantiju visā tā darbības laikā, ievērojot Ministru kabineta 2010. gada 13. aprīļa noteikumos Nr. 353 "Noteikumi par tūrisma operatora, tūrisma aģenta un klienta tiesībām un pienākumiem, kompleksa tūrisma pakalpojuma sagatavošanas un īstenošanas kārtību, klientam sniedzamo informāciju un naudas drošības garantijas iemaksas kārtību" noteikto. Pārslēdzot vai pagarinot apdrošināšanas līgumu vai garantiju pēc 2018. gada 30. jūnija, tūrisma operators nodrošina šā likuma 16. panta otrajā un piektajā daļā noteikto prasību izpildi.
15. Tūrisma pakalpojumu sniedzējam, kas sekmē saistītus tūrisma pakalpojumus, tūrisma aģentam un tūrisma operatoram, kas nav reģistrēts Eiropas Savienības teritorijā, šā likuma 16. panta septītajā daļā noteiktais pienākums sniegt nodrošinājumu par saistību neizpildi vai nepienācīgu to izpildi stājas spēkā no 2018. gada 1. jūlija.
16. Ministru kabinets līdz 2018. gada 1. jūlijam izdod šā likuma 8.1 panta otrajā daļā un 16. panta sestajā un devītajā daļā minētos noteikumus.
17. Ministru kabineta 2010. gada 13. aprīļa noteikumi Nr. 353 "Noteikumi par tūrisma operatora, tūrisma aģenta un klienta tiesībām un pienākumiem, kompleksa tūrisma pakalpojuma sagatavošanas un īstenošanas kārtību, klientam sniedzamo informāciju un naudas drošības garantijas iemaksas kārtību" (Latvijas Vēstnesis, 2010, 61. nr.; 2013, 27., 148. nr.; 2016, 79. nr.) ir spēkā līdz 2018. gada 30. jūnijam, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.
18. Ekonomikas ministrija līdz 2018. gada 30. jūnijam nodrošina tūrisma aģentu un tūrisma operatoru reģistrāciju tūrisma aģentu un tūrisma operatoru datubāzē. Datubāzi Ekonomikas ministrija uztur līdz 2019. gada 30. jūnijam.
19. Tūrisma aģenti un tūrisma operatori, kas līdz 2018. gada 30. jūnijam reģistrēti tūrisma aģentu un tūrisma operatoru datubāzē un nav pārreģistrējušies šā likuma 8.1 panta pirmās daļas 2. punktā minētajā datubāzē, var sniegt tūrisma aģenta un tūrisma operatora pakalpojumus līdz 2019. gada 30. jūnijam."
7. Izteikt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvu šādā redakcijā:
"Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu
Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas (ES) 2015/2302 (2015. gada 25. novembris) par kompleksiem ceļojumiem un saistītiem ceļojumu pakalpojumiem, ar ko groza regulu (EK) Nr. 2006/2004 un Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2011/83/ES un atceļ Padomes direktīvu 90/314/EEK."
Likums stājas spēkā 2018. gada 1. janvārī.
Likums Saeimā pieņemts 2017. gada 22. novembrī.
Valsts prezidents R. Vējonis
Rīgā 2017. gada 1. decembrī