Rīgas domes saistošie noteikumi Nr.8
Rīgā 2017.gada 18.oktobrī (prot. Nr.10,
78.§)
Grozījumi Rīgas domes 2016.gada
18.oktobra saistošajos noteikumos Nr.225 "Par pašvaldības
līdzekļu piešķiršanu kultūras pieminekļu saglabāšanai
Rīgā"
Izdoti saskaņā ar likuma "Par
pašvaldībām"
15.panta pirmās daļas 5.punktu, 43.panta trešo daļu
un likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību"
24.panta otro daļu
Izdarīt Rīgas domes 2016.gada 18.oktobra saistošajos
noteikumos Nr.225 "Par pašvaldības līdzekļu piešķiršanu
kultūras pieminekļu saglabāšanai Rīgā" (Latvijas Vēstnesis,
2016, Nr.231; 2017, Nr.5) šādus grozījumus:
1. Izteikt nosaukumu šādā redakcijā:
"Par pašvaldības atbalstu kultūrvēsturiskā būvmantojuma
saglabāšanai Rīgā".
2. Aizstāt 1.punktā vārdus "kultūras pieminekļu" ar
vārdiem "kultūrvēsturiskā būvmantojuma".
3. Izteikt 1.5. un 1.6.apakšpunktu šādā redakcijā:
"1.5. pabeigto darbību kopumam, kura mērķis ir
kultūrvēsturiskā būvmantojuma saglabāšana (turpmāk - projekts),
un projektu konkursam;
1.6. projektu īstenošanai un līdzfinansējuma samaksas
nosacījumiem;".
4. Izteikt 2.punktu šādā redakcijā:
"2. Līdzfinansējuma mērķis ir veicināt kultūrvēsturiskā
būvmantojuma saglabāšanu un atjaunošanu sabiedrības interesēs,
sniedzot atbalstu tādas ēkas (turpmāk - piemineklis) vai tās
daļas - oriģināli logi, durvis, dekoratīvās vai funkcionālās
būvdetaļas u.tml. (turpmāk - izstrādājums) - saglabāšanai Rīgā,
kura projekta īstenošanas rezultātā būs pieejama sabiedrības
apskatei īpašnieka (valdītāja) noteiktajā kārtībā un:
2.1. ir valsts vai vietējās nozīmes kultūras piemineklis
vai;
2.2. ir līdz 1940.gadam būvēta koka vai mūra ēka, kas atrodas
vienā no turpmāk norādītajām teritorijām:
2.2.1. kultūras pieminekļa aizsardzības zonā;
2.2.2. Rīgas vēsturiskajā centrā vai tā aizsardzības zonā;
2.2.3. valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļu
teritorijā;
2.2.4. Rīgas pilsētas teritorijas plānojumā noteikto apbūves
aizsardzības teritoriju robežās."
5. Aizstāt 3.punktā vārdus "projekta pieteikums" ar
vārdu "projekts".
6. Svītrot 5.punktu.
7. Aizstāt 8.1.apakšpunktā skaitli "14 000" ar
skaitli "20 000".
8. Izteikt 10.punktu šādā redakcijā:
"10. Par attiecināmām izmaksām konkursa nolikumā var tikt
atzītas:
10.1. būvdarbu tiešās izmaksas, kuras ir aprēķinātas
atbilstoši Ministru kabineta 2017.gada 3.maija noteikumu Nr.239
"Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 501-17
"Būvizmaksu noteikšanas kārtība"" prasībām un
atbilst izstrādātam būvprojektam vai tam pielīdzināmai
dokumentācijai;
10.2. citu darbu (kuri netiek veikti saskaņā ar būvprojektu
vai tam pielīdzināmai dokumentācijai) tiešās izmaksas, tajā
skaitā analogu (vēsturiskajai patiesībai atbilstošu)
būvamatniecības izstrādājumu izgatavošanas, iegādes,
uzstādīšanas, darbaspēka izmaksas, nodokļu un nodevu maksājumi,
kas tieši saistīti ar līdzfinansētā projekta realizāciju, izņemot
pievienotās vērtības nodokli."
9. Svītrot IV nodaļas nosaukumā vārdu
"pieteikumu".
10. Izteikt 11.punktu šādā redakcijā:
"11. Projekti tiek apstiprināti konkursa kārtībā.
Konkursa organizētājs ir Rīgas domes Īpašuma departaments
(turpmāk - Departaments). Projekta iesniegšana konkursam neuzliek
Pašvaldībai pienākumu piešķirt līdzfinansējumu."
11. Papildināt saistošos noteikumus ar 11.1 un
11.2punktu šādā redakcijā:
"11.1 Šo saistošo noteikumu 4.1., 4.2. un
4.4.apakšpunktā minētā persona ir tiesīga par vienu pieminekli
konkursam iesniegt vienu projektu. Projekti viena pieminekļa
izstrādājumu saglabāšanai atzīstami par vienu projektu.
11.2 Šo saistošo noteikumu 4.3.apakšpunktā minētā
persona ir tiesīga par vienu pieminekli konkursam iesniegt ne
vairāk kā piecus projektus."
12. Izteikt 13.2.apakšpunktu šādā redakcijā:
"13.2. projekta īstenošanas beigu termiņu, kas nav vēlāk
par tā saimnieciskā gada, kurā ir izsludināts konkurss,
15.novembri;".
13. Papildināt saistošos noteikumus ar
13.3.1apakšpunktu šādā redakcijā:
"13.3.1 šo saistošo noteikumu 2.punktā minētos
objektus un teritorijas, kurās konkursa ietvaros tiek atbalstīti
projekti;".
14. Papildināt saistošos noteikumus ar
13.5.1apakšpunktu šādā redakcijā:
"13.5.1 prasības piemineklim vai
izstrādājumam, par kuru tiek iesniegts projekts;".
15. Svītrot 14.2. un 14.3.apakšpunktā vārdu
"izmaksājamo".
16. Aizstāt 16.punktā vārdus "un mājaslapā
www.rdid.lv" ar vārdiem "kā arī mājaslapās www.rdid.lv
un www.atjauno.riga.lv".
17. Aizstāt 17.punktā vārdus "un mājaslapās www.rdid.lv
un www.atjauno.riga.lv" ar vārdiem "kā arī mājaslapās
www.rdid.lv un www.atjauno.riga.lv".
18. Aizstāt 23.1.apakšpunktā vārdu "un" ar vārdu
"vai".
Rīgas domes priekšsēdētājs
N.Ušakovs
Paskaidrojuma raksts
Rīgas domes 2017.gada 18.oktobra saistošajiem noteikumiem Nr.8
"Grozījumi Rīgas domes 2016.gada 18.oktobra saistošajos
noteikumos Nr.225 "Par pašvaldības līdzekļu piešķiršanu
kultūras pieminekļu saglabāšanai Rīgā""
1. Īss saistošo noteikumu satura izklāsts:
1) par līdzfinansējuma piešķiršanu Rīgas vēsturiskā
centra aizsardzības zonā un Rīgas pilsētas apbūves
aizsardzības teritorijās esošo ēku saglabāšanai;
2) ņemot vērā iepriekš norādīto, grozīts Rīgas domes
2016.gada 18.oktobra saistošo noteikumu Nr.225 "Par
pašvaldības līdzekļu piešķiršanu kultūras pieminekļu
saglabāšanai Rīgā" (turpmāk - Saistošie noteikumi
Nr.225) nosaukums;
3) palielināts maksimālais līdzfinansējuma apmērs ēku
saglabāšanai līdz 20 000 euro;
4) noteikts maksimāli pieļaujams projektu skaits par vienu
pieminekli konkursa ietvaros;
5) precizētas procesuālo tiesību normas.
|
2. Saistošo noteikumu nepieciešamības pamatojums
1) Kopsakarā ar kultūrvēsturiskā būvmantojuma
saglabāšanu Saistošo noteikumu "Grozījumi Rīgas domes
2016.gada 18.oktobra saistošajos noteikumos Nr.225
"Par pašvaldības līdzekļu piešķiršanu kultūras
pieminekļu saglabāšanai Rīgā"" mērķis ir
atbalstīt tā saglabāšanu sabiedrības interesēs.
Atbilstoši likuma "Par kultūras pieminekļu
aizsardzību" (turpmāk - Likums) preambulai kultūras
pieminekļu aizsardzība ir pasākumu sistēma, kas nodrošina
kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu un ietver tā
uzskaiti, izpēti, praktisko saglabāšanu, kultūras
pieminekļu izmantošanu un to popularizēšanu. Saistošo
noteikumu Nr.225, kuri izdoti uz Likuma pamata, 2.punktā
noteiktais mērķis pašvaldības līdzfinansējuma piešķiršanai
ir vērsts uz kultūras pieminekļu saglabāšanu sabiedrības
interesēs. Saistošie noteikumi paredz ar tādu pašu mērķi
(kultūrvēsturiskā būvmantojuma saglabāšana) un nosacījumu
(pieejamība sabiedrības apskatei) piešķirt pašvaldības
līdzfinansējumu arī ēku saglabāšanai, kurām
kultūrvēsturisku nozīmi noteikusi Rīgas pilsētas
pašvaldība, pildot Teritorijas attīstības plānošanas likumā
noteikto funkciju.
Proti, atbilstoši Ministru kabineta 2013.gada 30.aprīļa
noteikumu Nr.240 "Vispārīgie teritorijas plānošanas,
izmantošanas un apbūves noteikumi" 234.3.apakšpunktam
pašvaldības, ja nepieciešams, teritorijas plānojumos nosaka
un attēlo vietējās nozīmes kultūrvēsturiskās un dabas
teritorijas.
Iepriekšminētā deleģējuma ietvaros Rīgas domes 2005.gada
20.decembra saistošo noteikumu Nr.34 "Rīgas
teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi"
(turpmāk - Saistošie noteikumi Nr.34) 2.2.apakšpunktā kā
īpašuma lietošanas ierobežojums ir definētas apbūves
aizsardzības teritorijas, proti, aizsargājamas apbūves
teritorijas, kurām nav kultūras pieminekļa statusa, bet kur
saskaņā ar Saistošo noteikumu Nr.34 grafisko daļu
(17.pielikums) saglabājama esošā vēsturiskā apbūve,
pilsētvides mērogs un raksturs, piemērojot īpašus
izmantošanas un apbūves noteikumus.
Saistošo noteikumu Nr.34 4.nodaļā ir iekļauti noteikumi
kultūrvēsturiskā mantojuma aizsardzībai, turklāt 387.punktā
ir noteikts, ka šīs nodaļas noteikumi vienādi tiek
piemēroti gan kultūrvēsturiskā mantojuma objektiem, kas ir
noteikti saskaņā ar Likumu, gan apbūves aizsardzības
teritorijām, kuras par aizsargājamām kultūrvēsturiskām
vērtībām ir noteikusi pašvaldība savā teritorijas plānojumā
(17.pielikums).
Saskaņā ar Ministru kabineta 2003.gada 26.augusta noteikumu
Nr.474 "Noteikumi par kultūras pieminekļu uzskaiti,
aizsardzību, izmantošanu, restaurāciju un vidi degradējoša
objekta statusa piešķiršanu" (turpmāk - MK noteikumi
Nr.474) 51.1.apakšpunktu, veicot būvdarbus ēkā ar
kultūrvēsturisku vērtību, tās īpašniekam tiek uzlikts
īpašuma izmantošanu ierobežojošs pienākums saglabāt
oriģinālo konstruktīvo sistēmu un konstrukcijas, plānojumu,
apjomu, materiālus, apdari, vērtīgus interjera elementus,
detaļas, rotājumus, vēsturiskās iekārtas un
komunikācijas.
Savukārt Saistošo noteikumu Nr.34 397.punkts noteic, ka
kultūras pieminekļu un apbūves aizsardzības teritorijās
esošajām 19.gadsimta un 20.gadsimta sākumā būvētām koka
mājām, kā arī mūra ēkām, kas būvētas līdz 1940.gadam,
vissvarīgākās aizsargājamās vērtības ir autentisks
būvapjoms, oriģinālajam būvperiodam raksturīga fasādes
arhitektūra un detalizācija, konstruktīvā sistēma, ēkas
autentiskums un saglabātība.
No iepriekšminētā var secināt, ka Saistošo noteikumu Nr.34
397.punkta prasību apjoms un mērķis ir līdzvērtīgs MK
noteikumu Nr.474 51.1.apakšpunkta prasībām un to mērķim
kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas regulējumā.
Tādējādi šobrīd ir izveidojusies situācija, ka, pastāvot
tiesisko seku ziņā līdzvērtīgiem aprobežojumiem ēkas
lietošanā, pašvaldība kompensācijas mehānismu attiecināja
tikai uz daļu no ēkām, kas faktiski rada nevienlīdzīgu
attieksmi.
Līdzsvarojot kultūras pieminekļu īpašnieku tiesību
ierobežojumu, likumdevējs ir iekļāvis Likuma 24.pantā
tiesību normu, kas deleģēja tiesības pašvaldībām samērīgi
atvieglot to ar kompensācijas instrumentu kultūras
pieminekļa uzturēšanā. Taču likumdevējs noteicis, ka
publiskā finansējuma atbalstu var saņemt tikai tādā
gadījumā, ja kultūras pieminekļa īpašnieks nodrošina tā
pieejamību sabiedrības apskatei.
Proti, likumdevējs deleģējis pašvaldībām tiesības
līdzfinansēt tikai tādus pieminekļa saglabāšanas darbus,
kas ietekmē kultūras pieminekļa ārējo izskatu (piemēram,
fasādes, jumta iesegums, logu ailas, arhitektoniskie
elementi), nevis jebkādus būvdarbus (piemēram, iekštelpu
būvdarbus, ja iekštelpas nav pieejamas publiskai
apskatei).
Iepriekšminētais deleģējums pašvaldībai neaptver ēkas, kas
atrodas pašvaldības plānojumā noteiktajās vietējās nozīmes
kultūrvēsturiskās teritorijās, Rīgas pilsētas gadījumā -
apbūves aizsardzības teritorijās.
Rīgas domes ieskatā, šāda situācija ir Likuma teleoloģijai
(tam, kam likumā būtu bijis jābūt) pretēja nepilnība,
tādēļ, balstoties uz būtisku līdzību starp noregulēto
tiesisko sastāvu (kultūras pieminekļi) un nenoregulēto
tiesisko sastāvu (ēkas apbūves aizsardzības teritorijas),
ir pamats piemērot likuma analoģiju, t.i.,
"pārnest" noregulētajam tiesiskajam sastāvam
paredzētas tiesiskās sekas (pašvaldības tiesības piešķirt
īpašuma tiesību ierobežojumu kompensējošo līdzfinansējumu)
nenoregulētajam tiesiskajam sastāvam. Analoģijas
pieļaujamību vēl jo vairāk uzsver analoģijas pretargumenta
neesība Likuma 24.panta otrajā daļā.
Šāds likuma analoģijas secinājums atbilst arī vienlīdzības
un tiesību normu saprātīgas piemērošanas principiem.
Tādējādi saistošie noteikumi atvieglo tiesību normu
piemērošanu, jo aizstāj izdarīto likuma analoģijas
secinājumu ar jaunas tiesību normas pozitivizēšanu,
tādējādi padarot normatīvo regulējumu par acīmredzamu arī
privātpersonām. Līdzīgā veidā tiesību piemērošana ir
attiecināma arī uz ēkām, kas atrodas Rīgas vēsturiskā
centra aizsardzības zonā un kultūras pieminekļu
aizsardzības zonās.
2) No Ministru kabineta 2009.gada 3.februāra noteikumu
Nr.108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas
noteikumi" 177.punkta izriet, ka pašvaldību saistošo
noteikumu projekta nosaukumu veido no vārdiem, kas atklāj
saistošo noteikumu saturu.
3) Pašvaldības piešķirtā līdzfinansējuma apmērs ēku
saglabāšanas projektiem tiek palielināts programmas
realizācijas ietvaros radušās pieredzes rezultātā, no kuras
izriet, ka vēsturisko ēku fasāžu un citu publiskai apskatei
pieejamo ārējo konstrukciju atjaunošanas faktisko izmaksu
apmērs salīdzinājumā ar pašvaldības līdzfinansējuma daļu
bieži vien ir ievērojams un īpašnieki atturas veikt
pieminekļa saglabāšanas darbus. Līdzfinansējuma apmēra
palielināšana vienam projektam veicinās liela apjoma
vēsturisko ēku atjaunošanu.
4) Ja piemineklis ietilpst tāda nekustamā īpašuma, kas ir
sadalīts dzīvokļa īpašumos, sastāvā, dzīvokļa īpašumu
īpašnieki bieži vien nevar panākt kvalificēto vairākumu,
lai vienotos par kopīpašuma domājamās daļas saglabāšanas
projektu. Taču vienlaikus ir pausta dažu dzīvokļa īpašumu
īpašnieku griba restaurēt atsevišķa īpašuma sastāvā esošos
izstrādājumus (piemēram, logu restaurācijas projekts ēkā,
kas ir valsts vai vietējās nozīmes piemineklis). Rīgas
domes ieskatā, tajos gadījumos, kad to pieļauj normatīvie
akti, ir atbalstāma vēlme vismaz daļēji saglabāt
pieminekli, bet samērīgi ar maksimālo līdzfinansējuma
summu, kas ir pieejama kopīpašniekiem par pieminekli, kurš
ietilpst tāda nekustamā īpašuma, kas nav sadalīts dzīvokļa
īpašumos, sastāvā.
|
3. Informācija par saistošo noteikumu ietekmi uz
pašvaldības budžetu
Pašvaldības budžetu neietekmēs.
|
4. Informācija par saistošo noteikumu ietekmi uz
uzņēmējdarbības vidi pašvaldības teritorijā
Uzņēmējdarbības vidi pašvaldības teritorijā
neietekmēs.
|
5. Informācija par saistošo noteikumu ietekmi uz
administratīvajām procedūrām
Administratīvās procedūras neietekmēs.
|
6. Informācija par konsultācijām ar privātpersonām
Konsultācijas ar privātpersonām nav notikušas.
|
Rīgas domes priekšsēdētājs
N.Ušakovs